Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.22 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1176 4531219 4491661 2026-10-02T20:09:30Z ~2026-52949-85 151241 /* */ 4531219 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzīvnieku|Suns (nozīmju atdalīšana)|Suns}} {{BioTakso infokaste | attēls = Afra 011.jpg | att_nosaukums = [[Labradoras retrīvers]] | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Canidae | dzimta_lv = Suņu dzimta | ģints = Canis | ģints_lv = Suņi | suga = nis lupus | suga_lv = Pelēkais vilks | pasuga = Canis lupus familiaris | pasuga_lv = Suns | binomial = Canis lupus familiaris <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | sinonīmi= * ''Canis familiaris'' * ''Canis familiaris domesticus'' | kategorijas =nē }} '''Suns''' jeb '''mājas suns''' (''Canis lupus familiaris'') ir [[Suņu dzimta|suņu dzimtas]] (''Canidae'') plēsējs, kas ir viena no [[pelēkais vilks|pelēkā vilka]] (''Canis lupus'') pasugām. [[Cilvēks]] pieradināja vienu no pelēkā vilka pasugām apmēram pirms 15 000 gadu [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Mājas suns ir kļuvis par vienu no populārākajiem un visvairāk izmantotajiem [[mājdzīvnieks|mājdzīvniekiem]] cilvēces [[vēsture|vēsturē]]. Pieradinātais [[dzīvnieks]] ātri kļuva par nozīmīgu cilvēka dzīves daļu visā pasaulē. Piemēram, [[zinātnieks|zinātnieki]] uzskata, ka bez suņu palīdzības, kas vilka [[nartas]], cilvēki nebūtu šķērsojuši [[Beringa jūra]]s šaurumu.<ref name="jur">http://books.google.com/books?id=EUrXahLxUL8C</ref> Ilgo gadu laikā, ko suns pavadījis kopā ar cilvēku, tas ir attīstījis izcilas prāta spējas un spēju interaktīvi komunicēt ar cilvēku. Suņa sociālais raksturs un inteliģence ļauj to izmantot gan medībām, gan citu mājdzīvnieku ganīšanai, gan aizsardzībai, gan cilvēku-invalīdu apkalpošanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.assistancedogsinternational.org/guide.php |title=About Guide Dogs - Assistance Dogs International<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101212050111/http://assistancedogsinternational.org/guide.php |archivedate={{dat|2010|12|12||bez}} }}</ref> gan vienkārši priekam, gan visdažādākajiem darbiem, kur nepieciešamas suņa iedzimtās spējas.<ref>[http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=697&id=189503 LV.LV<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Šobrīd [[pasaule|pasaulē]] ir apmēram 400 [[miljons|miljoni]] suņu.<ref>Coppinger, Ray (2001). Dogs: a Startling New Understanding of Canine Origin, Behavior and Evolution. New York: Scribner. p. 352. {{ISBN|0-684-85530-5}}.</ref> Ir ļoti daudzas un dažādas suņu [[šķirne]]s, kas atšķiras ar izmēriem, apmatojumu un raksturu. Tās visas ir ''Caniss lupus familiaris'' un netiek uzskatītas par atsevišķām [[suga|sugām]] vai pasugām. Šķirnes ir sākts veidot relatīvi nesen, tikai pirms dažiem simtiem gadu, salīdzinot ar tūkstošiem gadu, ko cilvēks un suns pavadījuši kopā. Pirmsākumos suņu veidošanās un attīstība bija to nejaušas krustošanās rezultāts. == Terminoloģija == Par suni tiek saukti visi mājas suņi (''Canis lupus familiaris''). "Suns" [[latīņu valoda|latīņu valodā]] ir "canis", un tas ir devis vārdu visai [[suņu dzimta]]i (''Canidae''), pie kuras pieder visi vilki, lapsas, koijoti un citi suņu dzimtas dzīvnieki. Par suņiem sauc arī [[suņi|suņu ģinti]] (''Canis''), kas ietver vilkus, koijotus un šakāļus. Vārds "suns" tiek lietots, lai apzīmētu dažādus savvaļas suņus, kuri nekad nav bijuši mājdzīvnieki, piemēram [[hiēnsuns]], [[sarkanais suns]] vai [[jenotsuns]]. [[latviešu valoda|Latviešu valodā]] mājas suņa tēviņu sauc par suni, mātīti par kuci, bet mazuli un jaunu suni līdz gada vecumam par kucēnu. == Evolūcija == [[Attēls:DogMosaic wb.jpg|thumb|left|250px|Sienas mozaīka [[Senā Roma|Senajā Romā]]: liels suns ar kakla siksnu medī [[lauva|lauvu]]]] Iesākumā mājas suns tika klasificēts kā ''Canis familiaris'' un ''Canis familiaris domesticus'' ([[Linnejs]], 1758.),<ref>[http://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=727488 ITIS Standard Report Page: Canis familiarus domesticus<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> tomēr mūsdienās, izmantojot [[ģenētika|ģenētiskos]], ieradumu un rakstura pētījumus, zinātnieki ir secinājuši, ka suns ir [[pelēkais vilks|pelēkā vilka]] pasuga (''Canis lupus familiaris'').<ref name="izt">[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Canis_lupus_familiaris.html ADW: Canis lupus familiaris: Information<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dažādu valstu zinātnieki ir nonākuši pie vienota slēdziena, ka neviens šobrīd nevar pateikt, kad tieši suns tika pieradināts.<ref name="jur"/> Ģenētiskie pētījumi liecina, ka suns ir atdalījies no vilku saimes apmēram pirms 15 000 gadu, tomēr daži zinātnieki uzskata, ka suns dzīvojis kopā ar cilvēku vēl agrāk. Skaitlis 15 000 ir ticams arī tādēļ, ka [[DNS]] pētījumi saskan ar arheoloģisko izrakumu liecībām.<ref name="jur"/> Tomēr atšķirīgu versiju zinātniekiem ir savi apsvērumi un fakti, kādēļ viņi domā citādi. Šajā diskusijā liela nozīme ir [[arheoloģija]]i. Zinātnieku grupa no [[Beļģija]]s 2008. gadā publiskoja zinātniskos pētījumus, kuri tika veikti Beļģijā atrastiem [[fosilijas|fosiliem]], liela izmēra suņa [[kauli]]em, kas ir 37 000 gadus veci. Tika noskaidrots, ka [[dzīvnieks]] barojies ar [[zirgi|zirga]], [[staltbriedis|staltbrieža]] un [[ziemeļbriedis|ziemeļbrieža]] gaļu. [[skelets|Skeleta]] izpēte un kaulu atrašanās konteksts lika zinātnieku grupai izvirzīt [[hipotēze|hipotēzi]], ka kauli piederējuši pieradinātam sunim. Pirms beļģu zinātnieku atklājuma vecākie fosilie kauli — liela izmēra suņu [[galvaskauss|galvaskausi]] bija atrasti [[Krievija|Krievijā]] un [[Vācija|Vācijā]], tie tika datēti kā 14 000 gadus veci. Mazāka izmēra 12 000 gadus veci suņa kauli tika atrasti [[Senie Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet 8000—10 000 gadus veci kauli atrasti daudzās vietās [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]]; [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Irāka|Irākā]], alu gleznojumi ar suņiem atklāti [[Turcija|Turcijā]].<ref name="jur"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Little tootie.JPG|thumb|right|200px|[[Jorkšīras terjers]]]] [[Attēls:Westgort Anticipation.JPG|thumb|right|200px|[[Angļu mastifs]]]] Mūsdienās mājas sunim ir vislielākā dažādība izskatā, izmērā un raksturā, salīdzinot ar pārējiem [[mājdzīvnieks|mājdzīvniekiem]], tomēr ģenētiski tie visi ir radinieki [[pelēkais vilks|pelēkajam vilkam]]. Suns, lai arī ir draudzīgs mājdzīvnieks, joprojām ir [[plēsējs]] un [[maita|maitēdājs]], tam ir labi attīstīta [[muskulatūra]], spēcīgi [[kauli]], un tā fizioloģiskā uzbūve ļauj dzīvniekam būt gan [[sprints|sprinterim]], gan [[maratons|maratona]] skrējējam, tā [[zobi]] ir piemēroti kampšanai un plēšanai. Ja suns netiek pareizi audzināts, tas var kļūt par sabiedrībai bīstamu dzīvnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.petnet.lv/sheep/?publ003_015.html |title=PetNet Aitu un ganu suņi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241216120404/http://www.petnet.lv/sheep/?publ003_015.html }}</ref> Sunim ir ļoti lielas variācijas izmērā. Vismazākais zināmais suns ir [[Jorkšīras terjers]], kura augstums skaustā ir 6,3 cm, ķermeņa garums 9,5 cm, svars 113 g, vismasīvākais suns ir [[angļu mastifs]], kurš sver 155,6 kg, [[dzīvnieka ķermenis|ķermeņa]] garums, ieskaitot astes garumu, ir 250 cm,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldslargestdog1.com/zorba.html |title=Zorba<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090226140605/http://www.worldslargestdog1.com/zorba.html |archivedate={{dat|2009|02|26||bez}} }}</ref> bet vislielākais augumā ir [[vācu dogs]], kura augstums skaustā sasniedz 106,7 cm.<ref>[http://www.guinnessworldrecords.com/records/natural_world/fantastic_pets/tallest_dog_living.aspx Fantastic Pets - Tallest Dog Living<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Ja salīdzina suni ar atbilstoša izmēra pelēko vilku, tad sunim ir par 20% mazāks [[galvaskauss]], par 10% mazākas [[smadzenes]] un proporcionāli mazāki [[zobi]]. Sunim dzīvības funkciju uzturēšanai pietiek ar mazāk [[kalorijas|kalorijām]] nekā vilkam. Tā kā vilkam, lai medītu, ir vajadzīgi lieli žokļi un žokļu muskuļi, tad sunim, dzīvojot kopā ar cilvēku, ir samazinājies galvaskauss, žokļi un attiecīgi ir notikusi žokļu [[muskuļi|muskuļu]] atrofija, kas sunim radījusi nokareno [[ausis|ausu]] formu. === Redze === Suņa [[redze]] ir veidota tā, lai kalpotu sunim kā medniekam. Tā ir nosacīti slikta, redzes asums ir vājāks kā [[cilvēks|cilvēkam]], toties spēja saskatīt kustīgu objektu ir ļoti augsta. Ir pierādīts, ka suņi spēj saskatīt un identificēt savu saimnieku no 1,6 km (vienas [[jūdze]]s) attāluma. Kā krēslas stundu mednieki, suņi spēj izmantot savu redzi slikta apgaismojuma situācijā. Tiem ir lielas [[acis|acu]] zīlītes, kas uztver visniecīgāko [[gaisma|gaismu]]. Kā lielākā daļa [[zīdītāji|zīdītāju]] suns redz tikai divas [[krāsa]]s, tā [[redze]] ir līdzīga cilvēkam — [[daltonisms|daltoniķim]], kurš neredz visas krāsas.<ref name="dom">Coren, Stanley (2004). How Dogs Think. First Free Press, Simon & Schuster</ref> === Redzes leņķis === Dažādu [[šķirne|šķirņu]] suņiem ir dažādas formas [[acis]], un to redzes leņķis ir atšķirīgs. Šķirnēm ar garu purnu parasti ir ļoti plašs redzes leņķis, to acis ir novietotas abās galvas pusēs, un tie var pārskatīt lielu teritoriju. Dažiem [[dzinējsuns|dzinējsuņiem]] redzes leņķis sasniedz 270° (cilvēkam redzes leņķis ir 180°). Suņiem ar īsu purnu redzes leņķis ir šaurāks, bet to redze paliek centrāla, līdz ar to redzes asums uzlabojas, un to var salīdzināt ar cilvēka redzes asumu. Dažām plato galvu šķirnēm ar īsu purnu redzes leņķis ir tāds pats kā cilvēkam.<ref name="dom"/> === Dzirde === Suņa [[dzirde]] spēj uztvert [[skaņa]]s 40—60,000 [[Hz]] diapazonā,<ref>[http://hypertextbook.com/facts/2003/TimCondon.shtml Frequency Range of Dog Hearing<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> tas nozīmē, ka suns spēj sadzirdēt daudz augstākas frekvences skaņas nekā cilvēks.<ref>[http://www.lsu.edu/deafness/HearingRange.html Frequency Hearing Ranges in Dogs and Other Species<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Sunim ausis ir kustīgas, līdz ar to tas spēj, pagriežot ausi skaņas virzienā, precīzi noteikt skaņas avotu. Suņa ausi vada 18 vai vairāk muskuļi, kas spēj to pacelt, pagriezt, sašķiebt, nolaist. Suns ātrāk par cilvēku nosaka skaņas avotu, kā arī spēja sadzirdēt skaņu no tāluma tam ir 4 reizes labāka kā cilvēkam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.seefido.com/html/dog_sense_of_hearing.htm |title=Dog Sense of Hearing<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090501071117/http://www.seefido.com/html/dog_sense_of_hearing.htm |archivedate={{dat|2009|05|01||bez}} }}</ref> === Apmatojums === [[Attēls:Chinese Crested Dog 600.jpg|thumb|right|200px|[[Ķīnas cekulainais suns]]]] Suņiem [[apmatojums]] mēdz būt divējāds; dubultais kažoks, ko veido mīksta un bieza pavilna, kas nosegta ar stingriem, gludiem akotmatiem (tāds kažoks ir vilkam); vienas kārtas kažoks, ko veido tikai akotmati. Suņu šķirnēm, kas veidojušās aukstajā [[klimats|klimata]] zonā, parasti ir dubultais kažoks. Suņu apmatojums var būt īss, tādus suņus sauc par īsspalvainiem, vai garš, tādus suņus sauc par garspalvainiem. Ir šķirnes, kurām gandrīz vispār nav apmatojuma, tikai nedaudz uz galvas, kājām un astes, piemēram, [[Ķīnas cekulainais suns]].<ref>Cunliffe, Juliette (2004). "Coat Types, Colours and Markings". The Encyclopedia of Dog Breeds. Paragon Publishing. pp. 20–23. </ref> Mājas suņu kažoka [[krāsa]] var būt ļoti dažāda, ieskaitot kontragaismas [[kamuflāža]]s krāsojumu, kas raksturīgs savvaļas dzīvniekiem. Tādam krāsojumam ir raksturīgi, ka mugura ir tumšāka, bet pavēdere gaišāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://animals.about.com/od/zoology12/f/countershading.htm |title=Counter Shading - What is Counter Shading<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110927020833/http://animals.about.com/od/zoology12/f/countershading.htm }}</ref> Tādā veidā dzīvnieka krāsojums dzēš dabīgā apgaismojuma efektu un vizuāli noslēpj dzīvnieka auguma aprises. Ja dzīvnieks būtu viscaur vienkrāsains, mugura izskatītos gaišāka, jo būtu apgaismota ar dienas [[gaisma|gaismu]], bet pavēdere tumšāka, jo atrastos ķermeņa ēnā. Bieži gaišāko pavēderi papildina izteikti gaišas krūtis, pazode, svītras uz sāniem. === Aste === [[Attēls:ChowChow2Szczecin.jpg|thumb|left|200px|[[Čau čau suns]] ar ritenī sagrieztu asti]] Suņiem ir dažādu formu [[aste]]s: taisnas, taisnas un izslietas augšup, sirpjveida, sagrieztas ritenī un sagrieztas ritenī vairākas reizes. Ir suņu šķirnes, kurām astes tiek apgrieztas jeb kupētas, visbiežāk medību suņiem. Astes tiek grieztas, lai pasargātu suni no "darba" ievainojumiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cdb.org/case4dock.htm |title=Tail docking - the case for tail docking<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090414210955/http://cdb.org/case4dock.htm |archivedate={{dat|2009|04|14||bez}} }}</ref> lai gan palielinoties suņu īpatsvaram, kas tiek turēti kā mājas mīluļi, mainās attieksme pret astes griešanas nepieciešamību. Mūsdienās daudzām šķirnēm astes drīkst negriezt, un tas neskaitās šķirnes standarta pārkāpums. Ir šķirnes, kurām kucēni var piedzimt ar ļoti mazām astītēm vai vispār bez astes. Tas ir novērojams šķirnēm, kurām ilgstoši astes ir tikušas apcirptas.<ref>[http://www.braquedubourbonnais.info/en/tail-genetics.htm The genetic causes of the Bourbonnais pointer's tail length<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Barība == Lai arī suņi ir cēlušies no pelēkā vilka, tie ir [[visēdājs|visēdāji]].<ref name="izt"/> Tiem ir garāks [[zarnas|zarnu trakts]] kā [[kaķis|kaķiem]], kas ir izteikti gaļēdāji, kā arī barībai nav obligāti jābūt bagātai ar [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]], lai saņemtu ikdienā nepieciešamo. Suns var sagremot ne tikai [[gaļa|gaļu]], bet arī dažādus [[dārzeņi|dārzeņus]] un [[graudi|graudus]]. Savvaļā suņi bieži ēd dažādus [[augi|augus]] un to [[augļi|augļus]].<ref name="izt"/> == Reprodukcija == [[Attēls:Yuki and Branca - Japanese Akita.jpg|thumb|250px|[[Akita (suņu šķirne)|Akitas]] kucēns ar māti]] Suņa abi dzimumi dzimumbriedumu sasniedz laikā no 6—12 mēnešiem, lai gan daži indivīdi nobriest vēlāk līdz 2 gadu vecumam. Kuces meklējas 2 reizes gadā, un tās var pāroties ar vairākiem suņiem. Grūsnības periods ilgst 56—72 dienas, vidēji 63 dienas. Vidēji metienā ir 6 kucēni, bet to skaits variē atkarībā no šķirnes. Mazām šķirnēm kucēnu ir mazāk, kas var būt 1—4, bet lielajām vairāk, kas var sasniegt pat 12 kucēnus metienā. Ir šķirnes, kuru tēviņu seksuālā aktivitāte ir ļoti zema, un, lai pavairotu šķirni, tiek izmantota [[mākslīgā apsēklošana]]. Pie mazaktīvajām šķirnēm varētu pieskaitīt [[čau čau]] suņus, [[franču buldogs|franču buldogus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pets911.com/hosted/buffalo/puppy/article.php?num=11045 |title=Pets911 - Buffalo.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|10|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090610035254/http://www.pets911.com/hosted/buffalo/puppy/article.php?num=11045 |archivedate={{dat|2009|06|10||bez}} }}</ref> == Sterilizācija un kastrācija == Lai kontrolētu suņu vairošanos, kuces tiek sterilizētas, bet suņi kastrēti. Daudzās [[valsts|valstīs]] suņu ir vairāk, nekā tiem ir saimnieku, katru gadu tiek iemidzināti simtiem un tūkstošiem suņu. Saskaņā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] statistikas datiem, katru gadu tiek iemidzināti 3—4 [[miljons|miljoni]] klaiņojošu suņu un [[kaķis|kaķu]] tikai šajā valstī vien. Nav datu par to, cik klaiņojoši suņi gada laikā tiek iemidzināti [[Latvija|Latvijā]], bet vidēji [[mēnesis|mēnesī]] [[Liepāja]]s pilsētā tiek noķerti 18 klaiņojoši suņi, no kuriem apmēram 11 tiek atrasti jauni saimnieki, bet pārējie tiek iemidzināti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/animals/article.php?id=38957 TVNET :: Dzīvnieki - Suņi skraida bariem un apdraud cilvēkus<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Visā [[pasaule|pasaulē]] dzīvnieku aizstāvji cenšas rast alternatīvus risinājumus [[eitanāzija]]i, veidojot dzīvnieku patversmes un meklējot suņiem jaunus saimniekus. Tādēļ valstīs, kur [[cilvēks|cilvēki]] cenšas izturēties humāni pret saviem mīļdzīvniekiem, tiek ieteikta dzīvnieku sterilizācija, ja dzīvnieks nav paredzēts vaislai.<ref>[http://www.spayusa.org/main_directory/02-facts_and_education/stats_surveys/javma_articles/02dogs-cats-sterilized.asp Spay-Usa<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Tā ir cilvēku atbildība rūpēties, lai suņi un kaķi nekontrolēti nevairotos un nenonāktu uz ielas, apdraudot pašu cilvēku drošību un [[veselība|veselību]]. Tas ir cilvēku godaprāts rūpēties, lai [[dzīvnieki]] nenonāktu pusbada vai bada un netīrības apstākļos, lai citiem sabiedrības locekļiem nebūtu jāvāc nelaimīgie dzīvnieki un jāveic nepatīkamā iemidzināšanas procedūra, jo dzīvnieks ir nedziedināmi slims vai nespējīgs sociālam kontaktam.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/animals/article.php?id=81437 TVNET :: Dzīvnieki - Suns cilvēkam ir ne tikai draugs, bet arī ļoti liela atbildība<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Suņa sterilizācija vai kastrācija atrisina dažādas problēmas, ko rada hiperseksualitāte, īpaši suņu tēviņiem. Sterilizētas kuces retāk saslimst ar [[piena dziedzeri|piena dziedzeru]] vai [[dzimumorgāni|dzimumorgānu]] [[vēzis (slimība)|vēzi]], tomēr tas palielina risku saslimt ar urinēšanas [[slimība|slimībām]] gan kucēm, gan suņiem, tādēļ kastrētiem, sterilizētiem dzīvniekiem ir jāievēro speciāla [[diēta]], lai izvairītos no urīnceļu saslimšanām.<ref>[http://www.aspca.org/pet-care/spayneuter/ ASPCA | Free and Low-Cost Spay/Neuter Database<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Dzīves ilgums == Suņu dzīves ilgums ir saistīts ar konkrēto šķirni, bet visbiežāk suņi dzīvo 7—9 gadus. Mazo šķirņu suņi kopumā dzīvo ilgāk nekā lielo šķirņu suņi. Visīsākais dzīves garums ir [[Bordas dogs|Bordas dogam]] — vidēji 5,2 gadi. Ir šķirnes, to skaitā [[bulterjers|bulterjeri]], [[angļu buldogs|angļu buldogi]], [[bladhaunds|bladhaundi]], [[īru vilku suns|īru vilku suņi]], [[Bernes ganu suns|Bernes ganu suņi]], [[vācu dogs|vācu dogi]] un [[angļu mastifs|angļu mastifi]], kas vidēji dzīvo 6—7 gadus. Visilgāk dzīvo mazie suņi, piemēram, [[toipūdelis|toipūdeļi]], [[borderterjers|borderterjeri]], [[pundurpūdelis|pundurpūdeļi]], [[Tibetas spanielis|Tibetas spanieli]], [[Kavaliera karaļa Čārlza spaniels|Kavaliera karaļa Čārlza spanieli]], [[taksis|takši]], kuru vidējais dzīves garums ir 14—15 gadi. Suņi jaukteņi arī dzīvo ilgāk kā tīršķirnes suņi. To dzīves garums visās auguma grupās ir par 1 vai vairāk gadiem ilgāks. Ilgākais reģistrētais suņa mūžs — 24 gadi.<ref>[http://genomics.senescence.info/species/entry.php?species=Canis_familiaris Longevity, ageing, and life history of Canis familiaris<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Inteliģence un raksturs == [[Attēls:Border Collie liver portrait.jpg|thumb|left|250px|[[Borderkollijs]] tiek uzskatīts par vienu no visgudrākajām suņu šķirnēm kopā ar [[zeltainais retrīvers|zeltainajiem retrīveriem]], [[pūdelis|pūdeļiem]], [[vācu aitu suns|vācu aitu suņiem]], [[dobermanpinčers|dobermaņiem]] un [[šeltijs|šeltijiem]]]] Mājas sunim ir raksturīga sociālā [[inteliģence]], kas nevienam citam [[mājdzīvnieks|mājdzīvniekam]] nav tik izteikta. Suņi spēj sociālo uzvedību mācīties divējādi gan "ejot [[skola|skolā]]" — suns tiek speciāli mācīts, gan vērojot sev apkārt notiekošo. Visaktīvāk suns apgūst dzīvi savā tuvumā apmēram 8 nedēļu vecumā.<ref name="dom"/> Kucēns ļoti ātri mācās no pieaugušajiem suņiem, tādā veidā suns gan neiemācās uzdevumus, ko cilvēks gribētu, lai suns izpilda, bet kucēns iemācās socializēšanos un attiecības.<ref name="dom"/> Piemēram, kucēns, kas ir redzējis, kā viņa vecāki velk [[nartas]], 15x ātrāk iemācās vilkt nartas, nekā suns, kas to nekad pirms tam nav redzējis. Kucēns mācās atdarināt arī cilvēku [[mīmika|mīmiku]] un darbības. Zinātnieki to ir pierādījuši ar [[eksperiments|eksperimentiem]], piemēram, tika veikts eksperiments, ierādot kucēniem, ka bumbiņu rotaļai var dabūt laukā no kastes, nospiežot sviru. Tad bumbiņa tika ielikta atpakaļ kastē, un kucēni tika atstāti ar kasti vieni paši — 3/4 kucēnu nospieda sviru, lai tiktu pie bumbiņas. Suņiem ir arī spējas konkrētus priekšmetus un darbības savienot ar abstraktiem jēdzieniem, citiem vārdiem runājot, sunim var iemācīt valodu, suns spēj izprast arī ļoti komplicētas abstraktas norādes.<ref name="dom"/> Piemēram, suņa apbalvojums tika noslēpts zem vairākām kastēm. "Pēdējā kastē"— cilvēks sunim saka priekšā, paklauvējot pa kasti vai tikai norādot ar pirkstu uz to. Suns spēj saprast cilvēka norādi un ātri atrast noslēpto lietu. Šis uzdevums tika veikts arī ar citiem eksperimenta dalībniekiem: [[šimpanze|šimpanzēm]], [[pelēkais vilks|vilkiem]] un maziem [[cilvēks|cilvēkbērniem]]. Suns uzdevumu veica vislabāk. [[Zinātnieks]] Dr. Stenlijs Korens uzskata, ka šī eksperimenta rezultāti pierāda to, ka suņa spēja socializēties ar cilvēku ir daudz augstāka pat par mūsu tuvākajiem radiniekiem — [[Cilvēkpērtiķi un cilvēks|cilvēkpērtiķiem]], un šī spēja suņiem ir [[ģenētika|ģenētiski]] iedzimta. Tieši šī iedzimtā spēja visbūtiskāk atšķir suni no vilka. Suns cenšas atdarināt cilvēka smaidu, sunim ir nosacīta humora izjūta, un tas labprāt atsaucas spēlēm un jokiem. Suns spēj plānot limitētas darbības, piemēram, suns spēj apzināti slēpt no cilvēka aizliegtu nodarījumu, nozogot kaulu, to noslēpt un nerādīt cilvēkam, un uzsākt kaula ēšanu tikai pēc tam, kad [[cilvēks]] ir pametis telpu.<ref name="dom"/> Suns spēj pieņemt lēmumus un rīkoties. [[Čīle]]s galvaspilsētā [[Santjago]] uz ceļa tika savainots kāds suns, otrs suns izglāba savu draugu no tuvojošās satiksmes, pieliekot visus spēkus, novilka draugu lielceļa malā, kur vēlāk abus izglāba autoceļu patruļas darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tribine.lv/zinas/Suns-izglabj-ievainoto-draugu-uz/7491 |title=Suns izglābj ievainoto draugu |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090216090925/http://www.tribine.lv/zinas/Suns-izglabj-ievainoto-draugu-uz/7491 |archivedate={{dat|2009|02|16||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://termini.lza.lv/article.php?id=168 Suņu šķirņu nomenklatūra] ([[:en:Fédération Cynologique Internationale|FCI]] un LZA Terminoloģijas komisija) * [https://web.archive.org/web/20080513204836/http://www.petnet.lv/sheep/?publ005_005.html PetNet: kaķu un suņu kopšana] * [http://www.buzzfeed.com/dentastix/11-fascinating-facts-you-never-knew-about-dogs?b=1 11 Fascinating Facts You Never Knew About Dogs] * [http://phenomena.nationalgeographic.com/2015/04/16/through-this-chemical-loop-dogs-win-our-hearts/?sf8663179=1 Through This Chemical Loop, Dogs Win Our Hearts] * [http://www.springerlink.com/content/r338v42481024317 Attention to attention in domestic dog (Canis familiaris) dyadic play]{{Novecojusi saite}} * [http://www.akc.org/events/conformation/beginners.cfm A Beginner's Guide to Dog Shows] * [http://www.dogs.lv Latvijas kinoloģiskā federācija] * [http://www.suni.lv Forums par suņiem latviešu valodā (ar šķirņu aprakstiem)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100418050334/http://suni.lv/ |date={{dat|2010|04|18||bez}} }} * [http://www.jelgavnieki.lv/?l=83&act=10&date=1153947600&cat=0&art=2315 Cīņas suņi dvēselē ir maigi]{{Novecojusi saite}} * [http://termini.lza.lv/article.php?id=168 Suņu šķirņu uzskaitījums latviešu valodā] * [https://web.archive.org/web/20090410062147/http://www.favoritdogs.lv/jaunumi/p.html Suņu šķirņu nosaukuma veidošanas principi] * [https://web.archive.org/web/20131125070212/http://www.delfi.lv/tehnika/zinatne/noskaidro-kur-un-kad-pirmo-reizi-pieradinati-suni.d?id=43832252 Noskaidro, kur un kad pirmo reizi pieradināti suņi] * [https://web.archive.org/web/20150813145405/http://www.la.lv/10-sunu-skirnes-kas-ipasi-piemerotas-gimenei-ar-berniem/ 10 suņu šķirnes, kas īpaši piemērotas ģimenei ar bērniem] {{mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pelēkie vilki]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] 3ci4aipahr0du6ews8pkxfpe95fkb0z 4531220 4531219 2026-10-02T20:09:53Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-52949-85|~2026-52949-85]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4491661 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzīvnieku|Suns (nozīmju atdalīšana)|Suns}} {{BioTakso infokaste | attēls = Afra 011.jpg | att_nosaukums = [[Labradoras retrīvers]] | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Canidae | dzimta_lv = Suņu dzimta | ģints = Canis | ģints_lv = Suņi | suga = nis lupus | suga_lv = Pelēkais vilks | pasuga = Canis lupus familiaris | pasuga_lv = Suns | binomial = Canis lupus familiaris <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | sinonīmi= * ''Canis familiaris'' * ''Canis familiaris domesticus'' | kategorijas =nē }} '''Suns''' jeb '''mājas suns''' (''Canis lupus familiaris'') ir [[Suņu dzimta|suņu dzimtas]] (''Canidae'') plēsējs, kas ir viena no [[pelēkais vilks|pelēkā vilka]] (''Canis lupus'') pasugām. [[Cilvēks]] pieradināja vienu no pelēkā vilka pasugām apmēram pirms 15 000 gadu [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Mājas suns ir kļuvis par vienu no populārākajiem un visvairāk izmantotajiem [[mājdzīvnieks|mājdzīvniekiem]] cilvēces [[vēsture|vēsturē]]. Pieradinātais [[dzīvnieks]] ātri kļuva par nozīmīgu cilvēka dzīves daļu visā pasaulē. Piemēram, [[zinātnieks|zinātnieki]] uzskata, ka bez suņu palīdzības, kas vilka [[nartas]], cilvēki nebūtu šķērsojuši [[Beringa jūra]]s šaurumu.<ref name="jur">http://books.google.com/books?id=EUrXahLxUL8C</ref> Ilgo gadu laikā, ko suns pavadījis kopā ar cilvēku, tas ir attīstījis izcilas prāta spējas un spēju interaktīvi komunicēt ar cilvēku. Suņa sociālais raksturs un inteliģence ļauj to izmantot gan medībām, gan citu mājdzīvnieku ganīšanai, gan aizsardzībai, gan cilvēku-invalīdu apkalpošanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.assistancedogsinternational.org/guide.php |title=About Guide Dogs - Assistance Dogs International<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101212050111/http://assistancedogsinternational.org/guide.php |archivedate={{dat|2010|12|12||bez}} }}</ref> gan vienkārši priekam, gan visdažādākajiem darbiem, kur nepieciešamas suņa iedzimtās spējas.<ref>[http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=697&id=189503 LV.LV<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Šobrīd [[pasaule|pasaulē]] ir apmēram 400 [[miljons|miljoni]] suņu.<ref>Coppinger, Ray (2001). Dogs: a Startling New Understanding of Canine Origin, Behavior and Evolution. New York: Scribner. p. 352. {{ISBN|0-684-85530-5}}.</ref> Ir ļoti daudzas un dažādas suņu [[šķirne]]s, kas atšķiras ar izmēriem, apmatojumu un raksturu. Tās visas ir ''Canis lupus familiaris'' un netiek uzskatītas par atsevišķām [[suga|sugām]] vai pasugām. Šķirnes ir sākts veidot relatīvi nesen, tikai pirms dažiem simtiem gadu, salīdzinot ar tūkstošiem gadu, ko cilvēks un suns pavadījuši kopā. Pirmsākumos suņu veidošanās un attīstība bija to nejaušas krustošanās rezultāts. == Terminoloģija == Par suni tiek saukti visi mājas suņi (''Canis lupus familiaris''). "Suns" [[latīņu valoda|latīņu valodā]] ir "canis", un tas ir devis vārdu visai [[suņu dzimta]]i (''Canidae''), pie kuras pieder visi vilki, lapsas, koijoti un citi suņu dzimtas dzīvnieki. Par suņiem sauc arī [[suņi|suņu ģinti]] (''Canis''), kas ietver vilkus, koijotus un šakāļus. Vārds "suns" tiek lietots, lai apzīmētu dažādus savvaļas suņus, kuri nekad nav bijuši mājdzīvnieki, piemēram [[hiēnsuns]], [[sarkanais suns]] vai [[jenotsuns]]. [[latviešu valoda|Latviešu valodā]] mājas suņa tēviņu sauc par suni, mātīti par kuci, bet mazuli un jaunu suni līdz gada vecumam par kucēnu. == Evolūcija == [[Attēls:DogMosaic wb.jpg|thumb|left|250px|Sienas mozaīka [[Senā Roma|Senajā Romā]]: liels suns ar kakla siksnu medī [[lauva|lauvu]]]] Iesākumā mājas suns tika klasificēts kā ''Canis familiaris'' un ''Canis familiaris domesticus'' ([[Linnejs]], 1758.),<ref>[http://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=727488 ITIS Standard Report Page: Canis familiarus domesticus<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> tomēr mūsdienās, izmantojot [[ģenētika|ģenētiskos]], ieradumu un rakstura pētījumus, zinātnieki ir secinājuši, ka suns ir [[pelēkais vilks|pelēkā vilka]] pasuga (''Canis lupus familiaris'').<ref name="izt">[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Canis_lupus_familiaris.html ADW: Canis lupus familiaris: Information<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dažādu valstu zinātnieki ir nonākuši pie vienota slēdziena, ka neviens šobrīd nevar pateikt, kad tieši suns tika pieradināts.<ref name="jur"/> Ģenētiskie pētījumi liecina, ka suns ir atdalījies no vilku saimes apmēram pirms 15 000 gadu, tomēr daži zinātnieki uzskata, ka suns dzīvojis kopā ar cilvēku vēl agrāk. Skaitlis 15 000 ir ticams arī tādēļ, ka [[DNS]] pētījumi saskan ar arheoloģisko izrakumu liecībām.<ref name="jur"/> Tomēr atšķirīgu versiju zinātniekiem ir savi apsvērumi un fakti, kādēļ viņi domā citādi. Šajā diskusijā liela nozīme ir [[arheoloģija]]i. Zinātnieku grupa no [[Beļģija]]s 2008. gadā publiskoja zinātniskos pētījumus, kuri tika veikti Beļģijā atrastiem [[fosilijas|fosiliem]], liela izmēra suņa [[kauli]]em, kas ir 37 000 gadus veci. Tika noskaidrots, ka [[dzīvnieks]] barojies ar [[zirgi|zirga]], [[staltbriedis|staltbrieža]] un [[ziemeļbriedis|ziemeļbrieža]] gaļu. [[skelets|Skeleta]] izpēte un kaulu atrašanās konteksts lika zinātnieku grupai izvirzīt [[hipotēze|hipotēzi]], ka kauli piederējuši pieradinātam sunim. Pirms beļģu zinātnieku atklājuma vecākie fosilie kauli — liela izmēra suņu [[galvaskauss|galvaskausi]] bija atrasti [[Krievija|Krievijā]] un [[Vācija|Vācijā]], tie tika datēti kā 14 000 gadus veci. Mazāka izmēra 12 000 gadus veci suņa kauli tika atrasti [[Senie Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet 8000—10 000 gadus veci kauli atrasti daudzās vietās [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]]; [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Irāka|Irākā]], alu gleznojumi ar suņiem atklāti [[Turcija|Turcijā]].<ref name="jur"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Little tootie.JPG|thumb|right|200px|[[Jorkšīras terjers]]]] [[Attēls:Westgort Anticipation.JPG|thumb|right|200px|[[Angļu mastifs]]]] Mūsdienās mājas sunim ir vislielākā dažādība izskatā, izmērā un raksturā, salīdzinot ar pārējiem [[mājdzīvnieks|mājdzīvniekiem]], tomēr ģenētiski tie visi ir radinieki [[pelēkais vilks|pelēkajam vilkam]]. Suns, lai arī ir draudzīgs mājdzīvnieks, joprojām ir [[plēsējs]] un [[maita|maitēdājs]], tam ir labi attīstīta [[muskulatūra]], spēcīgi [[kauli]], un tā fizioloģiskā uzbūve ļauj dzīvniekam būt gan [[sprints|sprinterim]], gan [[maratons|maratona]] skrējējam, tā [[zobi]] ir piemēroti kampšanai un plēšanai. Ja suns netiek pareizi audzināts, tas var kļūt par sabiedrībai bīstamu dzīvnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.petnet.lv/sheep/?publ003_015.html |title=PetNet Aitu un ganu suņi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241216120404/http://www.petnet.lv/sheep/?publ003_015.html }}</ref> Sunim ir ļoti lielas variācijas izmērā. Vismazākais zināmais suns ir [[Jorkšīras terjers]], kura augstums skaustā ir 6,3 cm, ķermeņa garums 9,5 cm, svars 113 g, vismasīvākais suns ir [[angļu mastifs]], kurš sver 155,6 kg, [[dzīvnieka ķermenis|ķermeņa]] garums, ieskaitot astes garumu, ir 250 cm,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldslargestdog1.com/zorba.html |title=Zorba<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090226140605/http://www.worldslargestdog1.com/zorba.html |archivedate={{dat|2009|02|26||bez}} }}</ref> bet vislielākais augumā ir [[vācu dogs]], kura augstums skaustā sasniedz 106,7 cm.<ref>[http://www.guinnessworldrecords.com/records/natural_world/fantastic_pets/tallest_dog_living.aspx Fantastic Pets - Tallest Dog Living<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Ja salīdzina suni ar atbilstoša izmēra pelēko vilku, tad sunim ir par 20% mazāks [[galvaskauss]], par 10% mazākas [[smadzenes]] un proporcionāli mazāki [[zobi]]. Sunim dzīvības funkciju uzturēšanai pietiek ar mazāk [[kalorijas|kalorijām]] nekā vilkam. Tā kā vilkam, lai medītu, ir vajadzīgi lieli žokļi un žokļu muskuļi, tad sunim, dzīvojot kopā ar cilvēku, ir samazinājies galvaskauss, žokļi un attiecīgi ir notikusi žokļu [[muskuļi|muskuļu]] atrofija, kas sunim radījusi nokareno [[ausis|ausu]] formu. === Redze === Suņa [[redze]] ir veidota tā, lai kalpotu sunim kā medniekam. Tā ir nosacīti slikta, redzes asums ir vājāks kā [[cilvēks|cilvēkam]], toties spēja saskatīt kustīgu objektu ir ļoti augsta. Ir pierādīts, ka suņi spēj saskatīt un identificēt savu saimnieku no 1,6 km (vienas [[jūdze]]s) attāluma. Kā krēslas stundu mednieki, suņi spēj izmantot savu redzi slikta apgaismojuma situācijā. Tiem ir lielas [[acis|acu]] zīlītes, kas uztver visniecīgāko [[gaisma|gaismu]]. Kā lielākā daļa [[zīdītāji|zīdītāju]] suns redz tikai divas [[krāsa]]s, tā [[redze]] ir līdzīga cilvēkam — [[daltonisms|daltoniķim]], kurš neredz visas krāsas.<ref name="dom">Coren, Stanley (2004). How Dogs Think. First Free Press, Simon & Schuster</ref> === Redzes leņķis === Dažādu [[šķirne|šķirņu]] suņiem ir dažādas formas [[acis]], un to redzes leņķis ir atšķirīgs. Šķirnēm ar garu purnu parasti ir ļoti plašs redzes leņķis, to acis ir novietotas abās galvas pusēs, un tie var pārskatīt lielu teritoriju. Dažiem [[dzinējsuns|dzinējsuņiem]] redzes leņķis sasniedz 270° (cilvēkam redzes leņķis ir 180°). Suņiem ar īsu purnu redzes leņķis ir šaurāks, bet to redze paliek centrāla, līdz ar to redzes asums uzlabojas, un to var salīdzināt ar cilvēka redzes asumu. Dažām plato galvu šķirnēm ar īsu purnu redzes leņķis ir tāds pats kā cilvēkam.<ref name="dom"/> === Dzirde === Suņa [[dzirde]] spēj uztvert [[skaņa]]s 40—60,000 [[Hz]] diapazonā,<ref>[http://hypertextbook.com/facts/2003/TimCondon.shtml Frequency Range of Dog Hearing<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> tas nozīmē, ka suns spēj sadzirdēt daudz augstākas frekvences skaņas nekā cilvēks.<ref>[http://www.lsu.edu/deafness/HearingRange.html Frequency Hearing Ranges in Dogs and Other Species<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Sunim ausis ir kustīgas, līdz ar to tas spēj, pagriežot ausi skaņas virzienā, precīzi noteikt skaņas avotu. Suņa ausi vada 18 vai vairāk muskuļi, kas spēj to pacelt, pagriezt, sašķiebt, nolaist. Suns ātrāk par cilvēku nosaka skaņas avotu, kā arī spēja sadzirdēt skaņu no tāluma tam ir 4 reizes labāka kā cilvēkam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.seefido.com/html/dog_sense_of_hearing.htm |title=Dog Sense of Hearing<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090501071117/http://www.seefido.com/html/dog_sense_of_hearing.htm |archivedate={{dat|2009|05|01||bez}} }}</ref> === Apmatojums === [[Attēls:Chinese Crested Dog 600.jpg|thumb|right|200px|[[Ķīnas cekulainais suns]]]] Suņiem [[apmatojums]] mēdz būt divējāds; dubultais kažoks, ko veido mīksta un bieza pavilna, kas nosegta ar stingriem, gludiem akotmatiem (tāds kažoks ir vilkam); vienas kārtas kažoks, ko veido tikai akotmati. Suņu šķirnēm, kas veidojušās aukstajā [[klimats|klimata]] zonā, parasti ir dubultais kažoks. Suņu apmatojums var būt īss, tādus suņus sauc par īsspalvainiem, vai garš, tādus suņus sauc par garspalvainiem. Ir šķirnes, kurām gandrīz vispār nav apmatojuma, tikai nedaudz uz galvas, kājām un astes, piemēram, [[Ķīnas cekulainais suns]].<ref>Cunliffe, Juliette (2004). "Coat Types, Colours and Markings". The Encyclopedia of Dog Breeds. Paragon Publishing. pp. 20–23. </ref> Mājas suņu kažoka [[krāsa]] var būt ļoti dažāda, ieskaitot kontragaismas [[kamuflāža]]s krāsojumu, kas raksturīgs savvaļas dzīvniekiem. Tādam krāsojumam ir raksturīgi, ka mugura ir tumšāka, bet pavēdere gaišāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://animals.about.com/od/zoology12/f/countershading.htm |title=Counter Shading - What is Counter Shading<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110927020833/http://animals.about.com/od/zoology12/f/countershading.htm }}</ref> Tādā veidā dzīvnieka krāsojums dzēš dabīgā apgaismojuma efektu un vizuāli noslēpj dzīvnieka auguma aprises. Ja dzīvnieks būtu viscaur vienkrāsains, mugura izskatītos gaišāka, jo būtu apgaismota ar dienas [[gaisma|gaismu]], bet pavēdere tumšāka, jo atrastos ķermeņa ēnā. Bieži gaišāko pavēderi papildina izteikti gaišas krūtis, pazode, svītras uz sāniem. === Aste === [[Attēls:ChowChow2Szczecin.jpg|thumb|left|200px|[[Čau čau suns]] ar ritenī sagrieztu asti]] Suņiem ir dažādu formu [[aste]]s: taisnas, taisnas un izslietas augšup, sirpjveida, sagrieztas ritenī un sagrieztas ritenī vairākas reizes. Ir suņu šķirnes, kurām astes tiek apgrieztas jeb kupētas, visbiežāk medību suņiem. Astes tiek grieztas, lai pasargātu suni no "darba" ievainojumiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cdb.org/case4dock.htm |title=Tail docking - the case for tail docking<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090414210955/http://cdb.org/case4dock.htm |archivedate={{dat|2009|04|14||bez}} }}</ref> lai gan palielinoties suņu īpatsvaram, kas tiek turēti kā mājas mīluļi, mainās attieksme pret astes griešanas nepieciešamību. Mūsdienās daudzām šķirnēm astes drīkst negriezt, un tas neskaitās šķirnes standarta pārkāpums. Ir šķirnes, kurām kucēni var piedzimt ar ļoti mazām astītēm vai vispār bez astes. Tas ir novērojams šķirnēm, kurām ilgstoši astes ir tikušas apcirptas.<ref>[http://www.braquedubourbonnais.info/en/tail-genetics.htm The genetic causes of the Bourbonnais pointer's tail length<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Barība == Lai arī suņi ir cēlušies no pelēkā vilka, tie ir [[visēdājs|visēdāji]].<ref name="izt"/> Tiem ir garāks [[zarnas|zarnu trakts]] kā [[kaķis|kaķiem]], kas ir izteikti gaļēdāji, kā arī barībai nav obligāti jābūt bagātai ar [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]], lai saņemtu ikdienā nepieciešamo. Suns var sagremot ne tikai [[gaļa|gaļu]], bet arī dažādus [[dārzeņi|dārzeņus]] un [[graudi|graudus]]. Savvaļā suņi bieži ēd dažādus [[augi|augus]] un to [[augļi|augļus]].<ref name="izt"/> == Reprodukcija == [[Attēls:Yuki and Branca - Japanese Akita.jpg|thumb|250px|[[Akita (suņu šķirne)|Akitas]] kucēns ar māti]] Suņa abi dzimumi dzimumbriedumu sasniedz laikā no 6—12 mēnešiem, lai gan daži indivīdi nobriest vēlāk līdz 2 gadu vecumam. Kuces meklējas 2 reizes gadā, un tās var pāroties ar vairākiem suņiem. Grūsnības periods ilgst 56—72 dienas, vidēji 63 dienas. Vidēji metienā ir 6 kucēni, bet to skaits variē atkarībā no šķirnes. Mazām šķirnēm kucēnu ir mazāk, kas var būt 1—4, bet lielajām vairāk, kas var sasniegt pat 12 kucēnus metienā. Ir šķirnes, kuru tēviņu seksuālā aktivitāte ir ļoti zema, un, lai pavairotu šķirni, tiek izmantota [[mākslīgā apsēklošana]]. Pie mazaktīvajām šķirnēm varētu pieskaitīt [[čau čau]] suņus, [[franču buldogs|franču buldogus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pets911.com/hosted/buffalo/puppy/article.php?num=11045 |title=Pets911 - Buffalo.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|10|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090610035254/http://www.pets911.com/hosted/buffalo/puppy/article.php?num=11045 |archivedate={{dat|2009|06|10||bez}} }}</ref> == Sterilizācija un kastrācija == Lai kontrolētu suņu vairošanos, kuces tiek sterilizētas, bet suņi kastrēti. Daudzās [[valsts|valstīs]] suņu ir vairāk, nekā tiem ir saimnieku, katru gadu tiek iemidzināti simtiem un tūkstošiem suņu. Saskaņā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] statistikas datiem, katru gadu tiek iemidzināti 3—4 [[miljons|miljoni]] klaiņojošu suņu un [[kaķis|kaķu]] tikai šajā valstī vien. Nav datu par to, cik klaiņojoši suņi gada laikā tiek iemidzināti [[Latvija|Latvijā]], bet vidēji [[mēnesis|mēnesī]] [[Liepāja]]s pilsētā tiek noķerti 18 klaiņojoši suņi, no kuriem apmēram 11 tiek atrasti jauni saimnieki, bet pārējie tiek iemidzināti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/animals/article.php?id=38957 TVNET :: Dzīvnieki - Suņi skraida bariem un apdraud cilvēkus<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Visā [[pasaule|pasaulē]] dzīvnieku aizstāvji cenšas rast alternatīvus risinājumus [[eitanāzija]]i, veidojot dzīvnieku patversmes un meklējot suņiem jaunus saimniekus. Tādēļ valstīs, kur [[cilvēks|cilvēki]] cenšas izturēties humāni pret saviem mīļdzīvniekiem, tiek ieteikta dzīvnieku sterilizācija, ja dzīvnieks nav paredzēts vaislai.<ref>[http://www.spayusa.org/main_directory/02-facts_and_education/stats_surveys/javma_articles/02dogs-cats-sterilized.asp Spay-Usa<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Tā ir cilvēku atbildība rūpēties, lai suņi un kaķi nekontrolēti nevairotos un nenonāktu uz ielas, apdraudot pašu cilvēku drošību un [[veselība|veselību]]. Tas ir cilvēku godaprāts rūpēties, lai [[dzīvnieki]] nenonāktu pusbada vai bada un netīrības apstākļos, lai citiem sabiedrības locekļiem nebūtu jāvāc nelaimīgie dzīvnieki un jāveic nepatīkamā iemidzināšanas procedūra, jo dzīvnieks ir nedziedināmi slims vai nespējīgs sociālam kontaktam.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/animals/article.php?id=81437 TVNET :: Dzīvnieki - Suns cilvēkam ir ne tikai draugs, bet arī ļoti liela atbildība<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Suņa sterilizācija vai kastrācija atrisina dažādas problēmas, ko rada hiperseksualitāte, īpaši suņu tēviņiem. Sterilizētas kuces retāk saslimst ar [[piena dziedzeri|piena dziedzeru]] vai [[dzimumorgāni|dzimumorgānu]] [[vēzis (slimība)|vēzi]], tomēr tas palielina risku saslimt ar urinēšanas [[slimība|slimībām]] gan kucēm, gan suņiem, tādēļ kastrētiem, sterilizētiem dzīvniekiem ir jāievēro speciāla [[diēta]], lai izvairītos no urīnceļu saslimšanām.<ref>[http://www.aspca.org/pet-care/spayneuter/ ASPCA | Free and Low-Cost Spay/Neuter Database<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Dzīves ilgums == Suņu dzīves ilgums ir saistīts ar konkrēto šķirni, bet visbiežāk suņi dzīvo 7—9 gadus. Mazo šķirņu suņi kopumā dzīvo ilgāk nekā lielo šķirņu suņi. Visīsākais dzīves garums ir [[Bordas dogs|Bordas dogam]] — vidēji 5,2 gadi. Ir šķirnes, to skaitā [[bulterjers|bulterjeri]], [[angļu buldogs|angļu buldogi]], [[bladhaunds|bladhaundi]], [[īru vilku suns|īru vilku suņi]], [[Bernes ganu suns|Bernes ganu suņi]], [[vācu dogs|vācu dogi]] un [[angļu mastifs|angļu mastifi]], kas vidēji dzīvo 6—7 gadus. Visilgāk dzīvo mazie suņi, piemēram, [[toipūdelis|toipūdeļi]], [[borderterjers|borderterjeri]], [[pundurpūdelis|pundurpūdeļi]], [[Tibetas spanielis|Tibetas spanieli]], [[Kavaliera karaļa Čārlza spaniels|Kavaliera karaļa Čārlza spanieli]], [[taksis|takši]], kuru vidējais dzīves garums ir 14—15 gadi. Suņi jaukteņi arī dzīvo ilgāk kā tīršķirnes suņi. To dzīves garums visās auguma grupās ir par 1 vai vairāk gadiem ilgāks. Ilgākais reģistrētais suņa mūžs — 24 gadi.<ref>[http://genomics.senescence.info/species/entry.php?species=Canis_familiaris Longevity, ageing, and life history of Canis familiaris<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Inteliģence un raksturs == [[Attēls:Border Collie liver portrait.jpg|thumb|left|250px|[[Borderkollijs]] tiek uzskatīts par vienu no visgudrākajām suņu šķirnēm kopā ar [[zeltainais retrīvers|zeltainajiem retrīveriem]], [[pūdelis|pūdeļiem]], [[vācu aitu suns|vācu aitu suņiem]], [[dobermanpinčers|dobermaņiem]] un [[šeltijs|šeltijiem]]]] Mājas sunim ir raksturīga sociālā [[inteliģence]], kas nevienam citam [[mājdzīvnieks|mājdzīvniekam]] nav tik izteikta. Suņi spēj sociālo uzvedību mācīties divējādi gan "ejot [[skola|skolā]]" — suns tiek speciāli mācīts, gan vērojot sev apkārt notiekošo. Visaktīvāk suns apgūst dzīvi savā tuvumā apmēram 8 nedēļu vecumā.<ref name="dom"/> Kucēns ļoti ātri mācās no pieaugušajiem suņiem, tādā veidā suns gan neiemācās uzdevumus, ko cilvēks gribētu, lai suns izpilda, bet kucēns iemācās socializēšanos un attiecības.<ref name="dom"/> Piemēram, kucēns, kas ir redzējis, kā viņa vecāki velk [[nartas]], 15x ātrāk iemācās vilkt nartas, nekā suns, kas to nekad pirms tam nav redzējis. Kucēns mācās atdarināt arī cilvēku [[mīmika|mīmiku]] un darbības. Zinātnieki to ir pierādījuši ar [[eksperiments|eksperimentiem]], piemēram, tika veikts eksperiments, ierādot kucēniem, ka bumbiņu rotaļai var dabūt laukā no kastes, nospiežot sviru. Tad bumbiņa tika ielikta atpakaļ kastē, un kucēni tika atstāti ar kasti vieni paši — 3/4 kucēnu nospieda sviru, lai tiktu pie bumbiņas. Suņiem ir arī spējas konkrētus priekšmetus un darbības savienot ar abstraktiem jēdzieniem, citiem vārdiem runājot, sunim var iemācīt valodu, suns spēj izprast arī ļoti komplicētas abstraktas norādes.<ref name="dom"/> Piemēram, suņa apbalvojums tika noslēpts zem vairākām kastēm. "Pēdējā kastē"— cilvēks sunim saka priekšā, paklauvējot pa kasti vai tikai norādot ar pirkstu uz to. Suns spēj saprast cilvēka norādi un ātri atrast noslēpto lietu. Šis uzdevums tika veikts arī ar citiem eksperimenta dalībniekiem: [[šimpanze|šimpanzēm]], [[pelēkais vilks|vilkiem]] un maziem [[cilvēks|cilvēkbērniem]]. Suns uzdevumu veica vislabāk. [[Zinātnieks]] Dr. Stenlijs Korens uzskata, ka šī eksperimenta rezultāti pierāda to, ka suņa spēja socializēties ar cilvēku ir daudz augstāka pat par mūsu tuvākajiem radiniekiem — [[Cilvēkpērtiķi un cilvēks|cilvēkpērtiķiem]], un šī spēja suņiem ir [[ģenētika|ģenētiski]] iedzimta. Tieši šī iedzimtā spēja visbūtiskāk atšķir suni no vilka. Suns cenšas atdarināt cilvēka smaidu, sunim ir nosacīta humora izjūta, un tas labprāt atsaucas spēlēm un jokiem. Suns spēj plānot limitētas darbības, piemēram, suns spēj apzināti slēpt no cilvēka aizliegtu nodarījumu, nozogot kaulu, to noslēpt un nerādīt cilvēkam, un uzsākt kaula ēšanu tikai pēc tam, kad [[cilvēks]] ir pametis telpu.<ref name="dom"/> Suns spēj pieņemt lēmumus un rīkoties. [[Čīle]]s galvaspilsētā [[Santjago]] uz ceļa tika savainots kāds suns, otrs suns izglāba savu draugu no tuvojošās satiksmes, pieliekot visus spēkus, novilka draugu lielceļa malā, kur vēlāk abus izglāba autoceļu patruļas darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tribine.lv/zinas/Suns-izglabj-ievainoto-draugu-uz/7491 |title=Suns izglābj ievainoto draugu |access-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090216090925/http://www.tribine.lv/zinas/Suns-izglabj-ievainoto-draugu-uz/7491 |archivedate={{dat|2009|02|16||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://termini.lza.lv/article.php?id=168 Suņu šķirņu nomenklatūra] ([[:en:Fédération Cynologique Internationale|FCI]] un LZA Terminoloģijas komisija) * [https://web.archive.org/web/20080513204836/http://www.petnet.lv/sheep/?publ005_005.html PetNet: kaķu un suņu kopšana] * [http://www.buzzfeed.com/dentastix/11-fascinating-facts-you-never-knew-about-dogs?b=1 11 Fascinating Facts You Never Knew About Dogs] * [http://phenomena.nationalgeographic.com/2015/04/16/through-this-chemical-loop-dogs-win-our-hearts/?sf8663179=1 Through This Chemical Loop, Dogs Win Our Hearts] * [http://www.springerlink.com/content/r338v42481024317 Attention to attention in domestic dog (Canis familiaris) dyadic play]{{Novecojusi saite}} * [http://www.akc.org/events/conformation/beginners.cfm A Beginner's Guide to Dog Shows] * [http://www.dogs.lv Latvijas kinoloģiskā federācija] * [http://www.suni.lv Forums par suņiem latviešu valodā (ar šķirņu aprakstiem)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100418050334/http://suni.lv/ |date={{dat|2010|04|18||bez}} }} * [http://www.jelgavnieki.lv/?l=83&act=10&date=1153947600&cat=0&art=2315 Cīņas suņi dvēselē ir maigi]{{Novecojusi saite}} * [http://termini.lza.lv/article.php?id=168 Suņu šķirņu uzskaitījums latviešu valodā] * [https://web.archive.org/web/20090410062147/http://www.favoritdogs.lv/jaunumi/p.html Suņu šķirņu nosaukuma veidošanas principi] * [https://web.archive.org/web/20131125070212/http://www.delfi.lv/tehnika/zinatne/noskaidro-kur-un-kad-pirmo-reizi-pieradinati-suni.d?id=43832252 Noskaidro, kur un kad pirmo reizi pieradināti suņi] * [https://web.archive.org/web/20150813145405/http://www.la.lv/10-sunu-skirnes-kas-ipasi-piemerotas-gimenei-ar-berniem/ 10 suņu šķirnes, kas īpaši piemērotas ģimenei ar bērniem] {{mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pelēkie vilki]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] fdsotwxfkmewd8shh6hmnnvv1b914tg 0 1279 4531244 4527621 2026-10-02T21:41:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531244 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|valsti|Vācija (nozīmju atdalīšana)|Vācija}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Bundesrepublik Deutschland'' | pilnais_valsts_nosaukums = Vācijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Germany | karoga_attēls = Flag of Germany.svg | karoga_nosaukums = Vācijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Germany.svg | ģerboņa_nosaukums = Vācijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85 | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Vācijas himna|Das Lied der Deutschen]]'' | kartes_attēls = EU-Germany.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Berlīne]] | latd = 52 | latm = 31 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longEW = E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | etniskās_grupas = 86,3% [[vācieši]]<br />1,8% [[turki]]<br />11,9% citi<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/germany/ |title=CIA Factbook |access-date={{dat|2023|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210109075739/https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/germany }}</ref> | etniskās_grupas_gads = 2020 | valsts_valodas = [[vācu valoda]] | demonym = [[vācieši]] | valsts_iekārta = [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Vācijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Franks Valters Šteinmeiers]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Vācijas kanclers|Kanclers]] | valsts_galva2 = [[Frīdrihs Mercs]] | neatkarības_iegūšana = [[Vācijas vēsture|Valsts izveidošana]] | neatkarības_notikums = [[Svētā Romas impērija]] | neatkarības_datums = [[962. gads|962]]. gadā | neatkarības_notikums2 = [[Vācijas Impērija]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1871|1|18}} | neatkarības_notikums3 = [[Rietumvācija|Federatīva Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1949|5|23}} | neatkarības_notikums4 = [[Vācijas atkalapvienošana|Apvienošana]] | neatkarības_datums4 = {{dat|1990|10|3}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|3|25}} | platība_km2 = 357,021 | platība_rangs = 63. | procenti_ūdens = 2,416 | iedzīvotāju_skaits = 84.669.326 <ref name="Bevölkerungsstand">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/liste-zensus-geschlecht-staatsangehoerigkeit.html#651186 |title=Bevölkerungsstand am 31.12.2023 |publisher=[[Statistisches Bundesamt]] (Destatis) |accessdate=2024-07-18|language=de}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2023 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 14. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 237 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 55. | IKP_PPP = $2,932 triljoni<ref name=IMF/> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $35 930<ref name=IMF/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{samazinājās}} 0,942 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 9. | Gini = 27 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color="#ffcc00">zems</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] (€) | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.de]] | tālsarunu_kods = 49 | iso_kods_num = 276 | iso_kods_alfa2 = DE | iso_kods_alfa3 = DEU }} '''Vācija''' ({{val|de|Deutschland}}), oficiāli '''Vācijas Federatīvā Republika''' (''Bundesrepublik Deutschland'', {{Unicode|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]]]}}),<ref name="Duden6">{{Grāmatas atsauce | editor = Max Mangold (ed.) | title = Duden, Aussprachewörterbuch (Duden Pronunciation Dictionary) | url = https://archive.org/details/dudenaussprachew0000unse_s9z1 | edition = 6th| year = 1995 | publisher = Dudenverlag (Bibliographisches Institut & F.A. Brockhaus AG | location = Mannheim | language = German | isbn = 3-411-04066-1 | pages = [https://archive.org/details/dudenaussprachew0000unse_s9z1/page/271 271], 53f}}</ref> ir federāla [[valsts]] [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļos to apskalo [[Ziemeļjūra]] un [[Baltijas jūra]] un tā robežojas ar [[Dānija|Dāniju]]; savukārt austrumos tā robežojas ar [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]]; dienvidos ar [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]]; rietumos ar [[Francija|Franciju]], [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]]. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē [[mērenā josla|mērenās joslas]] klimats. Ziemeļos plešas plaši [[līdzenums|līdzenumi]], bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst [[kalns|kalnaināks]], līdz dienvidos tiek sasniegti [[Alpi]]. Vācija ar 84,7 miljoniem<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/liste-zensus-geschlecht-staatsangehoerigkeit.html#651186|title=destatis.de|access-date=2024-08-05|language=de}}</ref> iedzīvotāju ir lielākā [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un [[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām|dokumentēta]] kā [[Ģermānija]]. To apdzīvoja vairākas [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu [[Svētā Romas impērija|Svētajai Romas impērijai]], kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par [[Protestantu reformācija]]s centru. Kā mūsdienu [[nacionāla valsts]] Vācija pirmoreiz tika [[Vācijas apvienošana|apvienota]] [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas kara]] laikā 1871. gadā, kad tika izveidota [[Vācijas Impērija]]. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku ([[Veimāras Republika]]), kas pastāvēja līdz [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nākšanai pie varas un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] izveidošanai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]] un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] (līdztekus pastāvēja arī [[Rietumberlīne]] ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika [[Vācijas atkalapvienošana|apvienotas]]. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par [[Eiropas Kopiena]]s (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. Vācija ir daļa no [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]], un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta [[eiro]]. Vācija ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[parlamentāra republika]], kas sastāv no [[Vācijas federālās zemes|16 federālajām zemēm]] (''Länder''). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Berlīne]]. Vācija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[NATO]], [[G7 valstis|G7]] un [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|ceturtā lielākā ekonomika pasaulē]] pēc [[iekšzemes kopprodukts|IKP]] (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc [[pirktspējas paritāte]]s. Tai ir lielākais preču [[eksports]], kā arī otrs lielākais preču [[imports]] pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai,<ref>[http://www.topnews.in/germany-worlds-second-biggest-aid-donor-after-us-229970 Germany world's second biggest aid donor after US] TopNews, India, Apskatīts 2008, 04-10.</ref> tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download | title = The fifteen major spenders in 2006 | accessdate = 2007-08-23 | year = 2007 | format = PDF | work = Recent trends in military expenditure | publisher = Stockholm International Peace Research Institute | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download | archivedate = 2007-08-14 }}</ref> Valstī ir attīstījies augsts [[dzīves līmenis]] un izveidojusies vispārēja [[Sociālā nodrošināšana|sociālās drošības]] sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī.<ref>[https://web.archive.org/web/20080404235732/http://www.iht.com/articles/2008/04/04/europe/poll.php The leader of Europe? Answers an ocean apart] International Herald Tribune. aprīlī 4, 2008. Apskatīts 2008, 04-04.</ref> Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.<ref>[http://www.innovations-report.de/html/berichte/informationstechnologie/bericht-109339.html Confidently into the Future with Reliable Technology] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131105055439/http://www.innovations-report.de/html/berichte/informationstechnologie/bericht-109339.html |date={{dat|2013|11|05||bez}} }} www.innovations-report.de. maijā 7, 2008. Apskatīts 2008, 04-04.</ref> == Etimoloģija == {{Pamatraksts|Vācijas nosaukumi}} Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim [[Eiropa]]s centrā un [[Vācijas vēsture|tās ilgstošajai vēsturei]], kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas [[cilts|ciltis]], kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota. Iespējams, ka nevienai citai Eiropas valstij nav tik izteikti daudz atšķirīgu nosaukumu. Piemēram, [[vācu valoda|vācu valodā]] šo valsti sauc par ''Deutschland'', savukārt [[franču valoda|franču valodā]] dēvē par ''Allemagne'', [[angļu valoda|angļu valodā]] — par ''Germany'', [[poļu valoda|poļu valodā]] — par ''Niemcy'', bet [[igauņu valoda|igauņu valodā]] — par ''Saksamaa''. Atšķirībā no citiem, [[balti|baltu]] tautas ([[latvieši]] un [[lietuvieši]]) šo valsti dēvē par ''Vāciju'' un ''Vokietiju''. Šāda vārda izcelsme nav pilnībā skaidra, bet, visticamāk, senākais vārds ''vāca'' jeb ''vākiā'' bija rietumbaltu tautu dots apzīmējums [[vikingi|vikingu]] sirotājiem. Leišu valodnieks [[Kazimirs Būga]] šo vārdu saista ar [[6. gadsimts|6. gadsimta]] hronista [[Jordāns|Jordāna]] pieminēto zviedru cilti ''vagoth''. Savukārt, pēc cita valodnieka Konstantīna Karuļa domām, vārda pamatā var būt indoeiropiešu vārds ''uek'' ("runāt"), no kā [[Senprūšu valoda|senprūšu valodā]] radies vārds ''wackis'' ("kliedziens, kara sauciens"), arī latviešu vārds "vēkšķis". Tamlīdzīgi vārdi sākotnēji varēja būt lietoti nesaprotamā valodā runājošo rietumu kaimiņtautu piederīgo apzīmēšanai. == Vēsture == {{Pamatraksts|Vācijas vēsture}} === Ģermāņu ciltis === {{Pamatraksts|Ģermāņi|Ģermānija}} [[Attēls:Germanic tribes (750BC-1AD).png|thumbnail|200px|Ģermāņu cilšu izplatība no 750. gada p.m.ē. līdz 1. gadsimtam]] Ir pieņemts ģermāņu [[etnoģenēze|etnoģenēzi]] saistīt ar skandināvu [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetu]] vai arī vēlāk ar pirmsromiešu [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetu]]. [[1. gadsimts p.m.ē.|1. gadsimtā p.m.ē.]] no [[Skandināvija]]s dienvidiem un Vācijas ziemeļiem ciltis izpletās uz dienvidiem, austrumiem un rietumiem, nonākot saskarē ar [[ķelti|ķeltu]] ciltīm [[Gallija|Gallijā]] un [[irāņu tautas|irāņu]], [[balti|baltu]], [[slāvi|slāvu]] ciltīm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]. Maz ir zināms par ģermāņu agrīno vēsturi, izņemot rakstiskās liecības par viņu kontaktiem ar [[Romas impērija|Romas impēriju]], etimoloģiskos pētījumus un arheoloģiskos atradumus.<ref name="Claster">Jill N. Claster: ''Medieval Experience: 300–1400''. NYU Press 1982, p. 35. {{ISBN|0-8147-1381-5}}.</ref> [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] valdīšanas laikā Romas karavadonis [[Publijs Kvintīlijs Vārs]] uzsāka iebrukumu Ģermānijā, un šajā laikā ģermāņu ciltis apguva romiešu kara taktiku, saglabājot cilšu identitāti. [[9. gads|9]]. gadā [[heruski|herusku]] cilts sakāva trīs Publija Vāra vadītos [[Romas leģions|Romas leģionus]]. Līdz ar to ģermāņi palika Romas impērijas neskarti no Reinas upes uz austrumiem un no [[Donava]]s uz ziemeļiem. [[3. gadsimts|3. gadsimtā]] saliedējas vairākas lielas ģermāņu ciltis: [[alemaņi]], [[franki]], [[hati (cilts)|hati]], [[sakši]], [[frīzi]], [[sigambri]] un [[tīringi]]. Ap [[260]]. gadu ģermāņi pārrāva robežu starp Ģermāniju un Romas impēriju un iebruka romiešu kontrolētajās teritorijās.<ref name="Cambridge ancient history">The Cambridge Ancient History, vol. 12, p. 442. {{ISBN|0-521-30199-8}}.</ref> === Svētā Romas impērija (962—1806) === {{Pamatraksts|Svētā Romas impērija}} [[Attēls:Weltliche Schatzkammer Wien (169)pano.jpg|thumbnail|150px|Svētās Romas impērijas kronis (izveidots ap 1000. gadu)]] 800. gadā franku karalis [[Kārlis Lielais]] izveidoja [[Karolingu impērija|Karolingu impēriju]], kuru 843. gadā Kārļa trīs mazdēli sadalīja trīs daļās. Šīs impērijas austrumu daļa ar nosaukumu [[Svētā Romas impērija]] eksistēja dažādās formās no 962. līdz pat 1806. gadam. Tās teritorija bija izstiepta no [[Eidera]]s upes ziemeļos līdz [[Vidusjūra]]s krastam dienvidos. [[Attēls:Lucas Cranach (I) workshop - Martin Luther (Uffizi).jpg|thumbnail|150px|left|[[Mārtiņš Luters]] (1483 – 1546), [[Protestantu reformācija]]s aizsācējs]] [[Otonu dinastija]]s valdīšanas laikā (919—1024) tika apvienotas sešas ģermāņu hercogistes un vācu (austrumfranku) karalis 962. gadā tika kronēts par [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas imperatoru]]. [[Sālieši|Sāliešu]] imperatoru valdīšanas laikā (1024—1125) Svētās Romas impērijai tika pievienoti [[Itālija]]s ziemeļi un [[Burgundija]]. [[Hoenštaufenu dinastija|Hoenštaufenu]] imperatoru valdīšanas laikā (1138—1254) Vācijas prinči palielināja ietekmi [[slāvi|slāvu]] apdzīvotajās teritorijās, kuras atradās dienvidos un austrumos, dibinot vācu apmetnes šajās zemēs (''[[Ostsiedlung]]''). Vācijas ziemeļu pilsētas kļuva turīgas, jo bija iestājušās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]]. 1356. gadā tika izdota [[Zelta bulla (1356)|Zelta bulla]], kas aizliedza veidot pilsētu savienības, un tā tika pievienota impērijas konstitūcijai, kura bija spēkā līdz tās norietam. Tajā tika arī noteikts, ka imperators izvēlas septiņus [[kūrfirsts|kūrfirstus]], kuri valdīja dažās no spēcīgākajām firstistēm un arhibīskapijām. Sākot no 15. gadsimta imperatori viņus izvēlējās tikai no [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas [[Austrijas erchercogiste|Austrijas erchercogistē]]. Sākot ar 16. gadsimtu, kad lielākā daļa nevācu zemju impērija bija zaudējusi, un sāka asociēties ar vācu zemēm, dokumentos pa laikam parādījās norāde par "vācu nāciju". 1512. gadā imperators [[Maksimiliāns I Hābsburgs]], pirmo reizi lietoja apzīmējumu Vācu nācijas svētā Romas impērija (''Sacrum Romanum Imperium Nationis Germanicæ''). 1517. gadā mūks [[Mārtiņš Luters]], izdodot [[95 tēzes]] ar aicinājumu uz disputu par grēku atlaižu tirdzniecību, aizsāka [[reformācija|reformāciju]]. Pēc 1530. gada atsevišķā [[Luterisms|Luterāņu baznīca]] kļuva par oficiālo reliģiju daudzās Vācijas zemēs. {{dat|1531|02|27||bez}} [[Hesene]]s vadonis [[Filips I]] un [[Saksija]]s vadonis [[Johans Frederiks I]], tā laika divi ietekmīgākie protestantu vadītāji, izveidoja [[Šmakaldes savienība|Šmakaldes savienību]],<ref>Kagan. ''The Western Heritage'', p. 360</ref> kas drīz kļuva par politisku kustību, jo atdalīšanās no katoļu baznīcas deva ievērojamas ekonomiskas priekšrocības. 1535. gada decembrī savienībā ietilpa visas vācu valstis, kas atzina [[Augsburgas ticības apliecība|Augsburgas ticības apliecību]]. Sākotnēji savienību atbalstīja [[Francija]]s karalis [[Fransuā I]], lai pretotos imperatoram, tomēr 1544. gadā noslēdza mieru ar imperatoru un pārtrauca atbalstīt savienību. 1538. gadā par savienības sabiedroto kļuva [[Dānija]], taču 1544. gadā Dānija un Sv. Romas impērija noslēdza Špeieres vienošanos, kura noteica, ka [[Kristiāns III|Kristiāna III]] valdīšanas laikā Dānijai ir jāuztur draudzīgas attiecības ar impēriju. 1546. gadā [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] uzsāka [[Šmakaldes karš|Šmakaldes karu]], lai apspiestu protestantismu impērijā. {{dat|1547|04|24||bez}} Kārļa V un pāvesta [[Pāvils III|Pāvila III]] apvienotais karaspēks uzsāka Mīlbergas kauju, kuras rezultātā tika sagūstīti vairāki Šmakaldes savienības vadoņi, tostarp, dibinātāji Filips I un Johans Frederiks I. Trīsdesmit uzvarēto pilsētu iedzīvotājiem vajadzēja atgriezties katoļticībā, taču realitātē tas nenotika.<ref>Merriman, John. ''A History of Modern Europe, Volume One'', p. 110.</ref> Pēc šīs kaujas tikai divas pilsētas turpināja pretoties. Reliģisko konfliktu dēļ sākās [[Trīsdesmitgadu karš]] (1618—1648), kura rezultātā visvairāk tika izpostītas vācu zemes.<ref>[http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/wc2/lectures/30yearswar.html The Thirty-Years-War] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19991009072232/http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/wc2/lectures/30yearswar.html |date={{dat|1999|10|09||bez}} }}, Gerhard Rempel, Western New England College.</ref> [[Vestfālenes miera līgums]] (1648) pārtrauca reliģijas karu starp vācu zemēm, bet impērija ''[[de facto]]'' bija sadalījusies vairākās neatkarīgās daļās. No 1740. gada Vācijas vēsturē dominēja [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Prūsijas Karaliste]]s duālisms. 1806. gadā, [[Napoleona kari|Napoleona karu]] rezultātā, impērija beidza eksistēt.<ref name="concise h">Fulbrook, Mary: ''A Concise History of Germany'', Cambridge University Press 1991, p. 97. {{ISBN|0-521-54071-2}}</ref> === Vācu Savienība un revolūcija (1814—1871) === [[Attēls:Nationalversammlung in der Paulskirche.jpg|thumbnail|200px|Frankfurtes parlaments 1848. gadā.]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], kurš tika sasaukts pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] sakāves 1814. gadā, tika dibināta [[Vācu Savienība]] (''Deutscher Bund''), brīva savienība no 39 suverēnām valstīm. Domstarpības par atjaunošanas politiku daļēji noveda pie [[liberālisms|liberālu]] kustību izvirzīšanās, vienotības un brīvību pieprasīšanas. Tomēr tam sekoja brīvību apspiešana no austriešu valstvīra [[Klēmenss fon Meternihs|Klēmensa Meterniha]]. Šī perioda laikā daudzi vācieši iespaidojās no [[Franču revolūcija]]s ideāliem, kā rezultātā par vērā ņemamu spēku kļuva [[nacionālisms]]. Pirmo reizi melnā, sarkanā un zelta krāsa, kuras vēlāk kļuva par [[Vācijas karogs|nacionālo simbolu]] krāsām, tika izvēlētas, lai simbolizētu kustību.<ref>Martin, Norman. [https://www.fotw.info/flags/de1848.html German Confederation 1815–1866 (Germany)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071013022659/https://www.fotw.info/flags/de1848.html |date={{dat|2007|10|13||bez}} }} Flags of the World. Oct. 5, 2000. Apskatīts 2006, 12-07.</ref> 1848. gadā Eiropā norisinājās [[1848. gada revolūcijas|vairākas nopietnas revolūcijas]]. Inteliģence un vienkāršās tautas pārstāvji uzsāka [[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā|revolūciju arī vācu zemēs]]. Monarhi sākotnēji piekāpās revolucionāru liberālajām prasībām. Prūsijas karalim [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdriham Vilhelmam IV]] tika piedāvāts [[imperators|imperatora]] tituls, ar ierobežotām pilnvarām, taču viņš noraidīja troni un piedāvāto konstitūciju. Prūsijā samilza konflikts starp karali [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelmu I]] un arvien liberālāko parlamentu, kā rezultātā 1862. gadā karalis Prūsijas premjerministra amatā iecēla [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]]. 1864. gadā Bismarks veiksmīgi vadīja [[Otrais Šlēsvigas karš|karu pret Dāniju]], pēc kura Dānija bija spiesta atdot Prūsijai Šlēsvigu un Holšteinu. Prūsijas uzvara 1866. gadā notikušajā [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] ļāva viņam izveidot [[Ziemeļvācu Savienība|Ziemeļvācu Savienību]] (''Norddeutscher Bund''), kurā netika iekļauta [[Austrijas Impērija]], agrāk vadošā vācu zeme, lai pasargātu pārējās vācu firstistes no tās ietekmes. === Vācijas Impērija (1871—1918) === {{Pamatraksts|Vācijas Impērija|Pirmais pasaules karš}} [[Attēls:Wernerprokla.jpg|thumbnail|200px|Vācijas dibināšana [[Versaļas pils|Versaļas pilī]], [[Francija|Francijā]] ([[Oto fon Bismarks|Bismarks]] ir redzams attēla centrā, baltā uzvalkā)]] 1870. gadā Bismarks izprovocēja Franciju uz karu par Spānijas mantojumu. 1871. gadā [[Francijas—Prūsijas karš|Francija tika sakauta]] un 18. janvārī [[Versaļas pils|Versaļas pilī]] tika pasludināta Vācijas Impērija. [[Vācijas apvienošana]] notika balstoties uz [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]]- par imperatoru kļuva Prūsijas karalis Vilhelms I no [[Hoencollernu dinastija]]s, savukārt par galvaspilsētu tika pasludināta [[Berlīne]]. Vācijas Impērijā tika iekļautas visas vācu zemes, izņemot Austriju (''Kleindeutschland'' — "Mazā Vācija"). Sākot ar 1884. gadu Vācija nodibināja [[Vācijas koloniālā impērija|dažas kolonijas]] arī ārpus Eiropas. [[Attēls:Map-DR-Prussia.svg|thumbnail|200px|left|Imperiālā Vācija (1871–1918), dominējošā [[Prūsijas Karaliste]] iekrāsota zilā krāsā]] Imperatora [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelma I]] ārpolitka, federālo zemju saliedēšana, Francijas izolācija diplomātiskā nozīmē, kā arī izvairīšanās no kariem nodrošināja Vācijai vērā ņemamas nācijas stāvokli. [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] valdīšanas laikā Vācija tāpat kā citas Eiropas lielvaras uzsāka [[imperiālisms|imperiālistisku]] vadības kursu, kā rezultātā tai radās domstarpības ar kaimiņvalstīm. Īpaši par to, ka Francija izveidoja jaunas attiecības un noslēdza vienošanos ar [[Britu impērija|Apvienoto Karalisti]] un vēlāk arī ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Vācija, izņemot kontaktus ar [[Austroungārija|Austroungāriju]], pati kļuva par izolētu valsti. Vācija imperiālisma laikā pievienojās daudzām Eiropas valstīm un arī izteica pretenzijas uz savu daļu no [[Āfrika]]s. 1884. gadā [[Berlīnes konference|Berlīnes konferencē]] Āfrika tika sadalīta starp Eiropas lielvarām. Vācija arīdzan ieguva dažas teritorijas, tai skaitā, [[Tanzānija|Vācu Austrumāfriku]], [[Namībija|Vācu Dienvidrietumāfriku]], [[Togo]]lendu un [[Kamerūna|Kamerūnu]]. Cīņa par Āfrikas zemēm izraisīja saspīlētas attiecības starp Eiropas lielvarām un tas kļuva par vienu no [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] cēloņiem. {{dat|1914|6|28||bez}} veiktais [[atentāts]] pret [[erchercogs Francis Ferdinands|Austrijas kroņprinci]] izraisīja [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]]. Vācija kā daļa no nesekmīgās [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] grupas cieta sakāvi no [[Antante]]s spēkiem vienā no visu laiku asiņainākajiem konfliktiem. 1918. gada novembrī notika [[Novembra revolūcija]], kuras rezultātā imperators Vilhelms II atteicās no troņa. Pamiers tika parakstīts 11. novembrī, kas iezīmēja arī kara beigas. 1919. gada jūnijā Vācija bija spiesta parakstīt arī [[Versaļas līgums|Versaļas miera līgumu]]. Līgums Vācijā tika uztverts kā aizskarošs kara turpinājums, kas tika panākts ar citiem līdzekļiem, un tas tiek bieži pieminēts kā viens no [[Nacionālsociālisms|nacisma]] uzplaukuma iemesliem.<ref name="lee h">Stephen J. Lee: ''Europe, 1890–1945''. Routledge 2003, p. 131. {{ISBN|0-415-25455-8}}.</ref> === Veimāras Republika (1919—1933) === {{Pamatraksts|Veimāras Republika}} 1918. gada novembrī revolucionāri pasludināja Vāciju par [[republika|republiku]], ķeizars atteicās no troņa un tam sekoja cīņa par varu. Vardarbība beidzās ar republikas saglabāšanu, un {{dat|1919|8|11||bez}} ar [[Vācijas prezidents|prezidenta]] [[Frīdrihs Eberts|Frīdriha Eberta]] parakstu stājās spēkā [[Veimāras Konstitūcija]]. Vācijas tautai ar tās politisko sistēmu un partiju izveidošanu [[parlamentārisms|parlamentārajā demokrātijā]] trūka pieredzes. Tā cieta no [[Lielā depresija|Lielās depresijas]], no skarbajiem miera noteikumiem, kurus noteica [[Versaļas līgums]], kā arī no biežajām valdību maiņām. Tās plašais [[Labēja politika|labējais]] spārns ([[monarhisms|monarhisti]], [[nacionālisms|nacionālisti]] un vēlāk nacisti) meklēja vaininiekus Vācijas zaudējumam Pirmajā pasaules karā ("dunča dūriens mugurā"). 1920. gada martā konservatīvie spēki veica nesekmīgu [[Kapa pučs|valsts apvērsumu]] pret Veimāras Republikas valdību. Revolūcijas laikā zaudējot cīņā par varas iegūšanu, radikāli kreisie tomēr turpināja savu cīņu arī zem jaunās sistēmas. [[Vācijas Komunistu partija]], kura tika dibināta 1918. gadā, nemitīgi turpināja augt arvien lielāka un lielāka. Populāra kļuva arī Vācijas Strādnieku partija (vēlāk zināma kā Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partija jeb [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacistu partija]]). 1923. gada novembrī NSDAP neveiksmīgi [[Alus pučs|mēģināja sagrābt varu]] [[Minhene|Minhenē]]. No 1932. gada NSDAP kļuva par lielāko partiju parlamentā (1932. gada jūlija vēlēšanās: 230 vietas no 608). Pēc vairākām neveiksmīgām valdībām prezidents [[Pauls fon Hindenburgs]] veica izšķirīgu lēmumu. Pēc labējo spēku spiediena un neredzot alternatīvu, viņš {{dat|1933|1|30||bez}} Vācijas kanclera amatā iecēla NSDAP līderi [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]]. === Trešais reihs (1933—1945) === {{Pamatraksts|Trešais reihs|Otrais pasaules karš}} [[Attēls:Adolf Hitler cph 3a48970.jpg|thumbnail|150px|[[Ādolfs Hitlers]] — Trešā reiha kanclers]] {{dat|1933|2|27||bez}} notika [[Reihstāga dedzināšana|Reihstāga ugunsgrēks]]. Pēc šī notikuma tika izdots ārkārtas dekrēts un ātri atceltas galvenās demokrātiskās tiesības. Nacisti uzsāka cīņu pret opozicionāriem, kurus pārstāvēja sociāldemokrāti un komunisti. [[Veicināšanas akts]] deva Hitlera vadītajai valdībai pilnu likumdošanas varu. Vienīgi [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] pēc ugunsgrēka balsoja pret šiem lēmumiem un komunistiem, bet saskaņā ar pieņemto [[Reihstāga ugunsgrēka dekrēts|Reihstāga ugunsgrēka dekrētu]] viņi nevarēja iesniegt iebildumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/innenpolitik/ermaechtigungsgesetz/index.html | title = Das Ermächtigungsgesetz 1933 | accessdate = 2008-09-12 | author = Deutsches Historisches Museum | publisher = Deutsches Historisches Museum | language = German | quote = An der Abstimmung nicht teilnehmen konnten die 81 Abgeordneten der Kommunistischen Partei Deutschlands (KPD). Ihre Mandate waren auf Basis der Reichstagsbrandverordnung bereits am 8. März 1933 annulliert worden. }}<br />Roderick Stackelberg, ''Hitler's Germany: origins, interpretations, legacies''. Routledge 1999, p. 103. {{ISBN|0-415-20114-4}}.<br />Scheck, Raffael. [http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html Establishing a Dictatorship: The Stabilization of Nazi Power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130114153606/http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html |date={{dat|2013|01|14||bez}} }} Colby College. Apskatīts 2006, 07-12.</ref> Vācija tika izveidota kā centralizēta [[totalitārisms|totalitāra]] valsts, kuru vadīja tikai [[vienpartijas sistēma|viena partija]]. Tas tika panākts ar vairākām izmaiņām likumdošanā, kā arī ar jaunu dekrētu pieņemšanu. Rūpniecība tika regulēta ar [[kvota|kvotu]] palīdzību un tā tika novirzīta uz [[kara ekonomika|kara preču ražošanu]], kā rezultātā sākās [[militāra bruņošana|militāra bruņošanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/wirtschaft/index.html | title = Industrie und Wirtschaft | accessdate = 2008-09-12 | author = Deutsches Historisches Museum | publisher = Deutsches Historisches Museum| language = German| quote = Der Vierjahresplan sollte ab 1936 die wirtschaftliche Kriegsfähigkeit Deutschlands herbeiführen....Bereits im Februar 1933 erklärte Hitler, dass alle öffentlichen Maßnahmen zur Arbeitsbeschaffung zugleich der "Wehrhaftmachung" zu dienen hätten und den Interessen des Staates untergeordnet seien....}}</ref> 1936. gadā Vācija atguva kontroli pār [[Reinzeme|Reinzemi]], un tā bija viena no vairākām [[paplašināšanās|ekspansionistu]] ideju realizācijām, lai izveidotu [[Trešais reihs|Lielvāciju]] (''Großdeutschland''). [[Attēls:Potsdamer Platz 1945.jpg|thumbnail|left|200px|Berlīnes drupas pēc Otrā pasaules kara; ''Potsdamer Platz'' 1945. gadā]] 1939. gadā [[Otrā pasaules kara cēloņi|nacionālisma, militārisma un teritoriālo jautājumu spriedzes pieaugums]], kā arī [[Molotova—Ribentropa pakts]] ar [[Padomju Savienība]]s atbalstu, ļāva Vācijai [[Polijas kampaņa|veikt]] [[zibenskarš|zibenskaru]] pret [[Polija|Poliju]]. Pēc tam uzreiz sekoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s kara pieteikums Vācijia, kas iezīmēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu Eiropā. Vācija un tās sabiedrotie ātri vien ieguva tiešu vai netiešu kontroli pār tuvākajām kaimiņvalstīm. {{dat|1941|6|22||bez}} Hitlers lauza noslēgto paktu ar PSRS un uzsāka iebrukumu [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Tajā pašā gadā [[Japānas Impērija|Japāna]] [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbruka Pērlhārborai]], un līdz ar to Vācija pieteica karu arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]]. Lai gan vācu armijai sākotnēji izdevās strauji iebrukt Padomju Savienībā, [[Staļingradas kauja]] iezīmēja pagrieziena punktu karā. Pēc tās vācieši [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] uzsāka atkāpšanos. Savukārt [[Otrā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontē]] pagrieziena punkts bija [[Izcelšanās Normandijā|D-diena]], sabiedroto spēki izsēdās [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] piekrastē un ātri virzījās uz priekšu Vācijas okupētajā teritorijā. Drīz sekoja Vācijas sakāve. {{dat|1945|5|8||bez}}, [[Sarkanā armija]] okupēja [[Berlīne|Berlīni]]. Trešā reiha represīvais režīms apspieda dažādas minoritātes, šķirojot cilvēkus pēc tautības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas un citiem principiem. Nacistu represijās laikā tika nogalināti aptuveni 11 miljoni cilvēku, no kuriem 6 miljoni bija ebreji (puse no tiem bija no Polijas).<ref name=Kacowicz101>Arie Marcelo Kacowicz, Pawel Lutomski, Population resettlement in international conflicts: a comparative study, Lexington Books, 2007, p.100, ISBN 073911607: "... resulted in the deaths of about three million Poles and three million Polish Jews,..."</ref> Otrā pasaules kara un [[holokausts|holokausta]] dēļ Eiropā gāja bojā kopā 35 miljoni iedzīvotāju. === Dalīšana un atkalapvienošana (1945—1990) === [[Attēls:Deutschland Bundeslaender 1957.png|thumbnail|150px|Vācija tika sadalīta divās valstīs. Rietumvāciju kontrolēja amerikāņi, briti un franči, bet Austrumvācija nonāca Padomju Savienības kontrolē]] Kara rezultātā tika nogalināti gandrīz 10 miljoni vācu karavīru un civiliedzīvotāji, tika zaudētas lielas teritorijas un aptuveni 15 miljoni vāciešu tika izraidīti no bijušām austrumu teritorijām un citām valstīm, kā arī tika izpostītas vairākas lielas pilsētas. Atlikusī valsts teritorija un [[Berlīne]] tika sadalīta četrās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās zonās. Rietumu sektori, kurus kontrolēja [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]], tika apvienoti {{dat|1949|5|23||bez}}, lai izveidotu [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvo Republiku]] (''Bundesrepublik Deutschland''); {{dat|1949|10|7||bez}} Padomju kontrolētā zona kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātisko Republiku]] (''Deutsche Demokratische Republik''). Arī Berlīne tika sadalīta: [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]] un [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, savukārt par Rietumvācijas galvaspilsētu tika izvēlēta [[Bonna]]. Tomēr Rietumvācija deklarēja Bonnu kā galvaspilsētu tikai uz pagaidu laiku,<ref name="provisional">Britannica http://www.britannica.com/eb/article-9080620/Bonn</ref> lai uzsvērtu savu viedokli, ka divu valstu izveidošana ir mākslīgs ''[[status quo]]''. Rietumvācija, kura tika izveidota kā federāla parlamentāra republika ar "sociālu tirgus ekonomiku", izveidoja ciešas attiecības ar Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti un Franciju. No 1950. gadu sākuma valstī sākās ilgstoša ekonomiskā izaugsme (''Wirtschaftswunder''). 1955. gadā Rietumvācija iestājās [[NATO]], kā arī 1958. gadā bija [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājvalsts. [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|200px|thumbnail|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā]] Austrumvācija bija [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valsts zem [[Padomju Savienība|PSRS]] politiskās un militārās kontroles, ko nodrošināja okupācijas spēki un [[Varšavas pakts]]. Lai gan tika apgalvots, ka tā ir demokrātiska valsts, politiskā vara piederēja komunistu kontrolētās [[Vācijas Sociālistiskā Vienotības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas]] elitei (politbirojam). Viņu varu nodrošināja slepenpolicija [[Stasi]] un dažādas partijas apakšorganizācijas katrā no sabiedrības sfērām. Lai gan Austrumvācijas [[propaganda]] tika pamatota ar labumiem, ko sniedz valsts sociālās programmas, kā arī Rietumvācijas iebrukuma draudiem, daudzi tās pilsoņi skatījās rietumu virzienā tās politiskās brīvības un ekonomiskās labklājības dēļ.<ref>Colchester, Nico. [http://www.ft.com/cms/s/504285c4-68b6-11da-bd30-0000779e2340,dwp_uuid=6f876a3c-e19f-11da-bf4c-0000779e2340.html D-mark day dawns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070319102656/http://www.ft.com/cms/s/504285c4-68b6-11da-bd30-0000779e2340,dwp_uuid=6f876a3c-e19f-11da-bf4c-0000779e2340.html |date={{dat|2007|03|19||bez}} }} Financial Times. janvārī 1, 2001. Apskatīts 2006, 12-07</ref> [[Berlīnes mūris]], kas tika uzbūvēts 1961. gadā, lai apstādinātu austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumvāciju, kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] simbolu. Saspīlējums starp Austrumu un Rietumu Vāciju samazinājās 1970. gadu sākumā pēc kanclera [[Villijs Brants|Villija Branta]] ''[[Ostpolitik]]'', kurā ''de facto'' tika pieņemti Vācijas teritoriālie zaudējumi Otrā pasaules kara laikā. 1989. gada 2. maijā [[Ungārija]] sāka demontēt žogu uz robežas ar Austriju un 11. septembrī atvēra robežu, kas izraisīja tūkstošiem austrumvāciešu izceļošanu uz Rietumvāciju caur Ungāriju un Austriju. Šiem notikumiem bija postoša ietekme uz Austrumvāciju, kur sākās masu demonstrācijas. Novembrī Austrumvācijas iestādes atviegloja ierobežojumus uz robežām, kas ļāva Austrumvācijas iedzīvotājiem pa taisno doties uz Rietumvāciju. Robežu atvēršana paātrināja Austrumvācijas reformu procesu. 1990. gada 18. martā sarīkotajās pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās uzvarēja "Alianse Vācijai", kura iestājās par Vācijas apvienošanos. Rezultātā gadu vēlāk, {{dat|1990|9|12||bez}}, tika noslēgts [[Divi plus četri līgums]], kurā tika paredzēts, ka četras okupācijas varas atsakās no savām tiesībām, un Vācija pilnībā ieguva [[suverenitāte|suverenitāti]]. [[Vācijas atkalapvienošana]] pilnībā tika pabeigta {{dat|1990|10|3||bez}}, kad Rietumvācijai tika pievienotas visas piecas Austrumvācijas federālās zemes. === Berlīnes republika un integrācija ES (1990—) === Balstoties uz Bonnas-Berlīnes paktu, {{dat|1994|3|10||bez}} parlaments apstiprināja [[Berlīne|Berlīni]] par vienotās valsts galvaspilsētu, bet [[Bonna]] ieguva unikālu statusu — tā kļuva par federālo pilsētu (''Bundesstadt''), saglabājot dažas no federālajām ministrijām.<ref name="BBG">WDR http://www.wdr.de/themen/kultur/stichtag/2004/03/10.jhtml Eine "faire Arbeitsteilung" Vor 10 Jahren: Bundestag beschließt Bonn-Berlin-Gesetz. 10 martā 04.</ref> Valdības pārvietošana uz Berlīni tika pabeigta 1999. gadā. Kopš atkalapvienošanas Vācijai ir bijusi nozīmīga loma gan [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES), gan [[NATO]]. Vācija sūtīja gan miera uzturēšanas spēkus uz [[Balkānu pussala|Balkāniem]], kur 1999. gadā norisinājās NATO uzbrukums [[Dienvidslāvija]]i, gan arī [[Bundesvērs|savus bruņotos spēkus]] kā daļu no NATO uz [[Afganistāna|Afganistānu]], kur viņu uzdevums bija nodrošināt stabilitāti valstī, kad tika gāzts [[Taliban]] režīms.<ref name="ARM">Dempsey, Judy. [https://web.archive.org/web/20081007082348/http://www.iht.com/articles/2006/10/31/news/germany.php Germany is planning a Bosnia withdrawal] International Herald Tribune. Oct. 31, 2006. Apskatīts 2006, 11-30</ref> Šī armijas izvietošana Afganistānā bija strīdīga, jo kopš kara Vācijai tika noteikts izvietot karaspēku kāda teritorijā tikai, lai aizstāvētos, nevis uzbruktu. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Deutschland topo.jpg|thumbnail|150px|Vācijas topogrāfiskā karte]] Vācijas teritorija aizņem {{sk|357021}} [[kvadrātkilometrs|km²]], kura sastāv no {{nobr|349 223 km²}} sauszemes un 7798 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir septītā lielākā valsts [[Eiropa|Eiropā]] un 63. lielākā valsts pasaulē. Augstākais punkts ir [[Cūgšpice]] (2962 m [[Augstums virs jūras līmeņa|v. j. l.]]), kas atrodas [[Alpi|Alpu kalnos]] Vācijas dienvidos. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat [[Ziemeļjūra]]s krastiem ziemeļrietumos un [[Baltijas jūra]]s krastiem ziemeļaustrumos. Vācijas centrālajā daļā atrodas ar mežiem klātas [[augstiene]]s, bet ziemeļos — [[zemiene]]s. Zemākais punkts atrodas [[Vilštermārša|Vilštermāršā]], [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] federālajā zemē (3,54 m zem jūras līmeņa). Pa Vācijas teritoriju plūst arī dažas no Eiropas lielākajām upēm, piemēram, [[Reina]], [[Donava]] un [[Elba]].<ref name="CIA" /> Neviena cita Eiropas valsts nerobežojas ar tik daudz valstīm kā Vācija. Vācija tās galējos ziemeļos robežojas ar [[Dānija|Dāniju]], konkrēti, ar [[Jitlande]]s pussalu. Uz austrumiem un rietumiem no pussalas attiecīgi atrodas [[Baltijas jūra]] un [[Ziemeļjūra]], kas arī apskalo Vācijas krastus. Austrumos Vācija robežojas ar [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]], dienvidos ar [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]], dienvidrietumos ar [[Francija|Franciju]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]], bet ziemeļrietumos ar [[Beļģija|Beļģiju]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Vācijas federālās zemes}} Vācija tiek iedalīta [[Vācijas federālās zemes|16 federālās zemēs]] (''Länder'', vienskaitlī ''Land''; tiek dēvētas arī par ''Bundesländer'', vienskaitlī ''Bundesland''). Vēl sīkāk Vācija iedalās 439 rajonos (daudzskaitlī ''Kreise'') un pilsētās (''kreisfreie Städte''). <div style="position: relative; float:left; font-size:90%; border:3px; max-width:480px; width:50%;;"> [[Attēls:Karte Bundesrepublik Deutschland.svg|300px]] {{Image label|x=-54.0|y=-118.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Lower Saxony.svg|15px]] '''[[Lejassaksija]]'''}} {{Image label|x=-79.0|y=-92.0|scale=-1|text=[[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|15px]] '''[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]'''}} {{Image label|x=-114.0|y=-70.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|15px]] ''' [[Hamburga]]'''}} {{Image label|x=-197.0|y=-52.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Mecklenburg-Western Pomerania (great).svg|15px]] '''[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]'''}} {{Image label|x=-162.0|y=-160.0|scale=-1|text=[[Attēls:Wappen Sachsen-Anhalt.svg|15px]] '''[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]'''}} {{Image label|x=-233.0|y=-197.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Saxony.svg|15px]] '''[[Saksija]]'''}} {{Image label|x=-201.0|y=-102.0|scale=-1|text=[[Attēls:Brandenburg Wappen.svg|15px]] '''[[Brandenburga]]'''}} {{Image label|x=-223.0|y=-128.0|scale=-1|text=[[Attēls:DEU Berlin COA.svg|15px]] '''[[Berlīne]]'''}} {{Image label|x=-144.0|y=-212.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Thuringia.svg|15px]] '''[[Tīringene]]'''}} {{Image label|x=-83.0|y=-230.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Hesse.svg|15px]] '''[[Hesene]]'''}} {{Image label|x=-20.0|y=-170.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of North Rhine-Westfalia.svg|15px]] '''[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]'''}} {{Image label|x=-14.0|y=-249.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Rhineland-Palatinate.svg|15px]] '''[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]'''}} {{Image label|x=-172.0|y=-314.0|scale=-1|text=[[Attēls:Bayern Wappen.svg|15px]] '''[[Bavārija]]'''}} {{Image label|x=-65.0|y=-335.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Baden-Württemberg (lesser).svg|15px]] '''[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]'''}} {{Image label|x=-25.0|y=-295.0|scale=-1|text=[[Attēls:Wappen des Saarlands.svg|15px]] '''[[Zāra (zeme)|Zāra]]'''}} {{Image label|x=-104.0|y=-17.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Schleswig-Holstein.svg|15px]] '''[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]'''}} </div> {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="140px" | [[Vācijas federālās zemes|Federālā zeme]] !!width="85px"| Admin. centrs !!width="85px"| [[Platība]] (km²)!!width="85px"| [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] </tr> |- | [[Bavārija]] || [[Minhene]] || style="text-align:right"|70549|| style="text-align:right"|12444000 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || [[Štutgarte]] || style="text-align:right"|35752|| style="text-align:right"|10717000 |- | [[Berlīne]] || [[Berlīne]] ||style="text-align:right"|892|| style="text-align:right"|3400000 |- | [[Brandenburga]] || [[Potsdama]] || style="text-align:right"|29477|| style="text-align:right"|2568000 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || [[Brēmene]] || style="text-align:right"|404|| style="text-align:right"|663000 |- | [[Hamburga]] || [[Hamburga]] ||style="text-align:right"|755|| style="text-align:right"|1735000 |- | [[Hesene]] || [[Vīsbādene]] || style="text-align:right"|21115|| style="text-align:right"|6098000 |- | [[Lejassaksija]] || [[Hannovere]] || style="text-align:right"|47618|| style="text-align:right"|8001000 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || [[Šverīne]] || style="text-align:right"|23174|| style="text-align:right"|1720000 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || [[Mainca]] || style="text-align:right"|19847|| style="text-align:right"|4061000 |- | [[Saksija]] || [[Drēzdene]] || style="text-align:right"|18416|| style="text-align:right"|4296000 |- | [[Saksija-Anhalte]] || [[Magdeburga]] || style="text-align:right"|20445|| style="text-align:right"|2494000 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || [[Ķīle]] || style="text-align:right"|15763|| style="text-align:right"|2829000 |- | [[Tīringene]] || [[Erfurte]] || style="text-align:right"|16172|| style="text-align:right"|2355000 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || [[Zārbrikene]] || style="text-align:right"|2569|| style="text-align:right"|1056000 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || [[Diseldorfa]] || style="text-align:right"|34043|| style="text-align:right"|18075000 |} |} === Klimats === [[Attēls:Hintersee.jpg|thumbnail|200px|[[Alpi|Alpu]] ainava [[Bavārija|Bavārijā]]]] Vācija atrodas [[mērenā josla|mērenajā klimata joslā]] starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Austrumeiropa]]s [[kontinetālais klimats|kontinentālā klimata]] apgabaliem. Klimatu spēcīgi ietekmē [[Golfa straume]], kura daļēji ieplūst arī [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] arī pie [[Jitlande]]s pussalas krastiem. Vācijā ir raksturīgi [[vējš|vēji]], kuri pūš no rietumiem. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] sadalījums ir vienmērīgs visu gadu, kā arī ir salīdzinoši daudz [[mākoņi|mākoņainu]] dienu. Gada vidējais nokrišņu daudzums pārsniedz 700&nbsp;mm. Gada vidējā [[temperatūra]] ir 9 °C, un krasas temperatūras maiņas ir retas. Protams, dažādos [[gadalaiks|gadalaikos]] temperatūra ir atšķirīga. [[Ziema|Ziemā]] vidējā gaisa temperatūra zemienēs ir 1,5 °C, savukārt kalnu rajonos tā nokrītas līdz –6 °C. Vācijas austrumu daļai raksturīgs vairāk kontinentālais klimats, kad ziemas ir diezgan aukstas, bet vasaras — karstas, nereti, ar ilgstošiem [[sausums|sausuma]] periodiem. Siltākajā gada mēnesī [[jūlijs|jūlijā]] temperatūra zemienēs ir 18 °C, bet no vējiem pasargātajās ielejās valsts dienvidos tā vidēji ir pat 20 °C. Nereti gadās arī karstuma periodi, kad temperatūra vairākas dienas pārsniedz 30 °C. Vācijas dienvidu apgabalā [[Bavārija|Bavārijā]] pa Alpu ziemeļu nogāzēm lejup plūst silts gaiss — pūš kalnu vējš [[fēns]], kurš var izraisīt strauju [[sniegs|sniega]] kušanu. Vācijā ir garš [[veģetācija]]s periods bez [[sals|sala]], un galējā gaisa temperatūra ir novērojama reti. === Bioloģiskā daudzveidība === [[Attēls:Cervus elaphus 11.jpg|thumbnail|200px|Vācijā [[brieži]] ir plaši izplatīti dzīvnieki]] Vācijas teritoriju var iedalīt četros [[ekorajons|ekorajonos]]: Atlantijas jauktie meži, Baltijas jauktie meži, Centrāleiropas jauktie meži un Rietumeiropas platlapju meži.<ref>[http://www.panda.org/about_wwf/where_we_work/ecoregions/maps/index.cfm The Ecoregions] WWF, Apskatīts 2008, 12-28.</ref> Lielākā daļa no Vācijas teritorijas ir [[aramzeme]] (33%) vai [[mežs|meži]] (31%). Tikai 15% no teritorijas ir pastāvīgas [[ganības]]. [[Attēls:Thüringerwald.JPG|thumbnail|left|200px|Aptuveni vienu trešdaļu no valsts klāj meži (attēlā redzami Tīringenes meži)]] [[Augi]] un [[dzīvnieki]] ir tādi paši, kādi ir raksturīgi visā Centrāleiropā. [[Dižskābarži]], [[parastais ozols|ozoli]] un citi [[lapu koks|lapu koki]] veido vienu trešdaļu no visiem mežiem; mežu atjaunošanas procesā palielinās arī [[Skujkoku klase|skujkoku]] daudzums. Kalnos vairāk aug [[Parastā egle|egles]], savukārt smilšainākā augsnē vairāk aug [[Parastā priede|priedes]] un [[lapegles]]. Vācijā aug arī daudz dažādu [[Paparžaugi|paparžu]], [[Zieds|puķu]], [[sēnes|sēņu]] un [[sūnas|sūnu]] sugas. Upēs un Ziemeļjūrā ir liels skaits [[zivis|zivju]]. Mežos dzīvo [[brieži]], [[meža cūka]]s, [[lapsas]], [[āpsis|āpši]], [[zaķi]] un arī nelielā skaitā [[bebri]]. Pavasaros un rudeņos Vācijas teritoriju šķērso liels skaits dažādu [[gājputni|gājputnu]]. Vācijā ir vairāki [[nacionālais parks|nacionālie parki]]: [[Vatu jūra]]s nacionālie parki, [[Priekšpomerānijas lagūnu ainavas nacionālais parks]], [[Mīrica nacionālais parks]], [[Lejasoderas ielejas nacionālais parks]], [[Harca nacionālais parks]], [[Saksijas Šveices nacionālais parks]], [[Bavārijas Meža nacionālais parks]] un citi. Vācija ir zināma arī kā daudzu [[zooloģiskais dārzs|zooloģisko dārzu]], savvaļas dabas parku, akvāriju un putnu parku zeme.<ref>[http://www.eupedia.com/europe/zoological_gardens_europe.shtml List of famous Zoological gardens in European countries] www.eupedia.com, Apskatīts 2008, 10-17.</ref> Vācijā darbojas vairāk nekā 400 zooloģiskie dārzi un dzīvnieku parki, kas, visticamāk, ir vislielākais skaits vienas valsts teritorijā.<ref>[http://www.americanzoos.info/Zoofacts.html Some interesting zoo facts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20031007010357/http://www.americanzoos.info/Zoofacts.html |date={{dat|2003|10|07||bez}} }} www.americanzoos.info/, Apskatīts 2008, 10-17.</ref> [[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]] ir vecākais zooloģiskais dārzs Vācijā, un tajā ir vislielākā dzīvnieku sugu daudzveidība pasaulē.<ref>[http://www.zoo-berlin.de/en/understand/zahlen-fakten.html Tierstatistik 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100609204353/http://www.zoo-berlin.de/en/understand/zahlen-fakten.html |date={{dat|2010|06|09||bez}} }}(German), Zoo Berlin, Apskatīts augustā 5, 2008</ref> === Vide === [[Attēls:Windgermany.JPG|200px|thumbnail|Lielākā enerģijas ražošana no vēja notiek tieši Vācijā<ref>[http://www.economist.com/business/displaystory.cfm?story_id=10961890 German lessons], The Economist, Apskatīts 2008, 11-29.</ref>]] Vācija ir labi zināma ar savu apzinīgumu attiecībā pret vidi.<ref>[https://web.archive.org/web/20111013190022/http://www.dzforum.de/downloads/020101311.pdf Starting points and focus of environmental communication] German Federal Environmental Foundation, Apskatīts 2007, 12-28.</ref> Daudzi vācieši atzīst, ka nozīmīgs iemesls [[globālā sasilšana|globālajai sasilšanai]] ir tieši cilvēciskais faktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.worldpublicopinion.org/pipa/pdf/sep07/BBCClimate_Sep07_rpt.pdf| title = All Countries Need to Take Major Steps on Climate Change: Global Poll| accessdate = 2008-02-11| author = PIPA| date = 2007-09-24| format = PDF| work = BBC World service Poll, carried out by Globescan| publisher = Program on International Policy Attitudes at the University of Maryland, College Park| quote = Eighty-seven percent of German respondents agree that human activity is a significant cause of climate change and 95 percent think it is necessary to take measures to deal with the problem.| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216014941/http://www.worldpublicopinion.org/pipa/pdf/sep07/BBCClimate_Sep07_rpt.pdf| archivedate = 2008-02-16}}</ref> Valsts ir pievienojusies [[Kioto protokols|Kioto protokolam]] un citiem līgumiem, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību, zema piesārņojuma standartus, atkritumu pārstrādi, atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ilgspējīgu attīstību pasaules mērogā.<ref>[http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-presse-e/2004/pe04-056.htm Reinforcing Germany's environmental protection industry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070620072640/http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-presse-e/2004/pe04-056.htm |date={{dat|2007|06|20||bez}} }} Umweltbundesamt, Apskatīts 2007, 11-25.</ref> Pēc Vācijas valdības ierosinātajām plaša mēroga aktivitātēm ar mērķi samazināt piesārņojumu valsts kopējais piesārņojums samazinājās.<ref>[http://timesofindia.indiatimes.com/Earth/Germany_greenest_country_in_the_world/articleshow/3151766.cms Germany greenest country in the world] Times of India, Apskatīts 2008, 11-25</ref> Tomēr [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] piesārņojums Vācijā uz vienu cilvēku ir viens no augstākajiem ES, lai gan tas ir krietni zemāks nekā [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]]. Gaisa piesārņojumu veicina [[akmeņogles|akmeņogļu]] degšanas un [[rūpnieciskais piesārņojums]]. [[Skābais lietus|Skābie lieti]], kas rodas [[sēra dioksīds|sēra dioksīda]] piesārņojuma dēļ, rada bojājumus [[mežs|mežos]]. Ir ticis samazināts [[Baltijas jūra]]s piesārņojums ar [[notekūdeņi]]em un rūpnieciskajām notekām no upēm bijušajā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]]. Kanclera [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] vadītā valdība paziņoja par nolūkiem izbeigt ražot elektrību ar [[Kodolenerģija|kodolenerģiju]]. Vācija strādā, lai atbilstu ES saistībām, nosakot [[dabas aizsardzība]]s apgabalus saskaņā ar ES Floras, Faunas un Dabiskās vides direktīvām. Vācijas pēdējie [[Ledājs|šļūdoņi]] [[Alpi|Alpu]] reģionā piedzīvo kušanu. Dabiskie apdraudējumi ir upju pārplūšana pavasaros un stiprie vēji, kas gadās visos Vācijas apgabalos. == Valdība == [[Attēls:Berlin reichstag CP.jpg|thumbnail|200px|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]]]] Vācija ir pārstāvnieciski [[demokrātija|demokrātiska]] [[Federācija (valsts)|federāla]], [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[republika]]. Vācijas politiskā sistēma darbojas 1949. gadā izdotā konstitucionālā dokumenta, kas pazīstams kā ''[[Grundgesetz]]'' (Pamatlikums), ietvaros. Nosaucot dokumentu par ''Grundgesetz'', nevis par ''Verfassung'' ([[konstitūcija|konstitūciju]]), tā autori pauda vēlmi, tā nomaiņai ar piemērotu konstitūciju tad, kad Vācija tiks apvienota vienā valstī. Lai izdarītu labojumus ''Grundgesetz'', parasti ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums abās [[parlaments|parlamenta]] palātās; bez ierobežojumiem spēkā esošas ir sadaļas, kas garantē pamattiesības, varas sadali, federālo struktūru un tiesības novērst konstitūcijas gāšanu, un tās nevar tikt labotas.<ref>{{de ikona}} [www.gesetze-im-internet.de/gg/art_79.html Article 79 of the ''Grundgesetz''] Bundesministerium der Justiz. Apskatīts 2008, 12-07.</ref> Pretēji sākotnējam nolūkam ''Grundgesetz'' palika spēkā arī pēc [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas atkalapvienošanās]] 1991. gadā. Tika izdarīti tikai nelieli labojumi. [[Attēls:2025-02-23_Bundestagswahl_–_Wahlabend_CDU_by_Sandro_Halank–025.jpg|left|thumb|196x196px|Vācijas kanclers — [[Frīdrihs Mercs]]]] [[Vācijas kanclers|Bundeskanclers]] (Federālais kanclers) — šobrīd [[Frīdrihs Mercs]] — ir [[Premjerministrs|valdības galva]] un realizē [[izpildvara|izpildvaru]], tāpat kā [[premjerministrs]] citās [[Parlamentārisms|parlamentārajās demokrātijās]]. Federālās [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Vācijas parlaments|Vācijas parlamentam]], kas sastāv no [[Bundestāgs|Bundestāga]] (Federālā parlamenta) un [[Bundesrāts|Bundesrāta]] (Federālās padomes), kas kopīgi veido unikālu likumdošanas struktūras veidu. Bundestāgs tiek ievēlēts [[tiešās vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], ievērojot mažoritāro principu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/politiska_sistema_vacija.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607041214/http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/politiska_sistema_vacija.pdf }}</ref> Bundesrāta dalībnieki pārstāv [[Vācijas federālās zemes|sešpadsmit federālo zemju]] valdības un ir federālo zemju kabinetu locekļi. Attiecīgo zemju valdības ir tiesīgas nozīmēt un atsaukt savus sūtņus jebkurā laikā. [[Vācijas prezidents|Bundesprezidents]] (Federālais prezidents) — šobrīd [[Franks Valters Šteinmeiers]] — ir [[Valsts vadītājs|valsts galva]], kura pienākumi un tiesības galvenokārt ir reprezentatīvas. Viņu ievēlē [[Bundessapulce]] (Federālā sanāksme) — institūcija, kurā ietilpst Bundestāga locekļi un tāds pats skaits zemju delegātu. Otrā augstākā Vācijas amatpersona ir [[Bundestāga prezidents]], ko ievēl Bundestāgs un kas ir atbildīgs par institūcijas ikdienas sēdēm. Trešā augstākā amatpersona un valdības galva ir kanclers, ko nominē Bundesprezidents pēc tam, kad to ir ievēlējis Bundestāgs. Kancleru var atsaukt ar Bundestāga neuzticības balsojumu, paredzot, ka Bundestāgs vienlaicīgi ievēl pēcteci. Kopš 1949. gada partiju sistēmā vadošās ir bijušas [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu savienība]] un [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]]; visi kancleri līdz šim ir bijuši biedri kādai no šīm partijām. Tomēr mazākās [[Vācijas Brīvā Demokrātiskā partija|Brīvā Demokrātiskā partija]] (kurai kopš 1949. gada ir pārstāvji Bundestāgā) un [[Apvienība 90./Zaļie]] (''Bündnis 90/Die Grünen'', kam ir sēdvietas parlamentā kopš 1983. gada), arī spēlē nozīmīgu lomu, jo tās regulāri ir koalīcijas valdības mazākais partneris. 21. gadsimtā svarīga kļuvusi arī galēji labējā [[Alternatīva Vācijai]], kura 2023. gadā kļuva par otro populārāko valstī, apsteidzot sociāldemokrātus un "zaļos", pateicoties jaunam imigrantu pieplūdumam un "zaļās enerģētikas" neveiksmēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.06.2023-galeji-labeja-afd-klust-par-otru-popularako-partiju-vacija.a514506/|title=Galēji labējā «AfD» kļūst par otru populārāko partiju Vācijā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-27|language=lv}}</ref> Bez vienotās sistēmas katrai federālajai zemei ir arī sava konstitūcija, parlaments un valdība. Šeit likumdošanas varu veic ievēlēti [[landtāgs|landtāgi]]. == Tieslietas == [[Attēls:Karlsruhe bundesverfassungsgericht.jpg|thumbnail|200px|Federālā augstākā tiesa Karslrūē.]] [[Vācijas tiesu iekārta]] ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēju varas. Vācijā ir civilo vai parlamentāro likumu sistēma, kas ir balstīta uz [[romiešu tiesības|romiešu tiesībām]] ar dažām atsaucēm uz Vācijas likumiem. [[Vācijas Konstitucionālā tiesa]] (''Bundesverfassungsgericht''), kas atrodas [[Karlsrūe|Karlsrūē]], ir [[Vācijas Augstākā tiesa]], kas izskata konstitucionālus jautājumus ar tiesībām uz juridisku izskatīšanu. Tā darbojas kā augstākais likumdošanas varas orgāns un nodrošina, ka likumdošanas un juridiskā prakse atbilst Vācijas Federatīvās republikas Pamatlikumam. Tā darbojas neatkarīgi no citām valsts institūcijām, bet nevar darboties pati savās interesēs. Vācijas augstākā tiesu sistēma, kas tiek saukta par ''Oberste Gerichtshöfe des Bundes'' (Valsts Augstākā tiesa), ir specifiska. Civilajām un kriminālajām lietām augstākā apelācijas instance ir Federālā Tiesa, kas atrodas Karlsrūē un [[Leipciga|Leipcigā]]. Tiesāšanas veids ir inkvizitoriāls. Citas federālās tiesas ir Federālā Darba tiesa [[Erfurte|Erfurtē]], Federālā Sabiedriskā tiesa [[Kasele|Kaselē]], Federālā Finanšu tiesa [[Minhene|Minhenē]] un Federālā Administratīvā tiesa Leipcigā. Kriminālie un privātie likumi valsts mērogā ir sistematizēti attiecīgi ''[[Strafgesetzbuch]]'' (Kriminālkodeksā) un ''[[Bürgerliches Gesetzbuch]]'' (Pilsoniskajā kodeksā). Vācijas sodu sistēma ir vērsta uz noziedznieku rehabilitāciju; pārējās sabiedrības aizsardzība ir tās sekundārais mērķis.<ref>[http://www.gesetze-im-internet.de/stvollzg/__2.html § 2, StVllzg], gesetze-im-internet.de, Apskatīts aprīlī 13, 2007</ref> Pēdējā sasniegšanai notiesātais noziedznieks var tikt ievietots preventīvajā aizturēšanā (''Sicherungsverwahrung'') papildus esošajam spriedumam, ja viņš ir atzīts par bīstamu visai sabiedrībai. Tautas kriminālkodekss (''[[Völkerstrafgesetzbuch]]'') regulē atbildību par [[noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]], [[genocīds|genocīdu]] un [[kara noziegumi]]em. Tas rada Vācijas tiesām vispasaules jurisdikciju, ja lietas ierosināšana tās valsts tiesā, kur noziegums ticis pastrādāts, vai starptautiskajā tiesā, nav iespējama. === Likumdošana === [[Attēls:HH Polizeihauptmeister MZ.jpg|thumbnail|150px|Vācu policists [[Hamburga|Hamburgā]]]] Likumdevēja tiesības ir sadalītas federatīvajā un valsts līmenī. Pamatlikumā pieņemts, ka visas likumdevēja tiesības paliek valsts līmenī, ja vien pašā Pamatlikumā nav noteikts citādi. Slavens piemērs ir [[Hesene]]s noteikumi [[nāvessods|nāvessodam]], kas ir pretrunā ar maksimālo sodu saskaņā ar Pamatlikumu, padarot Hesenes noteikumus par spēkā neesošiem. [[Bundesrāts]] ir federālā iestāde, ar kuras palīdzību zemes piedalās nacionālajā likumdošanā. Zemju piedalīšanās federālajā likumdošanā ir nepieciešama, ja likums vienlaicīgi skar konkurējošas likumdošanas tiesību sfēras, tam nepieciešams formulēt federālos nolikumus izpildei vai tā ir noteikts Pamatlikumā. Katrai zemei ir sava konstitucionālā tiesa. Resoru tiesas (''Amtsgerichte''), Zemes tiesas (''Landgerichte'') un Augstākās zemes tiesas (''Oberlandesgerichte'') ir zemju tiesas ar vispārējo jurisdikciju. Tās ir kompetentas, ja tiesas process atbilst federālajiem vai zemes likumiem. Daudzi no fundamentālajiem administratīvās likumdošanas jautājumiem paliek zemju jurisdikcijā, lai gan vairums zemju savus likumus šajā jomā balsta uz 1976. gada Administratīvās tiesvedības likumu (''Verwaltungsverfahrensgesetz''), kas ietver svarīgus administratīvās likumdošanas jautājumus. Augstākās zemes tiesas ir administratīvās jurisdikcijas augstākais līmenis attiecībā uz zemju pārvaldi, ja vien likuma jautājums attiecas uz federālo likumu vai zemes likumu, kas identisks ar federālo likumu. Šādos gadījumos ir iespējama galējā apelācija Federālajā Administratīvajā tiesā. == Ārpolitika == [[Attēls:33rdG8Leaders.jpg|thumbnail|200px|Kanclere [[Angela Merkele]] uzņem viesus [[Lielais astotnieks|G8]] samita laikā Hailigendammā]] Kopš [[Eiropas Savienība]]s pirmsākumiem Vācija tajā spēlē vadošu lomu, kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām uzturot stingru aliansi ar [[Francija|Franciju]]. Šī alianse bija sevišķi cieša 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad valdīja kristīgie demokrāti ar [[Helmūts Kols|Helmūtu Kolu]] un sociālists [[Fransuā Miterāns]]. Vācija ir Eiropas valstu priekšplānā, tiecoties uz daudz apvienotāka un spējīgāka Eiropas politiskā, aizsardzības un drošības aparāta radīšanu.<ref>[http://www.elysee.fr/elysee/anglais/speeches_and_documents/2004/declaration_by_the_franco-german_defence_and_security_council.1096.html Declaration by the Franco-German Defence and Security Council] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051025215249/http://www.elysee.fr/elysee/anglais/speeches_and_documents/2004/declaration_by_the_franco-german_defence_and_security_council.1096.html |date={{dat|2005|10|25||bez}} }} Elysee.fr maijā 13, 3004. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Kopš savas dibināšanas {{dat|1949|5|23||bez}}, Vācijas Federatīvā republika nav bijusi sevišķi aktīva savās starptautiskajās attiecībās nesenās vēstures un svešzemju okupācijas dēļ.<ref>Glaab, Manuela. [https://web.archive.org/web/20071121072523/http://en.internationalepolitik.de/archiv/2003/spring2003/german-foreign-policy.html German Foreign Policy: Book Review] Internationale Politik. Spring 2003. Apskatīts 2007, 01-03.</ref> [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Vācijas sadalīšana ar [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškaru]] padarīja to par Austrumu — Rietumu saspīlējuma simbolu un par Eiropas kaujas lauku. Tomēr 70. gados [[Villijs Brands|Villija Branda]] Austrumu politika bija pamatfaktors saspīlējuma samazināšanai.<ref>Harrison, Hope. {{PDFlink|[http://web.archive.org/web/20070605010113/http://www.ghi-dc.org/bulletinS04_supp/34s.5.pdf ''The Berlin Wall, Ostpolitik and Détente]|91.1 KB}} German historical institute, Washington, DC, Bulletin supplement 1, 2004, ''American détente and German ostpolitik, 1969–1972".</ref> 1999. gadā kanclera [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] valdība definēja jaunus Vācijas ārpolitikas pamatus, pilnvērtīgi piedaloties lēmumu pieņemšanā par [[NATO]] karu pret Dienvidslāviju un nosūtot Vācijas karaspēku karot pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara.<ref>[http://www.dw-world.de/dw/article/0,2144,1741310,00.html Germany's New Face Abroad] Deutsche Welle. oktobrī 14, 2005. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Vācija ir tuvs sabiedrotais [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]].<ref>[http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3997.htm Background Note: Germany] U.S. Department of State. jūlijā 6, 2006. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Spēcīgo saiti starp abām valstīm nostiprināja ASV atbalsta 1948. gada [[Māršala plāns]] (JCS 1067) atjaunošanas procesā pēc Otrā pasaules kara, kā arī kara bērnu brālība un ciešās kulturālās saiknes, lai gan Šrēdera ļoti daiļrunīgie iebildumi pret [[Irākas karš|karu Irākā]] liecināja par atlanticisma beigām un relatīvi atvēsināja Vācijas — Amerikas attiecības.<ref>[http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=7141311 ''Ready for a Bush hug?''], The Economist, jūlijā 6 2006. Apskatīts 2006, 12-31.</ref> Šīs divas valstis ir arī savstarpēji atkarīgas ekonomiskā ziņā — 8,8% no Vācijas [[eksports|eksporta]] ir saistīti ar Savienotajām Valstīm un 6,6% importēto preču Vācijā ir ASV izcelsme.<ref name="econ_factsheet_may2006">{{PDFlink|[http://germany.usembassy.gov/germany/img/assets/9336/econ_factsheet_may2006.pdf U.S.-German Economic Relations Factsheet]|32.8 KB}} U.S. Embassy in Berlin. maijā 2006. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Savukārt 8,8% ASV eksporta nokļūst Vācijā, un 9,8% no ASV importa tiek ievests no Vācijas.<ref name="econ_factsheet_may2006"/> Ciešo saistību iezīmē arī vācu izcelsmes amerikāņu kā lielākās ASV etniskās grupas statuss<ref>[http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/census_2000/001870.html German Still Most Frequently Reported Ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100505162835/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/census_2000/001870.html |date={{dat|2010|05|05||bez}} }} U.S. Census Bureau jūnijā 30, 2004. Apskatīts 2006, 12-03</ref> un [[Ramšteinas Gaisa bāze]] ([[Kaizerslauterne]]s tuvumā) kā lielākā ASV militārā bāze ārpus ASV.<ref>[http://benefits.military.com/misc/installations/Base_Content.jsp?id=1675 Kaiserslautern, Germany Overview] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111218225851/http://benefits.military.com/misc/installations/Base_Content.jsp?id=1675 |date={{dat|2011|12|18||bez}} }} U.S. Military. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> === Palīdzība attīstībai === Vācijas Federatīvās republikas attīstības politika ir neatkarīga joma Vācijas ārpolitikā. To ir formulējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības federālā ministrija (BMZ), un to realizē īstenošanas organizācijas. Vācijas valdība uzskata attīstības politiku par starptautiskās sabiedrības kopējo pienākumu.<ref>[http://www.bmz.de/en/index.html Aims of German development policy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110310120541/http://www.bmz.de/en/index.html |date={{dat|2011|03|10||bez}} }} Federal Ministry for Economic Cooperation and Development aprīlī 10, 2008. Apskatīts 2008, 12-07.</ref> 2007. gadā Vācijas oficiālā palīdzība attīstībai un [[humānā palīdzība]] bija 8,96 miljardi eiro (12,26 miljardi dolāru), palielinoties par 5,9 procentiem salīdzinājumā ar 2006. gadu. Tā kļuva par pasaulē otru lielāko palīdzības ziedotāju pēc Savienotajām Valstīm.<ref>[http://www.young-germany.de/657.html?&no_cache=1&tx_ttnews%5Btt_news%5D=1499&cHash=7fbf309b04 Germany is a leader in development funding] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080617025535/http://www.young-germany.de/657.html |date={{dat|2008|06|17||bez}} }} www.young-germany.de aprīlī 17, 2008. Apskatīts 2008, 12-07.</ref> Vācija attīstībai tērē 0,37 procentus no sava [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP), kas ir zem valdības nospraustajiem 0,51 procenta no IKP 2010. gadam. Arī starptautiskais plāns par 0,7% no IKP varētu netikt izpildīts. == Bruņotie spēki == {{Pamatraksts|Bundesvērs}} [[Attēls:Fregatte Mecklenburg-Vorpommern F218.jpg|thumbnail|200px|Fregate ''Mecklenburg-Vorpommern'' patruļā pie [[Libāna]]s krastiem]] Bundesvērs ir aizsardzības spēki, kas sastāv no armijas, flotes, gaisa spēkiem un kiber un informācijas telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/de/aktuelles/bundeswehr-der-zeitenwende-kriegstuechtig-sein-um-abzuschrecken-5765386|title=Bundeswehr der Zeitenwende: Kriegstüchtig sein, um abschrecken zu können|website=www.bmvg.de|access-date=2024-07-21|date=2024-07-17|language=de}}</ref> Iesaukšana tika apturēta 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundestag.de/webarchiv/textarchiv/2011/33831649_kw12_de_wehrdienst-204958|title=Deutscher Bundestag - Aussetzung der allgemeinen Wehrpflicht beschlossen|last=Weinlein|first=Alexander|website=Deutscher Bundestag|access-date=2024-07-18|language=de}}</ref> 2024. gadā militārie izdevumi veidoja 2,12 no valsts IKP.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tagesschau.de/ausland/europa/nato-verteidigungsausgaben-106.html|title=Deutschland erreicht Zwei-Prozent-Ziel bei Verteidigungsausgaben|website=tagesschau.de|access-date=2024-07-18|language=de}}</ref> Miera laikā Bundesvēru komandē aizsardzības ministrs – šobrīd Boris Pistorius.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesregierung.de/breg-de/bundesregierung/bundeskabinett/boris-pistorius-1974308|title=Boris Pistorius: Verteidigungsminister {{!}} Bundesregierung|website=Die Bundesregierung informiert {{!}} Startseite|access-date=2024-07-18|language=de}}</ref> Ja Vācija sāks karu, ko konstitūcija pieļauj tikai aizsardzības nolūkos, kanclere kļūs par Bundesvēra vadītāju. [[Attēls:Eurofighter 9803.ogg|thumbnail|thumbtime=32|left|200px|Vācu lidmašīnu demonstrējumi]] Bundesvērā ietilpst 200 500 profesionāli karavīri, {{sk|55000}} 18—25 gadus veci iesaucamie, kam pēc esošajiem noteikumiem jādien vismaz deviņus mēnešus, un 2500 aktīvi rezervisti jebkurā laikā. Bruņotajiem spēkiem ir pieejami aptuveni {{sk|300000}} rezervistu, kas piedalās aizsardzības apmācībās, kā arī militāro spēku izvietojumi ārzemēs. Sievietes visos dienestos bez ierobežojumiem var dienēt kopš 2001. gada, bet viņas netiek pakļautas iesaukumam. Aktīvajā dienestā ir apmēram {{sk|14500}} sieviešu un zināms skaits rezervistu, kas piedalās visos dienestos, ieskaitot miera uzturēšanas misijas un citas operācijas. Līdz šim divas sievietes - medicīnas virsnieces — tikušas paaugstinātas līdz ģenerāļa pakāpei. No 2006. gada oktobra Vācijas armijā ir gandrīz 9000 karavīru, kas izvietoti citās valstīs kā daļa no starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem, tajos ietilpst 1180 karavīri [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā–Hercegovinā]], 2844 Bundesvēra karavīri [[Kosova|Kosovā]], 750 kareivji, kas izvietoti kā [[EUFOR]] daļa [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]] un 2800 Vācijas karavīri NATO vadītajos [[ISAF]] bruņotajos spēkos Afganistānā. No 2007. gada februāra Vācijai ir apmēram 3000 ISAF karavīru [[Afganistāna|Afganistānā]] un tas ir trešais lielākais kontingents pēc ASV (14000) un Lielbritānijas (5200).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.hq.nato.int/ISAF/media/pdf/placemat_isaf.pdf |title=NATO International Security Assistance Force Placemat |accessdate=2007-02-12 |date=Current as of 2007-02-07 |format=PDF |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224153539/http://www2.hq.nato.int/ISAF/media/pdf/placemat_isaf.pdf |archivedate=2007-02-24 }}</ref> Vācijai ir kopēji [[kodolieroči]] ar NATO, tos veido ASV atomieroči, kas izvietoti [[Bīhela]]s (''Büchel'') gaisa spēku bāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.fas.org/blog/ssp/2007/07/united_states_removes_nuclear.php |title= United States Removes Nuclear Weapons From German Base, Documents Indicate |accessdate= 2008-07-26 |author= Hans Kristensen |date= 2007-07-09 |publisher= Federation of American Scientists |archive-date= 2008-12-22 |archive-url= https://web.archive.org/web/20081222022344/http://www.fas.org/blog/ssp/2007/07/united_states_removes_nuclear.php }}</ref> == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Vācieši}} [[Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|thumbnail|200px|[[Berlīne]] ir lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (3,4 miljoni iedzīvotāju)]] Vācijā dzīvo 84,7 miljoni iedzīvotāju.<ref name=":0" /> Līdz ar to tā ir lielākā [[Eiropas Savienība]]s valsts pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Tomēr bērnu skaits uz vienu sievieti ir viens no mazākajiem pasaulē, tādēļ pēc aplēsēm līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits Vācijā samazināsies līdz 69-74 miljoniem.<ref>{{de ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url= http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/DE/Presse/pm/2006/11/PD06__464__12421,templateId=renderPrint.psml|title=Im Jahr 2050 doppelt so viele 60-Jährige wie Neugeborene| author =Destatis |accessdate=2007-06-20}}</ref> Vācijā ir vairākas lielas [[pilsēta]]s: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Minhene]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]], [[Štutgarte]], kā arī [[Reina-Rūra]]s reģions, kurā ir apvienotas vairākas [[lielpilsēta]]s. Lielākā [[etniskā grupa]] ir [[vācieši]], bet Vācijā dzīvo arī gandrīz 14 miljoni citu valstu pilsoņu. Pēc [[Imigrācija|imigrantu]] skaita Vācija ir trešā lielākā valsts pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldpopulationreview.com/country-rankings/immigration-by-country|title=Immigration by Country 2024|website=worldpopulationreview.com|access-date=2024-08-07}}</ref> Lielākā daļa no tiem nāk no [[Turcija]]s (1,5 miljoni) un [[Ukraina]]s (1,2 miljoni), kā arī no [[Sīrija]]s (1 miljons), [[Rumānija]]s un [[Polija]]s (katra 0,9 miljoni), [[Itālija]]s (0,6 miljoni), [[Bulgārija]]s, [[Horvātija]]s un [[Afganistāna]]s (katrai 0,4 miljoni).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Migration-Integration/Tabellen/auslaendische-bevoelkerung-geschlecht.html|title=Ausländische Bevölkerung nach Geschlecht und ausgewählten Staatsangehörigkeiten|access-date=2024-08-06}}</ref> Valsts ziemeļos dzīvo arī [[Dānija|dāņi]], frīzi un holandieši. === Reliģija === [[Attēls:Colognecathedralatnight.JPG|thumbnail|150px|Ķelnes katedrāle Reinas upes krastā]] [[Kristietība]] ir izplatītākā [[reliģija]] Vācijā pēc tās sekotāju skaita. Kopumā tai ir pievērsušies aptuveni 39,8 miljoni Vācijas iedzīvotāju (47,7%).<ref name="fowid">[https://fowid.de/meldung/religionszugehoerigkeiten-2024 Religionszugehörigkeiten 2024] (German), fowid.de, Apskatīts 2025, decembris 11.</ref> Otra izplatītākā reliģija ir [[islāms]], kurai ir 3,3 miljoni sekotāju (3,9%).<ref name="fowid"/> Tām seko [[budisms]] un [[jūdaisms]] (katrai pa {{sk|200000}}}} sekotāju). [[Hinduisms|Hinduismam]] ir pievērsušies {{sk|90000}} cilvēku, bet pārējām reliģijām ir tikai {{sk|50000}} sekotāju. Aptuveni 39,1 miljoniem Vācijas iedzīvotāju (46,8%) nav noteiktas reliģiskās piederības.<ref name="fowid"/> Valsts ziemeļos un austrumos ir izplatīts [[protestantisms]], savukārt valsts dienvidos un rietumos vairāk izplatīta ir [[katoļticība]]. Pašreizējais [[Romas pāvests]] [[Benedikts XVI]] ir dzimis [[Bavārija|Bavārijā]]. Cilvēki, kuriem nav noteiktas reliģiskās piederības, dzīvo galvenokārt bijušās [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] teritorijā un lielajās pilsētās.<ref>{{de ikona}} [http://www.remid.de/remid_info_zahlen.htm Religionen in Deutschland: Mitgliederzahlen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181225174559/https://www.remid.de/info_zahlen/ |date={{dat|2018|12|25||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.remid.de/info_zahlen/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|02|10||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181225174559/https://www.remid.de/info_zahlen/}} Religionswissenschaftlicher Medien- und Informationsdienst. novembrī 4, 2006. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> No 4,3 miljoniem [[musulmaņi|musulmaņu]] lielākā daļa ir [[sunnīti]] un [[alevi]] no [[Turcija]]s. Ir arī nelielas [[šiīti|šiītu]] kopienas.<ref>[https://web.archive.org/web/20080124090425/http://www.euro-islam.info/pages/germany.html Germany] Euro-Islam.info. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> 1,7% no visas valsts iedzīvotājiem ir [[Pareizticība|pareizticīgie]], no kuriem lielākā daļa ir Vācijā dzīvojošie [[serbi]] un [[grieķi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ekd.de/statistik/mitglieder.html |title=EKD: Evangelische Kirche in Deutschland - Christen in Deutschland 2006 |publisher=Ekd.de |date= |accessdate=2008-11-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110430195847/http://www.ekd.de/statistik/mitglieder.html |archivedate=2011-04-30 }}</ref> Vācijā ir Rietumeiropā trešā lielākā [[ebreji|ebreju]] populācija, kuri ir [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotāji.<ref>Blake, Mariah. [http://www.csmonitor.com/2006/1110/p25s02-woeu.html In Nazi cradle, Germany marks Jewish renaissance] Christian Science Monitor. novembrī 10,2006. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> 2004. gadā ebreju skaits valstī bija vairāk nekā {{sk|200000}}. Salīdzinoši pirms [[Vācijas atkalapvienošana]]s šeit dzīvoja tikai {{sk|30000}} ebreju. Tie šeit ieradās no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām. Nozīmīgas ebreju kopienas ir [[Berlīne|Berlīnē]], [[Minhene|Minhenē]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]].<ref>[http://www.eurojewcong.org/ejc/news.php?id_article=81 The Jewish Community of Germany] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060831192908/http://www.eurojewcong.org/ejc/news.php?id_article=81 |date={{dat|2006|08|31||bez}} }} European Jewish Congress. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> Vairāk nekā {{sk|200000}} ir [[budisms|budisma]] sekotāji, no kuriem aptuveni puse ir imigranti no [[Āzija]]s.<ref>[[Die Zeit]] 12/07, page 13</ref> === Valodas === Dominējošā un [[Valsts valoda|oficiālā valoda]] valstī ir [[vācu valoda]]. Līdz ar to tā ir viena no 23 [[Eiropas Savienības valodas|Eiropas Savienības oficiālajām valodām]] un viena no trim [[Eiropas Komisija]]s [[darba valoda|darba valodām]] (atlikušās ir [[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda]]). Vācijā ir ievērojamas kopienas, kurās runā [[dāņu valoda|dāņu]], [[sorbu valodas|sorbu]], [[čigānu valoda|čigānu]] un [[frīzu valoda|frīzu valodās]]. Tās oficiāli pēc [[Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta]]s ir aizsargātas. Imigranti galvenokārt runā [[turku valoda|turku]], [[poļu valoda|poļu]], [[krievu valoda|krievu]] un daudzās [[Balkānu pussala|Balkānu]] valodās. Klasiskā vācu valoda ir [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valoda]]. Tā ir radniecīga [[angļu valoda|angļu]], [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] un frīzu valodām. {{Vācijas lielākās pilsētas}} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Frankfurtnight.JPG|thumbnail|200px|[[Frankfurte pie Mainas]] ir nozīmīgākais finanšu centrs un globālais aviācijas mezgls]] Vācijai ir lielākā valsts saimniecība [[Eiropa|Eiropā]] ar ceturto lielāko nominālo [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pasaulē, un tā ierindojas piektajā vietā pēc 2008. gada [[pirktspējas paritāte]]s.<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html Rank Order - GDP (purchasing power parity)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} CIA Factbook 2005. Apskatīts 31 decembrī 2006.</ref> Kopš [[industrializācija]]s laikiem valsts ir vadījusi, jauninājusi un guvusi labumu no arvien vairāk globalizētās ekonomikas. Vācija ir pasaulē lielākais eksportētājs ar 1,133 triljoniem eksporta 2006. gadā (ieskaitot Eiropas valstis) un rada tirdzniecības atlikumu 165 miljardus eiro apmērā.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4692638.stm German trade surplus hits record], BBC, 8 februārī 2006, Apskatīts 3 janvārī 2007.</ref> [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors dod ieguldījumu apmēram 70% apmērā no kopējā IKP, [[rūpniecība]] — 29,1% un [[lauksaimniecība]] — 0,9%. Vairums no valsts ražojumiem ir [[inženierija|inženierijā]], sevišķi [[automobilis|automobiļi]], iekārtas, metāli un ķīmiskās preces.<ref name="CIA"/> Vācija ir vadošais [[vēja turbīna|vēja turbīnu]] un [[saules enerģija]]s tehnoloģiju ražotājs pasaulē. Lielākās ikgadējās tirdzniecības izstādes un kongresi notiek vairākās Vācijas pilsētās, tādās kā [[Hannovere|Hannoverē]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] un [[Berlīne|Berlīnē]].<ref>[http://www.german-renewable-energy.com/Renewables/Navigation/Englisch/wind-power.html Wind Power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061210163253/http://www.german-renewable-energy.com/Renewables/Navigation/Englisch/wind-power.html |date={{dat|2006|12|10||bez}} }} Federal Ministry of Economics and Technology (Germany) Apskatīts 30 novembrī 2006.</ref> [[Attēls:S-Klasse W221.jpg|thumbnail|200px|left|Vācija ir vadošā valsts pasaulē eksportpreču jomā]] No 500 lielākajiem pasaules [[birža]]s uzņēmumiem pēc ienākumu lieluma ''[[Fortune Global 500]]'' sarakstā 37 uzņēmumu galvenās mītnes atrodas Vācijā. 2007. gadā desmit lielākie bija [[Daimler (uzņēmums)|Daimler]], [[Volkswagen]], [[Allianz]] (vispelnošākais uzņēmums), [[Siemens]], [[Deutsche Bank]] (otrs pelnošākais uzņēmums), [[E.ON]], [[Deutsche Post]], [[Deutsche Telekom]], [[Metro AG]] un [[BASF]].<ref>[http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/countries/Germany.html Global 500 Germany] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921084908/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/countries/Germany.html |date={{dat|2008|09|21||bez}} }}, CNN Money, Apskatīts 26 novembrī 2007.</ref> Starp lielākajiem darba devējiem bija arī [[Deutsche Post]], [[Robert Bosch|Robert Bosch GmbH]] un [[Edeka]].<ref>[http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/performers/companies/biggest_employers/index.html Global 500 Biggest Employers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080918023915/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/performers/companies/biggest_employers/index.html |date={{dat|2008|09|18||bez}} }}, CNN Money, Apskatīts 26 novembrī 2007.</ref> Labi zināmas pasaulē ir [[Mercedes-Benz]], [[SAP (uzņēmums)|SAP]], [[BMW]], [[Adidas]], [[Audi (auto)|Audi]], [[Porsche]], [[Volkswagen]] un [[Nivea]] preču zīmes.<ref>[https://web.archive.org/web/20080106165521/http://bwnt.businessweek.com/brand/2006/ The 100 Top Brands 2006], Businessweek, Apskatīts 26 novembrī 2007.</ref> Vācija ir stingra Eiropas ciešākas saimnieciskās un politiskās integrācijas aizstāve, un tās tirdzniecības politiku aizvien vairāk nosaka vienošanās starp [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstīm un ES [[vienotais tirgus|vienotā tirgus]] likumdošana. Vācija izmanto kopējo Eiropas valūtu [[eiro]], un tās monetāro politiku nosaka Eiropas Centrālā banka Frankfurtē. Pat pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā bijušajās Rietumvācijas zemēs dzīves līmenis un ikgadējie ienākumi palika ievērojami augstāki.<ref name="FR">Berg, S., Winter, S., Wassermann, A. [http://www.spiegel.de/international/spiegel/0,1518,373639,00.html The Price of a Failed Reunification] Spiegel Online International. 5 septembrī 2005. Apskatīts 28 novembrī 2006.</ref> Austrumvācijas saimniecības modernizācija un integrācija turpinās kā ilgtermiņa process, kas plānots līdz 2019. gadam ar ikgadējo rietumu pārskaitījumu austrumiem apmēram 80 miljardu dolāru apmērā. Kopējais bezdarba līmenis kopš 2005. gada konsekventi krītas, un viszemākais 15 gadu laikā bija 2008. gada jūnijā — 7,5%.<ref>[https://web.archive.org/web/20081220113203/http://www.tagesschau.de/wirtschaft/arbeitslosenzahlen10.html Arbeitslosenzahl unter 3,2 Millionen gesunken] (German) Tagesschau, Apskatīts 1 jūlijā 2008.</ref> Procentuāli no 6,2% bijušajā Rietumvācijā līdz 12,7% bijušajā Austrumvācijā. Kanclera Gerharda Šrēdera bijusī valdība uzsāka visaptverošu darba tirgus un ar labklājību saistīto institūciju reformu kompleksu, turpretim esošā valdība ietur ierobežojošu [[fiskālā politika|fiskālo politiku]] un samazina darbavietas [[publiskais sektors|publiskajā sektorā]]. Vācijā ir viena no pasaules desmit lielākajām labības audzētājvalstīm, jo īpaši daudz tajā tiek audzēti [[mieži]]. Tomēr mazāk nekā 3% valsts iedzīvotāji ir nodarbināti [[zemkopība|zemkopībā]]. Vācija ir arī liela [[kartupelis|kartupeļu]] un sakņaugu audzētāja. === Infrastruktūra === [[Attēls:Two Ships-Hamburg.jpg|thumbnail|200px|[[Hamburga]]s osta ir otra lielākā Eiropā]] Ar savu atrašanās vietu Eiropas centrā Vācija ir svarīgs transporta mezgls. Tas atspoguļojas tās blīvajā un mūsdienīgajā transportēšanas tīklā. Iespējams, visslavenākais ir plašais autostrāžu (''[[Autobahn]]'') tīkls, kas ierindojas trešajā vietā pasaulē kopējā garuma ziņā, un vairumam no tā ceļiem ir raksturīgi posmi bez ātruma ierobežojuma.<ref name=adac>{{Tīmekļa atsauce | authorlink = www.adac.de/verkehrs-experten | title = Autobahn-Temporegelung | publisher = ADAC | url = http://www.adac.de/images/SP_Tempolimit_V%201%2E0_tcm8-199598.pdf | date = oktobrī 2007 | format = PDF | language = German | accessdate = 2008-11-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081116015023/http://www.adac.de/images/SP_Tempolimit_V%201%2E0_tcm8-199598.pdf | archivedate = 2008-11-16 }}</ref> Vācija ir izveidojusi policentrisku [[ātrgaitas vilciens|ātrvilcienu]] tīklu. ''[[InterCityExpress]]'' jeb ICE ir visprogresīvākā ''[[Deutsche Bahn]]'' pakalpojumu kategorija un apkalpo nozīmīgākās Vācijas pilsētas, kā arī ceļa mērķus kaimiņvalstīs. Vilciena maksimālais ātrums ir starp 160 km/h un 300 km/h. Saskaņojumi tiek piedāvāti ar 30 minūšu, stundas vai divu stundu intervāliem.<ref>[https://web.archive.org/web/20070809140315/http://www.db.de/site/bahn/de/unternehmen/investor__relations/finanzberichte/geschaeftsbericht/geschaeftsbericht__2006.html Geschäftsbericht 2006 der Deutschen Bahn AG], Deutsche Bahn, Apskatīts 19 oktobrī 2007.</ref> [[Attēls:ICE 3M KRM.jpg|thumbnail|200px|left|Vilciens [[ICE3]]]] Vācija ir pasaulē piektā lielākā enerģijas patērētāja, un divas trešdaļas no tās svarīgākās enerģijas 2002. gadā tika importētas. Tajā pašā gadā Vācija bija Eiropas lielākā elektrības patērētāja ar 512,9 [[kilovatstunda|teravatstundu]] kopējo apjomu. Valdības politika sekmē enerģijas uzglabāšanu un atjaunojamo enerģijas avotu, tādu kā saules, vēja, biomasas, hidroelektriskie un ģeotermālie, izstrādi un attīstību. Pateicoties enerģijas taupīšanas pasākumiem, kopš 1970. gadu sākuma ir uzlabojies enerģijas lietderības koeficients. Valdība ir uzstādījusi mērķi 2050. gadā ar atjaunojamajiem avotiem nodrošināt pusi no valstij nepieciešamās enerģijas. 2000. gadā valdība un Vācijas atomenerģijas nozare vienojās līdz 2021. gadam pakāpeniski izbeigt visu [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]] darbību.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/4295389.stm Germany split over green energy], BBC, Apskatīts 13 aprīlī 2007</ref> Tomēr atjaunojamā enerģija joprojām ieņem pārāk pieticīgu vietu enerģijas patēriņā. 2006. gadā enerģijas patēriņu apmierināja šādi avoti: [[nafta]] (35,7%), [[akmeņogles]], ieskaitot [[brūnogles]] (23,9%), [[dabasgāze]] (22,8%), [[kodolenerģija]] (12,6%), [[hidroenerģija|hidro]] un [[vēja enerģija]] (1,3%) un citi (3,7%). == Zinātne == [[Attēls:Cleanroom1.jpg|thumbnail|200px|Plašs [[tīrā telpa|tīrās telpas]] komplekss mikroelektronikas ražošanai [[Štutgarte|Štutgartē]]]] Vācija ir bijusi dzimtā vieta dažiem no visizcilākajiem pētniekiem dažādās [[zinātne]]s jomās.<ref>[http://www.campus-germany.de/english/2.60.260.html Back to the Future: Germany - A Country of Research] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070424141353/http://www.campus-germany.de/english/2.60.260.html |date={{dat|2007|04|24||bez}} }} German Academic Exchange Service (2005, 02-23). Apskatīts 2006, 12-08.</ref> [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] ir saņēmuši 102 Vācijas laureāti.<ref>[http://nobelprize.org/ Nobel Prize], nobelprize.org, Apskatīts 2009, februārī 23.</ref> [[Alberts Einšteins|Alberta Einšteina]] un [[Makss Planks|Maksa Planka]] darbs bija izšķirošs [[kvantu fizika]]s pamatu likšanā, ko tālāk attīstīja [[Verners Heizenbergs]] un [[Makss Borns]].<ref>Roberts, J. M. ''The New Penguin History of the World'', Penguin History, 2002. Pg. 1014. {{ISBN|0-14-100723-0}}.</ref> Viņu priekšgājēji bija fiziķi [[Hermanis fon Helmholcs]], [[Jozefs fon Fraunhofers]] un [[Gabriels Daniels Fārenheits]]. [[Vilhelms Rentgens]] atklāja [[rentgenstari|rentgenstarus]], ko daudzās valstīs, ieskaitot Vāciju, tā arī sauc viņa vārdā. Šis sasniegums viņam atnesa pirmo [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] 1901. gadā.<ref>[http://www.history.com/encyclopedia.do?articleId=226611 The Alfred B. Nobel Prize Winners, 1901–2003] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100210025438/http://www.history.com/encyclopedia.do?articleId=226611 |date={{dat|2010|02|10||bez}} }} History Channel from ''The World Almanac and Book of Facts'' 2006. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Kosmosa inženieris [[Verners fon Brauns]] izstrādāja pirmo kosmosa raķeti un vēlāk bija pazīstams [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dalībnieks un izstrādāja mēness raķeti [[Saturn V]], kas bruģēja ASV [[Apollo programma|Apollo]] ceļu uz panākumiem. [[Heinrihs Rudolfs Hercs|Heinriha Rudolfa Herca]] darbs [[elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskā starojuma]] jomā bija galvenais moderno [[Telesakari|telesakaru]] izstrādē.<ref>[http://www.itu.int/aboutitu/HistoricalFigures.html Historical figures in telecommunications.] International Telecommunication Union. janvārī 14, 2004. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> [[Vilhelms Vunds|Vilhelmam Vundam]] ar viņa pirmās laboratorijas nodibināšanu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]] 1879. gadā tiek piedēvēta [[psiholoģija]]s kā neatkarīgas empīriskās zinātnes izveidošana.<ref>Kim, Alan. [http://plato.stanford.edu/entries/wilhelm-wundt/ Wilhelm Maximilian Wundt] Stanford Encyclopedia of Philosophy. jūnijā 16, 2006. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> [[Aleksandrs fon Humbolts|Aleksandra fon Humbolta]] dabas zinātnieka un pētnieka darbs bija [[bioģeogrāfija]]s pamatā.<ref>[https://web.archive.org/web/20070807011540/http://www.eaglehill.us/ahumb.html The Natural History Legacy of Alexander von Humboldt (1769 to 1859)], Humboldt Field Research Institute and Eagle Hill Foundation. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Vācijā ir dzimuši daudzi nozīmīgi [[matemātiķis|matemātiķi]]: [[Kārlis Frīdrihs Gauss]], [[Dāvids Hilberts]], [[Bernhards Rīmanis]], [[Gotfrīds Leibnics]], [[Kārlis Veierštrāss]] un [[Hermans Veils]]. Vācija ir bijusi dzimtā vieta daudziem slaveniem izgudrotājiem un inženieriem: [[Johans Gūtenbergs|Johanam Gūtenbergam]], kam tiek piedēvēta pārvietojamās [[drukātava]]s izgudrošana Eiropā, [[Hanss Geigers]], [[Geigera skaitītājs|Geigera skaitītāja]] radītājs un [[Konrāds Cūze]], kas uzbūvēja pirmo pilnībā automatizēto digitālo [[Dators|elektronisko skaitļošanas mašīnu]].<ref>Horst, Zuse. [http://www.epemag.com/zuse/ The Life and Work of Konrad Zuse] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629003415/http://www.epemag.com/zuse/ |date={{dat|2009|06|29||bez}} }} Everyday Practical Electronics (EPE) Online. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Vācu izgudrotāji, inženieri un rūpnieki, tādi kā grāfs [[Ferdinands fon Cepelīns]], [[Oto Līlentāls]], [[Gotlībs Daimlers]], [[Rūdolfs Dīzels]], [[Hugo Junkerss]] un [[Kārlis Bencs]], palīdzēja veidot modernas automobiļu un gaisa transportēšanas tehnoloģijas.<ref>[http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576902_5/Automobile.html Automobile.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091029081248/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576902_5/Automobile.html |date={{dat|2009|10|29||bez}} }} Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2006. Apskatīts 2007, 01-02.</ref><ref>[http://www.centennialofflight.gov/essay/Lighter_than_air/zeppelin/LTA8.htm The Zeppelin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110501132157/http://www.centennialofflight.gov/essay/Lighter_than_air/zeppelin/LTA8.htm |date={{dat|2011|05|01||bez}} }} U.S. Centennial of Flight Commission. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Svarīgas pētniecības organizācijas Vācijā ir [[Maksa Planka biedrība]], [[Helmholza apvienība]] (''Helmholtz-Gemeinschaft'') un [[Fraunhofera biedrība]]. Tās ir neatkarīgas vai ārēji saistītas ar universitāšu sistēmu un veicina ievērojamu apjomu zinātniskās izstrādes. Prestižo [[Gotfrīda Vilhelma Leibnica balva|Gotfrīda Vilhelma Leibnica]] balvu katru gadu pasniedz desmit zinātniekiem un akadēmiķiem. Ar saviem 2,5 miljoniem eiro tā ir viena no lielākajām par izpēti piešķiramajām balvām pasaulē.<ref>[http://www.dfg.de/en/research_funding/scientific_prizes/gw_leibniz_prize.html Gottfried Wilhelm Leibniz Prize] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080621091621/http://www.dfg.de/en/research_funding/scientific_prizes/gw_leibniz_prize.html |date={{dat|2008|06|21||bez}} }}, DFG, Apskatīts martā 12, 2007</ref> == Kultūra == [[Attēls:Goethecut.png|thumbnail|150px|Viens no nozīmīgākajiem vācu dzejniekiem [[Johans Volfgangs fon Gēte]]]] Vācija bieži vien tiek saukta par ''das Land der Dichter und Denker'' (dzejnieku un domātāju zeme).<ref>{{de ikona}} [http://www.spiegel.de/international/0,1518,410135,00.html Spätzle Westerns] Spiegel Online International. Apr. 6, 2006. Apskatīts 2006, 12-06</ref> Vācijas [[kultūra]]s pirmsākumi ir meklējami ilgi pirms tās kā vienotas valsts izveidošanās. Vācu kultūra ir saistīta ne tikai ar pašu Vācijas [[nacionāla valsts|nacionālo valsti]], bet arī ar [[vācu valoda|vāciski]] runājošo pasauli. Vācu [[literatūra]]s pirmsākumi ir meklējami [[viduslaiki|viduslaikos]]. Šī perioda sākumā nozīmīgi vācu rakstnieki bija [[Valters fon der Fogelveide]] un [[Volframs fon Ešenbahs]]. Nozīmīgs vācu [[eposs]] ir "[[Nībelungu dziesma]]", kura autori nav zināmi. Vāciešiem ir arī ievērojama [[sāga]] ''[[Thidrekssaga]]''. Visā pasaulē pazīstami ir arī vācu [[pasaka|pasaku]] vācēji [[brāļi Grimmi]]. [[Bībele|Bībeli]] vācu valodā iztulkoja teologs [[Mārtiņš Luters]]. Viņš tādā veidā lika pamatu mūsdienu "augšvācu" valodai. Vēl starp visvairāk apbrīnotākajiem vācu dzejniekiem un rakstniekiem ir [[Gotholds Efraims Lesings]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Heinrihs fon Kleists]], [[E. T. A. Hofmanis]], [[Bertolts Brehts]] un [[Arno Šmits]]. 20. gadsimtā [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] saņēma tādi vācu rakstnieki kā [[Tomass Manns]], [[Hermanis Hese]], [[Heinrihs Bells]] un [[Ginters Grass]]. Vācijas filozofiem vēsturiski ir bijusi liela ietekme [[filozofija]]s attīstībā, piemēram, vairāki nozīmīgi vācu filozofi jau viduslaiku sākumā ir devuši savu artavu [[rietumu filozofija]]s attīstībā. 17. gadsimtā [[Gotfrīds Leibnics]] un [[Imanuels Kants]] bija centrālās personas filozofijas vēsturē. [[Kantianisms]] spēcīgi iespaidoja arī [[Artūrs Šopenhauers|Artūra Šopenhauera]] darbus, kā arī vācu ideālisma aizstāvjus [[Johans Gotlībs Fihte|Johanu Fihti]] un [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Georgu Hēgeli]]. 19. gadsimta otrajā pusē [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] attīstīja [[komunisms|komunistu]] teoriju, bet 20. gadsimtā vācu filozofijas tradīcijas īstenoja [[Frīdrihs Nīče]], [[Martins Heidegers]] un [[Hanss Georgs Gadamers]]. == Sports == [[Attēls:Michael Schumacher-I'm the man (cropped).jpg|thumbnail|150px|[[Mihaels Šūmahers]] - septiņkārtējais ''F1'' pasaules čempions]] Sportiskā forma ir neatņemama vāciešu dzīves daļa. 27 miljoni vācieši ir sporta klubu biedri un vēl papildus 12 miljoni ar sportu nodarbojas individuāli.<ref name="sports">[http://www.germany.info/relaunch/culture/life/sports.html Germany Info: Culture & Life: Sports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110430172943/http://www.germany.info/relaunch/culture/life/sports.html |date={{dat|2011|04|30||bez}} }} Germany Embassy in Washington, D.C. Apskatīts 2006, 12-28.</ref> [[Futbols]] ir vispopulārākais sporta veids. Ar 6,3 miljoniem oficiāliem biedriem [[Vācijas Futbola asociācija]] (''Deutscher Fußball-Bund'') ir lielākā šī sporta veida organizācija pasaulē.<ref name="sports" /> [[Vācijas futbola Bundeslīga]] (''Fußball-Bundesliga'') piesaista otro lielāko vidējo apmeklētību no visu sporta veidu līgām pasaulē.<ref>Vairāk skatītāju iet tikai uz [[Nacionālā Futbola Līga|NFL]]</ref> [[Vācijas futbola izlase]] ir uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] četras reizes (1954, 1974, 1990 un 2014). Arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] tā ir uzvarējusi trīs reizes (1972, 1980 un 1996). 1974. un 2006. gadā Vācijā notika Pasaules kauss, savukārt Eiropas čempionāts ir rīkots tikai 1988. gadā. Vieni no veiksmīgākajiem un slavenākajiem futbolistiem ir [[Francs Bekenbauers]], [[Gerds Millers]], [[Jirgens Klinsmans]], [[Lotārs Mateuss]] un [[Olivers Kāns]]. Citi populāri sporta veidi ir [[rokasbumba]], [[volejbols]], [[basketbols]], [[hokejs]] un [[teniss]].<ref name="sports" /> [[Attēls:AllianzArenaSunset.jpg|thumbnail|200px|left|''[[Allianz Arena]]'' - [[Minhenes "Bayern"]] un 2006. gada [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] stadions]] Vācija ir viena no vadošajām valstīm [[motoru sports|motoru sportā]]. Daudzu sacīkšu uzvarētāju mašīnas, komandas un braucēji nāk no Vācijas. Viens no veikmīgākajiem ''[[Formula 1]]'' braucējiem [[Mihaels Šūmahers]] savas karjeras laikā ir uzstādījis vairākus nozīmīgus rekordus. Nozīmīgākie no tiem ir visvairāk čempionu tituli, kā arī visvairāk uzvarēto sacīkšu. Viņš ir arī viens no apmaksātākajiem sportistiem vēsturē un ir kļuvis par miljardieri.<ref>[http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,1929091,00.html What we will miss about Michael Schumacher], Guardian Unlimited, Apskatīts 2007, oktobrī 19</ref> Tādi konstruktori kā ''[[BMW]]'' un ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' ir starp vadošajām komandām motosporta sponsorēšanā. [[Porsche]] ir 16 reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]], prestižās sacīkstēs, kas katru gadu norisinās Francijā. ''[[Deutsche Tourenwagen Masters]]'' ir populāra [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacīkšu]] mašīna. Vācijas sportisti ir arī vieni no veiksmīgākajiem [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniekiem. Viņi ir trešie labākie pasaulē pēc iegūto olimpisko medaļu skaita (ieskaitot arī gan Rietumvācijas, gan Austrumvācijas sportistu medaļas). [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskājās spēlēs]] Vācija bija piektā labākā pēc iegūto medaļu skaita,<ref>[http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20080906080904/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/GL/95A/GL0000000.shtml Beijing 2008 Medal Table] The Official Website of the Beijing 2008 Olympic Games. Apskatīts 2008, 9-8.</ref> toties [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņiem bija visvairāk medaļu.<ref>[http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=2&OLGY=2006 Turin 2006 Medal Table] International Olympic Committee. Apskatīts 2006, 12-28.</ref> [[Vasaras olimpiskās spēles]] Vācijā ir notikušas divreiz: 1936. gadā [[Berlīne|Berlīnē]] un 1972. gadā [[Minhene|Minhenē]]. [[Ziemas olimpiskās spēles]] ir notikušas tikai vienu reizi — 1936. gadā tās norisinājās Bavārijas pilsētiņā [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišā-Partenkirhenē]]. == Svētki == {| class="wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" valign="top" ! Svētki ! Vācu nosaukums ! Datums ! [[Bādene-Virtemberga|BW]] ! [[Bavārija|BY]] ! [[Berlīne|BE]] ! [[Brandenburga|BB]] ! [[Brēmene|HB]] ! [[Hamburga|HH]] ! [[Hesene|HE]] ! [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|MV]] ! [[Lejassaksija|NI]] ! [[Ziemeļreina-Vestfālene|NW]] ! [[Reinzeme-Pfalca|RP]] ! [[Zāra (zeme)|SL]] ! [[Saksija|SN]] ! [[Saksija-Anhalte|ST]] ! [[Šlēsviga-Holšteina|SH]] ! [[Tīringene|TH]] |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Jaunais gads]] || Neujahr || [[1. janvāris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" |Kristības (Trīs kungu svētki)|| Heilige Drei Könige | [[6. janvāris]] || X || X || || | || || | || || || | || || X || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" |[[Lielā Piektdiena]] || Karfreitag || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Lieldienas]] || Ostern || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Darba svētki|1. maijs]] || Tag der Arbeit || [[1. maijs]] || X || X || X | X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Debesbraukšanas diena]] || Christi Himmelfahrt || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | Svētā gara diena || Pfingstmontag || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Kristus gara svētki]]||Fronleichnam || mainīgs | X || X || || || || || X | || || X || X || X || 1) || || || 2) |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | || Augsburger Friedensfest | [[8. augusts]] || || 3) || || | || || | || || || | || || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Marijas Debesbraukšanas svētki]]||Mariä Himmelfahrt || [[15. augusts]] | || 5) || || || || || | || || || || X | || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | Vienības diena ||Tag der Deutschen Einheit || [[3. oktobris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Reformācijas diena]]||Reformationstag || [[31. oktobris]] | || || || X || || || | X || || || || | X || X || || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Visu svēto diena]] ||Allerheiligen || [[1. novembris]] | X || X || || || || || | || || X || X || X | || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | Lūgšanu un grēku atlaišanas diena||Buß- und Bettag ||mainīgs || || || | || || | || || || | || || 4) || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Ziemassvētki]] pirmā diena|| 1. Weihnachtstag || [[25. decembris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Ziemassvētki]] otrā diena|| 2. Weihnachtstag || [[26. decembris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |} == Skatīt arī == * [[Vācijas federālās zemes]] * [[Vācijas Grand Prix|Vācijas ''Grand Prix'']] * [[Vācijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Vācijas piļu uzskaitījums]] * [[Vācijas upju uzskaitījums]] * [[Vācu mūzika]] == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2|refs= <ref name=IMF>{{en ikona}} {{enciklopēdijas atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2010/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=61&pr.y=14&sy=2008&ey=2015&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=134&s=NGDP_R%2CNGDP_RPCH%2CNGDP%2CNGDPD%2CNGDP_D%2CNGDPRPC%2CNGDPPC%2CNGDPDPC%2CNGAP_NPGDP%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CPPPSH%2CPPPEX%2CNID_NGDP%2CNGSD_NGDP&grp=0&a= | title= Germany | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-03-18}}</ref> <ref name="CIA">{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.odci.gov/cia/publications/factbook/geos/gm.html | title= Germany | publisher= CIA Factbook | accessdate= 2006-11-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20060930072310/https://www.odci.gov/cia/publications/factbook/geos/gm.html | archivedate= 2006-09-30 }}</ref> }} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.deutschland.de/en www.deutschland.de] - Aktuāls daudzvalodu portāls par Vāciju * [http://www.bundesregierung.de/Webs/Breg/DE/Homepage/home.html Vācijas valdība] * [http://www.germany-tourism.de/ Vācijas Nacionālā Tūrisma padome] * [http://home.lanet.lv/~rbalodis/Salidzinoshas%20KT/Handouti/VFR_handouti.pdf Asoc. prof. Ringolds Balodis. Vācijas parlamentārās sistēmas veidošanās. / Ārvalstu konstitucionālās tiesības (uzskates papildmateriāli lekcijām).]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20080414155658/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1887&Itemid=7 Buks A., Vācijas ārpolitika pēc Otrā pasaules kara un bundeskanclera K.Adenauera loma tajā] * [https://web.archive.org/web/20150330064818/http://www.latviesi.com/organizacijas/vacija/ Latviešu kopienas un organizācijas Vācijā] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{Vācijas pilsētas}} {{coord|display=title|51|00|00|N|10|00|00|E|region:IQ_scale:8000000}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācija| ]] 2otgntwlma93axdnrzrpj6rehcetj8p 0 1572 4531163 4421974 2026-10-02T17:53:19Z Kleivas 2704 4531163 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = الجمهورية الإسلامية الموريتانية | pilnais_valsts_nosaukums = Mauritānijas Islāma Republika | valsts_nosaukums = Mauritania | karoga_attēls = Flag of Mauritania.svg | karoga_nosaukums = Mauritānijas karogs | ģerboņa_attēls = Seal of Mauritania.svg | ģerboņa_nosaukums = Mauritānijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 100px | valsts_moto = | valsts_himna = [[Mauritānijas himna]] | kartes_attēls = Mauritania_(orthographic_projection).svg | kartes_paraksts = Mauritānijas atrašanās vieta Rietumāfrikā | galvaspilsēta = [[Nuakšota]] | latd= 18 | latm= 09 | latNS= N | longd= 15 | longm= 58 | longEW= W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Islāma republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Mauritānijas valsts vadītāji|Prezidents]] | valsts_galva = [[Mohameds Ulds Gazuāni]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Mauritānijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Moktars Ulds Džajs]] | neatkarības_iegūšana = [[Mauritānijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Francija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1960|11|28}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | platība_km2 = 1 030 700 | platība_rangs = 28. | procenti_ūdens = 0,03 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2024 | iedzīvotāju_skaits = 4 328 040 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 128. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 3,4 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = 40,06 miljardi | IKP_PPP_gads = 2025 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 8650 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{samazinājās}} | HDI_gads = 2023 | HDI_kategorija = 0,563 <font color=orange>vidējs</font> | HDI_rangs = 163. | Gini = 32,6 | Gini_gads = 2014 | Gini_kategorija = <font color=orange>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Ugija]] | valūtas_kods = MRU | laika_zona = | utc_offset = +0 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.mr]] | tālsarunu_kods = 377 | iso_kods_num = 478 | iso_kods_alfa2 = MR | iso_kods_alfa3 = MRT | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = }} '''Mauritānija''' ({{val|ar|موريتانيا}}, ''Muritaniyah''), oficiāli '''Mauritānijas Islāma Republika''' (الجمهورية الإسلامية الموريتانية, ''Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah'') ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]]. To rietumos apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Robežojas ar [[Maroka]]s [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]] ziemeļrietumos, ar [[Alžīrija|Alžīriju]] ziemeļaustrumos, ar [[Mali]] dienvidaustrumos un ar [[Senegāla|Senegālu]] rietumos. Pēc platības tā ir divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē. Tā atrodas tropu klimatiskajā joslā, bet 90% teritorijas ir [[Sahāra]]s tuksnesis. Vairums iedzīvotāju dzīvo valsts mitrākajā dienvidrietumu daļā gar [[Senegāla (upe)|Senegālas upi]]. == Vēsture == Senatnē Mauritānijas teritoriju apdzīvoja bafūru ciltis. 3. gadsimtā šajā teritorijā no ziemeļiem ienāca [[berberi|berberu]] ciltis. 11. gadsimtā arābi iekaroja [[Ganas impērija|Ganas impēriju]], un Mauritānijas teritorijā izplatījās [[islāms]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Robert |last=Handloff |title=The West Sudanic Empires |url=http://www.shsu.edu/~his_ncp/WestSud.html |publisher=Federal Research Division of the Library of Congress |accessdate=3 September 2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110511101722/http://www.shsu.edu/~his_ncp/WestSud.html |archivedate={{dat|2011|05|11||bez}} }}</ref> 19. gadsimtā teritorijā aizvien vairāk sāka dominēt franči, līdz 20. gadsimta pirmajos gados tie pilnībā kontrolēja Mauritānijas teritoriju. No 1920. gada Mauritānijas teritorija ietilpa [[Franču Rietumāfrika]]s sastāvā. 1960. gada 2. decembrī Mauritānija pasludināja neatkarību no [[Francija]]s. 1976. gadā Mauritānija kopā ar [[Maroka|Maroku]] okupēja [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]], kuru apdzīvo mauritāniešiem radniecīgas ciltis, taču cieta zaudējumus no [[Alžīrija|Alžīrijas]] atbalstītajiem [[POLISARIO|vietējiem kaujiniekiem]] un atkāpās, atstājot visu teritoriju Marokai. Neveiksme maksāja varu diktatoram Moktaram Uldam Dadam, kuru gāza apvērsumā. 1989.-1991. gadā notika robežkonflikti ar Senegālu, daļēji par ganību tiesībām, bet arī iekšējā konflikta dēļ, kad valstī valdošā grupa, beidāni, mēģināja atņemt afrikāņiem viņu teritorijas pie Senegālas upes. Tas izraisīja [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]] pret abās robežas pusēs dzīvojošo [[Fuli|fulu]] etnisko grupu, masu slepkavību rezultātā desmitiem tūkstošu mauritāniešu bēga vai tika izraidīti uz Senegālu.<ref name=":0">[https://www.hrw.org/sites/default/files/reports/MAURITAN944.PDF "Mauritania's campaign of terror, State-Sponsored Repression of Black Africans"](PDF). Human Rights Watch/Africa (formerly Africa Watch). 1994</ref> 1991. gadā legalizēja politisko opozīciju, tomēr tā palika stingri kontrolēta.<ref name=":0" /> Pēc ārpolitikas neveiksmēm, tai skaitā [[Irāka|Irākas]] atbalstīšanas [[Līča karš|Līča karā]], 1990. gadu vidū valsts izdarīja kārtējo pagriezienu uz attiecību uzlabošanu ar Rietumiem. 2007. gadā valstī notika pirmās vēlēšanas, kuras tika atzītas par brīvām un godīgām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/6440597.stm|title=Mauritania vote 'free and fair'|access-date=2026-02-20|date=2007-03-12|language=en-GB}}</ref> 2008. gada 6. augustā notika valsts apvērsums ģenerāļa Mohameda Ūlda Abdela Aziza vadībā. 2009. gada jūlijā tika sarīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās Azizs uzvarēja. Viņam izdevās arī iegūt starptautisku atbalstu, tai skaitā no Francijas. 2019. gadā un pēc tam atkārtoti 2024. gadā vēlēšanās uzvarēja [[Mohameds Ulds Gazuāni]], kura vadības laikā Azizs tika notiesāts par korupciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20231204-mauritania-ex-president-aziz-sentenced-to-5-years-for-corruption|title=Mauritania ex-president Aziz sentenced to 5 years for corruption|website=France 24|access-date=2026-02-20|date=2023-12-04|language=en}}</ref> == Ģeogrāfija == Mauritāniju raksturo visai līdzens reljefs. Lielu daļu tās teritorijas veido neauglīgi līdzenumi ar fragmentāriem klinšu atsegumiem. Valsts dienvidrietumos atrodas vairākas kraujas, kas šķērso [[plakankalne]]s, no kurām augstākā ir Adrārs, kas sasniedz 620 metru augstumu. Augstākais punkts valstī ir Idžills ziemeļrietumos (915 metru), bet vidējais valsts augstums virs jūras līmeņa - 276 metri.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/mauritania/|title=Mauritania - The World Factbook|website=www.cia.gov|access-date=2026-02-19|language=en|archive-date=2021-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210506005037/https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/mauritania}}</ref> [[Tuksnesis|Tuksneši]] un pustuksneši aizņem lielāko daļu no valsts kopējās teritorijas, turklāt tiem ir tendence izplesties. Cauri valstij plūst Senegālas upe un tās krastos atrodas auglīgas zonas, kurās arī notiek lauksaimnieciskā darbība. Upes krastos ir atrodami arī atsevišķi [[tropu lietus meži|tropu lietus mežu]] masīvi. === Klimats === Klimatu Mauritānijā nosaka tropu klimatiskā josla. Mauritānijas klimatu raksturo krasas temperatūras maiņas diennakts laikā, kā arī ļoti neregulārs nokrišņu daudzums. Sausās sezonas laikā martā-aprīlī, izņemot pašu piekrasti, valsti skar putekļainie un karstie [[harmatans|harmatana vēji]]. Vairums nokrišņu izkrīt īsajā [[lietus sezona]]s laikā, kas ilgst no jūlija līdz septembrim. == Iedzīvotāji == Pēc 2013. gada tautas skaitīšanas datiem Mauritānijā dzīvoja 3 537 368 iedzīvotāji. Gandrīz visi iedzīvotāji (oficiāli - 100%)<ref name=":1" /> ir [[musulmaņi]], pārsvarā [[sunnīti]]. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Nuakšota]], kur dzīvo ap trešdaļu no valsts iedzīvotājiem. Vairumam iedzīvotāju ir [[Berberi|berberu]] vai jaukta berberu un afrikāņu cilšu izcelsme (haratīni), vai berberu un arābu izcelsme (beidāni), ir arī etniski nemiksētas berberu, arābu un afrikāņu tautu grupas. Oficiālā valoda ir [[arābu valoda]], taču valsts statuss ir arī [[Soninku valoda|soninku]], [[Fulu valoda|pulāru]] un [[Volofu valoda|volofu]] valodām. Visbiežāk runātā valoda sadzīvē tomēr ir [[hasānīja]], kas ir berberu valodu piejaukums arābu valodai. 2006. gadā tās runātāju skaits Mauritānijā bija tuvu 3 miljoniem, t.i., gandrīz visi valsts iedzīvotāji. Oficiāla statusa nav arī [[Franču valoda|franču valodai]], tomēr tā tiek izmantota administratīvajā saziņā, plašsaziņas līdzekļos un tajā daļēji māca skolās, galvenokārt afrikāņu tautu apdzīvotajos rajonos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bibl.u-szeged.hu/oseas_adsec/mauritania2.htm|title=Education system in Mauritania|website=www.bibl.u-szeged.hu|access-date=2026-02-20|archive-date=2011-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20110722092316/http://www.bibl.u-szeged.hu/oseas_adsec/mauritania2.htm}}</ref> Lasīt prot 53,5% pieaugušo iedzīvotāju (2017. gadā).<ref name=":1" /> Sliktās medicīnas aprūpes dēļ Mauritānija ir infekcijas slimību augstākajā riska zonā.<ref name=":1" /> Pārtikas trūkuma dēļ 19% bērnu ir nepietiekams svars.<ref name=":1" /> Elektrība 2019. gadā bija pieejama 56% pilsētu un 4% lauku iedzīvotāju.<ref name=":1" /> == Politika == Neraugoties uz formālo piederību Rietumāfrikai, politiski Mauritānija pieder [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikai]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasaulei]], ir [[Arābu valstu līga|Arābu līgas]] locekle. Ārējā politika pēdējā pusgadsimtā bijusi svaidīga, bieži mainot orientāciju uz dažādiem konfliktējošiem spēkiem arābu valstīs. Mauritānija ir administratīvi iedalīta [[Mauritānijas administratīvais iedalījums|divpadsmit reģionos]] un trīs galvaspilsētas rajonos. Bruņošanās izdevumi ir ap 3% no IKP, armijas sastāvā ir 16 000 karaspēka un 5000 iekšējo militāro formējumu.<ref name=":1" /> Armija bruņota ar novecojušu vai citu valstu norakstītu tehniku.<ref name=":1" /> == Ekonomika == Lai gan Mauritānijā ir pieejami daudzi [[derīgie izrakteņi]] ([[dzelzs]] un [[Varš|vara]] rūdas, [[zelts]], [[Dimants|dimanti]], [[fosfāti]], [[ģipsis]]),<ref name=":1" /> tai ir viduvējs [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] rādītājs starp Āfrikas valstīm. Vairumam iedzīvotāju iztika joprojām ir atkarīga no [[lauksaimniecība]]s un [[mājlopi]]em, kaut arī liela daļa no [[nomadi]]em un sīkzemniekiem 1970. un 1980. gados ilgstoša sausuma dēļ bija spiesti apmesties pilsētās. Mauritānijā ir plaši [[dzelzsrūda]]s krājumi, kas veido gandrīz 50% no kopējā eksporta. Pateicoties metālu cenu kāpumam 21. gadsimta sākumā, tika atvērti [[zelts|zelta]] un [[varš|vara]] ieguves uzņēmumi. Vēl eksportē jūras produktus ([[zivis]], [[Gliemji|gliemjus]], [[Vēžveidīgie|vēžveidīgos]]). Galvenais eksporta partneris ir [[Ķīna]] (32%), tai seko [[Šveice]] (13%).<ref name=":1" /> Valsts pirmā dziļūdens [[osta]] tika atvērta netālu no [[Nuakšota]]s 1986. gadā. Kopā valstī ir divas ostas un tai pieder 5 tirdzniecības kuģi.<ref name=":1" /> 21. gadsimta sākumā sausuma un nesaimnieciskas ekonomikas rezultātā palielinājās parāds ārvalstīm, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši neliels. 2001. gadā Mauritānijas teritoriālajos ūdeņos tika atklāta [[nafta]]. Lai gan tā ir potenciāli nozīmīga Mauritānijas ekonomikai, tās vispārējā ietekme ir grūti prognozējama.<ref>[http://www.thestar.com/news/world/2008/08/07/mauritania_junta_promises_free_elections.html Mauritania junta promises free elections]. thestar.com (7 August 2008).</ref> Zem Taudeni baseina varētu būt papildus naftas rezerves, lai gan skarbā vide padarīs naftas ieguvi par dārgu procesu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.barakapetroleum.com/mauritania/taoudeni-basin/|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090224221844/http://www.barakapetroleum.com/mauritania/taoudeni-basin/|archivedate=24 February 2009|title=Taoudeni Basin Overview|publisher=Baraka Petroleum|accessdate=14 March 2009}}</ref> Aramzeme aizņem 0,4% valsts platības. 38% tiek lietoti ganībām, 0,2% ir meži.<ref name=":1" /> == Sports == Populārākais un gandrīz vienīgais [[Sporta veidu saraksts|sporta veids]] Mauritānijā ir [[futbols]]. 2012. gadā Mauritānijas futbola izlase izpelnījās negodu [[FIFA Pasaules rangs|FIFA reitingā]] būt ceturtā sliktākā izlase pasaulē (206. no 209),<ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/jun/22/mauritania-fourth-worst-team-world-africa-cup-nations|title=Mauritania rise from fourth worst team in world to Africa’s grand stage|work=The Guardian|access-date=2026-02-20|date=2019-06-22|last=Doyle|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Tomēr kopš tā laika tā ir ievērojami uzlabojusi sniegumu.<ref name=":2" /> 2026. gada sākumā tā ieņēma 115. vietu no 210, atrodoties starp [[Kazahstāna|Kazahstānu]] un [[Gambija|Gambiju]] un apsteidzot visas trīs [[Baltijas valstis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=FIFA/Coca-Cola Men's World Ranking|website=inside.fifa.com|access-date=2026-02-20|language=en}}</ref> Maroka sniedz Mauritānijai ekonomisko palīdzību sporta infrastruktūras attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moroccoworldnews.com/2019/11/75447/morocco-to-build-sports-complex-in-mauritania/|title=Morocco to Build Sports Complex in Mauritania|last=yahia-hatim|website=Morocco World News|access-date=2026-02-20|date=2019-11-13|language=en-US}}</ref> Teorētiski valstī ir vīriešu basketbola izlase, taču kopš 1985. gada tā nepiedalās Āfrikas un pasaules līmeņa sacensībās un vairs nav iekļauta FIBA reitingā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/fr/ranking/men|title=Classement Mondial FIBA Men présenté par NIKE {{!}} FIBA Basketball|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-02-20|language=fr}}</ref> Ir arī regbija izlase, kas spēlējusi tikai draudzības spēles ar kaimiņvalstīm. Mauritānija regulāri piedalās [[Vasaras olimpiskās spēles|vasaras Olimpiskajās spēlēs]], parasti ar diviem sportistiem (vieglatlētiem vai peldētājiem), medaļas nav izcīnītas. == Cilvēktiesības == Mauritānijā joprojām faktiski pastāv [[verdzība]], lai arī tā tika atcelta 1981. gadā. 2018. gadā verdzībā pēc Rietumu organizāciju datiem atradās 2% valsts iedzīvotāju,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.globalslaveryindex.org/country/mauritania/|title=Mauritania - Walk Free Foundation - Global Slavery Index 2013|work=Walk Free Foundation - Global Slavery Index 2013|access-date=2026-02-19|language=en-US|archive-date=2014-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20141023191039/http://www.globalslaveryindex.org/country/mauritania/}}</ref> bet vietējās cilvēktiesību organizācijas un ANO lēš to skaitu uz 18%.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2018/jun/08/the-unspeakable-truth-about-slavery-in-mauritania|title=The unspeakable truth about slavery in Mauritania|work=the Guardian|access-date=2026-02-19|date=2018-06-08|language=en}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cnn.com/interactive/2012/03/world/mauritania.slaverys.last.stronghold/index.html|title=Slavery's last stand - CNN.com|last=CNN|first=John D. Sutter, Edythe McNamee|website=CNN|access-date=2026-02-19}}</ref> Varas iestādes uzrauga un vajā žurnālistus, kas mēģina dokumentēt verdzības faktus, un izbēgušos vergus atdod saimniekiem.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-mauritania-slavery-un/activists-warn-over-slavery-as-mauritania-joins-u-n-human-rights-council-idUSKCN20K2GS/|title=Activists warn over slavery as Mauritania joins U.N. human rights council|work=Reuters|access-date=2026-02-19|language=en-US}}</ref> Parasti vergturi ir beidāni, bet vergi - haratīni.<ref name=":3" /> Vergu bēgšana tomēr ir reta, jo vairums uzskata verdzību par dabisko lietu kārtību.<ref name=":4" /> Valstī aizliegts [[ateisms]] un par to iespējams nāvessods.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-religion-atheists-idUSBRE8B900520121210|title=Atheists around world suffer persecution, discrimination: report|work=U.S.|access-date=2026-02-20|last=Evans|first=Robert|language=en-US}}</ref> 2018. gada 27. aprīlī Nacionālā asambleja pieņēma likumu, kas paredz obligātu nāvessodu ikvienam, kas notiesāts par “zaimojošu runu” un darbībām, kas tiek uzskatītas par “zaimojošām”. Jaunais likums likvidē iespēju aizstāt nāvessodu ar cietumsodu par noteiktiem ar atkrišanu no ticības saistītiem noziegumiem, ja likumpārkāpējs nekavējoties nožēlo izdarīto.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patheos.com/more-voices|title=More Voices {{!}} Patheos|website=www.patheos.com|access-date=2026-02-20|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Arābu līga}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mauritānija| ]] s27zrqolzejr2g35ybdfqv6v5ydzwxv 0 5203 4531297 1945510 2026-10-03T06:17:05Z Biafra 13794 4531297 wikitext text/x-wiki '''LPP''' vai '''lpp''' ir saīsinājums, kas var būt: * [[lappuse]]; * [[Latvijas Pirmā partija]]. {{Nozīmju atdalīšana}} ojqso662g9f9pifaqdou2bfuvfjzdvy 0 8187 4531357 4530560 2026-10-03T09:26:21Z Silraks 36716 4531357 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-France.svg|200px|thumbnail|[[Francija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Francija]]s pilsētas''', kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautas arī [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijas]] pilsētas. Saskaņā ar oficiālajiem 2010. gada Francijas Tautas skaitīšanas datiem šādas apdzīvotās vietas ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000 bija '''442'''. Francijas [[galvaspilsēta]] [[Parīze]] ir vienīgā valsts pilsēta ar iedzīvotāju skaitu virs 1 000 000. Francijā sīkākā administratīvā vienība ir komūna ([[franču valoda|franču]]: ''commune''), kas reizē ir gan pilsēta, gan pašvaldība. Kopumā Francijā 2009. gada 1. janvārī bija '''36 569 komūnas''' kontinetālajā Francijā un '''212 komūnas''' Francijas aizjūras teritorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://projetbabel.org/gl/cog.pdf| title=Le code officiel géographique (COG), avant, pendant et autour (Version 3, volume 1)|first=[[Government of France]]| last=[[INSEE]]|accessdate=2008-06-27|language=fr}}</ref> == Pilsētu sadalījums pa adminstratīvajām vienībām == === Reģioni === {| width=420px align=right |- | {{Image label begin|image=France location map-Regions-2015.svg|width=420|float=none}} {{Image label small|x=0.210|y=0.210|scale=500|text=[[Lejasnormandija]]}} {{Image label small|x=0.420|y=0.070|scale=500|text=[[Nora-Padekalē|Nora-<br />Padekalē]]}} {{Image label small|x=0.460|y=0.480|scale=500|text=[[Overņa]]}} {{Image label small|x=0.270|y=0.550|scale=500|text=[[Akvitānija]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.425|scale=500|text=[[Puatū-Šaranta|Puantū-<br />Šaranta]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.445|scale=500|text=[[Limuzēna]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.165|scale=500|text=[[Augšnormandija]]}} {{Image label small|x=0.560|y=0.460|scale=500|text=[[Rona-Alpi]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.590|scale=500|text=[[Provansa-Alpi-Azūra krasts|Provansa-Alpi-<br />Azūra krasts]]}} {{Image label small|x=0.770|y=0.720|scale=500|text=[[Korsika]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=500|text=[[Dienvidi-Pireneji|Dienvidi-<br />Pireneji]]}} {{Image label small|x=0.440|y=0.145|scale=500|text=[[Pikardija]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.210|scale=500|text=[[Ildefransa]]}} {{Image label small|x=0.150|y=0.260|scale=500|text=[[Bretaņa]]}} {{Image label small|x=0.220|y=0.320|scale=500|text=[[Luāra (reģions)|Luāra]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.330|scale=500|text=[[Burgundija]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.210|scale=500|text=[[Lotringa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.310|scale=500|text=[[Centrs–Valdeluāra|Centrs]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.620|scale=500|text=[[Langdoka-Rusijona|Langdoka-<br />Rusijona]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.350|scale=500|text=[[Franškontē]]}} {{Image label small|x=0.690|y=0.250|scale=500|text=[[Elzasa]]}} {{Image label small|x=0.510|y=0.235|scale=500|text=[[Šampaņa-Ardēni|Šampaņa-<br />Ardēni]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Francijas administratīvais iedalījums|Reģions]] !! Pilsētu skaits ar<br />iedz.sk. virs 20 000 !! Komūnu<br />skaits |- | [[Akvitānija]] || 22 || 2296 |- | [[Augšnormandija]] || 10 || 1420 |- | [[Bretaņa]] || 9 || 1270 |- | [[Burgundija]] || 8 || 2046 |- | [[Centrs–Valdeluāra]] || 10 || 1842 |- | [[Dienvidi-Pireneji]] || 13 || 3021 |- | [[Elzasa]] || 7 || 904 |- | [[Franškontē]] || 4 || 1785 |- | [[Ildefransa]] || 161 || 1281 |- | [[Korsika]] || 2 || 360 |- | [[Langdoka-Rusijona]] || 11 || 1545 |- | [[Lejasnormandija]] || 5 || 1813 |- | [[Limuzēna]] || 2 || 747 |- | [[Lotringa]] || 9 || 2339 |- | [[Luāra (reģions)|Luāra]] || 13 || 1502 |- | [[Nora-Padekalē]] || 31 || 1546 |- | [[Overņa]] || 4 || 1310 |- | [[Pikardija]] || 8 || 2291 |- | [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] || 37 || 963 |- | [[Puatū-Šaranta]] || 7 || 1462 |- | [[Rona-Alpi]] || 33 || 2814 |- | [[Šampaņa-Ardēni]] || 7 || 1948 |} === Aizjūras teritorijas === {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Francijas administratīvais iedalījums|Aizjūras<br />teritorijas]] !! Pilsētu skaits ar<br />iedz.sk. virs 20 000 !! Komūnu<br />skaits |- | [[Franču Gviāna]] || 4 || 22 |- | [[Gvadelupa]] || 7 || 32 |- | [[Majota]] || 0 || 17 |- | [[Martinika]] || 4 || 34 |- | [[Reinjona]] || 13 || 24 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta!!Pilsētas nosaukums<br />[[franču valoda|franču valodā]]!!Iedz.sk.<br />(2010)!!Departaments!!Reģions |- | [[Attēls:Blason ville fr Abbeville (Somme).svg|25px]] || [[Abvila]]|| ''Abbeville'' || 24155 || [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Pikardija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Agde (Hérault).svg|25px]] || [[Agda]]|| ''Agde'' || 24567 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Albi (Tarn).svg|25px]] || [[Albī]] || ''Albi'' || 48916 || [[Tarna (departaments)|Tarna]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Ales (Gard).svg|25px]] || [[Alesa]]|| ''Alès'' || 41205 || [[Gāra]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | [[Attēls:Blason Alençon.svg|25px]] || [[Alansona]] || ''Alençon'' || 26704 || [[Orna]] || [[Lejasnormandija]] |- | [[Attēls:Blason Alfortville 94.svg|25px]] || [[Alforvila]]|| ''Alfortville'' || 44201 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Halluin 59.svg|25px]] || [[Aljuēna]]|| ''Halluin'' || 20199 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason fr ville Amiens.svg|25px]] || [[Amjēna]] || ''Amiens'' || 133448 || [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Pikardija]] |- | [[Attēls:Blason Anglet.svg|25px]] || [[Anglē]]|| ''Anglet'' || 38032 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Angoulême (Charente).svg|25px]] || [[Angulēma]] || ''Angoulême'' || 41613 || [[Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Annemasse (Haute-Savoie).svg|25px]] || [[Anmasa]]|| ''Annemasse'' || 32196 || [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason d'Annecy.svg|25px]] || [[Ansī]] || ''Annecy'' || 50379 || [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Armoirie ville fr Antibes.svg|25px]] || [[Antiba]] || ''Antibes'' || 74120 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Antony (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Antoņī]]|| ''Antony'' || 61793 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason d'Angers.svg|25px]] || [[Anžē]] || ''Angers'' || 147571 || [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Asnières-sur-Seine (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Aņēra pie Sēnas]]|| ''Asnières-sur-Seine'' || 82327 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Arles 13.svg|25px]] || [[Arla]] || ''Arles'' || 52661 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Armentières (Nord).svg|25px]] || [[Armantjēra]]|| ''Armentières'' || 25375 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Arras (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Arasa]] || ''Arras'' || 41611 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Argenteuil (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Aržanteija]]|| ''Argenteuil'' || 103125 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Athis-Mons (Essonne).svg|25px]] || [[Atisa-Monsa]]|| ''Athis-Mons'' || 30393 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Avignon (Vaucluse).svg|25px]] || [[Aviņona]] || ''Avignon'' || 89683 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Hazebrouck (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Azbruka]]|| ''Hazebrouck'' || 21598 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Ajaccio.svg|25px]] || [[Ažaksjo]] || ''Ajaccio'' || 65542 || [[Dienvidkorsika]] || [[Korsika]] |- | [[Attēls:Agen.svg|25px]] || [[Ažāna]] || ''Agen'' || 33981 || [[Lo un Garonna]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason Bayonne.svg|25px]] || [[Baijonna]] || ''Bayonne'' || 44820 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Bagneux (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Banjē]]|| ''Bagneux'' || 38080 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Bagnolet (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Banjole]]|| ''Bagnolet'' || 33883 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Ville fr Bastia.svg|25px]] || [[Bastiā|Bastija]] || ''Bastia'' || 43008 || [[Augškorsika]] || [[Korsika]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Belfort (Territoire-de-Belfort).svg|25px]] || [[Belfora]] || ''Belfort'' || 50078 || [[Belfora (departaments)|Belfora]] || [[Franškontē]] |- | [[Attēls:CoA fr Baie-Mahault.svg|25px]] || [[Bemao]]|| ''Baie-Mahault'' || 30251 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Bergerac2 (Dordogne).svg|25px]] || [[Beržeraka]]|| ''Bergerac'' || 27648 || [[Dordoņa]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason Maison de Béthune.svg|25px]] || [[Betīna]]|| ''Béthune'' || 25655 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Besançon (Doubs).svg|25px]] || [[Bezansona]] || ''Besançon'' || 116914 || [[Dū]] || [[Franškontē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Bezons (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Bezona]]|| ''Bezons'' || 27987 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Bègles (Gironde).svg|25px]] || [[Bēgla]]|| ''Bègles'' || 24913 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason Béziers.svg|25px]] || [[Bēzjē]]|| ''Béziers'' || 70955 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | [[Attēls:Blason Biarritz 64.svg|25px]] || [[Biarica]] || ''Biarritz'' || 25306 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Blagnac (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Blaņāka]]|| ''Blagnac'' || 21710 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason de Blois.png|25px]] || [[Bluā]] || ''Blois'' || 46492 || [[Luāra un Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Bois-Guillaume.svg|25px]] || [[Boagijoma]]|| ''Bois-Guillaume-Bihorel'' || 21270 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]] |- | [[Attēls:Blason Bobigny 93.svg|25px]] || [[Bobiņī]]|| ''Bobigny'' || 47492 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Beaune (21).svg|25px]] || [[Bona (Francija)|Bona]] || ''Beaune'' || 22394 || [[Kotdora]] || [[Burgundija]] |- | [[Attēls:Blason bondy.svg|25px]] || [[Bondī]]|| ''Bondy'' || 53530 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Bordeaux.svg|25px]] || [[Bordo]] || ''Bordeaux'' || 239157 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Beauvais (Oise).svg|25px]] || [[Bovē]] || ''Beauvais'' || 54711 || [[Uāza]] || [[Pikardija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Brest (Finistere).svg|25px]] || [[Bresta (Francija)|Bresta]] || ''Brest'' || 141303 || [[Finistēra]] || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Brétigny-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Bretiņī pie Oržas]]|| ''Brétigny-sur-Orge'' || 23334 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Bruay-la-Buissière.svg|25px]] || [[Briēlabuisjēra]]|| ''Bruay-la-Buissière'' || 23408 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Brive-la-Gaillarde (Corrèze).svg|25px]] || [[Brīvlagaijāra]]|| ''Brive-la-Gaillarde'' || 48949 || [[Korēza]] || [[Limuzēna]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Bron (Rhône).svg|25px]] || [[Brona]]|| ''Bron'' || 38717 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason Brunoy.svg|25px]] || [[Brūnuā]]|| ''Brunoy'' || 25377 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Bois-Colombes (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Buā Kolomba]]|| ''Bois-Colombes'' || 29284 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Boulogne-sur-Mer (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Buloņa]] || ''Boulogne-sur-Mer'' || 43070 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville boulogne billancourt.svg|25px]] || [[Buloņa-Bijankūra]] || ''Boulogne-Billancourt'' || 114205 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Bourg-en-Bresse.svg|25px]] || [[Burganbresa]] || ''Bourg-en-Bresse'' || 40088 || [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason Bourgoin Jallieu.svg|25px]] || [[Burguīna Žaljē]]|| ''Bourgoin-Jallieu'' || 26173 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason de Bourges.svg|25px]] || [[Burža]] || ''Bourges'' || 66381 || [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Bussy saint georges (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Busī Senžorža]]|| ''Bussy-Saint-Georges'' || 23341 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Dax 40.svg|25px]] || [[Daksa]] || ''Dax'' || 20665 || [[Landa]] || [[Akvitānija]] |- | || [[Damarī Lelisa]]|| ''Dammarie-les-Lys'' || 20722 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Deuil-la-Barre(Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Deilabāra]]|| ''Deuil-la-Barre'' || 21509 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Denain (Nord).svg|25px]] || [[Denēna]]|| ''Denain'' || 20351 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Dunkerque.svg|25px]] || [[Denkerka]] || ''Dunkirk'' || 92005 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Décines-Charpieu (Rhône).svg|25px]] || [[Desīna Šarpjē]]|| ''Décines-Charpieu'' || 25562 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Dijon (Côte-d'Or).svg|25px]] || [[Dižona]] || ''Dijon'' || 151212 || [[Kotdora]] || [[Burgundija]] |- | [[Attēls:Blason Dieppe.svg|25px]] || [[Djepa]] || ''Dieppe'' || 31963 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Dole (Jura).svg|25px]] || [[Dole (pilsēta)|Dole]]|| ''Dole'' || 24629 || [[Jura (departaments)|Jura]] || [[Franškontē]] |- | [[Attēls:Blason Draguignan.svg|25px]] || [[Dragiņāna]]|| ''Draguignan'' || 36391 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason Drancy 93.svg|25px]] || [[Dransī]]|| ''Drancy'' || 66410 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Draveil (Essonne).svg|25px]] || [[Dravei]]|| ''Draveil'' || 28491 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Dreux (Eure-et-Loir).svg|25px]] || [[Drē]]|| ''Dreux'' || 31031 || [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Blason Vide 3D.svg|25px]] || [[Duē (pilsēta)|Duē]]|| ''Douai'' || 42197 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason Ville 73 Aix-les-Bains.svg|25px]] || [[Eksa Lebēna]]|| ''Aix-les-Bains'' || 27750 || [[Savoja]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Elancourt (Yvelines).svg|25px]] || [[Elankūra]]|| ''Élancourt'' || 26829 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Hénin-Beaumont.svg|25px]] || [[Enēna-Bomona]]|| ''Hénin-Beaumont'' || 26278 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason Epernay 51.svg|25px]] || [[Epernē]]|| ''Épernay'' || 24035 || [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]] |- | [[Attēls:Blason Épinal.svg|25px]] || [[Epināla]]|| ''Épinal'' || 32842 || [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Lotringa]] |- | [[Attēls:Blason Epinay-sur-Seine 93.svg|25px]] || [[Epiņē pie Sēnas]]|| ''Épinay-sur-Seine'' || 54518 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Herblay (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Erble]]|| ''Herblay'' || 26016 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Ermont 95.svg|25px]] || [[Ermona]]|| ''Ermont'' || 27446 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Echirolles.svg|25px]] || [[Eširola]]|| ''Échirolles'' || 35748 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Étampes (Essonne).svg|25px]] || [[Etampa]]|| ''Étampes'' || 23158 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Evreux (Eure).svg|25px]] || [[Evrē]] || ''Évreux'' || 50537 || [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Augšnormandija]] |- | [[Attēls:Blason Evry.svg|25px]] || [[Evrī]]|| ''Évry'' || 52135 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Escut de Ais de Provença.svg|25px]] || [[Eksanprovansa]] || ''Aix-en-Provence'' || 141438 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason Herouville.svg|25px]] || [[Ērūvila Senklēra]]|| ''Hérouville-Saint-Clair'' || 21434 || [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Fleury-les-Aubrais (45).svg|25px]] || [[Flerīlezorbe]]|| ''Fleury-les-Aubrais'' || 21171 || [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Fontenay-aux-Roses (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Fontenē a Rozā]]|| ''Fontenay-aux-Roses'' || 23351 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Fontenay-sous-Bois 94.svg|25px]] || [[Fontenē pie Buā]]|| ''Fontenay-sous-Bois'' || 53145 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Fontaine.svg|25px]] || [[Fontēna]]|| ''Fontaine'' || 22243 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason Forbach 57.svg|25px]] || [[Forbaha]]|| ''Forbach'' || 21510 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Fort-de-France (Martinique).svg|25px]] || [[Fordefransa]] || ''Fort-de-France'' || 87216 || [[Martinika]] || [[Martinika]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Franconville (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Frankonvila]]|| ''Franconville'' || 33097 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Fresnes 94.svg|25px]] || [[Frēna]]|| ''Fresnes'' || 26248 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Fréjus (Var).svg|25px]] || [[Frēžī]]|| ''Fréjus'' || 51839 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Frontignan (Hérault).svg|25px]] || [[Frontiņāna]]|| ''Frontignan'' || 22526 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | [[Attēls:Blason Gagny 93.svg|25px]] || [[Ganjī]]|| ''Gagny'' || 39056 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Gap.svg|25px]] || [[Gapa]]|| ''Gap'' || 39744 || [[Augšalpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Gardanne (13).svg|25px]] || [[Gardanna]]|| ''Gardanne'' || 20474 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason de Garges-lès-Gonesse.svg|25px]] || [[Garža le Gonese]]|| ''Garges-lès-Gonesse'' || 40012 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de Gonesse.svg|25px]] || [[Gonesa]]|| ''Gonesse'' || 26356 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Gradignan (Gironde).svg|25px]] || [[Gradiņāna]]|| ''Gradignan'' || 23063 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Grande-Synthe (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Grandsente]]|| ''Grande-Synthe'' || 20991 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Grasse (Alpes Maritimes).svg|25px]] || [[Grasa]] || ''Grasse'' || 51036 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Grenoble (Isere).svg|25px]] || [[Grenoble]] || ''Grenoble'' || 155637 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Grigny (Essonne).svg|25px]] || [[Griņī]]|| ''Grigny'' || 26638 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de Goussainville.svg|25px]] || [[Gusevila]]|| ''Goussainville'' || 30996 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Guyancourt (Yvelines).svg|25px]] || [[Gviankūra]]|| ''Guyancourt'' || 27966 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Le Havre (Seine-Maritime).svg|25px]] || [[Havra]] || ''Le Havre'' || 175497 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]] |- | [[Attēls:Blason haguenau 67.svg|25px]] || [[Hageno]]|| ''Haguenau'' || 34406 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]] |- | [[Attēls:Blason Illkirch-Graffenstaden 67.svg|25px]] || [[Illkirhe-Grāfebstādene]]|| ''Illkirch-Graffenstaden'' || 26379 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Issy-les-Moulineaux (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Isī le Molino]]|| ''Issy-les-Moulineaux'' || 64355 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Istres.svg|25px]] || [[Istre]]|| ''Istres'' || 42544 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason Ivry-sur-Seine 94.svg|25px]] || [[Ivrī pie Sēnas]]|| ''Ivry-sur-Seine'' || 57732 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Hyères 83.svg|25px]] || [[Jēra]]|| ''Hyères'' || 54600 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Arms of the French Commune of Yerres.svg|25px]] || [[Jēras]]|| ''Yerres'' || 29050 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Kajenna]] || ''Cayenne'' || 55753 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Calais (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Kalē]] || ''Calais'' || 73636 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason Caluire-et-Cuire 69.svg|25px]] || [[Kaljuīra et Kjūira]]|| ''Caluire-et-Cuire'' || 41209 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason cambrai.svg|25px]] || [[Kambrē]]|| ''Cambrai'' || 32584 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:FRA Cannes COA.svg|25px]] || [[Kannas]] || ''Cannes'' || 73234 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason Ville Cahors fr (Lot).svg|25px]] || [[Kaora]]|| ''Cahors'' || 20194 || [[Lo (departaments)|Lo]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason Carcassonne Ville Haute 11.svg|25px]] || [[Karkasona]] || ''Carcassonne'' || 47419 || [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Carpentras (Vaucluse).svg|25px]] || [[Karpantras]]|| ''Carpentras'' || 29278 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Castres (Tarn).svg|25px]] || [[Kastrē]]|| ''Castres'' || 42314 || [[Tarna (departaments)|Tarna]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Heraldique blason ville fr cachan.svg|25px]] || [[Kašana]]|| ''Cachan'' || 28248 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Cavaillon (Vaucluse).svg|25px]] || [[Kavajona]]|| ''Cavaillon'' || 24951 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Caen (Calvados)2.svg|25px]] || [[Kāna (Francija)|Kāna]] || ''Caen'' || 108954 || [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]] |- | [[Attēls:Blason ville Cagnes-sur-Mer (Alp-Mar).svg|25px]] || [[Kāņa]]|| ''Cagnes-sur-Mer'' || 47141 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Quimper (Finistère).svg|25px]] || [[Kempēra]] || ''Quimper'' || 63550 || [[Finistēra]] || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Clamart (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Klamāra]]|| ''Clamart'' || 52546 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr ClermontFerrand (PuyDome).svg|25px]] || [[Klermonferāna]] || ''Clermont-Ferrand'' || 139860 || [[Pijdedoma]] || [[Overņa]] |- | [[Attēls:Blason Clichy-sous-Bois 93.svg|25px]] || [[Klišī pie Buā]]|| ''Clichy-sous-Bois'' || 29750 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Clichy 92.svg|25px]] || [[Klišī (pilsēta)|Klišī]] || ''Clichy'' || 58916 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Image-Blason Colmar 68.svg|25px]] || [[Kolmara]] || ''Colmar'' || 67615 || [[Augšreina]] || [[Elzasa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Colombes (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Kolomba (Francija)|Kolomba]]|| ''Colombes'' || 85398 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Colomiers (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Kolomjē]]|| ''Colomiers'' || 35186 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason Combs-la-Ville.svg|25px]] || [[Komlavila]]|| ''Combs-la-Ville'' || 21554 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Compiègne (Oise).svg|25px]] || [[Kompjeņa]] || ''Compiègne'' || 40517 || [[Uāza]] || [[Pikardija]] |- | [[Attēls:Blason Conflans-Sainte-Honorine01.svg|25px]] || [[Konflāna Sentonorīne]]|| ''Conflans-Sainte-Honorine'' || 35380 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Corbeil-Essonnes2 (Essonne).svg|25px]] || [[Korbēesona]]|| ''Corbeil-Essonnes'' || 43086 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Cormeilles-en-Parisis 95.svg|25px]] || [[Kormeja an Parīzi]]|| ''Cormeilles-en-Parisis'' || 23038 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Creil (Oise).svg|25px]] || [[Kreija]]|| ''Creil'' || 33601 || [[Uāza]] || [[Pikardija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Créteil (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Krēteija]]|| ''Créteil'' || 89985 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Croix (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Kruā (pilsēta)|Kruā]] || ''Croix'' || 20676 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Coudekerque-Branche (Nord).svg|25px]] || [[Kudkerka Branša]]|| ''Coudekerque-Branche'' || 22474 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason Courbevoie 92.svg|25px]] || [[Kurbevuā]] || ''Courbevoie'' || 87469 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Kourou.svg|25px]] || [[Kuru]]|| ''Kourou'' || 25189 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]] |- | [[Attēls:Blason La Garde.svg|25px]] || [[Lagarda (pilsēta)|Lagarda]] || ''La Garde'' || 25930 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason Garenne Colombes 92.svg|25px]] || [[Lagarēna Kolomba]]|| ''La Garenne-Colombes'' || 27628 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Haÿ-les-Roses 94.svg|25px]] || [[Laī le Roza]]|| ''L'Haÿ-les-Roses'' || 30201 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason La Courneuve 93.svg|25px]] || [[Lakurnejēva]]|| ''La Courneuve'' || 38007 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de La Madeleine (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Lamadlēna]]|| ''La Madeleine'' || 22442 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Lambersart (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Lambersāra]]|| ''Lambersart'' || 28504 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Lanester.svg|25px]] || [[Lanestē]]|| ''Lanester'' || 22219 || [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Lannion (Côtes-d'Armor).svg|25px]] || [[Lanjona]]|| ''Lannion'' || 20079 || [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Lens (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Lansa]] || ''Lens'' || 35032 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason Lagny-sur-Marne 77.svg|25px]] || [[Laņī pie Marnas]]|| ''Lagny-sur-Marne'' || 20236 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville DomFr La Possession (Réunion).svg|25px]] || [[Laposesjona]]|| ''La Possession'' || 30373 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr La Roche-sur-Yon (Vendée).svg|25px]] || [[Laroša pie Jonas]]|| ''La Roche-sur-Yon'' || 52664 || [[Vandeja]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason de La Rochelle.png|25px]] || [[Larošela]] || ''La Rochelle'' || 75170 || [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]] |- | [[Attēls:Blason La-Seyne-sur-Mer.svg|25px]] || [[Laseina]]|| ''La Seyne-sur-Mer'' || 62082 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason La Celle-Saint-Cloud.svg|25px]] || [[Lasela Senklū]]|| ''La Celle-Saint-Cloud'' || 20971 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de La Ciotat (13).svg|25px]] || [[Lasjota]]|| ''La Ciotat'' || 33829 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr La Teste-de-Buch (Gironde).svg|25px]] || [[Latestdebiša]]|| ''La Teste-de-Buch'' || 24591 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr La Valette-du-Var (Var).svg|25px]] || [[Lavaleta Duvāra]]|| ''La Valette-du-Var'' || 20754 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Laval (Mayenne).svg|25px]] || [[Lavāla (Francija)|Lavāla]]|| ''Laval'' || 50940 || [[Majenna]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Laon (Aisne).svg|25px]] || [[Lāna (pilsēta)|Lāna]] || ''Laon'' || 25986 || [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Pikardija]] |- | [[Attēls:Blason Blanc-Ménil 93.svg|25px]] || [[Leblāna Menila]]|| ''Le Blanc-Mesnil'' || 51438 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Le Bouscat (Gironde).svg|25px]] || [[Lebuska]]|| ''Le Bouscat'' || 23095 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Le Gosier (Guadeloupe).svg|25px]] || [[Legozjēra]]|| ''Le Gosier'' || 26311 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Le Grand-Quevilly (Seine-Maritime).svg|25px]] || [[Legrāna Kevili]]|| ''Le Grand-Quevilly'' || 24930 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Cannet 06.svg|25px]] || [[Lekannē]]|| ''Le Cannet'' || 42320 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason kremlin bicetre.svg|25px]] || [[Lekremlēna Bisertra]]|| ''Le Kremlin-Bicêtre'' || 26046 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Le Creusot (Saône-et-Loire).svg|25px]] || [[Lekrezo]]|| ''Le Creusot'' || 22783 || [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Le Lamentin (Martinique).svg|25px]] || [[Lelamentēna]]|| ''Le Lamentin'' || 39360 || [[Martinika]] || [[Martinika]] |- | [[Attēls:Blason Les Lilas 93.svg|25px]] || [[Lelila]]|| ''Les Lilas'' || 22228 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Le Mans (Sarthe) (orn ext).svg|25px]] || [[Lemāna]] || ''Le Mans'' || 142626 || [[Sarta]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason Le Mée-sur-Seine.svg|25px]] || [[Lemē pie Sēnas]]|| ''Le Mée-sur-Seine'' || 20609 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Les Mureaux01.svg|25px]] || [[Lemjuro]]|| ''Les Mureaux'' || 30859 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville de le moule.jpg|25px]] || [[Lemula]]|| ''Le Moule'' || 22381 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]] |- | [[Attēls:Les pavillons sous bois ancien3.svg|25px]] || [[Lepavilona pie Buā]]|| ''Les Pavillons-sous-Bois'' || 21746 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Le Perreux-sur-Marne (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Leperē pie Marnas]]|| ''Le Perreux-sur-Marne'' || 32520 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Plessis-Robinson 92.svg|25px]] || [[Leplesī Robensona]]|| ''Le Plessis-Robinson'' || 27727 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Lepora]]|| ''Le Port'' || 38418 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | || [[Leptī Kevili]]|| ''Le Petit-Quevilly'' || 21898 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]] |- | [[Attēls:Blason ville du ROBERT.jpg|25px]] || [[Lerobēra]]|| ''Le Robert'' || 23918 || [[Martinika]] || [[Martinika]] |- | [[Attēls:Blason Le Chesnay01.svg|25px]] || [[Lešenē]]|| ''Le Chesnay'' || 28975 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Letampona]]|| ''Le Tampon'' || 73365 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason Levallois-Perret 92.svg|25px]] || [[Levaluā Perē]]|| ''Levallois-Perret'' || 64253 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Lezabima]]|| ''Les Abymes'' || 58534 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Les Ulis (Essonne).svg|25px]] || [[Lezjulīza]]|| ''Les Ulis'' || 24792 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Libourne (Gironde).svg|25px]] || [[Liburna]]|| ''Libourne'' || 23624 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Lille (Nord).svg|25px]] || [[Lille]] || ''Lille'' || 227560 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Heraldique blason ville fr Limoges.svg|25px]] || [[Limoža]] || ''Limoges'' || 139150 || [[Augšvjenna]] || [[Limuzēna]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Lunel (Hérault).svg|25px]] || [[Linela]]|| ''Lunel'' || 25277 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | || [[Liona]] || ''Lyon'' || 484344 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason Livry-Gargan.svg|25px]] || [[Livrī-Gargāna]]|| ''Livry-Gargan'' || 41808 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Lisieux.svg|25px]] || [[Lizjē]] || ''Lisieux'' || 21640 || [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]] |- | [[Attēls:Blason Liévin.svg|25px]] || [[Ljevēna]]|| ''Liévin'' || 31873 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Longjumeau (Essonne).svg|25px]] || [[Lonžūmo]]|| ''Longjumeau'' || 21361 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Lorient (Morbihan).svg|25px]] || [[Lorjāna]] || ''Lorient'' || 57204 || [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Loos (Nord).svg|25px]] || [[Losa]] || ''Loos'' || 21592 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Malakoff (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Malakofa]]|| ''Malakoff'' || 30982 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:CoA fr Mandelieu-La Napoule 06.svg|25px]] || [[Mandeljē Lanapula]]|| ''Mandelieu-la-Napoule'' || 22203 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason manosque 2.svg|25px]] || [[Manoska]]|| ''Manosque'' || 22105 || [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason Mantes-la-Jolie01.svg|25px]] || [[Mantlažolī]]|| ''Mantes-la-Jolie'' || 42969 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Marignane (Bouches-du-Rhône).svg|25px]] || [[Mariņāna]]|| ''Marignane'' || 34485 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Marcq-en-Baroeul (Nord).svg|25px]] || [[Markanbarela]]|| ''Marcq-en-Barœul'' || 38947 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Armoiries de Marseille.svg|25px]] || [[Marseļa]] || ''Marseille'' || 850726 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Martigues (Bouches-du-Rhône).svg|25px]] || [[Martigo]]|| ''Martigues'' || 47544 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason Massy.svg|25px]] || [[Masī]]|| ''Massy'' || 42258 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Maturī]]|| ''Matoury'' || 28110 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]] |- | [[Attēls:Blason Mâcon.svg|25px]] || [[Makona]]|| ''Mâcon'' || 34040 || [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]] |- | [[Attēls:Blason Metz 57.svg|25px]] || [[Meca]] || ''Metz'' || 120738 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Meudon (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Medona]]|| ''Meudon'' || 45058 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Meyzieu (Rhône).svg|25px]] || [[Meizjē]]|| ''Meyzieu'' || 30272 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Melun (SeineMarne).png|25px]] || [[Melēna]]|| ''Melun'' || 39589 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Menton (Alpes-Maritimes).svg|25px]] || [[Mantona]] || ''Menton'' || 28858 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Mérignac (Gironde).svg|25px]] || [[Meriņaka]]|| ''Mérignac'' || 66142 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason Maison-Alfort 94.svg|25px]] || [[Mezona Alfora]]|| ''Maisons-Alfort'' || 52943 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Maisons-Laffitte01.svg|25px]] || [[Mezona Lafita]]|| ''Maisons-Laffitte'' || 22817 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Millau.svg|25px]] || [[Mijo]]|| ''Millau'' || 21887 || [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason Mulhouse.svg|25px]] || [[Milūza]] || ''Mulhouse'' || 109588 || [[Augšreina]] || [[Elzasa]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Miramas (13).svg|25px]] || [[Miramasa]]|| ''Miramas'' || 25368 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Muret (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Mirē]]|| ''Muret'' || 23864 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason maison fr de Montmorency.svg|25px]] || [[Mmonmoransi]]|| ''Montmorency'' || 21194 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Meaux (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Mo (pilsēta)|Mo]]|| ''Meaux'' || 50755 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Maubeuge.svg|25px]] || [[Mobēža]]|| ''Maubeuge'' || 31046 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason Mons en Baroeul 59.svg|25px]] || [[Monanbarēla]]|| ''Mons-en-Barœul'' || 21887 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Montbéliard.svg|25px]] || [[Monbeljāra]]|| ''Montbéliard'' || 25875 || [[Dū]] || [[Franškontē]] |- | [[Attēls:Blason mont-de-marsan.svg|25px]] || [[Mondemarsāna]]|| ''Mont-de-Marsan'' || 31225 || [[Landa]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason Montfermeil.svg|25px]] || [[Monfermei]]|| ''Montfermeil'' || 25269 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Montluçon(03).svg|25px]] || [[Monlisona]]|| ''Montluçon'' || 38402 || [[Aljē (departaments)|Aljē]] || [[Overņa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Montpellier.svg|25px]] || [[Monpeljē]] || ''Montpellier'' || 257351 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Montrouge (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Monrūža]]|| ''Montrouge'' || 48597 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Montélimar (Drôme).svg|25px]] || [[Montelimāra]]|| ''Montélimar'' || 35314 || [[Droma]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Montigny-le-Bretonneux (Yvelines).svg|25px]] || [[Montiņī le Broteņē]]|| ''Montigny-le-Bretonneux'' || 33337 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Montigny-lès-Metz (Moselle).svg|25px]] || [[Montiņī pie Mecas]]|| ''Montigny-lès-Metz'' || 22540 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Montauban (Tarn-et-Garonne).svg|25px]] || [[Montobāna]]|| ''Montauban'' || 56271 || [[Tarna un Garonna]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Montreuil (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Montrē]] || ''Montreuil'' || 102770 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Montgeron.svg|25px]] || [[Monžerona]]|| ''Montgeron'' || 22880 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Morsang-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Morsāna pie Oržas]]|| ''Morsang-sur-Orge'' || 20944 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Nancy 54.svg|25px]] || [[Nansī]] || ''Nancy'' || 105421 || [[Merta un Mozele]] || [[Lotringa]] |- | [[Attēls:Blason Nantes.svg|25px]] || [[Nante]] || ''Nantes'' || 284970 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Nanterre (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Nantēra]] || ''Nanterre'' || 89185 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Narbonne.svg|25px]] || [[Narbonna]] || ''Narbonne'' || 51039 || [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | [[Attēls:Blason Neuilly-sur-Marne 93.svg|25px]] || [[Nei pie Marnas]]|| ''Neuilly-sur-Marne'' || 33498 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:FRA Neuilly-sur-Seine COA.svg|25px]] || [[Neijī pie Sēnas]] || ''Neuilly-sur-Seine'' || 61754 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Neuilly-Plaisance 93.svg|25px]] || [[Neiplezansa]]|| ''Neuilly-Plaisance'' || 20508 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason maison fr de Nevers.svg|25px]] || [[Nevēra]] || ''Nevers'' || 36762 || [[Njevra]] || [[Burgundija]] |- | [[Attēls:Arms of Nice.svg|25px]] || [[Nica]] || ''Nice'' || 343304 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Niort (Deux-Sèvres).svg|25px]] || [[Niora]]|| ''Niort'' || 57325 || [[Desevra]] || [[Puatū-Šaranta]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Nîmes (Gard).svg|25px]] || [[Nīma]] || ''Nîmes'' || 142205 || [[Gāra]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | [[Attēls:Blason Nogent sur Marne 94.svg|25px]] || [[Nožāna pie Marnas]]|| ''Nogent-sur-Marne'' || 31637 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Noisy-le-Grand (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Nuazī Legrāna]]|| ''Noisy-le-Grand'' || 62964 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Noisy-le-Sec (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Nuazī Leseka]]|| ''Noisy-le-Sec'' || 39733 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de la ville d'Aubagne (13).svg|25px]] || [[Obaņa]]|| ''Aubagne'' || 46423 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason Aubervilliers 93.svg|25px]] || [[Obērviļa]]|| ''Aubervilliers'' || 76087 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Eaubonne (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Obona]]|| ''Eaubonne'' || 24062 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Oyonnax (Ain).svg|25px]] || [[Ojonna]]|| ''Oyonnax'' || 22650 || [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason maison fr de Nevers.svg|25px]] || [[Osēra]] || ''Auxerre'' || 36200 || [[Jona (departaments)|Jona]] || [[Burgundija]] |- | [[Attēls:Blason Aulnay-sous-Bois 93.svg|25px]] || [[Onē pie Buā]]|| ''Aulnay-sous-Bois'' || 82120 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Orange (Vaucluse).svg|25px]] || [[Oranža]] || ''Orange'' || 29135 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Aurillac (Cantal).svg|25px]] || [[Orijaka]] || ''Aurillac'' || 27924 || [[Kantāla]] || [[Overņa]] |- | [[Attēls:Blason Orléans.svg|25px]] || [[Orleāna]] || ''Orléans'' || 114167 || [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Blason Orly 94.svg|25px]] || [[Orlī]]|| ''Orly'' || 21395 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Orvault (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Orvo]]|| ''Orvault'' || 24504 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason Auch 32.svg|25px]] || [[Oša (Francija)|Oša]]|| ''Auch'' || 21576 || [[Žēra]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | || [[Ozuāra Lafarijēra]]|| ''Ozoir-la-Ferrière'' || 20268 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Palaiseau.svg|25px]] || [[Palezo]]|| ''Palaiseau'' || 30285 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Pantin (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Pantēna]]|| ''Pantin'' || 54136 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Grandes Armes de Paris.svg|25px]] || [[Parīze]] || ''Paris'' || 2243833 || [[Parīze]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Périgueux (Dordogne).svg|25px]] || [[Perigē]] || ''Périgueux'' || 29573 || [[Dordoņa]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Arms of Perpignan.svg|25px]] || [[Perpiņāna]] || ''Perpignan'' || 117419 || [[Austrumpireneji]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Pessac (Gironde).svg|25px]] || [[Pesaka]]|| ''Pessac'' || 58025 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Puteaux (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Pito]]|| ''Puteaux'' || 44753 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville pierrefitte.svg|25px]] || [[Pjērfita pie Sēnas]]|| ''Pierrefitte-sur-Seine'' || 27883 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Plaisir 78.svg|25px]] || [[Plezīra]]|| ''Plaisir'' || 30958 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Escut de Pau.png|25px]] || [[Po (pilsēta)|Po]] || ''Pau'' || 81166 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Pontault-Combault (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Ponto-Kombo]]|| ''Pontault-Combault'' || 35561 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de Pontoise.svg|25px]] || [[Pontuāza]]|| ''Pontoise'' || 29548 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Ptibūra]]|| ''Petit-Bourg'' || 23199 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]] |- | [[Attēls:Blason Poissy01.svg|25px]] || [[Puasī]]|| ''Poissy'' || 37680 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Poitiers (Vienne).svg|25px]] || [[Puatjē]] || ''Poitiers'' || 87697 || [[Vjenna (departaments)|Vjenna]] || [[Puatū-Šaranta]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Rambouillet (Yvelines).svg|25px]] || [[Rambuē]]|| ''Rambouillet'' || 26159 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Reims 51.svg|25px]] || [[Reimsa]] || ''Reims'' || 179992 || [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]] |- | [[Attēls:Blason Rennes.svg|25px]] || [[Renna]] || ''Rennes'' || 207178 || [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Rezé (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Rezē]]|| ''Rezé'' || 38425 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Rillieux-la-Pape (Rhône).svg|25px]] || [[Rijē Lapapa]]|| ''Rillieux-la-Pape'' || 29952 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Ris-Orangis (Essonne).svg|25px]] || [[Risoranžīsa]]|| ''Ris-Orangis'' || 27463 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Rueil-Malmaison (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Rī Malmezona]]|| ''Rueil-Malmaison'' || 79426 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Roanne (Loire).svg|25px]] || [[Roāna]]|| ''Roanne'' || 36806 || [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville france Rodez.svg|25px]] || [[Rodē]]|| ''Rodez'' || 23917 || [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Romans-sur-Isère.svg|25px]] || [[Romāna pie Izēras]]|| ''Romans-sur-Isère'' || 33536 || [[Droma]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason Romainville 93.svg|25px]] || [[Romenvila]]|| ''Romainville'' || 25771 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Rosny-sous-Bois 93.svg|25px]] || [[Ronī pie Buā]]|| ''Rosny-sous-Bois'' || 41050 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Rochefort (Charente-Maritime).svg|25px]] || [[Rošfora]]|| ''Rochefort'' || 25140 || [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Roissy-en-Brie (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Ruasī an Brī]]|| ''Roissy-en-Brie'' || 22321 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Rouen 76.svg|25px]] || [[Ruāna]] || ''Rouen'' || 110933 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Roubaix (Nord).svg|25px]] || [[Rubē]] || ''Roubaix'' || 94713 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Salon-de-Provence (13).svg|25px]] || [[Salondeprovansa]]|| ''Salon-de-Provence'' || 43152 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason sens.svg|25px]] || [[Sansa]]|| ''Sens'' || 24883 || [[Jona (departaments)|Jona]] || [[Burgundija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Sannois (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Sanuā]]|| ''Sannois'' || 26090 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason 57 Sarreguemines.svg|25px]] || [[Sargemina]]|| ''Sarreguemines'' || 21540 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Sarcelles (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Sarseļa]]|| ''Sarcelles'' || 58614 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Sartrouville01.svg|25px]] || [[Satruvila]]|| ''Sartrouville'' || 51150 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Saviņī Letampla]]|| ''Savigny-le-Temple'' || 28599 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Savigny-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Saviņji pie Oržas]]|| ''Savigny-sur-Orge'' || 36842 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Senbenuā]]|| ''Saint-Benoît'' || 35063 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason Saint-Brieuc.svg|25px]] || [[Senbrijē]] || ''Saint-Brieuc'' || 46209 || [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Blason de Saint-Denis.svg|25px]] || [[Sendenī]]|| ''Saint-Denis'' || 106785 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason St-Denis Réunion DOM.svg|25px]] || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || ''Saint-Denis'' || 145022 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:52448 - Blason - Saint-Dizier.png|25px]] || [[Sendizjē]]|| ''Saint-Dizier'' || 25526 || [[Augšmarna]] || [[Šampaņa-Ardēni]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Herblain (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Senerblēna]]|| ''Saint-Herblain'' || 43153 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason Saint-étienne-du-Rouvray.svg|25px]] || [[Senetjēna pie Rūvjē]]|| ''Saint-Étienne-du-Rouvray'' || 28102 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Sainte-Foy-lès-Lyon (Rhône).svg|25px]] || [[Senfuā pie Lionas]]|| ''Sainte-Foy-lès-Lyon'' || 21742 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Gratien (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Sengratjāna]]|| ''Saint-Gratien'' || 20156 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason St-Quentin 02.svg|25px]] || [[Senkantēna]] || ''Saint-Quentin'' || 55978 || [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Pikardija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Cloud (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Senklū]] || ''Saint-Cloud'' || 29873 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville DomFr Saint-Leu (Réunion).svg|25px]] || [[Senlo]] || ''Saint-Leu'' || 30966 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason Saint-Laurent-du-Maroni.svg|25px]] || [[Senlorāndimaroni]]|| ''Saint-Laurent-du-Maroni'' || 38367 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Laurent-du-Var 06.svg|25px]] || [[Senlorēna du Vāra]]|| ''Saint-Laurent-du-Var'' || 29963 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Louis (Haut-Rhin).svg|25px]] || [[Senluī (Elzasa)|Senluī]]|| ''Saint-Louis'' || 20127 || [[Augšreina]] || [[Elzasa]] |- | [[Attēls:Blason ville DomFr Saint-Louis (Réunion).svg|25px]] || [[Senluī (Reinjona)|Senluī]]|| ''Saint-Louis'' || 52038 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Malo.svg|25px]] || [[Senmalo]] || ''Saint-Malo'' || 46342 || [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Blason Saint-Mandé 94.svg|25px]] || [[Senmandē]]|| ''Saint-Mandé'' || 22396 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville DomFr Sainte-Marie (Réunion).svg|25px]] || [[Senmarī]]|| ''Sainte-Marie'' || 29951 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason Saint Martin dHeres.svg|25px]] || [[Senmartēna d'Ēra]]|| ''Saint-Martin-d'Hères'' || 36177 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Michel-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Senmišela pie Oržas]]|| ''Saint-Michel-sur-Orge'' || 20046 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Maur-des-Fossés (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Senmordefosē]]|| ''Saint-Maur-des-Fossés'' || 74816 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Nazaire (Loire-Atlantique) v2.svg|25px]] || [[Sennazēra]] || ''Saint-Nazaire'' || 67031 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Cenon (Gironde).svg|25px]] || [[Senona]]|| ''Cenon'' || 22242 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason St-Pierre Réunion DOM.svg|25px]] || [[Senpjēra]] || ''Saint-Pierre'' || 79228 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Paul (La Réunion).svg|25px]] || [[Senpola]] || ''Saint-Paul'' || 103346 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Priest (Rhône).svg|25px]] || [[Senpriē]]|| ''Saint-Priest'' || 41964 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Raphaël (Var).svg|25px]] || [[Senrafaēla]]|| ''Saint-Raphaël'' || 33603 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Sébastien-sur-Loire (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Sensebastjēna pie Luāras]]|| ''Saint-Sébastien-sur-Loire'' || 25017 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | || [[Sensizanna]]|| ''Sainte-Suzanne'' || 22421 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Chamond (Loire).svg|25px]] || [[Senšamona]] || ''Saint-Chamond'' || 35793 || [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saintes (Charente-Maritime).svg|25px]] || [[Senta]]|| ''Saintes'' || 26011 || [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]] |- | || [[Sentana]]|| ''Sainte-Anne'' || 24192 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]] |- | || [[Sentandrē]]|| ''Saint-André'' || 53955 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Étienne.svg|25px]] || [[Sentetjēna]] || ''Saint-Étienne'' || 171260 || [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Médard-en-Jalles (Gironde).svg|25px]] || [[Sentmēdaranžēla]]|| ''Saint-Médard-en-Jalles'' || 27719 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | || [[Sentroza]]|| ''Sainte-Rose'' || 20155 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]] |- | [[Attēls:Blason de Saint-Ouen-l'Aumône.svg|25px]] || [[Senuāna l'Omona]]|| ''Saint-Ouen-l'Aumône'' || 23608 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Saint-Ouen-sur-Seine.svg|25px]] || [[Senuēna]]|| ''Saint-Ouen'' || 47189 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Sainte-Geneviève-des-Bois (Essonne).svg|25px]] || [[Senženevjēva pie Buā]]|| ''Sainte-Geneviève-des-Bois'' || 34195 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Saint-Germain-en-Laye.svg|25px]] || [[Senžermēna pie Lē]]|| ''Saint-Germain-en-Laye'' || 40481 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Genis-Laval (69).svg|25px]] || [[Senžēnī Lavāla]]|| ''Saint-Genis-Laval'' || 20357 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | || [[Senžozefa]]|| ''Saint-Joseph'' || 35976 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]] |- | [[Attēls:Blason Sevran.svg|25px]] || [[Servāna]]|| ''Sevran'' || 49832 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Cergy (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Seržī]]|| ''Cergy'' || 56988 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Sèvres 92.svg|25px]] || [[Sevra]]|| ''Sèvres'' || 22978 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Sète (Hérault).svg|25px]] || [[Sēte]] || ''Sète'' || 42774 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Six-Fours-les-Plages (Var).svg|25px]] || [[Sifūra Leplaža]]|| ''Six-Fours-les-Plages'' || 34897 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Suresnes (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Sirena]]|| ''Suresnes'' || 46723 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason sucy.svg|25px]] || [[Sjūsi an Brī]]|| ''Sucy-en-Brie'' || 25820 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Skelšēra]]|| ''Schœlcher'' || 20814 || [[Martinika]] || [[Martinika]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saumur (Maine-et-Loire) 2.svg|25px]] || [[Somīra]] || ''Saumur'' || 27283 || [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason Sotteville-lès-Rouen.svg|25px]] || [[Sotevila pie Ruānas]]|| ''Sotteville-lès-Rouen'' || 28835 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]] |- | [[Attēls:Blason Stains 93.svg|25px]] || [[Stēna]]|| ''Stains'' || 33829 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:FRA Strasbourg (lesser arms) COA.svg|25px]] || [[Strasbūra]] || ''Strasbourg'' || 274394 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Soissons (Aisne).svg|25px]] || [[Suasona]] || ''Soissons'' || 28646 || [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Pikardija]] |- | [[Attēls:Blason Chalon Ville.svg|25px]] || [[Šalona pie Sonas]]|| ''Chalon-sur-Saône'' || 44985 || [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]] |- | [[Attēls:Blason Chalons-en-Champagne.svg|25px]] || [[Šalonenšampaņa]] || ''Châlons-en-Champagne'' || 45299 || [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Chambéry.svg|25px]] || [[Šamberī]] || ''Chambéry'' || 57342 || [[Savoja]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason Champigny-sur-Marne 94.svg|25px]] || [[Šampaņī pie Marnas]]|| ''Champigny-sur-Marne'' || 75510 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Charenton-le-Pont 94.svg|25px]] || [[Šarentona Lepona]]|| ''Charenton-le-Pont'' || 29348 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Charleville-Mézières (Ardennes).svg|25px]] || [[Šarlevilmezjēra]] || ''Charleville-Mézières'' || 49810 || [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Šampaņa-Ardēni]] |- | [[Attēls:Blason Chartres.svg|25px]] || [[Šartra]] || ''Chartres'' || 38931 || [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Châtellerault (Vienne).svg|25px]] || [[Šatelero]]|| ''Châtellerault'' || 32459 || [[Vjenna (departaments)|Vjenna]] || [[Puatū-Šaranta]] |- | [[Attēls:Blason Châtillon 92.svg|25px]] || [[Šatijona]]|| ''Châtillon'' || 32619 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Châtenay-Malabry (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Šatnē Malabrī]]|| ''Châtenay-Malabry'' || 32111 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Châteauroux (36).svg|25px]] || [[Šatorū]] || ''Châteauroux'' || 46140 || [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Blason Chatou.svg|25px]] || [[Šatū]]|| ''Chatou'' || 30173 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville Fr Champs sur Marne (77).svg|25px]] || [[Šāma pie Marnas]]|| ''Champs-sur-Marne'' || 24418 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Šela]]|| ''Chelles'' || 52779 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr CherbourgOcteville (Manche).svg|25px]] || [[Šerbūra]]|| ''Cherbourg-Octeville'' || 38433 || [[Manša]] || [[Lejasnormandija]] |- | [[Attēls:Blason Schiltigheim 67.svg|25px]] || [[Šiltinhheima]]|| ''Schiltigheim'' || 31691 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Cholet (Maine-et-Loire).svg|25px]] || [[Šolē]]|| ''Cholet'' || 54098 || [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Chaumont (52).svg|25px]] || [[Šomo]]|| ''Chaumont'' || 23011 || [[Augšmarna]] || [[Šampaņa-Ardēni]] |- | [[Attēls:Blason Choisy-le-Roi 94.svg|25px]] || [[Šuazi Leruā]]|| ''Choisy-le-Roi'' || 40905 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Talence (Gironde).svg|25px]] || [[Talansa]]|| ''Talence'' || 40600 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville Tarbes.svg|25px]] || [[Tarbe]]|| ''Tarbes'' || 43034 || [[Augšpireneji]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Taverny (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Tavernī]]|| ''Taverny'' || 26144 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Thiais (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Tjē]]|| ''Thiais'' || 29653 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Thionville (Moselle).svg|25px]] || [[Tjonvila]]|| ''Thionville'' || 41015 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]] |- | [[Attēls:Blason Thonon-les-Bains.svg|25px]] || [[Tononlebēna]]|| ''Thonon-les-Bains'' || 33925 || [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Torcy (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Torsī]]|| ''Torcy'' || 22425 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Tremblay-en-France 93.svg|25px]] || [[Tramble Francijā]]|| ''Tremblay-en-France'' || 34493 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Trappes (Yvelines).svg|25px]] || [[Trapa]]|| ''Trappes'' || 29380 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Troyes.svg|25px]] || [[Truā]] || ''Troyes'' || 60280 || [[Oba (departaments)|Oba]] || [[Šampaņa-Ardēni]] |- | [[Attēls:Armoiries ville fr Toulon (83).svg|25px]] || [[Tulona]] || ''Toulon'' || 164532 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Toulouse (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Tulūza]] || ''Toulouse'' || 441802 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Tourcoing (Nord).svg|25px]] || [[Turkuēna]]|| ''Tourcoing'' || 91923 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason tours 37.svg|25px]] || [[Tūra]] || ''Tours'' || 134817 || [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Tournefeuille (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Tūrnefei]]|| ''Tournefeuille'' || 25340 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]] |- | [[Attēls:Blason Houilles01.svg|25px]] || [[Ui]]|| ''Houilles'' || 31557 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Oullins (Rhône).svg|25px]] || [[Ulēna]]|| ''Oullins'' || 25152 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Valence (Drome).svg|25px]] || [[Valansa]] || ''Valence'' || 63405 || [[Droma]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason valenciennes.svg|25px]] || [[Valansjēna]] || ''Valenciennes'' || 43335 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Vallauris 06.svg|25px]] || [[Vallorīsa]]|| ''Vallauris'' || 28252 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason Vandoeuvre-les-Nancy.svg|25px]] || [[Vandjevra pie Nansī]]|| ''Vandœuvre-lès-Nancy'' || 30974 || [[Merta un Mozele]] || [[Lotringa]] |- | [[Attēls:Blason Vanves.svg|25px]] || [[Vanva]]|| ''Vanves'' || 27002 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Vaskeāla]]|| ''Wasquehal'' || 20046 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Wattrelos (Nord).svg|25px]] || [[Vatrelo]]|| ''Wattrelos'' || 41541 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:COA fr Vannes 56.svg|25px]] || [[Vāna]] || ''Vannes'' || 52515 || [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Blason Vélizy-Villacoublay.svg|25px]] || [[Velizī-Vilakublē]]|| ''Vélizy-Villacoublay'' || 20089 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:COA fr Vincennes.svg|25px]] || [[Vensena]]|| ''Vincennes'' || 48471 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Vernon (Eure).svg|25px]] || [[Vernona]]|| ''Vernon'' || 25147 || [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Augšnormandija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Versailles (Yvelines).svg|25px]] || [[Versaļa]] || ''Versailles'' || 86110 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Vertou (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Vertū]]|| ''Vertou'' || 21443 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Blason Vénissieux.svg|25px]] || [[Vēnizjē]]|| ''Vénissieux'' || 59855 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Villeurbanne (Rhône).svg|25px]] || [[Vilērbāna]] || ''Villeurbanne'' || 145150 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Villefranche-sur-Saône (Rhône).svg|25px]] || [[Vilfranša pie Sonas]]|| ''Villefranche-sur-Saône'' || 35326 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason de Villiers-le-Bel.svg|25px]] || [[Viljē Lebēla]]|| ''Villiers-le-Bel'' || 26736 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Villiers-sur-Marne (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Viljē pie Marnas]]|| ''Villiers-sur-Marne'' || 27338 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:ArmesRougeGrisOr.png|25px]] || [[Vilmombla]]|| ''Villemomble'' || 28006 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-d'Ascq (Nord).svg|25px]] || [[Vilnēva d'Aska]] || ''Villeneuve-d'Ascq'' || 63572 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Villenave-d'Ornon (Gironde).svg|25px]] || [[Vilnēva d'Ornona]]|| ''Villenave-d'Ornon'' || 28420 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-la-Garenne (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Vilnēva la Garonna]]|| ''Villeneuve-la-Garenne'' || 25183 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-sur-Lot (Lot-et-Garonne).svg|25px]] || [[Vilnēva pie Lo]]|| ''Villeneuve-sur-Lot'' || 23513 || [[Lo un Garonna]] || [[Akvitānija]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-Saint-Georges (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Vilnēva Senžorža]]|| ''Villeneuve-Saint-Georges'' || 32239 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | || [[Vilparizī]]|| ''Villeparisis'' || 24122 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Villepinte 93.svg|25px]] || [[Vilpenta]]|| ''Villepinte'' || 35658 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason Villejuif 94.svg|25px]] || [[Vilžuīfa]]|| ''Villejuif'' || 55490 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Vigneux-sur-Seine (Essonne).svg|25px]] || [[Vinjē pie Sēnas]]|| ''Vigneux-sur-Seine'' || 27331 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Viry-Châtillon (Essonne).svg|25px]] || [[Virī Šatijona]]|| ''Viry-Châtillon'' || 32045 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason fr Vichy.svg|25px]] || [[Višī]] || ''Vichy'' || 24774 || [[Aljē (departaments)|Aljē]] || [[Overņa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Vitry-sur-Seine (Val de Marne).svg|25px]] || [[Vitrī pie Sēnas]]|| ''Vitry-sur-Seine'' || 85413 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Vitrolles (13).svg|25px]] || [[Vitrola]]|| ''Vitrolles'' || 35021 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Blason département fr Vienne.svg|25px]] || [[Vjenna (pilsēta)|Vjenna]] || ''Vienne'' || 29328 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason Vierzon.svg|25px]] || [[Vjerzona]]|| ''Vierzon'' || 26946 || [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Vaulx-en-Velin (Rhône).svg|25px]] || [[Voanvelīna]]|| ''Vaulx-en-Velin'' || 41421 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Saint-Die-des-Vosges (88).svg|25px]] || [[Vogēzu Sendjē]]|| ''Saint-Dié-des-Vosges'' || 21447 || [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Lotringa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Gennevilliers (92).svg|25px]] || [[Ženviljē]]|| ''Gennevilliers'' || 41364 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason ville fr Gif-sur-Yvette (Essonne).svg|25px]] || [[Žifa pie Ivetas]] || ''Gif-sur-Yvette'' || 20654 || [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Blason de la ville de Joué-lès-Tours (37).svg|25px]] || [[Žuēletūra]]|| ''Joué-lès-Tours'' || 35976 || [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Francija|width=1000 |float=center|caption = Francijas 40. lielāko pilsētu izvietojums, '''treknraktā''' — galvaspilsēta |places = {{VietasKarte~|Francija|lat=48.8567|long=2.3508|position = right |label='''[[Parīze]]'''}} {{VietasKarte~|Francija|lat=43.2964|long=5.37|position = top |label=[[Marseļa]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=45.76|long=4.84|position = top |label=[[Liona]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=43.6045|long=1.444|position = top |label=[[Tulūza]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=43.7034|long=7.2663|position = top |label=[[Nica]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=47.2181|long=-1.5528|position = top |label=[[Nante]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=48.58|long=7.75|position = top |label=[[Strasbūra]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=43.6119|long=3.8772|position = top |label=[[Monpeljē]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=44.84|long=-0.58|position = top |label=[[Bordo]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=50.6278|long=3.0583|position = top |label=[[Lille]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=48.1147|long=-1.6794|position = top |label=[[Renna]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=49.2628|long=4.0347|position = top |label=[[Reimsa]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=49.49|long=0.1|position = top |label=[[Havra]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=45.4347|long=4.3903|position = right |label=[[Sentetjēna]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=43.13|long=5.92|position = top |label=[[Tulona]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=45.2002|long=5.7222|position = top |label=[[Grenoble]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=47.2906|long=5.0428|position = top |label=[[Dižona]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=47.473612|long=-0.554167|position = top |label=[[Anžē]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=45.7667|long=4.8803|position =bottom |label=[[Vilērbāna]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=48.0077|long=0.1984|position = top |label=[[Lemāna]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=43.838|long=4.361|position = top |label=[[Nīma]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=43.526304|long=5.445429|position = top |label=[[Eksanprovansa]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=48.39|long=-4.49|position = top |label=[[Bresta (Francija)|Bresta]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=45.7831|long=3.0824|position = top |label=[[Klermonferāna]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=45.8353|long=1.2625|position = top |label=[[Limoža]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=47.3936|long=0.6892|position = top |label=[[Tūra]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=49.892|long=2.299|position = top |label=[[Amjēna]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=49.120278|long=6.177778|position = top |label=[[Meca]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=42.6986|long=2.8956|position = top |label=[[Perpiņāna]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=47.2431|long=6.0219|position = top |label=[[Bezansona]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=48.8352|long=2.2409|position = left |label=[[Buloņa-Bijankūra]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=47.9025|long=1.909|position = top |label=[[Orleāna]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=49.44|long=1.1|position = top |label=[[Ruāna]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=47.75|long=7.34|position = top |label=[[Milūza]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=49.18|long=-0.37|position = top |label=[[Kāna (Francija)|Kāna]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=48.9364|long=2.3547|position = top |label=[[Sendenī (Francija)|Sendenī]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=48.6936|long=6.1846|position = top |label=[[Nansī]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=48.95|long=2.25|position = left |label=[[Aržanteija]]}} {{VietasKarte~|Francija|lat=48.8611|long=2.4436|position = bottom |label=[[Montrē]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Francijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2010. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Paris - Eiffelturm und Marsfeld2.jpg|1. — [[Parīze]] - [[Francija]]s [[galvaspilsēta]] |File:Marseille-ports.jpg|2. — [[Marseļa]] |File:Basilique de Fourvière from Saone (Lyon).jpg|3. — [[Liona]] |File:Toulouse Capitole Night Wikimedia Commons.jpg|4. — [[Tulūza]] |Attēls:Nice Port 1.jpg|5. — [[Nica]] |Attēls:Ile de Nantes.JPG|6. — [[Nante]] |File:Absolute place Kleber 02.jpg|7. — [[Strasbūra]] |File:Montpellier fg04.jpg|8. — [[Monpeljē]] |File:Bordeaux place de la bourse with tram.JPG|9. — [[Bordo]] |Attēls:Place du Général de Gaulle, Lille.JPG|10. — [[Lille]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Francijas pilsētas}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Francijas pilsētas| ]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] 3uhcoml6d6snlt338c8361a12ezqpm4 0 14835 4531303 4464634 2026-10-03T06:39:55Z Vylks 50297 4531303 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Bulgārija | Badge = Futbols-Bulgarija.gif | FIFA Trigramme = BUL | Nickname = ''Лъвовете'' (Lauvas) | Association = [[Bulgārijas Futbola savienība]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|BUL}} Atanass Ribarskis (pagaidu) | Captain = [[Kirils Despodovs]] | Most caps = [[Stilijans Petrovs]] (105) | Top scorer = [[Dimitars Berbatovs]] (48) | FIFA Rank = {{Nft rank|84|down||date=2023. gada 26. oktobris}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13974</ref> | 1st ranking date = | FIFA max = 8 | FIFA max date = 1995. gada jūnijs | FIFA min = 96 | FIFA min date = 2012. gada maijs | Home Stadium = [[Vasila Levska nacionālais stadions]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _bul20h | pattern_b1 = _bul20h | pattern_ra1 = _bul20h | pattern_sh1 = _bul20h | pattern_so1 = _bul20a | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 007012 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _bul20a | pattern_b2 = _bul20a | pattern_ra2 = _bul20a | pattern_sh2 = _bul20a | pattern_so2 = _bul20a | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FF0000 | First game = {{fb|Austrija}} 6:0 {{fb-rt|Bulgārija}} <br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1924|5|21|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Bulgārija}} 10:0 {{fb-rt|Gana}} <br />([[Leona (Meksika)|Leona]], [[Meksika]]; {{dat|1968|10|2|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Spānija|1931}} 13:0 {{fb-rt|Bulgārija}}<br />([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1933|5|21|N|bez}}) | World cup apps = 7 | World cup first = 1962 | World cup best = 4. vieta: [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] }} '''Bulgārijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bulgārija|Bulgārijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Bulgārijas futbola izlasi pārvalda [[Bulgārijas Futbola savienība]]. Vislielākos panākumus izlase piedzīvoja 1990. gadu vidū, kad ar [[Hristo Stoičkovs|Hristo Stoičkovu]] ierindā [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules čempionātā]] ieņēma 4. vietu. Kopumā [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] Bulgārijas izlase ir piedalījusies 7 reizes. Savu pirmo oficiālo spēli izlase aizvadīja 1924. gada 21. maijā pret [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasi]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Izstājas kvalifikacijas turnīra laikā'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Nekvalificējās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Astotdaļfināls'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''4. vieta'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]-[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - ''Nekvalificējās'' == Sastāvs == Šāds sastāvs tika izsaukts mačiem pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] (11.11.2020), [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (15.11.2020) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bfunion.bg/news/47220/0|title=Български Футболен Съюз - Състав на България „А“ за мачовете с Гибралтар, Финландия и Република Ирландия|website=bfunion.bg|access-date=2020-11-06}}{{Novecojusi saite}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Plamens Ilievs]]|caps=17|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1991|11|30}}|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Lukovs]]|caps=1|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|5}}|club=[[PFC Lokomotiv Plovdiv|Lokomotiv Plovdiv]]|clubnat=BUL|latest=}} {{Nat fs g player|pos=GK|name=[[Nikolajs Mihailovs]]|no=|age={{Birth date and age|df=yes|1988|6|28}}|caps=38|goals=0|clubnat=BUL|club=[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Valentīns Antovs]]|caps=2|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|2000|11|9}}|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vasīlijs Božikovs]]|caps=28|goals=2|age={{Birth date and age|df=yes|1988|6|2}}|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK|latest=}} {{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sisinu (futbolists)|Sisinu]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|26}}|caps=3|goals=0|clubnat=BUL|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]}} {{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Kristians Dimitrovs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|2|27}}|caps=10|goals=1|clubnat=CRO|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antons Nedjalkovs]]|caps=19|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|30}}|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Strahils Popovs]]|caps=2|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|31}}|club=[[Hatayspor]]|clubnat=TUR|latest=}} {{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Georgijs Terzijevs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|4|18}}|caps=16|goals=0|clubnat=BUL|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]}} {{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Dimitars Veļkovskis]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|1|22}}|caps=1|goals=0|clubnat=BEL|club=[[Cercle Brugge K.S.V.|Cercle Brugge]]}} {{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Petars Zanevs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|10|18}}|goals=0|caps=44|clubnat=BUL|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaļins Ivanovs]]|caps=13|goals=1|age={{Birth date and age|df=yes|1988|4|15}}|club=[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janis Karabeļovs]]|caps=5|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1996|1|23}}|club=[[PFC Slavia Sofia|Slavia Sofia]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bircents Karagarens]]|caps=5|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1992|12|6}}|club=[[PFC Lokomotiv Plovdiv|Lokomotiv Plovdiv]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Todors Nedeļevs]]|caps=33|goals=2|age={{Birth date and age|df=yes|1993|2|7}}|club=[[PFC Botev Plovdiv|Botev Plovdiv]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Georgijs Kostadinovs]]|caps=25|goals=3|age={{Birth date and age|df=yes|1990|9|7}}|club=[[Tulas "Arsenal"|Arsenal Tula]]|clubnat=RUS|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Svetoslavs Kovačevs]]|caps=1|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1998|3|14}}|club=[[FC Arda Kardzhali|Arda Kardzhali]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksandrs Cvetikovs]]|caps=8|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|31}}|club=[[PFC Beroe Stara Zagora|Beroe Stara Zagora]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Rainovs]]|caps=7|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1992|4|25}}|club=[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristians Maļinovs]]|caps=16|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1994|3|30}}|club=[[OH Leuven]]|clubnat=BEL|latest=}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Jankovs]]|age={{Birth date and age|df=yes|2000|7|28}}|caps=1|goals=0|clubnat=BUL|club=[[PFC Ludogorets Razgrad]]}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kirils Despodovs]]|caps=15|goals=1|age={{Birth date and age|df=yes|1996|11|11}}|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Spass Delevs]]|caps=27|goals=2|age={{Birth date and age|df=yes|1989|09|22}}|club=[[FC Arda Kardzhali|Arda Kardzhali]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Zdravko Dimitrovs]]|caps=0|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1998|8|24}}|club=[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[DImitars Iļjevs]]|caps=3|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1988|9|25}}|club=[[PFC Lokomotiv Plovdiv|Lokomotiv Plovdiv]]|clubnat=BUL|latest=}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Božidars Karajevs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|6|23}}|caps=19|goals=3|clubnat=DEN|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Georgijs Jomovs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|7|6}}|goals=1|caps=3|clubnat=BUL|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]}}{{nat fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Bulgārijas futbola izlase| ]] f02yh0rr8qbikubv3ymp4or8wf9ow46 0 15019 4531387 3383385 2026-10-03T11:25:52Z GrafvonSchmomsi 151192 Pāris stila un interpunkcijas uzlabojumi. 4531387 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdisks stils}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = Mars-2 | Attēls = 1972 CPA 4113.jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = Mars-2 Marsa orbītā uz PSRS pastmarkas | Īpašnieks = [[Padomju Savienība|PSRS]] | Lielākie_izgatavotāji = S.Lavočkina ZRA | KA_veids = [[Marss (planēta)|Marsa]] [[starpplanētu zonde|orbitālais aparāts]] | Pārlidojums = | Starta_gads = 1971 | Starts = {{dat|1971|5|19|SK}} 16:22:44 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Nesējs = [[Proton-K / Blok D]] | Beigu_datums = {{dat|1972|08|22|SK}} | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 1971-045A | Tīmekļa_vietne = | Masa = 4650 kg | Enerģija = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Marss | Centr_ķermenis_parādīt = [[Marss (planēta)|Marss]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = 0,71178 | Inklinācija = 48,9° | Periods = 17,96 h | Apoapsīda = 24940 km | Periapsīda = 1380 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = {{dat|1971|11|27|SK}} }} '''Mars-2''' bija [[Padomju Savienība|PSRS]] ražots orbitālās izpētes aparāts. Tas sastāvēja no [[orbitālais modulis|orbitālā moduļa]] un [[Nolaižamais aparāts|nolaižamā aparāta]]. Misijas mērķi bija veikt pirmo nosēšanos uz Marsa virsmas un orbitālā moduļa uzdevums bija pētīt [[Marss (planēta)|Marsa]] [[temperatūra]]s, Marsa topogrāfiju, [[Atmosfēra|atmosfēru]] un [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]]. Lidojums. "Mars-2" startēja {{dat|1971|5|19||bez}}. 27. novembrī, 4,5 stundas pirms ieiešanas Marsa [[Orbīta|orbītā]], "Mars-2" atlaida nolaižamo aparātu virsmas virzienā. Nolaižamais aparāts sasniedza Marsa atmosfēru ar ātrumu 6 km/s, taču, nenostrādājot nolaišanās sistēmai, nolaižamais aparāts nogāzās uz Marsa virsmas. Lai gan piezemešanās notika neveiksmīgi, PSRS pirmā "nogāza" aparātu uz Marsa virsmas. "Mars-2" orbitālais modulis veiksmīgi iegāja izstieptā orbītā ap Marsu, apriņķojot planētu 18 [[Stunda|stundu]] laikā. Zinātniskā darbība turpinājās līdz 1972. gada martam un sakarus uzturēja līdz pat augustam. "Mars-2" Marsu apriņķoja 362 reizes. Novērojumi Orbitālais modulis ([[Starpplanētu zonde|Zonde]]) fiksēja kalnus, kas sasniedz 22 kilometru augstumu, reģistrēja [[Skābeklis|skābekļa]] [[Atoms|atomus]] Marsa atmosfērā, atklāja, ka Marsa [[atmosfēras spiediens]] ir 5000 reižu vājāks par Zemes atmosfēras spiedienu un noteica aptuvenās virsmas temperatūras - no -110 līdz +13 grādiem pēc [[Celsija skala]]s. {{1971. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Starpplanētu zondes]] [[Kategorija:Marsa izpēte]] ah60arszmlfkok1046lh69hr20ha2mf 4531388 4531387 2026-10-03T11:28:38Z GrafvonSchmomsi 151192 /* */ 4531388 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdisks stils}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = Mars-2 | Attēls = 1972 CPA 4113.jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = Mars-2 Marsa orbītā uz PSRS pastmarkas | Īpašnieks = [[Padomju Savienība|PSRS]] | Lielākie_izgatavotāji = S.Lavočkina ZRA | KA_veids = [[Marss (planēta)|Marsa]] [[starpplanētu zonde|orbitālais aparāts]] | Pārlidojums = | Starta_gads = 1971 | Starts = {{dat|1971|5|19|SK}} 16:22:44 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Nesējs = [[Proton-K / Blok D]] | Beigu_datums = {{dat|1972|08|22|SK}} | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 1971-045A | Tīmekļa_vietne = | Masa = 4650 kg | Enerģija = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Marss | Centr_ķermenis_parādīt = [[Marss (planēta)|Marss]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = 0,71178 | Inklinācija = 48,9° | Periods = 17,96 h | Apoapsīda = 24940 km | Periapsīda = 1380 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = {{dat|1971|11|27|SK}} }} '''Mars-2''' bija [[Padomju Savienība|PSRS]] ražots orbitālās izpētes aparāts. Tas sastāvēja no [[orbitālais modulis|orbitālā moduļa]] un [[Nolaižamais aparāts|nolaižamā aparāta]]. Misijas mērķi bija veikt pirmo nosēšanos uz Marsa virsmas un orbitālā moduļa uzdevums bija pētīt [[Marss (planēta)|Marsa]] [[temperatūra]]s, Marsa topogrāfiju, [[Atmosfēra|atmosfēru]] un [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]]. <big>Lidojums</big> "Mars-2" startēja {{dat|1971|5|19||bez}}. 27. novembrī, 4,5 stundas pirms ieiešanas Marsa [[Orbīta|orbītā]], "Mars-2" atlaida nolaižamo aparātu virsmas virzienā. Nolaižamais aparāts sasniedza Marsa atmosfēru ar ātrumu 6 km/s, taču, nenostrādājot nolaišanās sistēmai, nolaižamais aparāts nogāzās uz Marsa virsmas. Lai gan piezemešanās notika neveiksmīgi, PSRS pirmā "nogāza" aparātu uz Marsa virsmas. "Mars-2" orbitālais modulis veiksmīgi iegāja izstieptā orbītā ap Marsu, apriņķojot planētu 18 [[Stunda|stundu]] laikā. Zinātniskā darbība turpinājās līdz 1972. gada martam un sakarus uzturēja līdz pat augustam. "Mars-2" Marsu apriņķoja 362 reizes. <big>Novērojumi</big> Orbitālais modulis ([[Starpplanētu zonde|Zonde]]) fiksēja kalnus, kas sasniedz 22 kilometru augstumu, reģistrēja [[Skābeklis|skābekļa]] [[Atoms|atomus]] Marsa atmosfērā, atklāja, ka Marsa [[atmosfēras spiediens]] ir 5000 reižu vājāks par Zemes atmosfēras spiedienu un noteica aptuvenās virsmas temperatūras - no -110 līdz +13 grādiem pēc [[Celsija skala]]s. {{1971. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Starpplanētu zondes]] [[Kategorija:Marsa izpēte]] k1yaqw97dw0l9rqskyws68ptiullk6r 10 15425 4531217 4530835 2026-10-02T20:07:50Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4531217 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 89a22ro8p39pxtwsle8izhnwb78vmsk 4531255 4531217 2026-10-03T02:10:11Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4531255 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 4uyhccel8rjs5mkzgvzjl3er94vmaxd 4531274 4531255 2026-10-03T05:25:06Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4531274 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? nyfz1ywb6rkbcmfoq0cf3ytaylte672 0 16161 4531280 4335130 2026-10-03T05:45:06Z Meistars Joda 781 4531280 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kārlis Lobe | vārds_orig = | attēls = Karlis Lobe 1943.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Jaunpiebalgas pagasts|tg=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1985 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 09 | m_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = Pulkvedis/[[štandartenfīrers]]<br>(''Standartenführer'') | dienesta_laiks = 1916 — 1918<br />1918 — 1919<br />1919 — 1940<br />1941 — 1945 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]]<br />{{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[Imantas pulks]]<br />[[12. Bauskas kājnieku pulks]]<br />[[280. Bolderājas policijas bataljons]]<br />[[43. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | apbalvojumi = }} }} '''Kārlis Lobe''' (dzimis {{dat|1895|3|26}}, miris {{dat|1985|7|9}}) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris. Bija [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķa]] pašaizsardzības vienību vadītājs laikā, kad tur notika [[holokausts]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagasta]] "Janēnos". Mācījās Piebalgas draudzes skolā un 1914. gadā absovēja Lauksaimniecības skolu [[Pleskava]]s tuvumā. 1916. gadā absolvēja kara skolu, iestājās [[latviešu strēlnieki|2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā]], [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] bija [[Rota (armija)|rotas]] komandieris. [[Aleksandrs Grīns|Aleksandra Grīna]] darbā "[[Dvēseļu putenis]]" Lobes vārds minēts vairākās vietās. 1918. gadā [[Aleksandrs Kolčaks|A. Kolčaka]] armijā cīnījās pret [[Sarkanā armija|Sarkano Armiju]] un gadu vēlāk kādu laiku bija [[Vladivostoka|Vladivostokā]] nodibinātā [[Imantas pulks|Imantas pulka]] komandieris. 1920. gadā atgriezās [[Rīga|Rīgā]] un iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]]. No 1921. gada kapteiņa pakāpē bija mācībspēks Kara skolā. 1932. gadā beidza Augstākos Kara Akadēmiskie kursus. No 1935. gada februāra komandēja [[4. Zemgales kājnieku divīzija]]s [[12. Bauskas kājnieku pulks|12. Bauskas kājnieku pulku]]. 1938. gadā aprīlī pārcelts uz Kara skolu. 1939. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi - leitnantu]] un iecelts par [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]s 2. Ventspils kājnieku pulka štāba priekšnieku. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laimējās izvairīties no aresta un [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|deportācijas]]. [[Attēls:1943 pulkvezi.png|thumb|left|350px|Latviešu leģiona pulku komandieri pēc zvēresta nodošanas 1943. gada aprīlī, no kreisās 43. pulka komandieris pulkvežleitnants Lobe, 42. pulka komandieris pulkvežleitnants [[Voldemārs Veiss|Veiss]], [[33. ieroču SS grenadieru pulks|33. pulka]] komandieris pulkvedis [[Vilis Janums|Janums]], [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. pulka]] komandieris pulkvedis [[Arvīds Krīpens|Krīpens]], [[15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks|15. (1.). artilērijas pulka]] komandieris pulkvedis [[Voldemārs Skaistlauks|Skaistlauks]] un [[34. ieroču SS grenadieru pulks|34. pulka]] komandieris pulkvedis [[Augusts Apsītis-Apse|Apsītis]].]] Pēc [[Trešais reihs|Trešā Reiha]] iebrukuma [[Padomju Savienība|PSRS]] Lobe kļuva par [[Ventspils]] apriņķa [[Latvijas pašaizsardzības spēki|pašaizsardzības spēku]] vadītāju. Pagaidām nav noskaidrota precīza Lobes dalība [[holokausts|holokausta]] realizēšanā Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1455&lng=lv |title=Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|05|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071108095000/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1455&lng=lv |archivedate={{dat|2007|11|08||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071108095000/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1455&lng=lv |date={{dat|2007|11|08||bez}} }}</ref> Latvijas vēsturnieku komisijas darbu 18. sējuma 125. lapaspusē <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|07|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120324145322/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf |archivedate={{dat|2012|03|24||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120324145322/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf |date={{dat|2012|03|24||bez}} }}</ref> (124. lpp) piesaukts dokuments - "K. Lobes 1941. gada 10. septembrī izpildīta anketa, kurā rakstīts, ka viņš SS oberšturmfīrera Erharda Grauela pilnvarojumā veicis ebreju tīrīšanas akcijas Ventspils un Kuldīgas apriņķī". 1941. gada beigās Lobi iecēla par Latvijas pašaizsardzības spēku štāba priekšnieku.{{nepieciešama atsauce}} Gadu vēlāk viņš ar [[280. Bolderājas policijas bataljons|280. Bolderājas policijas bataljonu]] piedalījās [[Operācija "Ziemas burvība"|operācijas "Ziemas burvība"]] īstenošanā Latvijas pierobežā pret [[Partizānu karš|sarkanajiem partizāniem]]<ref>Kārlis Kangeris, "Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā" (2004) 345. lpp</ref> ar mērķi izveidot no iedzīvotājiem tukšu zonu 30 km platumā.<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 262. lpp.</ref> Ar 1943. gada pavasari bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] - [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. ieroču SS grenadieru divīzijas]] [[43. ieroču SS grenadieru pulks|43. grenadieru pulka]] komandieris, cīnījās [[Volhovas fronte|Volhovas frontē]], kur iemantoja iesauku "Imanta"; 43. pulku iesauc par Imantas pulku, Lobes štābs pazīstams kā Imantas sēta, bet pašam Lobem vīri veltīja šādu pantiņu: Imanta nevaid miris, Viņš tikai izliekas. Viņš bārdu nodzinis, Par Lobi uzdodas.<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1975, 3.sējums, 174. lpp</ref> 1944. gadā tika paaugstināts par pulkvedi un iecelts par divīzijas kājnieku priekšnieku, piedalījās kaujās [[Opočka]]s rajonā un [[Vidzeme|Vidzemē]]. 1944. gada beigās iecelts par sākotnējo [[Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo|latviešu būvpulku]] komandieri [[Trešais reihs|Vācijā]], bet nacionāli/latviskās nostājas dēļ nodots vācu kara tiesai. Kara beigās uz gadu internēts [[Britu okupācijas zona Vācijā|britu okupācijas zonā]]. === Trimdā === Pēc tam aktīvi darbojies [[Trimdas latvieši|trimdas latviešu]] organizācijās [[Vācija|Vācijā]], piemēram, [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagos]], un pēc pārcelšanās uz [[Stokholma|Stokholmu]] 1950. gadā to turpinājis darīt [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes aktīvs loceklis. Lobe saņemis Zviedrijas pilsonību.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Deland|first=Mats|date=2003-06-13|title=War Criminals in Sweden|url=https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1616_Vesturnieku_komisijas_raksti_11_sejums.pdf|journal=Latvijas vēsturnieku komisijas raksti|publisher=Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts|volume=11|pages=188-196|isbn=9984–601–55–2|via=|access-date=2019-11-19|archive-date=2019-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190527000745/https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1616_Vesturnieku_komisijas_raksti_11_sejums.pdf|accessdate=2019-11-19|archivedate=2019-05-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190527000745/https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1616_Vesturnieku_komisijas_raksti_11_sejums.pdf}}</ref> Pēc vairākiem [[Baltijas Universitāte|Baltijas Universitātē]] nolasītiem referātiem 1948. gada 4. maijā latviešu studentu korporācija ''[[Fraternitas Imantica]]'' uzņēma pulkvedi Lobi par savu pirmo goda filistru. Zviedrijā Kārlim Lobem nācās skaidroties un tiesāties par viņa iespējamu līdzdalību holokaustā, bet viņa tieša līdzdalība tajā netika pierādīta un, kā raksta vēsturnieks Uldis Neiburgs, drīzāk ir apšaubāma. Savukārt vēsturnieks Kārlis Kangeris, vaicāts par 1970. gados vērstajām apsūdzībām pret Kārli Lobi, vēsta: "Pierādīt Lobem neko nevarēja, viņš apgalvoja, ka šaušanas ir notikušas, bet viņš nav devis pavēles un nav varējis iespaidot to, vai vācieši viņa vīrus izmanto vai neizmanto slepkavošanai. Tā lieta paliek, mazliet gaisā karājoties."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/pasleptas-zem-mala-un-salmiem-680886|title=Paslēptas zem māla un salmiem|website=www.diena.lv|access-date=2019-04-05}}</ref> Savukārt vēsturniekam Matam Dēlandam nav šaubu par to, ka Lobe ir kara noziedznieks, bet viņš izvairījās no soda, pateicoties Zviedrijas pilsonībai, jo šī valsts nenodod pilsoņus tiesai ārzemēs.<ref name=":0" /> Kārlis Lobe miris [[Stokholma|Stokholmā]] 1985. gada 9. jūlijā. == Citāti == "No latviešu zemes cēlies un izaudzis, nesaraujamām saitēm ar Māti Latviju siets, es ticu, ka nekur manās mūža gaitās nebūs tik raženas, mans darbs tik svētīgs, nedz maize tik sātīga kā mana tēvu zeme. Tikai tur, brīva latviešu tauta un neatkarīga Latvijas valsts, es apzinos savas dzīves piepildījumu, labklājību un laimi. Tādēļ mans pirmais pienākums ir svešumā cīnīties par latviešu tautas brīvību un Latvijas neatkarību." (1947) == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis * Sv. Annas ordenis * V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1926) * III šķiras [[Viestura ordenis]] (1939) * Dzelzs krusts (I un II pakāpe) (1943) * [[Vācu krusts]] (zeltā, 1944) * Daugavas Vanagu nozīme zeltā == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20040716221724/http://www.lacplesis.com/pulka_komandieris_lobe.htm Pulka komandieris(Daugavas Vanagi)] * [https://web.archive.org/web/20141204181732/http://www.imantica.lv/Goda_filistri/start.php Kārlis Lobe(Fraternitas Imantica)] {{autoritatīvā vadība}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Lobe, Kārlis}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] oxrhh0wodl71xprogihreu43imzleym 0 17253 4531114 4326912 2026-10-02T17:14:41Z ZANDMANIS 91184 4531114 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Starptautiskā Hokeja federācija | logo = IIHF.svg | logo_size = 150 | abbreviation = IIHF | size = 100px | formation = {{dat|1908}} | headquarters = [[Cīrihe]], [[Šveice]] | membership = 84 izlases | language = [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Franču valoda|Franču]]<br />[[Vācu valoda|Vācu]] | leader_name = [[Francs Reindls]] | website = {{URL|www.iihf.com}} }} [[Attēls:IIHF World Ice Hockey Ranking graph from 2003.png|thumb|220px|10 reitinga vadošās vīriešu izlases 2003.—2022. gadā]] '''Starptautiskā Hokeja federācija''' ({{val|en|International Ice Hockey Federation, IIHF}}) ir vispasaules [[hokejs|hokeja ar ripu]] un [[Inline hokejs|inline hokeja]] jeb skrituļhokeja vadošā organizācija, kas organizē starptautiskos turnīrus un veido pasaules reitingu. Federācija dibināta 1908. gadā. Par tās dibināšanu vienojās četras valstis: [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Šveice]] un [[Beļģija]], vēlāk tai pašā gadā tām pievienojās [[Bohēmija]], bet nākamajā — [[Vācija]]. Galvenā mītne atrodas [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]].<ref>[https://www.iihf.com/en/statichub/4808/history-of-ice-hockey IIHF: It all started in Paris, 1908]</ref> Uz 2025. gada aprīlī tajā ietilpst 84<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.iihf.com/en/associations |title=IIHF Member National Associations |date=28 April 2025 |publisher=International Ice Hockey Federation}}</ref> valsts federācija — 60 pilntiesīgas hokeja federācijas (ieskaitot [[Latvijas Hokeja federācija|Latvijas Hokeja federāciju]]), 23 asociētās federācijas (valstis, kurām nav neatkarīgas hokeja federācijas vai kuru hokeja komandas tikai daļēji piedalās IIHF turnīru sistēmā). Balsstiesības ir tikai pilntiesīgajām federācijām. Pašreizējais federācijas vadītājs ir vācietis [[Francs Reindls]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/02102026-par_starptautiskas_hokeja_federacijas_pre |title= Par Starptautiskās hokeja federācijas prezidentu ievēl vācieti Reindlu|access-date={{dat|2026|10|2}} |website=Sportacentrs.com}}</ref> == Funkcijas == Starptautiskās hokeja federācijas funkcijas ir vadīt, organizēt un attīstīt hokeju visā pasaulē. Vēl viena funkcija ir uzturēt draudzīgas attiecības starp valstu hokeju federācijām. Starptautiskā Hokeja federācija ir atbildīga par sponsoriem, licenču tiesībām, reklāmām un precēm saistībā ar IIHF starptautiskajiem turnīriem. Neskatoties uz to ka IIHF organizē pasaules čempionātus, federācija ir arī atbildīga par vairākiem Eiropas klubu turnīriem, kā [[Čempionu hokeja līga]] un [[Kontinentālais kauss]]. == Pasaules reitings == Pasaules izlašu reitings tiek veidots pēc pēdējo 4 gadu pasaules čempionātu un olimpisko spēļu rezultātiem, un pēc tā nosaka komandu izsēšanu pēc spēka sacensību apakšgrupās. Zelta medaļa kādā no turnīriem dod 1200 reitinga punktus, bet par katru pagājušo gadu šī vērtība samazinās par 25% no sākotnējās. {| class="wikitable" style="font-size: 100%; text-align: center" |+ colspan="2"|Labākās 20 izlases 2025. gada aprīlī<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.iihf.com/en/worldranking |title=IIHF World Ranking |access-date={{dat|2025|4|28}} |publisher=International Ice Hockey Federation}}</ref> |- | {| class="wikitable" style="font-size: 100%; text-align: left;" |- |colspan="4"|'''Vīrieši''' |- ! Vieta !! Komanda !! Punkti !! Izmaiņas |- | 1 || {{ih|Kanāda}} || 4100 || {{nemainījās}} |- | 2 || {{ih|Krievija}} {{efn|name=DSQ|Krievijas un Baltkrievijas izlases izslēgtas no Pasaules čempionāta hokejā, sakarā ar [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]]}} || 4065 || {{nemainījās}} |- | 3 || {{ih|Somija}} || 3955 || {{nemainījās}} |- | 4 || {{ih|Čehija}} || 3945 || {{nemainījās}} |- | 5 || {{ih|Šveice}} || 3945 || {{nemainījās}} |- | 6 || {{ih|ASV}} || 3945 || {{nemainījās}} |- | 7 || {{ih|Zviedrija}} || 3910 || {{nemainījās}} |- | 8 || {{ih|Vācija}} || 3865 || {{nemainījās}} |- | 9 || {{ih|Slovākija}} || 3750 || {{nemainījās}} |- | 10 || {{ih|Latvija}} || 3660 || {{nemainījās}} |- | 11 || {{ih|Dānija}} || 3500 || {{nemainījās}} |- | 12 || {{ih|Norvēģija}} || 3380 || {{nemainījās}} |- | 13 || {{ih|Austrija}} || 3340 || {{nemainījās}} |- | 14 || {{ih|Francija}} || 3325 || {{nemainījās}} |- | 15 || {{ih|Kazahstāna}} || 3305 || {{nemainījās}} |- | 16 || {{ih|Baltkrievija}} {{efn|name=DSQ}} || 3245 || {{nemainījās}} |- | 17 || {{ih|Lielbritānija}} || 3095 || {{nemainījās}} |- | 18 || {{ih|Ungārija}} || 3090 || {{nemainījās}} |- | 19 || {{ih|Slovēnija}} || 3090 || {{nemainījās}} |- | 20 || {{ih|Itālija}} || 3025 || {{nemainījās}} |} | {| class="wikitable" style="font-size: 100%; text-align: left;" |- |colspan="4"|'''Sievietes''' |- ! Vieta !! Komanda !! Punkti !! Izmaiņas |- | 1 || {{ihw|ASV}} || 4150 || {{palielinājās}} 1 |- | 2 || {{ihw|Kanāda}} || 4140 || {{samazinājās}} 1 |- | 3 || {{ihw|Somija}} || 3930 || {{nemainījās}} |- | 4 || {{ihw|Čehija}} || 3920 || {{nemainījās}} |- | 5 || {{ihw|Šveice}} || 3855 || {{nemainījās}} |- | 6 || {{ihw|Krievija}} {{efn|name=DSQ}} || 3880 || {{nemainījās}} |- | 7 || {{ihw|Zviedrija}} || 3730 || {{palielinājās}} 1 |- | 8 || {{ihw|Japāna}} || 3705 || {{samazinājās}} 1 |- | 9 || {{ihw|Vācija}} || 3635 || {{nemainījās}} |- | 10 || {{ihw|Ungārija}} || 3475 || {{nemainījās}} |- | 11 || {{ihw|Dānija}} || 3425 || {{nemainījās}} |- | 12 || {{ihw|Norvēģija}} || 3405 || {{palielinājās}} 2 |- | 13 || {{ihw|Ķīna}} || 3365 || {{samazinājās}} 1 |- | 14 || {{ihw|Austrija}} || 3345 || {{palielinājās}} 1 |- | 15 || {{ihw|Francija}} || 3340 || {{samazinājās}} 2 |- | 16 || {{ihw|Slovākija}} || 3215 || {{nemainījās}} |- | 17 || {{ihw|Nīderlande}} || 3175 || {{nemainījās}} |- | 18 || {{ihw|Itālija}} || 3045 || {{palielinājās}} 1 |- | 19 || {{ihw|Dienvidkoreja}} || 3015 || {{samazinājās}} 1 |- | 20 || {{ihw|Lielbritānija}} || 2930 || {{palielinājās}} 1 |} |- ! colspan="2"|<br> |} == Skatīt arī == * [[Pasaules čempionāts hokejā]] * [[IIHF Slavas zāle]] * [[Hokeja izlašu ieņemtās vietas IIHF Pasaules čempionātā]] == Piezīmes un atsauces == {{notelist}} {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.iihf.com Starptautiskās Hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Hokeja organizācijas]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] qbfcr1ebf9zh2nnvo25raizfcpb9khq 0 18859 4531286 4347974 2026-10-03T05:55:11Z Biafra 13794 4531286 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ainars Baštiks | attēls = Ainars Bastiks.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs|Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|1|29|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]] | priekštecis = nav | pēctecis = amats reorganizēts | amats2 = [[Latvijas Republikas Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs|Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2004|5|27|N}} | term_beigas2 = {{dat|2009|3|12|N}} | prezidents2 = [[Valdis Zatlers]] | premjers2 = [[Indulis Emsis]]<br />[[Aigars Kalvītis]]<br />[[Ivars Godmanis]] | priekštecis2 = nav | pēctecis2 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1958|10|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Olaines novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Pirmā partija|LPP]]<br />[[LPP/LC]]<br />[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]] | dzīvesb = Lāsma Baštika | profesija = vēsturnieks, garīdznieks | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = [[baptisti|baptists]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Ainars Baštiks''' (dzimis {{Dat|1958|10|26}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[mācītājs]] un [[politiķis]]. [[Baptisti|Baptistu]] [[Rīgas Mateja draudze]]s mācītājs un partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" valdes loceklis. Bijis [[Latvijas Republikas Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs|Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs]] un [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāts vairākos tās sasaukumos. == Politiskā biogrāfija == 2002. gadā iesaistījās politikā, piedaloties [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) dibināšanā, un oktobrī A. Baštiks tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]], bet deputāta mandātu nolika jau 14. novembrī, kad kļuva par [[Latvijas īpašu uzdevumu ministrs Bērnu un ģimenes lietās|īpašu uzdevumu ministru Bērnu un ģimenes lietās]] [[Einara Repšes valdība|Einara Repšes valdībā]]. 2004. gada janvārī atgriezās Saeimā, bet 9. martā atkal kļuva par īpašu uzdevumu ministru. Kopš 2004. gada 27. maija A. Baštiks bija [[Latvijas Bērnu un ģimenes lietu ministrs|Bērnu un ģimenes lietu ministru]] [[Induļa Emša valdība|Induļa Emša valdībā]] un vēlāk [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]]. 2006. gada oktobrī A. Baštiks tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]] no LPP un "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]" apvienības, kā arī saglabāja Bērnu un ģimenes lietu ministra amatu arī [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|otrajā A. Kalvīša Ministru kabinetā]]. Vēlāk, {{Dat|2007|12|20||bez}} viņš saglabāja šo pašu amatu arī [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa Ministru kabinetā]]. Par [[Latvijas Republikas Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija|Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju]] A. Baštika vadītā ministrija pārdēvēta 2009. gada 1. janvārī. [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska Ministru kabinetā]], līdz amata likvidēšanai, viņa vietu ieņēma [[Valdis Dombrovskis]]. 2009. gadā nesekmīgi kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja ar pirmo numuru apvienības "[[Par labu Latviju]]" sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā, taču netika ievēlēts, piekāpjoties no šīs apvienības vienīgajam ievēlētajam — [[Edgars Zalāns|Edgaram Zalānam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRez10.kandid?NR1=84 |title= Partiju apvienība "Par Labu Latviju" Kurzemes apgabals |accessdate= 2012-04-25 |work= |publisher= CVK |date= |archive-date= 2012-06-08 |archive-url= https://web.archive.org/web/20120608061830/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRez10.kandid?NR1=84 }}</ref> Pēc vēlēšanām ieņēma Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka [[Andris Ameriks|Andra Amerika]] padomnieka amatu. Ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] A. Baštiks startēja no "[[LPP/LC|Šlesera Reformu partijas LPP/LC]]" saraksta jau Rīgas vēlēšanu apgabalā, tomēr, tāpat kā partijas biedri, Saeimā netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=51&sec=1 |title= Šlesera Reformu partija LPP/LC Rīgas apgabals |accessdate= 2012-04-25 |work= |publisher= CVK |date= |archive-date= 2019-05-26 |archive-url= https://web.archive.org/web/20190526034436/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=51&sec=1 }}</ref> 2012. gadā A. Baštiks bija partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" (GKR) dibinātāju skaitā un, [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējot no tās un apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" saraksta, tika ievēlēts par domes deputātu.<ref>[http://www.godskalpotrigai.lv/component/contact/category/84-rigas-dome.html Kontaktinformācija Rīgas domē]{{Novecojusi saite}}</ref> Rīgas domē tika ievēlēts arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]], pārstāvot GKR un partijas "[[Saskaņa]]" kopējo sarakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=j5B87E9C5M9Vt2O85vxpbQ%3D%3D&locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D |title= 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas |accessdate= 2018-11-24 |work= |publisher= CVK |date= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170805042307/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=j5B87E9C5M9Vt2O85vxpbQ%3D%3D&locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D |archivedate= 2017-08-05 }}</ref> [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] atkal tika ievēlēts pašvaldībā. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas “"Gods kalpot Rīgai!" un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] kopējā saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = amats reorganizēts}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas Republikas Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs|Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs]] | periods = {{dat|2004|5|27|N}} — {{dat|2009|3|12|N}} | pēc = [[Valdis Dombrovskis]]}} {{kastes beigas}} {{navboxes |title=Latvijas valdība |list= {{Godmaņa Ministru kabinets}} {{Kalvīša 2. Ministru kabinets}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{navboxes |title=Rīgas dome |list= {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2013}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baštiks, Ainars}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas garīdznieki]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Gods kalpot Rīgai!" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministri]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] mo481g2u9wfjp2lo0soz60fytmhfq9a 14 18902 4531342 1998623 2026-10-03T09:04:31Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Dabiski materiāli]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531342 wikitext text/x-wiki Šeit uzskaitīti Vikipēdijā aprakstītie [[minerāls|minerāli]]. === Citas saites === :'''[[Minerālu saraksts]]''' - apvienots Vikipēdijā iekļauto minerālu, to varietāšu un [[mineraloīds|mineraloīdu]] saraksts :'''[[Pasaules minerālu saraksts]]''' - pasaulē apzināto minerālu saraksts {{Commonscat|Minerals}} [[Kategorija:Mineraloģija]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] nfz1hm4e00uemu7sph0n9hptlgi4cfg 0 20084 4531363 4352489 2026-10-03T09:32:26Z Silraks 36716 4531363 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mosula | official_name = {{ara|الموصل}} | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = مدينة الموصل.jpg | photo2a = احد البيوت التراثية في مدينة الموصل.jpg | photo2b = Views at around the Syriac Orthodox Monastery of Saint Matthew 09.jpg | photo3a = الجامع الأموي في الموصل 07.jpg | photo3b = اثار الحضر.jpg | photo5a = Mosul Wall-Nineveh 02.jpg | photo5b = Mosul Corniche.jpg | spacing = 2 | size = 260 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Irāka | pushpin_label_position = | latd = 36.34 | latm = | lats = | latNS = N | longd = 43.13 | longm = | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Irāka}}''' | subdivision_type1 = Muhafazs | subdivision_name1 = [[Ninīves muhafazs]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = Mosulas rajons | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 180 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 223 | population_footnotes = <ref>{{cite web |first=Philip |last=Gladstone |title=Synop Information for ORBM (40608) in Mosul, Iraq |url=http://weather.gladstonefamily.net/site/ORBM |website=Weather Quality Reporter |accessdate=16 June 2014|date=10 February 2014}}</ref> | population_total = 1683000 | population_as_of = {{dat|2021|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = 60 | website = | footnotes = }} '''Mosula''' ({{val-ar|الموصل}} ''al-Mawṣil''; {{val-syr|ܢܝܢܘܐ}} ''Nînwe''; [[kurdu valoda|kurdu]]: ''Mûsil/Nînewe'') ir pilsēta [[Irāka]]s ziemeļos pie [[Tigra]]s upes. [[Ninīves muhafazs|Ninīves muhafaza]] centrs. Pilsētas iedzīvotāju sastāvs ir daudznacionāls — [[kurdi]], [[arābi]], [[asīrieši]]. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju pēc reliģiskās piederības ir musulmaņi [[sunnīti]]. Vēsturiski Mosula ir [[Bībele|Bībelē]] minētā [[Ninīve]] — senās [[Asīrija]]s galvaspilsēta. No pilsētas vārda cēlies [[muslīns|muslīna]] nosaukums. == Vēsture == Pilsētas vēsture ir vismaz 8000 gadus veca. Mūsdienu Mosulas priekšpilsēta Ninīve no 8. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. bija [[Asīrija]]s valsts galvaspilsēta. Kopš 6. gadsimta p.m.ē. Ninīves priekšpilsēta Mosula bija ievērojams tirdzniecības centrs. Tā ietilpa [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu impērijā]], vālāk [[Partiešu valsts|Partiešu valstī]]. Īsu brīdi to kontrolēja [[Romas impērija|romiešu]] imperators [[Trajāns]]. Mosulā atrodas [[Vecā Derība|Vecās Derības]] [[pravietis|praviešu]] [[Jona (pravietis)|Jonas]] un [[Nahums|Nahuma]] (Nauma) kapenes un tā ir [[nestoriānisms|nestoriānisma]] sens centrs. 637. gadā Mosulu ieņēma [[islāms|musulmaņu]] otrais [[kalifs]] [[Omārs]]. VIII gadsimtā [[Omeijādu dinastija]]s laikā Mosula kļuva par [[Mezopotāmija]]s galvaspilsētu. No 1127. gada tā bija [[Zengīdu dinastija]]s varas centru. 13. gadsimtā Mosulu ieņēma un nopostīja [[mongoļi]] un tā vairs neatguva iepriekšējo ietekmi. No 16. gadsimta līdz 1918. gadam Mosula bija [[Osmaņu impērija]]s sastāvā un bija [[Musulas vilājets|Musulas vilājeta]] centrs. 1918. gada oktobrī pilsētu ieņēma [[Lielbritānija|britu]] karaspēks un tā iekļāvās Irākā, kas tika apstiprināts ar 1926. gada [[Lozannas līgums|Lozannas līgumu]]. 1920. gados pilsētas apkārtnē sāka iegūt [[nafta|naftu]] un tas veicināja Mosulas izaugsmi. [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] laikā Mosula tika pakļauta sistemātiskai "arabizācijai". Līdz 2014. gadam Mosulā bija lielākā [[kristietība|kristiešu]] (dažādu [[Senā Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu pareizticīgo baznīcu]] pārstāvju) proporcija Irākā, kā arī tā bija [[jazīdi|jazīdu]] reliģijas galvenais centrs. [[Irākas pilsoņu karš|Irākas pilsoņu kara]] laikā 2014. gada jūnijā Mosulu ieņēma teroristu organizācija [[Islāma valsts]]. 2016. gada oktobrī Irākas armija kopā ar [[Kurdistānas reģions|kurdu]] karaspēka vienībām un ASV un Francijas gaisa spēku atbalstu uzsāka kaujas operāciju Mosulas atgūšanai, kas turpinājās līdz 2017. gada jūlijam, kad Irākas valdība paziņoja par pilnīgu pilsētas atbrīvošanu.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/irakas-valdiba-pazino-par-pilnigu-mosulas-atbrivosanu.a242929/ Irākas valdība paziņo par pilnīgu Mosulas atbrīvošanu] lsm.lv 2017. gada 11. jūlijā</ref> == Cilvēki == Mosulā vai tās apkārtnē dzimuši: * [[Tariks Azizs]] (طارق عزيز/''Tariq Aziz'', 1936—2015) — politiķis * [[Ignātijs Zaka I]] (زكى عيواص‎/''Ignatius Zakka I Iwas'', 1932—2014) — Antiohijas patriarhs * [[Gazi Mašals Adžils al Javers]] (غازي مشعل عجيل الياور/''Ghazi Mashal Ajil al-Yawer'', 1958) — politiķis == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irākas pilsētas]] fa0x9zvfcqi338krpnzsbwinijca2ls 0 22692 4531044 4527269 2026-10-02T13:32:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531044 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = U2 |Attēls = 2005-11-21_U2_%40_MSG_by_ZG.JPG |Att_izm = 230px |Apraksts = U2 [[2005. gads|2005]]. gada novembrī Ņujorkā<br />no kreisās: The Edge, Mullens, Bono, Kleitons |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Dublina]], [[Īrija]] |Žanrs = [[rokmūzika|roks]], [[postpanks]], [[alternatīvais roks]] |Gadi = [[1976]] - pašlaik |Izdevējkompānija = [[Interscope Records|Interscope]] ([[1997]] - pašlaik)<br />[[Island Records|Island]] ([[1979]] - [[1997]]) |Mlapa = [http://www.u2.com u2.com] |Dalībnieki = [[Bono]]<br />[[The Edge]]<br />[[Ādams Kleitons]]<br />[[Lerijs Mullens]] |Bij_dalībnieki = }} '''U2''' ir [[rokmūzika|rokgrupa]] no [[Dublina]]s, [[Īrija|Īrijā]]. Grupas dalībnieki jau kopš tās pirmsākumiem ir [[Bono]] (vadošais vokāls, [[ritma ģitāra]]), ''[[The Edge]]'' ([[ģitāra|vadošā ģitāra]], [[taustiņinstrumenti]] un fona vokāls), [[Ādams Kleitons]] ([[basģitāra]]) un [[Lerijs Mullens]] ([[bungas]], [[sitamie instrumenti]]). U2 ir bijuši vieni no populārākajiem mūzikas izpildītājiem pasaulē kopš [[1980. gadi|1980. gadu]] vidus; viņu albumi ir pārdoti vairāk nekā 170 miljonos kopiju pasaulē,<ref>Velijs, Pols. "[http://news.independent.co.uk/people/profiles/article364606.ece Bono: The Missionary] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081010121100/http://news.independent.co.uk/people/profiles/article364606.ece |date={{dat|2008|10|10||bez}} }}". The Independent, 2006. gada maijs.</ref> grupa ir ieguvusi 22 [[Grammy balva]]s, kas ir vairāk nekā jebkurai citai rokgrupai.<ref name="GRAMMY">[http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=u2&year=0&genreID=0&hp=1 GRAMMY ieguvēju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070921163757/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=U2&year=0&genreID=0&hp=1 |date={{dat|2007|09|21||bez}} }} grammy.com.</ref> Grupa U2 tika izveidota [[1976]]. gadā, kad tās dalībnieki bija pusaudži ar ierobežotām muzikālajām spējām. Taču 1980. gadu vidū grupa jau kļuva starptautiski populāra, pateicoties tās [[arēnas roks|himniskajam]] skanējumam, Bono izjustajam vokālam un The Edge neparastajai ģitārspēles manierei. Viņu panākumi kā koncertgrupai bija lielāki nekā pārdoto albumu kopiju ziņā, līdz [[1987]]. gadā izdotais albums "[[The Joshua Tree]]" palīdzēja grupai nokļūt līdz slavas virsotnei.<ref>{{cite video | people =Pols Makginess | title =Classic Albums: The Joshua Tree | medium =Televīzijas dokumentālā filma | publisher =Rajon Vision |date=1998 }}</ref> Viņu [[1991]]. gada albums "[[Achtung Baby]]" un tam sekojošā "Zoo TV" koncertturneja bija daļa no nozīmīgās grupas atjaunināšanas; tā bija kā atbilde uz viņu pašu izjūtām par muzikālo stagnāciju, [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] un [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] revolūcijām, un kritiku par viņu stilu. Šie eksperimenti turpinājās visus 1990. gadus. 21. gadsimta pirmajos gados ar saviem albumiem "[[All That You Can't Leave Behind]]" un "[[How to Dismantle an Atomic Bomb]]" U2 atkal atgriezās pie tradicionālākas skaņas, tomēr saglabājot ietekmi no saviem agrākajiem muzikālajiem eksperimentiem. Viņi joprojām saņem visaugstākā līmeņa komerciālo un kritiķu atzinību. [[2005. gads|2005]]. gadā grupa tika iekļauta [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]] pirmajā gadā, kad pēc uzņemšanas noteikumiem U2 varēja tikt uzņemti. Grupas dalībnieki, gan kā grupa, gan individuāli, ir aktīvi cīņā par [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]], starptautisko attīstību un sociālo taisnīgumu. Viņi ir piedalījušies vairākās akcijās, kā piemēram "Amnesty International", "Make Poverty History", "ONE Campaign", "[[Live Aid]]", "[[Live 8]]", Bono "DATA" kampaņā un "Music Rising". == Vēsture == === Izveidošana (1976—1979) === [[Attēls:U2-teenagers.jpg|thumb|U2 [[1980]]. gadā: (no kreisās) Kleitons, Mullens, Bono, Edge]] Grupa U2 tika izveidota Dublinā, Īrijā {{dat|1976|9|25}}.<ref>Makkormiks (2006), 27. lpp.</ref> Tobrīd 14 gadus vecais [[Lerijs Mullens]] savā vidusskolā pie ziņojuma dēļa pielika sludinājumu, meklējot mūziķus savai jaunajai grupai. Septiņi pusaugu zēni ieradās uz pirmo mēģinājumu Mullena virtuvē. Toreiz pazīstama kā "The Larry Mullen Band", grupa sastāvēja no Mullena pie bungām, [[Bono|Pola Hjūsona (Bono)]] kā vadošā vokālista, [[The Edge|Deiva Evansa (The Edge)]] un viņa brāļa Dika Evansa pie ģitārām, [[Ādams Kleitons|Ādama Kleitona]] pie basģitāras, kā arī diviem citiem Mullena draugiem, Aivena Makkormika un Pītera Mārtina.<ref>Čatertons (2001), 130. lpp.</ref> Drīz pēc tam grupa pieņēma nosaukumu "Feedback", jo tas bija viens no tikai dažiem tehniskajiem terminiem, ko viņi zināja.<ref>Makkormiks (2006), 30. lpp.</ref> Mārtins neatgriezās jau pēc pirmā mēģinājuma, bet Makkormiks atstāja grupu pēc pāris nedēļām. Lielākā daļa no viņu muzikālā materiāla sastāvēja no ''kaverversijām''. <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Mēs nespējām tam noticēt. Es biju pilnīgā šokā. Mēs bijām nepilngadīgi, lai dotos ballēties, taču es nedomāju, ka kāds tonakt gulēja... Tiešām, tas bija liels pagodinājums uzvarēt šajā konkursā, kaut gan man nav ne jausmas, cik labi mēs bijām vai kāds bija pats konkurss. Taču uzvarēt tobrīd bija ļoti svarīgi no morāles un katra ticības šim projektam viedokļa.<p style="text-align: right;"> — [[The Edge]] par uzvaru CBS konkursā<ref>Makkormiks (2006), 46.-47. lpp.</ref></p></blockquote> [[1977]]. gada martā grupa nomainīja savu nosaukumu uz "The Hype".<ref>de la Parra (2003), 6. lpp.</ref> Diks Evanss bija vecāks par pārējiem dalībniekiem un tobrīd jau mācījās koledžā, tādējādi viņš pamazām kļuva lieks, bet grupa jau pamazām skatījās uz iespēju kļūt par kvartetu; viņš no grupas izstājās [[1978]]. gada martā. Atvadu koncerta laikā [[Hovta]]s prezbiterāņu baznīcas zālē, kurā "The Hype" spēlēja kaverversijas, Diks ceremoniāli tika aizvadīts prom no skatuves. Palikušie 4 grupas dalībnieki pabeidza koncertu jau spēlējot savu oriģinālo muzikālo materiālu un jau kā "U2".<ref name="U2_by_U2_46-48">Makkormiks (2006), 46.-48. lpp.</ref> Nosaukuma "U2" izcelsme ir neskaidra; no sešiem iespējamiem nosaukumiem, kurus izdomāja Dublinas [[pankroks|pankroka]] guru Stīvs Eiverils,<ref>Labāk pazīstams kā Stīvs Rapids no "The Radiators From Space"</ref> "U2" tika izvēlēts tā neskaidrības un daudzo iespējamo interpretāciju par to dēļ, un arī tādēļ, ka tas bija nosaukums, kas grupas dalībnieku starpā izraisīja vismazāko pretestību.<ref>Makkormiks (2006), 44. lpp.</ref> 1978. gada Sv. Patrika dienā U2 uzvarēja talantu konkursā [[Limerika|Limerikā]]. Balva bija £500 un iespēja ierakstīt demo, kas bija nozīmīgs notikums un iespēja jaunajai grupai.<ref name="U2_by_U2_46-48"/> Grupa savu pirmo demo kaseti ierakstīja "Keystone" studijā Dublinā 1978. gada aprīlī.<ref name="Bono">Vols, Miks (2005). Bono. Andre Deutsch Publishers. {{ISBN|0233001593}}, 45. lpp.</ref> Maijā [[Pols Makginess]], kuru ar grupu jau agrāk bija iepazīstinājis "Hot Press" žurnālists Bils Greiems, piekrita kļūt par U2 menedžeri.<ref>Makkormiks (2006), 53.-56. lpp.</ref> U2 pirmais izdevums, vienīgi Īrijā izdotais [[EP ieraksts|EP]] "[[Three (EP)|Three]]" tika izdots [[1979]]. gada septembrī un kļuva par grupas pirmo panākumu Īrijas topā.<ref>de la Parra (1994), 8. lpp.</ref> [[1979]]. gada decembrī U2 uzstājās Londonā, pirmoreiz koncertējot ārpus Īrijas, taču neguva lielu publikas un kritiķu uzmanību.<ref>de la Parra (1994), 10. lpp.</ref> 1980. gada februārī viņu otro singlu "Another Day" izdeva CBS ierakstu kompānija, taču atkal vienīgi Īrijas tirgum.<ref>Stoukss (1996), 142. lpp.; Makkormiks (2006), 88. lpp.</ref> === "Boy", "October" un "War" (1980—1983) === [[Attēls:U2 21081983 01 800b.jpg|thumb|235px|Bono [[Norvēģija|Norvēģijā]] [[1983]]. gadā "''[[War (albums)|War]]''" albuma tūres laikā.]] [[1980]]. gada martā U2 noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju ''[[Island Records]]'', un "11 O'Clock Tick Tock" kļuva par pirmo grupas starptautisko singlu tā gada maijā.<ref>Stoukss (1996), 142. lpp.</ref> Grupas debijas albums, [[Stīvs Lilijvaits|Stīva Lilijvaita]] producētais "[[Boy (albums)|Boy]]" tika izdots oktobrī un tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajām debijām rokmūzikas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?album_id=3&type=lp | title = ''Boy'' Review | publisher = Hot Press | date = 1980. gada oktobris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201647/http://www.u2.com/music/index.php?album_id=3&type=lp }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1073&news_type=review | title = ''Boy'' New Music Express review | publisher = New Music Express | date = 1980. g. 25. oktobris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201435/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1073&news_type=review }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1074&news_type=review | title = ''Boy'' Billboard review | publisher = [[Billboard (žurnāls)|Billboard]] | date = 1980. g. 30. septembris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070930154831/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1074&news_type=review }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1075&news_type=review | title = ''Boy'' The Washington Post review | publisher = [[The Washington Post]] | date = 1980. g. 30. septembris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201641/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1075&news_type=review }}</ref> Kaut gan Bono dziesmu teksti bija nefokusēti un šķietami improvizēti, galvenās tēmas skāra jauna cilvēka cerības un bailes,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.rollingstone.com/news/story/7088993/u2_here_comes_the_next_big_thing | title = U2: Here Comes the "Next Big Thing" | publisher = [[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | first = Džeimss | last = Henke | date = 1981. g. 19. februāris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|11|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071104163059/http://www.rollingstone.com/news/story/7088993/u2_here_comes_the_next_big_thing }}</ref> kā, piemēram, bailes no seksa, indentitātes krīze, nāve un nekontrolējamas garastāvokļa maiņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://hem.bredband.net/steverud/U2MoL/ | title = The Meaning of U2 Lyrics | publisher = U2MoL | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|04|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070427114917/http://hem.bredband.net/steverud/U2MoL/ }}</ref> Albumā bija iekļauts grupas pirmais Apvienotās Karalistes hits singls "I Will Follow". Albumam "Boy" sekoja U2 pirmā koncertturneja pa kontinentālo Eiropu un ASV.<ref>de la Parra (2003), 16.-17. lpp.</ref> Lai arī nenoslīpēti līdz galam, šie agrīnie koncerti parādīja U2 potenciālu, un kritiķi atzina, ka Bono ir "harizmātisks" un "kaislīgs" ''šovmenis''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4540228.stm | title = Voice of Influential U2 Frontman | publisher = [[BBC]] | date = 2006. g. 23. decembris}}</ref> Grupas otrais albums "[[October (albums)|October]]" tika izdots 1981. gadā un sastāvēja no pārsvarā garīgām tēmām; Bono, The Edge un Mullens bija iesaistījušies Dublinas kristiešu grupā, kas sevi sauca par "''Šalom'' brālību", kas viņos radīja jautājumu par attiecībām starp kristīgo ticību un rokenrola dzīvesstilu.<ref>Flelegens (1995), 46.-48. lpp.</ref> Albums saskārās ar dalītiem viedokļiem un netika spēlēts radio; tas arī neguva īpaši labus komerciālos panākumus ārpus Apvienotās Karalistes, liekot U2 saprast, ka nāksies kaut ko mainīt, ja viņi vēlas gūt panākumus.<ref>Makkormiks (2006), 120. lpp.</ref> {{Audio piemērs |fails = U2 Sunday Bloody Sunday.ogg |nosaukums = "Sunday Bloody Sunday" (1983) |apraksts = No albuma "[[War (albums)|War]]" }} Beidzoties šaubu pilnajam "October" periodam, U2 [[1983]]. gadā izdeva albumu "[[War (albums)|War]]".<ref>Stoukss (1996), 36. lpp.</ref> Šajā ierakstā grupa "pārvērta pacifismu par ticību".<ref>Reinoldss, Saimons. ''Rip It Up and Start Again: Postpunk 1978-1984''. Penguin, 2005. 367. lpp. {{ISBN|0-14-303672-6}}</ref> "War" patiesums un "skarbās" ģitāru skaņas bija kas pretējs tābrīža pasaules mūzikā valdošajam "vēsajām" [[sintpops|sintpopam]].<ref>Greiems (2004), 14. lpp.</ref> Viena no albuma pazīstamākajām dziesmām ir "Sunday Bloody Sunday", kurā Bono tekstuāli ir centies salīdzināt [[1972]]. gada Asiņainās svētdienas notikumus ar [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienu.<ref>Makkormiks (2006), 135. lpp.</ref> Žurnāls "[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]" rakstīja, ka šī dziesma ir parādījusi to, ka grupa ir spējīga uz dziļu un nozīmīgu dziesmu rakstīšanu. "War" bija pirmais U2 albums, kurā redzamas fotogrāfa [[Antons Korbijns|Antona Korbijna]], kurš joprojām ir U2 pamatfotogrāfs un ir pamatīgi ietekmējis U2 publisko tēlu, fotogrāfijas.<ref>Makkormiks (2006), 127. lpp.</ref> "War", būdams grupas pirmais ievērojamais komerciālais panākums, debitēja 1. vietā Apvienotās Karalistes albumu topā, bet tā pirmais singls "New Year's Day" kļuva par U2 pirmo aizokeāna hitu.<ref>"New Year's Day" sasniedza 10. vietu Apvienotās Karalistes topā, ieguva plašu radio ēteru ASV, gandrīz iekļūstot šīs valsts top 50. (Makkormiks (2006), 139. lpp.); {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.songfacts.com/detail.php?id=892 | title = Songfacts: New Year's Day by U2 | publisher = Songfacts.com}}</ref> Sekojošajā "War" koncertturnejā grupa uzstājās izpārdotos koncertos Eiropā un ASV. Par šo tūri raksturojošu momentu kļuva attēls ar Bono, kurš dziesmas "Sunday Bloody Sunday"" laikā pa skatuvi staigā vicinot baltu karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.motherjones.com/arts/books/1989/05/bono.html | title = Bono Bites Back | publisher = MotherJones.com | first = Ādams | last = Bloks | date = 1989. g. 1. maijs}}</ref> Šajā koncerttūrē U2 ierakstīja savu koncertalbumu "[[Under a Blood Red Sky]]", kurā tika iekļauti koncertu video, kas ieguva plašu raidlaiku gan radio, gan [[MTV]], palīdzot paplašināt grupas auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://netmusiccountdown.com/inc/artist.php?artist=U2 | title = Net Music Countdown: U2 | publisher = netmusiccountdown.com | access-date = {{dat|2007|09|06||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070820163335/http://www.netmusiccountdown.com/inc/artist.php?artist=U2 | archivedate = {{dat|2007|08|20||bez}} }}</ref> Viņu diezgan neizdevīgais līgums ar ierakstu kompāniju ''Island Records'' tuvojās beigām, un 1984. gadā U2 parakstīja jaunu līgumu ar neierasti lielu summas paaugstinājumu. Saņemot lielāku sākotnējo samaksu, viņi sāka sarunas par savu autortiesību atgūšanu (piemēram, iegūt tiesības uz savām dziesmām), savas prioritātes reitinga celšanu kompānijā un vēl dažādiem uzlabojumiem līgumā.<ref>{{Laikraksta atsauce | last = Konelijs | first = Kristofers | title = Keeping the Faith | journal = [[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | date = 1984. g. 14. marts}}</ref> === "The Unforgettable Fire" un "Live Aid" (1984—1985) === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Mēs zinājām, ka pasaule ir gatava uzņemt "[[The Who]]" mantiniekus. Viss, ko mums vajadzēja darīt bija turpināt tādā pašā garā, un mēs bez šaubām būtu kļuvuši par dižāko grupu kopš "[[Led Zeppelin]]". Taču kaut kā mēs nejutāmies labi. Mēs jutām, ka mums ir plašākas iespējas, nekā kļūt par nākamo lielo kaut ko, mums bija kas unikāls, ko piedāvāt. Ja mēs kļūtu par standarta rokgrupu, no tā ciestu inovācijas. Mēs meklējām citu sajūtu.<p style="text-align: right;">—[[Bono]] par "The Unforgettable Fire" jauno virzienu.<ref name="U2byU2_147"/></p></blockquote> Albums "[[The Unforgettable Fire]]" tika izdots [[1984]]. gadā. Būdams ambients un abstrakts, tas iezīmēja uz to brīdi krasāko grupas mūzikas virziena maiņu.<ref name="PARRA_52-56">Parra, Pims Žals de la ''U2 Live: A Concert Documentary'', 52.-55. lpp., 1996, Harper Collins Publishers, {{ISBN|0-7322-6036-1}}</ref> Grupa baidījās, ka pēc īstenas rokmūzikas pārpilnā "War" albuma un tā koncertturnejas, viņi varēja kļūt par kārtējo "skarbo", "lozungu vadīto stadionu rokgrupu".<ref name="RS_JT">{{Laikraksta atsauce | last =Ponds | first =Stīvs | authorlink = | coauthors = | title =The Joshua Tree Album Review | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = | date =1987. g. 9. aprīlis | url =http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/108063/review/6067670/the_joshua_tree | doi = | id = | accessdate = | archive-date ={{dat|2007|02|23||bez}} | archive-url =https://web.archive.org/web/20070223074443/http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/108063/review/6067670/the_joshua_tree }}</ref> Tomēr, tā vietā lai kļūtu par kārtējo grupu, kas savu mūziku raksta pēc noteiktas formulas, sākās eksperimentēšana;<ref name="COMPLETE_21">Greiems (2004), 21. lpp.</ref> kā atceras Ādams Kleitons: "Mēs meklējām kaut ko nopietnāku, mākslinieciskāku."<ref name="U2byU2_147">Makkormiks (2006), 147. lpp.</ref> [[The Edge]] bija sajūsmā par [[Braiens Īno|Braiena Īno]] ambientajiem un "dīvainajiem darbiem", kas kopā ar savu skaņu inženieri [[Daniels Lanuā|Danielu Lanuā]] galu galā piekrita producēt ierakstu.<ref>"Island Records" priekšnieks [[Kriss Blekvels]] iesākumā centās atrunāt grupu no šādas producentu izvēles, uzskatot, ka tieši brīdī, kad grupa bija gatava sasniegt augstāko panākumu līmeni, Īno "viņus apglabātu ar savu avangarda nonsensu". (Makkormiks (2006), 151. lpp.)</ref> [[Attēls:Live Aid - U2.jpg|thumb|left|U2 priekšnesums "[[Live Aid]]" koncertā bija pagrieziena punkts grupas karjerā.]] Albumam "The Unforgettable Fire" ir bagātīga skaņa. Sekojot Lanuā norādījumiem, Mullena bungošana kļuva brīvāka un liegāka, bet Kleitona basa spēlēšana kļuva noturīgāka, piemēram, ritms vairs nepārtrūka, bet plūda līdzi dziesmām.<ref name="STOKES_50-51">{{Grāmatas atsauce| last = Stoukss| first = Nials| title = Into The Heart: The Story Behind Every U2 Song| publisher = HarperCollins Publishers |date=1996| location = Austrālija| pages = 50.-51. lpp.| id = {{ISBN|0-7322-6036-1}}}}</ref> Albuma dziesmu teksti, kas var tikt interpretēti dažādi, kopā ar atmosfērisko skaņu nodrošina to, ko pati grupa sauc par "ļoti vizuālu sajūtu".<ref name="PARRA_52-56"/> Bono nesen pirms albuma ierakstīšanas bija aizrāvies ar daiļliteratūru, filozofiju un dzeju, un saprata, ka viņa dziesmu rakstīšanas misija, kas iepriekš tika veikta diezgan negribīgi, bija dzejiska. Ierakstīšanas grafiks bija ļoti piesātināts, tomēr Bono sajuta, ka dziesmas "Bad" un "Pride (In The Name of Love)" vēl nebija līdz galam pabeigtas.<ref name="U2byU2_151">Makkormiks (2006), 151. lpp.</ref> "Pride (In the Name of Love)", dziesma par [[Mārtins Luters Kings|Mārtinu Luteru Kingu]], kļuva par albuma pirmo singlu un to brīdi lielāko grupas hitu, kļūstot par pirmo U2 dziesmu, kas sasniegusi ASV top 40.<ref>Greiems, (2004), 23.-24. lpp.</ref> {{Audio piemērs |fails = Tuf sample.ogg |nosaukums = "The Unforgettable Fire" (1984) |apraksts = No albuma "[[The Unforgettable Fire]]". Dziesma ir visu albumu raksturojoša, tai ir bagātīga, simfoniska skaņa, kas veidota ar ambientām ģitāru skaņām un plūstošu ritmu. Šķietami nepabeigts dziesmas teksts.<ref name="STOKES_55">{{Grāmatas atsauce| last = Stoukss| first = Nials| title = Into The Heart: The Story Behind Every U2 Song| publisher = HarperCollins''Publishers''| date= 1996| location = Austrālija| pages = 55. lpp.| id = {{ISBN|0-7322-6036-1}}}}</ref> }} Liela daļa no "The Unforgettable Fire" koncertturnejas pārvācās uz iekštelpu arēnām un U2 sāka ilgu cīņu par savas auditorijas iegūšanu.<ref>de la Parra (1994), 62.-63. lpp</ref> Grupai kļuva problemātiska jauno studijā ierakstīto dziesmu, kā, piemēram, "The Unforgettable Fire" un "Bad", atskaņošana dzīvajā.<ref name="PARRA_52-56"/> Kā risinājums tika izvēlēta mūzikas kārtības ieprogrammēšana, ko iepriekš grupa bija atteikusies lietot, bet tagad lieto lielākajā daļā savu koncertu.<ref name="PARRA_52-56"/> Dziesmas tika kritizētas kā "nepabeigtas", "haotiskas" un "nefokusētas", taču albums ieguva lielāku jēgu koncertos.<ref>"Rolling Stone", kas kritiski vērtēja dziesmas "Bad" albuma versiju, tā koncertversiju nodēvēja par "lielisku". {{Laikraksta atsauce | last =Henke | first =Džeimss | authorlink = | coauthors = | title =<nowiki>''Wide Awake in America''</nowiki> Albuma apskats | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = |date=1985. g. 18. jūlijs | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref> 1985. gada jūlijā U2 piedalījās "[[Live Aid]]" koncertā [[Vemblijas stadions|Vemblijas stadionā]], kas tika rīkots, lai atbalstītu bada cietējus [[Etiopija|Etiopijā]].<ref>[http://www.mtv.com/news/articles/1504968/20050629/story.jhtml Live Aid: A Look Back At A Concert That Actually Changed The World] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100217083139/http://www.mtv.com/news/articles/1504968/20050629/story.jhtml |date={{dat|2010|02|17||bez}} }} MTV.com.</ref> U2 priekšnesums tiek uzskatīts par vienu no visa koncerta atmiņā paliekošākajiem un bija pagrieziena punkts grupas karjerā.<ref>Makkormiks (2006), 164. lpp.</ref> Dziesmas "Bad" laikā Bono nokāpa no skatuves, lai apskautu kādu fani un padejotu ar viņu, parādot miljonu auditorijai televīzijā personisko saikni, ko Bono var radīt ar skatītājiem.<ref>de la Parra (2003), 72.-73. lpp.</ref> 1985. gadā žurnāls "Rolling Stone" nosauca U2 par "1980. gadu labāko grupu", sakot, ka "aizvien pieaugošajam rokenrola fanu pulkam, U2 ir kļuvusi par vissvarīgāko grupu, iespējams, pat par vienīgo svarīgo grupu."<ref>[http://80music.about.com/od/artistsqu/p/u2profile.htm U2, the Only Band that Mattered in the '80s?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070221215317/http://80music.about.com/od/artistsqu/p/u2profile.htm |date={{dat|2007|02|21||bez}} }} about.com.</ref> === "The Joshua Tree" un "Rattle and Hum" (1986—1989) === Draudzība ar [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]], [[Van Morisons|Van Morisonu]] un [[Kīts Ričardss|Kītu Ričardsu]] iedrošināja grupu atgriezties pie rokmūzikas saknēm un palīdzēja Bono fokusēt savas spējas kā dziesmu un dziesmu tekstu autoram.<ref>Makkormiks (2006), 179. lpp.</ref> Atklājot, "ka U2 nav tradīciju, mēs esam kā no cita visuma", grupa pētīja amerikāņu [[Blūzs|blūza]], [[Kantrī mūzika|kantrī]] un [[gospeļu mūzika|gospeļu mūziku]].<ref>Bono in McCormick (2006), 169., 177. lpp.</ref> Grupa vēlējās uzbūvēt "The Unforgettable Fire" atmosfēru, taču iepriekšējā albuma šķietami nefokusēto dziesmu vietā viņi meklēja "smagāk sitošu" skaņu, vispārpieņemtā dziesmas struktūras disciplīnā.<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Dekērtiss | first =Entonijs | authorlink = | coauthors = | title =U2 Releases The Joshua Tree | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] |date=1987. g. 27. marts}}</ref> U2 pārtrauca savas 1986. gada ierakstu sesijas, lai kļūtu par galvenajiem māksliniekiem ''[[Amnesty International]]'' "A Conspirancy of Hope" koncerttūrē, taču tā vietā, lai tā kļūtu par traucēkli, tūre piedeva papildus intensitāti un spēku viņu jaunajai mūzikai.<ref>Makkormiks (2006), 174. lpp.</ref> Savos 1986. gada ceļojumos uz [[Salvadora|Salvadoru]] un [[Nikaragva|Nikaragvu]], Bono ieraudzīja zemnieku nelaimes valstu iekšējo konfliktu dēļ; šī pieredze vēlāk kļuva par galveno albuma ietekmi. Albums sevī ietver antipātijas pret Ameriku, tostarp dusmas pret ASV politiku Centrālamerikā, pretēji grupas dziļajam fascinējumam pret šo valsti, tās plašajām ārēm, brīvību un to, uz ko tā pastāv.<ref name="Makkormiks 2006, 186. lpp">Makkormiks (2006), 186. lpp.</ref> Grupa vēlējās mūziku ar [[Piederības izjūta|piederības izjūtu]] kādai vietai, ar ārkārtīgu kvalitāti; albuma mūzikā un dziesmu tekstos ir redzams iespaids no amerikāņu rakstnieku grāmatām, kuras grupas dalībnieki ir lasījuši.<ref>Greiems (2004), 27.-30. lpp.</ref> <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Amerikas mežonīgais skaistums, kulturālā bagātība, garīgais tukšums un nežēlīgā vardarbība ir izklāstīti, lai apvienotu katru "The Joshua Tree" veidojošo aspektu — tā nosaukumā un uz albuma vāka, blūza un kantrī mūzikas aizguvumos šajā mūzikā... Turklāt Bono saka, ka "Amerikas mitoloģijas dziļāka iepazīšana" ir ļoti būtiska daļa no "The Joshua Tree" mākslinieciskās būtības.<p style="text-align: right;">—''[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]''<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Dekērtiss | first =Entonijs | authorlink = | coauthors = | title =Patiesības un sakarības | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = | date =1987. gada 7. maijs | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref></p> </blockquote> Albumu "[[The Joshua Tree]]", kuru grupa nosauca par "veltījumu" Amerikai, kas drīzāk ir kā metafora,<ref name="Makkormiks 2006, 186. lpp"/> tika izdots 1987. gada martā. Tas kļuva par visātrāk pārdoto albumu Britu topa vēsturē, kā arī deviņas nedēļas atradās 1. vietā ASV pārdotāko albumu topā.<ref>{{cite video | title =Classic Albums: The Joshua Tree | medium =televīzijas dokumentālā filma | publisher =Eagle Rock Entertainment |date=1998 }}; Makkormiks (2006), 186. lpp.</ref> Šis albums palīdzēja U2 iegūt savas pirmās divas [[Grammy balva]]s.<ref>Kā gada labākais albums un labākais kādas grupas albums.[http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=u2&year=1987&genreID=0&hp=1 GRAMMY ieguvēju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710131456/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=u2&year=1987&genreID=0&hp=1 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }} grammy.com.</ref> Albuma pirmie divi singli, rokenrola [[bolero]] "With or Without You"<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Ponds| first =Stīvs| authorlink = | coauthors = | title =The Joshua Tree Album Review | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = |date=1987. g. 9. aprīlis | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref> un ritmiskais gospelis "I Still Haven't Found What I'm Looking For", abi sasniedza 1. vietu ASV. U2 kļuva par ceturto rokgrupu, kas nokļuvusi uz laikraksta "[[Time (laikraksts)|Time]]" vāka,<ref>[[The Beatles]], [[The Band]] un [[The Who]] bija pirmās trīs.</ref> kurā U2 tika nosaukta par "rokmūzikas aktuālāko grupu".<ref>"[http://www.time.com/time/covers/0,16641,19870427,00.html Rock's Hottest Ticket] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111011171650/http://www.time.com/time/covers/0,16641,19870427,00.html |date={{dat|2011|10|11||bez}} }}" Time Magazine arhīvs, 1987. g. aprīlis.</ref> Albums palīdzēja U2 sasniegt U2 jaunu augstākās slavas līmeni, žurnāls "Rolling Stone" to ir nosaucis par vienu no visu laiku labākajiem rokmūzikas albumiem.<ref name="rollingstone.com">[http://www.rollingstone.com/news/story/5938174/the_rs_500_greatest_albums_of_all_time/ "Rolling Stone" 500 visu laiku labākie albumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130622183425/http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531 |date={{dat|2013|06|22||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120601013647/http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531}} Rollingstone.com.</ref> "The Joshua Tree" koncertturneja bija pirmā, kurā grupa pati pastāvīgi spēlēja stadionos, tā izpārdeva arēnas un stadionus visā pasaulē.<ref>de la Parra (1994), 102.-103.; 111. lpp.</ref> "The Joshua Tree" tūres laikā tika uzņemta dokumentālā filma "[[Rattle and Hum]]", kopā ar to tika izdots arī tāda paša nosaukuma dubultalbums ar 9 jaunām studijas dziesmām un sešiem U2 dzīvajiem priekšnesumiem. Tas 1988. gada oktobrī tika izdots ierakstu veikalos un kinoteātros, un bija iecerēts kā veltījums amerikāņu mūzikai.<ref>Stoukss (1996), 78. lpp.; Greiems (2004), 36.-38. lpp.</ref> Filmā bija iekļautas dziesmas, kas ierakstītas [[Memfisa (ASV)|Memfisas]] "Sun" studijā un dziesmas kopā ar [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]] un [[B.B. Kings|B.B. Kingu]]. Kaut gan tas guva pozitīvas atsauksmes no fanu puses, tomēr "Rattle and Hum" saņēma diezgan negatīvas atsauksmes no filmu un mūzikas kritiķiem.<ref>[http://www.allmusic.com/album/rattle-and-hum-r51739 Allmusic.com ''Rattle and Hum'' review]; Kristgau, Roberts. "[http://www.robertchristgau.com/get_artist.php?name=u2 ''Rattle and Hum'']. robertchristgau.com.</ref> Albuma atbalstam grupa nerīkoja plašu koncertturneju, tika veikta salīdzinoši īsā "Lovetown" tūre, kuras lielākā daļa koncertu norisinājās [[Austrālija|Austrālijā]]. Juzdams grupas muzikālo stagnāciju, Bono dekādi noslēdzošajā koncertā paziņoja, ka ir beigusies līdz šim dzirdētā U2 ēra, un ir "...vienkārši jādodas tālāk un jāizsapņo to visu vēlreiz".<ref>Makkormiks (2006), 213. lpp.; "A Story of One" [dokumentālā filma].</ref> === "Achtung Baby", "Zoo TV" un "Zooropa" (1990—1993) === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Šo ierakstu raksturojošie atslēgas vārdi bija "lēts, projām metams, tumšs, seksīgs", "industriāls" (ļoti labs), "nopietns, pieklājīgs, mīļš, pareizs, roķīgs" un "lineārs" (galīgi slikts). Bija labi, ja dziesma aiznesa tevi ceļojumā vai lika tev domāt, ka tavs mūzikas atskaņotājs ir salūzis, slikti, ja tas tev atgādināja par ierakstu studijām vai par U2... Berlīne kļuva par ieraksta konceptuālo pamatu. Trīsdesmito gadu Berlīne — pagrimusi, seksuāla un tumša; tai pretī deviņdesmito gadu Berlīne — atdzimusi, haotiska un optimistiska...<p style="text-align: right;"> — [[Braiens Īno]] par "Achtung Baby" ierakstīšanu<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Īno | first =Braiens | authorlink =Braiens Īno | coauthors = | title =Bringing Up Baby | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = | date = 1991. g. 28. novembris | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref></p></blockquote> [[1991]]. gada novembrī U2 izdeva albumu "[[Achtung Baby]]". Sāpināti par "Rattle and Hum" kritiku, grupa veica krasu muzikālā un tematiskā virziena maiņu, vislielāko kopš "The Unforgettable Fire" laikiem.<ref>Flenegens (1995), 4.—6. lpp.; Greiems (2004), 43. lpp.</ref> Skaņas ziņā "Acthung Baby" sevī ietvēra tā laika [[deju mūzika|deju]], [[industriālā mūzika|industriālās]] un [[alternatīvā mūzika|alternatīvās mūzikas]] ietekmes; pati grupa šā albuma skaņu raksturoja kā "četru vīru veikto Džošuas koka nociršanu".<ref>[http://www.bullz-eye.com/music/deep_cuts/2005/U2_part_1.htm Deep Cuts: U2, Part I]</ref> Tematiskā ziņā, tas bija dziļš un personisks ieraksts; tas bija tumšāks un neparastāks, salīdzinot ar grupas iepriekšējo veikumu. Komerciālā un kritiķu atzinumu ziņā tas ir bijis viens no grupas visveiksmīgākajiem albumiem, un būtiska grupas 1990. gadu sākuma atjaunināšanas sastāvdaļa.<ref>Greiems (2004), 44. lpp.</ref> Tāpat kā "The Joshua Tree", žurnāls "Rolling Stone" to ir nosaucis par vienu no visu laiku labākajiem rokmūzikas albumiem.<ref name="rollingstone.com"/> Iesākumā grupa pie "Achtung Baby" strādāja [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]], meklējot iedvesmu un jaunas idejas no [[Vācija]]s atkalapvienošanās. Šo albumu ar Braiena Īno palīdzību producēja Daniels Lanuā.<ref>Flenegens (1995), 7. lpp.</ref> Berlīnes sesiju laikā grupas iekšienē radās nopietns konflikts par materiāla kvalitāti un muzikālo virzienu. Kamēr Kleitons un Mullens deva priekšroku skaņai, kas būtu līdzīga U2 iepriekšējiem darbiem, Bono un The Edge, kurus bija iedvesmojusi alternatīvā un Eiropas deju mūzika, vēlējās pārmaiņas. Ļoti lēns progress un strīdi izvērsās, kad grupa mēģināja apspēlēt The Edge radīto ģitāras ritmu, kas vēlāk izvērsās par vienu no grupas vispopulārākajām dziesmām "One".<ref>Flenegens (1995), 6.-11. lpp.</ref> [[Attēls:Zoo stage.jpg|thumb|left|"Zoo TV" tūres skatuve]] {{Audio piemērs |fails = Fly sample.ogg |nosaukums = "The Fly" (1991) |apraksts = Pirmais albuma "[[Achtung Baby]]" singls. Dzirdami hip-hopam raksturīgi piesitieni, sagrozīta balss un smagnējs industriālās mūzikas skanējums, kas pretējs tradicionālajam U2 skanējumam.<ref>Flenegens (1995), 30. lpp.; Greiems (2004), 49. lpp.; {{Grāmatas atsauce| last = Stoukss| first = Nials| title = Into The Heart: The Story Behind Every U2 Song| publisher = HarperCollins''Publishers''| date= 1996| location = Austrālija| pages = 102. lpp.| id = {{ISBN|0-7322-6036-1}}}}</ref> }} "Zoo TV" koncerttūre, kas risinājās no [[1992]]. līdz [[1993]]. gadam, bija [[multimediji|multimediju]] pasākums, kurā uz skatuves bija simtiem ekstravagntu video ekrānu, lidojošas ''[[Trabant]]'' automašīnas, augsti torņi, [[satelīttelevīzija]] savienojuma vadi, slīdošas teksta rindas un virs skatuves Bono izdomātie tēli, kā "Muša", "Spoguļbumbas vīrs" un "Misters Makfisto". Ekstravagantie šovi iesākumā bija iecerēti kā kontrastam ar parastajām skatuvēm iepriekšējās U2 koncerttūrēs, radot uz skatuves dažādas rokenrolam raksturīgas pārmērības. Šajos šovos U2 parādīja savu viedokli par kabeļtelevīzijas iejaukšanos visās jomās un tās ziņām, izklaidi un mājas iepirkšanos.<ref>de la Parra (1994), 139.-141. lpp.; Flenegens (1995), 12.-13, 58.-61. lpp; Stoukss (1996), 110.-111. lpp.</ref> Koncertu laikā grupa veica joku zvanus ASV prezidentam [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Bušam]], [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un citiem. Strīdus izraisīja arī dzīvais satelīta savienojums ar [[Sarajeva]]s kara torni.<ref>de la Parra (2003), pages 153, 166</ref> Ātri ierakstītais un "Zoo TV" tūres pārtraukumā 1993. gada vidū izdotais albums "[[Zooropa]]" turpināja vairākas tēmas, kas bija raksturīgas "Achtung Baby" un "Zoo TV" tūrei. Iesākumā tas bija paredzēts kā [[EP ieraksts|EP]], taču grupa to pagarināja līdz pilnam studijas albumam. Tas bija vēl atšķirīgāks no agrākajiem U2 ierakstiem, iekļaujot sevī [[tehno]] un citus elektroniskos efektus.<ref>Greiems (2004), 51. lpp.</ref> Lielākā daļa dziesmu vismaz vienreiz tika spēlētas 1993. gada tūres posmā, kas izvērtās pa Eiropu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Japānu; puse no albuma dziesmām tika iekļautas tūres pastāvīgi atskaņojamo dziesmu sarakstā.<ref>de la Parra (2003), 166.-172. lpp.</ref> === "Passengers", "Pop" un "PopMart" (1995—1998) === [[1995]]. gadā U2 izdeva eksperimentālo albumu ar nosaukumu "[[Original Soundtracks 1]]". Iepriekšējo 3 U2 albumu producents Braiens Īno piedalījās kā pilnvērtīgs grupas partneris, veicot gan dziesmu rakstīšanas procesu, gan arī uzstājoties. Šī iemesla dēļ, kā arī ieraksta krasi eksperimentālās dabas dēļ, grupa izlēma to izdot ar pseidonīmu "Passengers", lai atšķirtu šo albumu no citiem parastajiem U2 albumiem. Pēc U2 standartiem, albums bija komerciāli neveiksmīgs un saņēma galvenokārt sliktu kritiku. Tomēr dziesma "Miss Sarajevo", kurā piedalās arī [[Lučāno Pavaroti]], un kuru Bono ir nosaucis par vienu no savām mīļākajām U2 dziesmām,<ref>McCormick (2006), page 261-262</ref> guva diezgan labus panākumus. <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Nepietiek ar vienkārši lielisku dziesmu tekstu uzrakstīšanu; nepietiek ar tikai lielisku ideju, šīm visām lietām jābūt vienkopus, lai varētu disciplinēt sevi darbam. Mēs šo albumu nodosim remiksētājam, dosimies atpakaļ, uz ko tas iesākumā bija iecerēts, tātad "Mofo" ir lipīga melodija ar īstu plastisku uzbrukumu, "Do You Feel Loved" ir šķidrs, āķīgs horizonts, kas paceļ izčukstēto intimitāti pašā augšā, bet "If God Will Send His Angels" jākļūst par pērlēm un dimantiem.<p style="text-align: right;"> — [[Bono]] par albumu "Pop"<ref>Makkormiks (2006), 269. lpp.</ref></p></blockquote> Savā 1997. gada albumā "[[Pop (albums)|Pop]]" U2 turpināja eksperimentēt; stingri piesitieni, programmēšana, iztekts ritms un samplēšana albumam piešķīra smagus, [[fanks|fankmūzikai]] raksturīgus deju ritmus.<ref>Graham (2004), pages 62-63</ref> Albums tika izdots martā, tas debitēja 1. vietās 35 pasaules valstīs un saņēma pārsvarā pozitīvas atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1111&news_type=review | title = (U2 have) relaxed sufficiently to allow a certain funk into their music... | publisher = NME | 4 = | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201511/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1111&news_type=review }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1110&news_type=review | title = U2 have not reinvented themselves so much as rediscovered themselves... | publisher = Sunday Times | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201453/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1110&news_type=review }}</ref> Piemēram, žurnāls "Rolling Stone" paziņoja, ka U2 ir "uzdrīkstējušies un izveidojuši vienu no savām visu laiku labākajām mūzikām."<ref>{{Laikraksta atsauce| last =| first =| authorlink =| coauthors =| title =Rolling Stone Pop Review| journal ="Rolling Stone"| volume =| issue =756| pages =| publisher =| date =1997. g. marts| url =http://www.u2station.com/news/archives/1997/03/index.php| doi =| id =| accessdate =| archive-date ={{dat|2008|02|13||bez}}| archive-url =https://web.archive.org/web/20080213111210/http://www.u2station.com/news/archives/1997/03/index.php}}</ref> Citi juta, ka albums ir liela vilšanās, tādējādi tā pārdošanas rezultāti bija vāji, salīdzinot ar iepriekšējiem U2 izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.andrewmueller.net/display.lasso?id=88 | title = U2's Pop reconsidered | Author = Endrjū Mullers | access-date = {{dat|2010|06|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100810120533/http://www.andrewmueller.net/display.lasso?id=88 | archivedate = {{dat|2010|08|10||bez}} }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://media.www.dailytexanonline.com/media/storage/paper410/news/2000/10/30/Entertainment/U2.Makes.Album.World.Is.Waiting.For-700580.shtml | title = U2 makes album world is waiting for | publisher = The Daily Texan online | access-date = {{dat|2008|01|07||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080630203936/http://media.www.dailytexanonline.com/media/storage/paper410/news/2000/10/30/Entertainment/U2.Makes.Album.World.Is.Waiting.For-700580.shtml | archivedate = {{dat|2008|06|30||bez}} }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.christianitytoday.com/music/reviews/2002/thebestof19902000.html | title = The Best of 1990-2000 - U2 | publisher = Christianity Today | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2009|09|07||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090907013241/http://www.christianitytoday.com/music/reviews/2002/thebestof19902000.html }}</ref> Grupa steidzās pabeigt albumu savas koncerttūres laikā, un Bono ir atzinis, ka albums "nekomunicē ar klausītāju tā, kā tas bija iecerēts".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.contactmusic.com/new/xmlfeed.nsf/mndwebpages/u2%20set%20to%20rerecord%20pop | title = U2 Set to Re-Record Pop | publisher = contactmusic.com | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2009|03|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090315051228/http://www.contactmusic.com/new/xmlfeed.nsf/mndwebpages/u2%20set%20to%20rerecord%20pop }}</ref> Albumam sekojošā "PopMart" tūre sākās 1997. gada aprīlī un turpināja "Zoo TV" iesākto pārmērību tēmu. Uz skatuves bija 30 metrus augsta zelta arka, 45 metrus liels video ekrāns un 12 metrus liela spoguļbumba. Tāpat kā "Zoo TV" tūrē, arī šajā tūrē bija jūtama reklāmu ietekme un bija iecerēts sūtīt sarkastisku paziņojumu tiem, kas apvainoja U2 komerciālismā. Var uzskatīt, ka U2 iecere izgāzās, tomēr apmierināja daudzus, kuri bija redzami apmulsuši par grupas jauno tēlu un pārspīlēto priekšnesumu.<ref>{{Laikraksta atsauce|last=Carter|first=Geoff|title=U2 live: Play-by-play of the concert|journal=The Las Vegas Sun|date=1997. g. 27. aprīlis}}; [http://www.spin.com/community/blogs/kyle_anderson/2006/10/061004_u2/ U2, Brute?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080209154600/http://www.spin.com/community/blogs/kyle_anderson/2006/10/061004_u2/ |date={{dat|2008|02|09||bez}} }} spin.com.; [http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/321527/review/5942462/pop U2:Pop : Mūzikas apskati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080220072729/http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/321527/review/5942462/pop |date={{dat|2008|02|20||bez}} }} Rollingstone.com, 1997. g. decembris.</ref> Vēlā "Pop" pabeigšana nozīmēja to, ka mēģinājumu laiks bija ierobežots un no tā cieta priekšnesumi pirmajos tūres koncertos.<ref>de la Parra (2003), 193.-202. lpp.</ref> Par tūres svarīgāko notikumu uzskatāms koncerts [[Sarajeva|Sarajevā]], kur U2 kļuva par pirmo slaveno grupu, kas pilsētā uzstājās pēc [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]].<ref name="Rock On The Net: U2">[http://www.rockonthenet.com/artists-u/u2_main.htm Rock On The Net: U2] rockonthenet.com.</ref> Lerijs Mullens koncertu aprakstīja kā "pieredzi, jo es nekad mūžā neaizmirsīšu, un es esmu pavadījis grupā 20 gadus, lai tikai spēlētu šajā koncertā, un tagad, kad esmu to izdarījis, es saprotu, ka viss ir bijis tā vērts".<ref>[http://entertainment.msn.com/news/article.aspx?news=106185&mpc=2 U asked U2!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071103141658/http://entertainment.msn.com/news/article.aspx?news=106185&mpc=2 |date={{dat|2007|11|03||bez}} }} msn.com.</ref> Bono šo koncertu aprakstīja kā "vienu no smagākajām un lieliskākajām naktīm manā mūžā."<ref>[http://www.u2station.com/news/archives/1997/09/index.php Bono in Conversation] The Independent</ref> === "Joprojām labākā grupa pasaulē" (2000—2006) === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Ir viegli sevi saistīt ar "All That You Can't Leave Behind", jo tas ir pilns ar lieliskām dziesmām, kas ir svarīgas plašai auditorijai, ar tā skaidrajām norādēm uz ģimeni, draudzību, mīlestību, nāvi un atdzimšanu. Šajā albumā iesākumā ir vairāk jūtama Lanuā nevis Īno ietekme, taču šī albuma skaņa nāk no pašas grupas, kas šādu mūziku jau ir radījusi, gatavojot albumu "Rattle and Hum". Šoreiz viņi neimitē un nekam to nevelta. Šoreiz tā ir dvēseles mūzika, nevis mūzika par dvēseli.<p style="text-align: right;"> — Karolīna van Ūstena de Bēra<ref name="COMPLETE_21"/></p></blockquote> Sekojot salīdzinoši vēsajai albuma "Pop" uzņemšanai, U2 vairākos pasākumos uzsvēra, ka viņiem ir "atkal jāpierāda, ka joprojām esam labākā grupa pasaulē".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.time.com/time/arts/article/0,8599,212605,00.html |title=Bono's Mission |last=Tirangels |first=Džošs |work=laikraksts "Time" |access-date={{dat|2008|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080217054847/http://www.time.com/time/arts/article/0,8599,212605,00.html }}</ref> Kopš [[2000. gads|2000]]. gada grupa veido dziesmas ar daudz tradicionālāku skanējumu, tomēr saglabājot arī ietekmes no saviem iepriekšējiem muzikālajiem eksperimentiem.<ref>Makkormiks (2006), 289., 296. lpp.</ref> Albums "[[All That You Can't Leave Behind]]" tika izdots 2000. gada oktobrī un atkalapvienoja grupu ar producentiem Braienu Īno un Danielu Lanuā. Daudzi, kas īsti nebija apmierināti ar grupas 1990. gadu eksperimentiem, šo albumu novērtēja kā atgriešanos pie izcilības;<ref>[http://www.guardian.co.uk/friday_review/story/0,,388228,00.html#article_continue Time to Get the Leathers Out] Guardian.co.uk.</ref> žurnāls "Rolling Stone" to nosauca par U2 trešo meistardarbu pēc "The Joshua Tree" un "Achtung Baby".<ref>{{Laikraksta atsauce | last = Hanters | first = Džeimss | title = Review: All That You Can't Leave Behind | journal = "[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]" | issue = RS 853 | date = 2000. g. 26. oktobris | url = http://www.rollingstone.com/reviews/album/232369/all_that_you_cant_leave_behind | accessdate = | archive-date = {{dat|2008|02|17||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080217033500/http://www.rollingstone.com/reviews/album/232369/all_that_you_cant_leave_behind }}</ref> Albums debitēja 1. vietā 22 valstīs<ref>[http://www.therockradio.com/u2/biography.html The Rock Radio: U2 biography] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100206013542/http://www.therockradio.com/u2/biography.html |date={{dat|2010|02|06||bez}} }} therockradio.com.</ref> un tā pasaules mēroga hits "Beautiful Day" ieguva trīs [[Grammy balva]]s. Arī pārējie albuma singli "Walk On", "Elevation" un "Stuck in a Moment You Can't Get Out Of" ieguva Grammy balvas. [[Attēls:U2 Super Bowl.jpg|thumb|left|U2 uzstājas [[Superkauss|Superkausa]] XXXVI pārtraukuma priekšnesumā 2002. gada 3. februārī]] Sekojošajā "Elevation" koncerttūrē U2 uzstājās jau uz piezemētākas skatuves, atgriežoties arēnās pēc gandrīz dekādes pavadītas stadionos. Sirdsveida skatuve un rampa guva lielāku saikni ar skatītājiem. Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, jaunais albums ieguva papildus rezonansi. Tā gada oktobrī U2 uzstājās vairākos izpārdotos koncertos ''[[Madison Square Garden]]'' [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Vēlāk intervijās Bono un The Edge šos Ņujorkas koncertus nosauca par vieniem no saviem visvairāk atmiņā paliekošajiem un emocionālākajiem priekšnesumiem.<ref>{{cite video | title =VH1: All Access: U2 | medium =dokumentālā filma | date=2005 | url = http://www.imdb.com/title/tt0955085/ }}</ref> 2002. gada sākumā U2 uzstājās XXXVI Superkausa pārtraukumā.<ref>de la Parra (2003), 268. lpp.</ref> Grupas nākamais albums "[[How to Dismantle an Atomic Bomb]]" klajā nāca [[2004. gads|2004]]. gada novembrī. Skaņas ziņā, grupa meklēja smagāk sitošu rokmūziku par "All That You Can't Leave Behind". Bono apgalvo, ka tematiskā ziņā "vairākas dziesmas ir par naivumu un nezināšanas noliegšanu."<ref name="ReferenceA">{{Laikraksta atsauce | last =Venners | first =Jans | title =Bono On The Records | journal =Rolling Stone | issue =648 | pages =74.-75. lpp. |date=2006. g. februāris}}</ref> Albuma pirmais singls "Vertigo" piedalījās plaši rādītajās [[Apple Computer|Apple]] [[iPod]] televīzijas reklāmās, kā rezultātā tika izdota īpaša U2 iPod versija. Albums debitēja pirmajā vietā ASV, kur pirmās nedēļas pārdoto kopiju skaits bija divreiz lielāks nekā "All That You Can't Leave Behind", uzstādot grupas rekordu.<ref name="Rock On The Net: U2"/> Apgalvojot, ka šis albums var sacensties ar U2 trīs labākajiem albumiem, Bono ir teicis: "Šajā albumā nav vāju dziesmu. Taču kā albums kopumā tas nav nekas vairāk kā tā daļu summa, un tas mani patiešām tracina."<ref name="ReferenceA"/> Izmantojot līdzīgu skatuves dizainu kā iepriekšējā tūrē, "Vertigo" koncertturnejas dziesmu saraksts bija variēts vairāk nekā jebkurā citā U2 tūrē kopš "Lovetown" turnejas, iekļaujot sevī dziesmas, kas netika spēlētas koncertos kopš 1980. gadu sākuma. Tāpat kā "Elevation" tūre, arī "Vertigo" tūre guva lielus komerciālos panākumus.<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1001659352 U2's Vertigo Leads Year's Top Tours] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080214082404/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1001659352 |date={{dat|2008|02|14||bez}} }} billboard.com.</ref> Albums un tā singli ieguva Grammy balvas visās 8 kategorijās, kurās U2 tika nominēti. [[2005. gads|2005]]. gadā [[Brūss Springstīns]] ievadīja U2 [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].<ref name="RRHOF">[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/4349877.stm U2 stars enter rock Hall of Fame] bbc.co.uk.; [http://www.u2station.com/news/archives/2005/03/transcript_bruc.php Transcript: Bruce Springsteen Inducts U2 into the Rock and Roll Hall of Fame] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090126032959/http://www.u2station.com/news/archives/2005/03/transcript_bruc.php |date={{dat|2009|01|26||bez}} }} u2station.com.</ref> 2006. gada augustā grupa pārveda daļu no saviem finansiālajiem īpašumiem uz Nīderlandi, divus mēnešus pēc tam, kad Īrijā mākslinieku nodokļi tika palielināti līdz €250 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.ie/national-news/u2-move-their-rock-empire-out-of-ireland-133364.html|title=U2 move their rock empire out of Ireland|date=2006. g. 6. augusts | accessdate=2006-08-06 |author=Daniels Makkonels}}</ref> === "No Line On The Horizon" (2006 — pašlaik) === [[2008. gads|2008]]. gada decembrī U2 izdeva 3D koncertfilmu "[[U2 3D]]", atainojot grupas uzstāšanos [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] 2006. gadā Vertigo tūrē. Kopš 2006. gada grupa ierakstīja jauno materiālu kopā ar [[Riks Rubins|Riku Rubinu]], bet, būdami neapmierināti ar rezultātiem, 2007. gadā jūnijā sāka strādāt kopā ar producentiem [[Braiens Īno|Braienu Īno]] un [[Daniels Lanuā|Danielu Lanuā]], beidzot darbu pie albuma "[[No Line on the Horizon]]" 2008. gada decembrī. 2009. gada 18. janvārī grupa uzstājās ASV prezidenta Baraka Obamas inaugurinācijas svinībās, izpildot divas dziesmas — "[[Pride (In the Name of Love)]]" un "[[City of Blinding Lights]]". Jaunais albums tika izdots 2009. gada 27. februārī,<ref>[http://music.msn.com/music/article.aspx?news=344832&gt1=28102 U2 set to release new album in March] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090212101915/http://music.msn.com/music/article.aspx?news=344832&gt1=28102 |date={{dat|2009|02|12||bez}} }} msn.com</ref> bet pirmais singls no jaunā albuma bija "[[Get On Your Boots]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7824241.stm | title = U2 to perform new single at Brits | publisher = [[BBC Online]] | date = 2009-01-12 | accessdate = 2009-01-12}}</ref> kam vēlāk sekoja vēl divi singli — "[[Magnificent]]" un "[[I'll Go Crazy If I Don't Go Crazy Tonight]]". Grupa ir apstiprinājusi, ka plāno izlaist jaunu albumu ar pagaidu nosaukumu "Songs of Ascent", kas sastāvēs no materiāla, kas ticis ierakstīts "No Line on the Horizon" sesiju laikā. Bono saka, ka albums būšot "meditatīvāks albums ar svētceļojuma tēmu".<ref name="guardian">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/music/2009/feb/15/u2-no-line-on-the-horizon | title = The Wanderers | work = [[The Guardian]] | first = Sean | last = O'Hagan | date = 2009. gada 15. februāris | accessdate = 2009. gada 15. februāris }};{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/03/04/u2-talk-horizon-follow-up-spider-man-musical-in-rolling-stone-cover-story/ |title=U2 Talk "Horizon" Follow Up, Spider-Man Musical in Rolling Stone Cover Story |first=Brian |last=Hiatt |work=Rolling Stone |date=2009. gada 4. marts |access-date=2009. gada 15. Oktobris |archive-date=2009. gada 23. Oktobris |archive-url=https://www.webcitation.org/5kjCOvTKo?url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/03/04/u2-talk-horizon-follow-up-spider-man-musical-in-rolling-stone-cover-story/ }}</ref> == Muzikālais stils == Jau no saviem pirmsākumiem, U2 ir radījuši savu uzreiz atpazīstamu skanējumu, ar melodisko instrumentālo skanējumu un plašo vokāla skanējumu.<ref name="ABOUT_TOP10">[http://80music.about.com/od/artistsqu/tp/topu2songs.htm Top 10 U2 Songs of the '80s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110525055736/http://80music.about.com/od/artistsqu/tp/topu2songs.htm |date={{dat|2011|05|25||bez}} }} about.com.</ref> Šā skanējuma saknes meklējamas daļēji no ierakstu producenta [[Stīvs Lilijvaits|Stīva Lilijvaita]] ietekmes, laikā, kad grupas muzikālās spējas vēl bija diezgan ierobežotas.<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/6769075/u2_dissect_bomb U2 Dissect "Bomb"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071104153640/http://www.rollingstone.com/news/story/6769075/u2_dissect_bomb |date={{dat|2007|11|04||bez}} }} rollingstone.com.</ref> The Edge ir pastāvīgi izmantojis ritmiskas atbalsis un sev raksturīgo ''delaju'' (skaņas aizkavēšanos),<ref>[http://www.amnesta.net/edge_delay/ A Study of the Edge's (U2) Guitar Delay] amnesta.net.</ref> lai padarītu spēcīgāku savu ģitāras skanējumu, klāt izmantojot arī īriem raksturīgo [[dūdas|dūdu]] skanējumu, lai akcentētu melodiju,<ref name="MU_MAG">[http://www.amnesta.net/edge_delay/musician_magazine_1986.html U2's Leading Edge] Musician Magazine.</ref> kas rada ambientu un atmosfērisku skaņu. Bono ir attīstījis savu [[falsets|falseta]] balss skanējumu<ref>[http://www.atu2.com/news/article.src?ID=4234&Key=off%20the%20record&Year=&Cat=12 Column: off the record..., vol. 6-201] atu2.com.</ref> un radījis nopietnus dziesmu tekstus par sociālajām, politiskajām un personiskajām tēmām, un guvis lielu atzinību par savu dziesmu rakstīšanu. The Edge ir raksturojis U2 kā pamatā dzīvo koncertu grupu.<ref name="MU_MAG"/> [[Attēls:U2crokepark.jpg|thumb|left|U2 uzstājas savā dzimtajā pilsētā [[Dublina|Dublinā]] 2005. gadā]] Neskatoties uz U2 vispārraksturojošajām iezīmēm, grupa ir radījusi jaunus elementus savā muzikālajā repertuārā ar katru jaunu albumu. U2 agrīnajā skanējumā jūtama ietekme no tādām grupām, kā "[[Television (grupa)|Television]]" un "[[Joy Division]]", un tas tiek raksturots kā "atsvaidzinošs", pateicoties The Edge "mirdzošajiem akordiem" un Bono "dedzīgajam vokālam".<ref>Reinoldss (2005), 368. lpp.</ref> U2 savu skanējumu sāka no postpanka saknēm un ar minimālistisku un nesarežģītu instrumentālo daļu, kas dzirdams albumos "Boy" un "October", taču jau bija jūtama attīstība ar albumu "War", kurā ietverti roka himnu, fankmūzikas un deju ritmu aspekti, skanējumam kļūstot agresīvākam.<ref>[http://www.rollingstone.com/reviews/album/210489/review/6067451/war Rolling Stone: War: Review] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090614091307/http://www.rollingstone.com/reviews/album/210489/review/6067451/war |date={{dat|2009|06|14||bez}} }} rollingstone.com.</ref> Pirmajos divos albumos, kurus "Rolling Stone" aprakstīja kā "muskuļainus un aizstāvošus",<ref name="RS_JT"/> bija jūtama liela daļa no Lilijvaita producēšanas ietekmes. "The Unforgettable Fire", kurš sākās ar to, ka The Edge vairāk spēlēja taustiņinstrumentus nekā ģitāras, kā arī tam sekojošo "The Joshua Tree" jau producēja [[Braiens Īno]] un [[Daniels Lanuā]]. Pateicoties viņu ietekmei, abiem albumiem bija raksturīga tā sauktā "atšķirīgā tekstūra"<ref name="RS_JT"/> Dziesmām no "The Joshua Tree" un "Rattle and Hum" tika likts uzsvars ar Lanuā raksturīgo ritmu, jo tika kopā samiksēti atšķirīgie gospeļa un blūza mūzikas stili, kas radās no grupas dziļā fascinējuma par Amerikas kultūru, cilvēkiem un ģeogrāfiju. 1990. gados U2 atjaunināja savu skanējumu, sākot izmantot vairāk [[sintezators|sintezatoru]] skaņu, elektronisko piesitienu no alternatīvās mūzikas, deju mūziku un [[hip hop|hiphopu]] albumos "Achtung Baby",<ref>[http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/116432/review/5941852/achtung_baby U2: Achtung, Baby: Music Reviews] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090508121655/http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/116432/review/5941852/achtung_baby |date={{dat|2009|05|08||bez}} }} rollingstone.com.</ref> "Zooropa" un "Pop".<ref name="NYT_POP">[http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E0DE5DC1531F93BA15757C0A961958260 Under A Golden Arch, Sincerely U2] nytimes.com.</ref> 21. gadsimta sākumā U2 atgriezās pie tradicionālā skanējuma, izmantojot mazāk sintezatoru un elektronisko efektu, bet vairāk tradicionāla ritma. === Dziesmu teksti un tēmas === Lielu daļu no U2 dziesmu tēmām veido sociālie un politiskie komentāri, bieži vien kopā ar [[kristietība|kristīgo]] reliģiju un garīgo iztēli.<ref>[http://www.nytimes.com/2004/11/14/arts/music/14pare.html?ex=1258174800&en=f3575bdf103425da&ei=5088&partner=rssnyt U2: The Catharsis in the Cathedral] nytimes.com.</ref> Piemēram, dziesmu "Sunday Bloody Sunday" un "Mothers of the Dissapeared" teksti ir radušies saistībā ar notikumiem pasaulē: pirmā no tām tika sarakstīta par nemieriem [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]<ref name=larryinterview83>{{Tīmekļa atsauce |url=http://u2_interviews.tripod.com/id18.html |title=Larry Mullen Interview |publisher=White Lucy |date=1983. g. 1. aprīlis |access-date={{dat|2007|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080724225720/http://u2_interviews.tripod.com/id18.html |archivedate={{dat|2008|07|24||bez}} }}</ref> bet otrā — par [[Argentīna|argentīniešu]] māšu, kuru bērni tika nolaupīti šīs valsts apvērsuma laikā 1976. gadā, ciešanām. Bono iekšējie konflikti un izjūtas, kas saistītas ar ģimenes tēmu, atklājas dziesmās "Mofo", "Tomorrow" un "Kite". Arī emocionāla ilgošanās un lūgšanās ir bieži sastopama tēma,<ref name="ABOUT_TOP10"/> kā piemēram dziesmās "Yahweh",<ref>[http://www.uncut.co.uk/music/u2/reviews/400 U2 — How to Dismantle an Atomic Bomb Review] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071025021903/http://www.uncut.co.uk/music/u2/reviews/400 |date={{dat|2007|10|25||bez}} }} uncut.co.uk.</ref> "Peace on Earth" un "Please". Zaudējumi un ciešanas kopā ar cerību un atlabšanu, kas ir centrālā tēma albumā "The Joshua Tree",<ref name="RS_JT"/> ir motivējusi lielu daļu no U2 dziesmu tekstu un mūzikas tapšanām. Dažas no dziesmu tekstu idejām ir saistāmas ar Bono un pārējo grupas dalībnieku personīgo pieredzi savas jaunības laikā Īrijā, kā arī Bono [[Aktīvisms|aktīvisma]] kampaņām vēlākajā dzīvē. U2 ir izmantojusi savas "Zoo TV" un "PopMart" koncertturnejas, lai kariķētu sociālās tendences, kā mediju pārbagātība un patērētāju sabiedrība.<ref name="NYT_POP"/> Tā kā grupa un tās fani bieži uzsver šīs mūzikas politisko dabu, U2 dziesmu teksti un mūzika ir bieži kritizēti kā apolitiski to neskaidrības un plašās izdomas dēļ, kā arī īpašu atsauču uz aktuāliem cilvēkiem vai notikumiem trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The soaring nothingness of U2|author=Deivids Plocs|url=http://www.slate.com/id/2061087/}}</ref> === Ietekmes === Grupa kā savus ietekmes avotus ir minējusi "[[The Who]]",,<ref>Makkormiks (2006), 113. lpp.</ref> "[[The Clash]]",<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/2600669.stm Clash Star Strummer Dies], BBC ziņas, 2002. g. 27. decembris</ref> "[[Ramones]]",<ref>[http://forum.interference.com/t99039.html About U2 Influences: The Ramones] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080206172614/http://forum.interference.com/t99039.html |date={{dat|2008|02|06||bez}} }} Daniels Volkers, 2004. g. oktobris</ref> "[[The Beatles]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.theage.com.au/articles/2003/07/24/1058853193517.html | title = "Saint Bono" | publisher = "The Age"}}</ref> "[[Joy Division]]"<ref>''NewOrderStory'' [DVD]. Warner Bros., 2005.</ref> un "[[Siouxsie & the Banshees]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gigsinscotland.com/events.html?cmd=view&event_id=3845 |title=Gigs In Scotland |access-date={{dat|2008|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080215011120/http://www.gigsinscotland.com/events.html?cmd=view&event_id=3845 |archivedate={{dat|2008|02|15||bez}} }}</ref> Citi mūziķi un grupas, kā "[[The Fray]]",<ref name="Gitlin">{{Ziņu atsauce|last=Gitlina|first=Lorēna|publisher=[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]|title=Enter the Fray|date=2006. g. 10. augusts}}</ref> "[[OneRepublic]]",<ref>[http://www.amiannoying.com/(S(d2zjkz55ykz1ba55dwhjn4rd))/view.aspx?ID=21766 OneRepublic's AmIAnnoying.com page]{{Novecojusi saite}}</ref> "[[Coldplay]]",<ref name="RS1025">Rolling Stone, #1025-1026, 2007. g. 3. maijs</ref> "[[The Killers]]"<ref name="RS1025"/> un "[[Angels & Airwaves]]"<ref>NME's 10 Most Influential Bands/Artists. NME Magazine, 2002; [http://www.musicomh.com/interviews/angels-and-airwaves_0606.htm Angels & Airwaves — Between the Blinks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080516054422/http://www.musicomh.com/interviews/angels-and-airwaves_0606.htm |date={{dat|2008|05|16||bez}} }} musicOMH.com.</ref> ir ietekmējušies no U2. Savas U2 dziesmu versijas ir izpildījuši "[[Our Lady Peace]]", [[Mērija Dž. Blaidža]], [[Džonijs Kešs]], "[[The Chimes]]", [[Džo Kokers]], "[[Pearl Jam]]", [[Džeimss Blants]], [[Darlīna Čeha]], "[[Pet Shop Boys]]", "[[Ignite]]", "[[The Smashing Pumpkins]]", "[[Keane (grupa)|Keane]]", [[Utada Hikaru]], "[[Sepultura]]" un "[[The Bravery]]". U2 ir strādājuši kopā ar tādiem māksliniekiem, kā "[[Green Day]]", [[Brūss Springstīns]],<ref>Makkormiks (2006), 39., 113., 343. lpp.</ref> [[Bobs Dilans]], [[Elviss Kostello]], "[[R.E.M.]]" un [[Antons Korbijns]]. == Kampaņas un aktīvisms == [[Attēls:LulaAndBonoVox.jpeg|thumb|Bono ar [[Brazīlija]]s prezidentu [[Luizs Inasiu Lula da Silva|Luizu Inasiu Lulu da Silvu]].]] Jau sākot ar 1980. gadu sākumu, U2 dalībnieki, gan kā grupa, gan individuāli, ir kopā ar citiem mūziķiem, māksliniekiem, slavenībām un politiķiem centušies uzsvērt pasaulē pastāvošo [[Nabadzība|nabadzību]], slimības un sociālo netaisnīgumu. 1984. gadā Bono un Ādams Kleitons piedalījas "[[Band Aid]]" labdarības projektā, lai savāktu naudu [[Etiopija]]s [[Bads|bada]] cietēju pabalstīšanai. Šis projekts izdeva labdarības singlu "''Do They Know It's Christmas?''", kas kļuva par pirmo no daudzajām sadarbībām starp U2 un šī projekta organizētāju [[Bobs Geldofs|Bobu Geldofu]]. 1985. gada jūlijā U2 spēlēja "[[Live Aid]]" koncertā. Bono un viņa sieva Alija viesojās Etiopijā, kur kļuva par bada aculieciniekiem. Bono vēlāk ir teicis, ka šī vizīte kļuva par pamatu viņa Āfrikas kampaņām un dziesmu iedvesmai.<ref>[http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1001931-2,00.html Bono] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080216215445/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1001931-2,00.html |date={{dat|2008|02|16||bez}} }} time.com.; Makkormiks (2006), 289. lpp.</ref> 1986. gadā U2 piedalījās ''"A Conspiracy of Hope"'' koncerttūrē, lai atbalstītu ''[[Amnesty International]]'', kā arī "''Self Aid''" projektā, kas cīnījās pret bezdarbu [[Īrija|Īrijā]]. Tajā pašā gadā Bono ar sievu Aliju devās uz [[Nikaragva|Nikaragvu]] un [[Salvadora|Salvadoru]], kur bija liecinieki Salvadoras pilsoņu kara atstātajiem postījumiem. Šie 1986. gada notikumi būtiski ietekmēja albumu "''The Joshua Tree''", kas tajā laikā tika ierakstīts. 1992. gadā grupa piedalījās "Stop Sellafield" koncertā kopā ar "[[Greenpeace]]" savas "Zoo TV" tūres laikā.<ref>Makkormiks (2006), 238. lpp.</ref> Notikumi Sarajevā Bosnijas kara laikā ietekmēja dziesmas "Miss Sarajevo" tapšanu, kas pirmoreiz publiski tika spēlēta 1995. gada septembrī [[Lučāno Pavaroti|Pavaroti]] un viņa draugu koncertā, un kuru Bono un The Edge spēlēja labdarības pasākumā "Kara bērns".<ref>Makkormiks (2006), 262. lpp.</ref> Grupa savu 1993. gadā izdarīto solījumu īstenoja 1997. gadā, kad "PopMart" tūrē koncertēja Sarajevā.<ref>Makkormiks (2006), 277. lpp.</ref> 1998. gadā viņi uzstājās [[Belfāsta|Belfāstā]] dažas dienas pirms "Labās piektdienas vienošanās" balsojuma, uz skatuves uzvedot īru politiskos līderus [[Deivids Trimbls|Deividu Trimblu]] un [[Džons Hams|Džonu Hamu]], lai atbalstītu vienošanos.<ref>Makkormiks (2006), 285.-286.</ref> Vēlāk tajā pašā gadā visi ienākumi no singla "Sweetest Thing" izdošanas tika ziedoti [[Čornobiļa]]s bērnu projekta atbalstam. 2001. gadā grupa veltīja savu dziesmu "Walk On" [[Mjanma]]s prodemokrātu līderim [[Augs San Sū Kji|Augam San Sū Kji]].<ref>Makkormiks (2006), 295.-296.</ref> 2003. gada nogalē Bono un The Edge piedalījās Dienvidāfrikas [[HIV/AIDS]] brīdināšanas "46664" koncertu sērijā, kuru vadīja [[Nelsons Mandela]]. Grupa spēlēja 2005. gada "[[Live 8]]" koncertā Londonā. Grupu un tās menedžeri Polu Makginesu ''Amnesty International'' apbalvoja kā Labas gribas vēstniekus par viņu darbu cīņā par cilvēktiesībām.<ref>[http://www.artforamnesty.org/aoc/events_2005.html Ambassador of Conscience Award 2005] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070202073104/http://www.artforamnesty.org/aoc/events_2005.html |date={{dat|2007|02|02||bez}} }} artforamnesty.org.</ref> Kopš 2000. gada Bono ir iesaistījies "2000. jubilejas" kampaņā kopā ar Bobu Geldofu, [[Muhameds Ali|Muhamedu Ali]] un citiem, lai Lielās jubilejas (Tūstošgades) sakarā atceltu trešās pasaules valstu parādus. 2002. gada janvārī Bono bija no nevalstiskās organizācijas "DATA" dibinātājiem, kas bija paredzēta, lai uzlabotu Āfrikas sociālo, politisko un finansiālo stāvokli. 2002. gada jūnijā viņš turpināja savu kampaņu pret parādiem un HIV/AIDS, veicot vairākas vizītes dažādās Āfrikas valstīs.<ref>Derina Keigana."[http://archives.cnn.com/2002/US/05/24/bono.africa.cnna/index.html CNN Access: Bono backs 'effective aid' for Africa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120614020843/http://archives.cnn.com/2002/US/05/24/bono.africa.cnna/index.html |date={{dat|2012|06|14||bez}} }}" CNN.com, 2002. g. maijs.; [http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/05/30/bono.oneill.kagan.otsc/index.html Bono and O'Neill in Africa: Summing up the trip] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130406223349/http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/05/30/bono.oneill.kagan.otsc/index.html |date={{dat|2013|04|06||bez}} }} CNN.com.; "[http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/06/20/bono.chirac/index.html Bono wins Chirac aid boost pledge] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130406210936/http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/06/20/bono.chirac/index.html |date={{dat|2013|04|06||bez}} }}". CNN.com, 2002. g. jūnijs.</ref> "Sarkanā produkta", 2006. gadā izdotā zīmola, kas cenšas savākt līdzekļus [[Starptautiskais fonds|Starptautiskajam fondam]], viens no dibinātājiem bija Bono. Bono ir sniedzis savu viedokli un redzējumu "The ONE" kampaņai, ASV devumam akcijai "Padari nabadzību par vēsturi". Bono ir sadarbojies arī ar [[Yahoo!]], lai popularizētu "The ONE" kampaņu. 2005. gada nogalē, pēc viesuļvētrām [[Viesuļvētra Katrīna|Katrīna]] un [[Viesuļvētra Rita|Rita]], The Edge ir palīdzējis popularizēt "Music Rising" akciju, kas paredzēta līdzekļu savākšanai, lai palīdzētu mūziķiem, kuri viesuļvētru dēļ [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] reģionā zaudēja savus instrumentus.<ref>[http://www.modernguitars.com/archives/001351.html The Edge (U2) Announces 'Music Rising', a Campaign to Aid Musicians Affected by Hurricanes Katrina and Rita] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061129033943/http://www.modernguitars.com/archives/001351.html |date={{dat|2006|11|29||bez}} }} modernguitars.com.</ref> 2006. gadā U2 sadarbojās ar rokgrupu "[[Green Day]]", izdodot jaunu grupas "[[The Skids]]" dziesmas "The Saints Are Coming" versiju, tās ienākumus ziedojot "[[Music Raising]]" labdarības akcijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last =Hiats | first =Braiens | title =U2, Green Day Unite | work =Rolling Stone | date =2006. g. 25. septembris | url =http://www.rollingstone.com/news/story/11788881/u2_green_day_unite_for_a_new_orleans_benefit_song_play_superdome | access-date ={{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date ={{dat|2007|04|30||bez}} | archive-url =https://web.archive.org/web/20070430020920/http://www.rollingstone.com/news/story/11788881/u2_green_day_unite_for_a_new_orleans_benefit_song_play_superdome }}</ref> U2 un Bono sociālais [[aktīvisms]] arī ir kritizēts. Vairāki autori un aktīvisti, kuri publicējas politiski kreisajos žurnālos, ir kritizējuši Bono atbalstu tādām politiskām personībām, kā [[Pols Volfovics]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.counterpunch.org/okeefe03232005.html | author=Deriks O'Kīfs | title=The Empire Moves and Co-opts in Mysterious Ways | access-date={{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date={{dat|2008|02|15||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20080215172948/http://www.counterpunch.org/okeefe03232005.html }}</ref> kā arī viņa "uzspiesto tēvišķīgumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.counterpunch.org/browne05162006.html | author=Harijs Brauns | title=RED Light District: Bono's Independent | access-date={{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date={{dat|2008|02|15||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20080215170655/http://www.counterpunch.org/browne05162006.html }}</ref> Citi ziņu avoti ir apšaubījuši Bono kampaņu, kas vērstas uz parādu nolīdzināšanu, efektivitāti un piedāvāto palīdzību Āfrikai, paziņojot, ka "ārvalstu palīdzība bieži vien padara politiķus bagātus, bet to cilvēkus — nabadzīgus".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.abcnews.go.com/2020/Story?id=1955664&page=4 | title = Will More Foreign Aid End Global Poverty? | author = Džons Stosels un Patriks Makmenamins | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081211080919/http://www.abcnews.go.com/2020/Story?id=1955664&page=4 | archivedate = {{dat|2008|12|11||bez}} }}{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2092-1964947,00.html | title = Bono aid is making Africa sick | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2006|01|10||bez}} | archive-url = https://archive.today/20060110071838/http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2092-1964947,00.html }}</ref> == Citi projekti == U2 dalībnieki ir piedalījušies vairākos blakusprojektos, reizēm sadarbojoties arī ar grupas biedriem. 1985. gadā Bono ierakstīja dziesmu "In a Lifetime" kopā ar īru grupu "[[Clannad]]". The Edge ierakstīja filmas oriģinālmūzikas albumu filmai "Captive" 1986. gadā,<ref>Makkormiks (2006), 169. lpp.</ref> kurā bija iekļauts arī [[Šaineda O'Konora|Šainedas O'Konoras]] vokālais priekšnesums. Bono un The Edge sarakstīja dziesmu "She's a Mystery to Me" [[Rojs Orbisons|Rojam Orbisonam]], kura tika iekļauta viņa 1989. gada albumā "Mystery Girl".<ref>Makkormiks (2006), 211 lpp.</ref> Kopā ar The Edge Bono sarakstīja dziesmu "Goldeneye" 1995. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmai "[[Zeltacs (filma)|Zeltacs]]", kuru izpildīja [[Tīna Tērnere]].<ref>de la Parra (2003), 141. lpp.</ref> Ādams Kleitons un Lerijs Mullens 1996. gadā filmas "[[Neiespējamā misija (filma)|Neiespējamā misija]]" vajadzībām pārstrādāja tās tituldziesmu.<ref>de la Parra (2003), 132. lpp.</ref> Bono piedalījās dziesmā "Joy", kas tika iekļauta [[Miks Džegers|Mika Džegera]] 2001. gada solo albumā "Goddness in the Doorway".<ref>{{Tīmekļa atsauce | last =Venners | first =Jans | title =Goddess In The Doorway Review | work =Rolling Stone | date =2001. g. 6. decembris | url =http://www.rollingstone.com/artists/mickjagger/albums/album/114714/review/5942832/goddess_in_the_doorway | access-date ={{dat|2008|01|23||bez}} | archiveurl =https://web.archive.org/web/20080222090503/http://www.rollingstone.com/artists/mickjagger/albums/album/114714/review/5942832/goddess_in_the_doorway | archivedate ={{dat|2008|02|22||bez}} }}</ref> Bono ierakstīja arī klusu, gandrīz čukstošu versiju [[Leonards Koens|Leonarda Koena]] dziesmai "Hallelujah", kas tika izdota 1995. gada "Tower of Song" dziesmu izlasē. U2 ir strādajuši kopā ne tikai ar mūziķiem, bet arī ar dažiem rakstniekiem. Amerikāņu rakstnieks [[Viljams Barovss]] īsi pirms savas nāves piedalījās U2 video klipā dziesmai "Last Night on Earth".<ref>[http://www.chron.com/cgi-bin/auth/story/content/chronicle/features/books/97/08/03/burroughs.html William S. Burroughs dies at 83; Beat Generation godfather] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080120015707/http://www.chron.com/cgi-bin/auth/story/content/chronicle/features/books/97/08/03/burroughs.html |date={{dat|2008|01|20||bez}} }} Houston Chronicle.; [http://www.mirror.co.uk/news/topstories/tm_objectid=13136269&method=full&siteid=94762-name_page.html How Mystical 23 Changed Course Of History] mirror.co.uk.</ref> Viņa luga "Pateicības dienas lūgšana" tika parādīta uz video ekrāniem grupas "Zoo TV" tūres laikā. Grupa ir sadabojusies arī ar [[Viljams Gibsons (rakstnieks)|Viljamu Gibsonu]] un [[Alens Ginsbergs|Alenu Ginsbergu]].<ref>[http://www.atu2.com/news/connections/gibson/ U2 Connections: William Gibson] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120721011020/http://www.atu2.com/news/connections/gibson/ |date={{dat|2012|07|21||bez}} }} atu2.com.; [http://www.pbs.org/wnet/americanmasters/database/ginsberg_a.html American Masters: Allen Ginsberg] PBS.com.</ref> 2000. gada sākumā U2 ierakstīja divas dziesmas filmai "The Million Dollar Hotel", tostarp dziesmu "The Ground Beneath Her Feet", kura tika sarakstīta kopā ar rakstnieku [[Salmans Rušdi|Salmanu Rušdi]] un tika balstīta uz viņa tāda paša nosaukuma grāmatu.<ref>[http://www.cnn.com/SHOWBIZ/News/9901/22/showbuzz/#story2 Salman Rushdie's Words Become U2 Lyrics] CNN.com.</ref> == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|U2 diskogrāfija}} {{Pamatraksts|U2 singlu diskogrāfija}} {{columns |width=300px |col1= === Studijas albumi === * [[1980]]: ''[[Boy (albums)|Boy]]'' * [[1981]]: ''"[[October (albums)|October]]'' * [[1983]]: ''[[War (albums)|War]]'' * [[1984]]: ''[[The Unforgettable Fire]]'' * [[1987]]: ''[[The Joshua Tree]]'' * [[1988]]: ''[[Rattle and Hum]]'' * [[1991]]: ''[[Achtung Baby]]'' * [[1993]]: ''[[Zooropa]]'' * [[1997]]: ''[[Pop (albums)|Pop]]'' * [[2000. gads|2000]]: ''[[All That You Can't Leave Behind]]'' * [[2004. gads|2004]]: ''[[How to Dismantle an Atomic Bomb]]'' * [[2009. gads|2009]]: ''[[No Line on the Horizon]]'' * [[2014. gads|2014]]: ''[[Songs of Innocence]]'' * [[2017. gads|2017]]: ''[[Songs of Experience]]'' * [[2023. gads|2023]]: ''[[Songs of Surrender]]'' | valign=top| |col2= === Izlases un koncertalbumi === * [[1983]]: ''[[Under a Blood Red Sky]]'' * [[1998]]: ''[[The Best of 1980–1990]]'' * [[2002]]: ''[[The Best of 1990–2000]]'' * [[2006. gads|2006]]: ''[[U218 Singles]]'' }} == Apbalvojumi == U2 pirmoreiz saņēma [[Grammy balva|Grammy balvu]] 1988. gadā par albumu "[[The Joshua Tree]]", un kopš tā laika ir ieguvuši kopā 22 Grammy balvas, padarot U2 un [[Stīvijs Vonders|Stīviju Vonderu]] par līderiem starp populārās mūzikas izpildītājiem saņemto Grammy balvu ziņā.<ref name="GRAMMY"/> Grupa ir saņēmusi Grammy balvas par labāko rokmūzikas dziesmu, par labāko albumu, gada ierakstu, labāko dziesmu un labāko rokmūzikas albumu. U2 ir saņēmuši 7 "BRIT Awards", piecas no tām par labāko straptautisko grupu. Īrijā U2 ir ieguvuši 14 "Meteor" balvas, kuras pasniedz kopš 2001. gada. Grupa ir saņēmusi arī vienu Amerikas mūzikas balvu, 4 MTV mūzikas video balvas, 10 "Q" balvas, 2 "Juno" balvas, 3 "NME" balvas, kā arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]/ 2005. gada sākumā U2 tika iekļauti [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].<ref name="RRHOF"/> == Skatīt arī == * [[U2 diskogrāfija]] * [[U2 singlu diskogrāfija]] == Piezīmes un atsauces == === Galvenās === * Čatertons, Marks (2001). ''U2: The Complete Encyclopedia''. Firefly Publishing. {{ISBN|0-946719-41-1}} * Flenegens, Bils (1995). ''U2 at the End of the World''. Delacorte Press. {{ISBN|0-385-31154-0}} * Greiems, Bils; van Ūstena de Bēra, Karolīna (2004). U2: The Complete Guide to their Music. London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-9886-8}} * Makkormiks, Neils (2006). ''U2 by U2''. HarperCollins Publishers. {{ISBN|0-00-719668-7}} * de la Parra, Rims Žals (2003). ''U2 Live: A Concert Documentary''. Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-9198-7}} * Stoukss, Nials (1996). Into The Heart: The Stories Behind Every U2 Song. Harper Collins Publishers. {{ISBN|0-7322-6036-1}} * Vols, Miks (2005). ''Bono''. Andre Deutsch ''Publishers. {{ISBN|0233001593}} === Pārējās === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|3}} </div> == Ārējās saites == {{commons|U2}}{{Sisterlinks-inline}} * [http://www.u2.com/ U2 oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}{{U2}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Īrijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Īrijas postpanka grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 9qpmxn4csi92hqkyh9ibrho3f83fqdt 0 28909 4531191 4530955 2026-10-02T19:00:18Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-53138-67|~2026-53138-67]] ([[User talk:~2026-53138-67|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4530955 Ezis nav āpša dabiskais ienaidnieks, ezis ir adatainas un kauslīgas vakariņas. 4531191 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Mäyrä_Ähtäri_4.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Mustelidae | dzimta_lv = Sermuļu dzimta | apakšdzimta = Melinae | apakšdzimta_lv = Eirāzijas āpšu apakšdzimta | ģints = Meles | ģints_lv = Eirāzijas āpši | suga = Meles meles | suga_lv = Āpsis | binomial = Meles meles <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:European Badger area.png|center|240px]] | kategorijas = nē }} '''Āpsis''' (''Meles meles'') jeb '''Eiropas āpsis''' ir [[sermuļu dzimta]]s (''Mustelidae'') [[Plēsēji|plēsējs]], kas sastopams lielākajā [[Eiropa]]s daļā, [[Latvija|Latviju]] ieskaitot. Tam ir astoņas pasugas.<ref name=mammal/> [[Latvijas Dabas muzejs]] āpsi ir izraudzījies par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2016. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/46966461_apsis-izvelets-par-gada-dzivnieku Āpsis izvēlēts par gada dzīvnieku]</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Vēl nesenā pagātnē [[Eirāzijas āpši|Eirāzijas āpšu ģintī]] bija tikai viena suga — āpsis. Tomēr [[DNS]] pētījumi ir ieviesuši izmaiņas āpšu klasifikācijā. Divas āpša kādreizējās pasugas ir kļuvušas par sugām: [[Āzijas āpsis]] (''Meles leucurus'') un [[Japānas āpsis]] (''Meles anakuma'').<ref name=iuc/> Daudzos informācijas avotos tās joprojām tiek sauktas par āpša pasugām: ''Meles meles leucurus'' un ''Meles meles anakuma''. Līdz ar sistemātikas izmaiņām āpša viens no alternatīvajiem nosaukumiem — '''Eirāzijas āpsis''' — pēc būtības vairs nav piemērots kā šīs sugas nosaukums, jo šis āpsis [[Āzija|Āzijā]] sastopams tikai [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un pašos [[Centrālāzija]]s dienvidrietumos. == Izplatība == [[Attēls:Meles meles norway 1.JPG|thumb|left|220px|Eiropas āpsis Latvijā ir plaši sastopams zīdītājs]] [[Attēls:Meles.meles.tracks.jpg|thumb|left|220px|Āpša pēdu nospiedums]] Līdz ar sugas sadalīšanu trīs sugās, ir sadalījusies to apdzīvotā teritorija. Robeža starp Eiropas āpsi un [[Āzijas āpsis|Āzijas āpsi]] ir [[Volga]]s upe. Uz [[rietumi]]em no Volgas dzīvo Eiropas āpsis, bet uz [[austrumi]]em Āzijas āpsis.<ref name=iuc/> Eiropas āpsis dzīvo gandrīz visā [[Eiropa]]s teritorijā, izņemot [[Islande|Islandi]], [[Korsika|Korsiku]], [[Sardīnija|Sardīniju]], [[Sicīlija|Sicīliju]] un [[Kipra|Kipru]].<ref name=iuc>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/29673 |title=IUCN: Meles meles (Eurasian Badger, Badger) |access-date={{dat|2009|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090519042302/http://www.iucnredlist.org/details/29673 }}</ref> Areāls dienvidaustrumu virzienā sasniedz [[Irāna|Irānu]] un [[Afganistāna|Afganistānu]].<ref name=mammal/><ref name=iuc/> Āpsis [[Latvija|Latvijā]] sastopams visā teritorijā. Dzīvo [[mežs|mežu]] sausākās vietās, pašraktās [[ala|alās]]. == Izskats == Āpša ķermenis ir masīvs, drukns, priekšdaļa sašaurināta. [[Galva]]s kopējā forma saplacināta, bet slaida, purna daļa ir relatīvi gara. [[Kājas]] īsas, ar platām [[pēda|pēdām]]. Katrai pēdai ir 5 [[pirksts|pirksti]]. [[Ausis]] nelielas, apaļas, melnas ar baltiem ausu galiem. [[Acis]] mazas, novietotas ieslīpi.<ref name="ap">[http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1211 Sermuliņa radinieks Āpsis<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Āpša kažoks izskatās pelēks, bet tā [[mati|mats]] ir divkrāsainas. Apakšējā daļa ir [[Melnā krāsa|melna]], bet augšējā [[Pelēkā krāsa|pelēka]]. Tā seja ir [[Baltā krāsa|balta]] ar divām koši melnām svītrām. Kājas, pavēdere un pakakle āpsim ir melnas. Ķermeņa garums ir 70 [[Centimetrs|cm]], astes garums 20 cm, svars apmēram 10 [[Kilograms|kg]] (lai gan āpša svars ir ļoti mainīgs). Āpsis ne visā izplatības areālā mēdz gulēt [[ziemas miegs|ziemas miegu]]. Teritorijās ar aukstām [[ziema|ziemām]] tas dodas ziemas snaudā, seklā miegā, pamostoties no niecīgiem trokšņiem, kā arī, ja [[gaiss|gaisa]] [[temperatūra]] ir virs nulles.<ref name="ap"/> [[rudens|Rudenī]] āpsis uzkrāj tauku slāni, kas ļauj tam pārciest ziemu. Āpša svara rekords datēts [[Krievija|Krievijā]]: rudens pusē tā svars bijis 42 kg. Āpsis ir pēdminis. Ejot tas atbalstās uz visas [[pēda]]s. Pārvietojas lēni, galvenokārt soļiem, reti rikšiem vai īsiem lēcieniem. Pirksti gareni, priekškājām ar nedaudz ieliektiem, gariem, samērā platiem [[nagi]]em, kas vienmēr atstāj skaidri saskatāmus iespiedumus pēdu priekšgalā. Priekškāju atstātie pēdu nospiedumi ir 5—6 cm gari un 5—5,5 cm plati; pakaļkāju atstātie ieminumi 7 cm gari un 4,5—5 cm plati.<ref name="ap"/> == Uzvedība == [[Attēls:Badger 25-07-09 closer.jpg|thumb|220px|Āpsis ir aktīvs nakts laikā]] [[Attēls:Dachspfote_vorn.jpg|thumb|220px|Āpša pēdas un nagi ir piemēroti alu rakšanai]] Āpsis ir [[nakts]] dzīvnieks. Tam ir labi attīstīta [[oža]]. Toties [[dzirde]] ir mazattīstīta, un arī [[redze]] ir vāja. Priekšmetus tas pilnvērtīgi spēj izšķirt tikai dažu desmit soļu attālumā.<ref name="ap"/> Āpši dzīvo alās, kuras netiek slēptas. [[Ala]]s tiek raktas sausos mežos, mežmalās, sausos uzkalniņos. Ala ir sarežģīta alu sistēma ar daudzām ieejām. Visas alu ieejas pa ārpusi savieno iemītas takas, kas dažādos virzienos stiepjas no mājvietas uz barošanās un padzeršanās vietām. Reizēm vienu alu sistēmu apdzīvo vairākas āpšu ģimenes.<ref name="ap"/> Āpsis ir ļoti tīrīgs. Tas netālu no savām mājām īpaši izvēlētā laukumiņā izkārpa vairākas atejas bedrītes. Līdzko kāda no tām ir pilna, aizkārpa to ar zemi. Kad izmantots viss laukumiņš, āpsis izraugās un sagatavo lietošanai citu. Vecās atejas vietas parasti apaug ar avenājiem, jo āpšiem garšo [[avene]]s un mēsli bagātīgi satur aveņu [[sēklas]]. Kupli, lekni avenāji, kas redzami it kā nepiemērotās vietās, norāda, ka tuvumā mīt vai nesen mituši āpši.<ref name="ap"/> Dabiskie ienaidnieki āpšiem ir [[pelēkais vilks|vilki]], [[lūsis|lūši]] un [[suns|suņi]]. Medniekiem āpsis nešķiet īpaši pievilcīgs medījums, lai gan cilvēki izmanto gan tā [[āda|ādu]], [[tauki|taukus]] un [[gaļa|gaļu]]. Tomēr par vērtīgāko ieguvumu tiek uzskatīti āpša tauki, ko lieto tautas medicīnā.<ref name="med"/> Āpši, lai arī izskatās tūļīgi, ir spēcīgi, asiem [[zobi]]em, un nereti gadās, ka tuvcīņā ar [[suns|suni]] pēdējais tiek pamatīgi savainots. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mednieki negrib iet uz āpšu alām un riskēt ar suņu veselību un pat dzīvību.<ref name="med">[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/medniekiem/?doc=13994 / Jaunākajā numurā / Latvijas avīze<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> == Barošanās ieradumi == [[Attēls:Meles meles norway 2.JPG|thumb|220px|Āpsis pie alas ieejas]] Lai gan āpsis ir [[plēsēji|plēsēju kārtas]] [[dzīvnieks]], tas ir [[visēdājs]]. Āpši barības meklējumos reti kad aiziet tālāk par [[kilometrs|kilometru]] no savas mītnes.<ref name="med"/> Barību āpsis meklē dažādās vietās, lielākoties zemsedzē un [[augsne|augsnē]]. Meklējot barību zemsedzē, tas izkasa raksturīgas, nelielas, koniskas bedrītes.<ref name="ap"/> Galvenokārt ēd [[kukaiņi|kukaiņus]], [[slieka]]s, [[vaboles]], [[gliemezis|gliemežus]], mazus [[zīdītājs|zīdītājus]] (tai skaitā [[ezis|ežus]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8554489/aizpute-policisti-nakti-izskirusi-apsa-un-eza-villosanos|title=Aizputē policisti naktī izšķīruši āpša un eža villošanos|website=Kriminālziņas|access-date=2026-10-02|date=2026-09-29|language=lv}}</ref> [[rāpulis|rāpuļus]], [[abinieki|abiniekus]], [[ola]]s, [[putni|putnēnus]], [[ogas]], [[saknes]], [[gumi|gumus]], [[rieksti|riekstus]], [[augļi|augļus]], [[sēne]]s un dažādus citus [[augi|augus]], kā arī tie izrok [[lapsene|lapseņu]], [[kamene|kameņu]], [[bite|bišu]] ligzdas un [[skudras|skudru]] pūžņus, meklējot to olas un kāpurus. Āpsim ļoti garšo [[medus]]. Āpsis meklē irdenu [[zeme|zemi]], tam nepatīk mālainas [[augsne]]s, kuras ir grūti pārrakt pat āpsim ar tā spēcīgajiem nagiem. Parasti tiek pārmeklēta augsnes virskārta 5—20 [[Centimetrs|centimetru]] dziļumā, kā arī veci celmi, izkaltuši prauli un žagaru kaudzes. Tādējādi āpsis palīdz mežam, iznīcinot augsnē dzīvojošos kaitēkļus.<ref name="ap"/> == Vairošanās == Riesta laiks āpšiem ir [[pavasaris|pavasarī]] vai [[vasara|vasarā]]. Mātītēm ir embrioniskā diapauze, tās spēj atlikt [[embrijs|embrija]] attīstību. Lai arī [[olšūna]] ir apaugļota, tā neattīstās līdz brīdim, kad attīstībai ir piemēroti apstākļi. Zinātniski to sauc par latento periodu. Embrijs attīstās 7—8 [[nedēļa]]s. Mazuļi, skaitā 2—6, parasti dzimst pavasarī. Āpši dzīvo līdz 15 gadiem savvaļā, nebrīvē līdz 19 gadiem. Visaugstākā mirstība āpšiem ir pirmajos dzīves gados. == Sistemātika == Āpsim ir 8 pasugas:<ref name=mammal>[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=14001283 Mammal Species of the World: Meles meles]</ref> * Āpsis (''Meles meles meles'') — nominālpasuga, sastopams gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]]; * Aizkaukāza āpsis (''Meles meles canascens'') — sastopams [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]], [[Kopetdaga kalni|Kopetdaga kalnos]], [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], iespējams, arī [[Anatolija|Mazāzijā]]; * Fergānas āpsis (''Meles meles severzovi'') — sastopams [[Pandža]]s upes reģionā, [[Amudarja]]s augštecē, [[Pamira-Alaja sistēma|Pamira-Alaja sistēmā]] un [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]]; * Ibērijas āpsis (''Meles meles marianensis'') — sastopams [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]]; * Kizļaras āpsis (''Meles meles heptneri'') — sastopams [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza]] stepēs, [[Kalmikijas stepe|Kalmikijas stepē]] un [[Volga]]s deltā; * Krētas āpsis (''Meles meles arcalus'') — sastopams [[Krēta|Krētā]]; * Norvēģijas āpsis (''Meles meles milleri'') — sastopams [[Norvēģija]]s dienvidrietumos; * Rodas āpsis (''Meles meles rhodius'') — sastopams [[Roda]]s salā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.theanimalfiles.com/mammals/carnivores/badger_eurasian.html Eurasian Badger] * [https://web.archive.org/web/20090519012245/http://www.arkive.org/badger/meles-meles/info.html Eiropas āpša foto] (ARKive) * [https://web.archive.org/web/20090225010628/http://rigazoo.lv/public/29311.html Āpsis. Rīgas Zooloģiskais Dārzs.] * [http://www.wildlifeonline.me.uk/european_badger.html EUROPEAN BADGER Meles meles (ENG)] * [https://web.archive.org/web/20151225072336/http://www.bbc.co.uk/nature/life/European_Badger BBC Nature. Badger. (ENG)] * [http://www.dabasmuzejs.gov.lv/ Latvijas Dabas muzejs. Gada dzīvnieks 2016 – ĀPSIS.] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āpši]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes fauna]] 4vwigf9xmjf83oem1rayonm9s06lcww 0 31281 4531358 4442470 2026-10-03T09:26:58Z Silraks 36716 4531358 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Burgundija | official_name = ''Bourgogne'' | settlement_type = agrākais [[Francijas reģioni|reģions]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Bourgogne.svg | image_shield = Blason fr Bourgogne.svg | shield_size = 70px | capital = [[Dižona]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Bourgogne in France.svg | mapsize = | map_caption = Burgundijas reģions (līdz 2016) | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | parts_type = Departamenti | parts = 4 | p1 = [[Jona]] | p2 = [[Kotdora]] | p3 = [[Njevra]] | p4 = [[Sona un Luāra]] | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 31582 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1624094 | population_as_of = 2023 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.région-bourgogne.fr/}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Burgundija''' ({{val|fr|Bourgogne}}) ir vēsturiska [[Francija]]s zeme, mūsdienu [[Burgundija-Franškontē|Burgundijas-Franškontē]] reģiona daļa. Viens no galvenajiem Francijas vīnkopības un vīna ražošanas reģioniem, kur vīnu ražo lielākoties no ''Pinot noir'' un ''Chardonnay'' šķirnes [[vīnogas|vīnogām]]. == Vēsture == Burgundija izveidojās [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts [[burgundi|burgundu]] apdzīvotajā teritorijā [[franki|franku]] karaļvalsts pastāvēšanas laikā. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir [[Dižona]], administratīvi iedalās četros departamentos: [[Kotdora]], [[Njevra]], [[Sona un Luāra]], [[Jona (departaments)|Jona]]. Pēc 2016. gada reformas apvienots ar [[Franškontē]] reģionu vienotā [[Burgundija-Franškontē|Burgundijas-Franškontē]] reģionā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Bourgogne|Burgundija}} * [https://web.archive.org/web/20160113150226/http://www.cr-bourgogne.fr/ Burgundijas Reģionālās Padomes mājas lapa] * [http://photos-of-france.site.voila.fr/nordest4en.html Burgundija fotogrāfijās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070904031729/http://photos-of-france.site.voila.fr/nordest4en.html |date={{dat|2007|09|04||bez}} }} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas reģioni]] tmkfeooyx6g1by938onqxtd027afzkr 4531367 4531358 2026-10-03T09:37:36Z Silraks 36716 4531367 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Burgundija | official_name = ''Bourgogne'' | settlement_type = agrākais [[Francijas reģioni|reģions]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Bourgogne.svg | image_shield = Blason fr Bourgogne.svg | shield_size = 70px | capital = [[Dižona]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Bourgogne in France.svg | mapsize = | map_caption = Burgundijas reģions (līdz 2016) | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | parts_type = Departamenti | parts = 4 | p1 = [[Jona (departaments)|Jona]] | p2 = [[Kotdora]] | p3 = [[Njevra]] | p4 = [[Sona un Luāra]] | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 31582 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1624094 | population_as_of = 2023 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.région-bourgogne.fr/}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Burgundija''' ({{val|fr|Bourgogne}}) ir vēsturiska [[Francija]]s zeme, mūsdienu [[Burgundija-Franškontē|Burgundijas-Franškontē]] reģiona daļa. Viens no galvenajiem Francijas vīnkopības un vīna ražošanas reģioniem, kur vīnu ražo lielākoties no ''Pinot noir'' un ''Chardonnay'' šķirnes [[vīnogas|vīnogām]]. == Vēsture == Burgundija izveidojās [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts [[burgundi|burgundu]] apdzīvotajā teritorijā [[franki|franku]] karaļvalsts pastāvēšanas laikā. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir [[Dižona]], administratīvi iedalās četros departamentos: [[Kotdora]], [[Njevra]], [[Sona un Luāra]], [[Jona (departaments)|Jona]]. Pēc 2016. gada reformas apvienots ar [[Franškontē]] reģionu vienotā [[Burgundija-Franškontē|Burgundijas-Franškontē]] reģionā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Bourgogne|Burgundija}} * [https://web.archive.org/web/20160113150226/http://www.cr-bourgogne.fr/ Burgundijas Reģionālās Padomes mājas lapa] * [http://photos-of-france.site.voila.fr/nordest4en.html Burgundija fotogrāfijās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070904031729/http://photos-of-france.site.voila.fr/nordest4en.html |date={{dat|2007|09|04||bez}} }} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas reģioni]] c5l73rt995mnj11s0crqtmfn5dlno27 0 38707 4531309 4351767 2026-10-03T07:09:03Z Meistars Joda 781 4531309 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilis Janums | vārds_orig = | attēls = Vilis Janums.jpg | att_izmērs = 170px | att_nosaukums = Vilis Janums Latviešu leģionā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Bauskas apriņķis|Codes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1981 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|VFR|Minstere|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Līna <small>(Leca; 1901—1986)</small> | bērni = Velta <small>(1924)</small>, Linards <small>(kritis Otrajā pasaules karā, dienot Latviešu leģionā)</small> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|55px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1914 — 1918<br />1919<br />1919 — 1940<br />1943 — 1945 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Latvija|LSPR}} [[LSPR]]<br />{{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks]] | komandēja = [[33. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = Orānienbaumas praporščiku skola (1916. gadā), Orānienbaumas virsnieku strēlnieku skola (1916. gadā), [[Latvijas Republikas Izglītības ministrija|Izglītības ministrijas]] kursi karavīriem vidusskolas apmērā (1920. gadā), Virsnieku kursi (1924. gadā), [[Čehoslovākijas Kara akadēmija]] (1930. gadā) | apbalvojumi = Sv. Staņislava ordenis <small>(III šķira ar šķēpiem un banti)</small><br />[[Sv. Jura krusts]] <small>(IV šķira)</small><br />[[Triju Zvaigžņu ordenis]] <small>(IV šķira)</small><br />[[Viestura ordenis]] <small>(III šķira ar šķēpiem)</small><br />Čehoslovākijas Kara akadēmijas sudraba krūšu nozīme<br />[[Dzelzs krusts]] <small>(I un II šķira)</small><br />[[Vācu krusts|Vācu krustu]] <small>(zeltā)</small><br />[[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] nozīme zeltā | cits_darbs = [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstākās kara skolas]] pasniedzējs, sabiedriskā un politiskā darbība [[Trimdas latvieši|trimdā]] }}}} '''Vilis Janums''' ({{dat|1894|1|7|N}} — {{dat|1981|8|6|N}}) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks. [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] dibinātājs un pirmais priekšnieks. == Dzīvesgājums == === Jaunība === Vilis Janums dzimis {{dat|1894|1|7}} [[Codes pagasts|Codes pagastā]] Ilziņkrogā. Viņa tēvs bija mūrnieks un amatnieks. Savas skolas gaitas uzsāka [[Bauska]]s pilsētas skolā, kuru pabeidza pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma. === Pirmajā pasaules karā === [[Attēls:Vilis Janums praporščika formā 1917.jpg|thumb|left|150px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka]] jaunākais virsnieks Vilis Janums (1917)]] 1914. gada 4. oktobrī tika mobilizēts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Ieskaitīts 2. [[Kavalērija|jātnieku]] [[Artilērija|artilērijas]] brigādē, 12. oktobrī komandēts uz 12. brigādes II [[divizions|diviziona]] IV bateriju. 1915. gada aprīlī pabeidza mācību komandu. Paaugstināts bombardiera pakāpē. No 1915. gada 16. oktobra līdz 1916. gada 1. janvārim mācījās [[Lomonosova|Oranienbaumas]] 2. praporščiku skolā. Pēc skolas tika paaugstināts par [[praporščiks|praporščiku]] (jaunāko virsnieku). No 13. janvāra dienēja 198. rezerves kājnieku pulkā. 6. aprīlī sāka dienestu [[Latviešu strēlnieku rezerves bataljons|latviešu strēlnieku rezerves bataljonā]], kur tika iecelts par 2. [[rota (armija)|rotas]] jaunāko virsnieku. 6. augustā pabeidza Virsnieku [[ložmetējs|ložmetēju]] kursus Oranienbaumā. No 8. augusta līdz 29. oktobrim bija piekomandēts ložmetēju mācību komandai. 29. oktobrī tika iecelts par ložmetēju mācību komandas jaunāko virsnieku, bet 20. decembrī par ložmetēju mācību komandas priekšnieka vietnieku. 1917. gada 2. februārī ieradās [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā]], kur iecelts par ložmetēju komandas jaunāko virsnieku. [[Rīgas operācija|Rīgas operācijas]] laikā {{dat VS|{{dat||9|3}}|{{dat||8|21}}}} piedalījās kaujās pie [[Inčukalns|Inčukalna]] un {{dat VS|{{dat||9|4}}|{{dat||8|22}}}} [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]]. {{dat VS|{{dat||9|5}}|{{dat||8|23}}}} piedalās cīņās pie [[Līgatne]]s. 19. novembrī apbalvots ar [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura krusta]] IV šķiru, bet 23. novembrī apbalvots ar Svētā Staņislava ordeņa III šķiru ar šķēpiem un banti. 1918. gada 5. janvārī iecelts par ložmetēju komandas priekšnieka palīgu. 1918. gada 18. februārī tika atvaļināts no dienesta un palika [[Vidzeme|Vidzemē]], bet vēlāk pārcēlās uz dzimto Codes pagastu. === Brīvības cīņās === 1919. gada sākumā [[Rīga|Rīgā]] tika mobilizēts [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]], kurā līdz 15. janvārim bija 4. strēlnieku pulkā. 15. janvārī iecelts par II [[Bataljons|bataljona]] ložmetēju komandas priekšnieku. 1919. gada 6. jūnijā dezertēja no [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[leitnants|leitnanta]] dienesta pakāpē. Sākumā iecelts par [[Cēsu bataljons|Cēsu bataljona]] satiksmes virsnieku. No 19. līdz 23. jūnijam piedalījās [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. 30. augustā pārskaitīts uz [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulku]], kur iecelts par II bataljona ložmetēju rotas jaunāko virsnieku. 27. septembrī kļuva par I ložmetēju bataljona rotas komandieri. 1920. gada 21. janvārī piedalījās [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|kaujās pie Rēzeknes]], bet 26. janvārī pie [[Ludza]]s. 24. janvārī iecelts par [[pulks (armija)|pulka]] ložmetēju rotas komandieri. 1920. gada 27. februārī iecelts par I bataljona ložmetēju rotas komandieri. Pabeidza [[Latvijas Izglītības ministrija]]s rīkotos kursus karavīriem vidusskolas apmērā. Par kaujas nopelniem 1. aprīlī tika paaugstināts par [[Virsleitnants|virsleitnantu]] (pavēle izdota 1. janvārī). === Pēc Brīvības cīņām === Pēc Brīvības cīņām Janums palika Latvijas Bruņoto spēku dienestā. 1921. gada 15. janvārī paaugstināts [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] pakāpē (pavēle izdota no 1921. gada 15. janvāra). No 8. jūlija bija [[mīnmetējs|mīnmetēju]] komandas priekšnieks. Nākamā gada 1. jūlijā iecelts par I bataljona ložmetēju komandas priekšnieku. 1924. gada 5. septembrī pabeidza Vecākos virsnieku kursus (ar I šķiru). 1928. gada 14. novembrī apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru. 1930. gada 19. jūlijā absolvēja [[Čehoslovākijas Kara akadēmija|Čehoslovākijas Kara akadēmiju]]. Par tās beigšanu viņam tika piešķirta Čehoslovākijas Kara akadēmijas sudraba krūšu nozīme. 5. augustā iecelts par Armijas štāba Operatīvās daļas Statistikas nodaļas priekšnieku. 18. novembrī paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvežleitnantu]]. 1934. gadā kļuva par grupas vadītāju Augstākajos militārajos kursos, kas 1935. gada 1. augusta tika pārdēvēti par [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstāko kara skolu]]. Reizē ar to Vilis Janums kļuva par kara zinību pasniedzēju. 15. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Lai iegūtu komandēšanas cenzu, 1937. gada 16. februārī iecelts par [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] bataljona komandieri. Cenza iegūšanai 1937. gada 9. augustā piekomandēts [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s pārvaldei. No 1938. gada 30. novembra atkal kļuva par Augstākās kara skolas pasniedzēju. 1939. gada 14. novembrī iecelts par [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]s pārvaldes štāba priekšnieku. Nākamā gada 11. novembrī ieguva [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpi. 1940. gada 11. maijā tika apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] III šķiru. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atvaļināts no dienesta (1940. gada 21. oktobrī, bet oficiāli no 1941. gada 14. janvāra). Par iemeslu tika minēts piemērota amata trūkums. === Trešā Reiha bruņotajos spēkos === [[Attēls:1943 pulkvezi.png|thumb|left|350px|Latviešu leģiona pulku komandieri pēc zvēresta nodošanas 1943. gada aprīlī, no kreisās 43. pulka komandieris pulkvežleitnants [[Kārlis Lobe|Lobe]], 42. pulka komandieris pulkvežleitnants [[Voldemārs Veiss|Veiss]], [[33. ieroču SS grenadieru pulks|33. pulka]] komandieris pulkvedis Janums, [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. pulka]] komandieris pulkvedis [[Arvīds Krīpens|Krīpens]], [[15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks|15. (1.). artilērijas pulka]] komandieris pulkvedis [[Voldemārs Skaistlauks|Skaistlauks]] un [[34. ieroču SS grenadieru pulks|34. pulka]] komandieris pulkvedis [[Augusts Apsītis-Apse|Apsītis]]]] 1941. gada martā izbrauca uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. No 1941. līdz 1942. gadam bija [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālajā savienībā]] (LKNS). Pēc tam, 1941. gada jūlijā, atgriezās [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]], kur līdz 1943. gadam bija pērsonāllietu referents [[Latvijas ģenerālapgabals|Iekšlietu ģenerāldirekcijā]]. 1943. gada jūnijā iecelts par [[latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[33. ieroču SS grenadieru pulks|33./4. ieroču SS grenadieru pulka]] komandieri. 1944. gada 28. februārī apbalvots ar [[Dzelzs krusts|Dzelzs krusta]] II pakāpi. 9. augustā apbalvots ar šī krusta I pakāpi. Nākamā gada 1. martā apbalvots ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā. 1945. gada maijā V. Janums lika savai kaujas grupai aiziet no [[Berlīne]]s, lai nebūtu jāaizstāv Berlīne, tādējādi izglābjot leģionārus no nāves un [[Padomju Savienība|padomju]] gūsta. Kopā [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņiem]] gūstā V. Januma vadībā padevās 40 virsnieku, 126 instruktoru un 658 kareivju no kaujas grupas. No maija atradās amerikāņu gūstā. === Trimdā === [[Attēls:Latvijas Nacionālās Padomes locekļi Eslingenē.jpg|thumb|280px|[[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latvijas Nacionālās padomes]] prezidija locekļi [[Eslingene|Eslingenē]]. No kreisās: [[Velta Vintera]], Vilis Janums, [[Valdemārs Lambergs]], [[Jēkabs Ķulītis]], [[Pēteris Dardzāns]], [[Roberts Liepiņš]], [[Jānis Celms]] (prezidija priekšsēdis), [[Jānis Vinters (politiķis)|Jānis Vinters]], ?? daļēji redzams, [[Jānis Lavenieks]] (priekšsēža vietnieks), [[Roberts Osis]], [[Arnolds Endziņš]] un [[Vilis Hāzners]]]] Sākumā bija Cedelhēmas gūstekņu nometnē, 1946. gadā kļuva par “[[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]]” dibinātāju un pirmo priekšnieku. [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu nacionālās padomes]] prezidija loceklis (1948—1951), [[Pasaules Brīvo latviešu apvienība|Pasaules Brīvo latviešu apvienības]] (PBLA) priekšsēdētāja vietnieks (1955). Vicepriekšsēdētājs Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centrā, kā arī Latviešu centrālās komitejas Vācijā priekšsēdētājs. 1970. [[Tautas balva]]s laureāts. 1974. gadā tika nodibināts Pulkveža Viļa Januma fonds izglītības un jaunatnes pašdarbības veicināšanai. Miris {{dat|1981|8|6}} [[Minstere|Minsterē]]. 2007. gada 9. oktobrī viņa pīšļi tika pārapbedīti [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]]. == Avoti == * KVKVA 2550—125-224.; * LVVA 1515-1-144-109., 4254-1-29-143., 5192-1-938-227, 5601-1-2471.; * XII arm. pav. # 1113/1916., # 166/1917.; * I LSBr. pav. -.11.02.1917., # 160/1917.; * LSRB pav. # 98/1916., # 225/1916., # 310/1916.; * LSRP pav. # 10/1916., # 42/1917., # 399/1917. * “Latviešu karavīrs otra pasaules kara laikā”, Stokholmā: Daugavas vanagu, 1978. * “Latvijas armijas augstākie virsnieki”, R. 1998.; * “Latviešu dzelzskrustnieki”, R. 2005. {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Janums, Vilis}} [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācijas latvieši]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Rīgas Brāļu kapos apbedītie]] jgw5znefvdyyaiv1acvx5h3fqnqt9hl 0 45407 4531246 4527639 2026-10-02T22:21:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531246 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | | Nosaukums = War | Izpildītājs = [[U2]] studijas albums | Vāks = U2 War album cover.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{dat|1983|2|28}} | Ierakstīts = "Windmill Lane" studijā, [[Dublina|Dublinā]], no [[1982]]. gada maija līdz augustam | Žanrs = [[Postpanks]]<br />[[Rokmūzika]] | Garums = 43:38 | Ierakstu kompānija = [[Island Records|Island]] | Producents = [[Stīvs Lilijvaits]] | Izpildītājsģen = U2 | Iepriekšējais albums = "[[October (albums)|October]]" <br />([[1981]]) | Šis albums = "War" <br />([[1983]]) | Nākamais albums = "[[Under a Blood Red Sky]]" <br />([[1983]]) }} '''"War"''' ir [[Īrija|īru]] [[rokmūzika|rokgrupas]] [[U2]] trešais studijas albums, kas tika izdots [[1983]]. gadā. To producējis [[Stīvs Lilijvaits]] un tas ir pirmais grupas albums, kurā dominē [[politika|politiskā]] tēma. == Vēsture == Albums sākas ar "Sunday Bloody Sunday", dedzīgu protesta dziesmu, kas ir krietni atšķirīga no nevainības un garīguma tēmām, kas raksturīgas pirmajiem diviem albumiem. Vairākos koncertos, piemēram, priekšnesumā, kas ierakstīts U2 koncertalbumā "[[Under a Blood Red Sky]]", [[Bono]] paziņo, ka "šī nav dumpinieku dziesma". Intervijās viņš ir apgalvojis, ka tā ir pozitīva protesta dziesma par lietām, kuras mēs nevaram aizmirst, kaut gan vajadzētu. Lai arī iesākumā tā tika rakstīta par [[1972. gada asiņainā svētdiena|1972. gada asiņaino svētdienu]], sadursmi, kurā britu izpletņlēcēju pulks [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] nošāva 14 īru protestētājus, vēlāk šo dziesmu grupa ir saistījusi arī ar citiem konfliktiem pasaulē, jo īpaši [[1987]]. gada koncertā [[Denvera|Denverā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Šī koncerta versija vēlāk tika iekļauta U2 filmā "[[Rattle and Hum]]". Pirms dziesmas izpildīšanas Bono atsaucās uz iepriekšējā dienā notikušo Atceres dienas sprādzienu Ziemeļīrijas pilsētā [[Eniskillena|Eniskillenā]] un veltīja niknus komentārus Īrijā dzimušo amerikāņu virzienā, kuri "runā ar mani par pretošanos; revolūcijas atgriešanos mājās." "War" bija pirmais albums, kurā grupas bundzinieks Mullens izmantoja klikšķinātāju, lai sinhronizētu savu bungu spēli ar pārējo grupas mūziku.<ref name=larryinterview83>{{Tīmekļa atsauce |url=http://u2_interviews.tripod.com/id18.html |title=Larry Mullen Interview |date=1983. gada 1. aprīlis |publisher=White Lucy |access-date=2007. gada 6. Novembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080724225720/http://u2_interviews.tripod.com/id18.html |archivedate=2008. gada 24. Jūlijs }}</ref> Mullens 1983. gadā intervijā par albumu sacījis: "Es domāju, ka bungošana vienmēr ir bijusi diezgan vienkārša, es nedomāju, ka tai jābūt uzliesmojošai. Albumam "War" es izmantoju klikšķinātāju, ko tādu, ko iepriekš nebiju izmantojis, tas palīdz sinhronizēt laiku manās stereo austiņās. Kad es klausījos mūziku reizē ar klikšķinātāju, es zināju, kad man ir jāpiebremzē. Cerams nākamajā albumā būs vēl grūtāk, es kļūšu vēl labāks. Es to uztveru kā muzikālu progresu sev pašam, jo ierakstot šo albumu esmu daudz iemācījies, ieguvis savu stilu un tas ir tas, ko es vēlējos. Es uzskatu, ka albumā "War" ir viens noteikts stils, kāds tas nav bijis iepriekšējos albumos."<ref name=larryinterview83 /> [[1989]]. gadā žurnāls "Rolling Stone" albumu "War" ierindoja 40. pozīcijā savā 100 labāko 1980. gadu albumā, savukārt [[2003. gads|2003]]. gadā, kad žurnāls sastādīja 500 visu laiku labāko albumu sarakstu, "War" tajā bija 221. vietā.<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/5938174/the_rs_500_greatest_albums_of_all_time/ "Rolling Stone" 500 izcilākie albumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130622183425/http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531 |date={{dat|2013|06|22||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120601013647/http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531}} Rollingstone.com.</ref> Ir vairāki iemesli, kādēļ albumam ir dots nosaukums "War" ("karš"). [[1982]]. gadā intervijā Bono sacīja, ka albums saucas "War", jo "Karš izskatījās kā 1982. gadu raksturojošais motīvs. Visur, kur vien skaties, no [[Folklenda salas|Folklenda salām]] līdz [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Dienvidāfrika]]i, visur bija karš. Nosaucot albumu šādā nosaukumā, mēs dodam cilvēkiem pļauku sejā, tajā pašā laikā attālinoties no omulīgā priekšstata, kas daudziem cilvēkiem bija par U2."<ref name=warinterview1983>{{Tīmekļa atsauce |url=http://u2_interviews.tripod.com/id19.html |title=War & Peace |date=1983. gada 26. februāris |publisher=NME |first=Adrians |last=Trilss |access-date=2007. gada 7. Novembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110717104003/http://u2_interviews.tripod.com/id19.html |archivedate=2011. gada 17. Jūlijs }}</ref> Ģitārists [[The Edge]] par nosaukumu ir teicis: "Tas ir smags nosaukums. Tas ir truls. Tas nav kaut kas drošs, tas ir kā vajājoša uguns. Tas ir kaut kas tāds, pret ko cilvēki tiešām var izjust nepatiku. Taču mēs vēlējāmies uzņemt bīstamāku kursu, pielidot tuvāk vējam, tādēļ es domāju, ka nosaukums ir atbilstošs."<ref name=warinterview1983 /> == Stils == "Sunday Bloody Sunday" iesāk albumu ar militāru [[Lerijs Mullens|Lerija Mullena]] [[Bungas|bungu]] dārdoņu, asu [[The Edge]] ģitārsolo un dzēlīgām tekstu divrindēm, kā piemēram: "And today the millions cry / We eat and drink while tomorrow they die" ("Un šodien miljoni raud / Mēs ēdam un dzeram, kamēr rīt viņi mirs"). Albums ir daudz savādāks nekā vairāk ambientie "[[Boy (albums)|Boy]]" un "[[October (albums)|October]]". Bono 1983. gadā ir teicis: "Vairākas dziesmas iepriekšējā mūsu albumā bija diezgan abstraktas, taču "War" ir pavisam savādāks, daudz konkrētāks. Taču jūs joprojām varat šo nosaukumu uztvert daudzos dažādos līmeņos. Mēs neesam ieinteresēti tikai kara fiziskajos aspektos. Tā emocionālā ietekme ir tikpat svarīga, 'tranšejas rok caur mūsu sirdīm'. Cilvēki ir kļuvuši nejūtīgi pret vardarbību. Skatoties televīziju, ir grūti ieraudzīt atšķirību starp īstenību un fikciju. Vienā brīdī tu redzi kādu sašautu seriālā, bet nākamajā brīdī tu redzi kādu sašautu krītam ārā pa logu ziņās. Viena lieta ir izdomājums, un viena lieta ir īstā dzīve, taču mēs tā pierodam pie fikcijas, ka kļūstam nejūtīgi pret īstenību. "War" varētu būt kā stāsts par izpostītām mājām, par ģimeni karā. Tā vietā, lai uz vāka attēla liktu tankus un ieročus, mēs uzlikām bērna seju. "War" var būt arī kā garīga, emocionāla saikne starp mīlētājiem. Tam nav nemaz obligāti jābūt fiziskā līmenī."<ref name=warinterview1983 /> Citas dziesmas skar tādas tēmas, kā [[kodolieroču izgatavošana]] ("Seconds") un [[prostitūcija]] ("Red Light"). The Edge pirmoreiz debitē kā vadošais vokālists dziesmā "Seconds". Albuma noskaņa kļūst aizvien tumšāka tam turpinoties—neskatoties uz līdzsvaru veidojošajām dziesmām kā "Two Hearts Beat as One", vienkāršu mīlas dziesmu (kaut gan bieži saistītu ar konfliktu starp katoļiem un protestantiem Īrijā), un "New Year's Day" (par Solidaritātes kustību [[Polija|Polijā]]), kas var tikt uztverta gan kā politiska, gan kā mīlas dziesma—līdz beidzas ar izjusto himnu "40". Skaņa šajā albumā ir daudz skarbāka nekā pārējos U2 albumos, iespējams izņemot vienīgi "[[Achtung Baby]]". Iemesls tam ir fakts, ka The Edge izmanto daudz mazāk ''delajus'' un atbalsis, kā iepriekšējos un sekojošajos darbos. "War" kļuva par U2 pirmo albumu, kas ieņēma 1. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] albumu topā, pārtraucot [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] albuma "[[Thriller]]" dominanci topā. Dziesmā "40", kas savu nosaukumu ir ieguvusi no četrdesmitā [[Bībele]]s psalma, The Edge spēlē basu, bet [[Ādams Kleitons]] - ģitāru, kas ir pretēji parastajam viņu instrumentu sadalījumam. Vairākos koncertos (parasti šī dziesma ir bijusi koncertu noslēdzošā) viņi spēlēja viens otra mūzikas instrumentu. == Albuma vāks == Zēns uz albuma vāka ir Pīters Rovens (Bono drauga Guggi brālis). Viņš arī parādās uz albumu "[[Boy (albums)|Boy]]", "[[Three (EP)|Three]]", "[[The Best of 1980—1990]]" un "[[Early Demos]]" vākiem. == Dziesmu saraksts == Visu dziesmu autori ir U2. # "Sunday Bloody Sunday" — 4:40 # "Seconds" — 3:10 # "New Year's Day" — 5:35 # "Like a Song" — 4:46 # "Drowning Man" — 4:14 # "The Refugee" — 3:40 <small>''(producējis [[Bils Velans]])''</small> # "Two Hearts Beat as One" — 4:03 # "Red Light" — 3:46 # "Surrender" — 5:34 # "40" — 2:35 "New Year's Day" un "Two Hearts Beat as One" tika izdoti kā starptautiski singli. "Sunday Bloody Sunday" un "40" arī tika izdoti kā singli, bet vienīgi [[Vācija|Vācijā]]. [[1993]]. gadā "Mobile Fidelity" skaņu laboratorija pārstrādāja albuma skanējumu un izdeva to kā īpašu zelta [[Kompaktdisks|CD]]. Šajā izdevumā bija atšķirīgi dziesmu ilguma laiki: visredzamāk tas izpaudās dziesmā "Seconds", kurai klāt pieliktas 11,5 pārtraukuma sekundes (sākas apmēram 2:03), pagarinot tās ilgumu līdz 3:22. Dziesma "Like a Song" šajā izdevumā ir pagarināta līdz 5:00. Vēlāk 1983. gadā grupa izdeva "[[Under a Blood Red Sky]]" (nosaukta pēc "New Year's Day" teksta rindiņas), albuma "War" koncertturnejas ierakstu. == Topu pozīcijas un pārdotās kopijas == {|class="wikitable" ! Valsts ! Pozīcija ! Statuss ! Pārdotās kopijas |- | {{flagicon|United Kingdom}} [[Apvienotā Karaliste]] | 1 | 2x platīns <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bpi.co.uk/platinum/platinumright.asp?rq=search_plat&r_id=5234 |title=BPI |access-date={{dat|2008|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201201153752/https://www.bpi.co.uk/platinum/platinumright.asp?rq=search_plat&r_id=5234 }}</ref> | 600 000+ |- | {{flagicon|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | 12 | 4x platīns | 4 000 000+ |- | {{flagicon|Brazil}} [[Brazīlija]] | | zelts | 50 000+ |- | {{flagicon|France}} [[Francija]] | | 2x platīns <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.disqueenfrance.com/certifications/album.asp?forme_certif=13&annee=11 |title=Disque En France |access-date={{dat|2009|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090113220241/http://www.disqueenfrance.com/certifications/album.asp?forme_certif=13&annee=11 |archivedate={{dat|2009|01|13||bez}} }}</ref> | 600 000+ |- | {{flagicon|Canada}} [[Kanāda]] | | 3x platīns <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cria.ca/cert_db_search.php?page=1&wclause=WHERE+artist_name+like+%27%25u2%25%27+ORDER+BY+cert_date%2C+cert_award+&rcnt=81&csearch=20&nextprev=1 |title=CRIA |access-date={{dat|2009|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080211115629/http://www.cria.ca/cert_db_search.php?page=1&wclause=WHERE+artist_name+like+%27%25u2%25%27+ORDER+BY+cert_date%2C+cert_award+&rcnt=81&csearch=20&nextprev=1 |archivedate={{dat|2008|02|11||bez}} }}</ref> | 300 000- |- | {{flagicon|Netherlands}} [[Nīderlande]] | | zelts <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nvpi.nl/nvpi/pagina.asp?pagkey=60461&formposted=no&pagenr=1 |title=IFPI Germany |access-date={{dat|2009|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090828043231/http://www.nvpi.nl/nvpi/pagina.asp?pagkey=60461&formposted=no&pagenr=1 |archivedate={{dat|2009|08|28||bez}} }}</ref> | 40 000+ |- | {{flagicon|Switzerland}} [[Šveice]] | | zelts <ref>[http://www.swisscharts.com/search_certifications.asp?search=u2+wer IFPI Switzerland]</ref> | 25 000+ |- | {{flagicon|Germany}} [[Vācija]] | | zelts <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ifpi.de/wirtschaft/gpergebnis.php?txtSuche=u2&strAktion=suche&Abschicken=Suche+Gold-%2FPlatin-Verleihungen+und+Jazz-Award |title=IFPI Germany |access-date={{dat|2009|05|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070930165616/http://www.ifpi.de/wirtschaft/gpergebnis.php?txtSuche=u2&strAktion=suche&Abschicken=Suche+Gold-%2FPlatin-Verleihungen+und+Jazz-Award |archivedate={{dat|2007|09|30||bez}} }}</ref> | 100 000+ |- |} == Izpildītāji == * [[Bono]] — balss, [[ģitāra]] * [[The Edge]] — [[elektriskā ģitāra]], [[klavieres]], [[Havaju ģitāra]], fona vokāls, vadošais vokāls dziesmā "Seconds," basģitāra dziesmā "40" * [[Ādams Kleitons]] — [[basģitāra]], ģitāra dziesmā "40" * [[Lerijs Mullens]] — [[bungas]] === Viesmākslinieki === * [[Kenijs Freidlijs]] — [[trompete]] * [[Stīvs Vikheims]] — [[elektriskā vijole]] dziesmās "Sunday Bloody Sunday" un "Drowning Man" * [[Šerila Porjē]], [[Adriana Kaegi]], [[Terina Heidžija]], [[Džesika Feltone]] — fona vokāls dziesmās "Red Light" un "Surrender" == Atsauces == {{Atsauces}} {{U2}} [[Kategorija:U2 albumi]] [[Kategorija:1983. gada albumi]] cmav8h0aj91vtho8t2l5pjjobxbdaq6 0 47898 4531087 4530788 2026-10-02T16:19:31Z Pirags 3757 /* 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas */ pap 4531087 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (nr. 326, 1827) * Ivans Paskevičs (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon Hāns (nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * Vasilijs Žukovskis (nr. 343, 1837) * Mihails Balugjanskis (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (nr. 352, 1839) * Dmitrijs Daškovs (nr. 348, 1839) * Aleksejs fon Rokasovskis (nr. 350, 1839) * Aleksandrs un Sergejs Stroganovi (nr. 346, 1839) * Ilarions Vasiļčikovs (nr. 345, 1839) * Pjotrs Volkonskis (nr. 347, 1839) * Detlofs Kristofs fon Baranofs (nr. 353, 1842) 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] fw8x78j8zcqnexhrgt79wc9ynt4dsv9 4531223 4531087 2026-10-02T20:16:10Z Pirags 3757 /* 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4531223 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (nr. 326, 1827) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837) * [[Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (nr. 352, 1839) * [[Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839) * Aleksandrs un Sergejs Stroganovi (nr. 346, 1839) * [[Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839) * [[Pjotrs Volkonskis]] (nr. 347, 1839) * Detlofs Kristofs fon Baranofs (nr. 353, 1842) 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 4ncuy6swdmg841psoee6xahspx2wnmd 4531229 4531223 2026-10-02T20:53:17Z Pirags 3757 /* 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4531229 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (nr. 326, 1827) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (nr. 352, 1839) * [[Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839) * Aleksandrs un Sergejs Stroganovi (nr. 346, 1839) * [[Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839) * [[Pjotrs Volkonskis]] (nr. 347, 1839) * Detlofs Kristofs fon Baranofs (nr. 353, 1842) 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] tm5h9skts01tg9377d97z8wngytfq42 4531233 4531229 2026-10-02T21:19:11Z Pirags 3757 /* 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4531233 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (nr. 326, 1827) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (nr. 352, 1839) * [[Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839) * [[:ru:Рокасовский, Алексей Иванович|Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839) * Aleksandrs un Sergejs Stroganovi (nr. 346, 1839) * [[Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839) * [[Pjotrs Volkonskis]] (nr. 347, 1839) * Detlofs Kristofs fon Baranofs (nr. 353, 1842) 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 65120bxof6g4eltnu8ipqw376d9dt2l 4531266 4531233 2026-10-03T04:58:41Z Pirags 3757 /* 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4531266 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (nr. 326, 1827) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839) * [[:ru:Рокасовский, Алексей Иванович|Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839) * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839) * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pjotrs Volkonskis]] (nr. 347, 1839) * Detlofs Kristofs fon Baranofs (nr. 353, 1842) 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 1d2tnvazogks34cppz20iinaucn3i18 4531288 4531266 2026-10-03T05:58:34Z Pirags 3757 /* 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4531288 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (nr. 326, 1827) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839) * [[:ru:Рокасовский, Алексей Иванович|Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839) * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839) * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pjotrs Volkonskis]] (nr. 347, 1839) * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] lqzuy8gr6j290jsqalkqbj0qx7g0lvr 4531324 4531288 2026-10-03T07:43:47Z Pirags 3757 /* 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas */ pap 4531324 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839) * [[:ru:Рокасовский, Алексей Иванович|Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839) * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839) * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pjotrs Volkonskis]] (nr. 347, 1839) * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850), Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850 * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 9i0w9xef3evt6tvcdtzz9gi0e2wcq4v 4531325 4531324 2026-10-03T07:45:05Z Pirags 3757 /* 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4531325 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839) * [[:ru:Рокасовский, Алексей Иванович|Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839) * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839) * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pjotrs Volkonskis]] (nr. 347, 1839) * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850), Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850 * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] hv425unkmxv6lxvw8y3z0c9xigym24a 4531335 4531325 2026-10-03T08:41:28Z Pirags 3757 /* 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas */ bildes 4531335 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839) * [[:ru:Рокасовский, Алексей Иванович|Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839) * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850), Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850 * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|Ivans Paskevičs Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|Vasilijs Žukovskis Balugjanskij Mikhail A.jpg|Mihails Balugjanskis PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|Sergejs Stroganovs Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|Aleksandrs Stroganovs Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|Ilarions Vasiļčikovs Volkonsky P M-by Kruger.jpg|Pēteris Volkonskis Anatole Demidov (1856).jpg|Anatolijs Demidovs Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|Aleksandrs Meņšikovs Suvorov A A-bu Kruger.jpg|Aleksandrs Suvorovs </gallery> Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] qtxvd16r5w8khia9m6fc2bzzkjz4lg9 4531336 4531335 2026-10-03T08:48:26Z Pirags 3757 /* 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4531336 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839) * [[:ru:Рокасовский, Алексей Иванович|Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839) * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850), Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850 * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 4m5x7riix7abpx41canc2nfcao94qxa 4531371 4531336 2026-10-03T10:08:58Z Pirags 3757 /* 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4531371 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850), Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850 * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 9d0rwt9bm5l5w9soqw8ilc3tbq5fqul 0 48198 4531344 4364911 2026-10-03T09:05:43Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Dabiski materiāli]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531344 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pārakmeņotiem sveķiem|dzintars (nozīmju atdalīšana)|dzintars}} [[Attēls:Amber2.jpg|thumb|[[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] atrasts dzintars ar iesprostotu [[skudra|skudru]] tajā]] '''Dzintars''' ir sacietējuši fosilie [[sveķi]], kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ. Lielākā daļa pasaules dzintara ir 30 — 90 miljonus gadu veca. Kukaiņu esamība dažos dzintara gabalos vedināja [[Romas impērija|romiešus]] uz domu (kura vēlāk izrādījās patiesa), ka tas kādreiz ir bijis šķidrs un tad noklājis kukaini. Karsējot dzintaru, tas kūst. Dzintars ir izplatīts Baltijas jūrā, arī [[Latvija]]s teritorijā. Latvijā dzintaru var atrast [[Kurzeme]]s piekrastē (galvenokārt [[Liepāja]]s apkaimē). Senatnē bija pazīstams tikai dzintars no Baltijas jūras austrumu piekrastes, uz kurieni veda [[Dzintara ceļš]]. Mūsdienās dzintaru iegūst dažādās pasaules vietās, katrā raktuvē atrastais dzintars ir atšķirīgs. == Nosaukuma izcelsme == '''''Gʷʰen — gintra — gintaras — dzintars''''' Mūsdienu latviešu valodā izveidojies nosaukums ''dzintars'' (senāk — ''dzītars,'' ''zītars''), lietuviešu valodā — ''gintaras.'' Šo vārdu izcelsme nav skaidri zināma. Tomēr pastāv viedoklis, ka tie atvasināti no hipotētiskās [[baltu pirmvaloda]]s vārda ''gintra''. Vārda ''gintra'' sakne nāk no darbības vārda ''gin, gen'' ("aizstāvēt", "sist"), bet galotne ''-tra'' liecina par norādi uz instrumentu, ko izmantoja, lai veiktu darbības. Attiecīgi, tiek lēsts, ka oriģinālā vārda ''gintra'' nozīme varētu būt bijusi saistīta ar aizstāvību vai uzbrukumu, norādot uz iespējamo dzintara kā [[Amulets|amuleta]] izmantošanu ar maģiskām funkcijām. Savukārt vēlākā galotnes maiņa no ''-tra'' uz ''-ter'' liecina par vārda nozīmes interpretācijas maiņu, tam kļūstot no instrumenta (ar ko veic darbību, piemēram, "aizsargāšanās rīks") uz aģentu (kas pats veic darbību, piem. "aizsargātājs").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prusistika.flf.vu.lt/zodynas/paieska/1?id=628&zymeti=2658|title=Prūsų kalbos paveldo duomenų bazė - Paieška|website=www.prusistika.flf.vu.lt|access-date=2024-12-20}}</ref> Mūsdienu latviešu valodā no šī vārda nozīme daļēji saglabājusies vārdos "dzen", "dzīt" (piemēram, "dzīt" jeb "sist" naglu). Vārds ''gintra'', visticamāk, radies no rekonstruētās [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s vārda saknes ''*gʷʰen-''. ("sist"). '''''Ǵʰel — glasa — glaseum''''' Viena no senākajām rakstveida dokumentētajām liecībām par dzintaru ir romiešu vēsturnieka un senatora [[Tacits|Tacita]] grāmatā "[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]", kas sarakstīta ap 98. gadu. Tajā minēts, ka uz austrumiem no ģermāņiem dzīvojošie [[aisti]] dzintaru dēvējuši par ''glaseum'' (vārds no vietējās aistu vai ģermāņu valodas).<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām |url=http://www.antiquitas.lv/wp-content/uploads/2015/06/Gaius_Cornelis_Tacitus.Germania.pdf |author=Gajs Kornēlijs Tacits (Jāņa Endzelīna tulkojums) |year=2011 |publisher=Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība |location=Rīga |isbn=978-9984-492-17-9 |page=163}}</ref> Tiek uzskatīts, ka šis vārds nācis no rekonstruētās ģermāņu pirmvalodas vārdiem ''glēzô, glasą'', ''glōaną'', ar nozīmēm "stikls", "spīdēt", "mirdzēt". Savukārt to pirmatnējā izcelsme piedēvēta rekonstruētās indoeiropiešu pirmvalodas vārda saknei ''*ǵʰel-'' ar nozīmēm "spīdēt", "plaukt", "zelt", un krāsas apzīmējumiem "dzeltens", "zaļš" Interesanti, ka viens no vārda saknes ''*ǵʰel-'' tiešajiem atvasinājumiem vēlāk kļuva arī hipotētiskās baltu pirmvalodas vārds ''želtas'', kura nozīme mūsdienu latviešu valodā ir "zelts". '''''Seku̯ — sucus — sakas — svakas — sveķi''''' Paši [[Senā Roma|senie romieši]] tolaik dzintaru dēvēja par ''succinum'', kas atvasināts no latīņu vārda ''sucus'' / ''succus'' ar nozīmi "sula", "koku sveķi", kas norādīja uz tā izcelsmi. Savukārt [[Senā Ēģipte|senie ēģiptieši]] — par ''sacal / sakal'' ar nozīmi "akmens". Līdztekus pastāvošajā hipotētiskajā [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodā]] pastāvēja līdzīgs vārds ''sakas'' ar nozīmi "koku sveķi", "gumija". Tiek uzskatīts, ka vārdu ''sucus / succus'' un ''sakas'' priekšteči ir hipotētiskās [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s vārda saknes *''sewg- / *sewk-'' ("sula", "sūkt"), *''seku̯-'', *''sek-'' ("tecēt"), un ''soku̯os'' ("sula", "koku sveķi").<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prusistika.flf.vu.lt/zodynas/paieska/1?id=1992&zymeti=3355|title=Prūsų kalbos paveldo duomenų bazė - Paieška|website=www.prusistika.flf.vu.lt|access-date=2024-12-20}}</ref> Savukārt vēlāk, ap viduslaiku periodu pastāvošajā [[Senprūšu valoda|senprūšu valodā]] ir atrodams vārds ''sackis'' ar nozīmi "koku sveķi", "gumija".<ref name=":3" /> Mūsdienu valodās šī vārda tuvākie pēcteči ir lietuviešu vārds ''sakas'' un latviešu vārds "sveķi" (senās formas — ''svekas, svakas''). '''''Ἠλεκτρον''''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] dzintaru dēvēja par elektronu (''ἤλεκτρον''). No šī vārda cēlies arī termins '[[elektrība]]', kas saistīts ar dzintara spēju radīt [[statiskā elektrība|statisko elektrību]] berzes laikā. Par elektronu sauca arī zelta un sudraba sakausējumu. '''Nosaukumi citās valodās''' [[Franču valoda|Franču]]: ''siccin'' vai ''ambre jaune;'' [[spāņu valoda|Spāņu:]] ''ambar;'' [[angļu valoda|Angļu:]] ''amber;'' [[Vācu valoda|Vācu]]: ''Bernstein, Brennstein'', 13. gadsimtā arī ''Bornstein'' ("degošais akmens"); [[nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]: ''Barnsteen;'' [[poļu valoda|Poļu]]: ''bursztyn;'' [[zviedru valoda|Zviedru]]: ''raf;'' [[somu valoda|Somu]]: ''meripihka;'' [[igauņu valoda|Igauņu]]: ''merevaik'' ("jūras sveķi"); [[lībiešu valoda|Lībiešu:]] ''elm''. == Veidošanās un sastāvs == Dzintars ir organiskas izcelsmes minerāls, kas veidojies, pārakmeņojoties sveķiem. Minerāla sastāvā ir 79 % [[Ogleklis|oglekļa]], 10 % [[Skābeklis|skābekļa]] un 11 % [[Ūdeņradis|ūdeņraža]]. Parasti kā piemaisījumu satur nelielu daudzumu [[Sērs|sēra]]. Svaigi dzintara sveķi sastāv galvenokārt no gaistošiem komponentiem — [[terpēni]]em un pinēna, kā arī cietās daļas — galvenokārt sveķskābēm. Karsta klimata apstākļos no sveķu pilienu virsmas strauji iztvaikojot terpēniem, notika sveķskābju pašoksidēšanās, samazinājās viskozitāte, sveķi sacietēja.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana|last=Sedmalis|first=U.|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=2002|isbn=9984-32-618-7|location=Rīga|last2=Šperberga|first2=I.|last3=Sedmale|first3=G.}}</ref> Baltijas dzintars veidojies kainozoja ērā pirms 35 — 60 miljoniem gadu, pārveidojoties sveķiem. Dzintara [[sveķi]] izdalījās no [[priedes]] (visticamāk, ''Pinus succinifera'') gaisa temperatūrā virs 25 °C. Pēdējos gados zinātnieki atklājuši, ka dzintars veidojies ne tikai no dzintara priedes sveķiem, kā līdz šim uzskatīja, bet arī no citām priežu sugām, kuras datē ar laiku pat pirms 320 miljoniem gadu.<ref name=":4">{{Publikācijas atsauce|last=Grimaldi|first=David|date=2009-10-02|title=Pushing Back Amber Production|url=https://www.science.org/doi/10.1126/science.1179328|journal=Science|volume=326|issue=5949|pages=51–52|doi=10.1126/science.1179328}}</ref> Tad plašā Ziemeļeiropas teritorijā bija stabils subtropu — tropu klimats. Karstie un mitrie apstākļi veicināja sveķu izdalīšanos, ko vēl pastiprināja straujš sasilums [[Eocēns|eocēnā]]. Šos sveķainos kokus [[Eridana (ģeoloģija)|Eridanas]] upes (mūsdienu Baltijas jūras priekšteces) ūdeņi sanesa deltā. Tolaik mūsdienu [[Polija]]s teritorijā atradās sekla jūra, un Eridanas delta atradās mūsdienu [[Gdaņskas līcis|Gdaņskas līča]] vietā. Deltā sveķi uzkrājās [[Anaerobs|anaerobā]] stāvoklī un vairāku miljonu gadu laikā kļuva par dzintaru. Eocēna beigās sākās globāla atdzišana, līdz ar to dzintara sveķu uzkrāšanās beidzās. Primārie depozīti vēlāk [[Erozija|erodējās]], un straumes, kā arī vēlākie ledāji aiznesa dzintaru lielos attālumos.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> == Izplatība == [[Attēls:Colours of Baltic Amber.jpg|thumb|Baltijas jūrā atrodamo dzintaru daudzveidība]] Dzintars ir izplatīts visā pasaulē, pamatā [[krīta periods|krīta perioda]] un jaunākos nogulumiežos. Vairāk kā 90% visa pasaules dzintara (sukcinīta) iegūst [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]] pie [[Baltijas jūra]]s.Vienā smilšaini mālainā ieža kubikmetrā dzintara saturs ir 1,2 — 2,5 kg, bet kopīgie dzintara krājumi Kaļiņingradas apgabalā ir 128 tūkstoši tonnu. Dzintara karjers šeit darbojas jau no 1867. gada. Lietojot vienkāršu sijāšanas un skalošanas metodi, no karjera katru gadu iegūst 700 tonnu dzintara. Lielākie gabali sver vairākus kilogramus.<ref name=":1" /> Sekundārie dzintara sakopojumi atrasti Polijā, [[Vācija|Vācijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]].<ref name=":2">{{Laikraksta atsauce |date= 2008. gads |title= Stable isotopes (H, C, S) and the orign of Baltic amber |author= Algirdas Gaigalas, Stanislaw Halass |journal= Geochronometria |issue= № 33 |publisher= Department of Geology and Mineralogy, Vilnius University un Mass Spectrometry Laboratory, Institute of Physics, Maria Curie-Skłodowska University |url= http://www.geochronometria.pl/pdf/geo_33/Geo33_05.pdf}}</ref> Lielākoties dzintara atradnēs iegūst sīkus dzintara graudus, kurus samaļ pulverī, ķīmiski pārstrādā un izgatavo presēto dzintaru, no kura var veidot rotas vai izmantot rūpniecībā.<ref name=":1" /> == Viltus dzintars == Viltus dzintars jeb baltais [[fosfors]] ir fosfora gabaliņi, kuri izskatās līdzīgi dzintaram. Tie pēc [[Padomju Savienība|padomju]] fosfora bumbu iznīcināšanas [[Pape]]s aviācijas mērķu poligonā nokļuvuši jūrā un kāpu zonā, un rokās vai kabatās paņemti, var uzliesmot un radīt apdegumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/liepaja-uzliesmo-viltus-dzintars-arsti-aicina-uzmanities-no-juras-izskalo-fosforu.a169384/|title=Liepājā uzliesmo viltus dzintars.|last=|first=|access-date=|date=(2016. gads)}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/viltus-dzintars-atkal-apdedzina-2/|title=Viltus dzintars atkal apdedzina.|last=|first=|website=liepajniekiem.lv|access-date=|date=(2019. gads)}}</ref> == Dzintara darinājumi == Dzintars ir viegli apstrādājams un nav auksts, tādēļ jau kopš [[Akmens laikmets|akmens laikmeta]] ticis izmantots dažādu rotu veidošanā. Senākās zināmās rotas no dzintara datētas ar laiku ap 11 000 g.p.m.ē.<ref name=":4" /> Austrumbaltijas reģionā senākie dzintara darinājumi atrasti vidējā [[Neolīts|neolīta]] laika arheoloģiskajos izrakumos (4100. — 2900. g.p.m.ē.), lielākoties [[Vislas līcis|Vislas līcī]], [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] un [[Kuršu joma|Kuršu jomā]], taču arī tālāk uz ziemeļiem, mūsdienu Lietuvas un Latvijas piekrastē. Šajās vietās arī izveidojās vairāki dzintara apstrādes centri, kuros nereti bijusi darba dalīšana dažādās stadijās, katram dzintara apstrādātājam veicot noteiktas darbības. Latvijas teritorijā viens no ievērojamākajiem dzintara apstrādes centriem atklāts [[Lubāns|Lubāna ezera]] apmetnēs, kur 18 apmetnēs masveidā gatavoja trapecveida, zobveida, atslēggalvas veida un plākšņveida piekariņus, kā arī apaļo un četrstūraino pogveida, cilindrisko, cauruļveida kreļļu sērijas, tāpat arī dzintara ripas un riņķus. Dzintara darinājumus izmantoja ne vien rotāšanās nolūkos, bet arī apbedījumos. Dzintara rotas visai plaši atrodamas neolīta laika apbedījumos, tostarp [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oldlvi.lu.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf|title=Dzintars Bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā|last=Vasks|first=Andrejs|publisher=Latvijas Vēstures institūta žurnāls|access-date=23.12.2024|date=2015}}</ref> Dzintars bija arī populāra eksportprece, kas sekmēja Austrumbaltijas reģiona, tostarp Latvijas teritorijas, tirdzniecību / maiņu ar tālākām zemēm.Tiek uzskatīts, ka viens no pirmajiem garākajiem dzintara tirdzniecības ceļiem izveidojās no Baltijas jūras austrumu un dienvidaustrumu piekrastes līdz pat Baltajai jūrai ziemeļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/8_Ilze%20B_Loze%20Dzintara%20konference.pdf|title=Dzintara Konference Sanmarīno|publisher=Zinātnes dzīve|access-date=24.12.2024|date=2014}}</ref> Vēlajā neolītā sakari ziemeļu un ziemeļaustrumu virzienā mazinājās, bet aktīvāki tie kļuva dienvidaustrumu virzienā. Dzintaru eksportēja gan neapstrādātā veidā, gan kā gatavus izstrādājumus. Baltijas dzintara rotas ir atrastas arheoloģiskajos izrakumos vairāku seno civilizāciju apmetnēs — Ēgiptē, Senajā Divupē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://museumcatalogues.getty.edu/amber/intro/14/#intro-01-fn103|title=Ancient carved ambers in the J. Paul Getty museum|access-date={{dat|2015|09|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150919014000/http://museumcatalogues.getty.edu/amber/intro/14/#intro-01-fn103|archivedate={{dat|2015|09|19||bez}}}}</ref> Grieķijā ([[Mikēnu civilizācija|Mikēnu]] kamerkapenēs), Sibīrijā, Itālijā, Marokā, un pat Senajā Ķīnā.<ref>{{Laikraksta atsauce|author=Līga Rušeniece|date=2014. gada 23. janvāris|title=Dabas muzejā skatāma izstāde: Dzintars laiku lokos|url=http://nra.lv/latvija/110053-dabas-muzeja-skatama-izstade-dzintars-laiku-lokos.htm|journal=NRA}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Olafs Gūtmanis „Dzintars”. — Jumava, Rīga 2006. {{ISBN|9984380688}} * Voldemārs Ansulis „Baltijas dzintars”. — Liesma, Rīga 1979. * Ilze Loze „Senais dzintars austrumbaltijā”. — Latgales kultūras centra izdevniecība, Rēzekne 2004. {{ISBN|9984290638}} * Andrejs Vasks [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf „Dzintars bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200239/http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}. — Latvijas Vēstures institūta žurnāls № 1(94), 2015. * Anita Saulīte [https://web.archive.org/web/20160331012754/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=102 „Saules akmens — dzintars”]. — Vides Vēstis № 9(102), 2007. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31352 letonika.lv] * starptautiska konference [https://web.archive.org/web/20150419052914/http://www.lu.lv/zinas/t/28910/ „Baltijas dzintars pāri laikam un robežām”] * [https://web.archive.org/web/20160304135957/http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_33e.htm izplatība] * [http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/video-dzintara-cela-dokumentala-stasta-videoievads-13915328 Dzintara ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170115011646/http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/video-dzintara-cela-dokumentala-stasta-videoievads-13915328 |date={{dat|2017|01|15||bez}} }} * [http://vfs.lv/dzintara-puse/ Dzintara puse] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160224031133/http://vfs.lv/dzintara-puse/ |date={{dat|2016|02|24||bez}} }} * Līga Rušeniece — [http://nra.lv/latvija/110053-dabas-muzeja-skatama-izstade-dzintars-laiku-lokos.htm Dabas muzejā skatāma izstāde „Dzintars laiku lokos”] * [https://web.archive.org/web/20150919013952/http://museumcatalogues.getty.edu/amber/intro/1/ J. Paul Getty Museum] * [http://rus.delfi.ee/daily/estonia/neobychajnaya-udacha-arheologov-pod-rakvere-nashli-s-paru-desyatkov-rimskih-monet-zheleznogo-veka?id=71219345 Tirdzniecības ceļi] == Skatīt arī == * [[Fosfors]] {{Ģeoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fosilie sveķi]] [[Kategorija:Dārgakmeņi]] [[Kategorija:Latvijas simboli]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] 9o97fx7qcgtxb6rbfiob3sfbqxbm1cd 0 48758 4531360 4180306 2026-10-03T09:29:08Z Silraks 36716 4531360 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Žozefs Furjē | vārds_orig = ''Joseph Fourier'' | attēls = Fourier2.jpg | att_izmērs = 240px | att_nosaukums = Žozefs Furjē | dz_dat_alt = | dz_gads = 1768 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Osēra]], [[Jona (departaments)|Jona]], {{FRA}} | m_dat_alt = | m_gads = 1830 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Parīze]], {{FRA}} | dzīves_vieta = {{FRA}} | pilsonība = | tautība = [[franči|francūzis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = Osēras karaskola, [[Politehniskā skola (Parīze)|Politehniskā skola]] | alma_mater = Osēras karaskola, [[Augstākā normālskola]] | zinātne = [[matemātika]], [[fizika]] | pasniedzēji = [[Žozefs Lagranžs]] | studenti = | sasniegumi = [[Furjē rinda]], [[Furjē integrālis]], [[Furjē transformācija]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Žans Batists Žozefs Furjē''' ({{val|fr|Jean Baptiste Joseph Fourier}}; dzimis {{dat|1768|3|21}}, miris {{dat|1830|5|16}}) bija franču [[matemātiķis]] un [[fiziķis]]. Viņš visvairāk zināms pēc [[Furjē rinda]]s atklāšanas un siltuma vadīšanas procesu pētījumiem. == Biogrāfija == Furjē dzimis [[Osēra|Osērā]] (tagad [[Jonna]]s departamenta centrs) drēbnieka ģimenē. Deviņu gadu vecumā zaudēja abus vecākus. Viņu iekārtoja Osēras karaskolā, pēc kuras beigšanas strādāja tur par pasniedzēju. [[1794]]. gadā [[Parīze|Parīzē]] iestājās [[Augstākā normālskola|Augstākajā normālskolā]], kur sagatavoja skolotājus. No [[1796]]. līdz [[1798]]. gadam strādāja par pasniedzēju [[Politehniskā skola (Parīze)|Politehniskajā skolā]]. 1798. gadā Furjē kopā ar citiem zinātniekiem piedalījās [[Napoleons|Napoleona]] ekspedīcijā uz [[Ēģipte|Ēģipti]]. Pēc tam, kad franču floti sakāva angļu flote admirāļa Nelsona vadībā, Žozefs Furjē atgriezās Francijā. No [[1802]]. līdz [[1815]]. gadam viņš bija [[Izēra]]s departamenta prefekts. [[1808]]. gadā Furjē tika iecelts [[barons|barona]] kārtā un apbalvots ar Goda Leģiona ordeni. [[1816]]. gadā Žozefs Furjē tika ievēlēts par [[Francijas Zinātņu akadēmija]]s locekli, bet karalis [[Ludvigs XVIII]] atcēla šo ievēlēšanu. Vēlāk tajā pašā gadā akadēmija vēlreiz viņu ievēlēja, un šoreiz viņu apstiprināja. [[1822]]. gadā Furjē tika ievēlēts par Zinātņu akadēmijas sekretāru uz mūžu [[Žans Dalambērs|Žana Dalambēra]] vietā. Šajā gadā iznāca viņa grāmata "Siltuma analītiskā teorija" (''Théorie analytique de la chaleur''), kuru var uzskatīt par pirmo grāmatu matemātiskajā fizikā.<ref>Eduards Riekstiņš. "Matemātiķim Žozefam Furjē — 225". Zvaigžņotā Debess, 1993. gada pavsaris.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Furje, Zzozefs}} [[Kategorija:Jonā dzimušie]] [[Kategorija:Franču fiziķi]] [[Kategorija:Francijas matemātiķi]] [[Kategorija:Matemātiskā analīze]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] ded0cutpt8rvqemjzjpg0z90gvbsddu 0 50259 4531346 4501693 2026-10-03T09:06:36Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Dabiski materiāli]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531346 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Lössacker.jpg|250px|thumb|Dzeltenzemes lauks Vācijā]] [[Attēls:Soil profile.svg|thumb|Augsnes horizonti: O- augsnes sega, jeb [[pedosfēra]]; A- organisko vielu sajaukšanās ar minerālvielām; B- notiek [[Māls|mālaino]] daļiņu un barības vielu uzkrāšanās; C- [[cilmiezis]], no kura veidojas augsne; R- [[pamatiezis]] ar vai bez plaisām;<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfija vidusskolai 1. Mācību grāmata|last=Melbārde|first=Zinaida|publisher=Zvaigzne ABC|year=2009.gads|isbn=978-9984-40-811-8|pages=43}}</ref>]] '''Augsne''' jeb '''zeme''' ir dabiski veidojusies, irdena zemes virskārta, kura sastāv no dažādu [[ieži|iežu]] daļiņām un tai ir raksturīga auglība. Augsne sastāv no trim komponentiem: [[cietviela]]s, [[šķidrums|šķidrumiem]] un [[gāze|gāzēm]]. Cietvielas galvenokārt sastāv no [[minerāls|minerāliem]] un [[organiska viela|organiskām vielām]]. Augsne ir irdena, kas nozīmē, ka starp cietvielas daļiņām ir daudz tukšumu. Līdz ar to cietvielas sastāda vidēji tikai pusi no visas augsnes kopējā [[tilpums|tilpuma]]. Atlikušo daļu aizpilda [[ūdens]] (šķidrumi) un [[gaiss]] (gāzes). Latvijā visizplatītākās ir [[velēnu podzolētā augsne|velēnu podzolētās augsnes]], [[velēnu karbonātu augsne]]s, [[velēnu gleja augsne]]s, [[podzolētā gleja augsne|podzolētās gleja augsnes]], [[purvu augsne]]s, [[kultūraugsne]]s un [[erodētā augsne|erodētās augsnes]]. == Augsnes auglība == Auglība ir spēja uzkrāt augu augšanai un attīstībai nepieciešamās vielas un pielāgoties apkārtējiem apstākļiem. Faktori, kas var noteikt augsnes auglību<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=7&q=past%C4%81v%C4%ABgs&id=970927&g=1|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Meža enciklopēdija. augsnes auglība|website=www.letonika.lv|access-date=2021-05-29}}</ref>: * barības vielas; * ūdens; * gaiss; * siltums. == Augsnes izmantošana zemkopībā == [[Lauksaimniecība|Lauksaimniecībā]] izmantojamā zeme ir nozīmīgs pārtikas ražošanas resurss. Aprēķināts, ka vidēji sauszemes [[ekosistēma]]s nodrošina aptuveni 95% no cilvēku patērētās pārtikas, savukārt viens no ekosistēmas pamatelementiem ir augsne. [[Kultūraugi|Kultūraugus]] var auzēt arī mākslīgos substrātos, piemēram, [[Siltumnīca|siltumnīcās]], taču šādi saražotas pārtikas īpatsvars ir ļoti niecīgs. Cilvēkam nepieciešamo pārtiku var salīdzināt ar graudu bērumu, kas apjož Zemes evatoru 2,5 m biezā un 20 m platā slānī. Šāds graudu daudzums ik gadu jāsaražo no jauna, turklāt papildus nepieciešams izaudzēt graudus vēl 1050 km joslā, lai nodrošinātu vajadzības pēc pārtikas iedzīvotāju pieauguma dēļ. Zemes [[iedzīvotāju skaits]] nepārtraukti palielinās, bet lauksaimniecībā noderīgās zemes kopējā platība sarūk, tāpēc produktīvās zemes platība uz vienu iedzīvotāju pakāpeniski samazinās. Aprēķināts, ka vidēji vienam cilvēkam ir nepieciešama zemes platība * pārtikas ražošanai 0,3 — 0,5 ha; * dzīvošanai, infrastruktūrai 0,07 — 0,09 ha. Mūsdienās šie skaitļi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju ir šādi * kopā sauszeme — 2,23 ha; * lauksaimniecībā izmantojamā zeme — 0,67 ha; * apstrādājamā zeme — 0,25 ha. Mūsdienu intensīvās lauksaimniecības (kultūraugu agrotehnikas, mājlopu audzēšanas) tehnoloģijas vēl spēj tikt galā ar šo uzdevumu, taču iespēju robeža tuvojas kritiskajam līmenim. Intensīvā lauksaimniecība rada ievērojamu slodzi uz visiem ekosistēmas komponentiem, sevišķi uz [[ūdens]] vidi un [[Atmosfēra|atmosfēru]]. Tā patērē ievērojamu daudzumu [[Izsmeļamie neatjaunīgie resursi|neatjaunojamo dabas resursu]] ([[degizraktenis|degizrakteņus]], [[Minerāls|minerālus]]) un samazina [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]]. Augsnes auglība ir tieši saistīta ar zemes ražotspēju, tā ir resurss, par kura saglabāšanu un atjaunošanu ir jārūpējas tās apsaimniekotājam. Tāpēc sabiedrības interesēs ir būtiski vairāki aspekti. Izmantojot zemi lauksaimniecībai (zemkopībā), ir nepieciešams * saglabāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursus kvantitatīvā un kvalitatīvā aspektā pieejamus gan pašreizējai, gan nākamajām paaudzēm; * nodrošināt pārtikas ražošanai nepieciešamo citu neatjaunojamo dabas resursu mērenu patēriņu; * līdz minimumam samazināt lauksaimniecības ietekmi uz citiem ekosistēmas komponentiem; * nodrošināt saražotās produkcijas kvalitāti, nekaitīgumu, drošumu, ražošanā izmantot no ētikas viedokļa pieņemamas metodes, sevišķi attiecībā uz mājdzīvniekiem<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Augsnes ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība|last=Nikodemus|first=O.|publisher=LU Akadēmiskais apgāds|year=2008|isbn=978-9984-45-087-2|location=Rīga|pages=|first2=A.|last2=Kārkliņš|first3=M.|last3=Kļaviņš|last4=Melecis|first4=V.}}</ref> === Augsnes izmantošana Latvijā === Latvijā 2016. gadā lauksaimniecībā izmantotā zeme bija 1930,6 tūkstoši hektāru, no tiem 1288 tūkstošus ha sastādīja aramzeme, 635,1 tūkstošus ha pļavas un ganības. Latvijā augsni izmanto dažādu kultūru audzēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__ikgad__03Augk/LAG0010.px/?rxid=ce8aac91-f2b0-4f13-a25d-29f57b1468fb|title=Lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>{{Pie chart|value1=1|label7=zemā purva kūdraugsne, pārejas purva kūdraugsne|color7=#B62084|color6=#FF00FF|color5=#EE82EE|color4=#B81324|color3=#BA55D3|color2=#7D26CD|color1=#2E0854|caption=Lauksaimniecībā izmantojamās zemes augšņu raksturojums Latvijā (1990. g.)|thumb=right|label8=Citi|label6=Virsēji velēnglejotā augsne, pseidoglejotā augsne|value2=27|label5=Velēnu glejaugsne|label4=Podzolētā glejaugsne|label3=Velēnpodzolētā virsēji glejotā augsne, velēnpodzolētā pseidoglejotā augsne|label2=Podzolaugsne|label1=Velēnu karbonātaugsne|value8=2|value7=12|value6=3|value5=24|value4=13|value3=18|color8=#F54D70}} === Augsni apdraudošie faktori === ==== Erozija ==== Erozija ir augsnes virskārtas nonešana vai noskalošana. Lietus lāsēm krītot uz zemes, tās atdala augsnes daļiņas. Šīs ietekmes pakāpe ir atkarīga no krītošo lietus lāšu lieluma un krišanas ātruma. Atdalītās augsnes daļiņas aiztek lietus radītajā ūdens straumē. Daļa šo daļiņu aizpilda augsnes poras, noblīvējot augsnes virsmu. Erozija rodas, ja nokrišņu intensitāte pārsniedz ūdens infiltrācijas ātrumu augsnē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://esdac.jrc.ec.europa.eu/projects/SOCO/FactSheets/LV%20Fact%20Sheet.pdf|title=Augšņu degradācijas procesu, augsni saudzējošu lauksaimniecības paņēmienu un ar augsni saistītu politikas pasākumu sasaiste|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|07|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200730024149/https://esdac.jrc.ec.europa.eu/projects/SOCO/FactSheets/LV%20Fact%20Sheet.pdf}}</ref> ==== Sablīvēšanās ==== Spiežot uz augsnes virsmu, notiek augsnes sablīvēšanās. Sablīvēšanās rezultātā samazinās augsnes porainība un caurlaidība. Augsnes poras tiek noslēgtas, traucējot ūdens un gāzu apmaiņu augsnē, un tādējādi radot ūdens un skābekļa trūkumu augsnē. Tiek traucēta sakņu augšana.<ref name=":0" /> == Augsnes morfoloģija == Augsnes morfoloģija ir zinātnes nozare, kura pēta laukā konstatējamās, ārējās pazīmes, piemēram, augsnes slāņu biezumu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:29703|title=Augsnes morfoloģija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2021-05-29}}</ref>. Augsnes morfoloģija ir saistīta ar augsnes ģenēzi, jo augsnes veidošanās procesā rodas jauni savienojumi un vielas, kas nav sastopami cilmiezī<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Fundamentals of soil science|url=https://archive.org/details/fundamentalsofso0000foth_c7q0|last=Foth|first=H. D|publisher=Wiley|year=1990|isbn=0-471-52279-1|location=New York|edition=8th ed.}}</ref>, tādēļ rodas izšķirami ģenētiskie horizonti un augsne iegūst tikai tai raksturīgās pazīmes<ref name=":1" />. Morfoloģiskās pazīmes izmanto augšņu klasifikācijā, bonitēšanā<ref name=":1" /> un citās darbības sfērās. '''Svarīgākās augsnes morfoloģiskās īpašības:''' * Augsnes virsas raksturojums (mikroreljefs, akmeņainība, mitruma apstākļi u.c.)<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Augsnes diagnostika un apraksts.|last=Kārkliņš|first=A.|publisher=Latvijas Lauksaimniecības Universitāte|year=2008|location=Jelgava|isbn=978-9984-784-20-5}}</ref>; * Augsnes krāsa; * Granulometriskais sastāvs; * Struktūra; * Porainība; * Jaunveidojumi. === Augsnes ģenētiskie horizonti === Augsnes ģenētiskie horizonti ir horizonti vai slāņi, kas veidojušies augsnes ģenēzes rezultātā<ref name=":1" />. Augsnes profilu raksturošanai starptautiski (FAO) iesaka 10 augsnes pamathorizontus, kā arī pārejas horizontus. Ar lielajiem burtiem '''''H, O, A, E, B, C, R, I, L''''' un '''''W''''' apzīmē pamathorizontus<ref name=":2" />. Ar burtu '''''I''''' apzīmē ledus lēcas un ķīļus, Latvijā tie nav sastopami, bet sastopami mūžīgā sasaluma zonā<ref name=":1" />. {| class="wikitable" |+Latvijā sastopamie augsnes ģenētiskie pamathorizonti !FAO 2006 apzīmējumi !Latvijā lietotie apzīmējumi līdz 2000. g. !Nosaukums !Īpašības !Augsnes procesi |- !O !Ao !Organisko vielu horizonts |Atrodas neapstrādātas augsnes virspusē. Virs minerālās augsnes – nedzīvā organiskā zemsega, sūna, kūla, zāle, koku nobiras. Augsne ir irdena. Organiskās vielas var būt nesadalījušās vai daļēji sadalījušās<ref name=":1" />. |Noris organisko vielu uzkrāšanās un vāja sadalīšanās. Sauss, tikai dažreiz īslaicīgi piesātināts ar ūdeni. Parasti uzkrājas cenozēs ar vielu lēnu bioloģisko apriti<ref name=":1" />. |- !H !T !Kūdra |Organiskā viela dažādās sadalīšanās pakāpēs. Skāba, pH≈4-7 (reti ≈7). Kūdraina, trūdaini kūdraina viela. Horizonts kārtains, saskatāmas nesadalītās augu atliekas. |Pārpurvošanās un kūdras veidošanās. Ilgstoši piesātināts ar ūdeni (ja nav drenēts). Anaerobioze, maz O₂ . Slapjš un mitrs. Nosusināts valgs. |- !A !A₁ !Minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts |Augsnes virspusē vai tuvu tai. Velēna vai aramkārta. Labi izteikta struktūra. Irdens. Organiskā viela labi sadalījusies. Auglīgs. |Velēnošanās process. Trūda akumulācija. Struktūras veido-šanās. Lēna izskalošanās. Iekultivēšana. |- !E !A₂ !Eluviālais horizonts |Atrodas zem O, H vai A horizonta. Izskalots podzolēts, bieži glejots, skābs, gaišākas krāsas, pelēks vai gaišpelēks, bez struktūras. Pārsvarā smilšaināks un bagātāks ar putekļu frakcijām. Satur daudz SiO₂. Blīvs. Mazauglīgs<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas augšņu noteicējs|last=Kārkliņš|first=A.|publisher=LLU|year=2009|location=Jelgava|last2=Gemste|first2=I.|isbn=978-9984-784-93-9}}</ref>. |Podzolēšanās vai podzolēšanās kopā ar glejošanos. Augsnes cietās fāzes ievērojama noārdīšanās, māla un trūda izskalošanās – iznesa<ref name=":2" />. |- !B !B !Iluviālais horizonts |Atrodas zem E, dažreiz zem A horizonta. Brūns, iedzeltens, var būt ar ortšteinu – rūsu, ar konkrēcijām (Fe₂O₃, trūdskābes). Blīvs. Plaisas. |Ieskaloto vielu uzkrāšanās. Minerāla dēdēšana, pārmā-lošanās, duļķu un koloīdu ieskalošanās (lesivēšanās). Var būt glejošanās. |- !C !C !Cilmiezis |No tā ir veidojusies augsne, viendabīgs vai daudzdaļīgs. Morēna vai citādi veidojies, dažāds granulometriskais sastāvs, brūna, dzeltena, pelēka krāsa, ar vai bez CaCO₃. |Dažādi ģeoloģiskie procesi: pārskalošanās, nogulsnēšanās, dēdēšana, šķirošana, šķīdinā-šana, atkārtota nogulsnēšanās. Parasti kvartāra noguluma ieži. |- !R !D !Pamatiezis |Ģeoloģiska pamatne, klinšains, akmeņains. Vienlaidus pamatiezis ar plaisām. |Cieto iežu dēdēšana, sairšana. |- !Cr !G !Gleja horizonts |Bāli pelēks smilšainās, zilgans vai zaļgani pelēks smilšmāla, māla augsnēs, vienlaidus bezstruktūras horizonts. |Ilgstoši mitrs, glejošanās, anaerobioze, reducēšanās, maz O₂. Sablīvēts. |- !L ! !Limniskie materiāli |Organiskas un minerālas cilmes ūdenskrātuvju nogulumi<ref name=":1" />. |Raksturīgi ģeoloģiskie procesi |- !W ! !Ūdens starpslānis |Atrodas augsnē vai arī ir sekls augsni nosedzošs ūdens<ref name=":1" />. |Horizonti, kuri ir saskarsmē ar ūdens starpslāni, tiek veicināta vielu šķīšana, kā arī radīti anaerobi apstākļi.<ref name=":1" /> |- !AE, EA, EB, BE, BC … ! !Pārejas horizonts |Viens horizonts pakāpeniski pāriet nākamajā. |Pirmais burts norāda dominējošo horizontu.<ref name=":1" /> |- !A/B,  E/B, B/C ... ! !Sajauktais horizonts |Ir sajaukti kopā divi vai vairāki horizonti. |Notikusi vai notiek dziļirdināšana, ar būvniecību saistīta pārrakšana<ref name=":1" /> |} {| class="wikitable" |+Pamathorizontu apakšiedalījumu simbolu lietošana<ref name=":1" /> ! colspan="2" |Apzīmējums ! rowspan="2" |Lietošana |- !Simbols !Raksturojums |- !a |Sadalījies organiskais materiāls |Precizē H un O horizontu. |- !b |Aprakts horizonts |Precizē minerālos horizontus. |- ! rowspan="2" |c |Minerālu granulas |Precizē minerālos horizontus. |- |Koprolītu zeme |Precizē L horizontu |- ! rowspan="2" |d |Blīvs slānis, kurš fiziski ierobežo sakņu izplatību |Precizē minerālos horizontus. To nelieto kopā ar ''m'' apzīmējumu. |- |Diatomeju(nogulumi ar kramāļģu atlieku akumulāciju) zeme |Precizē L horizontu |- !e |Vidēji sadalīts organiskais materiāls |Precizē H un O horizontu |- !f |Mūžīgais sasalums |Lieto bez ierobežojumiem, izņemot I un R horizontu |- !g |''Stagnic'' apstākļi |Bez ierobežojumiem |- !h |Organisko vielu akumulācija |Precizē minerālos horizontus |- ! rowspan="2" |i |Pulētas virsmas, spiediena darbības rezultātā |Precizē minerālos horizontus |- |Vāji sadalītas organiskās vielas |Precizē H un O horizontu |- !j |Jarozīta akumulācija |Bez ierobežojumiem |- !k |Karbonātu sekundāra akumulācija |Bez ierobežojumiem |- !l |Kapilārās apmales mitrinājuma radīta plankumainība |Bez ierobežojumiem |- ! rowspan="2" |m |Stipri sacementēts |Precizē minerālos horizontus |- |Merģelis |Lieto kopā ar L horizontu, lai precizētu nogulumu sastāvu |- !n |Apmaiņās nātrija akumulācija |Bez ierobežojumiem |- !o |Pedoģenētiska atlieku trīsvērtīgo elementu oksīdu akumulācija |Bez ierobežojumiem |- !p |Sajaukts aršanas vai citas cilvēka darbības |Bez ierobežojumiem |- !q |Silīcija akumulācija |Bez ierobežojumiem |- !r |Izteikta reducēšanās |Bez ierobežojumiem |- !s |Trīsvērtīgo elementu oksīdu iluviālā akumulācija |Apzīmē B horizontu |- !t |Māla iluviālā akumulācija |Apzīmē B un C horizontu |- !u |Antropogēnie materiāli |Apzīmē H, O, A, E, B un C horizonts |- !v* |Plintīta klātbūtne |Bez ierobežojumiem |- !w |Krāsas vai struktūras izveide |Apzīmē B horizontu |- !x |Fradžipana pazīmes |Bez ierobežojumiem |- !y |Ģipša akumulācija |Bez ierobežojumiem |- !z |Sāļu akumulācija, kas šķīst labāk par ģipsi |Bez ierobežojumiem |- !@ |Krioturbācijas pazīmes |Bez ierobežojumiem |} ==== Augsnes pamathorizonti ==== Par pamathorizontiem tiek uzskatīts organisko vielu horizonts (O), kūdra (H), minerālās trūdvielu akumulācijas horizonts (A), eluviālais jeb izskalošanās horizonts (E), iluviālais jeb ieskalošanāš horizonts (B), cilmiezis (C) un pamatiezis (R)<ref name=":1" />. ===== Organisko vielu horizonts (O) ===== To vēl mēdz dēvēt par nedzīvās zemsegas horizontu. Organisko vielu horizonts veidojas augsnes virspusē, uzkrājoties organiskajām vielām. Dabiskos apstākļos horizonts ir piesātināt ar ūdeni ne vairāk par dažām dienām gadā. Tas satur no 20% organiskā oglekļā. Pārsvarā horizonts sastāv no nesadalītām vai daļēji sadalītām augu atliekām<ref name=":1" />. Tas atrodas minerālaugšņu virspusē vai, ja ir aprakts, jebkurā dziļumā. Horizonts spēj bagātināt augsnes virskārtas minerālos horizontus ar trūdvielām un augu barības vielām<ref name=":2" />. ===== Kūdras horizonts (H) ===== Kūdra ir organisko vielu horizonts, kas parasti ir ilgstoši piesātināts ar ūdeni. Tas rodas kūdras veidošanās un pārpurvošanās procesos. Veidojas mitro augšņu virspusē<ref name=":3" />. Kūdra atkarībā no sastāva var būt melna, brūna vai dzeltenbrūna. ===== Minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts (A) ===== Veidojas augsnes virspusē vai tuvu tam. Augsnes humuss A horizontā ir vienmērīgi izkliedēts sīko daļiņu veidā<ref name=":1" />. Raksturīgas tādas pazīmes<ref name=":3" />: * ar minerālo frakciju cieši saistītu humificētu organisko vielu akumulēšanās; * īpašības, kuras iegūtas no augsnes kultivēšanas vai līdzīga darbības veida; * nav B un C horizontam raksturīgo īpašību. ===== Eluviālais horizonts (E) ===== Atrodas zem organisko vielu, kūdra vai trūdvielu akumulācijas horizonta. Veidojies podzolēšanās vai lesivēšanās procesos izskalojoties māla daļiņām, organiskajām vielām, alumīnijam vai dzelzim<ref name=":1" />. Raksturīgi: * mazs humusa saturs; * slikta struktūra; * paaugstināts skābums; * maz augiem nepieciešamo barību vielu. ===== Iluviālais horizonts (B) ===== Parasti atrodas zem trūdvielu akumulācijas vai eluviālā horizonta.<ref name=":3" /> Latvijas apstākļos smilts augsnēm iluviālais horizonts ir brūnā vai brūni sarkanā krāsā<ref name=":2" />. ===== Cilmiezis (C) ===== Nesaistīs vai vāji saistīts augsnes minerālais horizonts, kam saglabājusies augsnes procesos nepārveidotu iežu struktūra. Šo horizontu var nedaudz ietekmēt augsnes veidošanās procesi<ref name=":3" />. ===== Vienlaidu pamatiezis (R) ===== Nepārtraukts ciets vai ļoti ciets pamatiezis. Tas ir pietiekami izturīgs, lai pat mitros apstākļos, to nebūtu iespējams izrakt ar lāpstu<ref name=":1" />. === Augsnes krāsa === Nozīmīga un vieglāk nosakāmā pazīme. Tā var atspoguļot augsnes sastāvu un/vai redoks apstākļus. Krāsu galvenokārt veido dispersās vielas - humuss, dzelzs oksīdi, mangāna oksīdi u.c. Krāsu spēj veidot arī cilmiezī esošie ieži un minerāldaļiņas<ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of Soil Science|url=https://doi.org/10.1007/978-1-4020-3995-9|publisher=Springer Netherlands|date=2008|location=Dordrecht|isbn=978-1-4020-3994-2|series=Encyclopedia of Earth Sciences Series}}</ref>. Augsnes krāsas veido četru pamatkrāsu kombinācijas<ref name=":1" />: * Melno, tumšpelēko un pelēko krāsu rada humuss, mangāna oksīdi un hidrāti, kā arī ogles. Purva augsnēs arī dzelzs sulfāta savienojumi. * Sarkanbrūno, brūno un dzelteno krāsu mālainās augsnēs galvenokārt izraisa trīsvērtīgie dzelzs un alumīnija savienojumi, bet smilts augsnēs - humusvielas. * Zilo, zilganpelēko un zaļganpelēko krāsu piešķir reducētie dzelzs(II) savienojumi, kas rodas pārmitros apstākļos. * Balto krāsu rada silīcijskābe, kvarcs, kalcija karbonāts un kaolinīts. Krāsu apzīmēšanai parasti izmanto Mansela krāsu sistēmu, kas kvantitatīvi reģistrē trīs krāsas elementus: toni, spožumu un piesātinājumu<ref name=":4" />. == Vēsture == Cilvēki augsni ir izmantojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Tieši šī iemesla dēļ, senās [[Civilizācija|civilizācijas]] uzplauka lielu [[Upe|upju]] - [[Nīla|Nīlas]], [[Tigra|Tigras]], [[Eifrata|Eifratas]], [[Jandzi]], [[Huanhe]] ielejās, kur palu ietekmē bija izveidojusies [[Auglīgs|auglīga]] augsne. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110319125014/http://www.neslimo.lv/pme/?name=augsne Augsne| Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{Ģeoloģija-aizmetnis}} {{lauksaimniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zemes zinātnes]] [[Kategorija:Lauksaimniecība]] [[Kategorija:Augsnes]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] k4bbpkvzlcv7wyj4xx3ai4vx83d56pq 0 51629 4531282 4529941 2026-10-03T05:52:55Z Biafra 13794 +kat 4531282 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Oskars Kastēns | attēls =Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Oskars Kastēns.jpg | apraksts =Oskars Kastēns 2009. gadā | amats =[[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums ={{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas ={{dat|2009|1|1|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents =[[Vaira Vīķe-Freiberga]]<br />[[Valdis Zatlers]] | premjers =[[Aigars Kalvītis]]<br />[[Ivars Godmanis]] | priekštecis =[[Kārina Pētersone]] | pēctecis =amats likvidēts | dzim_dati ={{dzimšanas datums un vecums|1971|07|19}} | dzim_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Latvijas Pirmā partija|LPP]] <small>(2002—2007)</small> * [[LPP/LC]] <small>(2007—2011)</small> * [[LZS]] | dzīvesb = | profesija =[[žurnālists]] | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Oskars Kastēns''' (dzimis {{dat|1971|07|19}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[žurnālists]] un [[politika|politiķis]], bijis partijas [[LPP/LC]] biedrs, bet šobrīd pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]], kā arī [[8. Saeima|8]]. un [[9. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Oskars Kastēns mācījies [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolā]], studējis [[Liepājas Pedagoģiskais institūts|Liepājas Pedagoģiskajā institūtā]]. [[1995]]. gadā O. Kastēns absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas fakultāti ar kvalifikāciju latviešu valodas un literatūras skolotājs.<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=57231331827 Oskars Kastēns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526065927/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=57231331827 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, ziņas par 9. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidātu CVK mājaslapā, informācija iegūta 20.06.2008</ref> No 1994. līdz 1997. gadam strādājis laikrakstā "[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]" par korektoru, vēlāk vadījis Ārzemju ziņu departamentu. 1997. gadā bijis nedēļas laikraksta "[[Fokuss (žurnāls)|Fokuss]]" galvenais redaktors. No 1998. līdz 2002. gadam strādājis [[Latvijas televīzija|Latvijas Televīzijā]] par [[Rietumeiropa]]s korespondentu [[Brisele|Briselē]], vadījis raidījumu "TV Erudīts". Laikā no 2001. līdz 2002. gadam O. Kastēns bija [[sabiedriskās attiecības|sabiedrisko attiecību]] konsultāciju uzņēmuma "Consensus PR" izpilddirektors. == Politiskā darbība == 2002. gadā bijis [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) dibinātāju skaitā, [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] no tās saraksta. No {{dat|2002|11|05|Ģ}} līdz {{dat|2005|01|19|D}} bijis LPP [[Saeima]]s frakcijas priekšsēdētājs, kā arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs.<ref>[http://www.saeima.lv/deputati/1deputati.html Informācija par deputātu Saeimas mājaslapā], informācija iegūta 20.06.2008</ref> 2006. gadā tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]] no Latvijas Pirmās partijas un partijas "[[Latvijas Ceļš]]" vēlēšanu apvienības saraksta, tomēr drīz pēc ievēlēšanas {{dat|2006|11|07}} kļuva par [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]], nomainot amatā [[Kārina Pētersone|Kārinu Pētersoni]], un nolika deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku. O. Kastēns saglabāja ministra portfeli arī [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa valdībā]], tomēr to zaudēja līdz ar integrācijas lietu sekretariāta likvidēšanu {{dat|2009|1|1}}. No {{dat|2009|01|15|Ģ}} O. Kastēns atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.<ref>[http://www.db.lv/Default.aspx?ArticleID=ae67dd62-c874-453a-a0fe-1de913c04264 Kastēns atgriežas Saeimas deputāta krēslā]{{Novecojusi saite}}, Madara Fridrihsone, Db {{dat|2009|01|15|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|15|SK}}</ref> O. Kastēns kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no partiju apvienības "[[Par Labu Latviju]]" saraksta, bet netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 10. Saeimas vēlēšanas | publisher = CVK | url = http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Sa10/10Saeimasvelesanurezultati_gala.pdf | access-date = {{dat|2011|05|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110929022409/http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Sa10/10Saeimasvelesanurezultati_gala.pdf | archivedate = {{dat|2011|09|29||bez}} }}</ref> 2025. gadā O. Kastēns kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] [[Reinis Uzulnieks|Reiņa Uzulnieka]] padomnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas-2026/kandidati/zalo-un-zemnieku-savieniba/83520-oskars-kastens|title=Zaļo un Zemnieku savienība / 15. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-29|language=lv}}</ref> Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. == Privātā dzīve == O. Kastēns ir precējies, ir divu bērnu tēvs.{{nepieciešama atsauce}} == Skandāli == 2008. gadā laikraksta "[[laikraksts Diena|Diena]]" žurnāliste Aleksandra Jolkina veica žurnālistikas eksperimentu<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/222014-kastens_ielaizas_sakaros_ar_jaunu_meiteni_apgalvo_ka_zinajis_par_lamatam_papildinata Kastēns ielaižas sakaros ar jaunu meiteni; apgalvo, ka zinājis par lamatām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170314191141/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/222014-kastens_ielaizas_sakaros_ar_jaunu_meiteni_apgalvo_ka_zinajis_par_lamatam_papildinata |date={{dat|2017|03|14||bez}} }}, TVNET, 2008. gada 19. jūnijs</ref>, kas atbilstoši Kastēna aizstāvjiem bijis "no [[ētika]]s viedokļa strīdīgs", provocējot precēto politiķi uzsākt romantiskas attiecības. Eksperimenta mērķis bija pierādīt, ka konservatīvās un uz ģimenes vērtībām veidotās partijas LPP/LC pārstāvji savā dzīvē nav ar tik stingru morāli kā no Saeimas tribīnes. No šāda viedokļa eksperiments bija sekmīgs un pieņēmumu apstiprināja.<ref name=":0">[http://www.db.lv/citas-zinas/sarmite-elerte-jolkinas-stasts-sakas-kad-es-vel-biju-redaktore-174974 Sarmīte Ēlerte: Jolkinas stāsts sākās, kad es vēl biju redaktore] Dienas Bizness {{dat|2008|07|18|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080613143519/http://www.integracija.gov.lv/ Oskars Kastēns], ministra CV Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājaslapā * [https://web.archive.org/web/20081222034710/http://www.nra.lv/blogi/67/ Oskara Kastēna blogs laikraksta NRA mājaslapā] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kārina Pētersone]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2006|11|7|N}} — {{Dat|2009|1|1|N}} | pēc = amats likvidēts}} {{kastes beigas}} {{Godmaņa Ministru kabinets}} {{Kalvīša 2. Ministru kabinets}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kastens, Oskars}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]] 2hny52ksmnp82c4uv6vex2yyx7llxkq 0 55627 4531311 4530411 2026-10-03T07:14:55Z Baisulis 11523 papildināts...... 4531311 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|vieglo automobili|Fiesta|Fiesta}} {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | name = ''Ford Fiesta'' | image = Ford Fiesta ST-Line (VII, Facelift) – f 30012023.jpg | manufacturer = ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' | production = 1976–2023 | class = [[B klase]] | body_style = trīs/piecu durvju [[hečbeks]]<br />četru durvju [[sedans]] (dažās valstīs tikai no ceturtās līdz sestajai paaudzei)<br />trīs durvju vens (tikai Eiropā) | layout = priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa | successor = ''[[Ford Puma (krosovers)|Ford Puma]]'' (elektrauto; netiešs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Thanos|last=Pappas|url=https://www.carscoops.com/2022/10/ford-confirms-fiestas-demise-in-2023-will-be-replaced-by-an-electric-puma/|title=Ford Confirms Fiesta's Demise In 2023, Will Be Replaced By An Electric Puma|date=26 October 2022|website=Carscoops}}</ref> | model_years = 1978–1980<br />2011–2019 (Ziemeļamerika) }} '''''Ford Fiesta''''' ir neliels [[vieglais automobilis]] ([[B klase]], ko ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' ražoja un tirgoja no 1976. līdz 2023. gadam, kopumā izlaižot septiņas paaudzes. Gadu gaitā ''Fiesta'' galvenokārt projektēta un ražota ''[[Ford Europe]]'' struktūrvienībās, un tā pozicionēta zemāk par ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' (vēlāk – ''[[Ford Focus|Focus]]'') modeli. Laikposmā no 1976. gada līdz 2011. gada jūlijam ''Ford'' pārdeva vairāk nekā 15 miljonus ''Fiesta'' automobiļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.autoblog.com/2011/07/30/ford-fiesta-turns-35-hits-15-million-units-celebrates/ |title=Ford Fiesta turns 35, hits 15 million units, celebrates |work=Autoblog |last=Glucker |first=Jeff |date=30 July 2011 |access-date=29 August 2022}}</ref><ref>[https://www.facebook.com/notes/ford-fiesta/ford-fiesta-celebrates-35th-birthday-with-refreshing-facelift-popular-small-car-/10150251033223803 Ford Fiesta Celebrates 35th Birthday with Refreshing Facelift; Popular Small Car Reaches 15 Million Production Mark], Ford Fiesta Facebook, 28 July 2011.</ref> padarot šo modeli par vienu no visvairāk pārdotajiem ''Ford'' modeļiem (pēc ''Escort'' un ''[[Ford F-Series|F-Series]]''). Automobiļi ražoti [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Indija|Indijā]], [[Taizeme|Taizemē]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Līdz ražošanas pārtraukšanai 2023. gadā ''Ford'' visā pasaulē bija pārdevis vairāk nekā 22 miljonus šī modeļa vienību, padarot to par vienu no visu laiku visvairāk pārdotajiem automobiļiem. Pēdējais ''Ford Fiesta'' eksemplārs no ražošanas līnijas noripoja 2023. gada 7. jūlijā.<ref name=discontinue>{{Ziņu atsauce|first=Jemma|last=Dempsey|title=Final Ford Fiesta rolls off production line in Cologne|website=BBC News|date=7 July 2023|url=https://www.bbc.com/news/business-66130803}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|first=Simrin|last=Rahman|title=Ford Fiesta: production ends of UK's all-time bestselling car|website=The Guardian|date=7 July 2023|url=https://www.theguardian.com/business/2023/jul/07/ford-fiesta-production-ends-uk-car-electric-vehicles}}</ref> 2025. gada 10. decembrī ''Ford'' paziņoja, ka ''Fiesta'' atgriezīsies 2028. gadā kā [[elektromobilis]], sadarbojoties ar ''[[Renault]]''.<ref name=reboot>{{Ziņu atsauce|first=Richard|last=Ingram|title=New Ford Fiesta EV on the way under massive Renault tech share deal|website=Auto Express|date=10 Dec 2025|url=https://www.autoexpress.co.uk/ford/fiesta/news/new-ford-fiesta}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fiesta}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] 1aw0g6ugmbtf7qw3x8s605cr7ma012a 4531313 4531311 2026-10-03T07:16:04Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4531313 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|vieglo automobili|Fiesta|Fiesta}} {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | name = ''Ford Fiesta'' | image = Ford Fiesta ST-Line (VII, Facelift) – f 30012023.jpg | manufacturer = ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' | production = 1976–2023 | class = [[B klase]] | body_style = trīs/piecu durvju [[hečbeks]]<br />četru durvju [[sedans]] (dažās valstīs tikai no ceturtās līdz sestajai paaudzei)<br />trīs durvju [[paneļu furgons]] (tikai Eiropā) | layout = priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa | successor = ''[[Ford Puma (krosovers)|Ford Puma]]'' (elektrauto; netiešs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Thanos|last=Pappas|url=https://www.carscoops.com/2022/10/ford-confirms-fiestas-demise-in-2023-will-be-replaced-by-an-electric-puma/|title=Ford Confirms Fiesta's Demise In 2023, Will Be Replaced By An Electric Puma|date=26 October 2022|website=Carscoops}}</ref> | model_years = 1978–1980<br />2011–2019 (Ziemeļamerika) }} '''''Ford Fiesta''''' ir neliels [[vieglais automobilis]] ([[B klase]], ko ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' ražoja un tirgoja no 1976. līdz 2023. gadam, kopumā izlaižot septiņas paaudzes. Gadu gaitā ''Fiesta'' galvenokārt projektēta un ražota ''[[Ford Europe]]'' struktūrvienībās, un tā pozicionēta zemāk par ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' (vēlāk – ''[[Ford Focus|Focus]]'') modeli. Laikposmā no 1976. gada līdz 2011. gada jūlijam ''Ford'' pārdeva vairāk nekā 15 miljonus ''Fiesta'' automobiļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.autoblog.com/2011/07/30/ford-fiesta-turns-35-hits-15-million-units-celebrates/ |title=Ford Fiesta turns 35, hits 15 million units, celebrates |work=Autoblog |last=Glucker |first=Jeff |date=30 July 2011 |access-date=29 August 2022}}</ref><ref>[https://www.facebook.com/notes/ford-fiesta/ford-fiesta-celebrates-35th-birthday-with-refreshing-facelift-popular-small-car-/10150251033223803 Ford Fiesta Celebrates 35th Birthday with Refreshing Facelift; Popular Small Car Reaches 15 Million Production Mark], Ford Fiesta Facebook, 28 July 2011.</ref> padarot šo modeli par vienu no visvairāk pārdotajiem ''Ford'' modeļiem (pēc ''Escort'' un ''[[Ford F-Series|F-Series]]''). Automobiļi ražoti [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Indija|Indijā]], [[Taizeme|Taizemē]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Līdz ražošanas pārtraukšanai 2023. gadā ''Ford'' visā pasaulē bija pārdevis vairāk nekā 22 miljonus šī modeļa vienību, padarot to par vienu no visu laiku visvairāk pārdotajiem automobiļiem. Pēdējais ''Ford Fiesta'' eksemplārs no ražošanas līnijas noripoja 2023. gada 7. jūlijā.<ref name=discontinue>{{Ziņu atsauce|first=Jemma|last=Dempsey|title=Final Ford Fiesta rolls off production line in Cologne|website=BBC News|date=7 July 2023|url=https://www.bbc.com/news/business-66130803}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|first=Simrin|last=Rahman|title=Ford Fiesta: production ends of UK's all-time bestselling car|website=The Guardian|date=7 July 2023|url=https://www.theguardian.com/business/2023/jul/07/ford-fiesta-production-ends-uk-car-electric-vehicles}}</ref> 2025. gada 10. decembrī ''Ford'' paziņoja, ka ''Fiesta'' atgriezīsies 2028. gadā kā [[elektromobilis]], sadarbojoties ar ''[[Renault]]''.<ref name=reboot>{{Ziņu atsauce|first=Richard|last=Ingram|title=New Ford Fiesta EV on the way under massive Renault tech share deal|website=Auto Express|date=10 Dec 2025|url=https://www.autoexpress.co.uk/ford/fiesta/news/new-ford-fiesta}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fiesta}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] hc6eqokep9connfogbdqw6238do1rla 4531321 4531313 2026-10-03T07:42:32Z Baisulis 11523 /* ievads */ iekavas..... 4531321 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|vieglo automobili|Fiesta|Fiesta}} {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | name = ''Ford Fiesta'' | image = Ford Fiesta ST-Line (VII, Facelift) – f 30012023.jpg | manufacturer = ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' | production = 1976–2023 | class = [[B klase]] | body_style = trīs/piecu durvju [[hečbeks]]<br />četru durvju [[sedans]] (dažās valstīs tikai no ceturtās līdz sestajai paaudzei)<br />trīs durvju [[paneļu furgons]] (tikai Eiropā) | layout = priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa | successor = ''[[Ford Puma (krosovers)|Ford Puma]]'' (elektrauto; netiešs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Thanos|last=Pappas|url=https://www.carscoops.com/2022/10/ford-confirms-fiestas-demise-in-2023-will-be-replaced-by-an-electric-puma/|title=Ford Confirms Fiesta's Demise In 2023, Will Be Replaced By An Electric Puma|date=26 October 2022|website=Carscoops}}</ref> | model_years = 1978–1980<br />2011–2019 (Ziemeļamerika) }} '''''Ford Fiesta''''' ir neliels [[vieglais automobilis]] ([[B klase]]), ko ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' ražoja un tirgoja no 1976. līdz 2023. gadam, kopumā izlaižot septiņas paaudzes. Gadu gaitā ''Fiesta'' galvenokārt projektēta un ražota ''[[Ford Europe]]'' struktūrvienībās, un tā pozicionēta zemāk par ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' (vēlāk – ''[[Ford Focus|Focus]]'') modeli. Laikposmā no 1976. gada līdz 2011. gada jūlijam ''Ford'' pārdeva vairāk nekā 15 miljonus ''Fiesta'' automobiļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.autoblog.com/2011/07/30/ford-fiesta-turns-35-hits-15-million-units-celebrates/ |title=Ford Fiesta turns 35, hits 15 million units, celebrates |work=Autoblog |last=Glucker |first=Jeff |date=30 July 2011 |access-date=29 August 2022}}</ref><ref>[https://www.facebook.com/notes/ford-fiesta/ford-fiesta-celebrates-35th-birthday-with-refreshing-facelift-popular-small-car-/10150251033223803 Ford Fiesta Celebrates 35th Birthday with Refreshing Facelift; Popular Small Car Reaches 15 Million Production Mark], Ford Fiesta Facebook, 28 July 2011.</ref> padarot šo modeli par vienu no visvairāk pārdotajiem ''Ford'' modeļiem (pēc ''Escort'' un ''[[Ford F-Series|F-Series]]''). Automobiļi ražoti [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Indija|Indijā]], [[Taizeme|Taizemē]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Līdz ražošanas pārtraukšanai 2023. gadā ''Ford'' visā pasaulē bija pārdevis vairāk nekā 22 miljonus šī modeļa vienību, padarot to par vienu no visu laiku visvairāk pārdotajiem automobiļiem. Pēdējais ''Ford Fiesta'' eksemplārs no ražošanas līnijas noripoja 2023. gada 7. jūlijā.<ref name=discontinue>{{Ziņu atsauce|first=Jemma|last=Dempsey|title=Final Ford Fiesta rolls off production line in Cologne|website=BBC News|date=7 July 2023|url=https://www.bbc.com/news/business-66130803}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|first=Simrin|last=Rahman|title=Ford Fiesta: production ends of UK's all-time bestselling car|website=The Guardian|date=7 July 2023|url=https://www.theguardian.com/business/2023/jul/07/ford-fiesta-production-ends-uk-car-electric-vehicles}}</ref> 2025. gada 10. decembrī ''Ford'' paziņoja, ka ''Fiesta'' atgriezīsies 2028. gadā kā [[elektromobilis]], sadarbojoties ar ''[[Renault]]''.<ref name=reboot>{{Ziņu atsauce|first=Richard|last=Ingram|title=New Ford Fiesta EV on the way under massive Renault tech share deal|website=Auto Express|date=10 Dec 2025|url=https://www.autoexpress.co.uk/ford/fiesta/news/new-ford-fiesta}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fiesta}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] t19750ysizid00fg30pl1sb8ci4ksgr 0 55629 4531304 4530412 2026-10-03T06:51:56Z Baisulis 11523 papildināts...... 4531304 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|vieglo automobili|Focus|Focus}} {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | name = ''Ford Focus'' | image = 2018 Ford Focus ST-Line X 1.0.jpg | caption = 2018. gada ''Ford Focus ST-Line X'' | manufacturer = ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' | production = 1998–2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=It's Over: Ford Focus Production Officially Ends |url=https://www.motor1.com/news/779127/ford-focus-production-ends-official/ |access-date=2025-11-18 |website=Motor1.com |language=en}}</ref> | class = [[C klase]] | body_style = {{ubl | trīs/piecu durvju [[hečbeks]] | četru durvju [[sedans]] | piecu durvju [[universālis]] | divu durvju [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] (ASV) | divu durvju [[nolokāmais cietais jumts|kupeja-kabriolets]] (Eiropa) }} | layout = priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa<br />priekšā novietots dzinējs, pilnpiedziņa (tikai trešās paaudzes ''RS'') | predecessor = ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]'' (Eiropa, Ziemeļamerika un [[Argentīna]])<br />''[[Ford Laser]]'' (Āzija un Okeānija)<!-- Lūgums nepievienot ''Ford Contour'', jo ''Contour'' nebija oficiāla pēcteča Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. --> | successor = ''[[Ford Kuga]]'' (netiešs) | model_years = 2000–2018 (Ziemeļamerika) }} '''''Ford Focus''''' ir kompakts [[vieglais automobilis]] ([[C klase]]), ko ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' ražoja no 1998. līdz 2025. gadam. To radīja Aleksandra Trotmana ''Ford 2000'' plāna ietvaros, kura mērķis bija globalizēt modeļu izstrādi un visā pasaulē tirgot vienu kompaktu automobili. Sākotnējo ''Focus'' modeli galvenokārt izstrādāja ''[[Ford Europe]]'' nodaļas [[Vācija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=English |first1=Andrew |title=Where are the people who designed the original Ford Focus?|url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/news/8246138/Where-are-the-people-who-designed-the-original-Ford-Focus.html |website=[[The Daily Telegraph|The Telegraph]] |date=January 14, 2011 |access-date=August 19, 2017}}</ref> Eiropā, [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] tas nomainīja ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]'', bet [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un [[Japāna|Japānā]] — ''[[Ford Laser]]''. Ceturtās paaudzes ''Focus'' ražošana sākās 2018. gadā Vācijā un [[Ķīna|Ķīnā]]. 2025. gadā ''Ford'' paziņoja, ka pārtrauc ''Focus'' ražošanu,\<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Padeanu |first1=Adrian |title=RIP: Ford Focus Production Ends in November |url=https://www.motor1.com/news/752666/ford-focus-production-end-november-2025/ |website=Motor1 |access-date=7 March 2025 |date=6 March 2025}}</ref> tādējādi īstenojot 2022. gadā izziņoto lēmumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Focus, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] 6k474ub0w22s3nhtgpzix42atoszg6w 0 55653 4531382 4530416 2026-10-03T11:04:59Z Baisulis 11523 papildināts...... 4531382 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | name = ''Ford Cortina'' | image = Ford Cortina KTO959E.jpg | caption = ''Ford Cortina Super'' divu durvju sedans (''Mark 1b'') | manufacturer = ''[[Ford UK]]'' | aka = ''Ford Consul Cortina'' | production = {{ubl | 1962–1982 (Eiropa un Austrālija) | 1970–1984 (Dienvidāfrika) | 1968–1983 (Dienvidkoreja)<ref name="Hyundai Cortina">{{Tīmekļa atsauce |title=자동차의 역사 – 1960년대 한국의 자동차 |trans-title=Automobiļu vēsture – 1960. gadu korejiešu automobiļi |url=http://www.motorian.kr/?p=5391 |publisher=Motorian |location=South Korea |date=24 July 2013 |access-date=7 July 2025|language=ko}}</ref> }} | related = ''[[Ford Taunus]]''<br />''[[Ford Capri]]'' | successor = ''[[Ford Sierra]]''<br />''[[Ford Telstar]]''<br />''[[Ford Orion]]'' | predecessor = ''[[Ford Consul]]''<br />''[[Ford Consul Corsair]]'' (trešā paaudze) | class = [[D klase]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa }} '''''Ford Cortina''''' ir vidēja izmēra [[vieglais automobilis]] ([[D klase]]), ko ražoja dažādos virsbūves tipos no 1962. līdz 1982. gadam. 1970. gados tas bija visvairāk pārdotais automobilis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. ''Cortina'' priekštecis ir ''[[Ford Consul]]''. ''Cortina'' ražota piecās paaudzēs (no ''Mark I'' līdz ''Mark V'', lai gan oficiāli pēdējā bija ''Mk IV'' modernizētā versija jeb ''Cortina 80'') laikposmā no 1962. līdz 1982. gadam. Sākot ar 1970. gadu, tā bija gandrīz identiska [[Vācija]]s tirgum paredzētajam ''[[Ford Taunus TC|Ford Taunus]]'' (kuru ražoja uz tās pašas platformas), lai gan sākotnēji tie bija dažādi automobiļu modeļi. Tas bija daļa no ''Ford'' centieniem apvienot savu darbību Eiropā. Līdz 1976. gadam, kad izlaida uzlaboto ''Taunus'', ''Cortina'' jau bija kļuvusi identiska šim modelim. Jaunajos ''Taunus'' un ''Cortina'' modeļos izmantoja durvis un atsevišķus virsbūves paneļus no 1970. gada ''Taunus''. 1982. gadā to nomainīja ''[[Ford Sierra]]''. [[Āzija|Āzijā]] un [[Austrālāzija|Austrālāzijā]] to aizstāja uz ''[[Mazda 626]]'' bāzes veidotais ''[[Ford Telstar]]'', lai gan ''Ford New Zealand'' (kas [[sedans|sedanu]] ražoja līdz 1983. gadam, bet [[universālis|universāli]] līdz 1984. gadam) no 1984. gada importēja Apvienotajā Karalistē ražotos ''Sierra'' universāļa komplektus pilnīgai montāžai uz vietas. ''Cortina'' montēta arī [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] līdz 1984. gadam, turklāt [[pikaps|pikapa]] [[Ford P100|versija]] šajā valstī ražota līdz pat 1987. gadam. Modeļa nosaukums izvēlēts, iedvesmojoties no [[Itālija]]s slēpošanas kūrorta [[Kortīna d'Ampeco]], kurā norisinājās [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles]]. Reklāmas akcijā, ko ''Ford'' dēvēja par ''Cortina Auto-Bobbing'', ar vairākiem ''Cortina'' automobiļiem brauca šī kūrorta olimpiskajā [[bobslejs|bobsleja]] trasē.<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=F_XyqpD1_O4 Cortina Auto-Bobbing] [https://www.youtube.com/user/FordHeritage FordHeritage] YouTube channel. Retrieved 6 June 2010.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cortina}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] ipj0wms1lmb93b2v7fen3ordfwjl5u3 0 55656 4531326 4530450 2026-10-03T07:45:26Z Baisulis 11523 wikisaites precizējums...... 4531326 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|automašīnu|Orion|Orion}} {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | name = ''Ford Orion'' | image = Ford Orion front 20071031.jpg | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1983–1993 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Halewood}}|{{vieta|Vācija|Saarlouis}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://media.ford.com/plant_display.cfm?plant_id=47 |title=Facilities &#124; Ford Motor Company Newsroom |publisher=Media.ford.com |access-date=October 21, 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20100902044549/http://media.ford.com/plant_display.cfm?plant_id=47 |archive-date=September 2, 2010 }}</ref>|{{vieta|Brazīlija|São Bernardo do Campo}}|{{vieta|Spānija|Almussafes}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://media.ford.com/plant_display.cfm?plant_id=122 |title=Facilities &#124; Ford Motor Company Newsroom |publisher=Media.ford.com |access-date=October 21, 2011}}</ref>|{{vieta|Argentīna|General Pacheco}}|{{vieta|Venecuēla|Valensija|2s=Valensija (Venecuēla)}}}} | class = mazs ģimenes automobilis ([[C klase]]) | body_style = četru durvju [[nočbeks|nočbeka]] [[sedans]]<br />divu durvju nočbeka sedans (Brazīlija) | related = ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''<br />''[[Ford Verona]]''<br />''[[Ford Verona|Volkswagen Apollo]]'' | layout = priekšā novietots dzinējs, [[priekšpiedziņa]] | engine = 1296 cm³ [[OHV]] ''Valencia/HCS'' [[četrcilindru dzinējs]]<br />1296 cm³ [[OHC]] ''CVH'' četrcilindru dzinējs<br />1598 cm³ OHC ''CVH'' četrcilindru dzinējs<br />1597 cm³ [[OHC|DOHC]] ''Zetec'' četrcilindru dzinējs<br />1796 cm³ DOHC ''Zetec'' četrcilindru dzinējs<br />1753 cm³ OHC ''Endura-D'' četrcilindru [[dīzeļdzinējs]] | transmission = ''Ford BC4'' četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />''Ford BC5'' piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />''Ford ATX'' trīs pārnesumu [[automātiska transmisija]] | predecessor = ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]'' (1968–1980)<br />''[[Ford Cortina]]'' (1962–1982)<ref name=nouv>{{publikācijas atsauce| journal=Le Moniteur de l'Automobile | page= 28 | title= Lotus, R-R & Co | last = Fisher | first = Brian | location=Brussels, Belgium | language=fr | volume=34 | number=764 | date=March 10, 1983 | ref = mon764 | publisher=Editions Auto-Magazine }}</ref> | successor = ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]'' (1993–1998) }} '''''Ford Orion''''' ir mazs ģimenes [[vieglais automobilis]] (Eiropā – [[C klase]]), ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1983. līdz 1993. gadam. Desmit gadu ilgajā ražošanas periodā kopumā pārdoti {{sk|3534239}} šī modeļa eksemplāri. Šo gadu laikā izlaistas trīs ''Orion'' paaudzes. ''Ford Orion'' pamatā bija ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]'' modelis, taču atšķirībā no ''Escort'' [[hečbeks|hečbeka]] versijas ''Orion'' bija aprīkots ar atsevišķu [[bagāžnieks|bagāžnieku]], tādējādi kļūstot par četru durvju [[sedans|sedanu]]. Vizuāli ''Ford Orion'' bija viegli atšķirams no ''Escort'', pateicoties tā sedana tipa aizmugurējai daļai un garākai aizmugurējai pārkarei. Nosaukums ''Orion'' aizgūts no [[Orions (zvaigznājs)|zvaigznāja]], kas nosaukts grieķu mitoloģiskā mednieka [[Orions|Oriona]] vārdā. 1993.gadā ''Orion'' kā marku likvidēja un turpmāk visi šīs līnijas modeļi saucās ''Ford Escort''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Orion}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] qpj1e5iemtl9hkn6abitspxd4a2jb3x 0 55658 4531315 4530418 2026-10-03T07:18:30Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Ford Escort]] uz [[Ford Escort (Eiropa)]]: precīzāk..... 4530418 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ford Escort van blue.JPG|1995. gada ''Escort'' pikaps|thumb|300px]] '''Ford Escort''' ir neliels amerikāņu kompānijas [[Ford]] ģimenes auto, kas tika ražots speciāli [[Eiropa]]i. To ražoja no 1968. gada līdz 2000. gadam. Pirmoreiz nosaukums ''Escort'' tika izmantots 1950. gados modelim [[Ford Anglia#Anglia 100E (1953. — 1959. gadi)|Ford Anglia 100E]]. ''Escort'' priekštecis ir [[Ford Anglia]], bet pēctecis — [[Ford Focus]]. {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Escort}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] m98kqqirlpgvnwdfsuxlk82ps4yrpc1 4531323 4531315 2026-10-03T07:43:42Z Baisulis 11523 papildināts...... 4531323 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Eiropā ražoto vieglo automobili|Ford Escort (nozīmju atdalīšana)|Ford Escort}} {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | name = ''Ford Escort'' | image = Ford Escort RS2000 MkI.jpg | caption = Pirmās paaudzes ''Ford Escort RS2000'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–2004 | class = [[C klase]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugures piedziņa (1967–1981, 1987)<br />priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa (1980–2004)<br />priekšā novietots dzinējs, pilnpiedziņa (1990–2004) | related = ''[[Ford Orion]]'' (1983–1993) | predecessor = ''[[Ford Anglia]]'' (Apvienotā Karaliste) | successor = ''[[Ford Focus]]''<br />''[[Ford Laser]]'' (Austrālāzija)<br />''[[Ford Meteor]]'' (Austrālija)<br />''[[Ford Transit Connect]]'' (''Escort'' paneļu furgons)<br />''[[Ford Escort (Ķīna)|Ford Escort]]'' (Ķīna) }} '''''Ford Escort''''' ir neliels [[vieglais automobilis]] ([[C klase]]), ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 2004. gadam. Kopumā sešas paaudzes bāzētas uz trim pamatplatformām: sākotnējās pirmās un otrās paaudzes ar aizmugurējo riteņu piedziņu (1968—1980), ''Erika'' platformas trešai un ceturtai paaudzei ar priekšējo riteņu piedziņu (1980—1992) un noslēdzošās ''CE-14'' platformas piektās un sestās paaudzes versijas (1990—2002). Tā pēcteča ''[[Ford Focus]]'' ražošana sākās 1998. gadā, bet ''Escort'' pēdējā paaudze pakāpeniski izņemta no ražošanas un paneļu furgona versijas ražošana noslēdzās 2002. gadā, dodot vietu modelim ''[[Ford Transit Connect]]''. Pirmo reizi nosaukums ''Escort'' izmantots 1950. gados modelim ''[[Ford Anglia#Anglia 100E (1953—1959)|Ford Anglia 100E]]''. ''Escort'' priekštecis ir ''[[Ford Anglia]]''. 1980. un 1990. gados [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] ''Escort'' bieži vien bija visvairāk pārdotais automobilis. 33 gadu laikā tur pārdoti vairāk nekā 4,1 miljons visu paaudžu ''Escort'' automobiļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/picturegalleries/10986566/UKs-10-best-selling-cars-since-1965.html?frame=2984574|title=UK's 10 best-selling cars since 1965|date=24 July 2014|work=The Daily Telegraph}}</ref> 2014. gadā ''Ford'' atjaunoja ''Escort'' nosaukumu [[Ford Escort (Ķīna)|modelim]], kas izstrādāts uz otrās paaudzes ''Ford Focus'' bāzes un pārdodas [[Ķīna]]s tirgū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Escort}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] 9h9uaojb2t3g3q4526hzaq2k9evtumq 0 55911 4531072 4280977 2026-10-02T15:10:49Z ~2026-53026-93 151224 4531072 wikitext text/x-wiki '''Antons''' var būt: *[[Antons (personvārds)]], vīriešu personvārds; *[[Mārtiņš Antons]] (1888—1941), advokāts un sabiedriskais darbinieks; *[[Valdemars Antons]] (''Waldemar Anton''; 1996), Vācijas futbolists. == Cilvēki ar šādu vārdu == * [[Antons Brukners]] (1824-1896), austriešu komponists * [[Antons Čehovs]] (1860-1904), krievu rakstnieks * [[Antons Deņikins]] (1872-1947), krievu ģenerālis, viens no [[balto kustība Krievijā|balto kustības]] līderiem [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara laikā]] * [[Antans Smetona]] (1874-1944), lietuviešu politiķis, [[Lietuvas Republikas prezidents]] * [[Antons Juhņevičs]] (1905-1947), katoļu priesteris un nacionālās pretošanās kustības vadītājs * Antons no my name is Anton (1970-1980), leģendāra meme == Skatīt arī == * [[Antonijs]] * [[Jons Antonesku]] (1882-1946), [[Rumānija]]s [[Maršals (Rumānija)|maršals]] un [[Antonesku diktatūra|militārais diktators]] (1941-1944) {{nozīmju atdalīšana}} 2spjppxw1s94p074c70qdwifi80t6se 4531073 4531072 2026-10-02T15:12:01Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53026-93|~2026-53026-93]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tankists 4280977 wikitext text/x-wiki '''Antons''' var būt: *[[Antons (personvārds)]], vīriešu personvārds; *[[Mārtiņš Antons]] (1888—1941), advokāts un sabiedriskais darbinieks; *[[Valdemars Antons]] (''Waldemar Anton''; 1996), Vācijas futbolists. == Cilvēki ar šādu vārdu == * [[Antons Brukners]] (1824-1896), austriešu komponists * [[Antons Čehovs]] (1860-1904), krievu rakstnieks * [[Antons Deņikins]] (1872-1947), krievu ģenerālis, viens no [[balto kustība Krievijā|balto kustības]] līderiem [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara laikā]] * [[Antans Smetona]] (1874-1944), lietuviešu politiķis, [[Lietuvas Republikas prezidents]] * [[Antons Juhņevičs]] (1905-1947), katoļu priesteris un nacionālās pretošanās kustības vadītājs == Skatīt arī == * [[Antonijs]] * [[Jons Antonesku]] (1882-1946), [[Rumānija]]s [[Maršals (Rumānija)|maršals]] un [[Antonesku diktatūra|militārais diktators]] (1941-1944) {{nozīmju atdalīšana}} 9m6m1tdwga6plle6bxh1r7yrbu4teyw 0 57359 4531327 336821 2026-10-03T07:45:51Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Ford Escort]] uz [[Ford Escort (Eiropa)]] 4531327 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ford Escort (Eiropa)]] 7fuczcl4mtar3y7xq3obnkoupb6lgx0 0 59668 4531385 4496027 2026-10-03T11:11:17Z Baisulis 11523 /* Notikumi */ dažādi sīkumi...... 4531385 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1982}} {{Gada citi notikumi|1982}} {{Gads citos kalendāros|1982}} '''1982'''. ({{Rom sk gadam|1982}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — dibināta [[Belizas Centrālā banka]]. * [[8. janvāris]] — kompānija ''[[AT&T]]'' piekrita sadalīšanai 22 apakšuzņēmumos. * [[26. janvāris]] — [[Mauno Koivisto]] ievēlēts par [[Somija]]s prezidentu. === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Senegāla]] un [[Gambija]] izveidoja savstarpēju konfederāciju. === Marts === * [[3. marts]] — [[Elizabete II Vindzora]] atvēra ''[[Barbican]]'' mākslas centru [[Londona|Londonā]]. * [[27. marts]]—[[31. marts]] — notika [[Vjetnamas Komunistiskā partija|Vjetnamas Komunistiskās partijas]] 5. kongress. === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — sākās [[Argentīna]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] konflikts par [[Folklenda Salas|Folklenda Salām]]. === Maijs === * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 6. prezidentu kļuva [[Petars Stamboličs]]. * [[24. maijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pilsētā [[Heringa|Heringā]] notika [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|27. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]] ar dziesmu ''[[Ein bißchen Frieden]]''. === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[1982. gada FIFA Pasaules kauss]]. === Augusts === * [[7. augusts]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Giovanni Spadolini]] atkāpās no amata. * [[15. augusts|15.]]—[[28. augusts]] — [[Kolumbija|Kolumbijā]] notika [[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[17. augusts]] — [[Vācija|Vācijā]] oficiālā tirdzniecībā nonāca pirmais [[kompaktdisks]] (CD). === Septembris === * [[13. oktobris]] — sākta ''[[Ford Sierra]]'' ražošana, aizstājot ''[[Ford Cortina]]'' modeli. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — ''[[Sony]]'' laida tirdzniecībā pirmo [[Kompaktdisks|kompaktdisku]] atskaņotāju (modelis ''[[CDP-101]]''). * [[13. oktobris]] — [[Eiropa|Eiropā]] uzsākta ''[[Ford Sierra]]'' tirdzniecība, aizstājot ''[[Ford Cortina]]'' modeli. * [[20. oktobris]] — [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, pūlī tika nospiesti 66 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/si-diena-vesture-tragedija-luzniku-stadiona-maskava.a426463/|title=Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}</ref> === Novembris === * [[30. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķis [[Maikls Džeksons]] izdeva albumu ''[[Thriller]]'', kas kļuva par viņa visu laiku visvairāk pārdoto ierakstu. === Decembris === * [[7. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Teksasa]]s štatā pirmo reizi izpildīts [[nāvessods]] ar nāvējošas injekcijas palīdzību. * [[26. decembris]] — ASV žurnāls ''[[Time|Time Magazine]]'' pirmo reizi nomināciju "[[Gada cilvēks]]" piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan [[Personālais dators|personālajam datoram]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[6. janvāris]] — [[Edijs Redmeins]] (''Eddie Redmayne''), angļu aktieris un modelis * [[11. janvāris]] — [[Tonijs Allens (basketbolists)|Tonijs Allens]] (''Anthony Allen''), ASV basketbolists * [[13. janvāris]] — [[Dāvids Mellers]] (''David Möller''), vācu kamaniņu braucējs * [[14. janvāris]] — [[Viktors Valdess]] (''Víctor Valdés''), spāņu futbolists * [[17. janvāris]] — [[Dveins Veids]] (''Dwyane Wade''), ASV basketbolists * [[25. janvāris]] — [[Noemi]] (''Noemi''), itāliešu dziedātāja. ;Februāris * [[10. februāris]] — [[Džastins Getlins]] (''Justin Gatlin''), ASV vieglatlēts, sprinteris * [[17. februāris]]  — [[Adrianu Leite Ribeiru|Adrianu]] (''Adriano''), brazīliešu futbolists ;Marts * [[2. marts]] — [[Henriks Lundkvists]] (''Henrik Lundqvist''), zviedru hokejists * [[26. marts]] — [[Mikels Arteta]] (''Mikel Arteta''), spāņu futbolists un treneris * [[28. marts]] — [[Luiss Tehada]] (''Luis Tejada''), Panamas futbolists (miris 2024. gadā) * [[31. marts]] — [[Hloja Žao]] (''Chloé Zhao''), ķīniešu kinorežisore un filmu veidotāja ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Kobija Smaldersa]] (''Cobie Smulders''), Kanādas aktrise * [[5. aprīlis]] — [[Heilija Atvela]] (''Hayley Atwell'') angļu ASV aktrise * [[15. aprīlis]] — [[Sets Rogens]] (''Seth Rogen''), Kanādas, ASV komiķis, aktieris, režisors un scenārists * [[30. aprīlis]] — [[Kirstena Dansta]] (''Kirsten Dunst''), ASV aktrise ;Maijs * [[1. maijs]] — [[Darijo Srna]] (''Darijo Srna''), horvātu futbolists * [[3. maijs]] — [[Rebeka Hola]] (''Rebecca Hall''), angļu aktrise * [[20. maijs]] — [[Petrs Čehs]] (''Petr Čech''), čehu futbolists * [[22. maijs]] — [[Apolo Ono]] (''Apolo Ohno''), ASV šorttrekists * [[29. maijs]] — [[Natālija Dobrinska]] (''Наталя Добринська''), Ukrainas daudzcīņniece ;Jūnijs * [[8. jūnijs]] — [[Nadežda Petrova]] (''Надежда Петрова''), krievu tenisiste * [[11. jūnijs]] — [[Daiena Taurazi]] (''Diana Lurena Taurasi''), ASV basketboliste * [[20. jūnijs]] — ''[[Example]]'', britu dziedātājs un reperis * [[21. jūnijs]] — [[Viljams, Velsas princis|Princis Viljams]] (''Prince William''), Velsas princis * [[30. jūnijs]] — [[Lizija Kaplana]] (''Lizzy Caplan''), amerikāņu aktrise ;Jūlijs * [[5. jūlijs]]: ** [[Sofija Adeno]] (''Sophie Adenot''), Francijas kosmonaute, helikoptera pilote ** [[Alberto Džilardīno]] (''Alberto Gilardino''), itāliešu futbolists * [[8. jūlijs]] — [[Sofija Buša]] (''Sophia Bush''), ASV aktrise * [[15. jūlijs]] — [[Aleksandrs Grebjonkins]] (''Александр Сергеевич Гребёнкин''), Krievijas kosmonauts, inženieris * [[24. jūlijs]] — [[Elizabete Mosa]] (''Elisabeth Moss''), ASV aktrise ;Augusts * [[2. augusts]] — [[Elders Puštiga]] (''Hélder Postiga''), portugāļu futbolists * [[13. augusts]] — [[Sebastians Stens]] (''Sebastian Stan''), rumāņu ASV aktieris * [[18. augusts]] — [[Magalija Lepina-Blondo]] (''Magalie Lépine-Blondeau''), Kanādas aktrise * [[24. augusts]] — [[Kims Šelstrems]] (''Kim Källström''), zviedru futbolists * [[28. augusts]] — [[Tiagu Mota]] (''Thiago Motta'') itāļu futbolists un treneris * [[31. augusts]] — [[Hosē Manuels Reina]] (''José Manuel Reina''), Spānijas futbolists, vārtsargs ;Septembris * [[22. septembris]] — [[Mārtens Stekelenburgs]] (''Maarten Stekelenburg''), nīderlandiešu futbolists ;Oktobris * [[13. oktobris]] — [[Jans Torps]] (''Ian James Thorpe''), Austrālijas peldētājs * [[14. oktobris]] — [[Bens Zaitlins]] (''Benh Zeitlin''), ASV kinorežisors, komponists un animators ;Novembris * [[3. novembris]] — [[Jevgeņijs Pļuščenko]] (''Евгений Плющенко''), krievu daiļslidotājs ;Decembris * [[1. decembris]] — [[Rizs Ahmeds]] (''Riz Ahmed''), angļu aktieris * [[3. decembris]] — [[Maikls Esjēns]] (''Michael Essien''), Ganas futbolists * [[31. decembris]] — [[Kreigs Gordons]] (''Craig Gordon''), skotu futbolists == Miruši == * [[25. janvāris]] — [[Mihails Suslovs]] (''Михаил Андреевич Суслов''), PSRS politiķis (dzimis 1902. gadā) * [[17. februāris]] — [[Lī Strasbergs]] (''Lee Strasberg''), ASV teātra pedagogs (dzimis 1901. gadā) * [[5. marts]] — [[Džons Beluši]] (''John Belushi''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1949. gadā) * [[6. marts]] — [[Aina Renda]] (''Ayn Rand''), ASV rakstniece, filozofe (dzimusi 1905. gadā) * [[18. marts]] — [[Vasilijs Čuikovs]] (''Василий Иванович Чуйков''), PSRS maršals (dzimis 1900. gadā) * [[29. marts]] — [[Valters Halšteins]] (''Walter Hallstein''), vācu politiķis (dzimis 1901. gadā) * [[10. maijs]] — [[Pēteris Veiss]] (''Peter Weiss''), vācu dramaturgs (dzimis 1916. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Patriks Devārs]] (''Patrick Dewaere''), franču aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[12. augusts]] — [[Henrijs Fonda]] (''Henry Fonda''), ASV aktieris (dzimis 1905. gadā) * [[29. augusts]] — [[Ingrīda Bergmane]] (''Ingrid Bergman''), zviedru aktrise (dzimusi 1915. gadā) * [[31. augusts]] — [[Urho Kekonens]] (''Urho Kekkonen''), somu politiķis (dzimis 1900. gadā) * [[1. septembris]] — [[Vladislavs Gomulka]] (''Władysław Gomułka''), Polijas politiķis (dzimis 1905. gadā) * [[21. septembris]] — [[Ovaness Bagramjans]] (''Иван Христофорович Баграмян''), PSRS karavīrs (dzimis 1897. gadā) * [[5. novembris]] — [[Žaks Tatī]] (''Jacques Tati''), franču mīms, kinorežisors, aktieris un scenārists (dzimis 1907. gadā) * [[10. novembris]] — [[Leonīds Brežņevs]] (''Леонид Ильич Брежнев''), PSRS politiķis (dzimis 1906. gadā) * [[29. novembris]] — [[Hermanis Balks]] (''Hermann Balck''), vācu ģenerālis (dzimis 1897. gadā) * [[2. decembris]] — [[Džovanni Ferrāri]] (''Giovanni Ferrari''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1907. gadā) * [[18. decembris]] — [[Hanss Ulrihs Rūdels]] (''Hans-Ulrich Rudel''), vācu karavīrs (dzimis 1916. gadā) * [[20. decembris]] — [[Arturs Rubinšteins]] (''Arthur Rubinstein''), ASV pianists (dzimis 1887. gadā) * [[27. decembris]] — [[Džons Svaigerts]] (''John Swigert''), ASV kosmonauts (dzimis 1931. gadā) == Nobela prēmijas == {{commons}} {{pg5}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1982. gads|*]] 49285rkhx8386z5wq5dx4id46xeinjg 0 64748 4531096 4527460 2026-10-02T16:42:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531096 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Vasiliju Kononovu|Kononovs|Kononovs}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vasilijs Kononovs | vārds_orig = ''Василий Макарович Кононов'' | attēls = Vasiliy Kononov.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1923 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ludzas apriņķis|Mērdzenes pagasts|Strauja}} | m_dat_alt = | m_gads = 2011 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 31 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}<ref name="tvc.ru"/> | pilsonība = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Republika]] (līdz 2000. gadam)<br>{{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]]<ref name="ECHR"/><ref name="LA">[http://mod.la.lv/main1.php?dat=2008-03-01&id=3400905&type=la Nekaunība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304190111/http://mod.la.lv/main1.php?dat=2008-03-01&id=3400905&type=la |date=2016-03-04 }}, Māris Antonevičs, raksts laikrakstā Latvijas Avīze ({{dat|2008|03|01|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|18|SK}}</ref> (2000—2011) | tautība = [[krievs]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vasilijs Kononovs''' ({{val|ru|Василий Макарович Кононов}}, dzimis {{dat|1923|01|01}} [[Strauja (Goliševas pagasts)|Straujas sādžā]], tagadējā [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Goliševas pagasts|Goliševas pagastā]], miris {{dat|2011|03|31}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Padomju kaujinieki Latvijā|padomju partizāns]], pensionēts [[Latvijas PSR|LPSR]] [[Padomju milicija|milicijas]] virsnieks. Par noziegumiem, ko viņa vadītā partizānu vienība 1944. gada maijā pastrādāja Mazo Batu sādžā, ilgstošā tiesvedībā Latvijas tiesās atzīts par vainīgu [[kara noziegumi|kara noziegumu]] izdarīšanā Otrā pasaules kara laikā un notiesāts ar cietumsodu. [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] ar balsu vairākumu nesaskatīja Kononova notiesāšanā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumus. == Biogrāfija == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[1941]]. gada jūnijā, kad [[Vērmahts]] [[Vācijas—PSRS karš|uzbruka]] [[Padomju Savienība]], ieņemot arī tās agrāk [[Latvijas okupācija (1940)|okupēto Latviju]], [[Sarkanā armija]] atkāpās no Latvijas teritorijas uz [[Krievijas PFSR]]. Līdz ar to arī Kononovs pārvācās uz Krievijas PFSR, kur sākotnēji strādāja [[kolhozs|kolhozā]], vēlāk — par strādnieku militārā rūpnīcā.<ref name="ECHR">Kononov v. Latvia, no. 36376/04, Judgment of 24 July 2008., spriedums pieejams ECT mājaslapā [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=838477&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 {{en ikona}}], [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=838475&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 {{fr ikona}}]; [http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/@id=302 izvilkumi Ārlietu ministrijas mājaslapā{{lv ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091004173200/http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/@id=302 |date={{dat|2009|10|04||bez}} }}; pārskatīts {{dat|2010|05|05|SK}}</ref> [[1942]]. gadā Kononovs tika mobilizēts Sarkanās armijas rindās un nozīmēts rezerves dienestā Latvijas divīzijā. No [[1942]]. līdz [[1943]]. gadam Kononovs izgāja īpašu apmācību diversijas veikšanā ({{val|ru|подрывники}}), kur viņš iemācījās, kā organizēt un vadīt [[desants|desanta]] vienību aiz ienaidnieka līnijas. Pēc apmācības iziešanas viņš tika pie seržanta pakāpes un pēc tam, {{dat|1943|06|23|Ģ}} naktī, kopā ar apm. 20 citiem karavīriem tika nogādāts [[Trešais reihs|Vācijas]] okupētajā [[Baltkrievija]]s teritorijā, tuvu Latvijas robežai. Tur Kononovs pievienojās padomju partizānu vienībai (Viļa Laiviņa specgrupa) un [[1944]]. gada martā viņu nozīmēja par diversantu grupas vadītāju.<ref name="ECHR"/><ref name="MK_parstavis">[http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=296 Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludina spriedumu lietā "Kononovs pret Latviju"]{{Novecojusi saite}}, raksts MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja mājaslapā, pārskatīts {{dat|2009|01|02|SK}}</ref> == Mazo Batu traģēdija == Notikumi, par kuriem Kononovs tiesāts, t. s. '''Mazo Batu traģēdija''', risinājās [[1944]]. gadā [[Mazie Bati|Mazajos Batos]] ([[Goliševas pagasts]]), sādžā, kas atradās tikai puskilometru no Vasilija Kononova dzimtās Straujas sādžas.<ref name="NRA">[http://www.nra.lv/zinas/5227-mazajos-batos-apstajies-laiks.htm Mazajos Batos apstājies laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080915072635/http://www.nra.lv/zinas/5227-mazajos-batos-apstajies-laiks.htm |date={{dat|2008|09|15||bez}} }}, Agnese Margēviča, raksts laikrakstā NRA ({{dat|2008|07|31|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|18|SK}}</ref> {{dat||02|29}} sādžā ieradās 12 padomju partizāni, kurus savās mājās uzņēma Krupniku ģimene. Naktī ieradās vācieši un cīņā nogalināja visus partizānus, tai skaitā partizānu brigādes komandiera majora Čugunova sievu Antoņinu un viņas 7 mēnešus veco dēlu. Atriebjoties par nodevību, [[Vasarsvētki|Vasarsvētku]] dienā, {{dat|1944|05|27}}, pārģērbušies vācu armijas uniformās, sādžā ieradās Vasilija Kononova vadītā partizānu brigāde, un, nošaujot vai sadedzinot dzīvus, nogalināja deviņus sādžas iedzīvotājus, tostarp Teklu Krupniku, kura bija pēdējā grūtniecības mēnesī.<ref name="kasacijas_spriedums"/><ref name="NRA"/><ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/sabiedriba/partizans-vai-kara-noziedznieks Partizāns vai kara noziedznieks?], Gunita Nagle, raksts laikrakstā Diena ({{dat|2008|07|26|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|18|SK}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara Mazo Batu sādža ir pamesta un mūsdienās vairs neeksistē.<ref name="autogenerated1">[http://www.nra.lv/zinas/5227-mazajos-batos-apstajies-laiks.htm Mazajos Batos apstājies laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080915072635/http://www.nra.lv/zinas/5227-mazajos-batos-apstajies-laiks.htm |date={{dat|2008|09|15||bez}} }}, Agnese Margēviča, raksts laikrakstā NRA ({{dat|2008|07|31|SK}}), informācija iegūta {{dat|2010|05|19|SK}}</ref> == Pēckara periods == Pēc kara Vasilijs Kononovs palika Latvijas PSR. [[1946]]. gada novembrī viņš kļuva par [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] biedru, [[1957]]. gadā absolvēja [[PSRS Iekšlietu ministrija]]s akadēmiju un vēlākos gados strādāja dažādos amatos milicijā. Kononovs bija milicijas pulkvedis, vadījis kriminālizmeklēšanas nodaļu, LPSR transporta milicijas nodaļu, līdz aiziešanai pensijā [[1988]]. gadā.<ref name="MK_parstavis"/> Kononovs saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]], Tēvijas kara pirmās pakāpes ordeni, Darba Sarkanā karoga ordeni, Goda zīmi, u.c. Savukārt [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] savulaik apsveicis Kononovu, uzdāvinot viņam rokaspulksteni.<ref name="LA"/> Arī Krievijas vēstnieks Latvijā [[Aleksandrs Vešņakovs]] [[2008. gads|2008]]. gadā sveica Kononovu dzimšanas dienā, uzsverot Kononova lomu Eiropas atbrīvošanā no [[fašisms|fašisma]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=22784030 Vešņakovs sveic par kara noziegumiem notiesāto Kononovu dzimšanas dienā], LETA, raksts portālā DELFI {{dat|2009|01|02|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|03|SK}}</ref><ref name="tvc.ru">[http://beta.tvc.ru/ShowNews.aspx?top=5&id=96d1ca98-5107-4dec-b325-c158069bd5ce Ветерану Василию Кононову исполнилось 86 лет {{ru ikona}}]{{Novecojusi saite}}, raksts un TV sižets organizācijas ТВ Центр-Москва mājaslapā ({{dat|2009|02|01|SK}}), pārskatīts {{dat|2009|01|02|SK}}</ref> == Tiesvedība == [[1998]]. gada janvārī [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroja]] [[Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs]] (TSDC) ierosināja krimināllietu pret Kononovu aizdomās par iespējamu [[kara noziegums|kara noziegumu]]. TSDC bija uzgājis dokumentus, "kas pierādīja, ka viņš kā partizānu grupas vadītājs bijis Maskavas [[NKVD]] 4. pārvaldes algu sarakstos. Šīs pārvaldes, ko vadījis Pāvels Sudoplatovs, uzdevums bijis [[diversija|diversiju]] organizācija un darbs ienaidnieka aizmugurē, un [[partizāns|partizānu]] darbības uzdevums bijusi arī mierīgo iedzīvotāju terorizēšana, lai viņos radītu nepatiku pret vietējo varu. Ar to varētu izskaidrot, kādēļ V. Kononova vienība Mazajos Batos ieradās, pārģērbusies vācu armijas formās."<ref name="NRA_29.07.08">[http://www.nra.lv/zinas/5119-iejaju-sadza-uz-balta-zirga-lielijies-vasilijs-kononovs.htm «Iejāju sādžā uz balta zirga» — lielījies Vasilijs Kononovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080920085012/http://www.nra.lv/zinas/5119-iejaju-sadza-uz-balta-zirga-lielijies-vasilijs-kononovs.htm |date={{dat|2008|09|20||bez}} }}, Agnese Margēviča, raksts laikrakstā NRA ({{dat|2008|07|29|SK}}), pārskatīts {{dat|2009|01|02|SK}}</ref> Izmeklēšanas laikā tika noskaidrotas arī pārējo {{dat|1944|05|27|Ģ}} notikumos piedalījušos partizānu personības — izņemot Kononovu, visi bija miruši.<ref name="kasacijas_spriedums"/> {{dat|2000|01|21}} [[Rīgas apgabaltiesa]] atzina Vasiliju Kononovu par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā kara noziegumos un piesprieda viņam sešu gadu cietumsodu.<ref name="MK_parstavis"/> Plašu rezonansi ārpus Latvijas<ref>[http://www.guardian.co.uk/theguardian/2000/mar/13/features11.g23 Where Nazis are heroes {{en ikona}}], Ian Traynor, raksts laikrakstā The Guardian un portālā guardian.co.uk {{dat|2000|03|13|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|03|SK}}</ref><ref>[http://www.lenta.ru/world/2000/01/21/kononov/ Рижский суд приговорил советского партизана к 6 годам {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080228223640/http://lenta.ru/world/2000/01/21/kononov/ |date={{dat|2008|02|28||bez}} }}, lenta.ru {{dat|2000|01|21|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|03|SK}}</ref> izsaukušo spriedumu gan Kononovs, gan LR Ģenerālprokuratūra pārsūdzēja šo spriedumu apelācijas kārtībā AT Krimināllietu Tiesu palātai.<ref name="MK_parstavis"/> Lietā iesaistījās Krievija augstākajā līmenī.<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=1990 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūtīja atbildes vēstuli Krievijas prezidenta vietas izpildītājam Vladimiram Putinam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160313203413/http://president.lv/pk/content?art_id=1990&cat_id=603 |date={{dat|2016|03|13||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://president.lv/pk/content?art_id=1990&cat_id=603 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160313203413/http://president.lv/pk/content?art_id=1990&cat_id=603}}, preses relīze Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā {{dat|2000|02|23|SK}}, pārskatīta {{dat|2009|01|03|SK}}</ref> Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar īpašu rīkojumu piešķīra Krievijas pilsonību Vasilijam Kononovam, kurš pirms tam bija Latvijas pilsonis.<ref name="ECHR"/><ref>[http://www.lenta.ru/russia/2000/04/12/kononov/index.htm Путин предоставил российское гражданство партизану Кононову {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060228014723/http://lenta.ru/russia/2000/04/12/kononov/index.htm |date={{dat|2006|02|28||bez}} }}, raksts portālā lenta.ru {{dat|2000|04|12|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}</ref><ref>[http://www.lenta.ru/world/2000/05/25/kononov/ Партизан Кононов отказался от гражданства Латвии {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080228223645/http://lenta.ru/world/2000/05/25/kononov/ |date={{dat|2008|02|28||bez}} }}, raksts portālā lenta.ru {{dat|2000|05|25|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}</ref> {{dat|2000|04|25}} AT Krimināllietu Tiesu palāta nosūtīja Kononova krimināllietu Ģenerālprokuratūrai papildu izmeklēšanai, uzskatot, ka lietas materiālos nav atbildes uz vairākiem jautājumiem, kuriem ir būtiska nozīme lietā. Lietas papildizmeklēšanas laikā, AT Senāts grozīja krimināllietas teritoriālo piekritību, nozīmējot Latgales apgabaltiesu kā atbildīgo tiesu. {{dat|2002|06|27}} Latgales apgabaltiesa nozīmēja Kononovam medicīnisko, psihiatrisko un psiholoģisko ekspertīzi, kuras laikā tika noskaidrots, ka iesniedzēja vispārējais veselības stāvoklis pasliktinās, un ka viņam nekādā ziņā nav ieteicams piemērot ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] saistītu sodu.<ref name="MK_parstavis"/> {{dat|2003|10|03}} Latgales apgabaltiesa notiesāja Vasiliju Kononovu par [[bandītisms|bandītismu]], ne kara noziegumiem,<ref name="NRA_29.07.08"/><ref name="kasacijas_spriedums"/> atbrīvojot Kononovu no kriminālatbildības noilguma dēļ. Gan Kononovs, gan Ģenerālprokuratūra iesniedza apelāciju.<ref name="MK_parstavis"/> {{dat|2004|04|30}} [[Latvijas Augstākā tiesa|Latvijas Augstākās tiesas]] Krimināllietu tiesu palāta atcēla pirmās instances spriedumu un, taisot jaunu spriedumu, atzina Kononovu par vainīgu [[kara noziegums|kara noziegumu]] izdarīšanā Otrā pasaules kara laikā<ref>[https://web.archive.org/web/20090204190215/http://at.gov.lv/lv/information/about-notable-events/2007/september/20070924/ Pieci Augstākās tiesas pārstāvji Strasbūrā gūst ieskatu cilvēktiesību aizsardzībā], Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa ({{dat|2007|09|24|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|18|SK}}</ref> un piesprieda cietumsodu, ko Kononovs bija izcietis, esot apcietinājumā laikā no {{dat|1998|08|14|Ģ}} līdz {{dat|2000|04|25|D}}. {{dat|2004|09|28}} Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments izskatīja kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu {{dat|2004|04|30|Ģ}} spriedumu.<ref name="kasacijas_spriedums">[http://vip.latnet.lv/lpra/konon28sept.htm 2004. gada 28. septembra Senāta Krimināllietu departamenta lēmums Par kara noziegumā apsūdzēto Vasīliju Kononovu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100223021759/http://vip.latnet.lv/lpra/konon28sept.htm |date=2010. gada 23. Februāris }}, pārpublicēts Latvijas Politiski represēto apvienības mājaslapā, pārskatīts {{dat|2009|02|01|sk}}</ref> === Eiropas Cilvēktiesību tiesa === {{dat|2004|08|27}} Kononovs iesniedza prasību [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]] (ECT), kura {{dat|2008|07|24|Ģ}} spriedumā atzina, ka attiecībā pret Kononovu pārkāpts [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]]s 7.pants,<ref>"1. Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziegumā tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā esošajiem valsts iekšējiem tiesību aktiem vai starptautiskajām tiesībām, nebija noziegums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro nozieguma izdarīšanas brīdī.<br />2. Šis pants neaizliedz nodot tiesai un sodīt jebkuru personu par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas izdarīšanas brīdī tika uzskatīta par noziegumu saskaņā ar vispārējiem civilizēto nāciju atzītajiem tiesību principiem."[http://www.humanrights.lv/doc/regional/eck.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228012259/http://www.humanrights.lv/doc/regional/eck.htm|date={{dat|2008|12|28||bez}}}}</ref>, kā arī Kononovam pienākas kompensācija 30 tūkstošu eiro apmērā par morālo kaitējumu.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/dienas_komentari/kononovs-pret-latviju Askolds Rodins: Kononovs pret Latviju], Askolds Rodins, komentārs laikrakstā Diena ({{dat|2008|07|29|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|18|SK}}</ref> Kononovs piepriestās summas apmēru nosauca par ņirgāšanos — prasījis viņš bija 5 187 000 EUR,<ref>[http://www.nra.lv/zinas/5155-vasilijs-kononovs-nav-apmierinats-ar-kompensaciju-un-rakstis-gramatu.htm Vasilijs Kononovs nav apmierināts ar kompensāciju un rakstīs grāmatu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305031408/http://nra.lv/zinas/5155-vasilijs-kononovs-nav-apmierinats-ar-kompensaciju-un-rakstis-gramatu.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Aivis Biķernieks, raksts laikraksta NRA portālā {{dat|2008|07|29|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}</ref><ref>[http://newsru.ru/world/28jul2008/kononov.html "Издевательскую" компенсацию ветеран Кононов потратит на написание книги о войне с бандитами в Латвии {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241211175827/http://newsru.ru/world/28jul2008/kononov.html |date={{dat|2024|12|11||bez}} }}, raksts portālā NEWSRU.com {{dat|2008|07|28|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}</ref> apsveikumus par šo uzvaru viņš saņēma gan no [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]],<ref>[http://lenta.ru/news/2008/07/25/cononov/ МИД РФ порадовался за партизана Кононова {{ru ikona}}], raksts portālā lenta.ru {{dat|2008|07|28|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}</ref><ref>[http://www.mid.ru/brp_4.nsf/sps/ADD8AA0D505E8503C3257491002B5DB4 Комментарий Департамента информации и печати МИД России в связи с решением ЕСПЧ об удовлетворении иска ветерана Великой Отечественной войны В.М.Кононова к властям Латвии {{ru ikona}}], komentārs Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā {{dat|2008|07|28|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}</ref> gan no [[Maskava]]s mēra [[Jurijs Lužkovs|Jurija Lužkova]], kurš norādīja uz Maskavas nozīmīgo lomu Kononova interešu aizsardzībā.<ref>[http://www.rian.ru/society/20080725/114938028.html Победа Кононова вернула ему доброе имя партизана и патриота — Лужков {{ru ikona}}], raksts portālā РИА Новости {{dat|2008|07|25|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}</ref> Šī Krievijas iesaistīšanās procesā tiek vērtēta pretrunīgi.<ref>[http://www.politika.lv/index.php?id=16750 Kononovs pret Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080924184029/http://www.politika.lv/index.php?id=16750 |date={{dat|2008|09|24||bez}} }}, Mārtiņš Paparinskis, raksts portālā politika.lv {{dat|2008|09|16|SK}}, pārskatīts {{Dat|2009|01|04|SK}}</ref> {{dat|2008|10|14}} Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu iesniegt apelācijas sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā<ref>[http://www.lv.lv/?menu=doc&sub=466&id=182397&lv_dala=29 MK iesniegs apelācijas sūdzību lietā ,,Kononovs pret Latviju,, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā]{{Novecojusi saite}}, preses relīze, publicēta portālā LV.LV {{dat|2008|10|15|SK}}, pārskatīta {{dat|2009|01|02|SK}}</ref> saskaņā ar [[ECK|Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas]] 43.pantu.<ref>"43. pants.<br /> Lietu nodošana Lielajai palātai<br /> 1. Trīs mēnešu laikā no dienas, kad palāta ir taisījusi spriedumu attiecīgajā lietā, jebkura no šajā lietā iesaistītajām pusēm izņēmuma gadījumos var lūgt nodot šo lietu izskatīšanai Lielajā palātā.<br /> 2. Tiesnešu kolēģija piecu Lielās palātas tiesnešu sastāvā šo lūgumu pieņem, ja attiecīgā lieta skar nopietnus jautājumus, kas attiecas uz Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju vai piemērošanu, vai tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme.<br /> 3. Ja minētā tiesnešu kolēģija lūgumu pieņem, Lielā palāta izlemj šo lietu, taisot spriedumu."[http://www.humanrights.lv/doc/regional/eckkons.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228012305/http://www.humanrights.lv/doc/regional/eckkons.htm|date={{dat|2008|12|28||bez}}}}</ref> {{dat|2010|05|17}} Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ar 14 balsīm pret 3 nosprieda, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. pants Kononova lietā tomēr nav ticis pārkāpts.<ref>[http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=867803&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 ECT LP spriedums lietā ''Kononov v. Latvia'']{{en ikona}}</ref> == Skatīt arī == * [[Alfons Noviks]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kononovs, Vasilijs}} [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Latvijas PSR milicijas darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas noziedznieki]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] [[Kategorija:Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietas pret Latviju]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Matīsa kapos apbedītie]] 9ztsom16us0wl953941wve4wcqn55qj 0 72742 4531020 4506724 2026-10-02T12:49:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531020 wikitext text/x-wiki {{Kandidatūra dalībai ES | logo = | statuss = kandidāts | valsts = Turcija | valsts nosaukums ģenitīvā = Turcijas | karte = EU and Turkey Locator Map.png | atvērtas nodaļas = 7 | slēgtas nodaļas = 1 | IKP = 941,584 | platība = 783.562 | iedzīvotāju skaits = 70.586.256 | vietne = [http://www.abgs.gov.tr/?p=1&l=2 abgs.gov.tr] }} '''Turcijas pieteikums dalībai Eiropas Savienībā''' (agrāk [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienā]]) iesniegts {{Dat|1987|4|14}}. [[Turcija]] kopš [[1963]]. gada ir [[Eiropas Savienība]]s (ES) un tās priekšteču organizāciju asociatīvā locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.euractiv.com/en/enlargement/eu-turkey-relations/article-129678 |accessdate=2008-08-26 |title=EU-Turkey relations |work=European Information on Enlargement & Neighbours |publisher=EurActiv.com |date=2004-09-23 |archive-date=2008-07-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080706153600/http://www.euractiv.com/en/enlargement/eu-turkey-relations/article-129678 }}</ref> Neskaitot savienības desmit dibinātājas valstis, Turcija bija viena no pirmajām valstīm, kas [[1949]]. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[1961]]. gadā kļuva par [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s (''OECD'')<ref>1948. gadā Turcija kļuva par vienu no 18 dibinātājām valstīm, kas izveidoja Eiropas Ekonomiskās Sadarbības Organizāciju([http://www.oecd.org/document/48/0,2340,fr_2649_201185_1876917_1_1_1_1,00.html OEEC]), kas 1961. gadā kļuva par ''OECD'' (sk. [http://www.oecd.org/document/7/0,3343,en_2649_34483_1915847_1_1_1_1,00.html OECD konvenciju]).</ref> dibinātāju un [[1973]]. gadā — par [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s (EDSO) dibinātāju. Kopš [[1992]]. gada Turcija ir [[Rietumeiropas Savienības]] asociatīvā locekle. [[1995]]. gadā Turcija ar ES parakstīja [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība]]s līgumu un {{Dat|1999|12|12}} [[Helsinki|Helsinku]] sammitā tika oficiāli apstiprināta par ES kandidātvalsti. {{Dat|2005|10|3}} sākās iestāšanās sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[Eiropas Komisija]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=2006-10-15}}</ref> Turcijas dalība ES ir galvenā strīdu tēma jautājumā par Eiropas Savienības paplašināšanos. == Vēsture == === Pirmsākumi === {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas sadalīšana|Turcijas neatkarības karš|Ataturka reformas}} [[Attēls:Marshall Plan poster.JPG|thumb|upright|Viens no Maršala plāna propagandas plakātiem Eiropā, kur redzama arī Turcija.]] [[Attēls:Raadvaneuropa.jpg|thumb|1949. gadā Turcija pievienojās [[Eiropas Padome]]i un tiek uzskatīta par tās dibinātāju.]] Mūsdienu [[Turcija]] ir 14.-20. gadsimta Eiropas [[islāms|islāma]] lielvaras [[Osmaņu impērija]]s mantiniece. Impērijā 19. gadsimtā sākās pagrimums un tādēļ to dēvēja par "Eiropas slimnieci".<ref>"[http://www.britannica.com/ebi/article-206012 Ottoman Empire]," [[Britannica Student Encyclopedia]]. 2007. [[Encyclopedia Britannica Online]]. 19 April 2007.</ref> Beidzoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], pēc [[Osmaņu impērijas sadalīšana]]s [[Turku revolucionāri]] ar [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemalu Ataturku]] priekšgalā izcīnīja uzvaru [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karā]] un izveidoja tādu Turciju, kāda tā redzama uz kartes šodien. Tā laika Turcijas premjers un vēlākais valsts [[Turcijas prezidenti|prezidents]] Ataturks īstenoja vairākas [[Ataturka reformas|reformas]], kuru rezultātā valsts modernizējās un pietuvinājās Eiropas kultūrai.<ref name="embassyhistory">{{Tīmekļa atsauce|publisher=Embassy of the Republic of Turkey (Washington, DC)|title=Turkey and EU|url=http://www.turkishembassy.org/index.php?option=com_content&task=view&id=57&Itemid=235|accessdate=2007-07-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927211417/http://www.turkishembassy.org/index.php?option=com_content&task=view&id=57&Itemid=235|archivedate=2007-09-27}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Turcija līdz [[1946]]. gada februārim palika neitrāla un tad pievienojās Sabiedrotajiem. Aukstā kara laikā Turcija bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sabiedrotā un [[1947]]. gadā sāka līdzdalību Maršala plānā un [[1949]]. gadā iestājās [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.coe.int/T/E/Com/About_Coe/Member_states/e_tu.asp#TopOfPage |title=Turkey and the Council of Europe|publisher=[[Council of Europe]]|accessdate=2006-10-30|date=2006-10-27}}</ref> bet [[1952]]. gadā pievienojās [[NATO]].<ref name="TR_NATO">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nato.int/multi/photos/1952/m520218a.htm |title=Greece and Turkey accede to the North Atlantic Treaty Organization|work=NATO Media Library|publisher=NATO|accessdate=2006-10-30|date=1952-02-18}}</ref> === 1960-1990 === [[1959]]. gadā Turcija iesniedza pirmo pieteikumu par asociatīvo dalību [[Eiropas Ekonomiskā Kopiena|Eiropas Ekonomiskajā Kopienā]] (EEK) un {{Dat|1963|9|12}} parakstīja "Līgumu par Turcijas Republikas un Eiropas Ekonomiskās Kopienas asociāciju", jeb Ankaras līgumu. Šis līgums stājās spēkā {{Dat|1964|12|12}} un tā nolūks bija izveidot Turcijas un EEK muitas savienību ar tālāku iespēju kļūt par EEK dalībnieci.<ref name="embassyhistory"/> [[1970]]. gada novembrī tika parakstīts līguma papildprotokols, kas noteica pakāpenisku tarifu un kvotu atcelšanu tirdzniecībai starp Turciju un EEK.<ref name="embassyhistory"/> [[1980]]. gadā attiecības tālāk neattīstījās sakarā ar Turcijā notikušo valsts apvērsumu, kam sekoja politiskās un ekonomiskās nestabilitātes periods. Pēc [[1983]]. gada daudzpartiju vēlēšanām Turcijā, attiecības tika pilnībā atjaunotas. {{Dat|1987|4|14}} Turcija iesniedza tās oficiālu pieteikumu dalībai Eiropas Kopienā. [[1989]]. gadā tika dota atbilde, kurā [[Ankara]]i solīja iespēju kļūt par dalībnieci, atliekot pārrunas par iestāšanos līdz laikam, kad tiks atrisinātas Turcijas sliktās attiecības ar [[Grieķija|Grieķiju]] un situācija [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]].<ref name="embassylondon">{{Tīmekļa atsauce|publisher=Embassy of the Republic of Turkey in London|url=http://www.turkishembassylondon.org/canon/aboutturkey_eu.htm|title=About Turkey and the EU|accessdate=2007-07-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927205928/http://www.turkishembassylondon.org/canon/aboutturkey_eu.htm|archivedate=2007-09-27}}</ref> Tāda pati nostāja tika pausta arī Luksemburgā, [[1997]]. gada Eiropas Padomes sanāksmē, kurā tika paziņots par iestāšanās sarunu sākšanu ar vairākām centrālās un austrumu Eiropas valstīm, kā arī ar Kipru, atstājot Turciju bez uzaicinājuma. Līdz ar [[1995]]. gada [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība]]s izveidošanu, starp Turciju un ES attiecības uzlabojās. [[1999]]. gada Helsinku Eiropas Padomes sanāksmē notika pavērsiens un Turcija kopā ar citām valstīm oficiāli tika atzīta par kandidātvalsti. === 2000. gadi === Ievērojams solis Turcijas un ES attiecībās tika sperts [[2002]]. gada Kopenhāgenas Eiropas Padomes sanāksmē, kur tika paziņots, ka "ES nekavējoties uzsāk sarunas, ja Eiropas Padome 2004. gada decembrī pēc ziņojuma un ieteikuma saņemšanas no Komisijas nolemj, ka Turcija izpildījusi Kopenhāgenas politiskos kritērijus." Līdz ar eiropeiski noskaņotās un [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] vadītās [[Taisnības un attīstības partija]]s ievēlēšanu parlamentā (2002), veiktas vairākas politiskas un ekonomiskas reformas, kas stiprinājušas stabilitāti. [[2004]]. gadā ar nolūku, lai ES tiktu uzņemta apvienota [[Kipra]], [[Turcija]] atbalstīja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] "Annana Kipras plānu". Kipras turki šo plānu referendumā atbalstīja, bet grieķi noraidīja. Tajā pat laikā bija beigusies arī trīsdesmit gadus ilgusī hiperinflācija un tās apjomi 90. gados no 75% nokritās līdz 6% gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.setimes.com/cocoon/setimes/xhtml/en_GB/features/setimes/features/2004/09/06/feature-02|title=Turkey's Ruling Party Marks Its 3rd Anniversary|work=Southeast European Times |location=Istanbul|first=Fatih |last=Baran |accessdate=2007-05-06}}</ref> Turpinājās Erdoana valdības politiskās reformas un tika atcelts nāvessods, aizliegta spīdzināšana un piešķirtas lielākas tiesības [[kurdi|kurdu]] minoritātei. Pēc šīm reformām, Eiropas Komisija ieteica sākt sarunas [[2005. gads|2005]]. gadā, bet izvirzīja vairākus papildus nosacījumus. {{Dat|2004|12|16}} ES valstu vadītāji vienojās, ka ar Turciju sarunas uzsākamas {{Dat|2005|10|3}}. Neskatoties uz Austrijas Tautas partijas un Vācijas Kristīgo demokrātu partijas ieteikumu Turcijai dalības vietā piedāvāt paplašinātas asociatīvās locekles tiesības, ES nolēma uzsākt iestāšanās sarunas. Turcijas iestāšanās sarunas no to sākuma apdraudējušas vairākas problēmas. Vairākas Eiropas valstis (piem. Austrija) ir atklāti paziņojušas par nevēlēšanos uzņemt savā starpā Turciju. Viens no galvenajiem oficiālajiem kavēkļiem ir Kipras jautājums un ES paplašināšanās komisārs Olli Rehns izteicis brīdinājumu, ka šāda kavēšanās var novest sarunu "vilcienu no sliedēm".<ref name="economist2">{{Ziņu atsauce|work=[[The Economist]]|title=The ins and outs: The EU's most effective foreign-policy instrument has been enlargement. But how far can it go?|date=2007-03-17|url=http://www.economist.com/research/articlesBySubject/displaystory.cfm?subjectid=682266&story_id=8808134|accessdate=2007-07-04}}</ref> Neskatoties uz dažādiem kavēkļiem, Turcija pirmo sarunu sadaļu jau slēdza [[2006. gads|2006]]. gada jūnijā. == Sabiedrības attieksme == === Eiropas Savienībā === [[Eiropas Savienība|ES]] valstīs sabiedrības noskaņojums vispārēji ir pret [[Turcija]]s uzņemšanu, bet katrā valstī tas ir atšķirīgs. [[2006. gads|2006]]. gada septembra-oktobra [[Eurobarometer|Eirobarometra]] aptaujā<ref name="eurobarometer_66">{{Tīmekļa atsauce|title=European Commission: ''Eurobarometer 66 - Public Opinion in the European Union'', Sep-Oct 2006, p.223|url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb66/eb66_en.pdf|format=PDF|accessdate=2007-09-01}}</ref> redzams, ka 59% no visiem ES iedzīvotājiem ir pret Turcijas uzņemšanu ES, bet 28% ir par. Gandrīz katrs (9 no 10) kā iemeslu minēja bažas par cilvēktiesībām. Pirms tam, 2006. gada marta-maija aptaujā jauno dalībvalstu iedzīvotāji bija pozitīvāk noskaņoti par Turcijas uzņemšanu (44% par), nekā vecajās 15 dalībvalstīs (38% par). Šīs aptaujas laikā visnegatīvāk par Turcijas uzņemšanu noskaņota bija [[Austrija]]s sabiedrība (81% pret), savukārt [[Rumānija]]s iedzīvotāji — vispozitīvāk (66% par). Vislielākais atbalsts Turcijas uzņemšanai ir [[Kipra|Kiprā]], kuras turku iedzīvotāji ([[Ziemeļkipra]] nav atzīta un ''de facto'' visa Kipra ir ES sastāvā, bet uz to neattiecas ES normas un tur nedarbojas ES institūcijas) ir vispozitīvāk noskaņoti par Turcijas uzņemšanu (67% par). Šāds pozitīvs noskaņojums nav pat pašā Turcijā, kur par iestāšanos ir 54% iedzīvotāju.<ref name="special_eurobarometer_255">{{Tīmekļa atsauce|title=European Commission: ''Special Eurobarometer 255 - Attitudes towards EU Enlargement.'', July 2006, p. 72|url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_255_en.pdf|format=PDF|accessdate=2006-09-05}}</ref> [[Dānija|Dānijā]] [[2007. gads|2007]]. gada oktobrī pret Turcijas dalību nobalsoja 60% respondentu, neskatoties uz Dānijas valdības oficiālo atbalstu Turcijas uzņemšanai.<ref name="copenhagen post 1">{{Ziņu atsauce|title=Disagreement over Turkish EU membership|publisher=[[Copenhagen Post]]|date=2007-10-22|url=http://www.cphpost.dk/get/103964.html|accessdate=2007-10-22|archiveurl=https://archive.today/20070810190926/http://www.cphpost.dk/get/103964.html|archivedate=2007-08-10}}</ref> === Turcijā === Iestāšanās sarunu sākumu Turcijā uztvēra ar gavilēm,<ref name="economist1">{{Ziņu atsauce|work=Economist|title=The ever lengthening road|date=2006-12-07|url=http://www.economist.com/research/articlesBySubject/displaystory.cfm?subjectid=682266&story_id=8381644|accessdate=2007-07-04}}</ref> bet iedzīvotāju pozitīvais noskaņojums pamazām sāk izzust, jo sarunas ir ieilgušas. Skeptisko noskaņojumu pastiprina arī uzskats, ka Turcijas dalību Eiropā nemaz nevēlas un ES piekopj dubultas morāles principus, organizējot sarunas (Francija un Austrija paziņojušas, ka par uzņemšanu vēl rīkos referendumus). 2006. gada vidū Eirobarometra aptaujā atklājās, ka 43% no Turcijas iedzīvotājiem ES uztver pozitīvi, 35% uzticas ES, 45% atbalsta paplašināšanos un tikai 29% atbalsta ES konstitūciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/english/4713737.asp?gid=74|title=New Eurobarometer poll results show a drop in Turkish support for the EU|work=Hurriyet|accessdate=2007-04-13|archive-date=2018-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20181215224600/http://www.hurriyet.com.tr/gundem/new-eurobarometer-poll-results-show-a-drop-in-turkish-support-for-the-eu-4713737}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Turcija}} * [https://web.archive.org/web/20070817224037/http://www.abgs.gov.tr/?p=1&l=2 Turcijas Republikas ES lietu ģenerālsekretariāts] * [https://web.archive.org/web/20080208115701/http://ec.europa.eu/enlargement/questions_and_answers/myths_en.htm Mīti un fakti par paplašināšanos], [[Eiropas Komisija]]. * [https://web.archive.org/web/20081221232640/http://ec.europa.eu/enlargement/candidate-countries/turkey/key_documents_en.htm Turcija: pamatdokumenti], [[Eiropas Komisija]]. {{Turcija-aizmetnis}} [[Kategorija:Turcijas politika|Iest]] [[Kategorija:Eiropas Savienības politika]] crx6xnjhysgzmv36m3fwv6z2iprfct7 0 77192 4531180 4404846 2026-10-02T18:24:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531180 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Veslijs Klārks | vārds_orig = ''Wesley Kanne Clark'' | attēls = General Wesley Clark official photograph.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Veslijs Klārks | dz_dat_alt = | dz_gads = 1944 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Ģertrūde Kingtona | bērni = | paraksts = Wesley Clark signature.gif | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1966–2000 | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | struktūra = [[ASV Armija]] | vienība = | komandēja = NATO Sabiedroto spēku augstākā štāba komandieris Eiropā<br> Amerikas Savienoto Valstu Dienvidu pavēlniecība | kaujas = [[Vjetnamas karš]], [[Kosovas karš]] | izglītība = [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|Vestpointa]]<br>Komandas un ģenerālštāba koledžu (''Command and General Staff College'') | apbalvojumi = [[Attēls:LAT Order of Viesturs civ BAR.svg|70px]] [[Viestura ordenis]] | cits_darbs = }} }} {{Citas nozīmes|militārpersonu|Klārks|Klārks}} '''Veslijs Klārks''' (''Wesley Clark'', dzimis {{dat|1944|12|23}}) ir atvaļināts [[ASV Armija]]s [[ģenerālis]]. Klārks ar izcilību absolvēja [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|Vestpointu]] (ASV militāro akadēmiju). Viņš ir saņēmis arī prestižo [[Rodsa stipendija|Rodsa stipendiju]] (nosaukta [[Sesils Rodss|Sesila Rodsa]] vārdā), studējot [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]], kur viņš ieguva [[maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] [[ekonomika|ekonomikā]]. Vēlāk viņš ieguva arī maģistra grādu kara lietās, absolvējot Komandas un ģenerālštāba koledžu (''Command and General Staff College''). Klārks 34 gadus [[dienēšana|nodienēja]] ASV Armijā un Aizsardzības ministrijā un šajā laikā saņēma vairākus [[militārais apbalvojums|militārus apbalvojumus]], kā arī godpilno [[bruņinieks|bruņinieka]] titulu un [[Prezidenta Brīvības medaļa|Prezidenta Brīvības medaļu]]. No 1997. līdz 2000. gadam Klārks komandēja [[NATO]] spēkus [[Kosova|Kosovā]]. Daži no viņa lēmumiem šā konflikta laikā tika asi kritizēti. Viņam pat bija saspīlētas attiecības ar aizsardzības ministru [[Viljamss Koens|Viljamu Koenu]] un Apvienotās komitejas štaba ASV nodaļas ģenerāli [[Hjū Šeltons|Hjū Šeltonu]]. Viņi ietekmēja Klārka demisijas procesu, lai gan tika ziņots, ka Klārks pats ir aizgājis pensijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130615110818/http://www.draftwesleyclark.com/ Draft Clark for President (archive only)] * [http://senate.ontheissues.org/Wesley_Clark.htm Wesley Clark Issue positions and quotes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190705194133/http://senate.ontheissues.org/Wesley_Clark.htm |date={{dat|2019|07|05||bez}} }} * [http://topics.nytimes.com/top/reference/timestopics/people/c/wesley_k_clark/index.html Wesley Clark collected news stories and commentary] * [https://web.archive.org/web/20110716222056/http://www.thebayareaintellect.com/ Wesley Clark Speaks About His New Memoir, War, and the Upcoming Election] * [https://web.archive.org/web/20110511132549/http://asiasociety.org/video/policy-politics/options-us-policy-burma-complete Video: Wesley Clark discusses Asia Society Task Force Report on US Policy in Burma] at the Asia Society, New York, April 7, 2010 * [https://www.imdb.com/name/nm1453297/?ref_=fn_al_nm_1 Wesley Clark] at [[IMDb]] {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klarks, Veslijs}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] lqq19p9pml9z3xx1pbmg68bcln1say7 0 78680 4531307 4173131 2026-10-03T07:03:42Z Meistars Joda 781 4531307 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Žanis Butkus | vārds_orig = | attēls = Butkus.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]], [[Kurzemes guberņa]], [[Dobeles apriņķis]], Mežmuižas pagasts<br />(tagad {{LAT}}, [[Dobeles novads]]) | m_dat_alt = | m_gads = 1999 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 15 | m_vieta = {{USA}}, [[Aļaska|Aļaskā]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Fricis un Anna Butkus | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Velta | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen SS-Hauptsturmführer'' (kapteinis) [[Attēls:SS-Hauptsturmführer collar.svg|45px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]]<br /> [[Dzelzs krusts]] (I un II šķiras)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br /> [[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)|Tuvcīņas nozīme]] (sudraba)<br /> [[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]] (sudraba)<br /> [[Austrumu frontes medaļa]] | cits_darbs = }} }}'''Žanis Butkus''' ({{Dat|1906|7|29|N}} — {{Dat|1999|5|15|N}}) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] ''[[Waffen SS]]'' ''Hauptsturmführer'' (kapteinis), kurš tika apbalvots ar [[Trešais reihs|Trešā reiha]] augstāko militāro apbalvojumu [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieka krustu]]. Viņa varonību kaujas laukā apliecināja tas, ka viņš bija apbalvots ar teju visiem apbalvojumiem, kurus varēja iegūt Trešā reiha bruņotajos spēkos.<ref>[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]] [http://data.lnb.lv/nba01/Tevija/1944/Tevija1944-203.pdf "Atzinība drosmīgajam latviešu karavīram" (29.08.44.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170215082642/http://data.lnb.lv/nba01/Tevija/1944/Tevija1944-203.pdf |date={{dat|2017|02|15||bez}} }}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis tagadējā [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Augstkalnes pagasts|Augstkalnes pagastā]], Mazberķenes muižā. Tēvs un māte bija laukstrādnieki. Neilgi pēc viņa dzimšanas no [[plaušu karsonis|plaušu karsoņa]] nomira tēvs Fricis. Māte devās strādāt uz Tērvetes pagastu, bet Žani audzināja vecmāmiņa (mātes māte). Līdz ar [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumu viņš pārcēlās pie mātes, kura tobrīd strādāja "Liellstiļu" māju saimniecībā. [[Vācijas impērija|Vācu karaspēkam]] ienākot Latvijas teritorijā, ģimene devās uz Rīgu, kur Žanis sāka iet skolā. Pēc vācu karaspēka ienākšanas Rīgā viņi atgriezās "Liellstiļās", kur 1918. gadā Žanis pabeidza Kalnmuižas pagastskolu. Pēc tam strādājis "Liellstiļās" kā kalps, līdz viņa māte apprecējās ar saimnieku. Brīvajā laikā paticis lasīt, [[medības|medīt]], kā arī [[makšķerēšana|makšķerēt]]. Iestājies [[Aizsargi (organizācija)|aizsargos]], kur uzsāka nodarboties ar sportu. 1927. gadā iesaukts [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]]. Apmeklējis vakara vidusskolu, kuru pabeidza dienesta laikā. Virsdienesta instruktors 3. Jelgavas kājnieku pulkā, taču bijis nepieciešams vecāku saimniecībā. Demobilizējies kā [[kaprālis]]. Pēc atgriešanās atkal iestājās aizsargos, 16. Jelgavas aizsargu pulkā. 1932. gadā apprecējies. Jau dienesta laikā uzrādīja dotības [[šaušana|šaušanā]], sāka piedalīties Latvijas un Baltijas mēroga šaušanas sacensībās šaušanas sporta sacensībās, gūstot ievērojamus panākumus. Bija sava pagasta aizsargu priekšnieks. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] varas iestādes par viņu vairākkārt interesējās. Lai izvairītos no vajāšanām vai iespējamām represijām, viņš devās uz Rīgu, tomēr pēc kāda laika atgriezās ar ģimeni mājās. 1941. gada 14. jūnijā, uzzinot par to, ka varbūt notiks izvešanas, paslēpās mežā. Viņa ģimene tika aizvesta uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] izveidoja [[Partizāni|partizānu]] vienību cīņai ar bēgošajām [[Sarkanā Armija|Sarkanās armijas]] daļām un padomju varas atbalstītāju iznīcināšanai. Brīvprātīgi viens no pirmajiem [[1942]]. gadā pieteicās dienestā [[Trešais reihs|Trešā reiha]] bruņotajos spēkos [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]].<ref>Tēvija [http://data.lnb.lv/nba01/Tevija/1944/Tevija1944-182.pdf "Ar Vācu krustu zeltā apbalvots unteršturmfīrers Žanis Butkus" (04.09.44.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200824/http://data.lnb.lv/nba01/Tevija/1944/Tevija1944-182.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Kopš 1943. gada dienēja [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. SS divīzijā]]. Par izrādīto varonību un panākumiem kaujas laukā apbalvots ar daudziem apbalvojumiem, tai skaitā ar augstāko Trešā reiha apbalvojumu: Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. Vairākkārt ievainots un [[kontūzija|kontuzēts]] kaujās. Uzdienējis līdz kapteiņa (''Waffen-SS-Hauptsturmführer'') dienesta pakāpei. Pēdējā savā kaujā [[Kurzemes katls|Kurzemes katlā]], kurā viņš piedalījās, tika ievainots kājā. Vairākus mēnešus viņš pavadīja lazaretē, bet vēlāk parādījās komplikācijas un viņš tika pārvests uz Vāciju, kur tika veikta kājas operācija. Līdz kara beigām viņš atradās okupētajā [[Dānija|Dānijā]], latviešu veselības uzlabošanas bataljonā. Karam beidzoties nokļuva gūstā, bet pēc [[filtrācijas nometne|filtrācijas]] iziešanas devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV okupācijas zona Vācijā|kontrolēto Vācijas zonu]]. Apprecējies otrreiz. Apguvis sudrabkaļa amatu. Bija aktīvs [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] biedrs. Vēlāk pārcēlies uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur no [[1985]]. gada dzīvoja [[Aļaska]]s štatā. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Butkus, Zzanis}} [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 8h44bxgawhcka8vk3kqrres3nwkpd7f 0 79935 4531333 4530426 2026-10-03T08:15:09Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4531333 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Automobiļa infokaste | name = ''Ford Anglia'' | image = '65 Ford Anglia L200 Coupe (Orange Julep).JPG | manufacturer = ''[[Ford of Britain]]'' | production = 1939—1967 | successor = ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]'' | predecessor = ''[[Ford 7Y]]'' | class = ekonomiskais auto | layout = aizmugurējā piedziņa | assembly = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Dagenhama}}<br />no 1963. gada<br />{{Vieta|Apvienotā Karaliste|Heilivuda}} }} '''''Ford Anglia''''' ir [[Vieglais automobilis|vieglā automobiļa]] modelis, ko ražoja uzņēmumā ''[[Ford of Britain]]''. No 1939. līdz 1967. gadu izlaisti četri dažādi ''Anglia'' paaudžu modeļi. Automobili eksportēja uz daudzām valstīm. Kopumā saražoja {{sk|1594486}} ''Ford Anglia'' automobiļus, pēc tam šo modeli pārdēvēja par ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''. Visām modeļiem bija divas sānu durvis. Četru durvju versija ar uzlabotu salona apdari ražota tikai līdz 1961. gadam kā ''[[Ford Prefect]]''. Saistīts modelis ir arī ''[[Ford Popular]]'', ko ražoja no 1953. līdz 1962. gadam, tā bija vēl vienkāršāka un lētāka ''Anglia'' variācija. {{clear}} == ''Anglia E04A'' (1939—1948) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = ''Ford Anglia E04A'' | image = [[Attēls:Ford Anglia Bj ca 1949 Photo 2008 Castle Hedingham.JPG|250px]] 1946. gada ''Ford Anglia E04A'' | production = 1939—1948<br />kopā {{sk|55807}} automobiļi<ref name="pirmais" /> | engine = 933 cm³ [[I-4]]<br />1172 cm³ [[I-4]] (eksports) | body_style = 2 durvju [[sedans]]<br />2 durvju tūrisma automobilis (Austrālija)<ref name=DarwinP99>The History of Ford in Australia, Norm Darwin, 1986, 99. lappuse</ref><br />2 durvju [[rodsters]] (Austrālija)<ref name=DarwinP99 /> | related = ''[[Ford Prefect]]'' | length = 3900 mm | wheelbase = 2300 mm | width = 1400 mm | height = 1600 mm }} Pirmais modelis izveidots 1939. gadā, un tam piešķirts kods '''''E04A'''''. Tas bija uzlabots ''[[Ford 7Y]]'' modelis. Automobilis bija vienkāršs ekspluatācijā un lēts ražošanā. Pārsvarā automobiļi bija melnā krāsā. Tiem bija statenisks [[radiators]]. Automobiļiem abu asu lokšņu atsperes bija novietotas šķērsām, un tie bija aprīkoti ar mehāniskajām bremzēm. Tirgū pieejami bija ''Standart'' un ''Deluxe'' modeļi. ''Deluxe'' modeļiem bija labāka salona apdare, papildus aprīkojums, pirmskara modeļiem bija slieksnis ērtākai iekāpšanai un izkāpšanai. Daži eksporta modeļi bija aprīkoti ar {{nobr|1172 cm³}} [[I-4]] dzinēju. Viena no eksporta valstīm bija [[Ziemeļamerika]], uz kurieni spēkratus sāka importēt no 1948. gada. Šiem auto bija uzlabotāka aerodinamika — trīsdaļīgs radiatora režģis (no 1937. līdz 1938. gadam ''[[Ford 7W|Ford Ten 7W]]'' modeļiem). 1949. gadā izlaists jaunais, uzlabotais '''''E494A'''''. Tam bija cieši iestiprināti lukturi un mazas, atsevišķas stāvgaismas (piestiprinātas apakšā), piedevām dubultie aizmugurējie lukturi, kam varēja pievienot pagrieziena signālus. Priekšējā loga [[Stikla tīrītājs (transports)|stikla tīrītāji]], kas darbojās uz [[Vakuums|vakuuma]] principa, pārstāja strādāt, automobilim braucot ar ātrumu virs {{nobr|64 km/h}}, tādēļ tos aprīkoja ar vakuuma rezervuāriem, kas tikai mazliet atrisināja šo problēmu. Divu durvju ''Anglia'' ir līdzīgs četru durvju ''E93A [[Ford Prefect]]'' modelim. Modeļa ražošanu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā (1942—1945). Pirmās paaudzes modeļa ražošana beidzās 1948. gadā. Kopā saražoti {{sk|55807}} automobiļi.<ref name="pirmais" /> [[Austrālija|Austrālijā]] ''E04A'' ražoja laika posmā no 1940. līdz 1945. gadam un no 1946. līdz 1948. gadam. {{clear}} == ''Anglia E494A'' (1949—1953) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = ''Ford Anglia E494A'' | image = [[Attēls:ford.anglia.bristol.750pix.jpg|250px]] 1953. gada ''Ford Anglia E494A'' | production = 1949—1953<br />kopā {{sk|108878}} automobiļi<ref name="pirmais">Sedgwick, M.; Gillies (1989). A-Z of Cars 1945-1970. Devon, UK: Bay View Books. {{ISBN|1-870979-39-7}}</ref> | engine = 933 cm³ [[I-4]] |transmission = 3 pārnesumu manuālā [[transmisija]] | body_style = 2 durvju [[sedans]]<br />2 durvju [[furgons]]<br />2 durvju tūristu automobilis (Austrālija)<br />2 durvju [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]] (Austrālija) | related = | height = 1600 mm <ref name="otrais" /> | wheelbase = 2286 mm <ref name="otrais" /> | length = 3912 mm <ref name="otrais" /> | width = 1448 mm <ref name="otrais" /> }} 1949. gadā<ref>Modeļu gads sākas iepriekšējā kalendārā gada rudenī, tātad pirmos automobiļus saražoja jau 1948. gadā</ref> izlaists otrais ''Anglia'' paaudzes automobilis ar kodu '''''E494A'''''. Automobilis bija mazliet pārveidots un uzlabots iepriekšējās paaudzes ''Anglia'', tomēr tas palika tikpat vienkāršs ekspluatācijā, kā tā priekšgājējs, kas 1948. gadā ieguva britu lētākā četru riteņu auto titulu.<ref name="otrais" /> Jaunā automobiļa priekšpuse vairāk atgādināja 1940. gadus, tam bija tā laika slīpais, divdaļīgais [[Radiators|radiatora]] režģis. 1948. gadā britu laikraksts ''[[The Motor]]'' veica testa braucienus ar otrās paaudzes ''Anglia'' modeli. Auto sasniedza ātrumu {{nobr|92 km/h}}, tas spēja ieskrieties no 0 līdz {{nobr|80 km/h}} 38,3 sekundēs. Degvielas patēriņš bija 7,80 litri uz 100 kilometriem. Testējamā automobiļa cena bija 309 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]], ieskaitot nodokļus.<ref name="otrais">"The Ford Anglia 8 hp Road Test". The Motor. October 27, 1948.</ref> [[Attēls:19XX Ford Van KLE950.jpg|thumb|left|250px|[[Furgons]] uz ''Anglia'' bāzes]] Kā vieglais komerctransports ļoti populāri bija dažādu veidu [[Furgons|furgoni]] ({{val|en|delivery van}}) uz ''Anglia'' bāzes, ko blakusuzņēmēji pārtaisīja no [[Sedans|sedaniem]]. Šos ''Anglia'' furgonus britu tirdzniecības pārstāvji izmantoja vairākas desmitgades. Iekļaujot visu produkciju, kopā saražoti {{sk|108878}} automobiļi.<ref name="pirmais" /> Kad 1953. gadā otrās paaudzes ''Anglia'' ražošanu pārtrauca, līdz pat 1959. gadam uz šī modeļa bāzes ražoja ''[[Ford Popular]]''. {{clear}} == ''Anglia 100E'' (1953—1959) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = ''Ford Anglia 100E'' | image = [[Attēls:1960.ford.anglia.100E.arp.750pix.jpg|250px]] 1960. gada ''Ford Anglia 100E'' | production = 1953—1959<br />kopā {{sk|345841}} automobiļi<ref name="pirmais" /> | engine = 1172 cm³ [[I-4]] | length = 3854 mm(sedans)<br />3600 mm (furgons) | width = 1537 mm<ref name="ceturtais">"The Ford Anglia". The Motor. May 26, 1954</ref> | height = 1454 mm<ref name="ceturtais" /> | weight = 737 kg (sedans)<br />813 kg (furgons) | wheelbase = 2210 mm<ref name="trešais">Culshaw; Horrobin (1974). Complete Catalogue of British Cars. London: Macmillan. {{ISBN|0-333-16689-2}}</ref> | track = | body_style = 2 durvju [[sedans]]<br />3 durvju [[universālis]]<br />2 durvju [[furgons]] | related = ''[[Ford Popular]]''<br />''[[Ford Prefect]]'' }} 1953. gadā izlaists trešās paaudzes ''Anglia'' modelis ar kodu '''''100E''''', ko modelēja ''Lacuesta Automotive''. Tas bija pilnīgi jauns un moderns eksemplārs, kam nebija nekādas līdzības ar iepriekšējo paaudžu modeļiem. Jaunais modelis līdzinājās ''[[Ford Consul]]'', ko izlaida divus gadus agrāk, un savam [[Vācija|Vācijā]] ražotajam līdziniekam ''[[Ford Taunus P1]]''. ''100E'' pircējiem bija pieejams kā divu durvju ''Anglia'' un četru durvju ''Prefect''. Šī perioda laikā vecā ''Anglia'' bija pieejama kā ''103E Popular'', kuru tirgū piedāvāja kā pašu lētāko automobili pasaulē. Automobilim bija tam laikam atbilstošs ārējais izskats un vienkārša salona apdare — dalīti priekšējie sēdekļi, pārvilkti ar ādas aizstājēju. Krēslus varēja atbīdīt tā, ka pasažieri bez problēmām varēja iekļūt salona aizmugurē. Instrumentu paneļa mēraparāti — [[spidometrs]], degvielas daudzuma rādītājs, [[ampērmetrs]] — bija novietoti vienkopus ap stūres ratu, pārnesumu pārslēdzēja rokturis bija iebūvēts grīdā. Sildītājs un radio bija kā papildu aprīkojums. [[Attēls:Ford-anglia-101e-1958.jpg|thumb|left|250px|1958. gada ''Ford Anglia 101E'']] ''100E'' modelim zem dzinēja pārsega atradās vecais, taču uzlabotais 36 zirgspēku dzinējs ar lielāku noturību un uzlabotu dzesēšanas sistēmu. Pārnesumkārba ar trim pārnesumiem bija saglabāta no iepriekšējiem modeļiem. Dažiem modeļiem uzstādīja pusautomātisko ''Manumatic'' pārnesumkārbu. Automobiļa standarta cenā bija iekļauts arī otra logu tīrītāja slotiņa. Stiklu tīrītāji bija standarta komplektācijas, ar [[Vakuums|vakuuma]] pievadu no retinājuma ieplūdes kolektorā, un to darbības ātrums bija atkarīgs no dzinēja apgriezienu skaita. Šī sistēma bija mantota no iepriekšējiem modeļiem, kas bija bēdīgi slaveni ar to, ka, braucot stāvos kalnos, logu tīrītāji darbojās lēnāk, vai apstājās pavisam, apdzenot priekšā braucošo transportlīdzekli. Automobiļa konstrukcijā bija izmantoti daudzi progresīvi risinājumi. Tam bija nesošā [[virsbūve]], priekšējā ass bija aprīkota ar [[Makfērsona piekare|Makfērsona piekari]], pretrotācijas (stabilizatora) stieni, savukārt aizmugurējais tilts bija aprīkots ar standarta lokšņu atsperēm. 1957. un 1958. gada modeļiem reta izvēles iespēja bija iegādāties komplektāciju ar ''Newtondrive'' sistēmu, kas ļāva pārslēgt pārnesumus, neizspiežot [[Sajūgs|sajūga]] pedāli. Elektriskā sistēma darbojās ar 12V spriegumu, kas tiem laikiem bija retums angļu automobiļiem. No komerciālā viedokļa ''100E'' modelis bija veiksmīgs automobilis. Kad 1959. gadā pārtrauca tā ražošanu, kopā no rūpnīcām bija izripojuši {{sk|345841}} automobiļi.<ref name="pirmais" /> No 1955. gada bija pieejami divi [[Universālis|universāļu]] veidi, ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' (uz ''Anglia'' bāzes) un ''[[Ford Squire|Squire]]'' modelis (uz ''[[Ford Prefect|Prefect]]'' bāzes). Ar nosaukumu ''[[Ford Thames]]'' ražoja dažādu tipu [[Furgons|furgonus]]. 1954. gadā britu laikraksts ''[[The Motor]]'' testēja sedanu ''Anglia''. Auto sasniedza ātrumu {{nobr|113 km/h}}, un no 0 līdz {{nobr|97 km/h}} tas spēja ieskrieties 29,4 sekundēs. Degvielas patēriņš bija 9,32 litri uz 100 kilometriem. Testa auto izmaksāja 511 mārciņas, iekļaujot nodokļus.<ref name="ceturtais" /> == ''Anglia 105E'' (1959—1967) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = ''Ford Anglia 105E'' | image = [[Attēls:1967.ford.anglia.arp.750pix.jpg|250px]] 1967. gada ''Ford Anglia 105E'' | production = 1959—1967<br />kopā {{sk|1004737}} automobiļi<ref name="pirmais" /> | engine = 997 cm³ [[I-4]] | length = 3912 mm<ref name="piektais" /> | width = 1422 mm<ref name="piektais" /> | height = 1422 mm<ref name="piektais" /> | weight = 737 kg (sedans) | wheelbase = 2311 mm<ref name="trešais" /> | track = | body_style = 2 durvju [[sedans]]<br />3 durvju [[universālis]]<br />2 durvju [[furgons]] | related = }} 1959. gadā sāka ražot pēdējo, ceturto ''Anglia'' modeļu paaudzi, ko apzīmēja ar kodu '''''105E'''''. Automobilim bija neparasts dizains ar raksturīgu priekšas un jumta aizmugurējās statnes noformējumu. Amerikāņu stils bija stipri ietekmējis tā [[Virsbūve|virsbūvi]]. Piemēram, priekšpusē bija svītra, kas savienoja abus lukturus. Zem tās atradās ieslīps priekšējais režģis. Tā pievilcīgā, slīpā līnija vairāk atgādināja 1950. gadu ''[[Studebaker]]'' (vai pat agrākos ''[[Ford Thunderbird]]''), nekā agresīvos, vēlos 1950. gadu amerikāņu ''Ford'' automobiļus. Tas, iespējams, bija tāpēc, ka britu dizaineri lietoja "vēja tuneli" un plūdlīniju. Tāpat kā vēlie 1950. gadu ''[[Lincoln (automobilis)|Lincoln]]'', ''[[Mercury (automobilis)|Mercury]]'' un ''[[Citroën Ami]]'' automobiļi no [[Francija]]s, šie auto dižojās ar lēzeno jumtu (kas aizmugurējam pasažierim deva gana daudz brīvas vietas), aizmugurē tiem bija viens pāris dekoratīvo izvirzījumu. Daudz detaļu bija aizgūtas no tā laika amerikāņu līdzgaitniekiem. Piedevām tam bija uz aizmuguri vērsts aizmugurējais stikls (tā tas varēja palikt tīrs pēc lietus). 1961. gada septembrī sedanam pievienojās furgona tipa automobilis. Ceturtās paaudzes ''Anglia'' bāzes komplektācijai bija šaurs, krāsots radiatora režģis un vienkārša salona apdare. Lielākā daļa šī modeļa automobiļu, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir ''deLuxe'' komplektācijas, ar platu hromētu radiatora režģi un moldingiem uz jumta. Jauno stilu ražoja kopā ar jaunu dzinēju — 997 cm³ [[I-4]] dzinēju ar augšpusē novietotiem vārstiem. Tas kļuva pazīstams kā ''Kent'' dzinējs un ar laiku to izmantoja lielākai daļai [[Eiropa|Eiropā]] ražoto ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' automobiļu. Ieskrējiens joprojām bija gauss (salīdzinoši ar šodienas standartiem), bet manāmi uzlabojies. ''105E'' bija pirmais britu ''Ford'' automobilis, kas bija aprīkots ar četru pārnesumu pārnesumkārbu un elektriskiem logu tīrītājiem. [[Makfērsona piekare|Makfērsona piekari]] uz ''105E'' joprojām lietoja tikai priekšējai asij. Instrumentu panelī izvietota sarkana signālspuldze, kas brīdina par [[Ģenerators|ģeneratora]] lādēšanas traucējumiem, un zaļa, paredzēta eļļas spiediena parādīšanai. 1962. gadā automobiļu klasē līdz {{nobr|1100 cm³}} ''105E'' modelis uzstādīja sešus jaunus pasaules rekordus, kad Tonijs Brūkss, viņa dvīņu brālis Maikls Brūkss un pārējā komanda sasniedza vidējo ātrumu ap {{nobr|134 km/h}}, septiņas dienas un naktis riņķojot ap Montlheriju, [[Parīze]]s dienvidos. 1959. gadā britu laikraksts ''[[The Motor]]'' veica Anglia sedana testa braucienu. Tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|118,8 km/h}}, un ieskrieties no 0 līdz {{nobr|97 km/h}} tas spēja 26,9 sekundēs. Degvielas patēriņš bija {{nobr|6,86 l}} uz 100 kilometriem. Testa mašīna izmaksāja 610 mārciņas, iekļaujot nodokļus, kas sastādīja 180 mārciņas.<ref name="piektais">"The new Ford Anglia". The Motor. September 10 1959</ref> Vecais ''Anglia 100E'' pārtapa par jauno ''100E Popular''. Iepriekšējās paaudzes ''Prefect'' bija pieejams kā jaunais ''Ford Prefect'' (''107E''), kam bija ''105E'' modeļa ritošā daļa, dzinējs un bremzes. ''100E Escort'' modeli aizvietoja 1961. gadā izlaistais ''105E Anglia'' [[universālis]]. Abas mašīnas, pateicoties līdzīgajām detaļām un plašajām uzlabošanas iespējām, ir populāras līdz pat šai dienai. <gallery> Ford Anglia basic reg 1964.JPG|Mūsdienās reti sastopamā ''Anglia'' bāzes modeļa komplektācija MHV Ford Anglia 02.jpg|Automobiļa aizmugure bija tā atpazīstamākā daļa MHV Ford Anglia Estate 02.jpg|''Anglia'' ar [[Universālis|universāļa]] virsbūvi (''Estate'') Ford Thames 7 cwt Anglia based reg 1961.JPG|''[[Ford Thames]]'' [[furgons]] uz ''Anglia'' bāzes </gallery> == ''Super Anglia 123E'' (1962—1967) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = ''Ford Anglia 123E'' | image = [[Attēls:1966 Ford Anglia Super.jpg|250px]] 1966. gada ''Anglia Super'' | production = 1962—1967<br />kopā {{sk|79223}} automobiļi<ref name="pirmais" /> | engine = 1198 cm³ [[I-4]] | body_style = 2 durvju [[sedans]]<br />3 durvju [[universālis]]<br />2 durvju [[furgons]] | related = }} No 1962. gada līdzās ''105E'' modelim bija pieejams '''''123E Anglia Super''''', ar lielāku {{nobr|1198 cm³}} motoru un citiem uzlabojumiem. Šis modelis spēja izkonkurēt jaunākos ''Perfect'' automobiļus, kaut arī bija ar divām, nevis četrām durvīm. Tas pats auto bija pieejams arī [[Eiropa]]s tirgū. Eiropai bija paredzēts '''''Anglia Sportsman''''', kam aizmugurē bija piestiprināta rezerves riepa. Riepas bija līdzīgas [[Kontinentālā riepa|kontinentālajām]], ko bieži izmantoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] automobiļiem. Bija pieejams arī [[Hromēšana|hromēts]] buferis, platas riepas ar baltu svītru (vai arī pilnīgi balti riepas sāni). Izvēlēties varēja arī modeli ar īpašu dizainu — svītru uz sānu korpusa. Ražošanas perioda otrajā pusē ''Ford'' eksperimentēja ar ''Anglia'', krāsojot to divās krāsās — ''Blue Mink'' (zilu) un ''Venetian Gold'' (zelta). Kopā tikai 250 modeļi bija zilā krāsā un 500 — zelta, abi ir ļoti reti eksemplāri. ''Anglia'' sedani bija pieejami ar vairākiem virsbūves veidiem. Standarta modelis bija vienkāršs, tam nebija hromētu detaļu, bija izceltas aizmugurējās lampas, tam bija tērauda režģis un pieticīgs interjers. Luksusa modelim bija hromēta sānu svītra, tāpat arī aizmugurējie lukturi un radiatora restes. Tas bija aprīkots arī ar saules aizsargstiklu. Pārāks par visiem bija ''Super'' modelis, kam bija dubultas, hromētas sānu svītras, kas lieliski kontrastēja ar krāsaino jumtu un sānu gaismām, kā arī plīša interjers. Tam bija {{nobr|1198 cm³}} dzinējs un pārnesumkārba ar sinhronizatoru pirmajā pārnesumā. Kā papildus iespējas piedāvāja mehāniski uzlabotus luksusa modeļus '''''Super''''', ar luksusa aprīkojumu vai uzlabotu luksusa ''Super'' aprīkojumu, saglabājot iepriekšējo {{nobr|997 cm³}} dzinēju, lai gan to reti kad izvēlējās. == ''Anglia'' popkultūrā == * Viviānai no [[BBC]] situāciju komēdijas "Jaunie" (''The Young ones'') piederēja dzeltenas versijas automobilis, uz kura bija uzkrāsotas uguns liesmas. * Rolandam Ratam bija rozā 1957. gada ''Ford Anglia'' modelis, zināms kā ''Ratmobile''. * Zils ''105E'' modelis ir redzams pēc [[Dž. K. Roulinga]]s grāmatas motīviem iestudētajā filmā "[[Harijs Poters un Noslēpumu kambaris (filma)|Harijs Poters un Noslēpumu kambaris]]". ''Anglia'' piederēja [[Rons Vīzlijs|Rona Vīzlija]] tēvam, un auto spēja pat lidot. Vēlāk gan Rons auto sadauzīja. * [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmā "[[Doktors No]]" Džonam Strendžvejam piederēja zils 1960. gada ''Ford Anglia Deluxe'' modifikācija. * 1960. gadā filmā "Nekad nelaid vaļā" (''Never Let Go'') notikumi risinājās ap ''Ford Anglia'' zādzību un sekojošiem mēģinājumiem to atgūt. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://105eoc.com ''Ford Anglia'' īpašnieku klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260430190837/https://105eoc.com/ |date={{dat|2026|04|30||bez}} }} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Anglia}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] [[Kategorija:Lielbritānijas automobiļi]] r2meh2undlamlx15le4b06i70hu4th1 0 79938 4531299 4529804 2026-10-03T06:32:27Z Baisulis 11523 papildināts...... 4531299 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = Ford_Comète_Monte_Carlo_(1954).JPG | caption = 1954. gada ''Ford Comète Monte Carlo'' | name = ''Ford Comète'' | manufacturer = ''[[Ford SAF]]'' | production = 1951–1954 | assembly = {{vieta|Francija|Puasī}} | class = četrvietīga sporta automobilis | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | body_style = divu durvju [[lupeja (virsbūve)|kupeja]]<br />divu durvju [[kabriolets]]<br />(saražoti tikai divi eksemplāri<ref name=Automobilia1953/>) | engine = {{nobr|2,158 cm³}} ''Aquillon'' [[V8 dzinējs|V8]] (līdz 1952. gadam)<br /> {{nobr|2,355 cm³}} ''Aquillon'' V8 (1952—)<br />{{nobr|3,923 cm³}} ''Mistral'' V8 (1953—1954) | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] | wheelbase = | length = 4620 mm<ref name=Automobilia1953>{{publikācijas atsauce| title =Automobilia| journal = Toutes les voitures françaises 1953 (salon Paris oct 1952)| volume = 14| pages = Page 30|year = 2000|publisher=Histoire & collections|location=Paris }}</ref> | width = 1740 mm<ref name=Automobilia1953/> | height = 1420 mm<ref name=Automobilia1953/> | weight = 1290 kg<ref name=Automobilia1953/> | related = ''[[Ford Vedette]]'' | designer = }} '''''Ford Comète''''' (vēlāk zināma kā '''''Simca Comète''''') ir [[vieglais automobilis]], ko laikposmā no 1951. līdz 1954. gadam [[Francija|Francijā]] ražoja uzņēmums ''[[Ford SAF]]''. ''Comète'' bija iecerēts kā luksusa klases modelis; tā virsbūvi izgatavoja uzņēmums ''FACEL'', kas vēlāk ar savu zīmolu ražoja plašāk pazīstamos ''[[Facel Vega]]'' luksusa automobiļus. Sākotnēji automobilis bija aprīkots ar ''Ford SAF'' ražotu 2,2 litru [[V8 dzinējs|V8 dzinēju]] (pēc franču projekta), kāds tika izmantots arī modelī ''[[Ford Vedette]]'' un ''Pont-à-Mousson'' četru pārnesumu manuālo pārnesumkārbu. Sākotnējā modeļa radiatora režģim pāri gāja viena horizontāla josla, kuras centrā atradās hromēts vairoga vai lodes formas elements (kas nedaudz atgādināja tolaik ražotos ''[[Studebaker]]'' un citu zīmolu automobiļus), un tas bija aprīkots ar tērauda diskiem un hromētiem riteņu disku vāciņiem. == 1953. gada uzlabojumi == 1952. gada oktobrī [[Parīzes autoizstāde|Parīzes autoizstādē]] prezentēts ''Comète'' modelis ar dzinēju, kura darba tilpums bija palielināts no {{nobr|2158 cm³}} līdz {{nobr|2355 cm³}}.<ref name=Automobilia1953/> Deklarētā jauda bija palielināta no 68 ZS līdz 80 ZS, kas liecināja, ka dzinēja modernizācija ietvēra ko vairāk par vienkāršu cilindru diametra palielināšanu no {{nobr|66,0 mm}} līdz {{nobr|67,9 mm}},<ref name=Automobilia1953/> [[virzulis|virzuļa]] gājiens palika nemainīgs — {{nobr|81,3 mm}}. Būtiskākais no vairākiem citiem dzinēja uzlabojumiem bija [[kompresija]]s pakāpes palielināšana no {{nobr|6,8 : 1}} līdz {{nobr|7,4 : 1}}, kas atspoguļoja nedaudz augstāka [[oktānskaitlis|oktānskaitļa]] degvielas pieejamību.<ref name=Automobilia1953/> Uzlabots arī [[griezes moments]] un dzinēja elastība, savukārt maksimālais ātrums pieauga no {{nobr|130 km/h}} līdz {{nobr|145 km/h}}.<ref name=Automobilia1953/> == 1954. gada uzlabojumi == 1954. gada sākumā izlaida jaunu ''Monte-Carlo'' modeli, kas bija aprīkots ar {{nobr|3923 cm³}} V8 dzinēju, tādu pašu, ko parasti uzstādīja ''Ford'' [[kravas automobilis|kravas automobiļiem]]. Šis dzinējs attīstīja 105 ZS (78 kW ) jaudu un nodrošināja lielu griezes momentu. Dzinēja lielais [[darba tilpums]] nozīmēja, ka Francijas valdības noteiktais nodokļu aprēķina jaudas rādītājs bija 22CV, un tas nozīmēja augstu ceļu nodokli valstī, kurā nodokļu politika (īpaši pēc 1948. gada) paredzēja lielus maksājumus par automobiļiem ar dzinēja tilpumu virs diviem litriem.<ref name=Automobilia1953/> Jaunais modelis bija aprīkots ar spieķu diskiem, dekoratīvu gaisa uztvērēju uz motora pārsega un tā laika ''Ford'' automašīnām raksturīgo radiatora režģi, kas vizuāli atgādināja [[ola|olu]] kasti un sastāvēja no vienādos attālumos izvietotām vertikālām un horizontālām līstēm. == Tirdzniecība == ''Comète'' apvienoja elegantu ''Facel'' izstrādātu virsbūves dizainu ar ''[[Ford Vedette]]'' mehānisko bāzi un saīsinātu riteņu bāzi.<ref name=Automobilia1954/> Aizmugurējais sēdeklis pieaugušajiem nenodrošināja pietiekami daudz vietas kājām.<ref name=Automobilia1954/> Lai gan 1950. gadu vidū ekonomika strauji auga, pieprasījums pēc šāda izmēra automobiļiem saglabājās zems, un attiecīgi arī ''Comète'' pārdošanas rādītāji bija pieticīgi. Galvenais šķērslis bija cena, kas (1953. gada oktobrī) bija par 65% augstāka nekā tehniski līdzīgajam ''Vedette'' modelim.<ref name=Automobilia1954/> Pircējiem, kurus interesēja versijas ar lielāku {{nobr|3923 cm³}} dzinēju, ''Monte-Carlo'' modelis (kad tas 1954. gada sākumā nonāca pārdošanā) izmaksāja par 51% dārgāk nekā ietilpīgais četru durvju ''[[Ford Vendôme|Vendôme]]''.<ref name=Automobilia1954/> == Ražotāja maiņa == 1954. gadā uzņēmumu ''[[Ford SAF]]'' pārdeva un ''Comète'' pēdējo gadu ražoja ''[[Simca]]''. ''Simca Comète Monte-Carlo'' piedāvāja līdz pat 1955. gada jūlijam.<ref name=Automobilia1954>{{publikācijas atsauce| title =Automobilia| journal = Toutes les voitures françaises 1954 (salon [Paris Oct] 1953)| volume = 24| pages = 31, 34–35|year = 2002|publisher=Histoire & collections|location=Paris }}</ref> == Galerija == <gallery widths="200" heights="150" mode="packed"> Ford Comete Facel Coupe (1953) Classic-Gala 2022 1X7A0296.jpg|''Ford Comète'' Ford Comete Facel Coupe (1953) Classic-Gala 2022 1X7A0298.jpg|''Ford Comète'' aizmugure Ford Comete.jpg|''Ford Comète'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] ijgiqdm5dxfa3c7hn6cdg3mqvjlfm20 4531300 4531299 2026-10-03T06:33:15Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ -aizmetnis..... 4531300 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = Ford_Comète_Monte_Carlo_(1954).JPG | caption = 1954. gada ''Ford Comète Monte Carlo'' | name = ''Ford Comète'' | manufacturer = ''[[Ford SAF]]'' | production = 1951–1954 | assembly = {{vieta|Francija|Puasī}} | class = četrvietīga sporta automobilis | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | body_style = divu durvju [[lupeja (virsbūve)|kupeja]]<br />divu durvju [[kabriolets]]<br />(saražoti tikai divi eksemplāri<ref name=Automobilia1953/>) | engine = {{nobr|2,158 cm³}} ''Aquillon'' [[V8 dzinējs|V8]] (līdz 1952. gadam)<br /> {{nobr|2,355 cm³}} ''Aquillon'' V8 (1952—)<br />{{nobr|3,923 cm³}} ''Mistral'' V8 (1953—1954) | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] | wheelbase = | length = 4620 mm<ref name=Automobilia1953>{{publikācijas atsauce| title =Automobilia| journal = Toutes les voitures françaises 1953 (salon Paris oct 1952)| volume = 14| pages = Page 30|year = 2000|publisher=Histoire & collections|location=Paris }}</ref> | width = 1740 mm<ref name=Automobilia1953/> | height = 1420 mm<ref name=Automobilia1953/> | weight = 1290 kg<ref name=Automobilia1953/> | related = ''[[Ford Vedette]]'' | designer = }} '''''Ford Comète''''' (vēlāk zināma kā '''''Simca Comète''''') ir [[vieglais automobilis]], ko laikposmā no 1951. līdz 1954. gadam [[Francija|Francijā]] ražoja uzņēmums ''[[Ford SAF]]''. ''Comète'' bija iecerēts kā luksusa klases modelis; tā virsbūvi izgatavoja uzņēmums ''FACEL'', kas vēlāk ar savu zīmolu ražoja plašāk pazīstamos ''[[Facel Vega]]'' luksusa automobiļus. Sākotnēji automobilis bija aprīkots ar ''Ford SAF'' ražotu 2,2 litru [[V8 dzinējs|V8 dzinēju]] (pēc franču projekta), kāds tika izmantots arī modelī ''[[Ford Vedette]]'' un ''Pont-à-Mousson'' četru pārnesumu manuālo pārnesumkārbu. Sākotnējā modeļa radiatora režģim pāri gāja viena horizontāla josla, kuras centrā atradās hromēts vairoga vai lodes formas elements (kas nedaudz atgādināja tolaik ražotos ''[[Studebaker]]'' un citu zīmolu automobiļus), un tas bija aprīkots ar tērauda diskiem un hromētiem riteņu disku vāciņiem. == 1953. gada uzlabojumi == 1952. gada oktobrī [[Parīzes autoizstāde|Parīzes autoizstādē]] prezentēts ''Comète'' modelis ar dzinēju, kura darba tilpums bija palielināts no {{nobr|2158 cm³}} līdz {{nobr|2355 cm³}}.<ref name=Automobilia1953/> Deklarētā jauda bija palielināta no 68 ZS līdz 80 ZS, kas liecināja, ka dzinēja modernizācija ietvēra ko vairāk par vienkāršu cilindru diametra palielināšanu no {{nobr|66,0 mm}} līdz {{nobr|67,9 mm}},<ref name=Automobilia1953/> [[virzulis|virzuļa]] gājiens palika nemainīgs — {{nobr|81,3 mm}}. Būtiskākais no vairākiem citiem dzinēja uzlabojumiem bija [[kompresija]]s pakāpes palielināšana no {{nobr|6,8 : 1}} līdz {{nobr|7,4 : 1}}, kas atspoguļoja nedaudz augstāka [[oktānskaitlis|oktānskaitļa]] degvielas pieejamību.<ref name=Automobilia1953/> Uzlabots arī [[griezes moments]] un dzinēja elastība, savukārt maksimālais ātrums pieauga no {{nobr|130 km/h}} līdz {{nobr|145 km/h}}.<ref name=Automobilia1953/> == 1954. gada uzlabojumi == 1954. gada sākumā izlaida jaunu ''Monte-Carlo'' modeli, kas bija aprīkots ar {{nobr|3923 cm³}} V8 dzinēju, tādu pašu, ko parasti uzstādīja ''Ford'' [[kravas automobilis|kravas automobiļiem]]. Šis dzinējs attīstīja 105 ZS (78 kW ) jaudu un nodrošināja lielu griezes momentu. Dzinēja lielais [[darba tilpums]] nozīmēja, ka Francijas valdības noteiktais nodokļu aprēķina jaudas rādītājs bija 22CV, un tas nozīmēja augstu ceļu nodokli valstī, kurā nodokļu politika (īpaši pēc 1948. gada) paredzēja lielus maksājumus par automobiļiem ar dzinēja tilpumu virs diviem litriem.<ref name=Automobilia1953/> Jaunais modelis bija aprīkots ar spieķu diskiem, dekoratīvu gaisa uztvērēju uz motora pārsega un tā laika ''Ford'' automašīnām raksturīgo radiatora režģi, kas vizuāli atgādināja [[ola|olu]] kasti un sastāvēja no vienādos attālumos izvietotām vertikālām un horizontālām līstēm. == Tirdzniecība == ''Comète'' apvienoja elegantu ''Facel'' izstrādātu virsbūves dizainu ar ''[[Ford Vedette]]'' mehānisko bāzi un saīsinātu riteņu bāzi.<ref name=Automobilia1954/> Aizmugurējais sēdeklis pieaugušajiem nenodrošināja pietiekami daudz vietas kājām.<ref name=Automobilia1954/> Lai gan 1950. gadu vidū ekonomika strauji auga, pieprasījums pēc šāda izmēra automobiļiem saglabājās zems, un attiecīgi arī ''Comète'' pārdošanas rādītāji bija pieticīgi. Galvenais šķērslis bija cena, kas (1953. gada oktobrī) bija par 65% augstāka nekā tehniski līdzīgajam ''Vedette'' modelim.<ref name=Automobilia1954/> Pircējiem, kurus interesēja versijas ar lielāku {{nobr|3923 cm³}} dzinēju, ''Monte-Carlo'' modelis (kad tas 1954. gada sākumā nonāca pārdošanā) izmaksāja par 51% dārgāk nekā ietilpīgais četru durvju ''[[Ford Vendôme|Vendôme]]''.<ref name=Automobilia1954/> == Ražotāja maiņa == 1954. gadā uzņēmumu ''[[Ford SAF]]'' pārdeva un ''Comète'' pēdējo gadu ražoja ''[[Simca]]''. ''Simca Comète Monte-Carlo'' piedāvāja līdz pat 1955. gada jūlijam.<ref name=Automobilia1954>{{publikācijas atsauce| title =Automobilia| journal = Toutes les voitures françaises 1954 (salon [Paris Oct] 1953)| volume = 24| pages = 31, 34–35|year = 2002|publisher=Histoire & collections|location=Paris }}</ref> == Galerija == <gallery widths="200" heights="150" mode="packed"> Ford Comete Facel Coupe (1953) Classic-Gala 2022 1X7A0296.jpg|''Ford Comète'' Ford Comete Facel Coupe (1953) Classic-Gala 2022 1X7A0298.jpg|''Ford Comète'' aizmugure Ford Comete.jpg|''Ford Comète'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] mvyzmssn5k6025lfyibr3cvojq794h8 0 80552 4531393 4006648 2026-10-03T11:46:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531393 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} {{noformējums+}} '''AD/AS makroekonomiskais modelis''' ir [[makroekonomika]]s modelis, kas analīzē [[Kopējais pieprasījums|kopējo pieprasījumu]] un piedāvājumu atkarībā no ekonomikas izlaides apjoma un cenu līmeņa. == Kopējais piedāvājums == [[Attēls:ADAS01.JPG|thumb|500px|Attēls 1]] Kopējais piedāvājums (''aggregate supply; AS'') ir tautsaimniecībā saražoto preču un pakalpojumu daudzums. Izšķir kopējo piedāvājumu īsā laikā (''short-run aggregate supply; SAS'') un ilgā laikā (''long-run aggregates supply; LAS''). Ar īso laiku [[makroekonomika|makroekonomikā]] apzīmē laika periodu, kurā darbinieku pieprasītā nomināla alga ir nemainīga. Turpretī ilgā laikā darbinieki var pieprasīt algu paaugstinājumu, piemēram, paredzot [[inflācija|inflāciju]]. Inflācijas paredzējumi palielina ražošanas izmaksas, pārbīdot īsā laika kopējā piedāvājuma līkni pa kreisi. Ilgā laika kopējā piedāvājuma taisne attēlo ekonomikas izlaidi ([[Iekšzemes kopprodukts|IKP]]) pie jebkuras cenas kad darbinieku paredzamā inflācija ir vienāda ar faktisko inflāciju. Ja faktiskā inflācija pieaug, bet tas neietekmē darbinieku paredzamo inflāciju, īsā laika kopējā piedāvājuma līkne nepārbīdās, bet notiek kustība pa SAS līkni, ka rezultātā īsā laikā līdzsvars tiek izjaukts. Tiek pieņemts, ka ilgā laikā (vidēji) paredzamā inflācija ir vienāda ar faktisko, un tas noved pie pilnās nodarbinātības izlaides apjoma, pie kura cikliskais bezdarbs nepastāv, tomēr pastāv strukturālais un frikcionālais [[bezdarbs]]. Ilgā laika kopējā piedāvājuma taisne ir vertikāla. Tas nozīmē, ka izlaidi ilgā laikā ietekmē nevis cenu līmenis, bet gan ekonomikas ražošanas potenciāls. Ekonomikas ražošanas potenciāls ir jo lielāks jo lielāki ir: 1) [[Darba resursi|Darbaspēka kvantitāte]] un kvalitāte (t.i., ekonomikas ražošanas potenciālu var sekmēt ar emigrāciju vai izglītības līmeņa pieaugumu); 2) Fiziskais [[kapitāls]], ka arī dabas resursu pieejamība (zeme, atjaunināmie un neatjaunināmie dabas resursi); 3) [[Tehniskais progress|Tehnoloģiskā progresa]] līmenis, ražošanas efektivitāte. == Kopējais pieprasījums == Kopējā pieprasījuma lejupvērstā līkne attēlo pieprasīto preču un pakalpojumu klāstu atkarībā no cenu līmeņa. Kopējā pieprasījuma līkne var pārbīdīties šādu iemeslu dēļ: 1) Paredzamā [[inflācija]], mājsaimniecību ienākumi un uzņēmumu peļņa (t.i., ja mājsaimniecības paredz cenu līmeņa pieaugumu, viņiem ir izdevīgāk nopirkt preci šodien; šīs efekts īpaši vērojams attiecībā uz ilglietošanas precēm); 2) [[Fiskālā politika]] un [[monetārā politika]] (fiskālā un monetārā ekspansija veicina kopējo pieprasījumu); 3) Citu valstu ekonomika (ja tirdzniecības partnervalstu ekonomikas strauji aug, tās vairāk [[imports|importē]], tādējādi palielinot mūsu [[eksports|eksporta]] tirgu). == Makroekonomiskais līdzsvars īsā laikā un ilgā laikā == [[Attēls:ADAS02.JPG|thumb|500px|Attēls 2]] [[Attēls:ADAS03.JPG|thumb|500px|Attēls 3]] Ja cenu līmenis ekonomikā ir augstāks par [[ekonomiskais līdzsvars|līdzsvara]] cenu līmeni, piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu. Uzņēmēji redz, ka palielinās produkcijas krājumi, tādējādi viņi samazina cenu. Savukārt pie zemākām cenām pieprasījums kļūst lielāks un līdzsvars atjaunojas. Turpretī ja cenu līmenis ekonomikā ir zemāks par līdzsvara cenu līmeni, krājumi samazinās, uzņēmēji palielina cenas un līdzsvars atjaunojas (sk. 2. attēlu). Pastāv arī gadījumi, kad ekonomika atrodas īsā laika līdzsvarā, bet ārpus ilga laika līdzsvarā (sk. 3.attēlu). Šajā gadījumā kopējais pieprasījums pārsniedz kopējo piedāvājumu, ka rezultātā inflācijas gaidas pieaug, pārbīdot SAS pa kreisi. Tādējādi cenu līmenis pieaug no P' līdz P*, bet IKP samazinās no IKP' līdz savam potenciālam līmenim. == Klasiķu, Keinsistu un monetāristu uzskati par makroekonomisko līdzsvaru == Saskaņā ar klasiskās ekonomikas teorijas piekritēju domām, ilgā laika līdzsvars atjaunojas ātri jo darba samaksai piemīt augstā elastība. Tādējādi ekonomikas ienākumu līmeni galvenokārt ietekmē LAS līknes pārbīdes pa labi ([[tehniskais progress|tehniskā progresa]] rezultātā). Tomēr [[Lielā Depresija]] parādīja, ka ekonomika var ilgstoši darboties zem sava potenciāla. [[Keinsisms|Keinsisti]] uzskata, ka darba algas ir neelastīgas lejupejošā virzienā, izraisot [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdi]]. Tādējādi viņu priekšlikums ir stimulēt kopējo pieprasījumu lejupslīdes laikā. Monetāristi uzskata, ka cikliskās svārstības galvenokārt ietekmē monetārā politika. Tādēļ lai minimizēt šīs svārstības monetārai politikai jābūt paredzamai un konsekventai. == Skatīt arī == * [[IS/LM modelis]] === Ārējās saites === * [http://www.egwald.ca/macroeconomics/keynesian.php Praktisks AD/AS modeļa piemērs ar skaitļiem] * [https://web.archive.org/web/20090204071402/http://whitenova.com/thinkEconomics/simul.html Interaktīvie attēli — analizē ekonomikas ciklisko stāvokli ar AD/AS modeli!] * [https://web.archive.org/web/20090415234230/http://www.fgn.unisg.ch/eurmacro/Tutor/DAD-SAS-index.html Kā pareizi uzzīmēt AD/AS modeli] [[Kategorija:Makroekonomika]] ces7wh658cxeino5naoaloboicd87nn 100 80595 4531175 4530699 2026-10-02T18:05:17Z Dainis 876 4531175 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[NROL-97]]'' (''SBST R-3''). * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]''. ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-385]]'' (''SBST R-3''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Qinling]]'' un 7 citi pavadoņi. csexhsnb42vhlwjqipwdh5mvfy1du75 100 80630 4531178 4530704 2026-10-02T18:14:18Z Dainis 876 4531178 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[5. oktobris]] — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[7. oktobris]] — pavadoņi ''[[NeonSat x5]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]'', nesējraķete ''[[KSLV-2]]''. * [[10. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[13. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * Oktobris — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * Oktobris — navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[24. novembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-36]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. <!-- * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> fpbm59ugjbpn4zz367bd17smvhuwrb8 0 81150 4531230 4530941 2026-10-02T21:01:08Z Baisulis 11523 piekārtots un papildināts...... 4531230 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Automobiļa infokaste | name = ''Ford Consul'' | image = Ford Consul 375 (1962) - 14004466164.jpg | caption = 1962. gada ''Ford Consul II'' (204E) | manufacturer = ''[[Ford UK]]'' | production = 1951—1962<br />1972—1975 (''Consul Granada'') | assembly = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Dagenema}}<br />{{vieta|Austrālija|Džīlonga}} (''[[Ford Australia]]'')<br />{{vieta|Turcija|Stambula}} (''[[Ford Otosan]]'') | predecessor = ''[[Ford Pilot]]'' | successor = ''[[Ford Cortina]]'' | class = | height = | weight = }} '''''Ford Consul''''' ir [[vieglais automobilis]], ko no 1951. līdz 1962. gadam ražoja ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' rūpnīca [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Vēlāk šo nosaukumu piešķīra modelim, ko ''Ford'' ražoja gan Apvienotajā Karalistē, gan [[Vācija|Vācijā]] no 1972. līdz 1975. gadam. Laikposmā no 1951. līdz 1962. gadam ''Consul'' bija [[četru cilindru dzinējs|četrcilindru dzinēja]] bāzes modelis ''[[Ford Zephyr]]'' modeļu saimē, kurā ietilpa ''Consul'', ''Zephyr'' un ''Zephyr Zodiac''. 1956. gadā šo modeļu sēriju modernizēja. 1962. gadā ''Consul'' aizstāja ar ''Zephyr 4'', vidējās klases ''Zephyr'' modelis kļuva par ''Zephyr 6'', bet augstākās klases ''Zephyr Zodiac'' turpmāk saucās vienkārši par ''Zodiac''. Šajā brīdī ''Consul'' kļuva par atsevišķu, mazāku automobiļu sēriju — sākotnēji tajā ietilpa ''[[Ford Consul Classic|Consul Classic]]'' un ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Consul Capri]]'', kam drīz vien pievienojās vēl mazākais ''[[Ford Cortina|Consul Cortina]]''. ''Consul Classic'' ražoja tikai divus gadus (no 1961. gada augusta līdz 1963. gada martam), līdz to nomainīja ''[[Ford Corsair|Consul Corsair]]''. ''Consul Capri'' ražošana notika no 1961. gada oktobra līdz 1964. gada augustam. ''Consul Classic'', ''Consul Capri'' un ''Consul Corsair'' (ražoti no 1963. līdz 1970. gadam) tirgū noturējās salīdzinoši īsu laiku, taču ''Ford Cortina'', pēc tam, kad 1964. gadā (līdztekus ''Corsair'' modelim) zaudēja ''Consul'' nosaukumu, kļuva par ļoti pieprasītu un labi pārdotu auto. ''Consul'' vārdu ''Ford'' atkal izmantoja laikposmā no 1972. līdz 1975. gadam, apzīmējot ''Zephyr'' sērijas pēcteci, kas dalīja virsbūvi ar greznāko ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]] Mark I''. Arī divu durvju kupejas ''Capri'' nosaukumu atjaunoja 1969. gadā, un [[Ford Capri|šo modeli]] ražoja līdz pat 1986. gadam. __TOC__ {{clear}} == ''Ford Consul EOTA'' (1951—1956) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = ''Ford Consul (EOTA)'' | image = [[Attēls:Ford Consul MkI convertible front.jpg|250px]] | production = 1951—1956<br />kopā {{sk|227732}} automobiļi<ref name=AZ1945-70>{{grāmatas atsauce|last=Sedgwick |first=M. |title=A-Z of Cars 1945-1970|year=1986 |publisher=Bay View Books |location=Devon, UK |isbn=1-870979-39-7}}</ref> | successor = | body_style = četru durvju sedans<br />četru durvju [[universālis]]<br />divu durvju [[kabriolets]] | engine = 1,5 L [[četru cilindru dzinējs|I4]] | width = 1626 mm<ref name=BritishCars>{{grāmatas atsauce |last=Culshaw |author2=Horrobin |title=Complete Catalogue of British Cars |year=1974 |publisher=Macmillan |location=London |isbn=0-333-16689-2}}</ref> | wheelbase = 2540 mm<ref name=BritishCars/> | length = 4166 mm<ref name=BritishCars/> | height = 1500 mm<ref name=PracticalMotorist196004>{{publikācijas atsauce| title = Second Hand car guide supplement| journal = Practical Motorist| volume = 6 Nbr 68| pages = between pages 768 & 769 |date = April 1960}}</ref> (kabriolets) }} ''Ford Consul'' ar {{nobr|1500 cm³}} četru cilindru dzinēju pirmo reizi prezentēts 1950. gada [[Londona]]s autoizstādē. Tas iezīmēja ''Ford of Britain'' veiksmīgo ienākšanu ģimenes [[sedans|sedanu]] tirgū. Līdzās modelim ''Zephyr'' tas bija pirmais britu ''Ford'' automobilis ar modernu nesošās virsbūves konstrukciju. ''Zephyr Six'' aizstāja modeli ''[[Ford Pilot|Pilot]]'' aprīkotu ar [[V8 dzinējs|V8 dzinēju]], ko ražoja nelielā skaitā. ''Consul'' piešķīra ''Ford'' iekšējais kods ''EOTA''. Lielākā daļa automobiļu bija četru durvju sedani, kuru virsbūves dizainu izstrādāja Džordžs Volkers no ASV mātesuzņēmuma ''[[Ford Motor Company]]'', bet virsbūvju ražotājs ''Abbott'' izgatavoja arī nelielu skaitu [[universālis|universāļu]] virsbūvju. Sākot ar 1953. gadu, kļuva pieejama arī [[kabriolets|kabrioleta]] versija, ko izstrādāja uzņēmums ''Carbodies''. Tā kā jumta noņemšana mazināja nesošās virsbūves izturību, to pastiprināja, grīdas panelī iemetinot lielu X veida rāmi. Atšķirībā no dārgākā ''Zephyr'' modeļa, kabrioleta jumts bija jāpaceļ un jānolaiž manuāli. Tas bija arī pirmais automobilis, kura izgatavošanā izmantoja mūsdienīgas tehnoloģijas. Jaunajam {{nobr|1508 cm³}} dzinējam ar 47 ZS (35 kW) jaudu<ref name="Motor1953">{{publikācijas atsauce |title = The Ford Consul Road Test| journal =The Motor| date = March 25, 1953}}</ref> bija dzinējs ar augšpusē novietotiem vārstiem, un tajā izmantoja hidraulisku sajūga piedziņas mehānismu, kas bija 1950. gadā neierasts risinājums.<ref name="Autocar1950">{{publikācijas atsauce |title =Ford Consul Saloon (road test)| journal =Autocar| date = October 20, 1950}}</ref> Automobili aprīkoja ar trīs pārnesumu mehānisko transmisiju, kurā sinhronizatori bija tikai otrajam un augstākajam pārnesumam. ''Consul'' bija arī pirmais britu sērijveida automobilis, kurā izmantoja mūsdienās plaši izplatīto neatkarīgo priekšējo piekari ar [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] statnēm.<ref name="Autocar1950" /> Priekšējais vienlaidu sēdeklis bija apvilkts ar [[polivinilhlorīds|PVC]] materiālu, un [[rokasbremze|rokasbremzi]] darbināja ar "lietussarga roktura" tipa sviru zem mērinstrumentu paneļa. [[Stikla tīrītājs (transports)|Vējstikla tīrītāji]] izmantoja novecojušu [[vakuums|vakuuma]] sistēmu, kas darbojās no vakuuma sūkņa savienotu ar [[sadales vārpsta]]s piedzīto degvielas sūkni (atšķirībā no ''Ford'' agrīnajiem risinājumiem, kur izmantoja [[ieplūdes kolektors|ieplūdes kolektoru]]). Britu žurnāls ''Autocar'' 1950. gadā publicētajā apskatā, acīmredzami vēloties uzsvērt sistēmas priekšrocības, norādīja, ka šie tīrītāji bija "brīvi no agrīno vakuuma tīrītāju trūkuma, kad to darbība apsīka plaši atvērtas [[droseles vārsts|droseles]] gadījumā... un tie netērēja [[akumulatora baterija|akumulatora]] enerģiju".<ref name="Autocar1950" /> Sākotnējais [[mērinstrumentu panelis]] bija plakans un simetrisks, ar savstarpēji maināmām mērinstrumentu un [[cimdu nodalījums|cimdu nodalījuma]] vietām, taču no 1952. gada septembra sāka uzstādīt pārveidotu, asimetrisku paneli. Mērinstrumenti: [[spidometrs]], [[ampērmetrs]] un degvielas līmeņa rādītājs bija izvietoti korpusā virs stūres kolonnas, bet zem paneļa visā tā platumā atradās plaukts sīklietām, kurā varēja uzstādīt papildaprīkojumā pieejamu radioaparātu. Automobilim, kuru 1953. gadā testēja izdevums ''The Motor'', maksimālais ātrums bija {{nobr|116 km/h}}, un tā spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|97 km/h}} 28 sekundēs. Fiksētais degvielas patēriņš {{nobr|11 litri}} uz {{nobr|100 km}}. Testētā automašīna maksāja 732 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]], ieskaitot nodokļus.<ref name="Motor1953" /> <gallery> Ford_Consul_MkI_head.jpg|''Ford Consul'' kabriolets (''EOTA'') Ford_Consul_MkI_rear.jpg|''Ford EOTA Consul'' Ford_Consul_MkI_tail.jpg|1952. gada ''Consul'' Ford_Consul_MkI_convertible_rear.jpg|Kompānijas ''Carbodies'' ražotais kabriolets Ford_Consul_MkI_convertible_rearo.jpg|''Consul'' ar noņemtu jumtu Ford_Consul_MkI_inside.jpg|''Consul'' iekšpuse Ford Consul reg ZW 2202.jpg|''Ford Consul'' Ford Consul reg Mar 1954 1508 cc.JPG|''Ford Consul'' četru durvju sedans (1954) </gallery> == ''Ford Consul II'' (1956—1962) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = ''Ford Consul II'' | image = [[Attēls:1960 Ford Consul Mark II Deluxe 1.7 Front.jpg|250px]] | caption = 1960. gada ''Ford Consul II'' | production = 1956—1962<br />kopā {{sk|371585}} modeļi ar cieto un 9398 kabrioletu modeļi | successor = | body_style = četru durvju [[sedans]]<br />etru durvju [[universālis]]<br />divu durvju [[pikaps]] (''coupé utility''; tikai Austrālijā)<br />divu durvju [[kabriolets]] | engine = 1,7 L [[četru cilindru dzinējs|I4]] | width = 1753 mm<ref name=BritishCars /> | wheelbase = 2642 mm<ref name=BritishCars /> | length = 4369 mm<ref name=BritishCars /> | height = 1524 mm<ref name=Motor1956>{{publikācijas atsauce |title = The Ford Consul Mk II Saloon| journal =The Motor| date = May 23, 1956}}</ref> | weight = 1225 kg<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/make/ford_gb/consul_mk_ii/consul_mk_ii_estate/1959.html |title=1959 Ford (U.K.) Consul Mk II Estate specifications }}</ref> }} 1956. gadā prezentēts nākamās paaudzes ''Consul'' modelis ar ''Ford'' rūpnīcas kodu 204E. Tas joprojām bija ''Zephyr'' modeļu saimes četru cilindru dzinēja variants, kam ar ''Zephyr'' bija kopīga virsbūves pamatstruktūra. Salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju, jaunajam modelim bija garāka riteņu bāze, jaudīgāks {{nobr|1703 cm³}} dzinējs (59 ZS jeb 44 kW) un pilnībā pārveidots dizains, kurā izmantoti elementi no 1956. gada ASV ražotā ''[[Ford Thunderbird|Thunderbird]]'' un ''[[Ford Fairlane (Amerika)|Fairlane]]'' modeļiem. Nemainīti palika vienīgi vējstikla tīrītāji, kas joprojām darbojās ar vakuuma sistēmu. 1959. gadā otrās paaudzes modelim ar apzīmējumu ''lowline'' pazemināja jumta profilu. Šim modelim bija arī pārveidoti aizmugurējie lukturi un daudzas ārējās apdares detaļas, kas izgatavotas no [[nerūsošais tērauds|nerūsošā tērauda]]. 1960. gadā kā papildaprīkojums kļuva pieejamas priekšējās [[disku bremzes]] ar vakuuma pastiprinātāju, bet 1961. gadā tās iekļāva standarta aprīkojumā (Austrālijā saglabājās [[trumuļu bremzes]] visiem četriem riteņiem). 1961. gada vidū modeli pārdēvēja par ''Consul 375''. Turpinājās arī ''Carbodies'' ražoto kabrioleta versijas ražošana. 1957. gadā klāstam pievienoja ''De Luxe'' versiju ar kontrastējošas krāsas jumtu un bagātīgāku aprīkojumu. Austrālijas tirgum piedāvāja rūpnieciski ražotas [[pikaps|pikapa]] (''coupé utility'') un universāļa versijas, kā arī lokāli izstrādāta sedana versija. Šos automobiļus importēja arī ''Ford Canada'' kā papildinājumu ''[[Ford Falcon|Falcon]]'' modelim. 1956. gadā žurnāla ''The Motor'' veiktajā testā otrās paaudzes ''Consul'' maksimālais ātrums bija {{nobr|127,6 km/h}}, un tas spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|97 km/h}} 23,2 sekundēs. Fiksētais degvielas patēriņš {{nobr|12,8 l}} uz {{nobr|100 km}}. Testa automobiļa cena, ieskaitot nodokļus, bija 781 mārciņa.<ref name=Motor1956 /> <gallery> Ford_Consul_204E_1956_front.jpg|Otrās paaudzes ''Ford Consul'' (''Highline'') Ford_Consul_204E_1956_side.jpg|Otrās paaudzes ''Ford Consul'' (''Highline'') Ford_Consul_204E_1960_front.jpg|Otrās paaudzes ''Ford Consul'' (''Lowline'') 1960 Ford Consul Mark II Deluxe 1.7 Rear.jpg|Otrās paaudzes ''Ford Consul'' (''Lowline'') Ford_Consul_204E_1961_375_rear.jpg|Vēlākie modeļi saucās ''Consul 375'' 1959 Ford Consul Farnham.jpg|Otrās paaudzes ''Ford Consul'' universālis Ford_Consul_204E_Convertible_front.jpg|''Carbodies'' ražots ''Ford Consul'' kabriolets Ford_Consul_204E_Convertible_tail.jpg|''Carbodies'' ražots ''Ford Consul'' kabriolets Consul (3461397339).jpg|Austrālijā izstrādāts otrās paaudzes ''Ford Consul'' pikaps (''coupé utility'') </gallery> == ''Ford Consul'' (pirmās paaudzes ''Granada''; 1972—1975) == {{pamatraksts|Ford Granada (Eiropa)}} {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = ''Ford Consul'' (''Granada'') | image = [[Attēls:70s Consul (10362664283).jpg|250px]] | caption = Četru durvju sedans ''Ford Consul'' (1972–75) | production = 1972—1975 | assembly = {{ubl|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}<ref name=History>[http://www.damage.fi/slas/consulgranadahistory.html Consul Granada History] Retrieved on 19 May 2014</ref>|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Dagenema}}<ref name=History/>}} | related = ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]'' (otrā paaudze) | body_style = divu durvju [[sedans]]<ref name=History/><br />četru durvju sedans<ref name=History/><br />divu durvju [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]<ref name=History/><br />piecu durvju [[universālis]]<ref name=History/> | engine = {{ubl|{{nobr|1663 cm³}} ''Essex V4''|{{nobr|1699 cm³}} ''Taunus V4''<ref name=Observers>''Ford (D) - Consul 1700'', Observers Book of Automoibles, Seventeenth Edition, 1972, page 77</ref>|{{nobr|1993 cm³}} ''Pinto I4''<ref name=Observers/>|{{nobr|1996 cm³}} ''Essex V4''<ref name=History/>|{{nobr|2294 cm³}} ''Cologne V6''<ref name=Observers/>|{{nobr|2495 cm³}} ''Essex V6''<ref name=History/>|{{nobr|2994 cm³}} ''Essex V6''<ref name=History/>}} | width = 1778 mm | wheelbase = 2718 mm | length = 4572 mm |height = 1372 mm |transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] }} Nosaukumu ''Ford Consul'' atjaunoja 1972. gada aprīlī tā apzīmējot tikko ieviestā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]'' lētākās un vienkāršāk aprīkotās versijas.<ref name=granadaguild>[http://www.ford-granadaguild.org.uk/gu4_granhist.php Granada Mk1 & Mk2 History, www.ford-granadaguild.org.uk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140518140000/http://www.ford-granadaguild.org.uk/gu4_granhist.php |date=2014-05-18}}</ref> Šie automobiļi, kurus izstrādāja sadarbojoties Apvienotās Karalistes un Vācijas ''Ford'' struktūrvienībām,<ref name=Observers/> ražoja [[Ķelne|Ķelnē]] (Vācijā) un [[Dagenema|Dagenemā]] (Apvienotā Karaliste).<ref name=History/> ''Consul'' modeļus var atpazīt pēc radiatora režģa ar divdaļīgu sietveida rakstu, kas atšķiras no ''Granada'' modeļiem raksturīgā režģa ar horizontālām hromētām līstēm.<ref name=granadaguild/> Piedāvājumā bija ''Consul'', ''Consul L'' un ''Consul GT'' modeļi,<ref name=History/> kas bija pieejami ar divu durvju [[sedans|sedana]], četru durvju sedana, divu durvju [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] un piecu durvju [[universālis|universāļa]] virsbūvēm.<ref name=History/> Atšķirībā no iepriekšējā ''Zephyr Estate'', ''Consul Estate'' ražoja pats ''Ford'', nevis kāds ārējais uzņēmējs. Apvienotajā Karalistē piedāvājumā bija šādi dzinēji: {{nobr|1663 cm³}} un {{nobr|1996 cm³}} ''Essex V4'' (attiecīgi ar 77 un 92 ZS jaudu) un {{nobr|2495 cm³}} ''Essex V6'' ar 118 ZS (88 kW) jaudu. Turklāt ''Consul GT'' modeli aprīkoja ar {{nobr|2994 cm³}} ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. 1974. gada beigās ''Essex'' V4 dzinēju nomainīja 2,0 litru ''Pinto'' dzinējs. Vācijā ''Consul'' modelim piedāvājumā bija dažādi Vācijā ražoti ''Ford'' dzinēji, sākot ar {{nobr|1699 cm³}} ''Ford Taunus'' V4 dzinēju, kas bija zināms ''Ford Taunus 17M'' vadītājiem.<ref name=AutoMotoruSport1974>{{publikācijas atsauce| title = Test VW 412 LS...zum Vergleich .... Ford Consul 1700| journal = [[Auto, Motor und Sport]]| volume = Heft 3 1974| pages = Seite 40–48 |date = 2 February 1974}}</ref> Bija pieejams arī 2,0 litru rindas četrcilindru dzinējs<ref name=Observers/> un 2,3 litru ''Cologne'' V6 dzinējs.<ref name=Observers/> ''Consul'' nosaukuma izmantošanu pārtrauca 1975. gada beigās pēc tam, kad Apvienotās Karalistes Apelāciju tiesa nosprieda, ka ''Granada Group'' nevar liegt ''Ford'' reģistrēt ''Granada'' kā preču zīmi.<ref>{{publikācijas atsauce| title=Granada Group Ltd v Ford Motor Company Ltd |volume=90 | issue = 3 | journal=Reports of Patent, Design and Trade Mark Cases |date= 5 April 1973 |doi= 10.1093/rpc/90.3.49 }}</ref> Pēc tam nosaukumu ''Granada'' attiecināja uz visiem modeļiem. <gallery> Ford Consul (1973) I.jpg|''Ford Consul'' divu durvju sedans (1972–1975) Ford Consul GT 2.3 V6 yellow r.jpg|''Ford Consul GT'' četru durvju sedans (1972-1975) Ford Consul L 1.jpg|''Ford Consul L'' kupeja (1972–1975) Ford Consul.jpg|''Ford Consul'' universālis (1972–1975) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090311055707/http://fordconsul.co.uk/ Consul īpašnieku klubs] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090322051618/http://www.fivestars.co.uk/ Ford Mk1 Consul, Zephyr and Zodiac īpašnieku klubs] {{en ikona}} {{Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] 2uwpbhlorfgdil99p4klh1qb39nhtci 0 83145 4531086 4527444 2026-10-02T16:14:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531086 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fuller projection with largest countries.svg|thumb|30 lielākās pasaules valstis pēc platības, raugoties no Ziemeļpola.]] '''Valstu uzskaitījums pēc platības''' ir [[uzskaitījums]], kurā [[valsts|suverēnas valstis]], atkarīgās teritorijas un aizjūras departamenti ir sakārtoti pēc [[platība]]s. == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! width=175 | Valsts / Teritorija !! Platība (km²) {{ref label|dybTable3|a|a}} !! % no visas planētas !! Piezīmes |- | 1 || {{RUS}} || 17 098 242 || 11.5% || Lielākā valsts pasaulē pēc platības |- | 2 || {{CAN}} || 9 984 670 || 6.7% || Lielākā valsts pēc platības [[Rietumu puslode|Rietumu puslodē]]. Garākā krasta līnija. |- | 3 / 4 <small><br />''(atkarībā no definīcijas)''</small> || {{CHN}} || 9 598 094 -<br />9 640 821 || 6.4%<br />6.5% || Lielākā valsts, kas pilnībā atrodas [[Āzija|Āzijā]]. Platība ir strīdīga, jo Ķīnai ir teritoriālie konflikti ar Indiju un Filipīnām. Tās teritorijai reizēm pieskaita arī [[Ķīnas Republika|Taivānu]]. |- | 3 / 4 <small><br />''(atkarībā no definīcijas)''</small> || {{USA}} || 9 629 091 || 6.5% || Otra lielākā valsts [[Rietumu puslode|Rietumu puslodē]]. |- | 5 || {{BRA}} || 8 514 877 || 5.7% || Lielākā valsts [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]]. |- | 6 || {{AUS}} || 7 692 024 || 5.2% || Vienīgā valsts, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Lielākā valsts bez kaimiņvalstīm. Lielākā valsts [[Okeānija|Okeānijā]]. Lielākā valsts, kurai visa teritorija atrodas [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]]. |- | 7 || {{IND}} || 3 287 263 || 2.3% || Platība ir strīdīga, jo Indijai ir teritoriālie konflikti ar [[Pakistāna|Pakistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.censusindia.gov.in/Census_And_You/area_and_population.aspx |title=Census of India - Area and Population (archive.org page) |access-date={{dat|2007|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071226033122/http://www.censusindia.gov.in/Census_And_You/area_and_population.aspx |archivedate={{dat|2007|12|26||bez}} }}</ref> Trešā lielākā valsts Āzijā (aiz Krievijas un Ķīnas) |- | 8 || {{ARG}} || 2 780 400 || 2% || Bez [[Folklenda Salas|Folklenda Salām]], [[Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas|Dienviddžordžijas un Dienvidsendviču Salām]] un Argentīnas [[Antarktīda]]s teritorijas. Otra lielākā valsts [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. |- | 9 || {{KAZ}} || 2 724 900 || 1.8% || Lielākā valsts pasaulē, kurai nav pieejas pie jūras.<ref>Agency of Statistics of the Republic of Kazakhstan (ASRK). 2005. Main Demographic Indicators. Available at http://www.stat.kz {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100314092716/http://stat.kz/ |date={{dat|2010|03|14||bez}} }}</ref><ref>United States Central Intelligence Agency (CIA). 2007. “Kazakhstan” in The World Factbook. Book on-line. Available at https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kz.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181224211128/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kz.html |date={{dat|2018|12|24||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kz.html%20 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181224211128/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kz.html}}</ref> Otra lielākā valsts, kurai ir teritorija gan Eiropā, gan Āzijā (pēc Krievijas) |- | 10 || {{ALG}} || 2 381 741 || 1.6% || Lielākā valsts [[Āfrika|Āfrikā]] un [[arābu pasaule|arābu pasaulē]]. |- | 11 || {{COD}} || 2 344 858 || 1.6% || Otrā lielākā valsts [[Āfrika|Āfrikā]]. |- | 12 || {{GRL}} || 2 166 086 || 1.5% || No [[Dānija]]s atkarīgā teritorija. Lielākā sala pasaulē. |- | 13 || {{SAU}} || 2 149 690 || 1.4% || Platība dažādos avotos var atšķirties, jo nav precīzi nospraustas robežas ar kaimiņvalstīm. Lielākā valsts [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. |- | 14 || {{MEX}} || 1 964 375 || 1.3% || Trešā lielākā valsts [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. |- | 15 || {{IDN}} || 1 904 569 || 1.3% || Lielākā un visapdzīvotākā [[salu valsts]]. Lielākā valsts [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. |- | 16 || {{SUD}} || 2 505 813 || 1.7% || |- | 17 || {{LBY}} || 1 759 540 || 1.2% || Ceturtā lielākā valsts [[Āfrika|Āfrikā]]. |- | 18 || {{IRN}} || 1 648 195 || 1.1% || Otra lielākā valsts Tuvajos Austrumos. |- | 19 || {{MNG}} || 1 564 100 || 1.1% || Otra lielākā valsts, kurai nav pieejas pie jūras (aiz Kazahstānas). |- | 20 || {{PER}} || 1 285 216 || 0.86% || Trešā lielākā valsts [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. |- | 21 || {{TCD}} || 1 284 000 || 0.86% || |- |- | 23 || {{AGO}} || 1 246 700 || 0.85% || |- | 24 || {{MLI}} || 1 240 192 || 0.83% || |- | 25 || {{ZAF}} || 1 221 037 || 0.82% || Ieskaitot [[Prinča Edvarda salas]]. |- | 26 || {{COL}} || 1 138 914 || 0.76% || |- | 27 || {{ETH}} || 1 104 300 || 0.74% || |- | 28 || {{BOL}} || 1 098 581 || 0.74% || Lielākā valsts Rietumu puslodē un Dienvidu puslodē, kurai nav pieejas pie jūras. |- | 29 || {{MRT}} || 1 025 520 || 0.69% || |- | 30 || {{EGY}} || 1 002 000 || 0.67% || |- | 31 || {{TZA}} || 945 087 || 0.63% || |- | 32 || {{NGA}} || 923 768 || 0.62% || |- | 33 || {{VEN}} || 912 050 || 0.61% || |- | 34 || {{NAM}} || 824 292 || 0.55%|| |- | 35 || {{MOZ}} || 801 590 || 0.54% || |- | 36 || {{PAK}} || 796 095 -<br />881 912 || 0.53%<br />0.59% || Džammu un Kašmiras reģions ir strīdīga teritorija, uz kuru pretendē arī [[Indija]].<ref>Area figures are from [http://www.geohive.com/cntry/pakistan.aspx Geohive - Pakistan statistics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130406012611/http://www.geohive.com/cntry/pakistan.aspx |date={{dat|2013|04|06||bez}} }}</ref> |- | 37 || {{TUR}} || 783 562 || 0.53% || Trešā lielākā valsts, kuras teritorija ir gan [[Eiropa|Eiropā]], gan [[Āzija|Āzijā]]. |- | 38 || {{CHL}} || 756 102 || 0.51% || |- | 39 || {{ZMB}} || 752 618 || 0.51% || |- | 40 || {{MMR}} || 676 578 || 0.45% || |- | 41 || {{AFG}} || 652 090 || 0.44% || |- | 42 || {{SOM}} || 637 657 || 0.43% || |- | 43 || {{FRA}} || 632 760 || 0.43% || Lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un lielākā Rietumeiropas valsts. |- | 44 || {{CAF}} || 622 984 || 0.42% || |- | 45 || {{karogs|Dienvidsudāna}} || 619 745 || 0.42% || |- | 46 || {{UKR}} || 603 500 || 0.41% || |- | 47 || {{MDG}} || 587 041 || 0.39% || |- | 48 || {{BWA}} || 582 000 || 0.39% || |- | 49 || {{KEN}} || 580 367 || 0.39% || |- | 50 || {{YEM}} || 527 968 || 0.35% || |- | 51 || {{THA}} || 513 120 || 0.34% || |- | 52 || {{ESP}} || 505 992 || 0.34% || Trešā lielākā valsts Eiropā, otra lielākā Rietumeiropā. |- | 53 || {{TKM}} || 488 100 || 0.33% || |- | 54 || {{CMR}} || 475 442 || 0.32%|| |- | 55 || {{PNG}} || 462 840 || 0.31% || Otra lielākā valsts [[Okeānija|Okeānijā]]. |- | 56 || {{SWE}} || 450 295<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ssd.scb.se/Databaser/Makro/Visavar.asp?yp=bergman&xu=scb&huvudtabell=Areal&deltabell=R1&deltabellnamn=Land+and+water+area+in+Sweden+1+January+by+type+of+area.+Year&omradekod=MI&omradetext=Environment&preskat=O&innehall=Areal&starttid=2000&stopptid=2008&Prodid=MI0802&fromSok=&Fromwhere=S&lang=2&langdb=2 |title=Statistics Sweden |access-date={{dat|2009|04|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090628184254/http://www.ssd.scb.se/Databaser/Makro/Visavar.asp?yp=bergman&xu=scb&huvudtabell=Areal&deltabell=R1&deltabellnamn=Land+and+water+area+in+Sweden+1+January+by+type+of+area.+Year&omradekod=MI&omradetext=Environment&preskat=O&innehall=Areal&starttid=2000&stopptid=2008&Prodid=MI0802&fromSok=&Fromwhere=S&lang=2&langdb=2 |archivedate={{dat|2009|06|28||bez}} }}</ref> || 0.30% || Ceturtā lielākā valsts Eiropā pēc Francijas, Ukrainas un Spānijas. |- | 57 || {{UZB}} || 447 400 || 0.30% || |- | 58 || {{MAR}} || 446 550 || 0.30% || Neskaitot [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]]. |- | 59 || {{IRQ}} || 438 317 || 0.29% || |- | 60 || {{PRY}} || 406 752 || 0.27% || |- | 61 || {{ZWE}} || 390 757 || 0.26% || |- | 62 || {{JPN}} || 377 915 || 0.25% || |- | 63 || {{GER}} || 357 022 || 0.24% || |- | 64 || {{COG}} || 342 000 || 0.23% || |- | 65 || {{FIN}} || 338 145 || 0.23% || |- | 66 || {{VNM}} || 331 689 || 0.22% || |- | 67 || {{MYS}} || 330 803 || 0.22% || |- | 68 || {{NOR}} || 323 802 || 0.22% || |- | 69 || {{CIV}} || 322 463 || 0.22% || |- | 70 || {{POL}} || 312 685 || 0.21% || |- | 71 || {{OMN}} || 309 500 || 0.21% || |- | 72 || {{ITA}} || 301 318 || 0.20% || |- | 73 || {{PHL}} || 300 000 || 0.20% || |- | 74 || {{ECU}} || 283 561 || 0.20% || |- | 75 || {{BFA}} || 274 222 || 0.18% || |- | 76 || {{NZL}} || 270 467 || 0.18% || |- | 77 || {{GAB}} || 267 668 || 0.18% || |- | 78 || {{ESH}} || 266 000 || 0.18% || |- | 79 || {{GIN}} || 245 857 || 0.17% || |- | 80 || {{GBR}} || 242 900 || 0.16% || |- | 81 || {{UGA}} || 241 038 || 0.16% || |- | 82 || {{GHA}} || 238 533 || 0.16% || |- | 83 || {{ROU}} || 238 391 || 0.16% || |- | 84 || {{LAO}} || 236 800 || 0.16% || |- | 85 || {{GUY}} || 214 969 || 0.14% || |- | 86 || {{BLR}} || 208 000 || 0.14% || Eiropā lielākā valsts, kurai nav pieejas pie jūras, ja neskaita [[Kazahstāna|Kazahstānu]]. |- | 87 || {{KGZ}} || 199 951 || 0.13% || |- | 88 || {{SEN}} || 196 722 || 0.13% || |- | 89 || {{SYR}} || 185 180 -<br />183 885 || 0.12%<br />0.12% || |- | 90 || {{KHM}} || 181 035 || 0.12% || |- | 91 || {{URY}} || 176 215 || 0.12% || Otra mazākā valsts [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. |- | 92 || {{SUR}} || 163 820 || 0.11% || Mazākā valsts [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. |- | 93 || {{TUN}} || 163 610 || 0.11% || |- | 94 || {{NPL}} || 147 181 || 0.10% || |- | 95 || {{BGD}} || 143 998 || 0.10% || |- | 96 || {{TJK}} || 143 100 || 0.10% || |- | 97 || {{GRC}} || 131 957 || 0.09% || |- | 98 || {{PRK}} || 120 538 || 0.08% || |- | 99 || {{NIC}} || 120 340 || 0.09% || Lielākā valsts [[Centrālamerika|Centrālamerikā]]. |- | 100 || {{MWI}} || 118 484 || 0.08% || |- | 101 || {{ERI}} || 117 600 || 0.08% || |- | 102 || {{BEN}} || 112 622 || 0.08% || |- | 103 || {{HND}} || 112 492 || 0.08% || |- | 104 || {{LBR}} || 111 369 || 0.07% || |- | 105 || {{BGR}} || 110 879 || 0.07% || |- | 106 || {{CUB}} || 109 886 || 0.07% || Lielākā valsts [[Karību jūra]]s salās. |- | 107 || {{GTM}} || 108 889 || 0.07% || |- | 108 || {{ISL}} || 103 000 || 0.07% || |- | 109 || {{KOR}} || 99 678 || 0.07% || |- | 110 || {{HUN}} || 93 028 || 0.06% || |- | 111 || {{PRT}} || 92 090 || 0.06% || |- | 112 || {{JOR}} || 89 342 || 0.06% || |- | 113 || {{AZE}} || 86 600 || 0.06% || |- | 114 || {{AUT}} || 83 871 || 0.06% || |- | 115 || {{ARE}} || 83 600 || 0.06% || |- | 116 || {{CZE}} || 78 867 || 0.05% || |- | 117 || {{SRB}} || 77 474 || 0.05% || Kopā ar [[Kosova|Kosovu]] 88 361 km². |- | 118 || {{PAN}} || 75 517 || 0.05% || |- | 119 || {{SLE}} || 71 740 || 0.05% || |- | 120 || {{IRL}} || 70 273 || 0.05% || |- | 121 || {{GEO}} || 69 700 || 0.05% || Ieskaitot [[Abhāzija|Abhāziju]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetiju]]. |- | 122 || {{LKA}} || 65 610 || 0.04% || |- | 123 || {{LTU}} || 65 300 || 0.04% || |- | 124 || {{LVA}} || 64 589 || 0.04% || |- | 124 || {{SJM}} || 62 422 || 0.04% || |- | 125 || {{TGO}} || 56 785 || 0.04% || |- | 126 || {{HRV}} || 56 594 || 0.04% || |- | 127 || {{BIH}}|| 51 197 || 0.03% || |- | 128 || {{CRI}}|| 51 100 || 0.03% || Iekļaujot [[Kokosa|Kokosu]] |- | 129 || {{SVK}} ||49 035 || 0.03% || |- | 130 || {{DOM}} || 48 310 || 0.03% || |- | 131 || {{EST}}|| 45 339 || 0.03% || Igaunijai pieder daudz salu Baltijas jūrā |- | 132 || {{DEN}} || 43 094 || 0.03% || Neiekļaujot Grenlandi un [[Fēru Salas]] |- | 133 || {{NLD}} || 41 543 || 0.03% || |- | 134 || {{SWI}} || 41 284 || 0.03% || <!------- |- | 135 || {{flagicon|Bhutan}} [[Bhutan]] || {{convert|38394|km2|sqmi|disp=table}} || 0.03% || |- | 136 || {{flagicon|Republic of China}} [[Taiwan]] ([[Republic of China]]) || {{convert|36188|km2|sqmi|disp=table}}<ref>{{tīmekļa atsauce |format=pdf |url=http://eng.stat.gov.tw/public/data/dgbas03/bs2/yearbook_eng/y001.pdf |title=Area, cultivated land area and forest land area |publisher=National Statistics - Republic of China (Taiwan) |accessdate=2007-09-27}}</ref> || 0.02% || Includes only the territories under the control of the ROC, namely [[Taiwan]], [[Penghu]], [[Kinmen]], and [[Matsu Islands|Matsu]]. |- | 137 || {{flagicon|Guinea-Bissau}} [[Guinea-Bissau]] || {{convert|36125|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 138 || {{flagicon|Moldova}} [[Moldova]] || {{convert|33851|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || Includes {{flag|Transnistria}} (Pridnestrovie). |- | 139 || {{flagicon|Belgium}} [[Belgium]] || {{convert|30528|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 140 || {{flagicon|Lesotho}} [[Lesotho]] || {{convert|30355|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 141 || {{flagicon|Armenia}} [[Armenia]] || {{convert|29743|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 142 || {{flagicon|Solomon Islands}} [[Solomon Islands]] || {{convert|28896|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 143 || {{flagicon|Albania}} [[Albania]] || {{convert|28748|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 144 || {{flagicon|Equatorial Guinea}} [[Equatorial Guinea]] || {{convert|28051|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 145 || {{flagicon|Burundi}} [[Burundi]] || {{convert|27834|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 146 || {{flagicon|Haiti}} [[Haiti]] || {{convert|27750|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 147 || {{flagicon|Rwanda}} [[Rwanda]] || {{convert|26338|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 148 || {{flagicon|Republic of Macedonia}} [[Republic of Macedonia]] || {{convert|25713|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 149 || {{flagicon|Djibouti}} [[Djibouti]] || {{convert|23200|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 150 || {{flagicon|Belize}} [[Belize]] || {{convert|22966|km2|sqmi|disp=table}} || 0.02% || |- | 151 || {{flagicon|El Salvador}} [[El Salvador]] || {{convert|21041|km2|sqmi|disp=table}} || 0.01% || |- | 152 || {{flagicon|Israel}} [[Israel]] || {{convert|22072|km2|sqmi|disp=table}} || 0.01% ||Including East Jerusalem and the [[Golan Heights]]; excluding the [[West Bank]] and [[Gaza Strip]]. |- | 153 || {{flagicon|Slovenia}} [[Slovenia]] || {{convert|20273|km2|sqmi|disp=table}} || 0.01% || |- | 154 || {{flagicon|France}} ''[[New Caledonia]]'' || {{convert|18575|km2|sqmi|disp=table}} || 0.01% || French dependency. |- | 155 || {{flagicon|Fiji}} [[Fiji]] || {{convert|18274|km2|sqmi|disp=table}} || 0.01% || Fourth largest country in [[Oceania]] (excluding French dependency New Caledonia). |- | 156 || {{flagicon|Kuwait}} [[Kuwait]] || {{convert|17818|km2|sqmi|disp=table}} || 0.01% || |- | 157 || {{flagicon|Swaziland}} [[Swaziland]] || {{convert|17364|km2|sqmi|disp=table}} || 0.01% || |- | 158 || {{flagicon|East Timor}} [[East Timor]] || {{convert|14874|km2|sqmi|disp=table}} || >0.01% || |- | 159 || {{flagicon|Bahamas}} [[The Bahamas]] || {{convert|13943|km2|sqmi|disp=table}} || >0.01% || |- | 160 || {{flagicon|Montenegro}} [[Montenegro]] || {{convert|13812|km2|sqmi|disp=table}} || >0.01% || |- | 161 || {{flagicon|Vanuatu}} [[Vanuatu]] || {{convert|12189|km2|sqmi|disp=table}} || >0.01% || Fifth largest country in [[Oceania]] (excluding French dependency New Caledonia). |- | 162 || {{flagicon|Falkland Islands}} ''[[Falkland Islands]]|| {{convert|12173|km2|sqmi|disp=table}} || >0.01% || [[British Overseas Territory]]. Claimed by Argentina. Excludes [[South Georgia and the South Sandwich Islands]]. |- | 163 || {{flagicon|Qatar}} [[Qatar]] || {{convert|11586|km2|sqmi|disp=table}} || >0.01% || |- | 164 || {{flagicon|Gambia}} [[The Gambia]] || {{convert|11295|km2|sqmi|disp=table}} || >0.01% || Smallest country on continental Africa. |- | 165 || {{flagicon|Jamaica}} [[Jamaica]] || {{convert|10991|km2|sqmi|disp=table}} || >0.01% || |- | 166 || {{flagicon|Lebanon}} [[Lebanon]] || {{convert|10400|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 167 || {{flagicon|Cyprus}} [[Cyprus]] || {{convert|9251|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Includes {{flag|Northern Cyprus}} (only recognized by Turkey) and [[Akrotiri and Dhekelia]] (British [[Sovereign Base Areas]]). |- | 168 || {{flagicon|Puerto Rico}} ''[[Puerto Rico]]'' || {{convert|8870|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || [[Commonwealth (United States insular area)|Commonwealth]] of the [[United States]]. |- | 169 || {{flagicon|Palestine}} ''[[Palestinian territories]]'' || {{convert|6020|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || The figure consists of the [[West Bank]] and [[Gaza Strip]]. |- | 170 || {{flagicon|Brunei}} [[Brunei]] || {{convert|5765|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 171 || {{flagicon|Trinidad and Tobago}} [[Trinidad and Tobago]] || {{convert|5130|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 172 || {{flagicon|Cape Verde}} [[Cape Verde]] || {{convert|4033|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 173 || {{flagicon|French Polynesia}} ''[[French Polynesia]]'' || {{convert|4000|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || French overseas collectivity. |- | 174 || {{flagicon|Samoa}} [[Samoa]] || {{convert|2831|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 175 || {{flagicon|Luxembourg}} [[Luxembourg]] || {{convert|2586|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 176 || {{flagicon|Comoros}} [[Comoros]] || {{convert|2235|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Listed figure includes [[Mayotte]] (373 km²). Mayotte is ''de facto'' an [[overseas collectivity]] of France and is not under the sovereignty of Comoros. |- | 177 || {{flagicon|Mauritius}} [[Mauritius]] || {{convert|2040|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Includes [[Agalega Islands]], [[Cargados Carajos Shoals]] (Saint Brandon), and [[Rodrigues (island)|Rodrigues]]. |- | 178 || {{flagicon|Faroe Islands}} ''[[Faroe Islands]]'' || {{convert|1393|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || A self-governing territory of [[Denmark]]. |- | 179 || {{flagicon|Sao Tome and Principe}} [[São Tomé and Príncipe]] || {{convert|964|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Second smallest country in [[Africa]]. |- | 180 || {{flagicon|Turks and Caicos Islands}} ''[[Turks and Caicos Islands]]'' || {{convert|948|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || [[British Overseas Territory]]. Area includes protected waters. |- | 181 || {{flagicon|Netherlands Antilles}} ''[[Netherlands Antilles]]'' || {{convert|800|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Self-governing part of the [[Kingdom of the Netherlands]]; includes [[Bonaire]], [[Curaçao]], [[Saba]], [[Sint Eustatius]], and [[Sint Maarten]] (Dutch part of the island of Saint Martin). |- | 182 || {{flagicon|Dominica}} [[Dominica]] || {{convert|751|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Largest island in the [[OECS]] |- | 183 || {{flagicon|Tonga}} [[Tonga]] || {{convert|747|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 184 || {{flagicon|Bahrain}} [[Bahrain]] || {{convert|741|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 185 || {{flagicon|Kiribati}} [[Kiribati]] || {{convert|726|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Includes three island groups - [[Gilbert Islands]], [[Line Islands]], [[Phoenix Islands]]. |- | 186 || {{flagicon|Micronesia}} [[Federated States of Micronesia]] || {{convert|702|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Includes [[Pohnpei]] (Ponape), [[Chuuk Islands|Chuuk]] (Truk) Islands, [[Yap Islands]], and [[Kosrae]] (Kosaie). |- | 187 || {{flagicon|Singapore}} [[Singapore]] || {{convert|699|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || UN figure is as of 2005. Official area in 2007 is {{convert|707.1|km2|sqmi|abbr=on}}. Second smallest country in [[Asia]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.singstat.gov.sg/stats/keyind.html#keyind |title=Key Annual Indicators |year=2007 |publisher=Statistics Singapore |accessdate=2008-05-31}}. </ref> |- | 188 || {{flagicon|Isle of Man}} ''[[Isle of Man]]'' || {{convert|572|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || British [[Crown dependency]]. |- | 189 || {{flagicon|Guam}} ''[[Guam]]'' || {{convert|549|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Organized unincorporated territory of the USA. |- | 190 || {{flagicon|Saint Lucia}} [[Saint Lucia]] || {{convert|539|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 191 || {{flagicon|Andorra}} [[Andorra]] || {{convert|468|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Biggest country lacking an (international) airport. |- | 192 || {{flagicon|Northern Mariana Islands}} ''[[Northern Mariana Islands]]'' || {{convert|464|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Commonwealth in political union with the USA; includes 14 islands including [[Saipan]], [[Rota (island)|Rota]], and [[Tinian]]. |- | 193 || {{flagicon|Palau}} [[Palau]] || {{convert|459|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 194 || {{flagicon|Seychelles}} [[Seychelles]] || {{convert|455|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Smallest country in [[Africa]]. |- | 195 || {{flagicon|Antigua and Barbuda}} [[Antigua and Barbuda]] || {{convert|442|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Includes [[Redonda]], {{convert|1.6|km2|sqmi|abbr=on}}. |- | 196 || {{flagicon|Barbados}} [[Barbados]] || {{convert|430|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 197 || {{flagicon|Saint Vincent and the Grenadines}} [[Saint Vincent and the Grenadines]] || {{convert|389|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 198 || {{flagicon|United States Virgin Islands}} ''[[United States Virgin Islands]]'' || {{convert|347|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Unincorporated, organized territory of the USA. |- | 199 || {{flagicon|Grenada}} [[Grenada]] || {{convert|344|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Second smallest nation in [[North America]]. |- | 200 || {{flagicon|Malta}} [[Malta]] || {{convert|316|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Made up of [[Comino]], [[Gozo]] and [[Malta Island]] is the smallest country of the [[European Union]]. |- | 201 || {{flagicon|Maldives}} [[Maldives]] || {{convert|298|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Smallest country in [[Asia]]. |- | 202 || {{flagicon|Cayman Islands}} ''[[Cayman Islands]]'' || {{convert|264|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || [[British Overseas Territory]]. |- | 203 || {{flagicon|Saint Kitts and Nevis}} [[Saint Kitts and Nevis]] || {{convert|261|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Smallest nation in [[North America]] and in the [[Western Hemisphere]]. |- | 204 || {{flagicon|Niue}} ''[[Niue]]'' || {{convert|260|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Self-governing nation in free association with New Zealand. |- | 205 || {{flagicon|France}} ''[[Saint Pierre and Miquelon]]'' || {{convert|242|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || French overseas collectivity; includes eight small islands in the Saint Pierre and the Miquelon groups. |- | 206 || {{flagicon|Cook Islands}} ''[[Cook Islands]]'' || {{convert|236|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Self-governing in free association with New Zealand. |- | 207 || {{flagicon|American Samoa}} ''[[American Samoa]]'' || {{convert|199|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Unorganized, unincorporated territory of the USA; includes [[Rose Island]] and [[Swains Island]]. |- | 208 || {{flagicon|Marshall Islands}} [[Marshall Islands]] || {{convert|181|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Includes the atolls of [[Bikini Atoll|Bikini]], [[Enewetak]], [[Kwajalein]], [[Majuro]], [[Rongelap]], and [[Utirik]]. |- | 209 || {{flagicon|Aruba}} ''[[Aruba]]'' || {{convert|180|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Self-governing part of the [[Kingdom of the Netherlands]]. |- | 210 || {{flagicon|Liechtenstein}} [[Liechtenstein]] || {{convert|160|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || The smaller of only two doubly [[landlocked]] countries in the world. Smallest country in the world that borders more than one other country. |- | 211 || {{flagicon|British Virgin Islands}} ''[[British Virgin Islands]]'' || {{convert|151|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || [[British Overseas Territory]]; comprising 16 inhabited and more than 20 uninhabited islands; includes the island of [[Anegada]]. |- | 212 || {{flagicon|Wallis and Futuna}} ''[[Wallis and Futuna]]'' || {{convert|142|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || French overseas collectivity; includes [[Île Uvéa]] ([[Wallis Island]]), [[Île Futuna]] ([[Futuna Island, Wallis and Futuna|Futuna Island]]), [[Alofi Island|Île Alofi]], and 20 islets. |- | 213 || {{flagicon|Saint Helena}} ''[[Saint Helena]]'' || {{convert|122|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || [[British Overseas Territory]]; excluding dependencies. |- | 214 || {{flagicon|Jersey}} ''[[Jersey]]'' || {{convert|116|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || British [[Crown dependency]]. |- | 215 || {{flagicon|Montserrat}} ''[[Montserrat]]'' || {{convert|102|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || [[British Overseas Territory]]. |- | 216 || {{flagicon|Tristan da Cunha}} ''[[Tristan da Cunha]]'' || {{convert|98|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Dependency of St Helena (UK). Area refers to the main island only (the only inhabited island). Total area is {{convert|201|km2|sqmi|abbr=on}}.<ref>[http://www.xist.org/cntry/sthelena.aspx xist.org - Saint Helena]</ref> |- | 217 || {{flagicon|Anguilla}} ''[[Anguilla]]'' || {{convert|91|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || [[British Overseas Territory]]. |- | 218 || {{flagicon|United Kingdom}} ''[[Ascension Island]]'' || {{convert|88|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Dependency of the [[British Overseas Territory]] of Saint Helena. |- | 219 || {{flagicon|Guernsey}} ''[[Guernsey]]'' || {{convert|78|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || British [[Crown dependency]]; includes [[Alderney]], Guernsey, [[Herm]], [[Sark]], and some other smaller islands. |- | 220 || {{flagicon|San Marino}} [[San Marino]] || {{convert|61|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || |- | 221 || {{flagicon|Bermuda}} ''[[Bermuda]]'' || {{convert|54|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || [[British Overseas Territory]]. |- | 222 || {{flagicon|France}} ''[[Saint Martin (France)|Saint Martin]]'' || {{convert|53|km2|sqmi|disp=table}}<ref>[http://www.insee.fr/fr/insee_regions/guadeloupe/zoom/chif_cles/uu99/fuu999A403.htm Insee - Zoom sur un territoire - chiffres clés - Unité Urbaine - Saint-Martin], accessed 2 December 2008 {{fr}}</ref> || <0.01% || French [[overseas collectivity]] |- | 223 || {{flagicon|Norfolk Island}} ''[[Norfolk Island]]'' || {{convert|36|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Self-governing area of Australia. |- | 224 || {{flagicon|Tuvalu}} [[Tuvalu]] || {{convert|26|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Smallest independent Commonwealth state, smallest country in the world that consists of two or more loose parts and second smallest country in [[Oceania]]. |- | 225 || {{flagicon|Nauru}} [[Nauru]] || {{convert|21|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Smallest republic in the world, smallest country outside [[Europe]], smallest country with an (international) airport in the world, only country in Oceania that consists of only one island, smallest island nation in the world, and third smallest country in the world. |- | 225 || {{flagicon|France}} ''[[Saint Barthélemy]]'' || {{convert|21|km2|sqmi|disp=table}}<ref>[http://www.insee.fr/fr/INSEE_REGIONS/guadeloupe/zoom/chif_cles/uu99/FUU999A204.htm Insee - Zoom sur un territoire - chiffres clés - Unité Urbaine - Saint-Barthélemy], accessed 2 December 2008 {{fr}}</ref> || <0.01% || French [[overseas collectivity]] |- | 227 || {{flagicon|Tokelau}} ''[[Tokelau]]'' || {{convert|12|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Territory of New Zealand. |- | 228 || {{flagicon|Gibraltar}} ''[[Gibraltar]]'' || {{convert|6|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || [[British Overseas Territory]] claimed by [[Spain]]. Smallest country or territory with an (international) airport in the world. |- | 229 || {{flagicon|Pitcairn Islands}} ''[[Pitcairn Islands]]'' || {{convert|5|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || [[British Overseas Territory]] and smallest dependent territory of the world. |- | 230 || {{flagicon|Monaco}} [[Monaco]] || {{convert|1.95|km2|sqmi|disp=table}}<ref>[http://www.monaco.gouv.mc/devwww/wwwnew.nsf/e89a6190e96cbd1fc1256f7f005dbe6e/fb7cd09f1e038321c125702a0046f5cf/$FILE/chapitre%201.pdf Monaco government]</ref> || <0.01% || Smallest UN member state, second smallest country of the world and in [[Europe]]. Smallest country in the world that borders sea (and another country). Most densely populated sovereign country. |- | 231 || {{flagicon|Vatican City}} [[Vatican City]] || {{convert|0.44|km2|sqmi|disp=table}} || <0.01% || Smallest country in the world. Home of the [[Pope]] and the [[Roman Curia|governing body]] of the [[Roman Catholic Church]]. -----> |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Valstu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] 9pfpdxlfseqll3x29al7udny1737uk7 3 86110 4531320 4525994 2026-10-03T07:40:16Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4531320 wikitext text/x-wiki {{informācija|Limp Bizkit}} Lūdzu turpmāk nedzēs ārā veselas rindkopas, bet centies piestrādāt pie raksta, lai tas vizuāli labi izskatās. Šoreiz brīdinu un pats izlabošu, bet nākamreiz tā vairs nebūs. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:52, 24 maijā, 2009 (UTC) ==Atsauces== Paldies par ieguldīto darbu. Būtu ļoti labi, ja tu rakstos varētu arī ielikt pa kādai atsaucei un citu resursu, piemēram rakstu kādā mājas lapā. Sīkās viss izskaidrots [[Vikipēdija:Pamācība_(Ārējas_saites)#Atsauces|šajā pamācībā]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 00:04, 25 maijā, 2009 (UTC) == Auto == Būtu labi, ja tu lapā, kuru šobrīd apstrādā, pašā aukšā ievietotu veidni <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi ir lietas kursā, ka tas nav huligānisms. Vari rakstā [[ Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]] veidni <nowiki>{{dzēst}}</nowiki> aizvietot ar <nowiki>{{inuse}}</nowiki> un, kad būsi beidzis, novākt. Veiksmi darbā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:40, 11 augustā, 2009 (UTC) == Lindemans == Šādās situācijās jālieto poga "pārvietot". lai saglabātos hronoloģija. Un vērtīgi ir paretam uzmest acis sadaļai "Pēdējās izmaiņas". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 29 augustā, 2009 (UTC) :Paldies! [[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] -- 08:05, 29 augustā, 2009 (UTC) == Raksti par singliem == Pievērs lūdzu uzmanību šai [[Diskusija:Angst|diskusijai]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:18, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Automobīlis vs automobilis == Vajadzētu censties rakstīt "automob'''i'''lis", nevis "automob'''ī'''lis" - tā, kā latviešu valodā ir pareizi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:41, 23 oktobrī, 2009 (UTC) : Paldies par piezīmi. Turpmāk rakstīšu pareizi. --Baisulis 09:02, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Rakstu uzlabošana == Ņemot vērā līdz šim izrādīto interesi, informēju, ka nākamais raksts ir [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Ņemot vērā panīkumu pēdējo pāris rakstu uzlabošanā, ja neviens neiesaistīsies (un es vēlos uzsvērt, ka par iesaistīšanos tiek uzskatīta pieteikšanās rakstīt konkrētu sadaļu) es beigšu organizēt šo pasākumu, jo neredzu no tā jēgu. Šķiet, ka informāciju par to, ka raksts tiek mainīts viegli palaist garām, tāpēc ja gadījumā (pieņemot, ka tauta tomēr atkal ieintresēsies) ir intrese turpmāk saņemt šādu ziņu, lūdzu, piesakies manā diskusijā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:09, 18 februārī, 2010 (UTC) == Vajadzīgie raksti == Esmu ievērojis, ka Jūs rakstat rakstus no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgo rakstu]] uzskaitījuma, kuriem visilgāk nav atjaunotas starpwiki saites. Aicinu Jūs rakstīt rakstus, kas atrodas šī uzskaitījuma augšgalā. Protams, Vikipēdija balstās uz brīvprātību, tādēļ tas nav obligāti jādara. Paldies Jums par līdzšinējo ieguldījumu Vikipēdijas uzlabošanā! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:43, 15 maijā, 2010 (UTC) :Paldies par padomu, kā jau teici balstīšos uz brīvprātību. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 15:59, 16 maijā, 2010 (UTC) == Mūzikas žanri == Paldies par mūzikas žanru [[bigbīts]] un [[breikbīts]] rakstiem! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 17:27, 22 maijā, 2010 (UTC) :Vienmēr laipni... tādēļ jau šeit arī esam! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 17:45, 22 maijā, 2010 (UTC) == Nedaudz par atsaucēm == Es sapratu, ka man tas būtu jāraksta vairāk citiem vikipēdistiem kā FRK, kam ir problēmas ar atsauču noformēšanu. Tu savu darbu šajā ziņā paveic nesalīdzināmi labāk. Man ir draudzīgs ieteikums, ja vēlies būt vēl ''advancētāks'' šajā ziņā, pilnīgi pareizi noformēt atsauces uz drukāto literatūru latviešu valodā kā rakstā [[Noktirne]], tad ir jāizmanto bibliogrāfiskā apraksta standarts: [http://www.biblio.lv/Bgr_aprakst_standarti.html]. Būtībā Tev pašam nav jāmācās visi tie principi kā noformēt, ja vien nevēlies to lietot arī retai un ārzemju literatūrai. Vienkārši jāatrod vajadzīgā grāmata kādā elektroniskajā katalogā, piemēram, vislabāk šeit: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv]. Jānokopē ''Copy->Paste'' pats sākums (pārsvarā beidzas ar ''.lpp''), vari arī iekopēt ISBN numuru, oriģinālo nosaukumu — tas pēc paša vēlēšanās, galvenais, ka ir pats sākums (es gan rekomendētu to ISBN numuru). Piemēram, pareiza bibliogrāfiska atsauce grāmatai "Harijs Poters un jauktasiņu princis", kas ņemta no šejienes: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=Harijs+Poters+un+jauktasi%C5%86u+princis&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv], būs: :"''Roulinga, Dž. K. Harijs Poters un jauktasiņu princis / Dž.K.Roulinga ; [no angļu val. tulk.: Ingus Josts, Sabīne Ozola, Māra Poļakova ; red. Anna Pavlovska]. - Rīga : Jumava : J.L.V., 2006. - 573, [1] lpp. ISBN 9984-380-80-7''". Un tad Tu būsi ''ahujenais māsters'', ka es Tev saku! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:35, 15 martā, 2011 (UTC) == [[:Attēls:Kino pionieris.jpg]] == Vajag attēla lapā ierakstīt, no kurienes attēls ņemts. Iespējams, ka var lietot {{Tl|PD-padomju prese}}. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:49, 19 martā, 2011 (UTC) : Paldies!!! Biju pavisam aizmirsis par šo veidni... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:44, 19 martā, 2011 (UTC) ::Žurnāla gads, numurs, lappuse nav zināms? Ideāli, ja būtu arī fotogrāfa vārds. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:25, 19 martā, 2011 (UTC) :::Ja tas viss man būtu zināms, es jau būtu pievienojis... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:42, 19 martā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC) == Ne-Yo no '''Ā'''rkanzasa == [[Ārkanzasa]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:28, 30 maijā, 2011 (UTC) :dik, smieklīgi izskatās, varbūt tādēļ ka nav pierasts. Lai jau būtu '''Ā'''rkanzasa '''Ā'''merikā !!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 09:31, 30 maijā, 2011 (UTC) ::Es zinu, man arī tas neliekas pareizi, bet ja jau tā ir rakstīts [[Lielais pasaules atlants|Lielajā pasaules atlantā]], tad tas vairs nav diskutējams. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:47, 30 maijā, 2011 (UTC) == Kalnu augstumi == Lūgums nejaukt kalnu absolūtos (vjl - virs jūras līmeņa) un relatīvos augstumus. Drīkst arī kartēs skatīties ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:30, 21 jūlijā, 2011 (UTC) :Kurās kartēs! Es jau labprāt, man tik tās kartes tādas knapas! Iedod lūdzu saiti, ja Tev ir!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 11:42, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::Lūdzu! [http://www.gisnet.lv//////topo/?map=topokartes&cps=532883.2455763808,272474.1195306422,12000&layers=__base__ Vecas, bet liela mēroga un ar augstumiem], [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=abyzxh&centerx=532259&centery=6273145&zoom=3&layer=topo&ls=o LĢIA topene un Jāņa sētas kartes] (džentlmeņa komplekts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:55, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::: Paldies!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:31, 21 jūlijā, 2011 (UTC) == Статья о Латышской Википедии в русском разделе == Коллега, хочу попросить Вас о помощи. В русском разделе систематически удаляют полупустые статьи о различных языковых разделах Википедии по причине их малой информативности и "незначимости". В частности, вчера была выставлена на удаление статья [[:ru:Латышская Википедия]]. Было бы очень хорошо, если бы участники, знающие русский, дополнили эту статью хотя бы парой-тройкой абзацев с историей раздела (хотя бы просто более детальную статистику - не просто рост числа статей, а какой-то качественный обзор), с описанием текущего состояния, освещения Википедии в латышских медиа. Возможно были какие-то мероприятия с участием википедистов? В общем, будет полезен любой вклад. Мне кажется, что такие статьи "друг о друге" должны быть, это стимулирует участников как-то больше интересоваться жизнью и судьбой "вики-соседей". Как Вы думаете? --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 16:09, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :Не думаю, что статью такого уровня удалят. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:06, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :: Могут, могут. И потом, это что - причина не улучшать статью, так что ли? Ну вот мне, например, тоже интересно, что у вас тут происходит и как вы себя ощущаете (сами по себе, и по отношению к остальной вики-вселенной)? Какие проблемы? Какие достижения? Какие планы? Или всё сонно, грустно и уныло? Это всё, на самом деле, не ерунда и не шутка. Одно дело, когда удаляют или собираются удалять статью о разделе на языке, о котором до этого никто не слышал, и представителями которого нет никакой осмысленной коммуникации. И другое дело - здесь. Совсем другое. Это пример очень печальной разобщённости разделов, которую, я считаю, нужно стараться преодолевать сознательными усилиями. Жаль, конечно, что не нашлось более позитивного повода - но уж что есть, то есть, извиняйте, братцы. Давайте вместе придумывать позитивные поводы. :: Так что вы уж как-нибудь соберитесь к нам на огонёк - глядишь, и ещё темы для совместной деятельности найдутся. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 21:40, 4 oktobrī, 2011 (UTC) ::: U menja s ruskoj pismennostju tak ne ochen! No posmotru i poprbuju kak nibutj pomoch! Ja za sohronenie [[:ru:Латышская Википедия]] !!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 07:46, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: Спасибо! Если естъ любая полезная информация, которой еще нету в статье - освещение в латышской прессе, отзывы авторитетных людей и прочее - пишите прямо здесь, латиницей (или на английском, если так проще) - я переведу и добавлю в статью. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:27, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: На самом деле - ведь есть же статья [[Latviešu valodas Vikipēdija]] ?! Попробуйте улучшить и развить её, а мы просто переведём. Так всем будет польза. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:35, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::Добрый день Kaganer. Вкратце можна сказать что у нас всё потихоньку приходит и набираем обороты! Главное различие между латышский википедий и википедий других стран Прибалтики такая, что мы жмём на качество а не на колйичество — об этом говорит [[:ru:Википедия:Глубина|глубина]] нашей википедии — потому у нас меньше статей чем у Литовцев и Эстонцев. Были у нас и свои скандалы и противостояния, но щас всё уладилось. Однако скучать не приходится — вандализм не спит. :) :::::Есть у нас еще такая статистика: [[Vikipēdija:Aktualitātes|Хронология развития]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 15:00, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::: Это хорошо, что жизнь есть ;) Вам бы надо всё же свою историю потихоньку начать записывать. Кстати, повторю: вот сейчас статья [[:ru:Латышская Википедия]] стала немного интереснее, чем [[Latviešu valodas Vikipēdija]] - а должно быть наоборот! --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 23:43, 9 oktobrī, 2011 (UTC) == Zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[File:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} == Перевод заглавной страницы на Мета-вики == Коллеги, ещё одна просьба - нужна помощь в переводе латышской версии заглавной стр. Мета-вики ([[m:Sākumlapa]]) на унифицированный дизайн. Всё довольно просто: нужно перейти [http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Template:Main_Page/lv&uselang=lv&action=edit&preload=Template%3AMain+Page по ссылке], перевести названия разделов и сохранить. После чего редактировать каждую секцию в том же режиме, глядя на старые переводы в [[m:Sākumlapa]]. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 07:32, 17 oktobrī, 2011 (UTC) == Loguči == Lūgums augšuplādēt pašus logo.svg, nevis to png preview. (Tie ir jāsaglabā ar "save file" opciju.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:00, 31 decembrī, 2011 (UTC) :Paldies! Tagad pielēca, kā to dabūt gatavu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:02, 31 decembrī, 2011 (UTC) ::Atgādinājums par svg failiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:09, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :::Atgādināšana zināšanu māte! Paldies! Biju piemirsis. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:16, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Vāgners == Paldies par "ķeršanos klāt" Vāgneram. Cerams nebūs tā, ka pašlaik izdzēstā informācija pazudīs uz neatgriešanos. Priecīgus Ziemassvētkus. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:37, 24 decembrī, 2012 (UTC) :Pēc iespējas viss daudz maz sakarīgais un manuprāt lietderīgais tiks salikts vēlāk atpakaļ.... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:41, 26 decembrī, 2012 (UTC) == Par ielām == Ielas vari pārbaudīt te - https://www.kadastrs.lv/ bet ja iela ir vienīgā, tad nekāds precizējums nav vajadzīgs, sk. [[Bākūžu iela]] --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 16:39, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Paldies! Noderīga saite! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 17:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::ja nu pēkšņi ir vēlēšanās - Rīgas ielām, par kurām es esu rakstījis, nav sadaļas Vēsture. vnk man nav tās grāmatas. esu par kādu čupiņu sarakstījis, pārsvarā uz A burtu, mazāk uz B, gandrīz nemaz uz citiem. ja sanāk laiks un vēlēšanās - priecāšos, ja pierakstīsi tām k-ko par vēsturi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:25, 13 maijā, 2013 (EEST) :::Vēlēšanās ir. Obligāti kādreiz pieķeršos - tikai pagaidām lēnām pabeigšu B burtu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 13 maijā, 2013 (EEST) ::::paldies jau iepriekš! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:24, 14 maijā, 2013 (EEST) == kadastrs.lv == Sveiks. Skatos, ka tu sev nepieciešamajās lietās esi pievienojis kadastrs.lv. Vai tev ir kaut kāda veia piekļuva viņu datiem, kuriem ir nepieciešama autorizācija? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:36, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Nē, es izmantoju tikai bezmaksas sadaļu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 18:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::OK, nu tad neko. Paldies. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 18:12, 5 janvārī, 2013 (UTC) == Wikidata == {{Wikidata paziņojums}} --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 9. martā, plkst. 23.57 <small>(EET)</small> == Par Kinoakadēmijas balvām == Redzu, ka esi ķēries pie kategoriju izmaiņām. Vai nevarētu tevi no tā atrunāt? Tik gari izteiktas kategorijas raksta apakšā bojā uzskatāmību. Pie tam, ja viens cilvēks ir saņēmis balvas dažādās kategorijās (piem, [[Billijs Vailders]], [[Frānsiss Fords Kopola]] utt.), vai agrāko apkopojošo kategoriju "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" tu tagad nomainīsi ar trim gariem izteicieniem par dažādām kategorijām? Tas galīgi ne pēc kā neizskatīsies. Un tad konsekventi tas būs jāpievieno visiem laureātiem. Tik daudz izmaiņu, un priekš kam? Uzskatāmība zūd. Vai negribi labāk turpināt savu iesākto rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]]? Es jau sen gaidu turpinājumu, bet negribu tur iejaukties un turpināt tavā vietā.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:58, 9 februārī, 2014 (EET) :Zini! Visticamāk Tev jau sanāca mani atrunāt, jo es pats skatos, ka izskatās ērmīgi garas tās kategorijas, bet uzskatu, ka jaukāk būtu, ja būtu pa kategorijām, nevis viss kopā. Atliek izdomāt kategorijas nosaukumus, kas precīzi apzīmē kategoriju un īss un viegli saprotams. Un tas galīgi nav traki, ja vienai personai vai filmai ir vairākas kategorijas ar dažādām balvām, ja protams, kā jau Tu pareizi atzīmēji tās nav tik ērmīgas ka patreiz. Goda balvai es gaidu iedvesmu un, ja Tev tāda ir tad es tikai priecāšos par raksta papildināšanu un uzlabošanu, šī tomēr ir kopējā smilškaste, un ja es vēlētos, lai neviens pagaidām neiejaucas, tad būtu uzlicis aizmetni ''inuse''. Pats galvenais, patīkami, ka ir vēl kāds domubiedrs, lai varētu šīs kino lietas sakārtot un padarīt patīkami pārskatāmas. Veiksmi! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 20:29, 10 februārī, 2014 (EET) ::Ja tomēr gribi sadalīt "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" pa atsevišķām balvām, tad īsāk būtu: "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi", "Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji". Bet nezinu, vai dalīt "aktieri" un "aktrises", vai kategorijā salikt visus kopā. Un vai scenāristus dalīt pa oriģinālscenārijiem un adaptētajiem, varbūt nedalīt. Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:10, 10 februārī, 2014 (EET) :::Jā, man arī tie jaunie kategoriju nosaukumi īsti nepatika (tie, manuprāt, arī nebija īpaši veiksmīgi izvēlēti). Par dalīšanu pēc dzimuma: domāju, ka tas nav vajadzīgs. Un MC2013 — administratori ir vienkārši ''ļautiņi'', kam vienkārši ir iespēja izdzēst rakstus, nobloķēt lietotājus u.c., bet tā viņi neatšķiras no citiem, tāpēc teksta "Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus" vietā labāk ir "Labprāt sagaidītu kādus ''citu lietotāju'' viedokļus" :) --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:02, 11 februārī, 2014 (EET) ::::Nu protams, ka interesē arī citu lietotāju viedoklis. Varbūt pāris dienas pagaidām, vai kādam ir kādi labi priekšlikumi par kategorijām. Baisuli, ceru, ka pēc tam sakārtosi tās kategorijas. No savas puses - pabeigšu tavu rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]].--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:29, 11 februārī, 2014 (EET) :::::ok, pagaidīs, ko teiks vēl kāds un tad jau visu sakārtošu --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:01, 11 februārī, 2014 (EET) == Filmu infokastes == Sveiks! Es tikai vēlējos informēt, ka jau kādu laiciņu filmu infokastēs nav vairs jāliek attēliem priekšā tas "Attēls:", tagad var rakstīt [[Veidne:Infokastes attēls|gandrīz kā grib]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 05:27, 27 aprīlī, 2014 (EEST) :OK! Noderīga informācija! Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:33, 27 aprīlī, 2014 (EEST) Tagad ir arī veidne [[Veidne:Filmas plakāts|filmu plakātiem]] pieejama augšupielādēs lapā. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:39, 19 maijā, 2014 (EEST) Vēl kaut kas jauns parādījies: tagad infokastē vari neizmantot {{tl|ubl}} vai {{tl|plainlist}} veidni vai <nowiki><br/></nowiki> tagus, tagad pietiks ar parastajām zvaigznītēm ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bada_sp%C4%93les_%28filma%29&curid=201437&diff=2191812&oldid=2103297 piemērs]). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:38, 30 jūnijā, 2014 (EEST) == Pilsētu infokastes == Lūgums infokastes nemainīt - mēs pieturamies pie unificētajām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:00, 31 maijā, 2014 (EEST) :Lūgums pieņemts, tikai tad kam paredzēta '''Latvijas pilsētas infokaste'''? Ja to nevajag, tad lai turpmāk nerastos pārpratumi - jāizdzēš, varbūt? Es samainīju infokastes, jo vēlējos, lai pilsētas ģerbonis darbotos kā saite uz rakstu. Iespējams to var izveidot arī unificētajā kārbā? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:05, 31 maijā, 2014 (EEST) ::To var izdarīt arī unificētajā kārbā. (ja kāds censonis nav to kārbu salabojis tā, lai nevarētu) :) sk. [[Aloja]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:09, 31 maijā, 2014 (EEST) :::Nu re, atkal par vienu krunku vairāk smadzeņu daivā! Paldies! Ja Vikipēdijā nebūtu pieejama diskusiju sadaļa, tad tā vienkārši nebūtu izmantojama. :) --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:29, 31 maijā, 2014 (EEST) ::::Latvijas pislētas infokaste būs likvidējama, kad vairāk nebūs saišu uz to. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:07, 31 maijā, 2014 (EEST) == Par kategorijām == {{ping|Baisulis|Edgars2007}} Skatos, tu labo daudziem ar kino saistītajiem cilvēkiem kategorijas. Kāda ir tava ideja? Redzu, ka tu aizstāj "Kategorija:Kinoscenāristi" ar "Kategorija:ASV kinoscenāristi" (tāpat ar producentiem). Bet ko darām ar "Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri" un "Kategorija:Amerikāņu kinorežisori"? Vai taisies tās arī aizstāt ar ASV kinoaktieri un ASV kinorežisori? Redzu, ka darbojies attiecīgi arī ar PSRS xxxx un Padomju xxxx Vai esmu ko palaidusi garām? Varbūt ir kāda noruna par kategorijām - kad lietot "ASV" un kad "Amerikāņu" (un PSRS / Padomju)? Dažas kategorijas arī dublējas. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 00:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :Jā, tas '''ASV''' un '''amerikāņu''', un ne tikai - vēl jau arī '''Latvijas''' un '''latviešu''', tā joprojām man ir neskaidrība. Vajadzētu kādu gudro, kas var argumentēt šo abu vārdu pareizo pielietojumu šajā situācijā. Man liekas tā jau iepriekš kustināta tēma vikipēdijā.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Uh, šī valsts/tautība kategoriju sistēma ir viena no lielajām latviešu valodas Vikipēdijas problēmām (ir, piemēram, '''gan''' ASV fiziķi, '''gan''' amerikāņu fiziķi, ok varbūt tieši šo kategoriju nav, bet domu, cerams, sapratāt), līdzās sporta klubu nosaukumiem. Gan jau kādreiz tas viss tiks salabots, cerams :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Un [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija%3ALatvie%C5%A1u_producenti&diff=2200473&oldid=1836266 šādi] gan nevajadzētu darīt (ir dzēst veidne, tas tikai tā, atgādinājums) :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :::Ok! Man jau likās, ka pasteidzos! Kad būs kāda skaidrība kārtošanā - piesakos palīgā!--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:22, 6 augustā, 2014 (EEST) == Nav ar ko nodarboties? == Kāpēc Tu veici šīs izmaiņas? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatolijs_Berzovojs&diff=prev&oldid=2217023] --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 11:09, 4 oktobrī, 2014 (EEST) :Palielam laikam jau ir ar ko nodarboties, tik tas slinkums. Tas par virsrakstu. Izmaiņas veicu, jo kaut kā ir iegājies, ka diez gan regulāri skatos [[Special:NewPages|jaunos rakstus]], pie reizes pa laboju drukas kļūdas, ko pamana dators (tur arī pirmo reizi sastapos ar vārdu ''pletums'', izlaboju to uz ''platums'', bet kad tu novērsi šo izmaiņu, sāku meklēt šī vārda nozīmi, un jā, tagad esmu par vienu vārdu gudrāks), retāk palaboju teksta kļūdas, lai manuprāt teksts izklausītos sakarīgāks, bieži vien pievienoju vēl vienu līniju līdz aizmetnim (jo ar 2 ''enter'' līdz aizmetnim no raksta beigām izskatās labāk). Šajā tevis minētajā gadījumā, izmaiņu veicu tīri automātiski, jo gala variantā tāpat viss teksts ir vienā rindkopā. Nevēlējos neko ļaunu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:43, 4 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jaunā rindā sadalīts tāpēc, lai labotājam būtu vieglāk: ātri var atrast gadaskaitli utt. Lasītājam vienalga teksts parādīsies kā vienota rindkopa. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 20:17, 6 oktobrī, 2014 (EEST) :::ok! Es to sapratu, ka tas visticamāk bija ar nodomu, tiklīdz Tu uzsāki šo diskusiju. Cienot citu darbu, turpmāk šādus labojumus vairs neveikšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 6 oktobrī, 2014 (EEST) Diemžēl ir jāatsāk šī diskusija. Neuztver šo kā ''uzbraucienu'', vienīgi kā draudzīgu ''stop, padomā'' atgādinājumu (Tu jau zini, es neesmu ''agresīvs'' kolēģis :) ). Pa lielam jau ir ok kārtošanas labojumi, bet daži ir tiešām, atvaino, bezjēdzīgi. It īpaši pāradresāciju "kārtošana". OK, [[Special:Diff/2311243|šādi]] labojumi vēl ir ok, bet [[Special:Diff/2311246|šis]] gan ir pilnīgi bezjēdzīgs. Arī daudz ko no Tevis paveiktā var darīt ar [[WP:AWB]] un/vai botu, kas krietni ietaupa laiku, piemēram, kategoriju nomaiņas (tas par Kurzemes hercogisti). Vienkārši jāpalūdz :) Ja vēlies ''kārtot'' Vikipēdiju, tad varu piedāvāt kaudzēm samērā vienkāršu sakarīgāku (pēc maniem ieskatiem; par MAZ) darbu, kam man vienam nav laika, jo kādreiz jau arī kāds raksts ir jāuzraksta :) Vēlreiz — neuztver kā uzbraucienu, es vienkārši cenšos Tevi pasargāt no ieslīgšanas pamatīgā [[Vikipēdija:Vikiholisms#FRK stadija|vikiholismā]]. Priecīgas Lieldienas! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :Par MAZ — tas novērš mazās pāradresācijas rindiņas parādīšanos rakstā, bet, protams, bots šeit būtu ražīgāks :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:30, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::Jā, bet tas ir ''štrunc''. Mums katrā rakstā gandrīz vai ir vismaz pa kādai pāradresācijai (man visas pāradresācijas ir zaļā krāsā, līdzīgi kā jums pārējiem, kas ieslēguši attiecīgo gadžetu, disambigi ir sarkanā), dažas lapas/raksti man vispār rādās zaļi melnas. Pāradresācijas vērtīgi (precīzāk, nav bezjēdzīgi) ir novērst veidnēs, bet rakstos tas tiešām ir vienīgi lieks laika/resursu patēriņš. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Labāk veikt sīkumainas izmaiņas, nekā sīkumaini kasīties. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 5. aprīlī, plkst. 15.21 <small>(EEST)</small> ::::{{ping|Edgars2007}} nojautu, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums vai precīzāk viedoklis par maniem ''precizējumiem''. Tātad: uzskatu, ka rakstiem jābūt ar precīzām adresēm uz citiem rakstiem, nevis jāiet caur pāradresāciju. Neiet runa par Īpašvārdiem, kas ir atveidojami un rakstāmi tikai tajā formā, kādā ir pretī kaut vai neliels raksts. Pārējās pāradresācijas galvenokārt manuprāt paredzētas rakstu meklēšanai. Zinu, ka tas viss kopumā ir diezgan bezjēdzīgi, bet tāpat tā ir kārtība, pavisam maz mazītiņa, tomēr kārtība. Man ļoti patīk VP un šīs vietnes lietotāju devums. Ir cilvēki, kuri dienā var uzrakstīt kaudzi ar rakstiem, ir attēlu speciālisti, vēstures, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas veido rakstus. Tas ir lieliski! Man reti ir iedvesma rakstīt rakstus, bet patīk, ja raksti izskatās vienādi noformēti, bet drukas kļūdām, ar precīzām "zilajām saitēm", īsāk sakot tā kā enciklopēdijā tam vajadzētu būt. Vikiholisms domāju man nedraud, jo varu atmest jebkurā brīdī :P Labprāt pamācītos, ko vairāk par botu veidošanu un lietošanu, jo pats labi saprotu, ka lielāko daļu no maniem precizējumiem var uzticēt botam.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) Vari palasīt [[WP:AWB]] (un attiecīgo lapu enwiki). Un vari darboties ar AWB ar botu. Par pāradresācijām - es gan joprojām pieturos pie viedokļa, ka tā ir lieka laika šķērdēšana un ir citas, svarīgākas ''miskastes'', ko tīrīt (piemēram, uzlabojamo rakstu kategorija), bet šīs trīs rindiņas [[Special:Mypage/common.css|šajā]] lapā Tev uzdzīs matus un visu citu (nepārproti par visu citu :) ) stāvus gaisā: <source lang=css> .mw-redirect, .mw-redirect:visited { color: green; } </source> Tas gan tev aizēnos pāradresācijas uz disambigiem, bet to es risinu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:03, 6 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} ja nemaldos, tad priekš AWB vajag adminu atļauju? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:20, 6 aprīlī, 2015 (EEST) ::Nē. Vienīgi setingos (kaut kur augšā) jāatķeksē lv wiki. Citādi gan neļaus neko izdarīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) [[Special:WantedCategories]], arī šis būtu noderīgi, forši būtu, ja liktu arī Vikidatu saites. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) :...kam ir sava [[Special:UnconnectedPages|īpašā lapa]]. Un vispār — iedomājos, ka šādi var arī salauzt lietas (es vēl joprojām par pāradresāciju "labošanu" runāju). Piemēram, ir pāradresācija no kāda šaurāka termina uz nedaudz plašāku, ar domu tādu, ka gan kādreiz būs raksts. Bet, ja šādi samaina vietu, uz kuru ved saite, tad ir vairāk ļaunuma nekā labuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) ::tagad, kad arī mana vikipēdija ir palikusi raiba no pāradresācijām, es varu pilnīgi piekrist Edgars2007 teiktajam - viss nav jāpāradresē, jo ļoti daudzas tēmas ir sajūgtas kopā uz vienu atsevišķu. Mūžu dzīvo un tāpat visu laiku brīnies cik stulbs tomēr esi :D --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:48, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :::Nevajag jau tā sevi šaustīt. Es tev vienkārši gribēju parādīt, ka Tu ar visiem botiem, AWB un 24/7 ilgu sēdēšanu pie tās nedabūsi Vikipēdiju brīvu no zaļas krāsas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:56, 8 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Galīgi ne! Un es nešaustu, tik ieņirdzu :) bet tāpat turpināšu rušināties... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:58, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :ok, ļoti labi, tātad (paldies {{ping|Edgars2007}}). Baisulis - brīdinu, ka turpmāk visus tavus šādus: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2016._gads_Latvij%C4%81&diff=2476422&oldid=2476409] labojumus atcelšu. jo tie ir bezjēdzīgi. un ja man tas apniks, sākšu karināt vandalēšanas brīdinājumus tavā lietotāja lapā. (jau iepriekš atvainojos visiem, kas atsevišķas līdzīgas manas darbības uzskata par bezjēdzīgām). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.02 (EET) ::Pa lielam es nevaru izvērtēt, kas kam liekas bezjēdzīgs, jo manā uztverē tas ir dziļi subjektīvi, it sevišķi mūsdienu modernajā laikmetā. Vandalisms!?! Tas gan man nav saprotams? Es taču neko nevandalizēju! Raksts vizuāli nemainījās! Saite arī ved rakstu, uz kuru bija paredzēts! Kur ir vandalisms? Es zinu, ka "piekakāju" ļaudīm pēdējo izmaiņu sarakstu, un manuprāt tas ir ļaunākais ko daru. Bet vai tas ir vandalisms. Es uzskatu, ka neko postošu, degradējošu vai citus aizskarošu šeit neveicu. Jā man patīk lasīt citu rakstītos rakstus un pie reizes sakārtot pāradresācijas. Bieži vien ir nepareizi atveidots vārds vai uzvārds, vietvārds vai pat vispār pieņemts nosaukums (līdz pat lielo un mazo burtu atšķirībai). Ja citi ļaudis savām vai publiskām vajadzībām izmanto Vikipēdiju, tad tas nav pieļaujams, ka kāda nepareiza burtu sakārtojuma dēļ viņš pieļauj kļūdu, par ko šejienes diskusijās ir cīnījušies vairākus mēnešus. {{ping|Biafra}} saprotu, ka Tu caurskati visas pēdējās izmaiņas un mani sīkie labojumi, tikai pagarina tavus sarakstus. Ja izvēlējies tādu lietu darīt, tad nāksies to paciest, jo mēs visi (es vismaz tā uzskatu) esam šeit tikai un vienīgi brīvprātīgi.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.42 (EET) :::Par vandalismu saišu sakārtošanas darbu nekādi nevarētu uzskatīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.31 (EET) ::::Nepareizi atveidoti vārdi ir viena lieta, bet pavisam korektas pāradresācijas nevienam netraucē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.52 (EET) :::::labo kļūdas rakstos, labo redzamo tekstu, labo saites no nozīmju atdalīšanām uz rakstiem utt. es jau arī to daru, gandrīz tikai to daru vikipēdijā. bet labot saiti no pāradresācijas '''Kučinska valdība''' uz rakstu '''Kučinska Ministru kabinets''', kas abas ir vienlīdz korektas un vienlīdz pareizas, ir marasms. jā, mani tas traucē un tērē manu laiku. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 15.00 (EET) ::::::Es nesapratu, kāpēc saitē jāraksta "Māra Kučinska Ministru kabinets", ja raksta nosaukums ir "Kučinska Ministru kabinets"? Un ja to kāds ir izlabojis, kāpēc spītīgi jāmaina atpakaļ. Varbūt tur ir kāds funktieris, piemēram, doma rakstu pārdēvēt par "Māra Kučinska Ministru kabinets"? --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 16.31 (EET) :{{ping|Papuass}}, es arī tā domāju, ka korektas pāradresācijas nevienam netraucē, gluži tāpat kā precīzas pāradresācijas. Tur jau tā lieta - nevēlos nevienam traucēt. Līdz šim neesmu mēģinājis labot kāda konkrēta lietotāja devumu, viss ir ''randomā''. {{ping|Biafra}} galīgi nevēlos tērēt tavu laiku, jo tu veic lielu pienesumu, tieši tāpat kā jebkurš cilvēks, kas kaut ko dara Vikipēdijā. Es labprāt paņemtu bota statusu, lai mani labojumi nerādītos parastajā listē, bet nevaru paredzēt, kā jutīšos brīdī, kad sēžos pie datora. Iespējams nāks mirkļa iedvesma un taps kāds raksts, bet iespējams nosēdēšu vairākas stundas kārtojot, piemēram [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], pāradresācijas. Vai ir jēga manam darbam? Es uzskatu, ka ir!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.02 (EET) a) [[:en:WP:NOTBROKEN]] b) Dainis, protams, ir tas dalībnieks, kura rakstos nav nevienas pāradresācijas... c) par spītīgu atcelšanu es gan piekrītu d) es vairākas reizes esmu atkārtojis, ka var izveidot jaunu botu kontu e) ja mēs par tēmu, tad ir vēl pietiekoši daudz darba navigācijas veidnēs, kur gan pāradresācijām (un disambigiem) nav jābūt f) nav gan randomā, bet nu labi, tas tā f) vari nākt palīgā Vikidatos, tur mums ir vienmēr palīdzīgas rokas vajadzīgas - tieši šādiem vienveidīgiem darbiem - labot ''salauztus'' URL, piemēram. Iegūs visi Wikimedia projekti :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.36 (EET) paldies par tavu ieguldījumu vikipēdijā! īpaši esošo rakstu sakārtošanā. tas ir lieliski! diemžēl man atkal jāatgriežas pie jau cilāta jautājuma. jā, cienītais kolēģi, mani pilnīgi bezjēdzīgi labojumi traucē. un ne mani vienu. atkārtoti lūdzu ar tādiem nenodarboties: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inesis_Bo%C4%B7is&curid=156303&diff=2845834&oldid=2807461. šis konkrētais labojums nepadarīja vikipēdiju ne par vienu baitu labāku, bet man (un gan jau vēl kādam) bija jāpatērē savs laiks, lai paskatītos, kādu gan kļūdu esi atradis rakstā. piepingošu arī iepriekšējās diskusijas dalībniekus {{ping|Dainis}} {{ping|Edgars2007}} {{ping|ScAvenger}} {{ping|Papuass}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) :Mēs taču vienreiz jau runājām, ka LLU tipa gadījumus nepārveidojam. Šoreiz varbūt mazāk reāli, bet pastāv varbūtība, ka parādās atsevišķs raksts par LLA. Un kurš tad rakstīs botu, kas rakstu hronoloģijās meklē, kur LLA nomainīts uz LLU? :) Bet vispār - joprojām palieku pie uzskata, ka pāradresācijas SPECIĀLI jālabo nav. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, navigācijas veidnes, kur vari izpausties. Anyway, mana iepriekšējā posta d un f punkts. Kā arī Kopienas portāla sadaļa par "Tev nav ko darīt?" (vai kaut kā tā, neatceros un ar Vācijas viesnīcas Wifi negribas lieki tērēt laiku meklējot). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) ::dievinu konstruktīvu kritiku! Turpinu cīnīties ar saviem pāradresāciju dēmoniem, bet diemžēl tie dažreiz ņem pārsvaru pār jebkādu loģiku. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) == Disambigi == Sveiciens Jaunajā gadā! Ir vēl šāda lapa: [[Special:DisambiguationPageLinks]]. Gan jau sapratīsi, kas un kā :) Protams, tam sarakstam nav jākļūst par tukšu (kaut vai tāpēc, ka rakstos ir {{tl|citas nozīmes}} veidne); [[Veidne:Ienākošās saites|šo veidni]] ir paredzēts (vismaz es tā "nolēmu") likt tur, kur ir vairāk par kādām 30-50 saitēm. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:12, 2 janvārī, 2015 (EET) Vēl vari ielikt ķeksi [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets]] pie "Iekrāso saites uz nozīmju atdalīšanas lapām (piemērs)", varēsi uzreiz redzēt, kur ir problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:12, 5 janvārī, 2015 (EET) == Dublikāti == Sveiks! Ja nu gadījumā kaut kad apnīk tie ''disambigi'' un vēlies kam citam pievērsties (aptūtai no disambigiem), varu piedāvāt darbiņu :) Mums ir viena [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|liela kategorija]]. Īsumā — ja lapā vienā veidnē viens parametrs izmantots vairāk par vienu reizi, raksts nokļūst tajā kategorijā. Un rakstā parādās tas teksts, kas ievadīts pie pēdējās rakstīšanas reizes, t.i., ja ir <nowiki>{{veidne|para1=kaut kas|para2=vēl cits|para1=atkal para1 parametrs}}</nowiki>, tad parādīsies ''atkal para1 parametrs'', nevis ''kaut kas''. Tāpēc derētu vismaz pamazām atbrīvoties no kategorijas satura. Viena forša ''džekene'' ir uztaisījusi skriptu, kas atvieglo darbu pie kategorijas satura samazināšanas. [[Special:Mypage/common.js|Šajā lapā]] iekopē šīs 2 rindiņas: <source lang=javascript>mediaWiki.loader.load( '//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]';</source> Un tad iztīri kešatmiņu ([[Special:Mypage/common.js|te ir arī instrukcijas]], ja nezini, kā). Tad vari ieiet kādā [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|šīs kategorijas]] rakstā (piemēram, [[Atlantijas Pireneji|šajā]]) un labošanas režīmā kreisajā pusē nospied "Find dups". Skripts Tev atradīs parametru, kas jāsalabo. Parasti viens vai abi parametri ir tukši, tad to tukšo var arī dzēst ārā. Protams, vēlāk jau zināsi, kuri parametri ir vainīgie, tad var arī nespiest uz tā skripta. Ja Tu atver lapu, bet pēc pogas nospiešanas Tev neviens parametrs nerādās (neatveras tas logs), tad droši vari iet pie nākamā raksta. Riteņbraukšanas rakstos ir šī problēma, ko pagaidām vēl neesmu atkodis :) Ja šī problēma parādās kādā ne-riteņbraukšanas rakstā vai arī rodas citi jautājumi, droši pingo vai raksti manā diskusiju lapā. Protams, tai kategorijai nav jāiztukšojas tuvākajās dienās, bet ar laiku jau vajadzētu mēģināt. Ja šo lasa kāds cits palīdzēt gribošs kolēģis — droši pievienojies, darba roku nekad nav par daudz :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:42, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007|Baisulis}} interesanta štelle. Pamēģināšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:03, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007}} šajā [[Atklātne (šahs)|rakstā]] man nav īsti skaidrs, kas vainas tai šaha diagrammai....? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 11:25, 21 februārī, 2015 (EET) ::Ok, vēlāk apskatīšos. Es pieņemu, ka šī pati problēma būs arī citos rakstos ar diagrammu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 21 februārī, 2015 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} darīts - paliek tikt skaidrībā ar velo pasauli un šahu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 00:56, 12 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Liels paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 12 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Baisulis, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:06, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Baznīcas == Uzmanīgi. Bija jāieliek ķeksis aizvietotājā pie ''match case'' un jāieliek divas rindiņas - viena lielajam burtam un otra - mazajam. Kā organizācija "baznīca" būtu rakstāma ar lielo burtu. Salabo līdzšinējo burtu maiņu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:12, 31 maijā, 2015 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! Visu sakārtoju! ''Mūžu dzīvo - mūžu mācies!'' :P --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 09:42, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Es gan arī domāju, ka nav īsti labi "atlinkot" rakstu, tas nekas, ka būtu sarkana saite. Tā kā nebija īsti variantu, kādu saiti likt, tāpēc šo disambigu atstāju uz vēlāku laiku. P.S. Tur ir poga "Disambiguations" apakšā (kaut kāda otrā vai trešā), ja kas... var noderēt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 31 maijā, 2015 (EEST) ::: Daudzos rakstos par konkrētas konfesijas baznīcu ir links uz baznīcu, bet patiesībā tas links aizvestu uz šo pašu rakstu, kurā ir links. Kā arī, ja bieži sanāk dubultie linki, jo ir rakstīts katoļu baznīca un nav tur jēga linkot katru vārdu atsevišķi, jo tad vai nu zūd pamatdoma, vai arī links dubultojas. Speciāli ''kakas'' netaisu, bet diskusija ir civilizācijas pamatakmens! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::Ok, ok. Starp citu, [[quarry:query/2951|te]] ir darbs mums abiem vairākiem gadiem :) Dažus disambigus gan nevajadzētu aiztikt (piemēram, basketbola uzbrucējus un aizsargus). Bet tad laikam Tev tiešām ir jēga darboties AWB bota režīmā ([[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi#Nesen apstiprinātie pieteikumi / Recently approved requests|vari apskatīt manu paraugu]]). Protams, šādi ir grūtāk ''kačāt'' pamatkonta labojumu skaitu, bet tad vismaz kolēģi Tevi nesāks dažādos vārdos ''apsaukāt''. Ja vajag atjaunot saraksta datus, saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:56, 31 maijā, 2015 (EEST) == Zvaigzne Tavā kabatā == {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} Te, starp citu, [[:quarry:query/4176|vēl viens noderīgs saraksts]] — raksti, kuros ir visvairāk disambig saišu. Tikai cerams, ka tagad nesāksi mani par nepieklājīgu džeku, kas cenšas visu darbu uzgrūzt, uzskatīt. Es cenšos Tev kaut kā atvieglot darbu (ja jau tāpat darbojies šajā sfērā), tāds vismaz ir mērķis :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) :Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:11, 2 jūlijā, 2015 (EEST) == Pings == Atvainojos par brutālo izmantošanu, bet vai Tu kaut kādu pingu saņēmi no [[Dalībnieka diskusija:Experts/Smilšu kaste|šīs lapas]]? Un ja jā, tad no kura dalībnieka — manis vai dalībnieka "Experts"? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 09.39 (EET) :{{ping|Edgars2007}} nop! neesmu neko saņēmis! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.17 (EET) ::Ok, paldies. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.29 (EET) == Lobijs == Es te nodarbojos ar savu ierosināto Vikidatu īpašību lobiju... Šoreiz nonācu līdz Tavai diskusiju lapai. Varbūt vari atbalstīt [[:d:Wikidata:Property proposal/Authority control#Turner Classic Movies film ID|Tērneru]], ar divām balsīm būtu jāpavirzās tam procesam uz priekšu. Nav aizliegts atbalstīt arī citas īpašības :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 9. marts, plkst. 18.02 (EET) == Nikolajus Noskovs == Sveiki mīļā Baisulis! Es nezinu jūsu latviešu valodu, bet jūs to secību: Jūs varat padarīt savu rakstu par latviešu mūziķa Nikolajus Noskovs? Ja jūs šo rakstu, es būšu ļoti pateicīgs jums! Pateicība! --[[Special:Contributions/217.66.152.243|217.66.152.243]] 2016. gada 11. augusts, plkst. 13.29 (EEST) :Paldies par centību uzrakstīt aicinājumu manā dzimtajā valodā, bet labāk tas būtu rakstīts krieviski :) Rakstu par [[Nikolajs Noskovs|Nikolaju Noskovu]] es visticamāk nerakstīšu, iespējams kāds cits uzrakstīs.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 11. augusts, plkst. 14.48 (EEST) == Gibraltārs == Kā? Izmantoji kaut kādus ''neatļautus'' paņēmienus? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.02 (EEST) :''Sorry'', nesapratu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.04 (EEST) ::Kā Tu varēji pārvietot rakstu, izdzēšot pāradresāciju? Tev parādījās tas sarkanais logs ("Vai gribi izdzēst bla bla bla")? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.07 (EEST) :::Nop! Nebija nekāds logs, viss kā parasti!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.08 (EEST) ::::Nu labi. <s>Šodien tomēr ceturtdiena (ok, jau piektdiena, bet tas ir sīkums) - diena, ka Vikipēdijā notiek brīnumu lietas.</s>Izskatās, ka nevērīgi lasīju tehniskās ziņas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.13 (EEST) == Baisuli, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.08 (EEST) == Šķiltavas == Man šķiet, ka rakstā par serbu krustu ne visai iederas "firesteel" burtiskais tulkojums "tērauda šķiltavas". Šķiltavas galu galā tomēr asociējas ar jaunākos laikos radītu daiktu, varbut pareizāk būtu "krams"? Skat. piem. [http://www.qsl.net/4n1fog/E11.htm šajā tekstā]. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{ping|Zuiks}} es arī ilgi domāju, kā pareizi latviski būs ''ugunstērauds'', un paliku pie šķiltavām. Vēl apsveru ''šķiļakmeni'', bet tas vairāk ir izdomāts vārds. Nezinu vai krams būtu labākais variants, jo [[krams]] man asociējās ar iezi. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.45 (EEST) ::Kā būtu ar [https://www.google.lv/search?hl=lv&source=android-unknown&q=%C5%A1%C4%B7i%C4%BCamdzelzs&gws_rd=cr,ssl&ei=ZgYHWaXBIong6ASgyaS4BQ šķiļamdzelzi?]--[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.00 (EEST) :::{{ping|Zuiks}} super! Lielisks variants! Paldies, nomainīju. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.11 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == PMLP == Labāk pagaidīt jauno failu. a) Tagad ir ideja, kā to puslīdz ne-parāk-čakarīgi-bet-eleganti apstrādāt, iekļaujot {{tl|iedzsk}} b) tāpat visa infokaste jāmaina. c) blīvumu aizmirsi :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.29 (EEST) :aizmirsu gan! :P ok, gaidīšu failu --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> :ok, thanks! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.59 (EET) == Olimpiskais konkurss == Atvaino, ka uzliku reklāmu par ātru - konkursu sākam tikai pēc pāris stundām pusnaktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.17 (EET) :{{ping|Papuass}} nav ko atvainoties!!! Pats muļķis, ka lasu un nesaprotu, ko izlasu! Viss ok! Rīt turpināsim tālāk! Paldies par konkursu!!!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.34 (EET) == Atslēgas == Sveicināts! Esam Atslēgu raidījuma radošā komanda no VFS Films - paldies par radīto Atslēgu lapu, mēs vēlētos to ieteikt papildināt. Vai varam sazināties? paldies Ilze (ilze@vfs.lv) [[Special:Contributions/213.226.141.176|213.226.141.176]] 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.48 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Pīters Pens (filma) == This page should be renamed to [[Pīters Pens (1953. gada filma)]], because there are already other films called Peter Pan, and there will be another Disney version as well. Also, I don't know what Dove Cameron, Joey Bragg, Kali Rocha, and Lauren Lindsey Donzis should be on [[Līva un Medija]]. Should it be Kemerons for Cameron? All I knew for Joey Bragg was Džoija for Joey. Also, on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]] and [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], some of the names in the infobox seem untranslated, which is also a problem on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]]. Charlotte's Web 2 wasn't actually released in theaters, it was a direct-to-video film. Līva un Medija is also incomplete, along with Šarlotes tīkls (2006. gada filma). On Līva un Medija, it should say that "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, there is a plot summary in English and some other languages, including [[ru:Лив и Мэдди|Russian]]. Although the Russian summary is shorter. Russian also has a short summary on Šarlotes tīkls (1973. gada filma). Finally, there should be more information in [[Olivers un draugi]] as well. But I was glad that you at least improved it a little bit. Can you do that on the other pages too? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E|2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E]] 2019. gada 26. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST) :Another one that should be renamed is [[Robins Huds (filma)]], because just like Peter Pan, there is more than one Robin Hood film, and it too is getting a live-action remake. Also, on [[Dambo]], the information on the remake was copied from [[Lēdija un Klaidonis]]. It was supposed to say "A live-action adaptation of the film directed by Tim Burton was released on March 29, 2019." It should also mention how it was made to recoup the financial losses of ''Fantasia'', and was a deliberate pursuit of simplicity and economy for the Disney studio. And at 64 minutes, it is one of Disney's shortest animated features. ''Dumbo'' just so happens to be one of the most popular Disney animated films, and the live-action version has become popular as well despite its mixed reception. I think it deserves an article as well. Its made over $311 million worldwide in revenue so far, against a $170 million budget. Likewise, the remake of ''Charlotte's Web'' also was a commercial success, having grossed $144.9 million against an $85 million budget. ''Lady and the Tramp'' was the first animated feature filmed in the CinemaScope widescreen film process, while ''Oliver & Company'' is inspired by the classic Charles Dickens novel ''Oliver Twist''. ''Oliver & Company'' tells the story of a homeless kitten who joins a gang of dogs to survive in the streets. It received mixed reviews from film critics, but was a box office success, similar to the live-action Dumbo. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 01.26 (EEST) ::Further note: I tried revising the infobox names for Līva un Medija [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 here], but I don't know if what I did was correct, or if further edits are needed. The same goes for [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0arlotes_t%C4%ABkls_(2006._gada_filma)&diff=3055935&oldid=3055109 Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.40 (EEST) :::I turned [[Aladins]] into a disambiguation page based on [[101 dalmācietis]]. There are possibly more meanings that should be discussed. See [[en:Aladdin (disambiguation)]]. Also, [[Alise Brīnumzemē]] should be moved to [[Alise Brīnumzemē (2010. gada filma)]] to distinguish [[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)]]. Again, there are more meanings per [[en:Alice in Wonderland (disambiguation)]]. [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A|2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A]] 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 23.00 (EEST) == PSRS == Kāda jēga ir visur aizvietot [[PSRS]] ar [[Padomju Savienība]]? ''Editcountitis''? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2020. gada 8. februāris, plkst. 10.54 (EET) :Neuztver to personīgi. Es apšaubu, ka kādam dzīvē kaut kas mainās no tā, ka es salīdzinoši dažos rakstos izlaboju pāradresāciju vikisaites uz tiešām vikisaitēm. Un lielākoties es mēģinu saglabāt raksta autora tekstu nemainot PSRS un Padomju Savienību (ir bijuši arī izņēmumi). Veiksmi man un tev [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 9. februāris, plkst. 10.43 (EET) == Gadi == Esmu pamanījusi, ka tu sakārto rakstus par gadiem. Ļoti labi, ka pārnes latviešus pie ...gads Latvijā. Man ir pāris jautājumi. 1) Vai ir kāda vienošanās, kurus ierakstām? Kaut kur lasīju, ka ārzemniekiem jābūt 20 stapvikipēdiju saitēm, vai tomēr ne vienmēr? Piemēram, PSRS aktieri, ko mēs labi zinām, bet varbūt nav tik daudz to saišu, tos taču var? 2) Tu, kārtojot gadu rakstus, dzēs nevajadzīgās saites pie gadiem nodaļā "Dzimuši", bet nedzēs pie "Miruši". Tā kā es arī diezgan bieži palaboju gadu rakstus, gribētu zināt īsto pieeju, par ko varbūt sen jau ir izrunāts. Pievienoju arī {{ping|Edgars2007|Biafra}}.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 12.44 (EET) :Reālā pieeja ir, ka katrs anonīms pieskrīvē gandrīz visu ko pagadās gan pie gadiem, gan pie ievērojamiem ļaudīm, un daļa Vikipēdistu to atbalsta. Neredzu, ka būtu palikuši kādi standarti, tikai subjektīvisms. Ja nu kāds standarts būtu publicēts un attiecīgi saite uz viņu, kā te rakstīt, stāvētu visos gadu rakstos vai vismaz Vikipēdijas palīdzības sadaļā (un rakstā par Latvijas vēstures hronoloģiju arī)... bet tas nav, un tāpēc nav tehniska pamatojuma spamu apturēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 13.20 (EET) ::Atbildēšu pēc kārtas: 1) Latviešus uz ...gads Latvijā pārnesu vadoties pēc pēdējo gadu (2019/2020) rakstu principa, kur visi latvieši un notikumi Latvijā ir rakstā ... gads Latvijā, savukārt ārzemnieki +20 vikisaites un notikumi, kas notiek ārpus mūsu valsts ir konkrētā gada lapā. 2) Ļoti atbalstu, ka konkrēta gada lapā (ne Latvijas gada lapā) ir tikai personas ar +20 vikisaitēm. Pagaidām pie gadiem esmu pievienojis pārsvarā personas, kas ir mirušas 2020. gadā un ir raksts par to. Ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu. 3) Atsevišķas nodaļu kārtošanas - piekrītu, ka izskatās raibi. Arī esmu par to domājis un domāju, ka sakārtošu visus rakstus uzreiz vienādi, nevis tikai to nodaļu, kuru papildinu, vai kura ir saistīta ar personu vai notikumu no kura es nokļuvu konkrētajā rakstā. 4) Tā kā laika man nav daudz, ko varu atvēlēt Vikipēdijai, tad esmu nolēmis lēnu garu "karāties" gadu, bet pārsvarā dienu lapās tās lēnām papildinot un piekārtojot, lai izskatās visas līdzīgi.<br> Paldies par diskusiju un viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 17.24 (EET) :::šī ir ļoti slavējama iniciatīva! no jums abiem. par principiem man nekādu iebildumu vai citu komentāru nebūs. ja ir, kas tāds, par ko kopienai būtu jāvienojas, noteikti var virzīt uz diskusiju vai izlemšanu ar balsojumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 20.54 (EET) == Latvijas vs. latviešu == {{ping|Biafra}} varbūt vari norādīt, kur palasīt, kādos gadījumos ir Latvijas aktieris un kuros latviešu aktieris. Pēc manām domām (kas pamatotas tikai uz maniem pieņēmumiem un novērojumiem) Latvijas var būt: valdnieks, prezidents, politiķis, vēstnieks - īsumā tāds, kurš pārstāv valsti. Vēl variants, ja viņš ir vienas valstiskās izcelsmes, bet nu savu artavu devis otrai valstij (piemēram: krievu izcelsmes Latvijas sportists), tādējādi pārstāvot valsti. Bet visas pārējās profesijas ir latviešu. Gribu saprast.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 21.50 (EET) :nav kur palasīt. manuprāt, jebkurš, kurš dzīvo un strādā Latvijā ir "Latvijas". jebkurš, kurš ir latvietis ir "latviešu". vai "latvietis" ir tas, kurš ir arī "Latvijas krievs", vai piemēram, "Latvijas vjetnamietis" - es personīgi uzskatu, ka nē. taču es galīgi neesmu gatavs ielaisties diskusijā starp tautas un nācijas jēdzieniem un trauslajām robežām starp tām. laikam gan par to nav tavs jautājums. ja jautājums ir, vai, manuprāt, labāk rakstīt "latviešu aktieris" vai "Latvijas aktieris" - manuprāt, pilnīgi vienalga, kā vienu tā otru var vienlīdz labi. vai kāds mans labojums ir izaucis šo tavu jautājumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 22.14 (EET) ::Taisnība par tām trauslajām robežām. Jautājums izveidojās pie Dienvidkorejas režisora / dienvidkorejiešu režisora - bet piekrītu, nav ko diži iespringt. Kad lielie prāti (valodnieki) norādīs, kā ir pareizāk, tad arī domās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 11.01 (EET) :::paldies, vismaz sapratu, par kuru labojumu reflektē. šeit man ir ciešāka pārliecība, ka nav tādi "dienvidkorejieši". tauta ir viena: "korejieši", līdz ar to viņš ir, manuprāt: "korejiešu režisors no Dienvidkorejas". taču noteikti nepretendēju uz galvenā eksperta lomu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 17.53 (EET) ::::bet piezīme vietā un labs pamatojums!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 18.05 (EET) == aizgājēji == sveiks! ja ieliec kādu aizgājēju sportistu kopējā xx gada rakstā, tad būtu labi pievienot arī rakstā "xx gads sportā". paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.16 (EET) :ok! Tiks darīts!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.52 (EET) ::atgādinu par šo, pāris reižu biji piemirsis :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == [[Laima (ugunskuģis)]] == Hello, the ''Bürgermeister Abendroth'' is the later latvian vessel ''Laima''. You can see/read this: https://de.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCrgermeister_Abendroth#Andere_Schiffe_mit_Namen_B%C3%BCrgermeister_Abendroth. The source for this thesis can you read at Erich Gröner: Die deutschen Kriegsschiffe. Vol. 5 Hilfsschiffe II: Lazarettschiffe, Wohnschiffe, Schulschiffe, Forschungsfahrzeuge, Hafenbetriebsfahrzeuge (I). Bernard&Graefe, Koblenz 1988, p. 238–241. Best regards [[Dalībnieks:URTh|URTh]] ([[Dalībnieka diskusija:URTh|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 12.54 (EEST) :Hello, thanks for explaining! I put this old ships name back. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) == Domuzīme NAV mīnuss == [[Diskusija:2021. gada laikapstākļi Latvijā]] --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 2. maijs, plkst. 12.04 (EEST) == Atcelšana == Tu man atcēli ierakstu 1963. gada rakstā par Tigranu Hzmaljanu, jo viņam nav nepieciešamais starpwiki skaits. Bet es jau tikai no tevis to noskatīju, jo biji ielicis viņu rakstā 8. aprīlis. Vai tad tur viņš klasificējas? :) Bet, ja nopietni, jā tev taisnība, ka jāievēro 20 starpwiki, bet redzu, ka 2022. gada rakstā tiek likti iekšā visi krievu ģenerāļi, kaut arī viņi neklasificējas. Tā vien gribas izdzēst, bet ielikuši nopietni mūsu kolēģi vikipēdisti, tāpēc nedzēšu. Varbūt ir kāda konkrēta doma {{ping|Biafra}}? Es gan ieteiktu kritušiem ģenerāļiem izveidot tabulu rakstā "Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā", nevis likt 2022. gada rakstā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 15.55 (EET) : kas es pa nopietnu vikipēdistu, es jau tāds huligāns :) ja nopietnāk, a) nekad īsti neatceros, cik tās saites īsti vajag, b) lieku neskaitot saites, ar domu, ka parasti, kad cilvēks nomirst, par to top daudzi jauni raksti un starpviki skaits pieaug, sasniedz līmeni. ja izdomājat, ka nevajag krievu ģenerāļus un cits, kas neatbilst, — tikai nedzēsiet, bet ieslēpjiet. varbūt noteikumi mainās, varbūt iw saišu skaits pieaug. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 16.26 (EET) :: Es vairs neatceros, kur, bet kaut kur bija apspriede, vai arī kaut kur kāds teica.... īsāk sakot — gadu rakstos esot jābūt rakstam ar vismaz vai arī gandrīz (18 vai 19) divdesmit starpwiki saitēm. Bet par datumu rakstiem nekur nekas nebija minēts. Lūk tādēļ es nekautrējos stūķēt datumu rakstos visus pēc kārtas, bet gadu raksti ir tikai "izredzētajiem". :) Par šo gadu — piekrītu, ka nevajag dzēst, bet var paslēpt līdz starpwiki skaits būs vismaz virs 15.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.09 (EET) ::: [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.21 (EET) :::: {{ping|Egilus}} paldies! Bet ir pagājuši 12 gadi. Vai tu nebūtu tik jauks un neatjaunoto šo balsojumu un diskusiju. Man liekas, ka neliels apdeits noderētu, jo neredzu saprātīgu iemeslu [[19. februāris|19. februārī]] ierobežot cilvēkus ar starpwiki saitēm. Par gadiem piekrītu — tur vajag robežu. Tāpat arī ar personām uz kurām neattiecas ierobežojumi — tos varētu pārskatīt un aktualizēt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 09.40 (EET) :::::Ja nu es te neskaitītos par disidentu, kura viedoklim jāiebilst vienkārši tādēļ, ka tas ir manējais, tad es daudz ko uzliktu uz jaunu vai atkārtotu balsošanu :) Piemēram, baļķa domuzīmi vai VVC uzskatīšanu par autoritatīvu avotu valodas jautājumos. Bet tā, labāk man pašam ar karogu rokās nelīst. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 12.16 (EET) ::::::Atliek apvienoties un veidot opozīciju! :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 14.25 (EET) :::::::kāpēc baisulim liekas, ka balsojumus atsākt var tikai administratori? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 09.27 (EEST) :Mans priekšlikums: ja latviešu valoda ir jau uzrakstīts raksts par starptautiski zināmu cilvēku, tad pietiktu ar 10 starpwiki saitēm, lai liktu par viņu ierakstu gadu rakstos (miršana/dzimšana). Ja mums raksta nav, tad gan vajag tās pašas 20 saites, kā iepriekš, lai būtu pamatojums sarkanajiem ierakstiem. Mani apsvērumi ir diezgan pragmatiski. Bieži vien par cilvēku nevar atrast linkus no citiem mūsu rakstiem. Tad sanāk pilnīgi izolēts raksts. Ieliekot gadu rakstos šo cilvēku, nebūtu vairs izolēts. Piemēram, tikko uzrakstīju rakstu "Pavlo Li", par kuru tagad ir raksti 15 vikipēdijās. Tad nu lieku iekšā 1988.g. un 2022.g. rakstos. Ja citiem ir lieli iebildumi, tad ieslēpiet. Es gan nezinu, vai kāds tai ieslēpšanai seko un noņem, ja izpildās nosacījumi. Varbūt ir kāds bots iespējams? {{ping|Edgars2007}}? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 13.56 (EET) == Borgward == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I know it is only possible for administrators to edit it. You can ask a moderator about it?. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.10 (EET) :Nē --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 19.42 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. Can you update it with the flags that I have added in the sandbox module and I have also updated the competition names and country names as well. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) == <nowiki>{{val|uk...</nowiki> noformējums == Sveiki! Gribēju pajautāt, vai pareizi jādara tā, kā tu to dari? Vai tas viengalga? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.01 (EEST) :Sveiki! "Pareizi" visticamāk ir katram savs, bet pārsvarā (lasīt ''nomācošais pārsvars daudzu valodu rakstos'') rakstos izmanto veidni. Es uzskatu, kā tā ir vieglāk un ātrāk. Bet nezinu, kur būtu rakstīts, ka to obligāti jāizmanto.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.12 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 1. maijs, plkst. 18.08 (EEST) :::Es teiktu, ka nav svarīgi. Pats svarīgākais no devuma vispār ir saturiskais teksts, noformējumu vienmēr par piekārtot mazāk zinošie. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 00.42 (EEST) ::::Bet ja arī noformējums ir līmenī, tad pārējo dalībnieku gods un cieņa! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 08.47 (EEST) ::Sveiki! Atvainojos par pieļautajām kļūdām, tu dāžreiz labo to <nowiki>''</nowiki>tas tika...<nowiki>''</nowiki>, vai tā rakstīt nepareizi? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 12.39 (EEST) :::Sveiciens, nav par ko atvainoties, viss ir lieliski. Ar to "tika", kā arī [[instrumentālis|instrumentāļa]] lietošanu ir diezgan spocīgi, nav aizliegts, nav nepareizi un tā drīkst rakstīt un runāt. Tomēr mēģinu dažās lietās būt pedants un uzskatu, ja mums valodā ir pagātne un locījumi, tad tos var un vajag izmantot. Dažreiz "tas tika" arī paliek, jo tas ir vietā un ir labskanīgs. Tāpat bieži dzēšu ārā liekos "ir", jo ļoti labi teikums skan arī bez šī nevajadzīgā saikļa, kas manuprāt ir ievazājies no angļu valodas (pārsvarā izmantojot tulkošanas palīgrīkus). Īsāk sakot cenšos enciklopēdijas rakstos iztikt bez liekvārdības, saglabāt labskanību un pārlieku neiejaukties raksta autora stilā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 14.13 (EEST) ::::Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 16.01 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 08.12 (EEST) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Oho! Negaidīti! Liels paldies!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 21.37 (EET) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to a newer interface which is more compliant with nowadays because you use an older version of the module. That version hasn't been used for a long time. I have been updating the sandbox with new flag files and also corrected some mistakes regarding competition names and country names also. Take a look at the module and see what you can do about it. It hasn't been updated since October last year. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.58 (EET) == Psihodēlija vs psihedēlija == Tas gadījumā nav tāds filozofijas/filosofijas gadījums, kad abi varianti ir pareizi? Vismaz pēc tezaurs.lv tā sanāk. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 08.43 (EEST) :[[Diskusija:Psihedēlija]], gan jau šī ietekmē [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 09.54 (EEST) ::Nu jā, pirms padsmit gadiem laikam Tēzaurs vēl nebija, bet jau tad secinājām, ka principā ir vienalga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 10.05 (EEST) :::Sākotnēji vadījos pēc [https://enciklopedija.lv/skirklis/38058-psihed%C4%93liskais-roks enciklopedija.lv].--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 19.01 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module so the flags which are shown are correct. You use an old version which needs to be updated to keep up with the other pages on the encyclopedia. I have added the rigbt flags in the sandbox module and also the right competition names and so on [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 3. oktobris, plkst. 16.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Krishanis Karins (premjerministrs == Ludzu pievienot Krishanis Karins (premjerministrs) textu Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Tomēr laikā, kad bijušais Ministru prezidents, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savos ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusī informācija. https://www.la.lv/video-karina-privatie-lidojumi-atklajies-ka-bijusas-brivas-vietas-pasazieru-avioreisos [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.14 (EEST) : Brīva enciklopēdija — piereģistrēties, lai nav anonīms profils un tad ievērojot pareizrakstību un izmantojot atsauces arī veikt rakstu papildināšanu un jaunu rakstu veidošanu. Veiksmi!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.48 (EEST) ::No telefona nedaudz gruti diemzel. Plus personas profila veikt izmainjas anonimi nevar. Ludzu izlidzet :( [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 13.43 (EEST) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Spameris uzdarbojies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Biafra#Pir%C4%81tisko_serveru_public%C4%93%C5%A1ana arī te]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.09 (EET) ::Es arī esmu Vikimafijas loceklis ;) --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 06.59 (EET) :::Nemaz neesmu pārsteigts. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Module:Country alias == Hello! Can you do something with the country alias module so it can be opened for registered users and also unregistered users. I think that the module needs to be updated to a new version instead of the old one that you are using. The competition names doesn't match your language and some country names is wrong and the flags hasn't been updated for years see what you can do about that. [[Special:Contributions/&#126;2025-28129-44|&#126;2025-28129-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-28129-44|talk]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 15.48 (EEST) == Update request == Hello, Baisulis. Can you rename [[Princis Endrū]] into the Latvian version of [[Andrew Mountbatten Windsor]]? After all his titles, honours and styles were stripped of him on 30 October 2025, he became plain (Mr.) Andrew Mountbatten Windsor. Here is the official statement from Buckingham Palace: https://www.royal.uk/news-and-activity/2025-10-30/a-statement-from-buckingham-palace Yours sincerely, [[Special:Contributions/&#126;2025-30815-81|&#126;2025-30815-81]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-30815-81|talk]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 19.03 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Modulis:Country alias == Hello! Is it possible for you to correct the errors in the Country alias module concerning countries and competitions?. I think the module needs a update can you do that to make it contrary to the one that you copied over the template from. [[Special:Contributions/&#126;2025-35844-84|&#126;2025-35844-84]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-35844-84|talk]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 15.17 (EET) == Raksts "datubāze" == Pamanīju, ka biji izdzēsis rakstu [[datubāze]]. Es šo rakstu tomēr atgriezu atpakaļ, jo tam ir arī gana labas versijas. Šajā gadījumā būtu bijis labāk, ja atgrieztu atpakaļ to versiju, kas vēl nebija sacūkāta, nevis izdzēst visu rakstu. PS: Šovakar plānoju mazliet padarboties pie šī raksta, tas ir, atgriezt to versiju, kas nebija sacūkāta. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 18.13 (EET) :Lieliski! Es tikai un vienīgi par sakārtotu vikipēdiju. Lai veicas ar raksta uzlabošanu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 22.50 (EEST) == Krasta artilērijas pulks == Sveiciens. Esmu mazliet apmulsis, ka rakstā tika izmainīts formatējums no [[<del>Motorlaiva|motorlaivas</del>]] uz [[<ins>motorlaiva</ins>]]<ins>s</ins> , kas šķiet visai lieki, jo | funkcija šķiet ļoti normāla. Vai tad kaut kur ir nobalsots, ka saites būtu jānoformē tā? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :To parasti dara automātiski visiem rakstiem ar Vikifikatoru (ieslēdzams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets '''te''']), lai īsinātu rakstus. Cik zinu, tas ir standarts visās Vikipēdijās, pie mums rekomendācija tā darīt atrodama [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#K%C4%81_veidot_saites '''te''']. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 15.07 (EEST) ::Pirmkārt paldies Egīlam par atbildi manā vietā. Otrkārt esmu viens no wiki dalībniekiem, kas veic daudz cituprāt nevajadzīgas darbības, un vikifikācija ir mazākā no tām, tomēr vēlos norādīt, ka lielākoties tās neizmaina autora tekstu, bet gan tikai precizē vikisaites. Izņēmums ir liekvārdība, it sevišķi '''tika''' izmantošana, tad gan es bieži laboju pašu tekstu, jo mūsu valodā ir skaisti locījumi, kurus vajag izmantot un atcerēties (savādāk drīz mums būs ''simple'' latviešu valodas Vikipēdija).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. maijs, plkst. 09.16 (EEST) == Arābu īpašvārdi == Varbūt vajadzētu padiskutēt, pirms labot spēlētāju vārdus. Arābu valoda ir īpašs gadījums, kad atveidošanā vienmēr jāņem vērā vietējais dialekts. Tas, kas vienā arābu pasaules galā atveidojams ar garo patskani, otrā var reducēties par īso. Tas pats ar līdzskaņie, sevišķi tiem, kas transliterācijā rakstās ar j, q, k, kh. Un omārs ir vēzis, bet cilvēks ir Omars (عمر) - neviena garā patskaņa. Es akurāti izgāju cauri visam sarakstam. Iespējams, kaut kur palika kļūdas, bet nevajadzētu būt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) :Diskusija ir ļoti laba lieta, tikai vai šeit ir kāds ar ko diskutēt. :) Paldies par tavu ieguldījumu svešvalodu īpašvārdu atveidē, tas ir MEGA ieguldījums šajā kopienā. Visus futbolistus nepārbaudīju, bet lielo lielumu pats esi pārvietojis uz pašreizējo atveidi. Es tikai salaboju, lai visur vārds un uzvārds būtu uzrakstīts vienādi. Bet man ir acis, tādēļ ieklausīšos tavā komentārā un ņemšu to vērā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 21.16 (EEST) ::Diskusija vienmēr ir laba lieta (pieļauju, ka Apekribo tam visam seko līdzi). "Vārds un uzvārds vienādi" ir saistoši tikai vienas izlases/dialekta robežās un arī ne viemēr - tur kur valstī ir kāda mazākumtauta (berberi, kurdi piem.), tur var būt atšķirības arī vienā izlasē. Tas pats Omars citviet var būt Umars vai Umers vai Omers. Turpinām tāpat tālāk, četras acis vienmēr labāk kā divas ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 9. jūnijs, plkst. 08.51 (EEST) == Iekavas (03.10.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4531311 šis labojums] lapā [[Ford Fiesta]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ford Fiesta|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 1978–1980&lt;br /&gt;2011–2019 (Ziemeļamerika) &#125;&#125; &#x27;&#x27;&#x27;&#x27;&#x27;Ford Fiesta&#x27;&#x27;&#x27;&#x27;&#x27; ir neliels [[vieglais automobilis]] <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>[[B klase]], ko &#x27;&#x27;[[Ford Motor Company{{!}}Ford]]&#x27;&#x27; ražoja un tirgoja no 1976. līdz 2023. gadam, kopumā |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. oktobris, plkst. 10.40 (EEST) 8tjadlp586azpo8x3jzejsv4sqcw6q7 4531322 4531320 2026-10-03T07:42:56Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/EdgarsBot|EdgarsBot]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4500317 wikitext text/x-wiki {{informācija|Limp Bizkit}} Lūdzu turpmāk nedzēs ārā veselas rindkopas, bet centies piestrādāt pie raksta, lai tas vizuāli labi izskatās. Šoreiz brīdinu un pats izlabošu, bet nākamreiz tā vairs nebūs. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:52, 24 maijā, 2009 (UTC) ==Atsauces== Paldies par ieguldīto darbu. Būtu ļoti labi, ja tu rakstos varētu arī ielikt pa kādai atsaucei un citu resursu, piemēram rakstu kādā mājas lapā. Sīkās viss izskaidrots [[Vikipēdija:Pamācība_(Ārējas_saites)#Atsauces|šajā pamācībā]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 00:04, 25 maijā, 2009 (UTC) == Auto == Būtu labi, ja tu lapā, kuru šobrīd apstrādā, pašā aukšā ievietotu veidni <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi ir lietas kursā, ka tas nav huligānisms. Vari rakstā [[ Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]] veidni <nowiki>{{dzēst}}</nowiki> aizvietot ar <nowiki>{{inuse}}</nowiki> un, kad būsi beidzis, novākt. Veiksmi darbā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:40, 11 augustā, 2009 (UTC) == Lindemans == Šādās situācijās jālieto poga "pārvietot". lai saglabātos hronoloģija. Un vērtīgi ir paretam uzmest acis sadaļai "Pēdējās izmaiņas". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 29 augustā, 2009 (UTC) :Paldies! [[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] -- 08:05, 29 augustā, 2009 (UTC) == Raksti par singliem == Pievērs lūdzu uzmanību šai [[Diskusija:Angst|diskusijai]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:18, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Automobīlis vs automobilis == Vajadzētu censties rakstīt "automob'''i'''lis", nevis "automob'''ī'''lis" - tā, kā latviešu valodā ir pareizi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:41, 23 oktobrī, 2009 (UTC) : Paldies par piezīmi. Turpmāk rakstīšu pareizi. --Baisulis 09:02, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Rakstu uzlabošana == Ņemot vērā līdz šim izrādīto interesi, informēju, ka nākamais raksts ir [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Ņemot vērā panīkumu pēdējo pāris rakstu uzlabošanā, ja neviens neiesaistīsies (un es vēlos uzsvērt, ka par iesaistīšanos tiek uzskatīta pieteikšanās rakstīt konkrētu sadaļu) es beigšu organizēt šo pasākumu, jo neredzu no tā jēgu. Šķiet, ka informāciju par to, ka raksts tiek mainīts viegli palaist garām, tāpēc ja gadījumā (pieņemot, ka tauta tomēr atkal ieintresēsies) ir intrese turpmāk saņemt šādu ziņu, lūdzu, piesakies manā diskusijā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:09, 18 februārī, 2010 (UTC) == Vajadzīgie raksti == Esmu ievērojis, ka Jūs rakstat rakstus no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgo rakstu]] uzskaitījuma, kuriem visilgāk nav atjaunotas starpwiki saites. Aicinu Jūs rakstīt rakstus, kas atrodas šī uzskaitījuma augšgalā. Protams, Vikipēdija balstās uz brīvprātību, tādēļ tas nav obligāti jādara. Paldies Jums par līdzšinējo ieguldījumu Vikipēdijas uzlabošanā! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:43, 15 maijā, 2010 (UTC) :Paldies par padomu, kā jau teici balstīšos uz brīvprātību. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 15:59, 16 maijā, 2010 (UTC) == Mūzikas žanri == Paldies par mūzikas žanru [[bigbīts]] un [[breikbīts]] rakstiem! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 17:27, 22 maijā, 2010 (UTC) :Vienmēr laipni... tādēļ jau šeit arī esam! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 17:45, 22 maijā, 2010 (UTC) == Nedaudz par atsaucēm == Es sapratu, ka man tas būtu jāraksta vairāk citiem vikipēdistiem kā FRK, kam ir problēmas ar atsauču noformēšanu. Tu savu darbu šajā ziņā paveic nesalīdzināmi labāk. Man ir draudzīgs ieteikums, ja vēlies būt vēl ''advancētāks'' šajā ziņā, pilnīgi pareizi noformēt atsauces uz drukāto literatūru latviešu valodā kā rakstā [[Noktirne]], tad ir jāizmanto bibliogrāfiskā apraksta standarts: [http://www.biblio.lv/Bgr_aprakst_standarti.html]. Būtībā Tev pašam nav jāmācās visi tie principi kā noformēt, ja vien nevēlies to lietot arī retai un ārzemju literatūrai. Vienkārši jāatrod vajadzīgā grāmata kādā elektroniskajā katalogā, piemēram, vislabāk šeit: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv]. Jānokopē ''Copy->Paste'' pats sākums (pārsvarā beidzas ar ''.lpp''), vari arī iekopēt ISBN numuru, oriģinālo nosaukumu — tas pēc paša vēlēšanās, galvenais, ka ir pats sākums (es gan rekomendētu to ISBN numuru). Piemēram, pareiza bibliogrāfiska atsauce grāmatai "Harijs Poters un jauktasiņu princis", kas ņemta no šejienes: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=Harijs+Poters+un+jauktasi%C5%86u+princis&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv], būs: :"''Roulinga, Dž. K. Harijs Poters un jauktasiņu princis / Dž.K.Roulinga ; [no angļu val. tulk.: Ingus Josts, Sabīne Ozola, Māra Poļakova ; red. Anna Pavlovska]. - Rīga : Jumava : J.L.V., 2006. - 573, [1] lpp. ISBN 9984-380-80-7''". Un tad Tu būsi ''ahujenais māsters'', ka es Tev saku! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:35, 15 martā, 2011 (UTC) == [[:Attēls:Kino pionieris.jpg]] == Vajag attēla lapā ierakstīt, no kurienes attēls ņemts. Iespējams, ka var lietot {{Tl|PD-padomju prese}}. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:49, 19 martā, 2011 (UTC) : Paldies!!! Biju pavisam aizmirsis par šo veidni... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:44, 19 martā, 2011 (UTC) ::Žurnāla gads, numurs, lappuse nav zināms? Ideāli, ja būtu arī fotogrāfa vārds. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:25, 19 martā, 2011 (UTC) :::Ja tas viss man būtu zināms, es jau būtu pievienojis... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:42, 19 martā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC) == Ne-Yo no '''Ā'''rkanzasa == [[Ārkanzasa]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:28, 30 maijā, 2011 (UTC) :dik, smieklīgi izskatās, varbūt tādēļ ka nav pierasts. Lai jau būtu '''Ā'''rkanzasa '''Ā'''merikā !!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 09:31, 30 maijā, 2011 (UTC) ::Es zinu, man arī tas neliekas pareizi, bet ja jau tā ir rakstīts [[Lielais pasaules atlants|Lielajā pasaules atlantā]], tad tas vairs nav diskutējams. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:47, 30 maijā, 2011 (UTC) == Kalnu augstumi == Lūgums nejaukt kalnu absolūtos (vjl - virs jūras līmeņa) un relatīvos augstumus. Drīkst arī kartēs skatīties ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:30, 21 jūlijā, 2011 (UTC) :Kurās kartēs! Es jau labprāt, man tik tās kartes tādas knapas! Iedod lūdzu saiti, ja Tev ir!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 11:42, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::Lūdzu! [http://www.gisnet.lv//////topo/?map=topokartes&cps=532883.2455763808,272474.1195306422,12000&layers=__base__ Vecas, bet liela mēroga un ar augstumiem], [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=abyzxh&centerx=532259&centery=6273145&zoom=3&layer=topo&ls=o LĢIA topene un Jāņa sētas kartes] (džentlmeņa komplekts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:55, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::: Paldies!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:31, 21 jūlijā, 2011 (UTC) == Статья о Латышской Википедии в русском разделе == Коллега, хочу попросить Вас о помощи. В русском разделе систематически удаляют полупустые статьи о различных языковых разделах Википедии по причине их малой информативности и "незначимости". В частности, вчера была выставлена на удаление статья [[:ru:Латышская Википедия]]. Было бы очень хорошо, если бы участники, знающие русский, дополнили эту статью хотя бы парой-тройкой абзацев с историей раздела (хотя бы просто более детальную статистику - не просто рост числа статей, а какой-то качественный обзор), с описанием текущего состояния, освещения Википедии в латышских медиа. Возможно были какие-то мероприятия с участием википедистов? В общем, будет полезен любой вклад. Мне кажется, что такие статьи "друг о друге" должны быть, это стимулирует участников как-то больше интересоваться жизнью и судьбой "вики-соседей". Как Вы думаете? --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 16:09, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :Не думаю, что статью такого уровня удалят. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:06, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :: Могут, могут. И потом, это что - причина не улучшать статью, так что ли? Ну вот мне, например, тоже интересно, что у вас тут происходит и как вы себя ощущаете (сами по себе, и по отношению к остальной вики-вселенной)? Какие проблемы? Какие достижения? Какие планы? Или всё сонно, грустно и уныло? Это всё, на самом деле, не ерунда и не шутка. Одно дело, когда удаляют или собираются удалять статью о разделе на языке, о котором до этого никто не слышал, и представителями которого нет никакой осмысленной коммуникации. И другое дело - здесь. Совсем другое. Это пример очень печальной разобщённости разделов, которую, я считаю, нужно стараться преодолевать сознательными усилиями. Жаль, конечно, что не нашлось более позитивного повода - но уж что есть, то есть, извиняйте, братцы. Давайте вместе придумывать позитивные поводы. :: Так что вы уж как-нибудь соберитесь к нам на огонёк - глядишь, и ещё темы для совместной деятельности найдутся. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 21:40, 4 oktobrī, 2011 (UTC) ::: U menja s ruskoj pismennostju tak ne ochen! No posmotru i poprbuju kak nibutj pomoch! Ja za sohronenie [[:ru:Латышская Википедия]] !!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 07:46, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: Спасибо! Если естъ любая полезная информация, которой еще нету в статье - освещение в латышской прессе, отзывы авторитетных людей и прочее - пишите прямо здесь, латиницей (или на английском, если так проще) - я переведу и добавлю в статью. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:27, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: На самом деле - ведь есть же статья [[Latviešu valodas Vikipēdija]] ?! Попробуйте улучшить и развить её, а мы просто переведём. Так всем будет польза. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:35, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::Добрый день Kaganer. Вкратце можна сказать что у нас всё потихоньку приходит и набираем обороты! Главное различие между латышский википедий и википедий других стран Прибалтики такая, что мы жмём на качество а не на колйичество — об этом говорит [[:ru:Википедия:Глубина|глубина]] нашей википедии — потому у нас меньше статей чем у Литовцев и Эстонцев. Были у нас и свои скандалы и противостояния, но щас всё уладилось. Однако скучать не приходится — вандализм не спит. :) :::::Есть у нас еще такая статистика: [[Vikipēdija:Aktualitātes|Хронология развития]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 15:00, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::: Это хорошо, что жизнь есть ;) Вам бы надо всё же свою историю потихоньку начать записывать. Кстати, повторю: вот сейчас статья [[:ru:Латышская Википедия]] стала немного интереснее, чем [[Latviešu valodas Vikipēdija]] - а должно быть наоборот! --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 23:43, 9 oktobrī, 2011 (UTC) == Zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[File:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} == Перевод заглавной страницы на Мета-вики == Коллеги, ещё одна просьба - нужна помощь в переводе латышской версии заглавной стр. Мета-вики ([[m:Sākumlapa]]) на унифицированный дизайн. Всё довольно просто: нужно перейти [http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Template:Main_Page/lv&uselang=lv&action=edit&preload=Template%3AMain+Page по ссылке], перевести названия разделов и сохранить. После чего редактировать каждую секцию в том же режиме, глядя на старые переводы в [[m:Sākumlapa]]. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 07:32, 17 oktobrī, 2011 (UTC) == Loguči == Lūgums augšuplādēt pašus logo.svg, nevis to png preview. (Tie ir jāsaglabā ar "save file" opciju.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:00, 31 decembrī, 2011 (UTC) :Paldies! Tagad pielēca, kā to dabūt gatavu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:02, 31 decembrī, 2011 (UTC) ::Atgādinājums par svg failiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:09, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :::Atgādināšana zināšanu māte! Paldies! Biju piemirsis. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:16, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Vāgners == Paldies par "ķeršanos klāt" Vāgneram. Cerams nebūs tā, ka pašlaik izdzēstā informācija pazudīs uz neatgriešanos. Priecīgus Ziemassvētkus. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:37, 24 decembrī, 2012 (UTC) :Pēc iespējas viss daudz maz sakarīgais un manuprāt lietderīgais tiks salikts vēlāk atpakaļ.... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:41, 26 decembrī, 2012 (UTC) == Par ielām == Ielas vari pārbaudīt te - https://www.kadastrs.lv/ bet ja iela ir vienīgā, tad nekāds precizējums nav vajadzīgs, sk. [[Bākūžu iela]] --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 16:39, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Paldies! Noderīga saite! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 17:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::ja nu pēkšņi ir vēlēšanās - Rīgas ielām, par kurām es esu rakstījis, nav sadaļas Vēsture. vnk man nav tās grāmatas. esu par kādu čupiņu sarakstījis, pārsvarā uz A burtu, mazāk uz B, gandrīz nemaz uz citiem. ja sanāk laiks un vēlēšanās - priecāšos, ja pierakstīsi tām k-ko par vēsturi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:25, 13 maijā, 2013 (EEST) :::Vēlēšanās ir. Obligāti kādreiz pieķeršos - tikai pagaidām lēnām pabeigšu B burtu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 13 maijā, 2013 (EEST) ::::paldies jau iepriekš! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:24, 14 maijā, 2013 (EEST) == kadastrs.lv == Sveiks. Skatos, ka tu sev nepieciešamajās lietās esi pievienojis kadastrs.lv. Vai tev ir kaut kāda veia piekļuva viņu datiem, kuriem ir nepieciešama autorizācija? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:36, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Nē, es izmantoju tikai bezmaksas sadaļu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 18:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::OK, nu tad neko. Paldies. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 18:12, 5 janvārī, 2013 (UTC) == Wikidata == {{Wikidata paziņojums}} --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 9. martā, plkst. 23.57 <small>(EET)</small> == Par Kinoakadēmijas balvām == Redzu, ka esi ķēries pie kategoriju izmaiņām. Vai nevarētu tevi no tā atrunāt? Tik gari izteiktas kategorijas raksta apakšā bojā uzskatāmību. Pie tam, ja viens cilvēks ir saņēmis balvas dažādās kategorijās (piem, [[Billijs Vailders]], [[Frānsiss Fords Kopola]] utt.), vai agrāko apkopojošo kategoriju "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" tu tagad nomainīsi ar trim gariem izteicieniem par dažādām kategorijām? Tas galīgi ne pēc kā neizskatīsies. Un tad konsekventi tas būs jāpievieno visiem laureātiem. Tik daudz izmaiņu, un priekš kam? Uzskatāmība zūd. Vai negribi labāk turpināt savu iesākto rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]]? Es jau sen gaidu turpinājumu, bet negribu tur iejaukties un turpināt tavā vietā.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:58, 9 februārī, 2014 (EET) :Zini! Visticamāk Tev jau sanāca mani atrunāt, jo es pats skatos, ka izskatās ērmīgi garas tās kategorijas, bet uzskatu, ka jaukāk būtu, ja būtu pa kategorijām, nevis viss kopā. Atliek izdomāt kategorijas nosaukumus, kas precīzi apzīmē kategoriju un īss un viegli saprotams. Un tas galīgi nav traki, ja vienai personai vai filmai ir vairākas kategorijas ar dažādām balvām, ja protams, kā jau Tu pareizi atzīmēji tās nav tik ērmīgas ka patreiz. Goda balvai es gaidu iedvesmu un, ja Tev tāda ir tad es tikai priecāšos par raksta papildināšanu un uzlabošanu, šī tomēr ir kopējā smilškaste, un ja es vēlētos, lai neviens pagaidām neiejaucas, tad būtu uzlicis aizmetni ''inuse''. Pats galvenais, patīkami, ka ir vēl kāds domubiedrs, lai varētu šīs kino lietas sakārtot un padarīt patīkami pārskatāmas. Veiksmi! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 20:29, 10 februārī, 2014 (EET) ::Ja tomēr gribi sadalīt "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" pa atsevišķām balvām, tad īsāk būtu: "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi", "Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji". Bet nezinu, vai dalīt "aktieri" un "aktrises", vai kategorijā salikt visus kopā. Un vai scenāristus dalīt pa oriģinālscenārijiem un adaptētajiem, varbūt nedalīt. Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:10, 10 februārī, 2014 (EET) :::Jā, man arī tie jaunie kategoriju nosaukumi īsti nepatika (tie, manuprāt, arī nebija īpaši veiksmīgi izvēlēti). Par dalīšanu pēc dzimuma: domāju, ka tas nav vajadzīgs. Un MC2013 — administratori ir vienkārši ''ļautiņi'', kam vienkārši ir iespēja izdzēst rakstus, nobloķēt lietotājus u.c., bet tā viņi neatšķiras no citiem, tāpēc teksta "Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus" vietā labāk ir "Labprāt sagaidītu kādus ''citu lietotāju'' viedokļus" :) --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:02, 11 februārī, 2014 (EET) ::::Nu protams, ka interesē arī citu lietotāju viedoklis. Varbūt pāris dienas pagaidām, vai kādam ir kādi labi priekšlikumi par kategorijām. Baisuli, ceru, ka pēc tam sakārtosi tās kategorijas. No savas puses - pabeigšu tavu rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]].--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:29, 11 februārī, 2014 (EET) :::::ok, pagaidīs, ko teiks vēl kāds un tad jau visu sakārtošu --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:01, 11 februārī, 2014 (EET) == Filmu infokastes == Sveiks! Es tikai vēlējos informēt, ka jau kādu laiciņu filmu infokastēs nav vairs jāliek attēliem priekšā tas "Attēls:", tagad var rakstīt [[Veidne:Infokastes attēls|gandrīz kā grib]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 05:27, 27 aprīlī, 2014 (EEST) :OK! Noderīga informācija! Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:33, 27 aprīlī, 2014 (EEST) Tagad ir arī veidne [[Veidne:Filmas plakāts|filmu plakātiem]] pieejama augšupielādēs lapā. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:39, 19 maijā, 2014 (EEST) Vēl kaut kas jauns parādījies: tagad infokastē vari neizmantot {{tl|ubl}} vai {{tl|plainlist}} veidni vai <nowiki><br/></nowiki> tagus, tagad pietiks ar parastajām zvaigznītēm ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bada_sp%C4%93les_%28filma%29&curid=201437&diff=2191812&oldid=2103297 piemērs]). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:38, 30 jūnijā, 2014 (EEST) == Pilsētu infokastes == Lūgums infokastes nemainīt - mēs pieturamies pie unificētajām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:00, 31 maijā, 2014 (EEST) :Lūgums pieņemts, tikai tad kam paredzēta '''Latvijas pilsētas infokaste'''? Ja to nevajag, tad lai turpmāk nerastos pārpratumi - jāizdzēš, varbūt? Es samainīju infokastes, jo vēlējos, lai pilsētas ģerbonis darbotos kā saite uz rakstu. Iespējams to var izveidot arī unificētajā kārbā? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:05, 31 maijā, 2014 (EEST) ::To var izdarīt arī unificētajā kārbā. (ja kāds censonis nav to kārbu salabojis tā, lai nevarētu) :) sk. [[Aloja]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:09, 31 maijā, 2014 (EEST) :::Nu re, atkal par vienu krunku vairāk smadzeņu daivā! Paldies! Ja Vikipēdijā nebūtu pieejama diskusiju sadaļa, tad tā vienkārši nebūtu izmantojama. :) --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:29, 31 maijā, 2014 (EEST) ::::Latvijas pislētas infokaste būs likvidējama, kad vairāk nebūs saišu uz to. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:07, 31 maijā, 2014 (EEST) == Par kategorijām == {{ping|Baisulis|Edgars2007}} Skatos, tu labo daudziem ar kino saistītajiem cilvēkiem kategorijas. Kāda ir tava ideja? Redzu, ka tu aizstāj "Kategorija:Kinoscenāristi" ar "Kategorija:ASV kinoscenāristi" (tāpat ar producentiem). Bet ko darām ar "Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri" un "Kategorija:Amerikāņu kinorežisori"? Vai taisies tās arī aizstāt ar ASV kinoaktieri un ASV kinorežisori? Redzu, ka darbojies attiecīgi arī ar PSRS xxxx un Padomju xxxx Vai esmu ko palaidusi garām? Varbūt ir kāda noruna par kategorijām - kad lietot "ASV" un kad "Amerikāņu" (un PSRS / Padomju)? Dažas kategorijas arī dublējas. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 00:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :Jā, tas '''ASV''' un '''amerikāņu''', un ne tikai - vēl jau arī '''Latvijas''' un '''latviešu''', tā joprojām man ir neskaidrība. Vajadzētu kādu gudro, kas var argumentēt šo abu vārdu pareizo pielietojumu šajā situācijā. Man liekas tā jau iepriekš kustināta tēma vikipēdijā.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Uh, šī valsts/tautība kategoriju sistēma ir viena no lielajām latviešu valodas Vikipēdijas problēmām (ir, piemēram, '''gan''' ASV fiziķi, '''gan''' amerikāņu fiziķi, ok varbūt tieši šo kategoriju nav, bet domu, cerams, sapratāt), līdzās sporta klubu nosaukumiem. Gan jau kādreiz tas viss tiks salabots, cerams :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Un [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija%3ALatvie%C5%A1u_producenti&diff=2200473&oldid=1836266 šādi] gan nevajadzētu darīt (ir dzēst veidne, tas tikai tā, atgādinājums) :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :::Ok! Man jau likās, ka pasteidzos! Kad būs kāda skaidrība kārtošanā - piesakos palīgā!--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:22, 6 augustā, 2014 (EEST) == Nav ar ko nodarboties? == Kāpēc Tu veici šīs izmaiņas? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatolijs_Berzovojs&diff=prev&oldid=2217023] --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 11:09, 4 oktobrī, 2014 (EEST) :Palielam laikam jau ir ar ko nodarboties, tik tas slinkums. Tas par virsrakstu. Izmaiņas veicu, jo kaut kā ir iegājies, ka diez gan regulāri skatos [[Special:NewPages|jaunos rakstus]], pie reizes pa laboju drukas kļūdas, ko pamana dators (tur arī pirmo reizi sastapos ar vārdu ''pletums'', izlaboju to uz ''platums'', bet kad tu novērsi šo izmaiņu, sāku meklēt šī vārda nozīmi, un jā, tagad esmu par vienu vārdu gudrāks), retāk palaboju teksta kļūdas, lai manuprāt teksts izklausītos sakarīgāks, bieži vien pievienoju vēl vienu līniju līdz aizmetnim (jo ar 2 ''enter'' līdz aizmetnim no raksta beigām izskatās labāk). Šajā tevis minētajā gadījumā, izmaiņu veicu tīri automātiski, jo gala variantā tāpat viss teksts ir vienā rindkopā. Nevēlējos neko ļaunu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:43, 4 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jaunā rindā sadalīts tāpēc, lai labotājam būtu vieglāk: ātri var atrast gadaskaitli utt. Lasītājam vienalga teksts parādīsies kā vienota rindkopa. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 20:17, 6 oktobrī, 2014 (EEST) :::ok! Es to sapratu, ka tas visticamāk bija ar nodomu, tiklīdz Tu uzsāki šo diskusiju. Cienot citu darbu, turpmāk šādus labojumus vairs neveikšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 6 oktobrī, 2014 (EEST) Diemžēl ir jāatsāk šī diskusija. Neuztver šo kā ''uzbraucienu'', vienīgi kā draudzīgu ''stop, padomā'' atgādinājumu (Tu jau zini, es neesmu ''agresīvs'' kolēģis :) ). Pa lielam jau ir ok kārtošanas labojumi, bet daži ir tiešām, atvaino, bezjēdzīgi. It īpaši pāradresāciju "kārtošana". OK, [[Special:Diff/2311243|šādi]] labojumi vēl ir ok, bet [[Special:Diff/2311246|šis]] gan ir pilnīgi bezjēdzīgs. Arī daudz ko no Tevis paveiktā var darīt ar [[WP:AWB]] un/vai botu, kas krietni ietaupa laiku, piemēram, kategoriju nomaiņas (tas par Kurzemes hercogisti). Vienkārši jāpalūdz :) Ja vēlies ''kārtot'' Vikipēdiju, tad varu piedāvāt kaudzēm samērā vienkāršu sakarīgāku (pēc maniem ieskatiem; par MAZ) darbu, kam man vienam nav laika, jo kādreiz jau arī kāds raksts ir jāuzraksta :) Vēlreiz — neuztver kā uzbraucienu, es vienkārši cenšos Tevi pasargāt no ieslīgšanas pamatīgā [[Vikipēdija:Vikiholisms#FRK stadija|vikiholismā]]. Priecīgas Lieldienas! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :Par MAZ — tas novērš mazās pāradresācijas rindiņas parādīšanos rakstā, bet, protams, bots šeit būtu ražīgāks :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:30, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::Jā, bet tas ir ''štrunc''. Mums katrā rakstā gandrīz vai ir vismaz pa kādai pāradresācijai (man visas pāradresācijas ir zaļā krāsā, līdzīgi kā jums pārējiem, kas ieslēguši attiecīgo gadžetu, disambigi ir sarkanā), dažas lapas/raksti man vispār rādās zaļi melnas. Pāradresācijas vērtīgi (precīzāk, nav bezjēdzīgi) ir novērst veidnēs, bet rakstos tas tiešām ir vienīgi lieks laika/resursu patēriņš. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Labāk veikt sīkumainas izmaiņas, nekā sīkumaini kasīties. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 5. aprīlī, plkst. 15.21 <small>(EEST)</small> ::::{{ping|Edgars2007}} nojautu, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums vai precīzāk viedoklis par maniem ''precizējumiem''. Tātad: uzskatu, ka rakstiem jābūt ar precīzām adresēm uz citiem rakstiem, nevis jāiet caur pāradresāciju. Neiet runa par Īpašvārdiem, kas ir atveidojami un rakstāmi tikai tajā formā, kādā ir pretī kaut vai neliels raksts. Pārējās pāradresācijas galvenokārt manuprāt paredzētas rakstu meklēšanai. Zinu, ka tas viss kopumā ir diezgan bezjēdzīgi, bet tāpat tā ir kārtība, pavisam maz mazītiņa, tomēr kārtība. Man ļoti patīk VP un šīs vietnes lietotāju devums. Ir cilvēki, kuri dienā var uzrakstīt kaudzi ar rakstiem, ir attēlu speciālisti, vēstures, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas veido rakstus. Tas ir lieliski! Man reti ir iedvesma rakstīt rakstus, bet patīk, ja raksti izskatās vienādi noformēti, bet drukas kļūdām, ar precīzām "zilajām saitēm", īsāk sakot tā kā enciklopēdijā tam vajadzētu būt. Vikiholisms domāju man nedraud, jo varu atmest jebkurā brīdī :P Labprāt pamācītos, ko vairāk par botu veidošanu un lietošanu, jo pats labi saprotu, ka lielāko daļu no maniem precizējumiem var uzticēt botam.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) Vari palasīt [[WP:AWB]] (un attiecīgo lapu enwiki). Un vari darboties ar AWB ar botu. Par pāradresācijām - es gan joprojām pieturos pie viedokļa, ka tā ir lieka laika šķērdēšana un ir citas, svarīgākas ''miskastes'', ko tīrīt (piemēram, uzlabojamo rakstu kategorija), bet šīs trīs rindiņas [[Special:Mypage/common.css|šajā]] lapā Tev uzdzīs matus un visu citu (nepārproti par visu citu :) ) stāvus gaisā: <source lang=css> .mw-redirect, .mw-redirect:visited { color: green; } </source> Tas gan tev aizēnos pāradresācijas uz disambigiem, bet to es risinu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:03, 6 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} ja nemaldos, tad priekš AWB vajag adminu atļauju? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:20, 6 aprīlī, 2015 (EEST) ::Nē. Vienīgi setingos (kaut kur augšā) jāatķeksē lv wiki. Citādi gan neļaus neko izdarīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) [[Special:WantedCategories]], arī šis būtu noderīgi, forši būtu, ja liktu arī Vikidatu saites. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) :...kam ir sava [[Special:UnconnectedPages|īpašā lapa]]. Un vispār — iedomājos, ka šādi var arī salauzt lietas (es vēl joprojām par pāradresāciju "labošanu" runāju). Piemēram, ir pāradresācija no kāda šaurāka termina uz nedaudz plašāku, ar domu tādu, ka gan kādreiz būs raksts. Bet, ja šādi samaina vietu, uz kuru ved saite, tad ir vairāk ļaunuma nekā labuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) ::tagad, kad arī mana vikipēdija ir palikusi raiba no pāradresācijām, es varu pilnīgi piekrist Edgars2007 teiktajam - viss nav jāpāradresē, jo ļoti daudzas tēmas ir sajūgtas kopā uz vienu atsevišķu. Mūžu dzīvo un tāpat visu laiku brīnies cik stulbs tomēr esi :D --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:48, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :::Nevajag jau tā sevi šaustīt. Es tev vienkārši gribēju parādīt, ka Tu ar visiem botiem, AWB un 24/7 ilgu sēdēšanu pie tās nedabūsi Vikipēdiju brīvu no zaļas krāsas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:56, 8 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Galīgi ne! Un es nešaustu, tik ieņirdzu :) bet tāpat turpināšu rušināties... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:58, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :ok, ļoti labi, tātad (paldies {{ping|Edgars2007}}). Baisulis - brīdinu, ka turpmāk visus tavus šādus: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2016._gads_Latvij%C4%81&diff=2476422&oldid=2476409] labojumus atcelšu. jo tie ir bezjēdzīgi. un ja man tas apniks, sākšu karināt vandalēšanas brīdinājumus tavā lietotāja lapā. (jau iepriekš atvainojos visiem, kas atsevišķas līdzīgas manas darbības uzskata par bezjēdzīgām). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.02 (EET) ::Pa lielam es nevaru izvērtēt, kas kam liekas bezjēdzīgs, jo manā uztverē tas ir dziļi subjektīvi, it sevišķi mūsdienu modernajā laikmetā. Vandalisms!?! Tas gan man nav saprotams? Es taču neko nevandalizēju! Raksts vizuāli nemainījās! Saite arī ved rakstu, uz kuru bija paredzēts! Kur ir vandalisms? Es zinu, ka "piekakāju" ļaudīm pēdējo izmaiņu sarakstu, un manuprāt tas ir ļaunākais ko daru. Bet vai tas ir vandalisms. Es uzskatu, ka neko postošu, degradējošu vai citus aizskarošu šeit neveicu. Jā man patīk lasīt citu rakstītos rakstus un pie reizes sakārtot pāradresācijas. Bieži vien ir nepareizi atveidots vārds vai uzvārds, vietvārds vai pat vispār pieņemts nosaukums (līdz pat lielo un mazo burtu atšķirībai). Ja citi ļaudis savām vai publiskām vajadzībām izmanto Vikipēdiju, tad tas nav pieļaujams, ka kāda nepareiza burtu sakārtojuma dēļ viņš pieļauj kļūdu, par ko šejienes diskusijās ir cīnījušies vairākus mēnešus. {{ping|Biafra}} saprotu, ka Tu caurskati visas pēdējās izmaiņas un mani sīkie labojumi, tikai pagarina tavus sarakstus. Ja izvēlējies tādu lietu darīt, tad nāksies to paciest, jo mēs visi (es vismaz tā uzskatu) esam šeit tikai un vienīgi brīvprātīgi.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.42 (EET) :::Par vandalismu saišu sakārtošanas darbu nekādi nevarētu uzskatīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.31 (EET) ::::Nepareizi atveidoti vārdi ir viena lieta, bet pavisam korektas pāradresācijas nevienam netraucē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.52 (EET) :::::labo kļūdas rakstos, labo redzamo tekstu, labo saites no nozīmju atdalīšanām uz rakstiem utt. es jau arī to daru, gandrīz tikai to daru vikipēdijā. bet labot saiti no pāradresācijas '''Kučinska valdība''' uz rakstu '''Kučinska Ministru kabinets''', kas abas ir vienlīdz korektas un vienlīdz pareizas, ir marasms. jā, mani tas traucē un tērē manu laiku. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 15.00 (EET) ::::::Es nesapratu, kāpēc saitē jāraksta "Māra Kučinska Ministru kabinets", ja raksta nosaukums ir "Kučinska Ministru kabinets"? Un ja to kāds ir izlabojis, kāpēc spītīgi jāmaina atpakaļ. Varbūt tur ir kāds funktieris, piemēram, doma rakstu pārdēvēt par "Māra Kučinska Ministru kabinets"? --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 16.31 (EET) :{{ping|Papuass}}, es arī tā domāju, ka korektas pāradresācijas nevienam netraucē, gluži tāpat kā precīzas pāradresācijas. Tur jau tā lieta - nevēlos nevienam traucēt. Līdz šim neesmu mēģinājis labot kāda konkrēta lietotāja devumu, viss ir ''randomā''. {{ping|Biafra}} galīgi nevēlos tērēt tavu laiku, jo tu veic lielu pienesumu, tieši tāpat kā jebkurš cilvēks, kas kaut ko dara Vikipēdijā. Es labprāt paņemtu bota statusu, lai mani labojumi nerādītos parastajā listē, bet nevaru paredzēt, kā jutīšos brīdī, kad sēžos pie datora. Iespējams nāks mirkļa iedvesma un taps kāds raksts, bet iespējams nosēdēšu vairākas stundas kārtojot, piemēram [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], pāradresācijas. Vai ir jēga manam darbam? Es uzskatu, ka ir!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.02 (EET) a) [[:en:WP:NOTBROKEN]] b) Dainis, protams, ir tas dalībnieks, kura rakstos nav nevienas pāradresācijas... c) par spītīgu atcelšanu es gan piekrītu d) es vairākas reizes esmu atkārtojis, ka var izveidot jaunu botu kontu e) ja mēs par tēmu, tad ir vēl pietiekoši daudz darba navigācijas veidnēs, kur gan pāradresācijām (un disambigiem) nav jābūt f) nav gan randomā, bet nu labi, tas tā f) vari nākt palīgā Vikidatos, tur mums ir vienmēr palīdzīgas rokas vajadzīgas - tieši šādiem vienveidīgiem darbiem - labot ''salauztus'' URL, piemēram. Iegūs visi Wikimedia projekti :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.36 (EET) paldies par tavu ieguldījumu vikipēdijā! īpaši esošo rakstu sakārtošanā. tas ir lieliski! diemžēl man atkal jāatgriežas pie jau cilāta jautājuma. jā, cienītais kolēģi, mani pilnīgi bezjēdzīgi labojumi traucē. un ne mani vienu. atkārtoti lūdzu ar tādiem nenodarboties: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inesis_Bo%C4%B7is&curid=156303&diff=2845834&oldid=2807461. šis konkrētais labojums nepadarīja vikipēdiju ne par vienu baitu labāku, bet man (un gan jau vēl kādam) bija jāpatērē savs laiks, lai paskatītos, kādu gan kļūdu esi atradis rakstā. piepingošu arī iepriekšējās diskusijas dalībniekus {{ping|Dainis}} {{ping|Edgars2007}} {{ping|ScAvenger}} {{ping|Papuass}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) :Mēs taču vienreiz jau runājām, ka LLU tipa gadījumus nepārveidojam. Šoreiz varbūt mazāk reāli, bet pastāv varbūtība, ka parādās atsevišķs raksts par LLA. Un kurš tad rakstīs botu, kas rakstu hronoloģijās meklē, kur LLA nomainīts uz LLU? :) Bet vispār - joprojām palieku pie uzskata, ka pāradresācijas SPECIĀLI jālabo nav. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, navigācijas veidnes, kur vari izpausties. Anyway, mana iepriekšējā posta d un f punkts. Kā arī Kopienas portāla sadaļa par "Tev nav ko darīt?" (vai kaut kā tā, neatceros un ar Vācijas viesnīcas Wifi negribas lieki tērēt laiku meklējot). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) ::dievinu konstruktīvu kritiku! Turpinu cīnīties ar saviem pāradresāciju dēmoniem, bet diemžēl tie dažreiz ņem pārsvaru pār jebkādu loģiku. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) == Disambigi == Sveiciens Jaunajā gadā! Ir vēl šāda lapa: [[Special:DisambiguationPageLinks]]. Gan jau sapratīsi, kas un kā :) Protams, tam sarakstam nav jākļūst par tukšu (kaut vai tāpēc, ka rakstos ir {{tl|citas nozīmes}} veidne); [[Veidne:Ienākošās saites|šo veidni]] ir paredzēts (vismaz es tā "nolēmu") likt tur, kur ir vairāk par kādām 30-50 saitēm. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:12, 2 janvārī, 2015 (EET) Vēl vari ielikt ķeksi [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets]] pie "Iekrāso saites uz nozīmju atdalīšanas lapām (piemērs)", varēsi uzreiz redzēt, kur ir problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:12, 5 janvārī, 2015 (EET) == Dublikāti == Sveiks! Ja nu gadījumā kaut kad apnīk tie ''disambigi'' un vēlies kam citam pievērsties (aptūtai no disambigiem), varu piedāvāt darbiņu :) Mums ir viena [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|liela kategorija]]. Īsumā — ja lapā vienā veidnē viens parametrs izmantots vairāk par vienu reizi, raksts nokļūst tajā kategorijā. Un rakstā parādās tas teksts, kas ievadīts pie pēdējās rakstīšanas reizes, t.i., ja ir <nowiki>{{veidne|para1=kaut kas|para2=vēl cits|para1=atkal para1 parametrs}}</nowiki>, tad parādīsies ''atkal para1 parametrs'', nevis ''kaut kas''. Tāpēc derētu vismaz pamazām atbrīvoties no kategorijas satura. Viena forša ''džekene'' ir uztaisījusi skriptu, kas atvieglo darbu pie kategorijas satura samazināšanas. [[Special:Mypage/common.js|Šajā lapā]] iekopē šīs 2 rindiņas: <source lang=javascript>mediaWiki.loader.load( '//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]';</source> Un tad iztīri kešatmiņu ([[Special:Mypage/common.js|te ir arī instrukcijas]], ja nezini, kā). Tad vari ieiet kādā [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|šīs kategorijas]] rakstā (piemēram, [[Atlantijas Pireneji|šajā]]) un labošanas režīmā kreisajā pusē nospied "Find dups". Skripts Tev atradīs parametru, kas jāsalabo. Parasti viens vai abi parametri ir tukši, tad to tukšo var arī dzēst ārā. Protams, vēlāk jau zināsi, kuri parametri ir vainīgie, tad var arī nespiest uz tā skripta. Ja Tu atver lapu, bet pēc pogas nospiešanas Tev neviens parametrs nerādās (neatveras tas logs), tad droši vari iet pie nākamā raksta. Riteņbraukšanas rakstos ir šī problēma, ko pagaidām vēl neesmu atkodis :) Ja šī problēma parādās kādā ne-riteņbraukšanas rakstā vai arī rodas citi jautājumi, droši pingo vai raksti manā diskusiju lapā. Protams, tai kategorijai nav jāiztukšojas tuvākajās dienās, bet ar laiku jau vajadzētu mēģināt. Ja šo lasa kāds cits palīdzēt gribošs kolēģis — droši pievienojies, darba roku nekad nav par daudz :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:42, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007|Baisulis}} interesanta štelle. Pamēģināšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:03, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007}} šajā [[Atklātne (šahs)|rakstā]] man nav īsti skaidrs, kas vainas tai šaha diagrammai....? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 11:25, 21 februārī, 2015 (EET) ::Ok, vēlāk apskatīšos. Es pieņemu, ka šī pati problēma būs arī citos rakstos ar diagrammu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 21 februārī, 2015 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} darīts - paliek tikt skaidrībā ar velo pasauli un šahu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 00:56, 12 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Liels paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 12 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Baisulis, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:06, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Baznīcas == Uzmanīgi. Bija jāieliek ķeksis aizvietotājā pie ''match case'' un jāieliek divas rindiņas - viena lielajam burtam un otra - mazajam. Kā organizācija "baznīca" būtu rakstāma ar lielo burtu. Salabo līdzšinējo burtu maiņu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:12, 31 maijā, 2015 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! Visu sakārtoju! ''Mūžu dzīvo - mūžu mācies!'' :P --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 09:42, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Es gan arī domāju, ka nav īsti labi "atlinkot" rakstu, tas nekas, ka būtu sarkana saite. Tā kā nebija īsti variantu, kādu saiti likt, tāpēc šo disambigu atstāju uz vēlāku laiku. P.S. Tur ir poga "Disambiguations" apakšā (kaut kāda otrā vai trešā), ja kas... var noderēt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 31 maijā, 2015 (EEST) ::: Daudzos rakstos par konkrētas konfesijas baznīcu ir links uz baznīcu, bet patiesībā tas links aizvestu uz šo pašu rakstu, kurā ir links. Kā arī, ja bieži sanāk dubultie linki, jo ir rakstīts katoļu baznīca un nav tur jēga linkot katru vārdu atsevišķi, jo tad vai nu zūd pamatdoma, vai arī links dubultojas. Speciāli ''kakas'' netaisu, bet diskusija ir civilizācijas pamatakmens! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::Ok, ok. Starp citu, [[quarry:query/2951|te]] ir darbs mums abiem vairākiem gadiem :) Dažus disambigus gan nevajadzētu aiztikt (piemēram, basketbola uzbrucējus un aizsargus). Bet tad laikam Tev tiešām ir jēga darboties AWB bota režīmā ([[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi#Nesen apstiprinātie pieteikumi / Recently approved requests|vari apskatīt manu paraugu]]). Protams, šādi ir grūtāk ''kačāt'' pamatkonta labojumu skaitu, bet tad vismaz kolēģi Tevi nesāks dažādos vārdos ''apsaukāt''. Ja vajag atjaunot saraksta datus, saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:56, 31 maijā, 2015 (EEST) == Zvaigzne Tavā kabatā == {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} Te, starp citu, [[:quarry:query/4176|vēl viens noderīgs saraksts]] — raksti, kuros ir visvairāk disambig saišu. Tikai cerams, ka tagad nesāksi mani par nepieklājīgu džeku, kas cenšas visu darbu uzgrūzt, uzskatīt. Es cenšos Tev kaut kā atvieglot darbu (ja jau tāpat darbojies šajā sfērā), tāds vismaz ir mērķis :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) :Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:11, 2 jūlijā, 2015 (EEST) == Pings == Atvainojos par brutālo izmantošanu, bet vai Tu kaut kādu pingu saņēmi no [[Dalībnieka diskusija:Experts/Smilšu kaste|šīs lapas]]? Un ja jā, tad no kura dalībnieka — manis vai dalībnieka "Experts"? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 09.39 (EET) :{{ping|Edgars2007}} nop! neesmu neko saņēmis! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.17 (EET) ::Ok, paldies. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.29 (EET) == Lobijs == Es te nodarbojos ar savu ierosināto Vikidatu īpašību lobiju... Šoreiz nonācu līdz Tavai diskusiju lapai. Varbūt vari atbalstīt [[:d:Wikidata:Property proposal/Authority control#Turner Classic Movies film ID|Tērneru]], ar divām balsīm būtu jāpavirzās tam procesam uz priekšu. Nav aizliegts atbalstīt arī citas īpašības :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 9. marts, plkst. 18.02 (EET) == Nikolajus Noskovs == Sveiki mīļā Baisulis! Es nezinu jūsu latviešu valodu, bet jūs to secību: Jūs varat padarīt savu rakstu par latviešu mūziķa Nikolajus Noskovs? Ja jūs šo rakstu, es būšu ļoti pateicīgs jums! Pateicība! --[[Special:Contributions/217.66.152.243|217.66.152.243]] 2016. gada 11. augusts, plkst. 13.29 (EEST) :Paldies par centību uzrakstīt aicinājumu manā dzimtajā valodā, bet labāk tas būtu rakstīts krieviski :) Rakstu par [[Nikolajs Noskovs|Nikolaju Noskovu]] es visticamāk nerakstīšu, iespējams kāds cits uzrakstīs.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 11. augusts, plkst. 14.48 (EEST) == Gibraltārs == Kā? Izmantoji kaut kādus ''neatļautus'' paņēmienus? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.02 (EEST) :''Sorry'', nesapratu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.04 (EEST) ::Kā Tu varēji pārvietot rakstu, izdzēšot pāradresāciju? Tev parādījās tas sarkanais logs ("Vai gribi izdzēst bla bla bla")? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.07 (EEST) :::Nop! Nebija nekāds logs, viss kā parasti!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.08 (EEST) ::::Nu labi. <s>Šodien tomēr ceturtdiena (ok, jau piektdiena, bet tas ir sīkums) - diena, ka Vikipēdijā notiek brīnumu lietas.</s>Izskatās, ka nevērīgi lasīju tehniskās ziņas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.13 (EEST) == Baisuli, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.08 (EEST) == Šķiltavas == Man šķiet, ka rakstā par serbu krustu ne visai iederas "firesteel" burtiskais tulkojums "tērauda šķiltavas". Šķiltavas galu galā tomēr asociējas ar jaunākos laikos radītu daiktu, varbut pareizāk būtu "krams"? Skat. piem. [http://www.qsl.net/4n1fog/E11.htm šajā tekstā]. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{ping|Zuiks}} es arī ilgi domāju, kā pareizi latviski būs ''ugunstērauds'', un paliku pie šķiltavām. Vēl apsveru ''šķiļakmeni'', bet tas vairāk ir izdomāts vārds. Nezinu vai krams būtu labākais variants, jo [[krams]] man asociējās ar iezi. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.45 (EEST) ::Kā būtu ar [https://www.google.lv/search?hl=lv&source=android-unknown&q=%C5%A1%C4%B7i%C4%BCamdzelzs&gws_rd=cr,ssl&ei=ZgYHWaXBIong6ASgyaS4BQ šķiļamdzelzi?]--[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.00 (EEST) :::{{ping|Zuiks}} super! Lielisks variants! Paldies, nomainīju. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.11 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == PMLP == Labāk pagaidīt jauno failu. a) Tagad ir ideja, kā to puslīdz ne-parāk-čakarīgi-bet-eleganti apstrādāt, iekļaujot {{tl|iedzsk}} b) tāpat visa infokaste jāmaina. c) blīvumu aizmirsi :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.29 (EEST) :aizmirsu gan! :P ok, gaidīšu failu --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> :ok, thanks! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.59 (EET) == Olimpiskais konkurss == Atvaino, ka uzliku reklāmu par ātru - konkursu sākam tikai pēc pāris stundām pusnaktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.17 (EET) :{{ping|Papuass}} nav ko atvainoties!!! Pats muļķis, ka lasu un nesaprotu, ko izlasu! Viss ok! Rīt turpināsim tālāk! Paldies par konkursu!!!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.34 (EET) == Atslēgas == Sveicināts! Esam Atslēgu raidījuma radošā komanda no VFS Films - paldies par radīto Atslēgu lapu, mēs vēlētos to ieteikt papildināt. Vai varam sazināties? paldies Ilze (ilze@vfs.lv) [[Special:Contributions/213.226.141.176|213.226.141.176]] 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.48 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Pīters Pens (filma) == This page should be renamed to [[Pīters Pens (1953. gada filma)]], because there are already other films called Peter Pan, and there will be another Disney version as well. Also, I don't know what Dove Cameron, Joey Bragg, Kali Rocha, and Lauren Lindsey Donzis should be on [[Līva un Medija]]. Should it be Kemerons for Cameron? All I knew for Joey Bragg was Džoija for Joey. Also, on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]] and [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], some of the names in the infobox seem untranslated, which is also a problem on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]]. Charlotte's Web 2 wasn't actually released in theaters, it was a direct-to-video film. Līva un Medija is also incomplete, along with Šarlotes tīkls (2006. gada filma). On Līva un Medija, it should say that "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, there is a plot summary in English and some other languages, including [[ru:Лив и Мэдди|Russian]]. Although the Russian summary is shorter. Russian also has a short summary on Šarlotes tīkls (1973. gada filma). Finally, there should be more information in [[Olivers un draugi]] as well. But I was glad that you at least improved it a little bit. Can you do that on the other pages too? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E|2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E]] 2019. gada 26. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST) :Another one that should be renamed is [[Robins Huds (filma)]], because just like Peter Pan, there is more than one Robin Hood film, and it too is getting a live-action remake. Also, on [[Dambo]], the information on the remake was copied from [[Lēdija un Klaidonis]]. It was supposed to say "A live-action adaptation of the film directed by Tim Burton was released on March 29, 2019." It should also mention how it was made to recoup the financial losses of ''Fantasia'', and was a deliberate pursuit of simplicity and economy for the Disney studio. And at 64 minutes, it is one of Disney's shortest animated features. ''Dumbo'' just so happens to be one of the most popular Disney animated films, and the live-action version has become popular as well despite its mixed reception. I think it deserves an article as well. Its made over $311 million worldwide in revenue so far, against a $170 million budget. Likewise, the remake of ''Charlotte's Web'' also was a commercial success, having grossed $144.9 million against an $85 million budget. ''Lady and the Tramp'' was the first animated feature filmed in the CinemaScope widescreen film process, while ''Oliver & Company'' is inspired by the classic Charles Dickens novel ''Oliver Twist''. ''Oliver & Company'' tells the story of a homeless kitten who joins a gang of dogs to survive in the streets. It received mixed reviews from film critics, but was a box office success, similar to the live-action Dumbo. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 01.26 (EEST) ::Further note: I tried revising the infobox names for Līva un Medija [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 here], but I don't know if what I did was correct, or if further edits are needed. The same goes for [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0arlotes_t%C4%ABkls_(2006._gada_filma)&diff=3055935&oldid=3055109 Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.40 (EEST) :::I turned [[Aladins]] into a disambiguation page based on [[101 dalmācietis]]. There are possibly more meanings that should be discussed. See [[en:Aladdin (disambiguation)]]. Also, [[Alise Brīnumzemē]] should be moved to [[Alise Brīnumzemē (2010. gada filma)]] to distinguish [[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)]]. Again, there are more meanings per [[en:Alice in Wonderland (disambiguation)]]. [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A|2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A]] 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 23.00 (EEST) == PSRS == Kāda jēga ir visur aizvietot [[PSRS]] ar [[Padomju Savienība]]? ''Editcountitis''? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2020. gada 8. februāris, plkst. 10.54 (EET) :Neuztver to personīgi. Es apšaubu, ka kādam dzīvē kaut kas mainās no tā, ka es salīdzinoši dažos rakstos izlaboju pāradresāciju vikisaites uz tiešām vikisaitēm. Un lielākoties es mēģinu saglabāt raksta autora tekstu nemainot PSRS un Padomju Savienību (ir bijuši arī izņēmumi). Veiksmi man un tev [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 9. februāris, plkst. 10.43 (EET) == Gadi == Esmu pamanījusi, ka tu sakārto rakstus par gadiem. Ļoti labi, ka pārnes latviešus pie ...gads Latvijā. Man ir pāris jautājumi. 1) Vai ir kāda vienošanās, kurus ierakstām? Kaut kur lasīju, ka ārzemniekiem jābūt 20 stapvikipēdiju saitēm, vai tomēr ne vienmēr? Piemēram, PSRS aktieri, ko mēs labi zinām, bet varbūt nav tik daudz to saišu, tos taču var? 2) Tu, kārtojot gadu rakstus, dzēs nevajadzīgās saites pie gadiem nodaļā "Dzimuši", bet nedzēs pie "Miruši". Tā kā es arī diezgan bieži palaboju gadu rakstus, gribētu zināt īsto pieeju, par ko varbūt sen jau ir izrunāts. Pievienoju arī {{ping|Edgars2007|Biafra}}.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 12.44 (EET) :Reālā pieeja ir, ka katrs anonīms pieskrīvē gandrīz visu ko pagadās gan pie gadiem, gan pie ievērojamiem ļaudīm, un daļa Vikipēdistu to atbalsta. Neredzu, ka būtu palikuši kādi standarti, tikai subjektīvisms. Ja nu kāds standarts būtu publicēts un attiecīgi saite uz viņu, kā te rakstīt, stāvētu visos gadu rakstos vai vismaz Vikipēdijas palīdzības sadaļā (un rakstā par Latvijas vēstures hronoloģiju arī)... bet tas nav, un tāpēc nav tehniska pamatojuma spamu apturēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 13.20 (EET) ::Atbildēšu pēc kārtas: 1) Latviešus uz ...gads Latvijā pārnesu vadoties pēc pēdējo gadu (2019/2020) rakstu principa, kur visi latvieši un notikumi Latvijā ir rakstā ... gads Latvijā, savukārt ārzemnieki +20 vikisaites un notikumi, kas notiek ārpus mūsu valsts ir konkrētā gada lapā. 2) Ļoti atbalstu, ka konkrēta gada lapā (ne Latvijas gada lapā) ir tikai personas ar +20 vikisaitēm. Pagaidām pie gadiem esmu pievienojis pārsvarā personas, kas ir mirušas 2020. gadā un ir raksts par to. Ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu. 3) Atsevišķas nodaļu kārtošanas - piekrītu, ka izskatās raibi. Arī esmu par to domājis un domāju, ka sakārtošu visus rakstus uzreiz vienādi, nevis tikai to nodaļu, kuru papildinu, vai kura ir saistīta ar personu vai notikumu no kura es nokļuvu konkrētajā rakstā. 4) Tā kā laika man nav daudz, ko varu atvēlēt Vikipēdijai, tad esmu nolēmis lēnu garu "karāties" gadu, bet pārsvarā dienu lapās tās lēnām papildinot un piekārtojot, lai izskatās visas līdzīgi.<br> Paldies par diskusiju un viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 17.24 (EET) :::šī ir ļoti slavējama iniciatīva! no jums abiem. par principiem man nekādu iebildumu vai citu komentāru nebūs. ja ir, kas tāds, par ko kopienai būtu jāvienojas, noteikti var virzīt uz diskusiju vai izlemšanu ar balsojumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 20.54 (EET) == Latvijas vs. latviešu == {{ping|Biafra}} varbūt vari norādīt, kur palasīt, kādos gadījumos ir Latvijas aktieris un kuros latviešu aktieris. Pēc manām domām (kas pamatotas tikai uz maniem pieņēmumiem un novērojumiem) Latvijas var būt: valdnieks, prezidents, politiķis, vēstnieks - īsumā tāds, kurš pārstāv valsti. Vēl variants, ja viņš ir vienas valstiskās izcelsmes, bet nu savu artavu devis otrai valstij (piemēram: krievu izcelsmes Latvijas sportists), tādējādi pārstāvot valsti. Bet visas pārējās profesijas ir latviešu. Gribu saprast.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 21.50 (EET) :nav kur palasīt. manuprāt, jebkurš, kurš dzīvo un strādā Latvijā ir "Latvijas". jebkurš, kurš ir latvietis ir "latviešu". vai "latvietis" ir tas, kurš ir arī "Latvijas krievs", vai piemēram, "Latvijas vjetnamietis" - es personīgi uzskatu, ka nē. taču es galīgi neesmu gatavs ielaisties diskusijā starp tautas un nācijas jēdzieniem un trauslajām robežām starp tām. laikam gan par to nav tavs jautājums. ja jautājums ir, vai, manuprāt, labāk rakstīt "latviešu aktieris" vai "Latvijas aktieris" - manuprāt, pilnīgi vienalga, kā vienu tā otru var vienlīdz labi. vai kāds mans labojums ir izaucis šo tavu jautājumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 22.14 (EET) ::Taisnība par tām trauslajām robežām. Jautājums izveidojās pie Dienvidkorejas režisora / dienvidkorejiešu režisora - bet piekrītu, nav ko diži iespringt. Kad lielie prāti (valodnieki) norādīs, kā ir pareizāk, tad arī domās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 11.01 (EET) :::paldies, vismaz sapratu, par kuru labojumu reflektē. šeit man ir ciešāka pārliecība, ka nav tādi "dienvidkorejieši". tauta ir viena: "korejieši", līdz ar to viņš ir, manuprāt: "korejiešu režisors no Dienvidkorejas". taču noteikti nepretendēju uz galvenā eksperta lomu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 17.53 (EET) ::::bet piezīme vietā un labs pamatojums!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 18.05 (EET) == aizgājēji == sveiks! ja ieliec kādu aizgājēju sportistu kopējā xx gada rakstā, tad būtu labi pievienot arī rakstā "xx gads sportā". paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.16 (EET) :ok! Tiks darīts!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.52 (EET) ::atgādinu par šo, pāris reižu biji piemirsis :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == [[Laima (ugunskuģis)]] == Hello, the ''Bürgermeister Abendroth'' is the later latvian vessel ''Laima''. You can see/read this: https://de.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCrgermeister_Abendroth#Andere_Schiffe_mit_Namen_B%C3%BCrgermeister_Abendroth. The source for this thesis can you read at Erich Gröner: Die deutschen Kriegsschiffe. Vol. 5 Hilfsschiffe II: Lazarettschiffe, Wohnschiffe, Schulschiffe, Forschungsfahrzeuge, Hafenbetriebsfahrzeuge (I). Bernard&Graefe, Koblenz 1988, p. 238–241. Best regards [[Dalībnieks:URTh|URTh]] ([[Dalībnieka diskusija:URTh|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 12.54 (EEST) :Hello, thanks for explaining! I put this old ships name back. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) == Domuzīme NAV mīnuss == [[Diskusija:2021. gada laikapstākļi Latvijā]] --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 2. maijs, plkst. 12.04 (EEST) == Atcelšana == Tu man atcēli ierakstu 1963. gada rakstā par Tigranu Hzmaljanu, jo viņam nav nepieciešamais starpwiki skaits. Bet es jau tikai no tevis to noskatīju, jo biji ielicis viņu rakstā 8. aprīlis. Vai tad tur viņš klasificējas? :) Bet, ja nopietni, jā tev taisnība, ka jāievēro 20 starpwiki, bet redzu, ka 2022. gada rakstā tiek likti iekšā visi krievu ģenerāļi, kaut arī viņi neklasificējas. Tā vien gribas izdzēst, bet ielikuši nopietni mūsu kolēģi vikipēdisti, tāpēc nedzēšu. Varbūt ir kāda konkrēta doma {{ping|Biafra}}? Es gan ieteiktu kritušiem ģenerāļiem izveidot tabulu rakstā "Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā", nevis likt 2022. gada rakstā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 15.55 (EET) : kas es pa nopietnu vikipēdistu, es jau tāds huligāns :) ja nopietnāk, a) nekad īsti neatceros, cik tās saites īsti vajag, b) lieku neskaitot saites, ar domu, ka parasti, kad cilvēks nomirst, par to top daudzi jauni raksti un starpviki skaits pieaug, sasniedz līmeni. ja izdomājat, ka nevajag krievu ģenerāļus un cits, kas neatbilst, — tikai nedzēsiet, bet ieslēpjiet. varbūt noteikumi mainās, varbūt iw saišu skaits pieaug. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 16.26 (EET) :: Es vairs neatceros, kur, bet kaut kur bija apspriede, vai arī kaut kur kāds teica.... īsāk sakot — gadu rakstos esot jābūt rakstam ar vismaz vai arī gandrīz (18 vai 19) divdesmit starpwiki saitēm. Bet par datumu rakstiem nekur nekas nebija minēts. Lūk tādēļ es nekautrējos stūķēt datumu rakstos visus pēc kārtas, bet gadu raksti ir tikai "izredzētajiem". :) Par šo gadu — piekrītu, ka nevajag dzēst, bet var paslēpt līdz starpwiki skaits būs vismaz virs 15.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.09 (EET) ::: [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.21 (EET) :::: {{ping|Egilus}} paldies! Bet ir pagājuši 12 gadi. Vai tu nebūtu tik jauks un neatjaunoto šo balsojumu un diskusiju. Man liekas, ka neliels apdeits noderētu, jo neredzu saprātīgu iemeslu [[19. februāris|19. februārī]] ierobežot cilvēkus ar starpwiki saitēm. Par gadiem piekrītu — tur vajag robežu. Tāpat arī ar personām uz kurām neattiecas ierobežojumi — tos varētu pārskatīt un aktualizēt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 09.40 (EET) :::::Ja nu es te neskaitītos par disidentu, kura viedoklim jāiebilst vienkārši tādēļ, ka tas ir manējais, tad es daudz ko uzliktu uz jaunu vai atkārtotu balsošanu :) Piemēram, baļķa domuzīmi vai VVC uzskatīšanu par autoritatīvu avotu valodas jautājumos. Bet tā, labāk man pašam ar karogu rokās nelīst. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 12.16 (EET) ::::::Atliek apvienoties un veidot opozīciju! :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 14.25 (EET) :::::::kāpēc baisulim liekas, ka balsojumus atsākt var tikai administratori? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 09.27 (EEST) :Mans priekšlikums: ja latviešu valoda ir jau uzrakstīts raksts par starptautiski zināmu cilvēku, tad pietiktu ar 10 starpwiki saitēm, lai liktu par viņu ierakstu gadu rakstos (miršana/dzimšana). Ja mums raksta nav, tad gan vajag tās pašas 20 saites, kā iepriekš, lai būtu pamatojums sarkanajiem ierakstiem. Mani apsvērumi ir diezgan pragmatiski. Bieži vien par cilvēku nevar atrast linkus no citiem mūsu rakstiem. Tad sanāk pilnīgi izolēts raksts. Ieliekot gadu rakstos šo cilvēku, nebūtu vairs izolēts. Piemēram, tikko uzrakstīju rakstu "Pavlo Li", par kuru tagad ir raksti 15 vikipēdijās. Tad nu lieku iekšā 1988.g. un 2022.g. rakstos. Ja citiem ir lieli iebildumi, tad ieslēpiet. Es gan nezinu, vai kāds tai ieslēpšanai seko un noņem, ja izpildās nosacījumi. Varbūt ir kāds bots iespējams? {{ping|Edgars2007}}? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 13.56 (EET) == Borgward == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I know it is only possible for administrators to edit it. You can ask a moderator about it?. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.10 (EET) :Nē --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 19.42 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. Can you update it with the flags that I have added in the sandbox module and I have also updated the competition names and country names as well. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) == <nowiki>{{val|uk...</nowiki> noformējums == Sveiki! Gribēju pajautāt, vai pareizi jādara tā, kā tu to dari? Vai tas viengalga? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.01 (EEST) :Sveiki! "Pareizi" visticamāk ir katram savs, bet pārsvarā (lasīt ''nomācošais pārsvars daudzu valodu rakstos'') rakstos izmanto veidni. Es uzskatu, kā tā ir vieglāk un ātrāk. Bet nezinu, kur būtu rakstīts, ka to obligāti jāizmanto.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.12 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 1. maijs, plkst. 18.08 (EEST) :::Es teiktu, ka nav svarīgi. Pats svarīgākais no devuma vispār ir saturiskais teksts, noformējumu vienmēr par piekārtot mazāk zinošie. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 00.42 (EEST) ::::Bet ja arī noformējums ir līmenī, tad pārējo dalībnieku gods un cieņa! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 08.47 (EEST) ::Sveiki! Atvainojos par pieļautajām kļūdām, tu dāžreiz labo to <nowiki>''</nowiki>tas tika...<nowiki>''</nowiki>, vai tā rakstīt nepareizi? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 12.39 (EEST) :::Sveiciens, nav par ko atvainoties, viss ir lieliski. Ar to "tika", kā arī [[instrumentālis|instrumentāļa]] lietošanu ir diezgan spocīgi, nav aizliegts, nav nepareizi un tā drīkst rakstīt un runāt. Tomēr mēģinu dažās lietās būt pedants un uzskatu, ja mums valodā ir pagātne un locījumi, tad tos var un vajag izmantot. Dažreiz "tas tika" arī paliek, jo tas ir vietā un ir labskanīgs. Tāpat bieži dzēšu ārā liekos "ir", jo ļoti labi teikums skan arī bez šī nevajadzīgā saikļa, kas manuprāt ir ievazājies no angļu valodas (pārsvarā izmantojot tulkošanas palīgrīkus). Īsāk sakot cenšos enciklopēdijas rakstos iztikt bez liekvārdības, saglabāt labskanību un pārlieku neiejaukties raksta autora stilā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 14.13 (EEST) ::::Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 16.01 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 08.12 (EEST) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Oho! Negaidīti! Liels paldies!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 21.37 (EET) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to a newer interface which is more compliant with nowadays because you use an older version of the module. That version hasn't been used for a long time. I have been updating the sandbox with new flag files and also corrected some mistakes regarding competition names and country names also. Take a look at the module and see what you can do about it. It hasn't been updated since October last year. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.58 (EET) == Psihodēlija vs psihedēlija == Tas gadījumā nav tāds filozofijas/filosofijas gadījums, kad abi varianti ir pareizi? Vismaz pēc tezaurs.lv tā sanāk. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 08.43 (EEST) :[[Diskusija:Psihedēlija]], gan jau šī ietekmē [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 09.54 (EEST) ::Nu jā, pirms padsmit gadiem laikam Tēzaurs vēl nebija, bet jau tad secinājām, ka principā ir vienalga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 10.05 (EEST) :::Sākotnēji vadījos pēc [https://enciklopedija.lv/skirklis/38058-psihed%C4%93liskais-roks enciklopedija.lv].--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 19.01 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module so the flags which are shown are correct. You use an old version which needs to be updated to keep up with the other pages on the encyclopedia. I have added the rigbt flags in the sandbox module and also the right competition names and so on [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 3. oktobris, plkst. 16.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Krishanis Karins (premjerministrs == Ludzu pievienot Krishanis Karins (premjerministrs) textu Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Tomēr laikā, kad bijušais Ministru prezidents, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savos ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusī informācija. https://www.la.lv/video-karina-privatie-lidojumi-atklajies-ka-bijusas-brivas-vietas-pasazieru-avioreisos [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.14 (EEST) : Brīva enciklopēdija — piereģistrēties, lai nav anonīms profils un tad ievērojot pareizrakstību un izmantojot atsauces arī veikt rakstu papildināšanu un jaunu rakstu veidošanu. Veiksmi!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.48 (EEST) ::No telefona nedaudz gruti diemzel. Plus personas profila veikt izmainjas anonimi nevar. Ludzu izlidzet :( [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 13.43 (EEST) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Spameris uzdarbojies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Biafra#Pir%C4%81tisko_serveru_public%C4%93%C5%A1ana arī te]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.09 (EET) ::Es arī esmu Vikimafijas loceklis ;) --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 06.59 (EET) :::Nemaz neesmu pārsteigts. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Module:Country alias == Hello! Can you do something with the country alias module so it can be opened for registered users and also unregistered users. I think that the module needs to be updated to a new version instead of the old one that you are using. The competition names doesn't match your language and some country names is wrong and the flags hasn't been updated for years see what you can do about that. [[Special:Contributions/&#126;2025-28129-44|&#126;2025-28129-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-28129-44|talk]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 15.48 (EEST) == Update request == Hello, Baisulis. Can you rename [[Princis Endrū]] into the Latvian version of [[Andrew Mountbatten Windsor]]? After all his titles, honours and styles were stripped of him on 30 October 2025, he became plain (Mr.) Andrew Mountbatten Windsor. Here is the official statement from Buckingham Palace: https://www.royal.uk/news-and-activity/2025-10-30/a-statement-from-buckingham-palace Yours sincerely, [[Special:Contributions/&#126;2025-30815-81|&#126;2025-30815-81]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-30815-81|talk]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 19.03 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Modulis:Country alias == Hello! Is it possible for you to correct the errors in the Country alias module concerning countries and competitions?. I think the module needs a update can you do that to make it contrary to the one that you copied over the template from. [[Special:Contributions/&#126;2025-35844-84|&#126;2025-35844-84]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-35844-84|talk]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 15.17 (EET) == Raksts "datubāze" == Pamanīju, ka biji izdzēsis rakstu [[datubāze]]. Es šo rakstu tomēr atgriezu atpakaļ, jo tam ir arī gana labas versijas. Šajā gadījumā būtu bijis labāk, ja atgrieztu atpakaļ to versiju, kas vēl nebija sacūkāta, nevis izdzēst visu rakstu. PS: Šovakar plānoju mazliet padarboties pie šī raksta, tas ir, atgriezt to versiju, kas nebija sacūkāta. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 18.13 (EET) :Lieliski! Es tikai un vienīgi par sakārtotu vikipēdiju. Lai veicas ar raksta uzlabošanu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 22.50 (EEST) == Krasta artilērijas pulks == Sveiciens. Esmu mazliet apmulsis, ka rakstā tika izmainīts formatējums no [[<del>Motorlaiva|motorlaivas</del>]] uz [[<ins>motorlaiva</ins>]]<ins>s</ins> , kas šķiet visai lieki, jo | funkcija šķiet ļoti normāla. Vai tad kaut kur ir nobalsots, ka saites būtu jānoformē tā? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :To parasti dara automātiski visiem rakstiem ar Vikifikatoru (ieslēdzams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets '''te''']), lai īsinātu rakstus. Cik zinu, tas ir standarts visās Vikipēdijās, pie mums rekomendācija tā darīt atrodama [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#K%C4%81_veidot_saites '''te''']. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 15.07 (EEST) ::Pirmkārt paldies Egīlam par atbildi manā vietā. Otrkārt esmu viens no wiki dalībniekiem, kas veic daudz cituprāt nevajadzīgas darbības, un vikifikācija ir mazākā no tām, tomēr vēlos norādīt, ka lielākoties tās neizmaina autora tekstu, bet gan tikai precizē vikisaites. Izņēmums ir liekvārdība, it sevišķi '''tika''' izmantošana, tad gan es bieži laboju pašu tekstu, jo mūsu valodā ir skaisti locījumi, kurus vajag izmantot un atcerēties (savādāk drīz mums būs ''simple'' latviešu valodas Vikipēdija).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. maijs, plkst. 09.16 (EEST) == Arābu īpašvārdi == Varbūt vajadzētu padiskutēt, pirms labot spēlētāju vārdus. Arābu valoda ir īpašs gadījums, kad atveidošanā vienmēr jāņem vērā vietējais dialekts. Tas, kas vienā arābu pasaules galā atveidojams ar garo patskani, otrā var reducēties par īso. Tas pats ar līdzskaņie, sevišķi tiem, kas transliterācijā rakstās ar j, q, k, kh. Un omārs ir vēzis, bet cilvēks ir Omars (عمر) - neviena garā patskaņa. Es akurāti izgāju cauri visam sarakstam. Iespējams, kaut kur palika kļūdas, bet nevajadzētu būt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) :Diskusija ir ļoti laba lieta, tikai vai šeit ir kāds ar ko diskutēt. :) Paldies par tavu ieguldījumu svešvalodu īpašvārdu atveidē, tas ir MEGA ieguldījums šajā kopienā. Visus futbolistus nepārbaudīju, bet lielo lielumu pats esi pārvietojis uz pašreizējo atveidi. Es tikai salaboju, lai visur vārds un uzvārds būtu uzrakstīts vienādi. Bet man ir acis, tādēļ ieklausīšos tavā komentārā un ņemšu to vērā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 21.16 (EEST) ::Diskusija vienmēr ir laba lieta (pieļauju, ka Apekribo tam visam seko līdzi). "Vārds un uzvārds vienādi" ir saistoši tikai vienas izlases/dialekta robežās un arī ne viemēr - tur kur valstī ir kāda mazākumtauta (berberi, kurdi piem.), tur var būt atšķirības arī vienā izlasē. Tas pats Omars citviet var būt Umars vai Umers vai Omers. Turpinām tāpat tālāk, četras acis vienmēr labāk kā divas ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 9. jūnijs, plkst. 08.51 (EEST) naymie1mgfnuakp94z98rsi7j1e6r1a 10 93857 4531240 4499711 2026-10-02T21:30:59Z Dainis 876 4531240 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Pilotējamie kuģi uz SKS |title = [[Kosmosa kuģis|Pilotējamo kuģu]] lidojumi uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] | state = {{{state|<includeonly>autocollapse</includeonly><noinclude>uncollapsed</noinclude>}}} | bodyclass = hlist |image = |group1 = Agrāk |list1 = * [[STS-88]] * [[STS-96]] * [[STS-101]] * [[STS-106]] * [[STS-92]] * [[Sojuz TM-31]] * [[STS-97]] * [[STS-98]] * [[STS-102]] * [[STS-100]] * [[Sojuz TM-32]] * [[STS-104]] * [[STS-105]] * [[Sojuz TM-33]] * [[STS-108]] * [[STS-110]] * [[Sojuz TM-34]] * [[STS-111]] * [[STS-112]] * [[Sojuz TMA-1]] * [[STS-113]] * [[Sojuz TMA-2]] * [[Sojuz TMA-3]] * [[Sojuz TMA-4]] * [[Sojuz TMA-5]] * [[Sojuz TMA-6]] * [[STS-114]] * [[Sojuz TMA-7]] * [[Sojuz TMA-8]] * [[STS-121]] * [[STS-115]] * [[Sojuz TMA-9]] * [[STS-116]] * [[Sojuz TMA-10]] * [[STS-117]] * [[STS-118]] * [[Sojuz TMA-11]] * [[STS-120]] * [[STS-122]] * [[STS-123]] * [[Sojuz TMA-12]] * [[STS-124]] * [[Sojuz TMA-13]] * [[STS-126]] * [[STS-119]] * [[STS-127]] * [[STS-128]] * [[Sojuz TMA-14]] * [[STS-129]] * [[Sojuz TMA-15]] * [[STS-130]] * [[Sojuz TMA-16]] * [[STS-131]] * [[STS-132]] * [[Sojuz TMA-17]] * [[Sojuz TMA-18]] * [[Sojuz TMA-19]] * [[STS-133]] * [[Sojuz TMA-01M]] * [[Sojuz TMA-20]] * [[STS-134]] * [[STS-135]] * [[Sojuz TMA-21]] * [[Sojuz TMA-02M]] * [[Sojuz TMA-22]] * [[Sojuz TMA-03M]] * [[Sojuz TMA-04M]] * [[Sojuz TMA-05M]] * [[Sojuz TMA-06M]] * [[Sojuz TMA-07M]] * [[Sojuz TMA-08M]] * [[Sojuz TMA-09M]] * [[Sojuz TMA-10M]] * [[Sojuz TMA-11M]] * [[Sojuz TMA-12M]] * [[Sojuz TMA-13M]] * [[Sojuz TMA-14M]] * [[Sojuz TMA-15M]] * [[Sojuz TMA-16M]] * [[Sojuz TMA-17M]] * [[Sojuz TMA-18M]] * [[Sojuz TMA-19M]] * [[Sojuz TMA-20M]] * [[Sojuz MS-01]] * [[Sojuz MS-02]] * [[Sojuz MS-03]] * [[Sojuz MS-04]] * [[Sojuz MS-05]] * [[Sojuz MS-06]] * [[Sojuz MS-07]] * [[Sojuz MS-08]] * [[Sojuz MS-09]] * [[Sojuz MS-11]] * [[Sojuz MS-12]] * [[Sojuz MS-13]] * [[Sojuz MS-15]] * [[Sojuz MS-16]] * [[Crew Dragon Demo-2]] * [[Sojuz MS-17]] * [[SpaceX Crew-1]] * [[Sojuz MS-18]] * [[SpaceX Crew-2]] * [[Sojuz MS-19]] * [[Sojuz MS-20]] * [[Ax-1]] * [[SpaceX Crew-3]] * [[Sojuz MS-21]] * [[SpaceX Crew-4]] * [[SpaceX Crew-5]] * [[Sojuz MS-22]]↑ * [[Ax-2]] * [[SpaceX Crew-6]] * [[Sojuz MS-23]]↓ * [[Ax-3]] * [[SpaceX Crew-7]] * [[Sojuz MS-24]] * [[Sojuz MS-25]] * [[SpaceX Crew-8]] * [[Boeing Crew Flight Test|Boeing CFT]]↑ * [[SpaceX Crew-9]] * [[Sojuz MS-26]] * [[Ax-4]] * [[SpaceX Crew-10]] * [[Sojuz MS-27]] * [[SpaceX Crew-11]] * [[Sojuz MS-28]] |group2 = Pašlaik |list2 = * [[SpaceX Crew-12]] * [[Sojuz MS-29]] * [[SpaceX Crew-13]] |group3 = Plānoti |list3 = * [[Ax-5]] * [[Sojuz MS-30]] * [[SpaceX Crew-14]] * [[Vast-PAM-1|PAM-1]] * [[Boeing Starliner-2]] }}<noinclude> {{Collapsible option|state=uncollapsed}} [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]] </noinclude> lqbh5zc49vct7zrccbvvo51l13bb105 0 94131 4531349 4182165 2026-10-03T09:07:20Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Dabiski materiāli]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531349 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|iezi|finansējuma veidu|Grants (nauda)}} [[Attēls:Gravel small stones.jpg|250px|right|thumb|No 5 līdz 15 mm diametra grants]] '''Grants''' ir [[iezis|iežu]] [[dēdēšana|dēdēšanā]] radies irdens vai rupjgraudains [[nogulumiezis]]. Tas sastāv no noapaļotiem iežu vai reizēm arī [[minerāls|minerālu]] drumslām. Drumslu diametrs svārstās no 5 līdz 70 [[milimetrs|mm]]. Galvenie grants veidi ir [[aluviālā grants|aluviālā]], [[marīnā grants|marīnā]] un [[fluvioglciālā grants]]. Arī Latvijā ir sastopamas visu galveno ģenētisko grants tipu [[iegula]]s. Granti izmanto ceļu būvdarbiem, pabērumiem zem ēku pamatiem un [[betons|betona]] izgatavošanai. Tās ir pelēkbrūnā krāsā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commonscat|Gravel|Grants}} {{Ģeoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Nogulumieži]] [[Kategorija:Ceļu segums]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] juktx4tz2wwazrdf8fqw6y7bm9e3otc 0 95528 4531145 4475296 2026-10-02T17:35:09Z Olgerts V 41522 vienīgā 4531145 wikitext text/x-wiki Šis ir '''Rīgas [[Zemgales priekšpilsēta]]s ielu uzskaitījums'''. Rīgas ielu sadalījums atbilstoši priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvajām teritorijām tika izveidots, lai atvieglotu tiesas piekritības noteikšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ljb.lv/?c=raksts&pid=62 |title=Rīgas ielu sadalījums atbilstoši priekšpilsētu izpilddirekciju administratīvajām teritorijām |access-date={{dat|2009|10|02||bez}} |archive-date={{dat|2007|06|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070630170124/http://www.ljb.lv/?c=raksts&pid=62 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgk.lv/documents/files/8314-rigas-ielu-alfabetiskaja-saraksta-mineto-ielu-sadalijums-atbilstosi-rigas-priekspilsetu-rajonu-izpilddirekciju-administrativajam-teritorijam|title=Rīgas ielu alfabētiskajā sarakstā minēto ielu sadalījums atbilstoši Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvajām teritorijām – Dokumenti – VGK|website=Virtuālais Grāmatvežu Klubs|access-date=2025-12-29|language=lv}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{columns |width=300px |col1= * [[Abavas iela (Rīga)|Abavas iela]] * [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] * [[Adulienas iela]] * [[Aizputes iela (Rīga)|Aizputes iela]] * [[Aizupes iela (Rīga)|Aizupes iela]] * [[Akaču iela (Rīga)|Akaču iela]] * [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]] * [[Aleksandra Bieziņa iela]] * [[Aleksandra Grīna bulvāris]] 7—15 (k—2) * [[Alsungas iela (Rīga)|Alsungas iela]] * [[Altonavas iela]] * [[Amālijas iela (Rīga)|Amālijas iela]] * [[Amulas iela (Rīga)|Amulas iela]] * [[Andreja Priedkalna iela]] * [[Anniņmuižas iela]] * [[Antenas iela]] * [[Apguldes iela]] * [[Apriķu iela (Rīga)|Apriķu iela]] * [[Āpšu iela (Rīga)|Āpšu iela]] * [[Apuzes iela]] * [[Ārlavas iela]] * [[Asītes iela]] * [[Asteres iela (Rīga)|Asteres iela]] * [[Astras iela (Rīga)|Astras iela]] * [[Atgāzenes iela]] * [[Atpūtas iela (Rīga)|Atpūtas iela]] * [[Augļu iela (Rīga)|Augļu iela]] * [[Augšzemes iela (Rīga)|Augšzemes iela]] * [[Augusta Spariņa iela]] * [[Aurenieku iela]] * [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] 1—13, 2—12 * [[Bārbeles iela (Rīga)|Bārbeles iela]] * [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]] * [[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]] * [[Baseina iela (Rīga)|Baseina iela]] * [[Basu iela]] * [[Bātas iela]] * [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] * [[Beberbeķu 5. līnija (Rīga)|Beberbeķu 5. līnija]] * [[Beberbeķu 6. līnija (Rīga)|Beberbeķu 6. līnija]] * [[Beberbeķu 7. līnija (Rīga)|Beberbeķu 7. līnija]] * [[Beberbeķu 9. līnija (Rīga)|Beberbeķu 9. līnija]] * [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]] 38—88 * [[Bērzlapu iela (Rīga)|Bērzlapu iela]] * [[Bērzupes iela]] * [[Beverīnas iela (Rīga)|Beverīnas iela]] * [[Bieķensalas iela]] * [[Biešu iela (Rīga)|Biešu iela]] * [[Bikstu iela (Rīga)|Bikstu iela]] * [[Bišu iela (Rīga)|Bišu iela]] * [[Blīdenes iela (Rīga)|Blīdenes iela]] * [[Boļeslava Sloskāna iela]] * [[Bramberģes iela]] * [[Brigādes iela]] * [[Briņģu iela (Rīga)|Briņģu iela]] * [[Brucenes iela]] * [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] * [[Bruknas iela (Rīga)|Bruknas iela]] * [[Brunavas iela]] * [[Bukaišu iela]] * [[Bukas iela]] * [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]] * [[Cepļa iela (Rīga)|Cepļa iela]] * [[Ceraukstes iela (Rīga)|Ceraukstes iela]] * [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]] * [[Cieceres iela (Rīga)|Cieceres iela]] * [[Ciema iela (Rīga)|Ciema iela]] * [[Cigoriņu iela (Rīga)|Cigoriņu iela]] * [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]] * [[Cīruļu iela (Rīga)|Cīruļu iela]] * [[Codes iela]] * [[Čuguna iela (Rīga)|Čuguna iela]] * [[Daibes iela (Rīga)|Daibes iela]] * [[Dāliju iela (Rīga)|Dāliju iela]] * [[Dandāles iela]] * [[Daudzeses iela]] * [[Dauguļu iela (Rīga)|Dauguļu iela]] * [[Dēļu iela]] * [[Dignājas iela (Rīga)|Dignājas iela]] * [[Dikļu iela (Rīga)|Dikļu iela]] * [[Dižozolu iela (Rīga)|Dižozolu iela]] <ref name="likumi.lv01">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=202762 Par nosaukumu piešķiršanu ielām Ziepniekkalnā un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536], likumi.lv</ref> * [[Dīķa iela (Rīga)|Dīķa iela]] * [[Dobeles iela (Rīga)|Dobeles iela]] * [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]] * [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] 4—10, 1—17 * [[Drustu iela (Rīga)|Drustu iela]] * [[Druvas iela (Rīga)|Druvas iela]] * [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa iela]] * [[Dzērveņu iela (Rīga)|Dzērveņu iela]] * [[Džeimsa Armitsteda iela]] * [[Džūkstes iela]] * [[Eduarda Smiļģa iela]] 5a—45, 8—54 * [[Elejas iela (Rīga)|Elejas iela]] * [[Engures iela (Rīga)|Engures iela]] * [[Ernestīnes iela]] * [[Ēbelmuižas iela]] <ref name="likumi.lv01" /> * [[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)|Friča Brīvzemnieka iela]] * [[Fridriha Candera iela]] * [[Gardenes iela (Rīga)|Gardenes iela]] * [[Garozes iela (Rīga)|Garozes iela]] * [[Gaviezes iela]] * [[Gramzdas iela]] * [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] * [[Grenču iela]] * [[Grobiņas iela (Rīga)|Grobiņas iela]] * [[Gulbenes iela (Rīga)|Gulbenes iela]] * [[Gulbju iela (Rīga)|Gulbju iela]] * [[Gumijas iela]] * [[Gustava iela]] * [[Ģimnastikas iela]] * [[Hermaņa iela]] * [[Ilmājas iela]] * [[Imantas 15. līnija]] * [[Imantas 16. līnija]] * [[Imantas 17. līnija]] * [[Imantas 18. līnija]] * [[Imulas iela (Rīga)|Imulas iela]] * [[Indriķa iela (Rīga)|Indriķa iela]] * [[Irbenes iela]] * [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] * [[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]] <ref>[http://www.delfi.lv/news/national/riga/ziepniekkalna-bus-islices-iela.d?id=32394581 Ziepniekkalnā būs Īslīces iela], delfi.lv, {{dat|2010|6|9|SK}}</ref> * [[Īvandes iela (Rīga)|Īvandes iela]] * [[Ivandes Kaijas iela]] * [[Īves iela (Rīga)|Īves iela]] * [[Jāņa Čakstes gatve (Rīga)|Jāņa Čakstes gatve]] <ref name="likumi.lv01" /> * [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] * [[Jaunmoku iela]] * [[Jaunpils iela (Rīga)|Jaunpils iela]] * [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |col2= * [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] * [[Kabiles iela (Rīga)|Kabiles iela]] * [[Kalētu iela]] * [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 14—172, 75—215 * [[Kaltuves iela]] * [[Kalvenes iela (Rīga)|Kalvenes iela]] * [[Kāļu iela]] * [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]] * [[Kaplavas iela (Rīga)|Kaplavas iela]] * [[Kapseļu iela]] * [[Kārklu iela (Rīga)|Kārklu iela]] * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] * [[Karpu iela (Rīga)|Karpu iela]] * [[Kartupeļu iela (Rīga)|Kartupeļu iela]] * [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] * [[Kauleņu iela (Rīga)|Kauleņu iela]] * [[Kazdangas iela (Rīga)|Kazdangas iela]] * [[Kazeņu iela (Rīga)|Kazeņu iela]] * [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]] * [[Koku iela (Rīga)|Koku iela]] * [[Kolkasraga iela (Rīga)|Kolkasraga iela]] * [[Komētas iela (Rīga)|Komētas iela]] * [[Konrāda iela]] * [[Kosas iela (Rīga)|Kosas iela]] * [[Kravas iela]] * [[Krotes iela (Rīga)|Krotes iela]] * [[Krūmiņsalas iela]] * [[Krūzes iela (Rīga)|Krūzes iela]] * [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] 2—8/10 * [[Kukšu iela (Rīga)|Kukšu iela]] * [[Kurmales iela (Rīga)|Kurmales iela]] * [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] * [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] * [[Ķekavas iela (Rīga)|Ķekavas iela]] * [[Ķemeru iela (Rīga)|Ķemeru iela]] * [[Ķērpju iela (Rīga)|Ķērpju iela]] * [[Ķivuļu iela (Rīga)|Ķivuļu iela]] * [[Labraga iela (Rīga)|Labraga iela]] * [[Lāceņu iela (Rīga)|Lāceņu iela]] * [[Laidzes iela (Rīga)|Laidzes iela]] * [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] * [[Lakšu iela (Rīga)|Lakšu iela]] * [[Lapotnes iela (Rīga)|Lapotnes iela]] * [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]] * [[Lauteres iela]] * [[Lavīzes iela]] * [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]] * [[Lestenes iela (Rīga)|Lestenes iela]] * [[Lībagu iela]] * [[Līdaku iela (Rīga)|Līdaku iela]] * [[Līdera iela]] * [[Liedes iela (Rīga)|Liedes iela]] * [[Lieģu iela]] * [[Lielirbes iela]] * [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]] * [[Liesmas iela (Rīga)|Liesmas iela]] * [[Lipaiķu iela]] * [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] * [[Līves iela (Rīga)|Līves iela]] * [[Lucavsalas iela (Rīga)|Lucavsalas iela]] * [[Ludviķa iela (Rīga)|Ludviķa iela]] * [[Lutriņu iela]] * [[Magoņu iela (Rīga)|Magoņu iela]] * [[Makša iela]] * [[Māllēpju iela (Rīga)|Māllēpju iela]] * [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] * [[Māras aleja (Rīga)|Māras aleja]] * [[Margaritas Stārastes iela]] * [[Margrietas iela]] 1—1a, 4—10 * [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] * [[Mazā Bauskas iela]] * [[Mazā Bišu iela]] * [[Mazā Cepļa iela]] * [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]] * [[Mazā Stērstu iela]] * [[Mazirbes iela (Rīga)|Mazirbes iela]] * [[Medus iela (Rīga)|Medus iela]] * [[Medzes iela (Rīga)|Medzes iela]] * [[Melleņu iela (Rīga)|Melleņu iela]] * [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] 1a—11, 2a—10 * [[Mēmeles iela (Rīga)|Mēmeles iela]] * [[Mērsraga iela (Rīga)|Mērsraga iela]] * [[Meteora iela]] * [[Mežkalna iela (Rīga)|Mežkalna iela]] * [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] * [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]] * [[Mīkleņu iela (Rīga)|Mīkleņu iela]] * [[Mikus iela]] * [[Misas iela (Rīga)|Misas iela]] * [[Mūkupurva iela]] * [[Mūkusalas iela]] * [[Nāras iela (Rīga)|Nāras iela]] * [[Naudītes iela (Rīga)|Naudītes iela]] * [[Neļķu iela (Rīga)|Neļķu iela]] * [[Neretas iela (Rīga)|Neretas iela]] * [[Nīgrandes iela (Rīga)|Nīgrandes iela]] * [[Nīkrāces iela (Rīga)|Nīkrāces iela]] * [[Nogāzes iela (Rīga)|Nogāzes iela]] * [[Nomales iela (Rīga)|Nomales iela]] * [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] 9—59, 10—64 * [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] * [[Olektes iela (Rīga)|Olektes iela]] * [[Olgas iela (Rīga)|Olgas iela]] * [[Olīvu iela (Rīga)|Olīvu iela]] * [[Ormaņu iela (Rīga)|Ormaņu iela]] * [[Ozolciema iela]] * [[Ozolnieku iela (Rīga)|Ozolnieku iela]] * [[Padures iela (Rīga)|Padures iela]] * [[Paltmales iela (Rīga)|Paltmales iela]] * [[Pampāļu iela (Rīga)|Pampāļu iela]] * [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas iela]] * [[Pastendes iela (Rīga)|Pastendes iela]] * [[Paula Lejiņa iela (Rīga)|Paula Lejiņa iela]] * [[Penkules iela (Rīga)|Penkules iela]] * [[Pērkones iela (Rīga)|Pērkones iela]] * [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]] * [[Pīpeņu iela (Rīga)|Pīpeņu iela]] * [[Planīcas iela (Rīga)|Planīcas iela]] * [[Platones iela (Rīga)|Platones iela]] * [[Plēnes iela (Rīga)|Plēnes iela]] * [[Pleskodāles iela]] * [[Plēsuma iela (Rīga)|Plēsuma iela]] * [[Plūmju iela (Rīga)|Plūmju iela]] * [[Posma iela (Rīga)|Posma iela]] * [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] * [[Priekules iela (Rīga)|Priekules iela]] * [[Puķu iela (Rīga)|Puķu iela]] 7—9, 8 |col3= * [[Pupuķu iela (Rīga)|Pupuķu iela]] * [[Purmsātu iela (Rīga)|Purmsātu iela]] * [[Putekšņu iela (Rīga)|Putekšņu iela]] * [[Putnu iela (Rīga)|Putnu iela]] * [[Rāceņu iela]] * [[Raņķa dambis]] * [[Raudas iela (Rīga)|Raudas iela]] * [[Raušu iela (Rīga)|Raušu iela]] * [[Reimermuižas iela]] * [[Remtes iela (Rīga)|Remtes iela]] * [[Rendas iela (Rīga)|Rendas iela]] * [[Rikšotāju iela (Rīga)|Rikšotāju iela]] * [[Rindzeles iela (Rīga)|Rindzeles iela]] * [[Rītausmas iela (Rīga)|Rītausmas iela]] * [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] * [[Rostokas iela]] * [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]] * [[Rudbāržu iela (Rīga)|Rudbāržu iela]] * [[Ruses iela (Rīga)|Ruses iela]] * [[Sabiles iela (Rīga)|Sabiles iela]] * [[Salgales iela (Rīga)|Salgales iela]] * [[Samnera Velsa iela]] <ref>[http://nra.lv/latvija/riga/54302-riga-bus-sahista-mihaila-tala-un-diplomata-samnera-velsa-iela.htm Rīgā būs šahista Mihaila Tāla un diplomāta Samnera Velsa iela], nra.lv, {{dat|2011|8|24|SK}}</ref> * [[Sapala iela (Rīga)|Sapala iela]] * [[Sapņu iela (Rīga)|Sapņu iela]] * [[Sārtes iela (Rīga)|Sārtes iela]] * [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] * [[Sātiņu iela (Rīga)|Sātiņu iela]] * [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] * [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] * [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] * [[Sērenes iela (Rīga)|Sērenes iela]] * [[Sieksātes iela (Rīga)|Sieksātes iela]] * [[Silenes iela (Rīga)|Silenes iela]] * [[Siltuma iela (Rīga)|Siltuma iela]] * [[Sīpeles iela]] * [[Sīpolu iela (Rīga)|Sīpolu iela]] * [[Skābeņu iela (Rīga)|Skābeņu iela]] * [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]] * [[Skrīnes iela (Rīga)|Skrīnes iela]] * [[Slampes iela (Rīga)|Slampes iela]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] 1—13b * [[Smārdes iela (Rīga)|Smārdes iela]] * [[Spāres iela (Rīga)|Spāres iela]] * [[Spārnu iela (Rīga)|Spārnu iela]] * [[Spirgus iela (Rīga)|Spirgus iela]] * [[Spoles iela (Rīga)|Spoles iela]] * [[Spulgas iela]] * [[Stabules iela (Rīga)|Stabules iela]] * [[Staburaga iela (Rīga)|Staburaga iela]] * [[Staignāja iela (Rīga)|Staignāja iela]] * [[Staipekņu iela (Rīga)|Staipekņu iela]] * [[Staļģenes iela (Rīga)|Staļģenes iela]] * [[Stāvā iela (Rīga)|Stāvā iela]] * [[Stelpes iela (Rīga)|Stelpes iela]] * [[Stendes iela (Rīga)|Stendes iela]] * [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]] * [[Strazdu iela (Rīga)|Strazdu iela]] * [[Struteles iela]] * [[Sūnu iela (Rīga)|Sūnu iela]] * [[Svētes iela (Rīga)|Svētes iela]] * [[Svilpes iela]] <ref name="likumi.lv01" /> * [[Svīres iela (Rīga)|Svīres iela]] * [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]] * [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves iela]] * [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]] * [[Talsu iela (Rīga)|Talsu iela]] * [[Taures iela (Rīga)|Taures iela]] * [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] * [[Tempļa iela (Rīga)|Tempļa iela]] * [[Teodora Hermanovska iela]] * [[Tēriņu iela]] * [[Tērvetes iela (Rīga)|Tērvetes iela]] * [[Tīraines iela (Rīga)|Tīraines iela]] * [[Tīreļa iela (Rīga)|Tīreļa iela]] * [[Tīruma iela (Rīga)|Tīruma iela]] * [[Torņakalna iela]] * [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] * [[Tumes iela (Rīga)|Tumes iela]] * [[Turlavas iela (Rīga)|Turlavas iela]] * [[Ugāles iela (Rīga)|Ugāles iela]] * [[Ulmales iela (Rīga)|Ulmales iela]] * [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]] * [[Ūpju iela (Rīga)|Ūpju iela]] * [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] 2/4—16 * [[Vadakstes iela (Rīga)|Vadakstes iela]] * [[Valdlauču iela]] * [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]] * [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] * [[Valgales iela (Rīga)|Valgales iela]] * [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]] 2, 3—5 * [[Valtaiķu iela (Rīga)|Valtaiķu iela]] * [[Vanagu iela (Rīga)|Vanagu iela]] * [[Vandzenes iela (Rīga)|Vandzenes iela]] * [[Vasaras iela (Rīga)|Vasaras iela]] * [[Vecaines iela (Rīga)|Vecaines iela]] * [[Vecauces iela (Rīga)|Vecauces iela]] * [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] * [[Vecsaules iela (Rīga)|Vecsaules iela]] * [[Vēja iela (Rīga)|Vēja iela]] * [[Velēnu iela (Rīga)|Velēnu iela]] * [[Ventas iela (Rīga)|Ventas iela]] * [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] * [[Vesera iela (Rīga)|Vesera iela]] * [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] * [[Viesītes iela (Rīga)|Viesītes iela]] * [[Vilkaines iela]] * [[Vilku iela (Rīga)|Vilku iela]] * [[Vilkupurva iela]] * [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] * [[Virgas iela (Rīga)|Virgas iela]] * [[Volguntes iela]] * [[Zalves iela (Rīga)|Zalves iela]] * [[Zaļenieku iela (Rīga)|Zaļenieku iela]] * [[Zāļu iela (Rīga)|Zāļu iela]] * [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] * [[Zaru iela (Rīga)|Zaru iela]] * [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] * [[Zebrenes iela (Rīga)|Zebrenes iela]] * [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu iela]] * [[Zemaišu iela (Rīga)|Zemaišu iela]] * [[Zemītes iela (Rīga)|Zemītes iela]] * [[Ziepju iela (Rīga)|Ziepju iela]] * [[Ziepniekkalna iela]] * [[Zolitūdes iela]] 33—111, 32—76 * [[Zuteņu iela (Rīga)|Zuteņu iela]] * [[Zvanu iela (Rīga)|Zvanu iela]] * [[Zvārdes iela (Rīga)|Zvārdes iela]] * [[Žubīšu iela (Rīga)|Žubīšu iela]] }} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas}} [[Kategorija:Rīgas ielu uzskaitījumi|`]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] o9d4m1lr6u7tsis16so6z891ur47uej 0 95744 4531347 3788963 2026-10-03T09:06:50Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Dabiski materiāli]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531347 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Champs DSC01381.JPG|thumb|250px|right|Rituļos sapresēti salmi]] [[Attēls:Matawa Straw Bale Library IMG 1443.JPG|thumb|250px|right|No salmu blokiem celta māja (ASV, Virdžīnijā)]] '''Salmi''' ir [[kultūraugs|kultūraugu]] atliekas pēc [[pļaušana|pļaujas]], nogriezti izkaltuši [[labība]]s [[stiebrs|stiebri]], kuriem [[kulšana|izkulti]] [[grauds|graudi]] jeb [[sēkla]]s. Reizēm par salmiem tiek saukti ne tikai graudaugu, bet arī [[lini|linu]], [[kaņepes|kaņepju]], [[rīsi|rīsu]], [[pākšaugi|pākšaugu]] u.c. kultūraugu stiebri. Mūsdienās graudaugu novākšana notiek mehanizēti. [[Labības kombains|Kombains]] nopļauj nogatavojušos labību, zemē atstājot [[sakne]]s un rugājus. Graudi kombainā tiek izkulti un nogādāti [[graudu kalte|kaltē]], bet salmus atstāj uz lauka. Ja salmus nav paredzēts savākt, tos sasmalcina un izkliedē pa lauku. Sasmalcināšana var notikt ar pašu kombainu, ja tas ir attiecīgi aprīkots, vai ar smalcinātājmašīnu. Pēc tam šos salmus [[aršana|iear]] zemē, kur tie kalpo kā [[mēslojums]]. Ja salmi paredzēti citai izmantošanai, tos transportēšanai sapresē rituļos vai ķīpās vai arī sasmalcina savācējpiekabē. == Pielietojums == * [[Apģērbs]] ** [[Salmu cepure]] * [[Biodegviela]]s ražošana * [[Biomasa]] * [[Celtniecība]] ** [[Salmu jumts]] ** [[Siena|Sienu]] bloki * Dekoratīvs materiāls * [[Dzīvnieku barība]] * [[Iepakojums]] * [[Kurināmais]] * [[Mēslojums]] * [[Papīrs|Papīra]] ražošana == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Labība]] [[Kategorija:Lauksaimniecības izejvielas]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] 5hdkkw96skwyglpo22cg4om16lu3km4 0 97551 4531032 4527255 2026-10-02T12:58:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531032 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Independence_Day_Parade_-_Flickr_-_Kerri-Jo_(215).jpg |214px]] | tauta = Turkmēņi<br />''Türkmenler'' | skaits = 8-9 miljoni | vieta = {{TKM}} 5 000 000<ref>https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tx.html#People {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070612214157/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tx.html#People |date={{dat|2007|06|12||bez}} }} CIA World Factbook Turkmenistan</ref><br /> {{IRN}} 1 800.000<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html#People |title=CIA World Factbook Iran |access-date={{dat|2009|10|28||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120203093100/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html#People }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnologue.com/14/show_language.asp?code=TCK |title=Ethnologue Turkmen A language of Turkmenistan |access-date={{dat|2009|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090212071900/http://www.ethnologue.com/14/show_language.asp?code=TCK |archivedate={{dat|2009|02|12||bez}} }}</ref><br /> {{AFG}} 1 000 000<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/af.html#People |title=CIA World Factbook Afghanistan |access-date={{dat|2009|10|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035637/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/af.html#People }}</ref><br /> {{PAK}} 60.000 <ref>[http://www.unhcr.org/cgi-bin/texis/vtx/home/opendoc.pdf?tbl=SUBSITES&page=SUBSITES&id=434fdc702 UNHCR: Census of Afghans in Pakistan]</ref><br />{{RUS}} 41 000 (2021)<ref>2002. gada Krievijas statistikas dati</ref><br />{{LAT}} 86 (2023) | valoda = [[turkmēņu valoda]] | reliģija = vairums [[musulmaņi]] | grupas = | radi = Citas [[tjurki|tjurku tautas]], tostarp [[uzbeki]], [[turki]] un [[gagauzi]] }}'''Turkmēņi''' ([[turkmēņu valoda|turkmēņu]]: ''Türkmenler'') ir viena no [[tjurki|tjurku]] tautām un [[Turkmenistāna]]s pamatiedzīvotāji, kā arī ievērojama minoritāte vairākās citās [[Centrālāzija]]s valstīs kā [[Afganistāna]] un [[Irāna]]. Turkmēņi pārsvarā runā [[turkmēņu valoda|turkmēņu valodā]].<ref>[http://www.lmp.ucla.edu/ UCLA Language Materials Project: ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060720065425/http://www.pavelicpapers.com/documents/odpor/index.html |date={{dat|2006|07|20||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pavelicpapers.com/documents/odpor/index.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2006|07|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20060720065425/http://www.pavelicpapers.com/documents/odpor/index.html}}[http://www.lmp.ucla.edu/Profile.aspx?LangID=68&menu=004 Turkmen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100609011541/http://www.lmp.ucla.edu/Profile.aspx?menu=004&LangID=68 |date={{dat|2010|06|09||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lmp.ucla.edu/Profile.aspx?menu=004&LangID=68 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|10|26||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100609011541/http://www.lmp.ucla.edu/Profile.aspx?menu=004&LangID=68}}</ref> Lielākā daļa turkmēņu ir [[Sunnītu islāms|sunnītu musulmaņi]], bet ir arī [[Šiītu islāms|šiītu]] minoritātes. == Nosaukums == Senos laikos sevi dēvēja par [[Oguzi|oguziem]], [[Viduslaiki|viduslaikos]] pārgāja uz pašnosaukumu "turkmēņi". Mūsdienu turkmēņu nācijas kodolu veidoja vietējās ciltis un tautas, tostarp oguzi un citi tjurki, kas dzīvoja mūsdienu Turkmenistānas un pārējās Centrālāzijas teritorijā. == Vēsture == Turkmēņu etnoģenēze galvenokārt saistīta ar [[Oguzi|oguziem]] — tjurku cilšu grupām, kas agrīnajos viduslaikos apdzīvoja plašas teritorijas uz ziemeļiem un austrumiem no [[Arāla jūra|Arāla jūras]] un [[Sirdarja|Sirdarjas]] baseinā. 8.—10. gadsimtā oguzi pakāpeniski pārvietojās uz dienvidiem un rietumiem, bet daļa no tiem palika teritorijās uz austrumiem no [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūras]]. Tieši no šīm oguzu grupām lielā mērā izveidojās mūsdienu turkmēņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iranicaonline.org/articles/khorasan-xxiii-turkic-dialects-of-khorasan/|title=Khorasan XXIII. Turkic Dialects of Khorasan|publisher=Encyclopædia Iranica|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}</ref> 10.—11. gadsimtā ievērojama oguzu daļa pieņēma [[Islāms|islāmu]]. No oguzu vidus nāca arī [[Seldžuki|Seldžuku]] dinastija, kuras vadībā 11. gadsimtā tjurku ciltis ieņēma [[Horasāna|Horasānu]], [[Irāna|Irānu]], Irāku un vēlāk lielu daļu [[Mazāzija|Mazāzijas]]. Savukārt tās oguzu grupas, kuras palika Kaspijas jūras austrumu piekrastē, [[Karakums|Karakuma]] tuksneša apkaimē un Horezmā, pakāpeniski izveidoja atsevišķu turkmēņu etnisko kopību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iranicaonline.org/articles/central-asia-xiv/|title=Central Asia XIV. Turkish-Iranian Language Contacts|publisher=Encyclopædia Iranica|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}</ref> Viduslaikos turkmēņi nebija politiski vienota tauta, bet dzīvoja daudzās ciltīs un cilšu apvienībās. Pie nozīmīgākajām vēlākajām turkmēņu cilšu grupām piederēja teki, jomuti, ersari, saliri, saryki un čaudori. Daļa turkmēņu saglabāja klejotāju un pusklejotāju dzīvesveidu, nodarbojoties galvenokārt ar lopkopību, bet oāžu un upju ieleju iedzīvotāji nodarbojās arī ar lauksaimniecību. 13. gadsimtā Vidusāziju iekaroja [[Mongoļu impērija]]. Mongoļu iebrukumi izjauca iepriekšējo politisko kārtību un izraisīja plašas iedzīvotāju pārvietošanās. Turkmēņu ciltis saglabājās Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Horezmā un Horasānā, bet atsevišķas grupas pārvietojās arī uz Irānu, [[Anatolija|Anatoliju]] un Tuvajiem Austrumiem. Vēlāk turkmēņi dažādos laikposmos nonāca [[Timurīdu valsts|Timurīdu]], Horezmas un citu reģiona valstu ietekmē. 16.—18. gadsimtā turkmēņu ciltis apdzīvoja galvenokārt teritoriju starp Kaspijas jūru, Horezmu, Horasānu un [[Amudarja|Amudarju]]. Politiski tās bieži saglabāja ievērojamu patstāvību, lai gan atsevišķos periodos formāli atradās [[Hivas haniste|Hivas hanistes]], [[Buhāras haniste|Buhāras hanistes]] vai Persijas valdnieku pakļautībā. Cilšu savstarpējie konflikti, cīņa par ganībām un ūdens avotiem, kā arī kari ar kaimiņvalstīm būtiski ietekmēja turkmēņu sabiedrības attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iranicaonline.org/articles/central-asia-vii/|title=Central Asia VII. In the 18th–19th Centuries|publisher=Encyclopædia Iranica|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}</ref> 19. gadsimtā pastiprinājās [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] ekspansija Vidusāzijā. Pēc Hivas hanistes pakļaušanas 1873. gadā Krievija arvien aktīvāk centās pārņemt kontroli arī pār turkmēņu apdzīvotajām zemēm. Sevišķi spēcīgu pretestību izrādīja teki. 1881. gada sākumā Krievijas karaspēks ģenerāļa Mihaila Skobeļeva vadībā ieņēma Gektepes cietoksni, un kaujā tika nogalināti vairāki tūkstoši turkmēņu. Gektepes sakāve kļuva par izšķirošu posmu turkmēņu zemju pakļaušanā Krievijas Impērijai. 1881. gadā lielākā daļa mūsdienu Turkmenistānas teritorijas tika iekļauta Krievijas Impērijas [[Aizkaspijas apgabals|Aizkaspijas apgabalā]]. 1884. gadā Krievija pārņēma kontroli pār Mervas oāzi, un līdz 19. gadsimta beigām gandrīz visas tagadējās Turkmenistānas turkmēņu zemes atradās Krievijas pārvaldē. Pēc [[Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] un Krievijas pilsoņu kara reģionā nostiprinājās padomju vara. 1924. gadā, Padomju Savienībā īstenojot Vidusāzijas nacionāli teritoriālo robežu pārkārtošanu, tika izveidota [[Turkmēnijas PSR]], kas kļuva par vienu no [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] republikām. Šajā periodā tika veicināta turkmēņu nacionālās identitātes institucionalizācija, izveidota standartizēta literārā valoda, paplašināta izglītības sistēma un izveidotas republikas pārvaldes iestādes. 1920. un 1930. gados padomju kolektivizācija būtiski mainīja tradicionālo turkmēņu sabiedrību. Klejotāju un pusklejotāju grupas tika piespiedu kārtā pārvietotas uz pastāvīgām apmetnēm, lopkopība un lauksaimniecība tika kolektivizēta, bet tradicionālo cilšu elites politiskā ietekme tika ierobežota. Vienlaikus padomju vara vērsās pret islāma institūcijām un tradicionālajām reliģiskajām praksēm. Padomju periodā Turkmēnijas teritorijā strauji attīstījās kokvilnas audzēšana, dabasgāzes un naftas ieguve, kā arī pilsētu infrastruktūra. Tomēr turkmēņu sabiedrībā saglabājās cilšu un reģionālās identitātes, kas arī vēlāk turpināja ietekmēt sabiedriskās un politiskās attiecības. 1991. gada 27. oktobrī pēc Padomju Savienības sabrukuma [[Turkmenistāna]] pasludināja neatkarību. Turkmēņi kļuva par neatkarīgās valsts titulnāciju. Vienlaikus ievērojamas turkmēņu kopienas joprojām dzīvo [[Irāna|Irānā]], [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] un citās Vidusāzijas un Tuvo Austrumu valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iranicaonline.org/articles/turkmens-language/|title=Turkmens of Persia II. Language|publisher=Encyclopædia Iranica|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}</ref> == Turkmēņi ārpus Turkmenistānas == [[Irāna|Irānā]] turkmēņi dzīvo [[Golestāna|Golestānas]] un [[Ziemeļhorasāna|Ziemeļhorasānas]] provincēs. [[Afganistāna|Afganistānā]] viņi dzīvo galvenokārt valsts ziemeļu daļā. Nelielas turkmēņu kopienas dzīvo arī [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] un citās [[Vidusāzija|Vidusāzijas valstīs]]. Turkmēņi [[Eiropa|Eiropā]] veido salīdzinoši nelielu, bet daudzveidīgu diasporu, kas izveidojusies pēdējās desmitgadēs. [[Vācija]] ir viena no galvenajām valstīm, kurā dzīvo ievērojama turkmēņu diaspora. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} == Atsauces == {{Atsauces}} <!--Kategorijas--> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turkmenistānas tautas]] [[Kategorija:Afganistānas tautas]] [[Kategorija:Irānas tautas]] [[Kategorija:Tjurki]] 8zu48ppmgt7xfejwac0zjtmlkhbqpge 0 98175 4531069 714280 2026-10-02T15:08:44Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Ford C-MAX]] to [[Ford C-Max]] 4531069 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ford C-Max]] 4vjqbfwvjoavfovlw8ibu7plvzkwfwi 0 101718 4531252 4527785 2026-10-03T00:57:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531252 wikitext text/x-wiki '''Ādams''' ir vīriešu priekšvārds. "Ādams" [[ivrits|ebreju valodā]] nozīmē "cilvēks" jeb "vīrs". [[Vecā derība|Vecās Derības]] 1. Mozus grāmatā lietotais vārds ir tuvs ivrita vārdam ''adamah'' (zeme), no kā putekļiem Dievs izveidojis cilvēku. Latviešu [[kalendārs|kalendārā]] Ādama vārdadiena ir [[24. decembris|24. decembrī]]. == Izplatība Latvijā == Pēc Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2016. gada 31. decembrī Latvijā Latvijas Iedzīvotāju reģistrā bija reģistrētas 194 personas ar vārdu ''Ādams''.<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/?id=137&query=%C4%80dams pmlp.gov.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307024745/http://pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze?id=137 |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze?id=137 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307024745/http://pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze?id=137}} datu bāzes stāvoklis uz: 31.12.2016.</ref> == Varianti == * Adam * Ādam (persiešu) * Adem (turku, arābu) * Adamo * Adams * Adamus == Cilvēki == * [[Ādams]], atbilstoši [[Bībele]]i, [[Tora]]i un [[Korāns|Korānam]] ir Dieva radītais pirmais cilvēks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100527063252/http://www.vardadienas.lv/vards/adams/956 vardadienas.lv] {{DEFAULTSORT:Adams}} [[Kategorija:Vīriešu vārdi]] gg0r3xwjoazb151ndvwxmm5f7pbhmyk 0 102073 4531377 4466690 2026-10-03T10:39:04Z Pirags 3757 4531377 wikitext text/x-wiki {{Ūdenskrituma infokaste | name = Ventas rumba | photo = Ventas rumba, 13.05.2012.jpg | photo_width = 250 | photo_caption = | map_type = Latvija | relief = jā | map_caption = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 05 | latNS = N | longd = 21 | longm = 58 | longs = 44 | longEW = E | region = | location = [[Kuldīga]] | type = | elevation = | height = 2,2 m | height_longest = | number_drops = 1 | width = 100—270 m | average_width = | watercourse = [[Venta]] | average_flow = | world_rank = }} '''Ventas rumba''' ir platākais [[ūdenskritums]] [[Eiropa|Eiropā]].<ref>[http://www.latvia.travel/lv/udenskritums-ventas-rumba Ventas rumba] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514211042/http://www.latvia.travel/lv/udenskritums-ventas-rumba |date={{dat|2011|05|14||bez}} }}, www.latvia.travel</ref> Atrodas uz [[Venta]]s [[Kuldīga|Kuldīgā]]. Rumbas platums ir atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110 m, [[pali|palu]] laikā sasniedz pat 270 m, augstums — 1,6—2,2 m.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ventas rumba |url=http://visitkuldiga.com/ventas-rumba/ |website=visitkuldiga.com |publisher=Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs |accessdate={{dat|2021|10|28||bez}}}}</ref> Pārgāzi veido līkloču līnija. Ventas rumba ir [[dabas piemineklis]] un ietilpst [[Ventas ielejas dabas liegums|Ventas ielejas dabas liegumā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |title=dabasretumi.lv |access-date={{dat|2009|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090812114753/http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |archivedate={{dat|2009|08|12||bez}} }}</ref> == Vēsture == Kurzemes hercogs [[Jēkabs Ketlers]] upes labajā krastā lika izrakt ūdenskrituma apvedceļu, taču dolomīts bijis pārāk ciets un vienīɡi pavasaros kanālā ieplūst palu ūdens, veidojot Mārtiņa salu. 1825. gadā pēc inženiera [[Aleksejs Rokasovskis|Alekseja Rokasovska]] projekta sāka būvēt [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanālu]], ko pārtrauca 1831. gadā, kanāla paliekas ir daļēji saɡlabājušās. == Folklora == Hercogs licis uzspridzināt ūdenskritumu, bet sākušas plaisāt pils sienas, tādēļ viņš atteicies no šīs domas. === Ventas rumbas rašanās nostāsts === [[Attēls:20140421-01(Vimbu lekšana Ventas rumbā).jpg|thumb|Vimbu lekšana Ventas rumbā]] {{cquote|Laikā, kad tika būvēta Kuldīgas bruņinieku pils, Ventā rumbas nebija. Materiāls pils un mūra būvniecībai tika iegūts no upes gultnes, jo tas bija vienkāršākais veids, kā iegūt dolomītu, līdz brīdim, kad izveidojās rumba. Vietā, kur ir rumba, strauji mainās upes gultne. Dziļums mainās no 50&nbsp;cm līdz 2m. Ja dolomīta ieguve tiktu turpināta, ūdens līmenis izmainītos un kuģošana pa Ventu uz augšu nebūtu iespējama, tāpēc hercogs apstādināja dolomīta ieguves projektu un sāka rakt apvedkanālu ap Mārtiņsalu.}} === Teika === {{cquote|Velns apņēmies aizbērt Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu un apkārtni. Viņš pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus Ventas pie Briežu brasla, kur pulka akmeņu, un saņēmis lielu, lielu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pilsētai un steidzies pēc otras, te piepeši nodārdējis tāds troksnis, ka turienes latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas - redz: Ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka Velns te ķērnājies. Bet kā nu līdzēties? Aizskrējis uz vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iedziedājies kā gailis. Gailis atmodies, domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, un dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja bija izcēlusies pie Kuldīgas Ventas rumba, bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu šis akmeņu klēpis tikām gulējis, gulējis, kamēr pārvērties par kaļķiem.}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Venta Rapid|Ventas rumba}} [[Kategorija:Kuldīga]] [[Kategorija:Latvijas ūdenskritumi]] [[Kategorija:Venta]] sif659ksjsdccerqkhgqmwithqusme0 4531378 4531377 2026-10-03T10:39:27Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4531378 wikitext text/x-wiki {{Ūdenskrituma infokaste | name = Ventas rumba | photo = Ventas rumba, 13.05.2012.jpg | photo_width = 250 | photo_caption = | map_type = Latvija | relief = jā | map_caption = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 05 | latNS = N | longd = 21 | longm = 58 | longs = 44 | longEW = E | region = | location = [[Kuldīga]] | type = | elevation = | height = 2,2 m | height_longest = | number_drops = 1 | width = 100—270 m | average_width = | watercourse = [[Venta]] | average_flow = | world_rank = }} '''Ventas rumba''' ir platākais [[ūdenskritums]] [[Eiropa|Eiropā]].<ref>[http://www.latvia.travel/lv/udenskritums-ventas-rumba Ventas rumba] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514211042/http://www.latvia.travel/lv/udenskritums-ventas-rumba |date={{dat|2011|05|14||bez}} }}, www.latvia.travel</ref> Atrodas uz [[Venta]]s [[Kuldīga|Kuldīgā]]. Rumbas platums ir atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110 m, [[pali|palu]] laikā sasniedz pat 270 m, augstums — 1,6—2,2 m.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ventas rumba |url=http://visitkuldiga.com/ventas-rumba/ |website=visitkuldiga.com |publisher=Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs |accessdate={{dat|2021|10|28||bez}}}}</ref> Pārgāzi veido līkloču līnija. Ventas rumba ir [[dabas piemineklis]] un ietilpst [[Ventas ielejas dabas liegums|Ventas ielejas dabas liegumā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |title=dabasretumi.lv |access-date={{dat|2009|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090812114753/http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |archivedate={{dat|2009|08|12||bez}} }}</ref> == Vēsture == Kurzemes hercogs [[Jēkabs Ketlers]] upes labajā krastā lika izrakt ūdenskrituma apvedceļu, taču dolomīts bijis pārāk ciets un vienīɡi pavasaros kanālā ieplūst palu ūdens, veidojot Mārtiņa salu. 1825. gadā pēc inženiera [[Aleksejs Rokasovskis|Alekseja Rokasovska]] projekta sāka būvēt [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanālu]], ko pārtrauca 1831. gadā, kanāla būves paliekas ir daļēji saɡlabājušās. == Folklora == Hercogs licis uzspridzināt ūdenskritumu, bet sākušas plaisāt pils sienas, tādēļ viņš atteicies no šīs domas. === Ventas rumbas rašanās nostāsts === [[Attēls:20140421-01(Vimbu lekšana Ventas rumbā).jpg|thumb|Vimbu lekšana Ventas rumbā]] {{cquote|Laikā, kad tika būvēta Kuldīgas bruņinieku pils, Ventā rumbas nebija. Materiāls pils un mūra būvniecībai tika iegūts no upes gultnes, jo tas bija vienkāršākais veids, kā iegūt dolomītu, līdz brīdim, kad izveidojās rumba. Vietā, kur ir rumba, strauji mainās upes gultne. Dziļums mainās no 50&nbsp;cm līdz 2m. Ja dolomīta ieguve tiktu turpināta, ūdens līmenis izmainītos un kuģošana pa Ventu uz augšu nebūtu iespējama, tāpēc hercogs apstādināja dolomīta ieguves projektu un sāka rakt apvedkanālu ap Mārtiņsalu.}} === Teika === {{cquote|Velns apņēmies aizbērt Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu un apkārtni. Viņš pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus Ventas pie Briežu brasla, kur pulka akmeņu, un saņēmis lielu, lielu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pilsētai un steidzies pēc otras, te piepeši nodārdējis tāds troksnis, ka turienes latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas - redz: Ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka Velns te ķērnājies. Bet kā nu līdzēties? Aizskrējis uz vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iedziedājies kā gailis. Gailis atmodies, domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, un dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja bija izcēlusies pie Kuldīgas Ventas rumba, bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu šis akmeņu klēpis tikām gulējis, gulējis, kamēr pārvērties par kaļķiem.}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Venta Rapid|Ventas rumba}} [[Kategorija:Kuldīga]] [[Kategorija:Latvijas ūdenskritumi]] [[Kategorija:Venta]] ot87zf7sqpsjqozpos01qzd4vqnmndq 0 102161 4531040 4218163 2026-10-02T13:06:25Z Uldis s 26307 4531040 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Miezis|Miezis}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Normunds Miezis | vārds_orig = | attēls = Miezis rd6 4thEUIO.JPG | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Normunds Miezis 2008. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{flaga|Latvija|PSRS}} [[Latvijas PSR]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Olaine]] | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Normunds Miezis''' (dzimis {{dat|1971|05|11}}) ir [[Latvija]]s [[šahs|šahists]], [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]]. Starptautiskais lielmeistars kopš [[1997]]. gada. Ir ilggadīgs Latvijas izlases šahā dalībnieks, kurš divpadsmit reizes piedalījies [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādēs]] (1998-2014, 2022-2026). == Nozīmīgākās sacensības == * [[1991]]. gads, 1. vieta [[1991. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[2006. gads|2006]]. gads, 1. vieta [[2006. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]]. * 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 104. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> * 2023. gada jūlijā [[Viljandi]] izcīnījis 2. vietu [[Ilmars Rauds|Ilmara Rauda]] memoriālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1941/miezim-otra-vieta-rauda-memoriala-labs-sniegums-ari-valdatam-un-vingrim/ |title=Miezim otrā vieta Rauda memoriālā; labs sniegums arī Valdatam un Vingrim |access-date={{dat|2023|07|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230713121915/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1941/miezim-otra-vieta-rauda-memoriala-labs-sniegums-ari-valdatam-un-vingrim/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Šaha ārējās saites| fide = | chessgames = | 365chess = | chesstempo= | chess-db= | iccf= | olimp = | olimp2 = | olimp3 = | olimp4 = | olimp5 = | olimpw = | olimp2w = | olimp3w = }} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Šahs-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Miezis, Normunds}} [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Olaines novadā dzimušie]] eqailtlc564320lclmnesdmenkvzjnt 0 102979 4531110 4438256 2026-10-02T17:03:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531110 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vecpiebalga | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Vecpiebalga ev.lut. church.jpg | image_caption = Vecpiebalgas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvija#Cēsu novads | pushpin_label_position = top | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Vecpiebalgas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 3,04 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2192&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 501 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 03 | lats = 43 | latNS = N | longd = 25 | longm = 48 | longs = 39 | longEW = E | elevation_m = 215 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4122 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vecpiebalga''' (agrāk arī '''Piebalga'''<ref>[http://maps.mapywig.org/m/Baltic_states_maps/Small_scale_maps/NLL241_Latvijas_satiksmes_ce%c4%bcu_karte_1928-k_001_ktl1-3-124_3.jpg Latvijas labāko ceļu karte 1928.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230816220051/http://maps.mapywig.org/m/Baltic_states_maps/Small_scale_maps/NLL241_Latvijas_satiksmes_ce%C4%BCu_karte_1928-k_001_ktl1-3-124_3.jpg |date={{dat|2023|08|16||bez}} }} http://maps.mapywig.org {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250323210233/http://maps.mapywig.org/ |date={{dat|2025|03|23||bez}} }}</ref>) ir [[ciems]] [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Cēsu novads|Cēsu novadā]], [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] centrs. Izvietojusies vēsturiskajā [[Piebalga]]s novadā starp [[Alauksts|Alauksta]] un [[Inesis|Ineša]] ezeriem autoceļu [[P30]] un [[P33]] krustojumā. Attālums līdz [[Madona]]i — 37 km, līdz [[Cēsis|Cēsīm]] — 49 km, līdz [[Rīga]]i — 128 km. Vecpiebalgā atrodas pagasta administrācija, vidusskola, kultūras nams (celts kā Labdarības biedrības nams 1887. gadā), bibliotēka, aptieka, [[Vecpiebalgas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], [[Antons Austriņš|A. Austriņa]] memoriālais muzejs, tūrisma informācijas centrs. Ģeogrāfiski Vecpiebalga atrodas [[Vidzemes augstiene]]s centrālajā daļā, [[Piebalgas pauguraine|Piebalgas paugurainē]]. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1987. gada ir iekļautas aizsargājamā dabas teritorijā [[Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidus|Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū]]. == Vēsture == [[Attēls:Piebalgas baznīca un pilsdrupas.jpg|thumb|left|250px|Vecpiebalgas skats 18. gadsimtā (no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] krājuma)]] Veidojusies senā [[Vecpiebalgas pilskalns|Piebalgas]] pilskalna tuvumā. Netālu no pilskalna 14. gadsimta sākumā uzcelta [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa]] [[Piebalgas pils]]. Pils pirmoreiz tika sagrauta [[Livonijas karš|Livonijas karā]] 1577. gadā, vēlāk atjaunota, bet jau 18. gadsimtā no pils bija palikušas tikai drupas. Tās atrodas dažus simtus metru uz dienvidiem no Cēsu-Madonas ceļa un baznīcas.<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/vecpiebalgas_pilsdrupas/ Vecpiebalgas pils]</ref> Pakalna virsotnē starp [[Alauksts|Alaukstu]] un [[Tauns (ezers)|Taunu]] (apmēram 3 km no pils) izveidojās senākās [[Vecpiebalgas muiža]]s (Vecmuiža — ''Althof'') centrs.<ref>Iepazīsti Cēsu novadu! Cēsu rajona padome. Cēsis. 2001. 161. lpp.</ref> [[Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskā baznīca|Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskās baznīcas]] ēku neogotikas stilā uzcēla no 1839. līdz 1845. gadam, viens no būvuzņēmējiem bijis [[Mārcis Sārums]]. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 20. septembrī Sarkanās armijas uzbrukuma laikā vācu karavīri uzspridzināja baznīcas torni, pēc kara baznīca tika pamesta sagrūšanai. Baznīcu atjaunoja no 1995. līdz 1997. gadam pēc arhitektes [[Ausma Skujiņa|Ausmas Skujiņas]] projekta.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=277 www.lelb.lv]</ref> Vecpiebalgas draudzes skolu uzcēla 1860.—1864. gadā, tās ēku daļēji sagrāva soda ekspedīcijas karavīri [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas laikā. Pēc 1920. gada agrārās reformas skolu pārcēla uz nacionalizēto Vecpiebalgas muižas kungu māju un bijušo miertiesneša māju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18705/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2014|12|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304205640/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18705/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Skolas ēku atjaunoja 1931.—1940. gadā. 1933. gadā Vecpiebalgai tika piešķirts [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|221 |1970|299 |1979|382 |1989|651 |2000|683 |2011|544 |2021|443 }} ===Ievērojamas personības === Vecpiebalgā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Atis Kronvalds]] (1837—1875), publicists, valodnieks un pedagogs * [[Reinis Kaudzīte]] (1839—1920), rakstnieks un skolotājs * [[Matīss Kaudzīte]] (1848—1926), rakstnieks un skolotājs * [[Fridrihs Rubenis]] (1902—1945), Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks * [[Pēteris Avens]] (1882—1951), latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks * [[Kārlis Skalbe]] (1879—1945), latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis. == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Vecpiebalgas pagasts]] * [[Vecpiebalgas novads]] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Novadu centri}} {{Vecpiebalgas pagasta ciemi}} {{Cēsu apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vecpiebalga| ]] [[Kategorija:Vecpiebalgas pagasts]] [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] 7019j6uewcnpq4e1a4qlolvz4uhjfu0 0 103064 4531164 4529422 2026-10-02T17:53:30Z Kleivas 2704 4531164 wikitext text/x-wiki {{novec|Igaunijas krona pie novecojušiem kodiem}} '''ISO 4217''' ir starptautisks standarts, kas ar trīs burtu kodu palīdzību apraksta [[nauda]]s vienības. Standartu noteikusi [[ISO|Starptautiskā standartizācijas organizācija]] un tas ir saistošs [[banka|banku]] biznesā visā pasaulē. Šim standartam ir piešķirts arī Latvijas nacionālā standarta statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/lb-valutu-kursi/latvijas-bankas-koteto-valutu-nosaukumu-un-kodu-saraksts |title=Latvijas Bankas kotēto valūtu nosaukumu un kodu saraksts |access-date={{dat|2014|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140404222309/http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/lb-valutu-kursi/latvijas-bankas-koteto-valutu-nosaukumu-un-kodu-saraksts |archivedate={{dat|2014|04|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140404222309/http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/lb-valutu-kursi/latvijas-bankas-koteto-valutu-nosaukumu-un-kodu-saraksts |date={{dat|2014|04|04||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvs.lv/lv/products/11769|title=LVS ISO 4217:2003|publisher=SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojs|access-date={{dat|2016|04|02||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607080621/https://www.lvs.lv/lv/products/11769}}</ref> == Aktīvie kodi == Tālāk ir aktīvais oficiālo ISO 4217 kodu un naudas vienību saraksts.<ref>Valūtu nosaukumi no "Jaunais pasaules ģeogrāfijas atlants", SIA karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīga, 2009</ref> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%" |- ! Kods !! Num !! {{nowrap|E<ref name="ReferenceA">Decimālciparu skaits.</ref>}} !! Valūta !! Valstis un teritorijas, kas lieto šo valūtu |- | AED || 784 || 2 || [[Apvienoto Arābu Emirātu dirhems]] || [[Apvienotie Arābu Emirāti]] |- | AFN || 971 || 2 || [[Afganistānas afgāns|Afgāns]] || [[Afganistāna]] |- | ALL || 008 || 2 || [[Albānijas leks|Leks]] || [[Albānija]] |- | AMD || 051 || 0 || [[Armēnijas drams|Drams]] || [[Armēnija]] |- | ANG || 532 || 2 || [[Nīderlandes Antiļu guldenis]] || [[Nīderlandes Antiļas]] |- | AOA || 973 || 1 || [[Kvanza]] || [[Angola]] |- | ARS || 032 || 2 || [[Argentīnas peso]] || [[Argentīna]] |- | AUD || 036 || 2 || [[Austrālijas dolārs]] || [[Austrālija]], [[Austrālijas Antarktiskā Teritorija]], [[Ziemsvētku Sala]], [[Kokosu (Kīlinga) Salas]], [[Hērda Sala un Makdonalda Salas]], [[Kiribati]], [[Nauru]], [[Norfolka (sala)|Norfolka]], [[Tuvalu]] |- | AWG || 533 || 2 || [[Arubas guldenis]] || [[Aruba]] |- | AZN || 944 || 2 || [[Azerbaidžānas manats]] || [[Azerbaidžāna]] |- | BAM || 977 || 2 || [[Bosnijas un Hercegovinas konvertējamā marka|Konvertējamā marka]] || [[Bosnija un Hercegovina]] |- | BBD || 052 || 2 || [[Barbadosas dolārs]] || [[Barbadosa]] |- | BDT || 050 || 2 || [[Bangladešas taka]] || [[Bangladeša]] |- | BGN || 975 || 2 || [[Bulgārijas leva|Leva]] || [[Bulgārija]] |- | BHD || 048 || 3 || [[Bahreinas dinārs]] || [[Bahreina]] |- | BIF || 108 || 0 || [[Burundi franks]] || [[Burundi]] |- | BMD || 060 || 2 || [[Bermudas dolārs]] || [[Bermuda]] |- | BND || 096 || 2 || [[Brunejas dolārs]] || [[Bruneja]], [[Singapūra]] |- | BOB || 068 || 2 || [[Boliviano]] || [[Bolīvija]] |- | BOV || 984 || 2 || Bolīvijas mvdols (fondu kods) || [[Bolīvija]] |- | BRL || 986 || 2 || [[Brazīlijas reals]] || [[Brazīlija]] |- | BSD || 044 || 2 || [[Bahamu dolārs]] || [[Bahamu Salas]] |- | BTN || 064 || 2 || [[Ngultrums]] || [[Butāna]] |- | BWP || 072 || 2 || [[Botsvānas pula|Pula]] || [[Botsvāna]] |- | BYR || 974 || 0 || [[Baltkrievijas rublis]] || [[Baltkrievija]] |- | BZD || 084 || 2 || [[Belizas dolārs]] || [[Beliza]] |- | CAD || 124 || 2 || [[Kanādas dolārs]] || [[Kanāda]] |- | CDF || 976 || 2 || [[Kongo franks]] || [[Kongo Demokrātiskā Republika]] |- | CHE || 947 || 2 || [[WIR Bank|WIR eiro]] ([[papildvalūta]]) || [[Šveice]] |- | CHF || 756 || 2 || [[Šveices franks]] || [[Šveice]], [[Lihtenšteina]] |- | CHW || 948 || 2 || [[WIR Bank|WIR franks]] ([[papildvalūta]]) || [[Šveice]] |- | CLF || 990 || 0 || [[Unidad de Fomento]] (fondu kods) || [[Čīle]] |- | CLP || 152 || 0 || [[Čīles peso]] || [[Čīle]] |- | CNY || 156 || 1 || [[Ķīnas juaņs|Juaņs]] || [[Ķīnas Tautas Republika]] |- | COP || 170 || 0 || [[Kolumbijas peso]] || [[Kolumbija]] |- | COU || 970 || 2 || [[Unidad de Valor Real]] || [[Kolumbija]] |- | CRC || 188 || 2 || [[Kostarikas kolons|Kolons]] || [[Kostarika]] |- | CUP || 192 || 2 || [[Kubas peso]] || [[Kuba]] |- | CVE || 132 || 2 || [[Kaboverdes eskudo]] || [[Kaboverde]] |- | CZK || 203 || 2 || [[Čehijas krona]] || [[Čehija]] |- | DJF || 262 || 0 || [[Džibutijas franks]] || [[Džibutija]] |- | DKK || 208 || 2 || [[Dānijas krona]] || [[Dānija]], [[Fēru Salas]], [[Grenlande]] |- | DOP || 214 || 2 || [[Dominikānas peso]] || [[Dominikāna]] |- | DZD || 012 || 2 || [[Alžīrijas dinārs]] || [[Alžīrija]] |- | EGP || 818 || 2 || [[Ēģiptes mārciņa]] || [[Ēģipte]] |- | ERN || 232 || 2 || [[Eritrejas nakfa|Nakfa]] || [[Eritreja]] |- | ETB || 230 || 2 || [[Etiopijas birra|Birra]] || [[Etiopija]] |- | EUR || 978 || 2 || [[Eiro]] || 20 [[Eiropas Savienība]]s valstis ([[Austrija]], [[Beļģija]], [[Francija]], [[Grieķija]], [[Horvātija]], [[Igaunija]], [[Īrija]], [[Itālija]], [[Kipra]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Luksemburga]], [[Malta]], [[Nīderlande]], [[Portugāle]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]], [[Somija]], [[Spānija]], [[Vācija]]); [[Andora]], [[Kosova]], [[Monako]], [[Melnkalne]], [[Sanmarino]], [[Vatikāns]] |- | FJD || 242 || 2 || [[Fidži dolārs]] || [[Fidži]] |- | FKP || 238 || 2 || [[Folklenda Salu mārciņa]] || [[Folklenda Salas]] |- | GBP || 826 || 2 || [[Sterliņu mārciņa]] || [[Apvienotā Karaliste]], [[Menas Sala]], [[Džērsija]], [[Gērnsija]], [[Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas]], [[Britu Antarktiskā Teritorija]], [[Indijas Okeāna Britu teritorija]] |- | GEL || 981 || 2 || [[Gruzijas lars|Lars]] || [[Gruzija]] |- | GHS || 936 || 2 || [[Cedi]] || [[Gana]] |- | GIP || 292 || 2 || [[Gibraltāra mārciņa]] || [[Gibraltārs]] |- | GMD || 270 || 2 || [[Dalasi]] || [[Gambija]] |- | GNF || 324 || 0 || [[Gvinejas franks]] || [[Gvineja]] |- | GTQ || 320 || 2 || [[Gvatemalas kecals|Kecals]] || [[Gvatemala]] |- | GYD || 328 || 2 || [[Gajānas dolārs]] || [[Gajāna]] |- | HKD || 344 || 2 || [[Honkongas dolārs]] || [[Honkonga]] |- | HNL || 340 || 2 || [[Hondurasas lempira|Lempira]] || [[Hondurasa]] |- | HTG || 332 || 2 || [[Haiti gurds|Gurds]] || [[Haiti]] |- | HUF || 348 || 2 || [[Forints]] || [[Ungārija]] |- | IDR || 360 || 0 || [[Indonēzijas rūpija]] || [[Indonēzija]] |- | ILS || 376 || 2 || [[Izraēlas šekelis]] || [[Izraēla]] |- | INR || 356 || 2 || [[Indijas rūpija]] || [[Butāna]], [[Indija]] |- | IQD || 368 || 0 || [[Irākas dinārs]] || [[Irāka]] |- | IRR || 364 || 0 || [[Irānas riāls]] || [[Irāna]] |- | ISK || 352 || 0 || [[Islandes krona]] || [[Islande]] |- | JMD || 388 || 2 || [[Jamaikas dolārs]] || [[Jamaika]] |- | JOD || 400 || 3 || [[Jordānijas dinārs]] || [[Jordānija]] |- | JPY || 392 || 0 || [[Japānas jena|Jena]] || [[Japāna]] |- | KES || 404 || 2 || [[Kenijas šiliņš]] || [[Kenija]] |- | KGS || 417 || 2 || [[Kirgizstānas soms|Soms]] || [[Kirgizstāna]] |- | KHR || 116 || 0 || [[Kambodžas riels|Riels]] || [[Kambodža]] |- | KMF || 174 || 0 || [[Komoru franks]] || [[Komoras]] |- | KPW || 408 || 0 || [[Ziemeļkorejas vona]] || [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika]] |- | KRW || 410 || 0 || [[Dienvidkorejas vona]] || [[Korejas Republika]] |- | KWD || 414 || 3 || [[Kuveitas dinārs]] || [[Kuveita]] |- | KYD || 136 || 2 || [[Kaimanu Salu dolārs]] || [[Kaimanu Salas]] |- | KZT || 398 || 2 || [[Tenge]] || [[Kazahstāna]] |- | LAK || 418 || 0 || [[Laosas kips|Kips]] || [[Laosa]] |- | LBP || 422 || 0 || [[Libānas mārciņa]] || [[Libāna]] |- | LKR || 144 || 2 || [[Šrilankas rūpija]] || [[Šrilanka]] |- | LRD || 430 || 2 || [[Libērijas dolārs]] || [[Libērija]] |- | LSL || 426 || 2 || [[Lesoto loti]] || [[Lesoto]] |- | LYD || 434 || 3 || [[Lībijas dinārs]] || [[Lībija]] |- | MAD || 504 || 2 || [[Marokas dirhems]] || [[Maroka]], [[Rietumsahāra]] |- | MDL || 498 || 2 || [[Moldovas leja]] || [[Moldova]] |- | MGA || 969 || 0.7 || [[Malgašu ariari]] || [[Madagaskara]] |- | MKD || 807 || 2 || [[Denars]] || [[Ziemeļmaķedonija]] |- | MMK || 104 || 0 || [[Kjats]] || [[Mjanma]] |- | MNT || 496 || 2 || [[Tugriks]] || [[Mongolija]] |- | MOP || 446 || 1 || [[Makao pataka|Pataka]] || [[Makao]] |- | MRU || 478 || 0.7 || [[Ugija]] || [[Mauritānija]] |- | MUR || 480 || 2 || [[Maurīcijas rūpija]] || [[Maurīcija]] |- | MVR || 462 || 2 || [[Rufija]] || [[Maldīvija]] |- | MWK || 454 || 2 || [[Malāvijas kvača|Kvača]] || [[Malāvija]] |- | MXN || 484 || 2 || [[Meksikas peso]] || [[Meksika]] |- | MXV || 979 || 2 || [[Mexican Unidad de Inversion]] (UDI) (fondu kods) || [[Meksika]] |- | MYR || 458 || 2 || [[Malaizijas ringits]] || [[Malaizija]] |- | MZN || 943 || 2 || [[Mozambikas metikals|Metikals]] || [[Mozambika]] |- | NAD || 516 || 2 || [[Namībijas dolārs]] || [[Namībija]] |- | NGN || 566 || 2 || [[Naira]] || [[Nigērija]] |- | NIO || 558 || 2 || [[Nikaragvas kordoba|Kordoba]] || [[Nikaragva]] |- | NOK || 578 || 2 || [[Norvēģijas krona]] || [[Norvēģija]], [[Buvē Sala]], [[Karalienes Modas Zeme]], [[Pētera I Sala]] |- | NPR || 524 || 2 || [[Nepālas rūpija]] || [[Nepāla]] |- | NZD || 554 || 2 || [[Jaunzēlandes dolārs]] || [[Jaunzēlande]], [[Kuka Salas]], [[Niue]], [[Pitkērna]], [[Tokelau]] |- | OMR || 512 || 3 || [[Omānas riāls]] || [[Omāna]] |- | PAB || 590 || 2 || [[Panamas balboa|Balboa]] || [[Panama]] |- | PEN || 604 || 2 || [[Peru sols|Sols]] || [[Peru]] |- | PGK || 598 || 2 || [[Papua-Jaungvinejas kina|Kina]] || [[Papua-Jaungvineja]] |- | PHP || 608 || 2 || [[Filipīnu peso]] || [[Filipīnas]] |- | PKR || 586 || 2 || [[Pakistānas rūpija]] || [[Pakistāna]] |- | PLN || 985 || 2 || [[Zlots]] || [[Polija]] |- | PYG || 600 || 0 || [[Paragvajas gvarani|Gvarani]] || [[Paragvaja]] |- | QAR || 634 || 2 || [[Kataras riāls]] || [[Katara]] |- | RON || 946 || 2 || [[Rumānijas leja]] || [[Rumānija]] |- | RSD || 941 || 2 || [[Serbijas dinārs]] || [[Serbija]] |- | RUB || 643 || 2 || [[Krievijas rublis]] || [[Krievija]], [[Abhāzija]], [[Dienvidosetija]] |- | RWF || 646 || 0 || [[Ruandas franks]] || [[Ruanda]] |- | SAR || 682 || 2 || [[Saūda riāls]] || [[Saūda Arābija]] |- | SBD || 090 || 2 || [[Zālamana Salu dolārs]] || [[Zālamana Salas]] |- | SCR || 690 || 2 || [[Seišelu rūpija]] || [[Seišelas]] |- | SDG || 938 || 2 || [[Sudānas mārciņa]] || [[Sudāna]] |- | SEK || 752 || 2 || [[Zviedrijas krona]]|| [[Zviedrija]] |- | SGD || 702 || 2 || [[Singapūras dolārs]] || [[Singapūra]], [[Bruneja]] |- | SHP || 654 || 2 || [[Svētās Helēnas Salas mārciņa]] || [[Svētās Helēnas Sala]] |- | SLL || 694 || 0 || [[Sjerraleones leone|Leone]] || [[Sjerraleone]] |- | SOS || 706 || 2 || [[Somālijas šiliņš]] || [[Somālija]] |- | SRD || 968 || 2 || [[Surinamas dolārs]] || [[Surinama]] |- | STD || 678 || 0 || [[Santomes un Prinsipi dobra|Dobra]] || [[Santome un Prinsipi]] |- | SYP || 760 || 2 || [[Sīrijas mārciņa]] || [[Sīrija]] |- | SZL || 748 || 2 || [[Lilangeni]] || [[Svatini]] |- | THB || 764 || 2 || [[Bats]] || [[Taizeme]] |- | TJS || 972 || 2 || [[Somoni]] || [[Tadžikistāna]] |- | TMT || 934 || 2 || [[Turkmenistānas manats|Manats]] || [[Turkmenistāna]] |- | TND || 788 || 3 || [[Tunisijas dinārs]] || [[Tunisija]] |- | TOP || 776 || 2 || [[Paanga]] || [[Tonga]] |- | TRY || 949 || 2 || [[Jaunā Turcijas lira|Turcijas lira]] || [[Turcija]], [[Ziemeļkipra]] |- | TTD || 780 || 2 || [[Trinidādas un Tobāgo dolārs]] || [[Trinidāda un Tobāgo]] |- | TWD || 901 || 1 || [[Jaunais Taivānas dolārs]] || [[Ķīnas Republika|Taivāna]] |- | TZS || 834 || 2 || [[Tanzānijas šiliņš]] || [[Tanzānija]] |- | UAH || 980 || 2 || [[Ukrainas hrivna]] || [[Ukraina]] |- | UGX || 800 || 0 || [[Ugandas šiliņš]] || [[Uganda]] |- | USD || 840 || 2 || [[ASV dolārs]] || [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[ASV Samoa]], [[ASV Virdžīnas]], [[Bermuda]], [[Britu Virdžīnas]], [[Indijas Okeāna Britu teritorija]], [[Ekvadora]], [[Salvadora]], [[Guama]], [[Haiti]], [[Māršala Salas]], [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]], [[Ziemeļu Marianas Salas]], [[Palau]], [[Panama]], [[Puertoriko]], [[Austrumtimora]], [[Tērksas un Kaikosas]] |- | USN || 997 || 2 || ASV dolārs (nākamās dienas) (fondu kods) || [[Amerikas Savienotās Valstis]] |- | USS || 998 || 2 || ASV dolārs (šīs dienas) (fondu kods) || [[Amerikas Savienotās Valstis]] |- | UYU || 858 || 2 || [[Urugvajas peso]] || [[Urugvaja]] |- | UZS || 860 || 2 || [[Uzbekistānas soms]] || [[Uzbekistāna]] |- | VEF || 937 || 2 || [[Venecuēlas bolivars]] || [[Venecuēla]] |- | VND || 704 || 0 || [[Vjetnamas dongs|Dongs]] || [[Vjetnama]] |- | VUV || 548 || 0 || [[Vatu]] || [[Vanuatu]] |- | WST || 882 || 2 || [[Samoa tala]] || [[Samoa]] |- | XAF || 950 || 0 || [[Centrālāfrikas CFA franks]] || [[Kamerūna]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Kongo Republika]], [[Čada]], [[Ekvatoriālā Gvineja]], [[Gabona]] |- | XAG || 961 || . || [[Sudrabs]] (viena [[Trojas unce]]) || |- | XAU || 959 || . || [[Zelts]] (viena [[Trojas unce]]) || |- | XBA || 955 || . || [[Eiropas kompozītā vienība]] (EURCO) (obligāciju tirgus vienība) || |- | XBB || 956 || . || [[Eiropas monetārā vienība]] (E.M.U.-6) (obligāciju tirgus vienība) || |- | XBC || 957 || . || [[Eiropas 9. konta vienība]] (E.U.A.-9) (obligāciju tirgus vienība) || |- | XBD || 958 || . || [[Eiropas 17. konta vienība]] (E.U.A.-17) (obligāciju tirgus vienība) || |- | XCD || 951 || 2 || [[Austrumkarību dolārs]] || [[Angilja]], [[Antigva un Barbuda]], [[Dominika]], [[Grenāda]], [[Montserrata]], [[Sentkitsa un Nevisa]], [[Sentlūsija]], [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] |- |XCG |532 |2 |Karību guldenis |[[Kirasao]], [[Sintmārtena]] |- | XDR || 960 || . || [[Speciālās aizņēmuma tiesības]] (SDR) || [[Starptautiskais Valūtas fonds]] |- | XFU || Nil || . || [[UIC franks]] || [[International Union of Railways|Starptautiskā dzelzceļu savienība]] |- | XOF || 952 || 0 || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (BCEAO) || [[Benina]], [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]], [[Gvineja-Bisava]], [[Mali]], [[Nigēra]], [[Senegāla]], [[Togo]] |- | XPD || 964 || . || [[Pallādijs]] (viena [[Trojas unce]]) || |- | XPF || 953 || 0 || [[CFP franks]] || [[Franču Polinēzija]], [[Jaunkaledonija]], [[Volisa un Futuna]] |- | XPT || 962 || . || [[Platīns]] (viena [[Trojas unce]]) || |- | XTS || 963 || . || kods rezervēts testēšanai || |- | XXX || 999 || . || nav valūtas || |- | YER || 886 || 0 || [[Jemenas riāls]] || [[Jemena]] |- | ZAR || 710 || 2 || [[Dienvidāfrikas rands]] || [[Dienvidāfrika]] |- | ZMK || 894 || 0 || [[Zambijas kvača|Kvača]] || [[Zambija]] |- | ZWL || 932 || 2 || [[Zimbabves dolārs]] || [[Zimbabve]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.iso.org/iso/en/prods-services/popstds/currencycodeslist.html ISO 4217 oficiālais saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080819183925/http://www.iso.org/iso/en/prods-services/popstds/currencycodeslist.html |date={{dat|2008|08|19||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.currency-iso.org/ ISO 4217 Uzturēšanas aģentūra] {{en ikona}} [[Kategorija:ISO standarti|4217]] [[Kategorija:LVS standarti|4217]] [[Kategorija:Nauda]] kytrvul7z7k61ijr9f7hrlvbxufl3np 0 103796 4531345 4470443 2026-10-03T09:06:02Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Materiāli]]; pievienoju [[Kategorija:Dabiski materiāli]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531345 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Letokruhy buků v hornopožárském lese (006).JPG|thumbnail|235px|[[Dižskābarži|Dižskābarža]] baļķis]] '''Koksne''' ir daudzu augstāko [[augi|augu]] ([[kokaugi|kokaugu]]) [[stumbrs|stumbru]] un [[zars|zaru]] daļa, kas atrodas zem [[miza]]s. [[Mežsaimniecība|Mežsaimniecībā]] un [[kokapstrāde|kokapstrādē]] ar koksni saprot slāņaino, poraino materiālu starp [[koks|koka]] mizu un [[serde|serdi]].<ref name="ZTV"/> [[Botānika|Botānikā]] par koksni sauc sekundāro [[ksilēma|ksilēmu]] — [[audi|audus]], kas veidojas no prokambija vai [[kambijs|kambija]] un pa kuriem uz augšu plūst [[ūdens]] ar tajā izšķīdušām kokam nepieciešamajām vielām. Atšķirībā no [[lūksne]]s jeb floēmas, kas arī veidojas no kambija, koksne pamatā sastāv no atmirušām [[šūna|šūnām]] ar bieziem, cietiem [[šūnapvalks|šūnapvalkiem]]. To sastāvā ir galvenokārt [[celuloze]], [[hemicelulozes]] un [[lignīns|lignīns]]. == Koksnes struktūra un gadskārtas == [[Attēls:Douglasie.jpg|thumbnail|175px|[[Duglāzija]]s koksne, kurai redzamas gadskārtas]] Koksni veidojošās šūnas ir sakārtotas divās orientētās sistēmās. Vairums no šūnām ir orientētas aksiāli, aptuveni sakārtotas [[stumbrs|stumbra]] vai [[sakne]]s garākās ass virzienā. Atlikušās šūnas ir orientētas radiāli, perpendikulāri garākajai asij. Aksiālās jeb gareniskās šūnu sistēmas funkcijas ir kokam nepieciešamo vielu un ūdens vadīšana. [[Skujkoki]]em šo sistēmu galvenokārt veido [[traheīda]]s ar nelielu [[parenhīma|parenhīmu]] šūnu daudzumu. [[Lapkoki]]em aksiālo šūnu sistēmu veido ne tikai traheīdas un parenhīmas, bet arī [[vadaudu šūna]]s un [[šķiedršūna]]s. Vadaudi ir viena no lapkoku koksnes visatšķirīgākajām pazīmēm, jo parasti tie diametrā spēj palielināt savus izmērus. Radiālā sistēma gan skujkokiem, gan lapkokiem sastāv no [[parenhīma]]s šūnām. Tās sakopojas koksnes staros, pa kurām no [[lūksne]]s uz stumbra vai saknes iekšpusi tiek pārvadītas kokam nepieciešamās vielas. Viens no faktoriem, kas ietekmē koksnes pieaugumu ir sezonalitāte – augšana ir atkarīga no temperatūras un nokrišņu daudzuma, tāpēc koksnē var pamanīt dažādus augšanas ciklus, kā rezultātā veidojas gadskārtas. Gadskārtu var iedalīt divās daļās – agrīnajā jeb pavasara koksnē un vēlīnajā jeb rudens koksnē<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Handbook of Wood Chemistry and Wood Composites|last=Rowell|first=Roger M.|publisher=CRC Press|year=2013|isbn=9781439853801}}</ref>.Agrīnās koksnes traheīdas ir gaišas, to šūnu dobumi ir lielāki salīdzinājumā ar šūnapvalku. Savukārt, vēlīnās koksnes traheīdas ir neregulāras, to dobumi ir vairāk saspiesti un kopumā šūnas izskatās tumšākas. Agrīnā koksne veidojas no agra pavasara līdz vasaras sākumam, savukārt vēlīnā koksne sāk veidoties vasaras otrajā pusē<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Fundamentals of Tree Ring Research|url=https://archive.org/details/fundamentalsoftr0000spee|last=Speer|first=James H.|publisher=The University of Arizona Press|year=2010|isbn=|location=Tucson}}</ref>. Agrīnās koksnes šūnas pilda galvenokārt vielu apmaiņas funkciju, savukārt, vēlīnā vairāk atbild par balsta funkciju veikšanu<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Augu morfoloģija un anatomija|last=Bumbura|first=Milda|publisher=Zvaigzne ABC|year=1967|location=Rīga}}</ref>. == Koksnes šūnu veidošanās == Viens no faktoriem, kas nodrošina koka augšanu, ir meristematiskie jeb veidotājaudi, kas ražo šūnas un spēj diferencēties. Meristēmas, pēc to atrašanās novietojuma augā, iedalās apikālajās un laterālajās <ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Augu fizioloģija. Funkcijas un mijiedarbība ar vidi|last=Ieviņš|first=Ģederts|publisher=Latvijas Universitāte|year=2016|isbn=9789934180910|location=Rīga|pages=}}</ref>Apikālā meristēma atrodas sakņu un stumbra dzinumu galos, tā atbild par primāro augšanu un tajā notiek intensīva šūnu dalīšanās, savukārt laterālā meristēma sastāv no vaskulārā kambija un korķa kambija<ref name=":3" />.Laterālā meristēma sastāv no vaskulārā kamAgrīnās koksnes šūnas pilda galvenokārt vielu apmaiņas funkciju, savukārt, vēlīnā vairāk atbild par balsta funkciju veikšanu bija un korķa kambija. Vaskulārais kambijs ir plāns šūnu slānis, kas atrodas starp mizu un koksni, un tā funkcija ir sekundārā augšana. Vaskulārā kambija šūnām daloties, veidojas koksnes šūnas, kas novietojas virzienā uz centru, bet lūksnes šūnas atrodas virzienā uz iekšējo mizu. Korķa kambijs veido korķa slāni jeb peridrmu<ref name=":1" />. Atkarībā no tā, kādā virzienā šūnas veidojas, izšķir divu veidu kambija iniciālšūnas. Vārpstveida iniciālšūnas (''fusiform initial cells'') veido pieaugumu aksiālā virzienā, bet staru iniciālšūnas (''ray initial cells'') veido koksnes staru un citas šūnas radiālā virzienā<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Han|first=Kyung-Hwan|date=2001. gada aprīlis|title=Molecular Biology of Secondary Growth|url=http://210.101.116.28/W_files/kiss2/05801620_pv.pdf|journal=Journal of Plant Biotechnology|volume=Vol.3(2)|pages=45-57}}{{Novecojusi saite}}</ref>. [[Attēls:Parastās priedes (Pinus sylvestris) koksnes šķērsgriezuma attēls.jpg|thumb|496x496px|Parastās priedes (Pinus Sylvestris) koksnes šķērsgriezuma attēls. 1. pārejas zona starp agrīno un vēlīno koksni, 2. vēlīnās koksnes traheīdas, 3. agrīnās koksnes traheīdas, 4. sveķu aile, 5. koksnes stars]] == Koksnes stari un to veidošanās == Radiālā virzienā caur ksilēmu veidojas koksnes stari, kas sastāv no izstieptām šūnu kārtām un tie ir tipiski, bieži sastopami elementi koksnē<ref name=":2" />. Tie veidojas vaskulārā kambijā no staru veidojošām meristematiskām šūnām<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Plant Anatomy|last=Mauseth|first=James D.|publisher=The Blackburn press|year=1988|isbn=1932846174|location=Austin}}</ref>. Skujkoku ksilēmai, tai skaitā parastās priedes koksnei, ir sastopami divu veidu koksnes stari – homogēnie, kas sastāv tikai no parenhīmas šūnām un heterogēnie, kuru sastāvā ir koksnes staru parenhīmas šūnas un trahejas<ref name=":0" />. Koksnes stari ir nozīmīgs elements kokaugu ksilēmā, jo tie veic transporta un uzglabāšanas funkciju. Koksnes stari spēj uzglabāt nestrukturālo ogļhidrātu rezerves, transportē fotosintēzes produktus un metaboliskos atkritumproduktus uz kodolkoksni<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lenka|first=Plavcová|date=2015|title=The Role of Xylem Parenchyma in the Storage and Utilization of Nonstructural Carbohydrates|url=https://doi.org/10.1007/978-3-319-15783-2_8|journal=Springer, Cham|pages=|via=}}</ref>. Līdzīgi gadskārtu platumam, koksnes staru daudzums koksnē, kas atkarīgs no ksiloģenēzes, ir jutīgs pret meteoroloģiskajiem faktoriem, bet faktoru kopums var būt atkarīgs no reģiona, kurā koks aug<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eckstein|first=D.|date=2013|title=A new star – but why just parenchyma for dendroclimatology?|url=|journal=New Phytologist|volume=(2013) 198|pages=486-495|via=}}</ref>. Skujkokos, kam ir raksturīga sveķu veidošanās, ir atrodamas sveķu ailes. Tās ir viens no koksnes elementiem, pēc kuriem anatomiski ir iespējams atšķirt dažādas skujkoku ģintis<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wu|first=Hong|date=1997|title=Compative anatomy of resin ducts of the Pinaceae|journal=Trees|volume=11|pages=135–143 (1997)|via=}}</ref>. Sveķu ailes var būt novietotas gan horizontālā, gan vertikālā stāvoklī, veidojot sveķu aiļu trīsdimensionālu sistēmu<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ferreira|first=Angel T. Boschiero|date=2012|title=Anatomical aspects of resin canals and oleoresin production in pine trees|url=|journal=[[ResearchGATE]]|volume=2012|pages=9-24|via=}}</ref>. Tās satur [[Dziedzerepitēlijs|dziedzerepitēliju]] (parenhīmas šūnas), kas izdala sveķus un no ārpuses tās apņem koksnes parenhīmas šūnas ar uzbiezinātiem un pārkoksnētiem šūnapvalkiem<ref name=":2" />. Sveķu ailes var atrasties radiālā virzienā, kur tās novietotas koksnes staru šūnās, vai arī aksiāli novietotas pret koksnes šūnām<ref>{{Grāmatas atsauce|title=An Introduction to Plant Structure and Development|last=Beck|first=Charles B.|publisher=Cambridge University Press|year=2010|isbn=9780511844683}}</ref>. == Koksnes ķīmiskais sastāvs == Koksnes sastāv galvenokārt no organiskajām vielām, ko sastāda ogleklis (C), ūdeņradis (H), skābeklis (O) un slāpeklis (N). Divas galvenās vielas, kas sastāda koksni, ir celuloze (aptuveni 40-45%) un hemiceluloze (15-25 %), kopīgi veidojot savienojumus, ko sauc par holocelulozi (sausā koksnē tā sastāda 65-70%). Šie polimēri sastāv no D-glikozes, D-mannozes, D-galaktozes, D-ksilozes, L-arabinozes, D-glikuronskābes un L-ramnozes. Koksne satur arī citus polimērus, piemēram, cieti un pektīnu<ref name=":0" />. Koksne tiek plaši pielietota dažādās industrijās tieši to ķīmisko īpašību dēļ. Celulozi izmanto, galvenokārt papīra ražošanā, lignīnu izmanto kā izejmateriālu dažādu produktu, piemēram līmes ražošanā. Koksnes ķīmiskā sastāva izmantošana atšķiras, atkarībā no koka sugas, jo katrai sugai ir specifisks ķīmiskais sastāvs un to proporcionālais sadalījums<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Luostarinen|first=Katri|date=2019|title=Chemical composition of wood and its connection with wood anatomy in Betula pubescens|url=https://doi.org/10.1080/02827581.2019.1662939|journal=Scandinavian Journal of Forest Research|volume=34(12)|pages=1-8|via=}}</ref>. == Skujkoku un lapkoku koksne == Lapkoku koksni dažreiz dēvē par cietkoksni, savukārt skujkoku koksni varētu nosaukt par mīkstkoksni. Lai gan vispārīgi tas ir pareizi, atsevišķu lapkoku koksne ir mīkstāka par skujkokiem. Koksnes cietumu nosaka pēc tā, cik viegli ir to [[zāģēšana|zāģēt]]. == Aplieva un kodolkoksne == Aplieva, arī gremzdi, ir jaunizveidojusies koksnes daļa, kas atrodas starp koksni un [[lūksna|lūksni]]. Tā ir koksnes dzīvā daļa, pa kuru tiek pārvadītas kokam nepieciešamās vielas. Parasti aplieva ir gaišākā krāsā nekā kodolkoksne. Kodolkoksne ir koku un citu kokaugu vecākā, neaktīvā, kā arī centrālā koksne. Kodolkoksne uzņem [[eļļa|eļļas]], [[sveķi|sveķus]], [[tanīns|tanīnu]] un citas vielas. == Iespaidotā koksne == [[Attēls:Reaction Wood of Picea Abies.jpg|thumbnail|200px|[[Parastā egle|Egles]] iespaidotā koksne]] Zaru un stumbra noliekšanās rezultātā veidojās īpaša veida koksne, kas tiek saukta par iespaidoto vai reaktīvo koksni. Vispārīgi tā mēģina atgriezt koka stumbru vertikālā stāvoklī. == Māzeri == Ja koksne veidojas punveida izaugums ar izlocītu šķiedru, tad veidojas tā sauktie māzeri. Māzeri parasti samazina [[kokmateriāli|kokmateriālu]] kvalitāti un vērtību. == Skatīt arī == * [[Kokapstrāde]] * [[Kokgriešana]] * [[Malka]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ZTV">{{grāmatas atsauce | title= Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca | location= R | publisher= Norden AB | year= 2001 |page= 335}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augi]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] [[Kategorija:Celtniecības materiāli]] p3rmrmtnk3vmy56cdi73x2m15qhdmkg 0 104827 4531308 4173133 2026-10-03T07:04:56Z Meistars Joda 781 4531308 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Nikolajs Galdiņš | vārds_orig = | attēls = Nikolajs Galdins.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Nikolajs Galdiņš 1945. gadā (autors H.Hofmans) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1902 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 09 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Rīga]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 05 | m_vieta = [[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg|border|22px]] [[Krievijas PFSR]], [[Ļeņingrada]]<br />(tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmbannführer'' (pulkvežleitnants) [[Attēls:SS-Obersturmbannführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = 1919 — 1940<br />1942 — 1945 | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = [[42. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = Kara skola <small>(1924. g.)</small><br />Augstākā karaskola <small>(1927. g.)</small> | apbalvojumi = Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa<ref name="ie6">[[Valdības Vēstnesis]] [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=VVS/1930/05/17&ChunkNum=-1&ID=Ar00109&PageLabel=1 "Valsts prezidenta rīkojums Nr. 16." (17.05.30)]{{Novecojusi saite}} (rīkojums datēts ar 16. maija datumu)</ref><br />Rumānijas Kroņa IV šķiras ordenis<ref name="ie2">Valdības Vēstnesis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=VVS/1938/03/30&ChunkNum=-1&ID=Ar00101&PageLabel=1 "Valsts prezidenta 125. rīkojums" (30.03.38.)]{{Novecojusi saite}} (rīkojums datēts ar 28. marta datumu)</ref><br />[[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]]<br />[[Dzelzs krusts]] (I un II šķiras)<br />[[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)|Tuvcīņas nozīme]] (sudraba)<br /> [[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]] (sudraba)<br />[[Ievainojuma nozīme]] (melnā)<ref name="ie7">[http://www.ritterkreuztraeger-1939-45.de/Waffen-SS/G/Galdins-Nikolajs.htm Ritterkreuzträger Nikolajs Galdins] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110104231047/http://ritterkreuztraeger-1939-45.de/Waffen-SS/G/Galdins-Nikolajs.htm |date={{dat|2011|01|04||bez}} }} {{de ikona}}</ref><ref>[http://www.frontkjemper.info/show_person.php?P_ID=640 www.frontkjemper.info]{{Novecojusi saite}} {{no ikona}}</ref> | cits_darbs = }} }} '''Nikolajs Galdiņš''' ({{dat|1902|10|09|N}} — {{dat|1945|10|05|N}}) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dalībnieks. [[Trešais reihs|Trešā reiha]] augstākā militārā apbalvojuma [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieka krusta]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis 1902. gadā [[Rīga|Rīgā]]. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada [[12. jūlijs|12. jūlijā]] brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]],<ref name="ie4">[http://forum.axishistory.com/viewtopic.php?f=38&t=20345&start=0 Axis History Forum (Vilis Janums & Nikolajs Galdins)] {{en ikona}}</ref><ref name="ie3">[[Ventas Balss]] [http://data.lnb.lv/nba01/VentasBalss/1945/VentasBalss1945-011.pdf "Bruņinieka krusts trim latviešiem" (06.02.45.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070611193727/http://data.lnb.lv/nba01/VentasBalss/1945/VentasBalss1945-011.pdf |date={{dat|2007|06|11||bez}} }}</ref> pēc kara palika militārajā dienestā. 1922. gadā iestājās Kara skolā.<ref name="ie3"/> 1924. gadā Galdiņš pabeidza Kara skolu ar I šķiru kā labākais kadets Kājnieku nodaļā, iegūstot virsleitnanta pakāpi.<ref>Valdības Vēstnesis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=VVS/1924/09/01&ChunkNum=-1&ID=Ar00100&PageLabel=1 "Valsts prezidenta pavēle armijai un flotei Nr. 301." (01.09.24.)]{{Novecojusi saite}}</ref> Nozīmēts [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulkā]] par [[vads (armija)|vada]] komandieri.<ref name="ie4"/><ref name="ie3"/> Turpinājis izglītoties Kara akadēmiskajos kursos (no 1935. gada [[Augstākā karaskola]]), kurus pabeidza 1927. gadā.<ref name="ie3"/><ref>[[Juris Ciganovs]] [http://www.la90.lv/?&top=-1&id=42 ''1920.-1940. Uzplaukuma laiks''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100210001617/http://www.la90.lv/ |date={{dat|2010|02|10||bez}} }}</ref> Tā paša gada [[17. novembris|17. novembrī]] paaugstināts pat virsleitnantu (skaitot no 1. septembra).<ref>Valdības Vēstnesis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=VVS/1927/11/17&ChunkNum=-1&ID=Ar00101&PageLabel=1 "Valsts prezidenta pavēle armijai un flotei № 117." (18.11.27.)]{{Novecojusi saite}} (pavēle datēta ar 16. janvāra datumu)</ref> [[1933]]. gada janvārī viņu pārcēla no [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]s 6. Rīgas kājnieku pulka uz Armijas štāba operatīvo daļu,<ref>[[Latvijas Kareivis]] [http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1933/LatvijasKareivis1933-014.pdf "Oficiālā daļa. Valsts prezidenta pavēle armijai un flotei Nr. 404." (18.01.33.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305024140/http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1933/LatvijasKareivis1933-014.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} (pavēle datēta ar 16. janvāra datumu)</ref> vēlāk uz Armijas štāba Informācijas daļu.<ref name="ie2"/><ref name="ie5">Latvijas izlūkdienesti 1919-1940: 664 likteņi (redaktore, korektore Vija Kaņepe). Rīga:LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2001., 295. lpp. {{ISBN|9984-643-29-8}}</ref> 1935. gada 16. novembrī paaugstināts par kapteini (skaitot no 1. septembra).<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1935/11/17&ChunkNum=-1&ID=Ar00202&PageLabel=2 "Oficiālā Daļa. Valsts prezidenta 330. pavēle armijai un flotei" (17.11.27.)]{{Novecojusi saite}} (pavēle datēta ar 16. novembra datumu)</ref> No 1938. līdz 1939. gadam pildīja arī militārā instruktora pienākumus Rīgas 2. vidusskolā.<ref name="ie4"/> Apbalvots ar Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu un Rumānijas Kroņa IV šķiras ordeni.<ref name="ie6"/><ref name="ie2"/> Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā, kad [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latviju]], viņš bija Armijas štāba Informācijas daļas I nodaļas (ārējā izlūkošana) priekšnieka pulkvežleitnanta [[Andrejs Blaus|Andreja Blaua]] palīgs.<ref name="ie5"/> Pēc Latvijas armijas pārveidošanas par 24. teritoriālo korpusu neilgu laiku dienēja šī korpusa 181. strēlnieku divīzijā kā 195. strēlnieku pulka komandieris.<ref name="ie4"/> 1941. gada 14. jūnijā Nikolaja Galdiņa brāli arestēja un deportēja uz [[Noriļska|Noriļsku]], kur gāja bojā [[Noriļlags|Noriļlagā]] ({{val|ru|Норильлаг}}).<ref name="ie4"/><ref>[http://www.memorial.krsk.ru/martirol/gal.htm Красноярское общество "Мемориал"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080304195142/http://www.memorial.krsk.ru/martirol/gal.htm |date={{dat|2008|03|04||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1941. gadā, kad [[Trešais reihs|Vācija]] [[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā|okupēja Latviju]], viņš iestājās kārtības dienestā, kur bija [[rota (armija)|rotas]] komandieris. 1943. gada aprīlī, kad martā bija izveidota [[2. latviešu SS brīvprātīgo brigāde]] (vēlākā 19. ieroču SS grenadieru divīzija), Galdiņu nozīmēja par šīs brigādes [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. grenadieru pulka]] komandiera [[Voldemārs Veiss|Voldemāra Veisa]] [[adjutants|adjutantu]], bet oktobrī iecēla par 42. pulka II [[bataljons|bataljona]] komandieri.<ref name="ie3"/> 15. decembrī iecelts par šī pulka komandieri.<ref name="ie4"/> 1944. gada 30. janvārī paaugstināts par šturmbanfīreru. Šī paša gada 19. oktobrī apbalvots ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā.<ref name="ie7"/> 31. decembrī paaugstināts par oberšturmbanfīreru.<ref name="ie3"/> Kara beigās komandēja savu pulku [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], par 3. Kurzemes lielkaujā izrādīto varonību [[1945]]. gada [[25. janvāris|25. janvārī]] apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu.<ref name="ie7"/> Šo apbalvojumu ieguva arī [[Miervaldis Ādamsons]] un [[Roberts Ancāns]].<ref name="ie3"/> Pēc Trešā reiha bruņoto spēku kapitulācijas 1945. gada 8. maijā krita padomju gūstā. Tā paša gada [[5. oktobris|5. oktobrī]] [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]] viņam izpildīja nāvessodu nošaujot.<ref name="ie7"/><ref name="ie4"/> == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Latviešu Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Galdiņš, Nikolajs}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] tnk30lyr9qe9nzphhch0upltvqv4xb7 0 107035 4531154 4504008 2026-10-02T17:40:21Z Olgerts V 41522 vienīgā 4531154 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 10. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Jaunmārupe]] |karte = 10autobuss no-18-04-26.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 42,541 km<br />(20,425 km / 22,116 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 67 (30 / 37) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2805&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''10. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Jaunmārupe]]i, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Visos reisos autobuss iebrauc Sējas ielā, [[Bieriņi|Bieriņos]], līdz pieturvietai "[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]", kur līdz 2008. gada 31. decembrim atradās maršruta galapunkts. No 2026. gada 18. aprīļa atsevišķos reisos tiek veikts iebrauciens [[Lucavsala|Lucavsalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/atseviski-10-marsruta-autobusu-reisi-turpmak-iebrauks-lucavsala/|title=Atsevišķi 10. maršruta autobusu reisi turpmāk iebrauks Lucavsalā|access-date={{dat|2026|04|18||bez}}|archive-date={{dat|2026|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260419210641/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/atseviski-10-marsruta-autobusu-reisi-turpmak-iebrauks-lucavsala/}}</ref> 10. autobusu maršruta kopējais garums ir 42,541 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' kopējais garums ir 20,425 km, bet maršruta '''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 22,116 km. Pa 10. autobusu maršrutu gan darbdienās, gan brīvdienās kursē 2 autobusi. 10. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. No 2019. gada 8. jūlija līdz 2020. gada 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim iekāpšana 10. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. Nākotnē [[Mārupes novads]] sadarbībā ar [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksme"]] iecerējis visus reisus novirzīt pa Rožu ielu, bet atsevišķos reisos neveikt iebraucienu Sējas ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/media/20888/download?attachment|title=Apkaimju iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes prezentācija. Mārupes novada pašvaldība.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/jaunums/speram-nozimigu-soli-cela-uz-sabiedriska-transporta-pilnveidi-novada-sabiedriska-transporta-padome-konceptuali-atbalstijusi-pasvaldibas-rosinatas-izmainas-cetros-marsrutos-novada|title=Speram nozīmīgu soli ceļā uz sabiedriskā transporta pilnveidi novadā – Sabiedriskā transporta padome konceptuāli atbalstījusi pašvaldības rosinātās izmaiņas četros maršrutos novadā}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:10. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg||thumb|255px|10. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:10. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg|thumb|255px|10. maršruta autobuss Tēriņu ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]'''—'''[[Jaunmārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]], [[Tēriņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], apgriešanās [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielas]] galapunktā, [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]] un [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]]. '''[[Jaunmārupe]]'''—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]], [[Ozolu iela (Jaunmārupe)]], [[Loka ceļš (Jaunmārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[Tēriņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], apgriešanās [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielas]] galapunktā, [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 10. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 67 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]'''—'''[[Jaunmārupe]]''' ir 31 pieturas, bet maršrutā '''[[Jaunmārupe]]'''—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 36 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- |8 |[[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 10 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 20 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 21 | Sēļi |x |- | align="center" | 22 | Zaigas |x |- | align="center" | 23 | Mežciems |x |- | align="center" | 24 | Vizmas |x |- | align="center" | 25 | Puķulejas |x |- | align="center" | 26 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 27 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 28 | Ķienes |x |- | align="center" | 29 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 30 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 31 | Mūzikas un mākslas skola |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 2 | Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 3 | [[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 7 | Kalngales |x |- | align="center" | 8 | Ķienes |x |- | align="center" | 9 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 10 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 11 | Puķulejas |x |- | align="center" | 12 | Vizmas |x |- | align="center" | 13 | Mežciems |x |- | align="center" | 14 | Zaigas |x |- | align="center" | 16 | Sēļi |x |- | align="center" | 17 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 18 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 19 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 29 | [[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 30 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 32 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 33 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 35 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 36 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == 10. autobusu maršruta virzienā '''Abrenes iela''' — '''Jaunmārupe''' — '''Kalngales''' ir 36 pieturas, bet virzienā '''Jaunmārupes sākumskola''' — '''Jaunmārupe''' — '''Abrenes iela''' ir 38 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- |8 |[[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 10 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Ģimnastikas iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Bramberģes iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Mārupes novada dome]] | |- | align="center" | 20 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 21 | Sēļi |x |- | align="center" | 22 | Zaigas |x |- | align="center" | 23 | Mežciems |x |- | align="center" | 24 | Vizmas |x |- | align="center" | 25 | Puķulejas |x |- | align="center" | 26 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 27 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 28 | Ķienes |x |- | align="center" | 29 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 30 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 31 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 32 |Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 33 |[[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 34 |[[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 35 |[[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 36 |[[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 37 |Kalngales |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 3 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 4 | Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 5 | [[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 9 | Kalngales |x |- | align="center" | 10 | Ķienes |x |- | align="center" | 11 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 12 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 13 | Puķulejas |x |- | align="center" | 14 | Vizmas |x |- | align="center" | 15 | Mežciems |x |- | align="center" | 16 | Zaigas |x |- | align="center" | 17 | Sēļi |x |- | align="center" | 18 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 19 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 20 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]] |x |- | align="center" | 28 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 30 | [[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 33 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 34 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 36 |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 37 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} 10. autobusu maršruta virzienā '''Abrenes iela''' —'''Lucavsala''' — '''Jaunmārupe''' ir 34 pieturas, bet virzienā '''Jaunmārupe''' — '''Lucavsala''' — '''Abrenes iela''' ir 39 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- |8 |[[Bieķensalas iela]] |x |- |9 |[[Lucavsala|Lucavsalas]] atpūtas parks |x |- |10 |Lucavsalas mazdārziņi |x |- |11 |Lucavsalas atpūtas parks |x |- | align="center" | 12 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 13 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 23 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 24 | Sēļi |x |- | align="center" | 25 | Zaigas |x |- | align="center" | 26 | Mežciems |x |- | align="center" | 27 | Vizmas |x |- | align="center" | 28 | Puķulejas |x |- | align="center" | 29 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 30 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 31 | Ķienes |x |- | align="center" | 32 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 33 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 34 | Mūzikas un mākslas skola |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 2 | Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 3 | [[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 7 | Kalngales |x |- | align="center" | 8 | Ķienes |x |- | align="center" | 9 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 10 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 11 | Puķulejas |x |- | align="center" | 12 | Vizmas |x |- | align="center" | 13 | Mežciems |x |- | align="center" | 14 | Zaigas |x |- | align="center" | 16 | Sēļi |x |- | align="center" | 17 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 18 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 19 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 29 | [[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" |30 |[[Lucavsala|Lucavsalas]] atpūtas parks |x |- | align="center" |31 |Lucavsalas mazdārziņi |x |- | align="center" |32 |Lucavsalas atpūtas parks |x |- | align="center" | 33 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- | align="center" | 34 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 35 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 36 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * "Pasts" (pārdēvēta par "Elizabetes iela") * "''Stockmann'' centrs" (pārdēvēta par "Autoosta") * "Akmeņu iela" (pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka") * "Laikraksts "Diena"" (pārdēvēta par "Klīveina grāvis") * "Celtniecības pasaule" (pārdēvēta par "Mūkusala") * "Mūkusalas iela" (pieturvieta slēgta) * Rūpnīca "[[Straume (uzņēmums)|Straume]]" (pieturvieta pārcelta atpakaļ un pārdēvēta par "Mūkusalas rotācijas aplis") * "Ceļu pārvalde" (pārdēvēta par "Mūkusalas rotācijas aplis") * Jaunmārupes sākumskola (pārdēvēta par "Jaunmārupes pamatskola")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * 11. novembra krastmala (pārdēvēta par "Grēcinieku iela") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|N8lhLTjFJ3E|Pilnā 10. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|a3y3eeXY694|Pilnā 10. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|10]] gu90g9phjncwjrcxjgzm2lnzx55nmgs 0 108674 4531152 4504012 2026-10-02T17:39:37Z Olgerts V 41522 vienīgā 4531152 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 25. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Mārupe]] |karte = A25 no-20-06-2025.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 21,695 km<br />(10,709 km / 10,986 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 41 (20 / 21) |transporta vienīb = 8 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2910&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:Autobuss25 1.jpg|thumb|200x200px|25. maršruta autobuss pieturvietā "Arkādijas parks"]] '''25. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mārupe]]i, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Atsevišķos reisos maršruts kursē pagarinātu maršrutu līdz [[Tīraine|Tīrainei]] Mārupes novadā un saīsinātu maršrutu, kas sākas pieturvietā "Sējas iela". 25. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,331 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mārupe]]''' kopējais garums ir 12,135 km, bet maršruta '''[[Mārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 12,196 km. Darbdienās pa 25. autobusu maršrutu kursē 8 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 25. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. [[Attēls:25. autobuss 13. janvāra ielā.JPG|thumb|200px|25. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:25. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|200px|25. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]] [[Attēls:25. autobuss Bāriņu ielā.JPG|thumb|200px|25. maršruta autobuss [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielā]]]] [[Attēls:25. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg|thumb|200px|25. maršruta autobuss Tēriņu ielā]] [[Attēls:25. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|200px|25. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] No 2015. gada 21. decembra atsevišķi 25. maršruta reisi kursē līdz [[Tīraine]]i pa Vecozolu ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-decembra-25-autobusa-marsruta-tiks-ieviestas-izmainas/ |title=No 21. decembra 25.autobusa maršrutā tiks ieviestas izmaiņas |access-date={{dat|2016|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307072648/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-decembra-25-autobusa-marsruta-tiks-ieviestas-izmainas/ }}</ref> Šiem reisiem ir 3 papildu pieturas: "Bērnudārzs „Zeltrīti”", "Veczariņu iela" un galapunkts "Tīraine". No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Mārupe|Mārupi]] / [[Tīraine|Tīraini]] tika novirzīts pa [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}</ref> No 2024. gada 5. aprīļa sakarā ar [[Altonavas iela|Altonavas ielas]] dzelzceļa pārvada slikto tehnisko stāvokli uz ilgstošu laiku maršruts abos virzienos tiek novirzīts pa [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielu]]. Slēgta kustība arī [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes ielas]] posmā no [[Āgenskalna tirgus]] līdz [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-5-aprila-bus-izmainas-25-55-un-56-autobusa-marsruta/|title=No 5. aprīļa būs izmaiņas 25., 55. un 56. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2024|08|15||bez}}|archive-date={{dat|2025|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251130235709/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-5-aprila-bus-izmainas-25-55-un-56-autobusa-marsruta/}}</ref> 2025. gada 20. jūnijā RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija šo maršrutu oficiāli apstiprināja kā jaunu maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1AtCW9ntEPHzVL1AZRb0biG71FrkKApB4/view|title=RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 20.06.2025. sēdes protokols.}}</ref> [[Mārupes novads]] 2026. gadā konceptuāli atbalstījis nākotnē visu reisu pagarināšanu līdz [[Tīraine|Tīrainei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/jaunums/speram-nozimigu-soli-cela-uz-sabiedriska-transporta-pilnveidi-novada-sabiedriska-transporta-padome-konceptuali-atbalstijusi-pasvaldibas-rosinatas-izmainas-cetros-marsrutos-novada|title=Speram nozīmīgu soli ceļā uz sabiedriskā transporta pilnveidi novadā – Sabiedriskā transporta padome konceptuāli atbalstījusi pašvaldības rosinātās izmaiņas četros maršrutos novadā}}</ref> == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)]] un [[Mārupītes gatve (Mārupe)]]. [[Attēls:25aut n.png|thumb|25. autobusa maršruts līdz 2024. gada 5. aprīlim.]] '''[[Mārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mārupītes gatve (Mārupe)]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[Tēriņu iela]], [[Ārlavas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 25. autobusu maršrutā (izņemot līdz Tīrainei pagarinātos reisus un saīsinātos reisus, kas sākas Sējas ielā) pavisam kopā ir 43 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mārupe]]''' ir 21 pieturas, bet maršrutā '''[[Mārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 22 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 6 | [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center" | 8 | [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Arkādijas parks]] | |- | align="center" | 10 | [[Torņakalna iela]] | |- | align="center" | 11 | Saules aleja | |- | align="center" |12 |[[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] | |- | align="center" |13 |[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 19 | Mārupes novada dome |x |- | align="center" | 20 | [[Bērnudārzs ''Lienīte'']] |x |- | align="center" | 21 | [[Mārupe]] |x |- | |''Bērnudārzs "Zeltrīti<nowiki>''</nowiki>'' |x |- | |''Veczariņu iela'' |x |- | |''Tīraine'' |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | |Tīraine |x |- | |Veczariņu iela |x |- | |Bērnudārzs "Zeltrīti<nowiki>''</nowiki> |x |- | align="center" | 1 | [[Mārupe]] |x |- | align="center" | 2 | [[Bērnudārzs ''Lienīte'']] |x |- | align="center" | 3 | Mārupes novada dome |x |- | align="center" | 4 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center" |9 |Paula Stradiņa slimnīca |x |- | align="center" |10 |Mārupes iela | |- | align="center" |11 |Saules aleja | |- | align="center" | 12 | [[Torņakalna iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Arkādijas parks]] | |- | align="center" | 14 | [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center" | 16 | [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 18 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 19 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 21 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Pasts (pārdēvēta par "Elizabetes iela") * Centrālais tirgus (pārdēvēta par "Centrāltirgus") * ''Stockmann'' centrs (pārdēvēta par "Autoosta") * Kuģu iela (pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka") * Aurora (pārdēvēta par "Kokles iela") * Mārupes pagasta valde (pārdēvēta par "Mārupes novada dome") * Upeslīči (pārdēvēta par "Svētes iela") * Vējotnes iela (pārdēvēta par "Bērnudārzs "Lienīte"") * 11. novembra krastmala (pārdēvēta par "Grēcinieku iela")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Slokas iela (pārdēvēta par "Uzvaras parks") * Tukuma iela (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|Ycs2f51CEME|Pilnā 25. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|3k1rhcwSKFo|Pilnā 25. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|25]] 1lu7sawhpuadmcl1hc5mxx35ied49pv 0 109087 4531151 4498938 2026-10-02T17:38:16Z Olgerts V 41522 vienīgā 4531151 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 55. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Jaunmārupe]] |karte = A55 no-20-06-2025.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 38,792 km<br />(18,723 km / 19,069 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 56 (28 / 28) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2934&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''55. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Jaunmārupe]]i, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. 55. autobusu maršruta kopējais garums ir 38,792 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' kopējais garums ir 18,723 km, bet maršruta '''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 19,069 km. [[Attēls:55aut n.png|thumb|55. autobusa maršruts līdz 2024. gada 5. aprīlim.]] Darbdienās pa 55. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi, tāpat arī brīvdienās — tikai 2 autobusi. Sākot ar 2020. gada 1. februāri, 55. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Līdz šim to darīja 6. autobusu parka kolektīvs. Nākotnē maršrutu paredzēts apvienot ar [[Mārupes novads|Mārupes novada]] Rožu ielā kursējošo mikroautobusu maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/27961-satiksmes-ministrs-marupe-un-kekava-parruna-vienota-sabiedriska-transporta-tikla-veidosanu-pieriga|title=Satiksmes ministrs Mārupē un Ķekavā pārrunā vienota sabiedriskā transporta tīkla veidošanu Pierīgā|last=Apriņķis.lv|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-01-02|language=lv-lv}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Jaunmārupe|Jaunmārupi]] tika novirzīts pa [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}</ref> No 2024. gada 5. aprīļa sakarā ar [[Altonavas iela|Altonavas ielas]] dzelzceļa pārvada slikto tehnisko stāvokli uz ilgstošu laiku maršruts abos virzienos tiek novirzīts pa [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-5-aprila-bus-izmainas-25-55-un-56-autobusa-marsruta/|title=No 5. aprīļa būs izmaiņas 25., 55. un 56. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2024|08|15||bez}}|archive-date={{dat|2025|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251130235709/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-5-aprila-bus-izmainas-25-55-un-56-autobusa-marsruta/}}</ref> 2025. gada 20. jūnijā RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija lēma oficiāli apstiprināt šo kā jauno maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1AtCW9ntEPHzVL1AZRb0biG71FrkKApB4/view|title=RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 20.06.2025. sēdes protokols.}}</ref> [[Attēls:55. autobuss Bāriņu ielā (02.11.2012).JPG|thumb|255px|55. maršruta autobuss [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielā]]]] [[Attēls:55. autobuss 13. janvāra ielā.JPG|thumb|255px|55. maršruta autobuss [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]] [[Attēls:55. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg|thumb|255px|55. maršruta autobuss Tēriņu ielā]] [[Attēls:55. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|55. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:55. autobuss uz Akmens tilta.jpg|thumb|255px|55. maršruta autobuss uz Akmens tilta]] == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Ģimnastikas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]], Kantora iela, Stīpnieku ceļš, [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]] un [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]]. '''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]], Stīpnieku ceļš, Kantora iela, [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Ģimnastikas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Ārlavas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 55. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 57 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' ir 28 pieturas, bet maršrutā '''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 29 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 6 | [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center" | 8 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center" |9 |[[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] | |- | align="center" |10 |[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center" | 11 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Mārupes vidusskola|Mārupes ğimnāzija]] |x |- | align="center" | 16 | Lamberti |x |- | align="center" | 17 | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] |x |- | align="center" | 18 | Noras |x |- | align="center" | 19 | Milži |x |- | align="center" | 20 | Zirnīši |x |- | align="center" | 21 | Čiekuri |x |- | align="center" | 22 | Puķulejas |x |- | align="center" | 23 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 24 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 25 | Ķienes |x |- | align="center" | 26 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 27 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 28 | Mūzikas un mākslas skola |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 2 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 4 | Ķienes |x |- | align="center" | 5 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 6 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 7 | Puķulejas |x |- | align="center" | 8 | Čiekuri |x |- | align="center" | 9 | Zirnīši |x |- | align="center" | 10 | Milži |x |- | align="center" | 11 | Noras |x |- | align="center" | 12 | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] |x |- | align="center" | 13 | Lamberti |x |- | align="center" | 14 | [[Mārupes vidusskola|Mārupes ğimnāzija]] |x |- | align="center" | 15 | [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center" | 21 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center" | 23 | [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 25 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 26 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 28 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 29 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' Slokas iela (pārdēvēta par "Uzvaras parks")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> 11. novembra krastmala (pārdēvēta par "Grēcinieku iela") Jaunmārupes sākumskola (pārdēvēta par "Jaunmārupes pamatskola") Saules aleja (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|gY6SShESpCo|Pilnā 55. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|55]] tndgwzfkkho3trj1n261r33kohxjpq9 0 110751 4531196 3922771 2026-10-02T19:14:18Z Kleivas 2704 4531196 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Erki Nols | attēls = IRL Erki Nool.jpg | att_izm = | paraksts = Erki Nols 2011. gadā | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|6|25}} | dz_viet = [[Veru]], [[Igaunijas PSR]], {{URS}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{EST}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = | disc = [[Desmitcīņa]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = | olimp = 4 ([[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]], [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]]) | pc-a = 5 (1995, 1997, 1999, 2001, 2003) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = | PR6 = | PR6_d = | PR7 = | PR7_d = | PR8 = | PR8_d = | PR9 = | PR9_d = | PR10 = | balv = [[Igaunijas gada sportists]] (1996-1998, 2000) | dzimums = V | atjaunots = | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Erki Nols''' ({{val|et|Erki Nool}}; dzimis {{dat|1970|6|25}} [[Veru]], [[Igaunija|Igaunijā]]) ir bijušais [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]], pašreiz [[politika|politiķis]], [[Rīgikogu]] deputāts. Četras reizes (1996-1998, 2000) atzīts par [[Igaunijas gada sportists|Igaunijas gada sportistu]]. Nols ieguva zelta medaļu [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada Sidnejas Olimpiskajās spēlēs]] desmitcīņas sacensībās. Lai arī Nols neuzvarēja nevienā no 10 disciplīnām, viņa uzrādītais kopējais rezultāts bija visaugstākais no visiem dalībniekiem. Nolam pieder pasaules rekords tāllēkšanā desmitcīņas sacensībās - 8,22 m. 1997. gada septembrī viņš atvēra pirmo privāto vieglatlētikas skolu Igaunijā.<ref>[http://www.decathlon2000.ee/eng/athletes.php?art=612 Decathlon2000.ee profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070627183050/http://www.decathlon2000.ee/eng/athletes.php?art=612 |date={{dat|2007|06|27||bez}} }} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Igaunijas sportists-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Nols Erki}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Igaunijas politiķi]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Veru apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Igaunijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 6ni81y7bgaolnw6txnb2sr3m885f6p7 4531203 4531196 2026-10-02T19:15:19Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4531203 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Erki Nols | attēls = IRL Erki Nool.jpg | att_izm = | paraksts = Erki Nols 2011. gadā | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|6|25}} | dz_viet = [[Veru]], [[Igaunijas PSR]], {{URS}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{EST}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = | disc = [[Desmitcīņa]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = | olimp = 4 ([[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]], [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]]) | pc-a = 5 (1995, 1997, 1999, 2001, 2003) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = | PR6 = | PR6_d = | PR7 = | PR7_d = | PR8 = | PR8_d = | PR9 = | PR9_d = | PR10 = | balv = [[Igaunijas gada sportists]] (1996-1998, 2000) | dzimums = V | atjaunots = | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Erki Nols''' ({{val|et|Erki Nool}}; dzimis {{dat|1970|6|25}} [[Veru]], [[Igaunija|Igaunijā]]) ir bijušais [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]], pašreiz [[politika|politiķis]], [[Rīgikogu]] deputāts. Četras reizes (1996-1998, 2000) atzīts par [[Igaunijas gada sportists|Igaunijas gada sportistu]]. Nols ieguva zelta medaļu [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada Sidnejas Olimpiskajās spēlēs]] desmitcīņas sacensībās. Lai arī Nols neuzvarēja nevienā no 10 disciplīnām, viņa uzrādītais kopējais rezultāts bija visaugstākais no visiem dalībniekiem. Nolam pieder pasaules rekords tāllēkšanā desmitcīņas sacensībās - 8,22 m. 1997. gada septembrī viņš atvēra pirmo privāto vieglatlētikas skolu Igaunijā.<ref>[http://www.decathlon2000.ee/eng/athletes.php?art=612 Decathlon2000.ee profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070627183050/http://www.decathlon2000.ee/eng/athletes.php?art=612 |date={{dat|2007|06|27||bez}} }} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Igaunijas sportists-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nols Erki}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Igaunijas politiķi]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Veru apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Igaunijas olimpiskie zelta medaļnieki]] ja481uaswjsn8cj7xiwgjfr251sv2p0 0 110844 4531198 4121466 2026-10-02T19:14:34Z Kleivas 2704 4531198 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Braiens Klejs | attēls = Osaka07 D7M Bryan Clay.jpg | att_izm = | paraksts = | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|1|3}} | dz_viet = {{flaga|ASV}} [[Ostina]] [[Teksasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{USA}} | dzīvesvieta = | garums = 180 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = | disc = [[Desmitcīņa]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = | olimp = 2 ([[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]]) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = | PR6 = | PR6_d = | PR7 = | PR7_d = | PR8 = | PR8_d = | PR9 = | PR9_d = | PR10 = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2010|4|20}} | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Braiens Klejs''' ({{val|en|Bryan Ezra Tsumoru Clay}}; dzimis {{dat|1980|1|3}} [[Ostina|Ostinā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[desmitcīņa|desmitcīņnieks]]. Viņš ir [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions desmitcīņā, [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpisko spēļu]] vicečempions desmitcīņā, [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005. gada Pasaules čempions]] desmitcīņā. Traumu dēļ viņam nācās izlaist [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]]. un [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātus]]. == Sasniegumi == * 2004. gada Pasaules čempionāts telpās — sudrabs * 2004. gada vasaras olimpiskās spēles — sudrabs * 2005. gada Pasaules čempionāts — zelts * 2008. gada Pasaules čempionāts telpās — zelts * 2008. gada vasaras olimpiskās spēles — zelts * 2008. gada Pasaules čempionāts telpās — zelts == Personīgie rekordi == * 100 m — 10,36 * 200 m — 21,34 * 400 m — 47,78 * 110 m/b — 13,74 * 1500 m — 4:38,93 * tāllēkšana — 8,06 * augstlēkšana — 2,10 * kārtslēkšana — 5,15 * lodes grūšana — 16,27 * diska mešana — 55,87 * šķēpa mešana — 72,00 * 60 m — 6,65 * 60 m/b — 7,77 * 1000 m — 2:49,41 * desmitcīņa — 8832 * septiņcīņa — 6371 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100413235405/http://www.bryanclay.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Klejs Braiens}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] 4szgh6feajblual29x3ekn794y88j23 4531205 4531198 2026-10-02T19:15:36Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4531205 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Braiens Klejs | attēls = Osaka07 D7M Bryan Clay.jpg | att_izm = | paraksts = | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|1|3}} | dz_viet = {{flaga|ASV}} [[Ostina]] [[Teksasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{USA}} | dzīvesvieta = | garums = 180 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = | disc = [[Desmitcīņa]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = | olimp = 2 ([[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]]) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = | PR6 = | PR6_d = | PR7 = | PR7_d = | PR8 = | PR8_d = | PR9 = | PR9_d = | PR10 = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2010|4|20}} | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Braiens Klejs''' ({{val|en|Bryan Ezra Tsumoru Clay}}; dzimis {{dat|1980|1|3}} [[Ostina|Ostinā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[desmitcīņa|desmitcīņnieks]]. Viņš ir [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions desmitcīņā, [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpisko spēļu]] vicečempions desmitcīņā, [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005. gada Pasaules čempions]] desmitcīņā. Traumu dēļ viņam nācās izlaist [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]]. un [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātus]]. == Sasniegumi == * 2004. gada Pasaules čempionāts telpās — sudrabs * 2004. gada vasaras olimpiskās spēles — sudrabs * 2005. gada Pasaules čempionāts — zelts * 2008. gada Pasaules čempionāts telpās — zelts * 2008. gada vasaras olimpiskās spēles — zelts * 2008. gada Pasaules čempionāts telpās — zelts == Personīgie rekordi == * 100 m — 10,36 * 200 m — 21,34 * 400 m — 47,78 * 110 m/b — 13,74 * 1500 m — 4:38,93 * tāllēkšana — 8,06 * augstlēkšana — 2,10 * kārtslēkšana — 5,15 * lodes grūšana — 16,27 * diska mešana — 55,87 * šķēpa mešana — 72,00 * 60 m — 6,65 * 60 m/b — 7,77 * 1000 m — 2:49,41 * desmitcīņa — 8832 * septiņcīņa — 6371 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100413235405/http://www.bryanclay.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klejs Braiens}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] dqiv39rfl46oekqj4mse03ozydjr59w 0 111654 4531056 4495690 2026-10-02T14:51:05Z Οσελότος 64521 Dibināšanas gada precizējums (atsauce) / Grieķijas basketbola Superkauss: 5 reizes (2026) 4531056 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|basketbola klubu|Pirejas "Olympiacos"|Pirejas "Olympiacos"}} {{Basketbola kluba infokaste | text_color = white | bg_color = red | klubs = Olympiacos Piraeus BC | logo = Olympiacosbclogo.jpg | logo_izm = | pilsēta = {{flaga|Grieķija}} [[Pireja]], [[Atika]], [[Grieķija]] | līga = {{flaga|Grieķija}} [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas līga]] | konference = | divīzija = | dibināts = 1938 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''Peace and Friendship Stadium'' | krāsas = sarkans, balts | īpašnieks = | prezidents = Panagiotiss Angelopouloss<br />Giorgis Angelopouloss | menedžeris = | galvenais_treneris = Giorgos Bartzokas | kapteinis = | mediji = [https://www.olympiacosbc.gr/el/ olympiacosbc.gr] | sadarbojas = | BAA = | NBL = | NBA = | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = 4 | LBL = | LKL = | BBL = | LSBL = | PSRS = | līga1 = Grieķijas līgas | uzvaras1 = 16 | līga2 = Grieķijas | uzvaras2 = 12 }} '''Pirejas "Olympiacos"''' ({{val|el|ΚΑΕ Ολυμπιακός}}), pazīstams arī kā '''Olympiacos''' un '''Olympiacos BC''', ir [[Grieķija]]s [[basketbols|basketbola]] klubs, ''Olympiacos CFP'' basketbola sekcijas klubs, kas ir bāzēts [[Pireja|Pirejā]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Klubs tika dibināts 1938.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympiacosbc.gr/en/component/content/article/3543-1938-1960-the-birth-and-the-first-championships.html?catid=80|title= 1938-1960: The birth and the first championships|date=|website=olympiacosbc.gr|access-date=02-10-2026|language=en}}</ref> gadā, tas ir viens no veiksmīgākajiem grieķu un visas Eiropas basketbola klubiem. Klubs ir izcīnījis 16 [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas līgas]] čempiontitulus, 12 Grieķijas kausus, 4 [[ULEB Eirolīga|Eirolīgas]] kausus un 1 ''Triple Crown''. Savas mājasspēles klubs aizvada ''Peace and Friendship Stadium'' ({{val|lv|miera un draudzības stadions}}). "Olympiacos" ir aizvadījis 3 spēles ar [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubiem, 1997. gadā pret [[Čikāgas "Bulls"]] tika piedzīvots zaudējums ar 78-104, taču 2009. gadā pret [[Sanantonio "Spurs"]] tika piedzīvots zaudējums ar 89-107 un pret [[Klīvlendas "Cavaliers"]] klubs zaudēja ar 94-111. == Sasniegumi un tituli == === Grieķija === * '''Grieķijas čempioni: 16''' :1949, 1960, 1976, 1978, 1993, 1994, 1995, 1996, 1997, 2012, 2015, 2016, 2022, 2023, 2025, 2026 ::''Finālisti (24):'' 1957, 1972, 1973, 1975, 1977, 1979, 1980, 1981, 1986, 1992, 1999, 2001, 2002, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2013, 2014, 2017, 2018, 2024 * '''Grieķijas kausa ieguvēji: 12''' :1976, 1977, 1978, 1980, 1994, 1997, 2002, 2010, 2011, 2022, 2023, 2024 ::''Finālisti (11):'' 1979, 1983, 1986, 2004, 2008, 2009, 2012, 2013, 2018, 2025, 2026 * '''Grieķijas Superkausa ieguvēji: 5''' :2022, 2023, 2024, 2025, 2026 === Eiropa === * '''[[ULEB Eirolīga|Eirolīga]]: 4''' :1997, 2012, 2013, 2026<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/24052026-pirejas_olympiacos_smaga_cina_pec_13_gadu|title=Pirejas "Olympiacos" smagā cīņā pēc 13 gadu pauzes atgriežas Eirolīgas tronī|date=2026. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> ::''Finālisti (6):'' 1994, 1995, 2010, 2015, 2917, 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Olympiacos BC|Pirejas "Olympiacos"}} * [https://www.olympiacosbc.gr/el/ olympiacosbc.gr] * [https://web.archive.org/web/20090629194254/http://www.olympiacos.org/index.html?lang=en#/Basketball/Players/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.euroleague.net/main/teams/showteam?clubcode=OLY Eirolīgas profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090617225623/http://www.basketpedya.com/Acc002InfEq.php?ideq=39 BasketPedya profils] {{en ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Grieķijas basketbola klubi]] cldvp978vcygpc9igomdoee9ddf0g1p 0 113280 4531197 4121666 2026-10-02T19:14:27Z Kleivas 2704 4531197 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Romans Šebrle | attēls = 20090819 Roman Serble-2.jpg | att_izm = | paraksts = | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1974|11|26}} | dz_viet = [[Lanškrouna]], {{TCH}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{CZE}} | dzīvesvieta = | garums = 186 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = | disc = [[Desmitcīņa]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = TJ Dukla Praha | treneris = | trenē = | olimp = 3 ([[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]]) | pc-a = 7 (1997, 1999, 2001, 2003, 2005, 2007, 2009) | pc-t = 6 (1999, 2001, 2003, 2004, 2006, 2008) | rc-a = 3 (1998, 2002, 2006) | rc-t = 5 (1998, 2000, 2002, 2005, 2007) | reg1 = Eiropas | reg2 = EČ | PR1 = 9026 punkti (2001) | PR1_d = Desmitcīņa | PR2 = | PR2_d = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2010|5|17}} | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Romans Šebrle''' ({{val|cs|Roman Šebrle}}; dzimis {{dat|1974|11|26}} [[Lanškrouna|Lanškrounā]], [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]) ir čehu [[vieglatlēts]], [[desmitcīņa|desmitcīņnieks]]. R. Šebrlem iepriekš piederēja Pasaules rekords desmitcīņā, 2001. gadā viņš kļuva par pirmo sportistu, kam izdevies pārsniegt 9000 punktu robežu. Viņa uzstādītais rezultāts bija 9026 punkti. Iepriekšējais rekords piederēja citam čehu sportistam [[Tomāšs Dvoržāks|Tomāšam Dvoržākam]], kas divus gadus iepriekš sasniedza 8994 punktu robežu. Šebrle ir piedalījies trijās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajā spēlēs]] ([[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]]). 2000. gada Sidnejas spēlēs viņš ieguva sudraba medaļu, zaudēja vienīgi [[Igaunija]]s sportistam [[Erki Nols|Erki Nolam]], 2004. gada Atēnu spēlēs viņš kļuva par olimpisko čempionu, taču 2008. gada Pekinas spēlēs spēja iegūt tikai 6. vietu. Ir piedalījies 7 [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]] (1997, 1999, 2001, 2003, 2005, 2007, 2009), kuros ir ieguvis zelta medaļu 2007. gadā un sudrabu 2003. un 2005. gada čempionātos. R. Šebrle ir divkārtējs Pasaules čempions telpās (2001, 2004), divkārtējs Eiropas čempions (2002, 2006). Tāpat ir svinējis uzvaru 1997. gada Universiādē. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100413140141/http://www.sebrleroman.cz/ Oficiālā mājaslapa] {{cs ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Šebrle, Romans}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas vieglatlēti]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pardubices apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Čehijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Čehijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] mzzdd1uur8my3bmxkl3vp503l6zngy3 4531204 4531197 2026-10-02T19:15:27Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4531204 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Romans Šebrle | attēls = 20090819 Roman Serble-2.jpg | att_izm = | paraksts = | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1974|11|26}} | dz_viet = [[Lanškrouna]], {{TCH}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{CZE}} | dzīvesvieta = | garums = 186 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = | disc = [[Desmitcīņa]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = TJ Dukla Praha | treneris = | trenē = | olimp = 3 ([[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]]) | pc-a = 7 (1997, 1999, 2001, 2003, 2005, 2007, 2009) | pc-t = 6 (1999, 2001, 2003, 2004, 2006, 2008) | rc-a = 3 (1998, 2002, 2006) | rc-t = 5 (1998, 2000, 2002, 2005, 2007) | reg1 = Eiropas | reg2 = EČ | PR1 = 9026 punkti (2001) | PR1_d = Desmitcīņa | PR2 = | PR2_d = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2010|5|17}} | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Romans Šebrle''' ({{val|cs|Roman Šebrle}}; dzimis {{dat|1974|11|26}} [[Lanškrouna|Lanškrounā]], [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]) ir čehu [[vieglatlēts]], [[desmitcīņa|desmitcīņnieks]]. R. Šebrlem iepriekš piederēja Pasaules rekords desmitcīņā, 2001. gadā viņš kļuva par pirmo sportistu, kam izdevies pārsniegt 9000 punktu robežu. Viņa uzstādītais rezultāts bija 9026 punkti. Iepriekšējais rekords piederēja citam čehu sportistam [[Tomāšs Dvoržāks|Tomāšam Dvoržākam]], kas divus gadus iepriekš sasniedza 8994 punktu robežu. Šebrle ir piedalījies trijās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajā spēlēs]] ([[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]]). 2000. gada Sidnejas spēlēs viņš ieguva sudraba medaļu, zaudēja vienīgi [[Igaunija]]s sportistam [[Erki Nols|Erki Nolam]], 2004. gada Atēnu spēlēs viņš kļuva par olimpisko čempionu, taču 2008. gada Pekinas spēlēs spēja iegūt tikai 6. vietu. Ir piedalījies 7 [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]] (1997, 1999, 2001, 2003, 2005, 2007, 2009), kuros ir ieguvis zelta medaļu 2007. gadā un sudrabu 2003. un 2005. gada čempionātos. R. Šebrle ir divkārtējs Pasaules čempions telpās (2001, 2004), divkārtējs Eiropas čempions (2002, 2006). Tāpat ir svinējis uzvaru 1997. gada Universiādē. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100413140141/http://www.sebrleroman.cz/ Oficiālā mājaslapa] {{cs ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šebrle, Romans}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas vieglatlēti]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pardubices apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Čehijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Čehijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] b4ya8xa5akyhjoaog61vmcddb27sblt 0 116913 4531139 4522865 2026-10-02T17:24:29Z Kleivas 2704 /* Sporta veidi un disciplīnas */ 4531139 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara | Logo = 1904summerolympicsposter.jpg | Izmērs = 200px | Nosaukums = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts | Apraksts = | Dalībvalstis = 10<ref>Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.</ref> | Sportisti = 650<ref>Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.</ref> | Notikumi = 94 (18 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 1904. gada 14. maijs (atklāšanas ceremonija) <br/> 1904. gada 1. jūlijs (oficiālais spēļu sākums) | Noslēguma ceremonija = 1904. gada 23. novembris | Oficiāli atklāja = [[Deivids Frānsiss]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]''' | Nākamās = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]''' }} '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' (oficiāli '''III Olimpiādes spēles''', pazīstamas arī kā '''Sentluisas 1904. gada spēles''') bija starptautisks daudzsporta pasākums, kas notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], [[ASV]], no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Spēļu atklāšanas ceremonija notika 1904. gada 14. maijā un tās atklāja [[Deivids Frānsiss]].<ref>{{cite press release |title=Factsheet – Opening Ceremony of the Games f the Olympiad|url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf|url-status=live |publisher=International Olympic Committee|date=September 13, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160814215458/https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf |archive-date=14 August 2016|access-date=22 December 2018}}</ref> Tās bija trešās vasaras olimpiskās spēles un pirmās olimpiskās spēles, kas tika organizētas ārpus [[Eiropa]]s. Lai gan dažādos avotos ir gan atšķirīgs dalībvalstu, gan sportistu skaits, šobrīd uzskata, ka 1904. gada olimpiskajās spēlēs bija pārstāvētas 10 valstis un viena jauktā komanda ar 650 sportistiem. Sportisti šajās spēlēs startēja 18 sporta veidos, 95 dažādās disciplīnās.<ref name="Olympedia">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}</ref><ref name="SportReference">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ |title=1904 St. Louis Summer Games |publisher=SportReference |accessdate=2026. gada 20. augusts |archive-date=2012. gada 22. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20120822080103/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ }}</ref> Olimpisko spēļu galvenā norises vieta bija [[Frānsisa Olimpiskais laukums]]. Spēles notika līdztekus [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādei]]. [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas kara]] izraisītās spriedzes un grūtību dēļ bija sarežģita nokļūšana uz olimpiskajāmn spēlēm. Šis faktors ļoti ietekmēja sportistus, kas dzīvoja ārpus ASV un [[Kanāda]]s. No 650 sportistiem, tikai aptuveni 60 sportisti bija ārpus [[Ziemeļamerika]]s dzīvojoši. Daži sporta veidi un disciplīnas tika apvienotas ar olimpisko spēļu čempionātu un ASV nacionālo čempionātu. Pašreizējais trīs medaļu formāts — zelts, sudrabs un bronza par pirmo, otro un trešo vietu — tika ieviests tieši 1904. gada olimpiskajās spēlēs.<ref name="athletes_number">{{cite web|title=The Olympic Summer Games Factsheet|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|publisher=International Olympic Committee|access-date=August 5, 2012}}</ref> == Rīkotājpilsētas izvēle == Jau 1894. gadā, kad Parīzē notika pirmais [[Olimpiskais kongress]], Pjēra de Kubertēns lika saprast, ka 1904. gada Olimpiskās spēles notiks Amerikas Savienotajās Valstīs, lai uzsvērtu spēļu universālo un globālo raksturu. 1904. gada olimpisko spēļu rīkotājpilsēta tika izvēlēta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās olimpiskās komitejas]] (SOK) sesijā, kas notika 1901. gada 22. maijā [[Parīze|Parīzē]]. Sākotnēji par spēļu rīkotājpilsētutika tika izvēlēta [[Čikāga]], [[Ilinoisa]]s štatā, kas bija vienīgā nopietnā pretendente. Tika apsvērtas arī trīs citas ASV pilsētas ([[Bufalo]], [[Ņujorkas štats|Ņujorkas štatā]], [[Filadelfija]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] un Sentluisa, [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]). Pēc tam, kad Čikāga atteicās no iespējas uzņemt 1904. gada olimpiskās spēles, balsojums par labu Sentluisai notika pa pastu ar rezultātu 14 pret 2.<ref name=Olympedia/> == Spēļu organizēšana == Par sporta pasākumiem [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] laikā bija atbildīga Luiziānas izstādes organizācijas komitejas P nodaļa ("Fiziskā kultūra"), kuru vadīja [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienības]] (AAU) kasieris [[Džeimss Edvards Salivens]]. Salivens bija arī Olimpisko spēļu un Olimpisko spēļu komitejas direktors. ASV prezidents [[Teodors Rūzvelts]] bija Olimpisko spēļu komitejas prezidents, savukārt Alfrēds G. Šeplijs, [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona universitātes Sentluisā]] viceprezidents, bija patrons. Valdē bija vairāki AAU un Amerikas Paukošanas federācijas locekļi. Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi nebija pārstāvēti. {{Galerija |width=150 | height=160 |perrow=3 |align=center |Attēls:President Theodore Roosevelt, 1904.jpg|[[Teodors Rūzvelts]] — Olimpisko spēļu komitejas prezidents. |Attēls:DRFrancis.jpg|[[Deivids Frānsiss]] — 1904. gada Pasaules izstādes prezidents. |Attēls:James Edward Sullivan (cropped).jpg|[[Džeimss Edvards Salivens]] — Olimpisko spēļu direktors. }} Sacensību organizēšana bija nacionālo sporta federāciju un dažādu universitāšu un sporta klubu pārstāvju atbildība. Starptautiskās sporta federācijas 20. gadsimta sākumā joprojām bija retums un netika ņemtas vērā. Atšķirīgās noteikumu interpretācijas Atlantijas okeāna abās pusēs izraisīja skaitliski daudzus pārpratumus starp sacensību tiesnešiem (kas visi bija ASV pārstāvji) un sportistiem. Tika novērota labvēlīgāka attieksme pret rīkotājvalsts atlētiem, ko tā laika novērotāji interpretēja kā reakciju uz līdzīgu ASV sportistu diskrimināciju četrus gadus iepriekš notikušajās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]]. Pretēji mūsdienu Olimpiskās hartas prasībām, kas uzliek par pienākumu Olimpisko spēļu organizācijas komitejām sagatavot oficiālo pārskatu, 1904. gada spēļu rīkotāji šādu dokumentu neizstrādāja. Šādos ziņojumos parasti tiek apkopota visaptveroša informācija par spēļu piešķiršanas gaitu, organizatorisko procesu, norisi un sporta sacensību rezultātiem. Neraugoties uz to, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un sporta vēsturnieki par 1904. gada spēļu oficiālajiem ziņojumiem atzīst divus 1905. gadā [[angļu valoda|angļu valodā]] izdotus darbus. Par nozīmīgāko no tiem tiek uzskatīts [[Alberts Spaldings|Alberta Spaldinga]] rediģētais un Džeimsa E. Salivena sarakstītais "Spaldinga oficiālais sporta almanahs 1905. gadam" (''Spalding's Official Athletic Almanac''). Otrs darbs ir Čārlza Dž. P. Lūkasa publikācija "1904. gada olimpiskās spēles" (''The Olympic Games 1904'').<ref name=athletes_number/> == Spēļu programma == Sporta sacensības tika izstieptas vairāku mēnešu garumā, pielāgojot tās Pasaules izstādes norises grafikam. Olimpisko spēļu organizācijas komiteja iesniedza Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) sākotnējo sacensību programmu, ko organizācija apstiprināja un publicēja žurnāla ''Olympic Review'' 1903. gada oktobra numurā.<ref>{{cite web|title=General program of the third Olympiad Saint-Louis 1904|url=http://library.la84.org/OlympicInformationCenter/OlympicReview/1903/ROLE12/ROLE12d.pdf|publisher=''Olympic Review''|access-date=2026. gada 21. augusts}}</ref> III Olimpisko spēļu atklāšana tika pasludināta 1904. gada 1. maijā. Pasākumu programma tika iekļauta arī "Spaldinga oficiālajā sporta almanahā 1905. gadam" (''Spalding's Official Athletic Almanac''), tomēr tā nedaudz atšķīrās no ''Olympic Review'' sākotnēji publicētās versijas. Mūsdienās Starptautiskā Olimpiskā komiteja par oficiālās olimpiskās programmas daļu atzīst tikai atsevišķas sacensības, kas norisinājās laika posmā no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Taču pastāv neskaidrības par precīzu olimpisko disciplīnu loku, jo spēļu galvenais organizators [[Džeimss Edvards Salivens]] centās par "olimpiskām" pasludināt visas Pasaules izstādes ietvaros rīkotās sporta sacensības. Mūsdienu sporta vēsturnieki sacensību statusa precizēšanai izmanto vairākus kritērijus. Lai pasākumu atzītu par olimpisku, tam bija jābūt atvērtam visu valstu pārstāvjiem, bez handikapa (priekšrocību) piešķiršanas, kā arī paredzētam tikai amatieriem. Vienīgais izņēmums tajā periodā bija [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]], kurā atsevišķā disciplīnā drīkstēja sacensties arī profesionāli meistari. Tā kā Sentluisā šāds izņēmums paukošanā netika nodrošināts, visas par olimpiskajām atzītās sacensības notika vienīgi starp amatieriem. === 1904. gada Sentluisas Olimpisko spēļu un 1904. gada Pasaules izstādes ietvaros organizēto sporta sacensību pasākumu grafiks === {| class="wikitable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- |bgcolor="#CED8F6"| [[olimpiskie sporta veidi|Olimpiskais sporta veids (sacensības)]] ||bgcolor="#F6D8CE"| daļēji olimpiskais sporta veids (sacensības) ||bgcolor="#F5F6CE"| Demonstrācijas sporta veids |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- ! Datums !! Sacensības/sporta veidi !! Dalībnieku skaits |- | 14. maijs || align=left|Starpskolu sacensības skolēniem no Sentluisas || 136 |- | 21. maijs || align=left|Vieglatlētikas sacensības sportistiem ar priekšrocībām (handikapu) || 90 |- | 28. maijs || align=left|Starpskolu sacensības skolēniem no Luiziānas || 122 |- | 30. maijs || align=left|Pamatskolu čempionāts || 68 |- | 2. jūnijs || align=left|[[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) priekšrocības (handikapa) spēles || 195 |- | 3. jūnijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) junioru spēles || 187 |- | 4. jūnijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) senioru spēles || 183 |- | 11. jūnijs || align=left|Rietumkrasta universitāšu čempionāts || 124 |- | 20.—25. jūnijs || align=left|Universitāšu beisbola turnīrs || 99 |- | 23. jūnijs || align=left|Tērneru masu demonstrējumi || 3500 |- | 25. jūnijs || align=left|Starptautiskais olimpiskais universitāšu čempionāts || 110 |- | 29.–30.jūnijs || align=left|Starpskolu čempionāts || 258 |- | 1.—2. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrošanas]] individuālais un komandu čempionāts || 789 |- | 4. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|Amatieru sporta savienības (AAU) [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņa]] || 7 |- | 5.—7. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lakrosa turnīrs]] || 39 |- | 11.—12. jūlijs || align=left bgcolor="#F5F6CE"|[[Basketbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskais basketbola čempionāts]] || 44 |- | 13.—14. jūlijs || align=left|Universitāšu basketbola čempionāts || 15 |- | 20.—23. jūlijs || align=left bgcolor="#F5F6CE"|Gēlu (ķeltu) sporta veidu čempionāts: [[hērlings 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|hērlings]] un [[gēlu futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|gēlu futbols]] || 140 |- | 29.—30. jūlijs || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskā olimpiskā regate ([[airēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšana]]) || 131 |- | 29. jūlijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) Rietumu asociāciju vieglatlētikas sacensības ar priekšrocībām (handikapu) || 90 |- | 30. jūlijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) Rietumu asociāciju čempionātā || 100 |- | 1.—6. augusts || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Riteņbraukšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || 124 |- | 1.—12. augusts || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Rokē 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rokē]] || 3 |- | 15.—20. augusts || align=left|Jauno vīriešu kristīgās apvienības (''Young Men's Christian Association''; YMCA) čempionāts || 393 |- | 29. augusts—2.septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 545 |- | 29. augusts—3.septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || 92 |- | 5.—7. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskais [[peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] un [[ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] čempionāts || 308 |- | 6.—8. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskais [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s čempionāts || 42 |- | 19.—21. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"| Olimpiskais [[golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfa]] turnīrs || 74 |- | 19.—24. septembris || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šaušana]] || 35 |- | 21.—23. septembris || align=left bgcolor="#CED8F6"|Starptautiskais [[bokss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa]] čempionāts || 28 |- | 14.—15. oktobris || align=left bgcolor="#CED8F6"| Amatieru sporta savienības (AAU) [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta]] čempionāts || 62 |- | 28. oktobris || align=left bgcolor="#F6D8CE"| Amatieru sporta savienības (AAU) [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]] čempionāts || 38 |- | 12. novembris || align=left| Universitāšu futbola turnīrs || 340 |- | 16.–17.novembris || align=left bgcolor="#CED8F6"| Olimpiskais [[futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbola]] turnīrs || 50 |} === Antropoloģijas dienas === [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] organizatori 12. un 13. augustā sarīkoja tā dēvētās "[[Koloniālisms Olimpiskajās spēlēs|Antropoloģijas dienas]]". Sākot no [[1889. gada Pasaules izstāde|1889. gada Parīzes izstādes]], tā laika pasaules izstāžu raksturīga iezīme bija tā sauktie "cilvēku zoodārzi", kuru mērķis bija praktiski demonstrēt tā brīža antropoloģiskos konceptus par [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasi]], progresu un [[civilizācija]]s attīstību. Šiem principiem sekoja arī 1904. gada izstāde Sentluisā. Antropoloģiskajās ekspozīcijās tika demonstrēti aptuveni 1400 pamatiedzīvotāji no [[Dienvidaustrumāzija]]s, [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salām, [[Austrumāzija]]s, [[Āfrika]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s, kas tika izvietoti viņu tradicionālajam dzīvesveidam pielāgotā vidē. Vēl aptuveni 1600 pamatiedzīvotāju prezentēja savu kultūru citos izstādes sektoros, tostarp paraugskolā, kurā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] internātskolu audzēkņi demonstrēja [[Pārtautošana|asimilācija]]s procesa rezultātus.<ref>{{cite web|url=https://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/|title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been the Strangest Ever|publisher=[[Smithsonian Magazine]]|author=Karen Abbott|date=August 7, 2012}}</ref> Pašās "Antropoloģijas dienu" sporta sacensībās piedalījās aptuveni 100 piesaistīti pamatiedzīvotāju vīrieši. Aptuveni 10 000 skatītāju klātbūtnē norisinājās sacensības [[beisbols|beisbola]] bumbas mešanā, [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], [[skriešana|skriešanā]], [[tāllēkšana|tāllēkšanā]], [[svarcelšana|svarcelšanā]], kāpšanā stabā un [[virves vilkšana|virves vilkšanā]]. Šajās dienās sievietes nepiedalījās, lai gan atsevišķas pārstāves, tostarp Fortšovas Indēniešu skolas meiteņu basketbola komanda, startēja citos izstādes ietvaros rīkotajos sporta pasākumos. Zinātniece [[Sjūzena Braunela]] norāda, ka pasaules izstāžu un olimpisko spēļu pārklāšanās šajā periodā bija likumsakarīga, jo abas parādības balstījās kopīgā kultūras loģikā, kas tām piešķīra dabisku radniecību. Turklāt viens no "Antropoloģijas dienu" sākotnējiem mērķiem bija papildu uzmanības piesaistīšana oficiālajai olimpisko spēļu programmai. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} 1904. gada vasaras olimpisko spēļu programmā bija iekļauti 18 sporta veidi ar 95 disciplīnām. 2021. gada jūlijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par to, kuri sporta veidi un sacensības būtu uzskatāmi par olimpiskajām sacensībā.<ref name="Analysis and Summaries">{{Cite web | title=1904 Olympic Games — Analysis and Summaries | url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf | archive-url=https://web.archive.org/web/20110708103043/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf |archivedate=July 8, 2011}}</ref><ref name=Olympedia/><ref name=SportReference/> Šajās Olimpisko spēļu sacensībās pirmo reizi debitēja [[bokss olimpiskajās spēlēs|bokss]], [[daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšana]], [[lakross olimpiskajās spēlēs|lakross]] un [[raketes olimpiskajās spēlēs|raketes]]. Savukārt [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]] un [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] atkal tika iekļauti programmā, jo pēc debijas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēs]] tie netika pārstāvēti [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]]. Gandrīz visos sporta veidos sacensības tika rīkotas tikai vīriešiem. Vienīgais izņēmums bija loka šaušana, kurā norisinājās disciplīnas gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Kā neoficiāli paraugdemostrējumu sporta veidi tika pārstāvēti [[basketbols]], [[hērlings]], [[amerikāņu futbols]] un [[gēlu futbols]]. Tāpat norisinājās paraugcīņa sieviešu boksā.<ref>{{cite web|url=http://www.gbboxing.org.uk/womens-boxing/ |title=Women's Boxing |work=[[GB Boxing]] |access-date=2020-07-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160824180308/http://www.gbboxing.org.uk/womens-boxing/ |archive-date=2016-08-24}}</ref> [[Pasaules Beisbola un Softbola konfederācija]] (WBSC) norāda, ka spēļu ietvaros tika rīkotas arī [[beisbols|beisbola]] sacensības, tomēr tās nav iekļautas olimpiskā vēsturnieka Bila Malona sastādītajā oficiālajā reģistrā, un ziņas par to rezultātiem nav saglabājušās.<ref name="WBSC">{{cite web | title=Baseball in the Olympics: A sport with an Olympic history that starts with Royals trying to play with an orange | website=World Baseball Softball Confederation | date=2022-07-14 | url=https://www.wbsc.org/en/news/baseball-in-the-olympics-a-sport-with-an-olympic-history-that-starts-with-royals-trying-to-play-with-an-orange | access-date=2024-01-27}}</ref><ref name="Analysis and Summaries"/> ''Iekavās norādīts disciplīnu skaits sporta veidā.'' {{colbegin|3}} * {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Futbols|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Golfs|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} (6) * {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} (5) * {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} (9) * {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} (24) * {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (12) * {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} (1) ''Demonstrāciju sporta veidi:'' * ''{{osv|Amerikāņu futbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Basketbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Gēlu futbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Hērlings|1904|vasaras}}'' {{colend}} == Norises vietas == {{pamatraksts|1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|300px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu, kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.]] 1904. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas piecās norises vietās. Starp tām bija [[Gleneho golfa klubs]] — pirmais golfa laukums, kas tika uzbūvēts uz rietumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes un tika atvērts 1901. gadā.<ref name=gecc>{{cite web|url=http://golfclubatlas.com/in-my-opinion/glen-echo-country-club|last=Healey|first=Jim|title=Glen Echo County Club|website=golfclubatlas.com|date=19 March 2009 |access-date=November 23, 2018}}</ref> [[Foresta parks|Foresta parkā]], kas bija galvenā [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] norises vieta, tika rīkoti trīs olimpisko sporta veidu pasākumi — daiļlēkšana, peldēšana un ūdenspolo.<ref>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/DIV/mens-springboard.html |title=Diving at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Springboard |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418125526/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/DIV/mens-springboard.html |archive-date=April 18, 2020}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/SWI/ |title=Swimming at the 1904 St. Louis Summer Games |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417044731/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/SWI/ |archive-date=April 17, 2020}}</ref><ref name=wp>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418125222/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=April 18, 2020}}</ref> [[Krīvkēras ezers|Krīvkēras ezerā]] tika aizvadītas airēšanas sacensības. Savukārt par Olimpisko spēļu galveno norises vietu kļuva [[Frānsisa Olimpiskais laukums]], kur tika aizvadītas cīņas sporta, futbola, lakrosa, loka šaušanas, riteņbraukšamas, rokē, svarcelšanas, tenisa, vieglatlētikas, vingrošanas un virves vilkšanas sacensības. Tūlīt pēc izstādes ārpus stadiona tika uzbūvēti dekoratīvi vārti, pieminot 1904. gada Olimpiskās spēles.<ref name=field>[http://www.wustl.edu/community/visitors/tour/danforth/francis-field.html Washington University in St. Louis profile of Francis Field.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227054543/http://wustl.edu/community/visitors/tour/danforth/francis-field.html |date=27 December 2010}}.</ref> [[Frānsisa sporta zāle|Frānsisa sporta zālē]] tika aizvadītas boksa un paukošanas sacensības. {| class="wikitable" ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] || {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras}}, {{osv|Futbols|1904|vasaras}}, {{osv|Lakross|1904|vasaras}}, {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras}}, {{osv|Rokē|1904|vasaras}}, {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras}}, {{osv|Teniss|1904|vasaras}}, {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras}}, {{osv|Vingrošana|1904|vasaras}} un {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras}} |- | [[Frānsisa sporta zāle]] || {{osv|Bokss|1904|vasaras}} un {{osv|Paukošana|1904|vasaras}} |- | [[Foresta parks]] || {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1904|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras}} |- | [[Krīvkēras ezera memoriālais parks|Krīvkēras ezers]] || {{osv|Airēšana|1904|vasaras}} |- | [[Gleneho lauku golfa klubs]] || {{osv|Golfs|1904|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == Šajās olimpiskajās spēlēs startēja 10 valstis ar 650 sportistiem (644 vīrieši un 6 sievietes). Sakarā ar grūtībām nokļūt Sentluisā un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas-Japānas kara]] izraisīto spriedzi Eiropā, Olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai aptuveni 60 sportisti no ārpus Ziemeļamerikas.<ref name=Olympedia/><ref name=SportReference/> Taču atsevišķos avotos norādīts atšķirīgs sportistu un arī pārstāvošo valstu skaits. Pirmo reizi Olimpiskajās spēlēs startēja [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] (pirmā [[Āfrika]]s kontinenta valsts Olimpiskajās spēlēs). Šajās olimpiskajās spēlēs nebija pārstāvēta neviena [[Āzija]]s un [[Dienvidamerika]]s valsts. Spēļu ietvarā tika izveidota [[Jauktā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kura pēc SOK oficiālās informācijas startējusi tikai paukošanas sacensībās. Sportisti un pārstāvēto valstus skaitliskās neatbilstības dažādos avotos izriet no tā, ka ne visas sacensības, kas notika [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] ietveros tiek uzskatīti par olimpiskajiem. Atsevišķos vēsturiskajos avotos minēts, ka 1904. gada spēlēs piedalījās arī [[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]], [[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]], [[Norvēģija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] un [[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]], tomēr mūsdienās Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šo valstu oficiālo dalību vairs neatzīst. Piemēram, Francijas dalības iekļaušana ir pretrunīga, jo [[Francijas Olimpiskā komiteja]] uz šīm spēlēm nesūtīja nevienu sportistu. [[Alberts Korijs]], Amerikas iedzīvotājs ar Francijas pilsonību, ir reģistrēts kā individuāls dalībnieks, un viņa sudraba medaļa tiks ieskaitīta ASV sastāvā. Atšķirībā no iepriekšējām, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]], oficālajā olimpisko spēļu programmā sievietes (6 ASV sportistes) bija pārstāvētas tikai [[loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]]. Lielākā daļa no sportistiem, 526 sportisti, bija no spēļu rīkotājvalsts — [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Maratona skrējēji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], abi no Dienvidāfrikas, bija pirmie melnādainie afrikāņi, kas piedalījās Olimpiskajās spēlēs. [[Attēls:1904 Summer olympics team numbers.png|400px|thumb|Sportistu sadalījuma pa pārstāvētajām spēlēm.]] ; Pārtstāvētās valstis ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|543}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|8}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|ITA|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|54}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|22}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' ; Diskutabli pārstāvētās valstis * {{ValstsOS|AUT|1904. gada vasaras}} * {{ValstsOS|FRA|1904. gada vasaras}} * {{ValstsOS|NOR|1904. gada vasaras}} * {{ValstsOS|SUI|1904. gada vasaras}} {{colend}} ; Pārstāvēto valstu un sportistu sadalījums pa sporta veidiem {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! style="width:6em;|Kopā !! style="width:6em;|Vīrieši !! style="width:6em;|Sievietes |- | align=left|{{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} || 1 || 42 || 42 || — || ''[[Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Futbols|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Golfs|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} || 2 || 5 || 5 || — || ''[[Svarcēlāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} || 2 || 36 || 36 || — || ''[[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} || 1 || 21 || 21 || — || ''[[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Vingrošana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} || 3 || 30 || 30 || — || ''[[Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |} == Interesanti fakti == * Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē. * SOK prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā. * ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā). * Uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā. * Franks Kuglers ir vienīgais sportists, kurš vienās Olimpiskajās spēlēs ieguvis medaļu trīs dažādos sporta veidos. == Medaļu kopvērtējums == {|class="wikitable" style="text-align:center" !Vieta!!width="160"|Valsts!!width="95"|{{Zelta medaļa}}!!width="95"|{{Sudraba medaļa}}!!width="95"|{{Bronzas medaļa}}!!width="95"|Kopā |-bgcolor=ccccff | 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239 |- | 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13 |- | 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9 |- | 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6 |- | 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4 |- |rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2 |- |align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2 |- |rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2 |- |align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2 |- | 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1 |} == Skatīt arī == {{col-begin}} {{col-2}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas ASV: ** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]]; ** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]; ** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]]; ** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]; ** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]]; ** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]''; {{col-2}} * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas ASV: ** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]; ** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]; ** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]]; ** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]''; {{col-end}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} * [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}} * [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis (Universalis.fr)'' {{en ikona}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] <br/> II Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br/> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br/> {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 <br/> III Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] <br/> IV Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]] [[Kategorija:1904. gads]] 4gmkdj3466jlcpbgdrp5v7ju1iq4rnv 10 118356 4531238 4525274 2026-10-02T21:26:14Z Dainis 876 4531238 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = SKS konfigurācija |title = [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] pašreizējā konfigurācija |state = {{{state|<includeonly>collapsed</includeonly><noinclude>uncollapsed</noinclude>}}} |list1 = <div style="text-align:left; font-size:170%"> [[Integrētā kopnes struktūra|S6]] / [[Integrētā kopnes struktūra|S5]] / [[Integrētā kopnes struktūra|S3/S4]] [[SpaceX Crew-12|Crew-12]] / [[Progress MS-35]] <nowiki>|</nowiki> [[Columbus (SKS)|Columbus]] [[Integrētā kopnes struktūra|S1]] [[Quest (SKS)|Quest]] <nowiki>|</nowiki> [[Pressurized Mating Adapter|PMA3]]/ / [[Integrētā kopnes struktūra|Z1]] / [[Poisk (SKS)|Poisk]] <nowiki>|</nowiki>/ [[Integrētā kopnes struktūra|S0]] <nowiki>|</nowiki>/ <nowiki>|</nowiki> [[SpaceX Crew-13|Crew-13]] — [[Pressurized Mating Adapter|PMA2]] — [[Harmony (SKS)|Harmony]] — [[Destiny (SKS)|Des/tiny]] — [[Unity (SKS)|Unity]] — [[Pressurized Mating Adapter|PMA1]] — [[Zarja (SKS)|Zarja]] — [[Zvezda (SKS)|Zvezda]] — [[Progress MS-34]] /<nowiki>|</nowiki> [[Integrētā kopnes struktūra|P1]] /<nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> / <!--[[HTV-X1]]--> / / [[NG-24|Cygnus]] [[Rassvet (SKS)|Rassvet]] [[Nauka (SKS)|Nauka]] [[Kibo (SKS)|Kibo]] [[Integrētā kopnes struktūra|P3/P4]] [[Permanent Multipurpose Module|PMM]]—[[Tranquility (SKS)|Tranquility]]—[[Bigelow Expandable Activity Module|BEAM]] <nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> / /<nowiki>|</nowiki> <!--[[Sojuz MS-28]]--> [[Pričal (SKS)|Pričal]] [[Integrētā kopnes struktūra|P5]] / [[Cupola (SKS)|Cupola]] <nowiki>|</nowiki> / [[Bishop Airlock|Bishop]] [[Sojuz MS-29]] [[Integrētā kopnes struktūra|P6]] </div> <small>Informācija atjaunota: 2026-10-03</small> }}<noinclude {{documentation}} [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes|{{PAGENAME}}]] </noinclude> ruzd3a1j5liutlg2iv8bepdkptz0nxy 0 119024 4531195 4121381 2026-10-02T19:14:11Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4531195 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džims Torps | vārds_orig = ''Jim Thorpe'' | attēls = Jim Thorpe football.png | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Jakobušs Franciskuss "Džims" Torps | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1888|5|28}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Oklahoma|Preiga}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1953|3|28|1888|5|28}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Lomita}} | tautība = Amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = {{ubl|[[Amerikāņu futbols]]|[[Vieglatlētika]]|[[Beisbols]]}} | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = | karj stat2 3 = | karj stat2 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Jakobušs Franciskuss "Džims" Torps''' ({{val|en|Jacobus Franciscus "Jim" Thorpe}}; dzimis {{dat|1888|5|28}} [[Preiga|Preigā]], [[Oklahoma|Oklahomas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], miris {{dat|1953|3|28}} [[Lomita|Lomitā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija amerikāņu sportists. Ir ticis atzīts par vienu no daudzpusīgākajiem mūsdienu sportistiem. Viņš izcīnīja divas zelta medaļas [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Stokholmā desmitcīņā un pieccīņā. Vēl viņš spēlēja amerikāņu futbolu koledžu un profesionāļā līmenī. 1913. gadā viņam atņēma izcīnītās Olimpiskās medaļas pēc tam, kad atklājās, ka viņš divas sezonas spēlēja pusprofesionālā beisbola komandā. Pēc Dž. Torpa nāves 1982. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] viņu atzina par olimpisko čempionu. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Jim Thorpe|Džims Torps}} * [http://www.olympic.org/uk/athletes/profiles/bio_uk.asp?PAR_I_ID=54230 Olimpiskās kustības profils] {{en ikona}} {{olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Torps, Džims}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Oklahomā dzimušie]] [[Kategorija:1953. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:ASV beisbolisti]] [[Kategorija:ASV amerikāņu futbola spēlētāji]] [[Kategorija:1912. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] 3tahe7emwryjs8ocrhbimyxj7rznknj 4531202 4531195 2026-10-02T19:15:10Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4531202 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džims Torps | vārds_orig = ''Jim Thorpe'' | attēls = Jim Thorpe football.png | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Jakobušs Franciskuss "Džims" Torps | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1888|5|28}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Oklahoma|Preiga}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1953|3|28|1888|5|28}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Lomita}} | tautība = Amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = {{ubl|[[Amerikāņu futbols]]|[[Vieglatlētika]]|[[Beisbols]]}} | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = | karj stat2 3 = | karj stat2 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Jakobušs Franciskuss "Džims" Torps''' ({{val|en|Jacobus Franciscus "Jim" Thorpe}}; dzimis {{dat|1888|5|28}} [[Preiga|Preigā]], [[Oklahoma|Oklahomas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], miris {{dat|1953|3|28}} [[Lomita|Lomitā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija amerikāņu sportists. Ir ticis atzīts par vienu no daudzpusīgākajiem mūsdienu sportistiem. Viņš izcīnīja divas zelta medaļas [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Stokholmā desmitcīņā un pieccīņā. Vēl viņš spēlēja amerikāņu futbolu koledžu un profesionāļā līmenī. 1913. gadā viņam atņēma izcīnītās Olimpiskās medaļas pēc tam, kad atklājās, ka viņš divas sezonas spēlēja pusprofesionālā beisbola komandā. Pēc Dž. Torpa nāves 1982. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] viņu atzina par olimpisko čempionu. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Jim Thorpe|Džims Torps}} * [http://www.olympic.org/uk/athletes/profiles/bio_uk.asp?PAR_I_ID=54230 Olimpiskās kustības profils] {{en ikona}} {{olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Torps, Džims}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Oklahomā dzimušie]] [[Kategorija:1953. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:ASV beisbolisti]] [[Kategorija:ASV amerikāņu futbola spēlētāji]] [[Kategorija:1912. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] r20fh7lszqqj8mttl1u2j599bo5gh41 10 133178 4531148 4102160 2026-10-02T17:36:40Z Olgerts V 41522 vienīgā 4531148 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T |title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu T |titlestyle = background:#7E92A5; |state= autocollapse |list1style = background:#97A8B9; |list1 = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group2 = T |group2style = background:#97A8B9; |list2 = * [[Taču iela|Taču]] * [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu]] * [[Tadenavas iela|Tadenavas]] * [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā]] * [[Tālavas gatve (Rīga)|Tālavas gatve]] * [[Talejas iela|Talejas]] * [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža]] * [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]] * [[Talsu iela (Rīga)|Talsu]] * [[Tapešu iela|Tapešu]] * [[Tāšu iela (Rīga)|Tāšu]] * [[Taures iela (Rīga)|Taures]] * [[Tauriņu iela (Rīga)|Tauriņu]] * [[Tauvas iela (Rīga)|Tauvas]] * [[Teātra iela (Rīga)|Teātra]] * [[Tebras iela (Rīga)|Tebras]] * [[Tējas iela (Rīga)|Tējas]] * [[Tekstilnieku iela (Rīga)|Tekstilnieku]] * [[Telts iela (Rīga)|Telts]] * [[Tempļa iela (Rīga)|Tempļa]] * [[Teodora Hermanovska iela|Teodora Hermanovska]] * [[Teodora Spādes iela|Teodora Spādes]] * [[Tēraudlietuves iela (Rīga)|Tēraudlietuves]] * [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas]] * [[Terēzes iela|Terēzes]] * [[Tēriņu iela|Tēriņu]] * [[Tērvetes iela (Rīga)|Tērvetes]] * [[Teteru iela (Rīga)|Teteru]] * [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu]] * [[Tilaudu iela (Rīga)|Tilaudu]] * [[Tilta iela (Rīga)|Tilta]] * [[Timoteja iela|Timoteja]] * [[Tīnūžu iela (Rīga)|Tīnūžu]] * [[Tīraines iela (Rīga)|Tīraines]] * [[Tīreļa iela (Rīga)|Tīreļa]] * [[Tirgoņu iela (Rīga)|Tirgoņu]] * [[Tirgus iela (Rīga)|Tirgus]] * [[Tirkīza iela|Tirkīza]] * [[Tīruma iela (Rīga)|Tīruma]] * [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas]] * [[Toma iela (Rīga)|Toma]] * [[Tomātu iela (Rīga)|Tomātu]] * [[Tomsona iela (Rīga)|Tomsona]] * [[Torņa iela (Rīga)|Torņa]] * [[Torņakalna iela|Torņakalna]] * [[Tota iela|Tota]] * [[Traktoru iela|Traktoru]] * [[Traleru iela|Traleru]] * [[Tramplīna iela (Rīga)|Tramplīna]] * [[Trapenes iela|Trapenes]] * [[Trauksmes iela|Trauksmes]] * [[Treiliņu iela (Rīga)|Treiliņu]] * [[Trijādības iela|Trijādības]] * [[Trikātas iela (Rīga)|Trikātas]] * [[Trīsciema iela (Rīga)|Trīsciema ]] * [[:Kategorija:Trīsciema līnijas|Trīsciema līnijas]] ** [[Trīsciema 1. līnija|1.]] ** [[Trīsciema 2. līnija|2.]] ** [[Trīsciema 3. līnija|3.]] ** [[Trīsciema 4. līnija|4.]] ** [[Trīsciema 5. līnija|5.]] ** [[Trīsciema 6. līnija|6.]] ** [[Trīsciema 7. līnija|7.]] ** [[Trīsciema 8. līnija|8.]] ** [[Trīsciema 9. līnija|9.]] * [[Trīsstūra iela (Rīga)|Trīsstūra]] * [[Trīšu iela (Rīga)|Trīšu]] * [[Trokšņu iela|Trokšņu]] * [[Trūvertu iela (Rīga)|Trūvertu]] * [[Tūjas iela (Rīga)|Tūjas]] * [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma]] * [[Tumes iela (Rīga)|Tumes]] * [[Turaidas iela (Rīga)|Turaidas]] * [[Turlavas iela (Rīga)|Turlavas]] * [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika]] * [[Tvaikoņu iela (Rīga)|Tvaikoņu]] }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]] </noinclude> gnxo1htfbm3n7m8wxdwsymipqv1h0ri 0 134243 4531285 4352983 2026-10-03T05:55:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531285 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1898|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Lantkahrte no Latweeschu semmes 1859.jpg|thumb|315px|Latviešu zemju karte (1859).]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1898]]. gada notikumi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]]'''. [[Vidzeme]]s, [[Latgale]]s, [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes tolaik atradās [[Krievijas Impērija]]s sastāvā ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]). == Notikumi == === Februāris === * [[12. februāris]] — tika apstiprināti [[biedrība|biedrību]] normālstatūti un turpmāk tiesības apstiprināt jaunas biedrības tika dotas vietējiem [[gubernators|gubernatoriem]], tādējādi atvieglojot biedrību dibināšanas procedūru. === Aprīlis === * [[16. aprīlis]] — [[Dzegužkalns|Dzegužkalna]] teritorijā tika likti pamati Krievu anilīnkrāsu fabrikai "Leopolds Kassels un Ko", kas bija vācu ķīmiskās fabrikas Frankfurte pie Mainas filiāle. Galvenā produkcija bija — [[anilīnkrāsas]]. === Augusts === * [[2. augusts]] — iesvētīta [[Velēnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]. === Septembris === * [[27. septembris]] — Rīgā pēc kājāmgājiena apkārt pasaulei atgriezās [[Konstantīns Rengartens]]. === Nezināms datums === * pabeidza [[Staiceles papīrfabrika]]s (tagad SIA "Staiceles papīra fabrika 2") celtniecību, kuru ar 350 000 rbļ lielu pamatkapitālu finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība. [[Staiceles papīrfabrika|Papīrfabrikas]] pirmais direktors bija Šahlers. * [[Salaspils]] [[Salaspils (stacija)|dzelzceļa stacijas]] apvidū izveidoja Kristiāna Šoha firmas dārzniecību, kas ir tagadējā [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] priekštece. == Kultūra == * Nāca klajā [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] [[novele]] "[[Purva bridējs (novele)|Purva bridējs]]", kas "Mājas Viesa Mēnešraksta" stāstu konkursā ieguva pirmo vietu. * Rūdolfs Blaumanis pārcēlās no "Brakiem" uz [[Rīga|Rīgu]] un sāka strādāt laikrakstos "[[Mājas Viesis]]" un "Mājas Viesa Mēnešraksts". * Iznāca pirmais [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] darbs, dzejojums "Pie jūras". == Zinātne == * [[maijs]] — pirmo reizi [[Latvija]]s teritorijā dabas pētnieks [[Ernsts fon Middendofs]] konstatējis [[zaļais ķauķītis|zaļo ķauķīti]] (''Phylloscopus trochiloides''), kā arī [[Engures ezers|Engures ezerā]] atradis [[niedru strazds|niedru strazda]] (''Acrocephalus arundinaceus'') ligzdu. * vasara — [[Kārlis Reinholds Kupfers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://botany.lv/category/vesture/ |title=Latvijas Botāniķu biedrība. 19. gadsimta botāniskie pētījumi Dienvidaustrumlatvijā |access-date={{dat|2015|04|15||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304134940/http://botany.lv/category/vesture/}}</ref> organizēja botānisku [[ekspedīcija|ekspedīciju]] [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] teritorijā, kur pētīja Ilūkstes apriņķa [[flora|floru]]. [[Augu valsts]] tika pētīta sākot no [[Varnaviči]]em tās austrumu galā (pa ceļam iegriežoties arī [[Krāslava|Krāslavā]]), līdz [[Demene]]i un [[Dārzu ezers|Dārzu ezeram]] dienvidos, Ēģiptei un [[Kumpinišķi]]em dienvidrietumos, [[Ilūkste]]i un [[Pilskalne]]i ziemeļrietumos. Pētījumi notika arī [[Subate]]s un [[Laši|Lašu]] apkārtnē. == Dzimuši == * [[24. janvāris]] — [[Sergejs Eizenšteins]], Latvijā dzimis padomju kinorežisors (miris 1948. gadā) * [[19. februāris]] — [[Rihards Rudzītis]], rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks (miris 1960. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Josifs Hops]], Latvijas armijas dižkareivis (miris 1941. gadā) * [[13. maijs]] — [[Frīdrihs Ermlers]], Latvijā dzimis padomju kinorežisors (miris 1967. gadā) * [[24. jūnijs]]. — [[Detlavs Brantkalns]], padomju armijas ģenerālis (miris 1979. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Vilhelms Munters]], Latvijas ārlietu ministrs (miris 1967. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Andrejs Pormalis]], keramiķis un pedagogs (miris 1977. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Elīna Zālīte]], rakstniece un tulkotāja (mirusi 1955. gadā) == Miruši == * [[26. septembris]] — [[Fridrihs Juliuss Dērings]], [[gleznotājs]], zīmēšanas skolotājs un [[mākslas vēsturnieks]], darbojās pārsvarā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. (dzimis [[1838]].) == Skatīt arī == * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] <!-- == Attēlu galerija == --> ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:1898. gads|Latvija]] [[Kategorija:1898. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] srxxyu5bvmg8jycklb8nyrnovar1lc8 0 143529 4531353 1974728 2026-10-03T09:09:59Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Vaski]]; pievienoju [[Kategorija:Dzīvnieku produkti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531353 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beeswax.jpg|thumb|right|220px|Bišu vaska ritulis]] '''Bišu vasks''' ir dabīga [[medus bite| medus bišu]] [[vaska dziedzeri|vaska dziedzeros]] veidojusies viela, kura pēc sastāva ir galvenokārt [[taukskābes|taukskābju]] [[esteri|esteru]] un dažādu garo ķēžu [[spirti|spirtu]] maisījums. Tīrā veidā balta. Bites šo vasku izmanto [[Bišu šūnas|stropa šūnu]] veidošanā, tomēr cilvēki visbiežāk to izmanto [[svece|sveču]] ražošanā.<ref name="medusmaize.lv">{{Tīmekļa atsauce | title= Medusmaize | url=http://www.medusmaize.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=6&Itemid=7&lang=lv|accessdate=2010. gada 2. martā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} [[Kategorija:Dzīvnieku produkti]] niauyfzkmexf72riptl8n5rfflzdacm 4531354 4531353 2026-10-03T09:10:09Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Bites]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531354 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beeswax.jpg|thumb|right|220px|Bišu vaska ritulis]] '''Bišu vasks''' ir dabīga [[medus bite| medus bišu]] [[vaska dziedzeri|vaska dziedzeros]] veidojusies viela, kura pēc sastāva ir galvenokārt [[taukskābes|taukskābju]] [[esteri|esteru]] un dažādu garo ķēžu [[spirti|spirtu]] maisījums. Tīrā veidā balta. Bites šo vasku izmanto [[Bišu šūnas|stropa šūnu]] veidošanā, tomēr cilvēki visbiežāk to izmanto [[svece|sveču]] ražošanā.<ref name="medusmaize.lv">{{Tīmekļa atsauce | title= Medusmaize | url=http://www.medusmaize.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=6&Itemid=7&lang=lv|accessdate=2010. gada 2. martā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} [[Kategorija:Dzīvnieku produkti]] [[Kategorija:Bites]] kxgdrurjwt3tj9cjw8em0sj1nkj0uqf 0 149139 4531247 4527661 2026-10-02T22:45:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531247 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = Youthsat | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = studentu pavadonis | Bāzes platforma = [[IMS-1]] | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = [[Indijas kosmosa pētījumu organizācija|ISRO]] {{IND}}<br /> [[Lomonosova Maskavas valsts universitāte]] {{RUS}} | Lielākie_izgatavotāji = [[Indijas kosmosa pētījumu organizācija|ISRO]] | Starta_gads = 2011 | Starts = {{dat|2011|4|20|SK}} 04:42 [[UTC]] | Nesējs = [[PSLV]] | Starta_vieta = [[Satiša Dhavana kosmosa centrs]] | Starta_laukums = | Starta_valsts = {{IND}} | Palaists_kopā_ar = [[Resourcesat-2]], [[X-Sat]] | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = 2 gadi (plānots) | NSSDC_ID = 2011-015B | Tīmekļa_vietne = | Masa = 92 kg<ref name="thehindu">[http://www.thehindu.com/sci-tech/technology/article1710333.ece PSLV-C16 launch today] The Hindu , T. S. Subramanian, 2011-04-20 {{en ikona}}</ref> | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = polāra [[solārsinhrona orbīta]] | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 98,87° | Periods = | Apoapsīda = 632 km | Periapsīda = 621 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = [[IMS-1]] | KA_nāk = [[IMS-1B]] }} '''Youthsat''' (no {{val|en| }} „jaunatnes pavadonis“) jeb '''IMS-1A''' ir [[Indija]]s un [[Krievija]]s studentu mikropavadonis, kas palaists 2011. gadā. Tas paredzēts Zemes augšējās atmosfēras un Saules kosmisko staru pētīšanai.<ref name="indiancommunitynews">[http://indiancommunitynews.com/resourcesat-2-will-beam-back-huge-data-on-resources/ Resourcesat-2 will beam back huge data on resources] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110522001424/http://indiancommunitynews.com/resourcesat-2-will-beam-back-huge-data-on-resources/ |date={{dat|2011|05|22||bez}} }} Indian Community News – ICN, 2011-04-21 {{en ikona}}</ref> Šis ir otrais ''Indian Mini Satellite'' sērijas pavadonis (pirmais [[IMS-1]] tika palaists 2008. gadā).<ref name="isro ims-1a">[https://directory.eoportal.org/presentations/7336/10003404.html{{Novecojusi saite}} [http://www.isro.org/satellites/youthsat.aspxYOUTHSATISROmājaslapā] {{Novecojusi saite}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.isro.org/satellites/youthsat.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|04|30||bez}} |archive-date={{dat|2011|04|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110430184134/http://www.isro.org/satellites/youthsat.aspx}} {{en ikona}}</ref> == Konstrukcija == Pavadonis izgatavots uz IMS mikropavadoņa bāzes. Tā izmēri ir 1020 × 604 × 1340 mm. Trīs asu stabilizāciju nodrošina miniatūri [[žiroskops|žiroskopi]] un magnētiskie stabilizatori, telpisko stāvokli nosaka ar saules un zvaigžņu sensoriem un miniatūru [[magnetometrs|magnetometru]]. Elektroenerģiju dod divi saules bateriju paneļi ar jaudu 230 W, tiek izmantota viena 10,5 Ah litija jonu akumulatoru baterija.<ref name="isro ims-1a" /> == Instrumenti == === SolRad === ''SolRad'' (''Solar Radiation Detector'') ir ierīce, kuru izstrādājusi Krievijas [[Lomonosova Maskavas valsts universitāte]]s Skobeļcina zinātniski pētnieciskais kodolfizikas institūts. Tā paredzēta Saules cietā rentgenstarojuma reģistrēšanai 10—100 keV diapazonā, gamma staru 0,02—5,0 MeV, kā arī lādēto daļiņu noteikšanai: elektronu ar enerģiju 0.3—3.0 MeV un protonu 3—100 MeV. ''SolRad'' ir samazināta kopija tā paša institūta izstrādātajam instrumentam ''SONG'' (''СОНГ'', ''СОлнечные Нейтроны и Гамма-кванты''), kas veiksmīgi darbojies pētnieciskajā pavadonī [[Koronas-F]]. Lādēto daļiņu detektora prototips bija ''Elektron-M-Peska'' (''Электрон-М-Песка''), kas uzstādīts [[Koronas-Foton]].<ref>[http://ru-cosmos.livejournal.com/767429.html Запуск YouthSat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191213025520/https://ru-cosmos.livejournal.com/767429.html |date={{dat|2019|12|13||bez}} }} Irina Myagkova, 2011-04-20 {{ru ikona}}</ref> === RaBIT === ''RaBIT'' (''Radio Beacon for Ionospheric Tomography'') izgatavojusi ISRO/VSSC (''Vikram Sarabhai Space Centre'') kopā ar Trivandrumas, Keralas un Andhras universitātes. Ierīce paredzēta atmosfēras kopējā elektronu satura (''Total Electron Content'') noteikšanai, kā arī [[jonosfēra]]s sastāva un dinamikas pētīšanai virs Indijas ar [[tomogrāfija|tomogrāfiskām]] metodēm. === LVHS === ''LiVHySI'' (''Limb Viewing Hyperspectral Imager'') izgtavojusi ISRO/VSSC un ISRO/SAC (''Space Applications Center''). Ar šo ierīci paredzēts veikt atmosfēras augšējo slāņu spīdēšanas mērījumus, iegūstot augšējās atmosfēras netrālo un jonizēto sastāvdaļu augstumu profilus. ''LiVHySI'' ir uzlabota versija agrāk izgatavotajam ''HySI'', kurš tika sūtīts [[Chandrayan-1]] Mēness misijā. == Lidojuma gaita == ''Youthsat'' kā sekundārā krava tika palaists {{dat|2011|4|20}} 04:42 [[UTC]] ar nesējraķeti [[PSLV]] C16 no [[Satiša Dhavana kosmosa centra]] Šriharikotas salā pie Indijas austrumu krasta. Ar šo raķeti tika palaisti arī pavadoņi [[Resourcesat-2]] un [[X-sat]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110430184134/http://www.isro.org/satellites/youthsat.aspx YOUTHSAT ISRO mājaslapā] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20111010143136/http://space.msu.ru/projects/planned/YouthSat/ YouthSat Lomonosova Maskavas valsts universitāte mājaslapā] {{ru ikona}}, {{en ikona}} * [https://directory.eoportal.org/presentations/7336/10003404.html YouthSat no directory.eoportal.org]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} {{2011. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Indijas pavadoņi]] [[Kategorija:Krievijas pavadoņi]] 31q24jvt8apg52tu7nk28jdywsjgj5k 0 152988 4531356 4352059 2026-10-03T09:24:42Z Silraks 36716 4531356 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Départements de France English.svg|thumb|250px|right|Departamenti metropolītiskajā Francijas daļā]] '''Francijas departamenti''' ir administratīvās vienības, kas atrodas [[Francija|Francijā]] un tās [[Francijas koloniālā impērija|bijušajās kolonijās]]. Pēc departamentiem Francijā tiek noteikta galvenokārt pasta kodu un [[Automašīna|automašīnu]] reģistrācijas numuru sistēma. Kopumā Francijā un tās aizjūras zemēs ir 101 departaments. Departamenti ir iedalīti 342 [[Francijas apgabali|apgabalos]], kas savukārt ir iedalīti [[Francijas kantoni|kantonos]], un tie — [[Francijas komūnzas|komūnās]]. == Departamentu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[Aljē (departaments)]] * [[Ardēni (departaments)]] * [[Ardēša]] * [[Arjēža]] * [[Atlantijas Luāra]] * [[Atlantijas Pireneji]] * [[Augšalpi]] * [[Augškorsika]] * [[Augšprovansas Alpi]] * [[Augšreina]] * [[Augšgaronna]] * [[Augšluāra]] * [[Augšmarna]] * [[Augšpireneji]] * [[Augšsavoja]] * [[Augšsona]] * [[Augšvjenna]] * [[Austrumpireneji]] * [[Averona (departaments)]] * [[Belfora (departaments)]] * [[Bušdirona]] * [[Desevra]] * [[Dienvidkorsika]] * [[Dordoņa]] * [[Droma]] * [[Dū]] * [[Ēna (Odefransa)]] * [[Ēna (Rona-Alpi)]] * [[Endra]] * [[Endra un Luāra]] * [[Ēra (departaments)]] * [[Ēra un Luāra]] * [[Ēro]] * [[Esona]] * [[Finistēra]] * [[Gāra]] * [[Ila un Vilēna]] * [[Ivelīna]] * [[Izēra]] * [[Jona (departaments)]] * [[Jura (departaments)]] * [[Kalvadosa]] * [[Kantāla]] * [[Korēza]] * [[Kotdarmora]] * [[Kotdora]] * [[Krēza]] * [[Landa]] * [[Lejasreina]] * [[Lo (departaments)]] * [[Lo un Garonna]] * [[Lozēra]] * [[Luāra (departaments)]] * [[Luāra un Šēra]] * [[Luarē]] * [[Majenna]] * [[Manša]] * [[Marna]] * [[Mēna un Luāra]] * [[Merta un Mozele]] * [[Mēza (departaments)]] * [[Morbiāna]] * [[Mozele (departaments)]] * [[Njevra]] * [[Nora (departaments)]] * [[Oba (departaments)]] * [[Oda (departaments)]] * [[Odesēna]] * [[Orna]] * [[Padekalē (departaments)]] * [[Piejūras Alpi]] * [[Piejūras Sēna]] * [[Piejūras Šaranta]] * [[Pijdedoma]] * [[Rona (departaments)]] * [[Sarta]] * [[Savoja]] * [[Sēna un Marna]] * [[Sēna-Sendenī]] * [[Somma (departaments)]] * [[Sona un Luāra]] * [[Šaranta]] * [[Šēra (departaments)]] * [[Tarna (departaments)]] * [[Tarna un Garonna]] * [[Uāza]] * [[Valdemarna]] * [[Valduāza]] * [[Vandeja]] * [[Vāra]] * [[Vjenna (departaments)|Vjenna]] * [[Vogēzi (departaments)]] * [[Voklīza]] * [[Žēra]] * [[Žironda]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Francijas aizjūras departamenti]] * [[Francijas reģioni]] {{Francija-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} [[Kategorija:Francijas administratīvais iedalījums|Departamenti]] [[Kategorija:Francijas departamenti| ]] i70qiaz8t8k1a1ve9y7hnrjd0uhw221 0 153050 4531290 4527980 2026-10-03T06:07:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531290 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hilda Vīka Aizvestie.jpg|thumb|200px|[[Hilda Vīka|Hildas Vīkas]] glezna "Aizvestie"]] '''1941. gada jūnija deportācijas''' bija [[Padomju Savienība]]s okupācijas iestāžu veikta masveidīga [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]], [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s un [[Moldova]]s iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS [[Gulags|iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm]] vai mūža nometinājumu attālos PSRS reģionos 1941. gada jūnijā. Deportācijas notika teritorijās, kuras PSRS bija okupējusi 1939. – 1940. gadā saskaņā ar [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenajiem protokoliem. == Deportāciju veikšana == Deportācijas tika īstenotas, pamatojoties uz [[PSKP|VK(b)P]] centrālkomitejas un PSRS Tautas komisāru padomes 1941. gada 14. maija lēmumu Nr.1299-526ss; PSRS [[NKVD]] 1941. gada 14. jūnijā apstiprināto plānu un norādi, ka "izsūtīšana veikta pēc biedra Berijas 1941. gada 14/IV rīkojuma, kuru viņš devis atbilstoši valdības rīkojumam". Lēmumi attiecās uz Lietuvas PSR, Latvijas PSR, Igaunijas PSR, Moldāvijas PSR, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas rietumu apgabaliem, kas 1939. gada [[Polijas kampaņa]]s laikā bija atņemti Polijai. Arestēt un izsūtīt vajadzēja aktīvos [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionāro]] partiju biedrus un pretpadomju nacionālistisko, baltgvardu organizāciju dalībniekus, buržuāziskā valsts aparāta lielos ierēdņus; soda iestāžu līdzstrādniekus; Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|baltās armijas]] bijušos virsniekus, par kuriem bija kompromitējoši materiāli; lielos muižniekus, fabrikantus, tirgotājus un viņu ģimeņu locekļus; personas, kuras repatriējušās no Vācijas; vāciešus, kurus turēja aizdomās par sakariem ar ārvalstu izlūkdienestiem; kriminālos elementus, kuri turpināja noziedzīgu darbību. Deportācijas sākās Moldovā naktī no 12. uz 13. jūniju. Naktī no 13. uz 14. jūniju tās notika Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un naktī no 19. uz 20. jūniju- Rietumbaltkrievijā. Deportācijas tika veiktas saskaņā ar NKVD komisāra vietnieka Ivana Serova parakstītu "Instrukciju par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pretpadomju elementu deportāciju". Saskaņā ar to izsūtītajiem atļauts līdzi ņemt mājsaimniecībai nepieciešamos priekšmetus (drēbes, pārtiku, virtuves piederumus u.c.), bet ne vairāk par 100 kg. Pārējais īpašums tika konfiscēts. Deportējamās ģimenes tika nosūtītas uz dzelzceļa stacijām, kur ģimenes galvas (vīrieši) tika šķirti no ģimenēm un nosūtīti uz nometnēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/D/DE/deportacija/dok/1941.01.21.latv.htm |title=PSRS valsts drošības tautas komisāra vietnieka I.Serova instrukcija par deportācijas veikšanas kārtību Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR - Instrukcija par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pretpadomju elementu deportāciju |access-date={{dat|2015|06|15||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211204044534/http://www.old.historia.lv/alfabets/D/DE/deportacija/dok/1941.01.21.latv.htm }}</ref> Izsūtīšanas pasākumus veica NKGB un NKVD orgāni, piedaloties partijas aktīvam un vietējo deputātu padomju pārstāvjiem. == Deportēto skaits == Deportēto skaits dažādos avotos atšķiras, bet tas varētu būt ap 100 000 cilvēku. * PSRS NKVD GULAG priekšnieka valsts drošības vecākā majora Nasedkina 1941. gada 19. jūnija slepenajā ziņojumā rakstīts: "1941. gada maijā un jūnijā uz šādām republikām, novadiem un apgabaliem kā trimdā nometinātie no Ukrainas un Baltkrievijas rietumu apgabaliem un no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Moldāvijas PSR ir pārvietoti represēto un nelegāļu ģimenes locekļi aptuveni šādā daudzumā: no Ukrainas PSR uz Krasnojarskas novadu - 3000 cilvēki, Novosibirskas apgabalu - 3000 cilvēki, Omskas - 3000, Kazahijas PSR - 3000 cilvēki (kopā no Ukrainas - 12 000 cilvēki). No Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Moldāvijas PSR uz Krasnojarskas novadu - 7000 cilvēki, Altaja - 9802, Novosibirskas - 13 700, Omskas - 6000 cilvēki, Kirovas 4000 cilvēki, Komi APSR - 3600 cilvēki, Kazahijas PSR - 11 794 cilvēki, (kopā no Baltijas un Moldovas - 55 900 cilvēki). No Baltkrievijas PSR 19. jūnijā tiek nosūtīti: uz Krasnojarskas novadu - 6000 cilvēki, Altaja novadu - 9000 cilvēki, Novosibirskas apgabalu - 5000 cilvēki, Omskas - 3000 cilvēki, Komi APSR - 1500 cilvēki, Kazahijas PSR - 2500 cilvēki (kopā no Baltkrievijas - 27 000 cilvēki)." Tātad kopā apmēram 94 900 cilvēki.<ref>[http://www.archiv.org.lv/dep1941/attels1.php?id=4001 PSRS NKVD GULAG priekšnieka valsts drošības vecākā majora Nasedkina ziņojums par izsūtīšanu no Ukrainas, Baltijas, Moldāvijas un Baltkrievijas un deportēto izvietošanu]</ref> * PSRS VDK 1988. gada slepenajā dokumentā "Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados notikušo dažu pilsoņu kategoriju izsūtīšanu no PSRS rietumu rajoniem" minēts 1941. gadā izsūtīto skaits: no Latvijas — 15 171, no Lietuvas — 15 851, no Igaunijas — 9156, no Ukrainas — 41 645, no Baltkrievijas — 31 754, no Moldovas — 29 839. Tātad kopā apmēram 143 350 cilvēki.<ref>[http://lpra.vip.lv/izlemts.html Jānis Riekstiņš. Viss jau bija iepriekš izlemts un aprēķināts]</ref> * Pēc Krievijas biedrības "Memorial" datiem izsūtīto kopējais skaits 1941. gada maijā un jūnijā bija vairāk nekā 100 000 cilvēku. Aptuvenais izsūtīto skaits: no Igaunijas — 10 000, no Lietuvas — 17 500, no Latvijas — 16 900, no Moldovas — 30 000, no Ukrainas — 11 000, no Baltkrievijas — 20 000.<ref>[http://www.memo.ru/history/polacy/G2T30697.htm 1941. gada maijā-jūnijā izsūtīto skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170314042645/http://www.memo.ru/history/POLAcy/g2t30697.htm |date={{dat|2017|03|14||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/history/POLAcy/g2t30697.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|12|30||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170314042645/http://www.memo.ru/history/POLAcy/g2t30697.htm}} (krievu valodā)</ref> == Deportācijas Latvijā == {{pamatraksts|1941. gada jūnija deportācijas Latvijā}} No Latvijas izsūtīja vairāk nekā 15 000 cilvēku. 78% pieaugušo vīriešu tika šķirti no ģimenēm un ieslodzīti nometnēs. 341 Latvijas iedzīvotājam tika izpildīts nāves sods. Ieslodzījuma vietās nomira 2815 cilvēki.<ref>[http://lpra.vip.lv/strukturanalize.html Indulis Zālīte, Sindija Dimante. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze]</ref> Deportētās sievietes, bērnus un gados vecos cilvēkus izsūtīja mūža nometinājumā uz [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]], [[Novosibirskas apgabals|Novosibirskas apgabalu]] un [[Kazahstāna]]s ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, [[kolhozs|kolhozos]], [[sovhozs|padomju saimniecībās]]. Nometinājuma vietās nomira vairāk nekā 1900 izsūtīto Latvijas pilsoņu.<ref>[http://www.archiv.org.lv/dep1941/gram1.php?param=1 Latvijas Valsts arhīvs: Jānis Riekstiņš. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā]</ref> Kopā no 1941. gadā izsūtītajiem gāja bojā 4884 cilvēki, kas sastāda 34% no visiem deportētajiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Baltijas valstis]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] [[Kategorija:Sociālās katastrofas Latvijā]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]] s26h9mrxsna8lydpy4cbdifuc8cr7eq 0 158386 4531348 4328448 2026-10-03T09:07:07Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Dabiski materiāli]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531348 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RaisedBeachSaaremaa.JPG|thumb|250px|Laukakmens krasta atsegumā [[Sāmsala|Sāmsalā]] [[Igaunija|Igaunijā]]]] '''Laukakmens''' ir [[ledājs|ledāja]] atrauta un pārvietota [[ieži|iežu]] atlūza, kurās diametrs lielāks par {{nobr|10 cm}}.<ref>{{Latvijas daba|3|93}}</ref> Dažkārt uz laukakmeņu virsmas vērojamas ledāja skrambas vai glaciālais slīpējums. Laukakmeņus, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 m³ (7 m³),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/akmeni.htm |title=Latvijas dabas pieminekļu. Latvijas izcilākie dižakmeņi |access-date={{dat|2011|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190212121657/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/akmeni.htm |archivedate={{dat|2019|02|12||bez}} }}</ref> sauc par [[dižakmens|dižakmeņiem]] un daļa to ir aizsargājami dabas pieminekļi. Latvijā laukakmeņi plaši sastopami zemes virspusē, izņemot apvidus, kur virskārtā ir [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie nogulumi]] vai [[holocēns|holocēna]] akumulatīvie veidojumi. Lieli akmeņu sakopojumi veidojušies reti, tikai vietās, kur notikusi intensīva ledāju veidojumu pārskalošana. Lielākie laukakmeņu sakopojumi Latvijā konstatēti [[Kaltene]]s apkaimē, kur tie veido līdz 6 m augstus akmeņu vaļņus ([[Kaltenes kalvas|«velna kalvas»]]) un akmens bruģa laukus. Lielākais laukakmens Latvijā ir [[Nīcgales Lielais akmens]], kas ir aizsargājams dabas objekts. Baltijas valstīs lielākais laukakmens ir [[Kabelikivi]] [[Igaunija|Igaunijā]] netālu no [[Tallina|Tallinas]] ar apkārtmēru 56,6 metru. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=87}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] t1jzhkcz1tcymhoswuv67fhus15mfxq 0 160969 4531199 4121365 2026-10-02T19:14:44Z Kleivas 2704 4531199 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Eštons Ītons | vārds_orig = ''Ashton Eaton'' | attēls = Ashton Eaton 2 Daegu 2011.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Eštons Ītons 2011. gada Pasaules čempionātā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|1|21}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Oregona|Benda}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{USA}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=185}} | svars = {{mērv|kg=84}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = Daudzcīņa | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 9045 p {{icon|wr-v}} | PR1_d = [[Desmitcīņa]] | PR2 = 6645 p {{icon|wr-v}} | PR2_d = Septiņcīņa | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Eštons Ītons''' ({{val|en|Ashton Eaton}}; dzimis {{dat|1988|1|21}}) ir amerikāņu [[vieglatlēts]], startē daudzcīņā. Viņš ir {{oss|V=2012|L=Ģ}} zelta medaļas ieguvējs. 2012. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] desmitcīņā, uzlabojot to līdz 9039 punktiem. Šo pasaules rekordu uzlaboja [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015. gada Pasaules čempionātā]] līdz 9045 punktiem. Otrs desmitcīņnieks vieglatlētikas vēsturē pēc [[Romans Šebrle|Romana Šebrles]], kas pārsniedz 9000 punktu robežu. E. Ītonam pieder arī [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekords]] septiņcīņā telpās. 2012. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā telpās viņš pārspēja [[Dens O'Braiens|Dena O'Braiena]] 17 gadus veco rekordu par 23 punktiem. 2011. gadā sacensībās [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], sportists rekordu uzlaboja līdz 6568 punktiem, bet [[2012. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2012. gada Pasaules čempionātā telpās]] izcīnīja zelta medaļu ar vēl augstāku rezultātu — 6645. [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā]] [[Tegu]] E. Ītons izcīnīja sudraba medaļu ar 8505 punktiem, zaudējot vienīgi tautietim [[Trejs Hārdijs|Trejam Hārdijam]]. 2012. gada jūnijā E. Ītons laboja [[Romans Šebrle|Romanam Šebrlem]] piederējušo [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] desmitcīņā, uzlabojot to par 13 punktiem līdz 9039 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/24062012-itons_labo_pasaules_rekordu_desmitcina|title=Ītons labo 11 gadus veco pasaules rekordu desmitcīņā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|26||bez}}}}</ref> E. Ītons uzvarēja arī {{oss|V=2012|L=L}} Londonā, [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] Maskavā un [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015. gada Pasaules čempionātā]] Pekinā. IAAF atzina E. Ītonu par 2015. gada labāko vieglatlētu. == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes |- | Septiņcīņa ||align="center"| 6645 punkti || {{dat|2012|3|10|N|bez}} || {{vieta|Turcija|Stambula}} || {{icon|wr-v}} |- | [[Desmitcīņa]] ||align="center"| 9045 punkti || {{dat|2015|8|29|N|bez}} || {{vieta|Ķīna|Pekina}} || {{icon|wr-v}} |} == Lielākie sasniegumi == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:95%;" width="70%" !Gads !Sacensības !Norises vieta !Datums !Vieta !Rezultāts |- |2009 |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |{{dat|2009|8|20|N|bez}} |18. vieta |8061 |- |2011 |[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Tegu}} |{{dat|2011|8|28|N|bez}} |bgcolor="silver"|'''2. vieta''' |8505 |- |rowspan="2"|2012 |[[2012. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Turcija|Stambula}} |{{dat|2012|3|10|N|bez}} |bgcolor="gold"|'''1. vieta''' |6645 |- |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|9|N|bez}} |bgcolor="gold"|'''1. vieta''' |8869 |- |2013 |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2013|8|11|N|bez}} |bgcolor="gold"|'''1. vieta''' |8809 |- |2015 |[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ķīna|Pekina}} |{{dat|2018|8|29|N|bez}} |bgcolor="gold"|'''1. vieta''' |9045 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Ītons, Eštons}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] ig566cowjcuh5qdrosvsetrovmkvn65 0 163246 4531209 4527570 2026-10-02T19:20:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531209 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Viktors Alksnis | vārds_orig = ''Виктор Алкснис'' | attēls = Алкснис В.И..JPG | att_izmērs = 181px | att_nosaukums = Viktors Alksnis 2008. gadā | dz_gads = 1950 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Kemerovas apgabals|Taštagola|td=Krievija}} | m_gads = 2025 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Krievija|Maskavas apgabals|Mitišči}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flag|PSRS}}<br />{{flag|Krievija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[militārpersona]], [[politiķis]] | dzimums = V | vecāki = Imants Alksnis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Olga, Ļubova | bērni = Irina, Jēkabs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2000|1|18|N}} | term_beigas = {{dat|2007|11|16|N}} | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Viktors Alksnis''' ({{val|ru|Виктор Алкснис}}; dzimis {{dat|1950|6|21||bez}} [[Taštagola|Taštagolā]], miris 2025. gada 1. janvārī) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes PSRS un [[Krievija]]s politiķis, [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās padomes]] un [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts, kā arī [[Padomju Savienība|PSRS]] militārpersona (gaisa karaspēka pulkvedis). == Dzīvesgājums == Dzimis 1950. gadā Kemerovas apgabalā [[Sibīrija|Sibīrijā]] izsūtītā inženiera Imanta Alkšņa ģimenē. Viņa māte bija cēlusies no [[Sibīrija]]s [[vecticībnieki]]em, bet vectēvs bija PSRS kara [[aviācija]]s komandieris [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]], kas 1930. gadu beigās [[Lielais terors|Staļina tīrīšanu]] laikā bija kritis nežēlastībā un 1938. gadā nošauts.<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/stalinslatviesi.html Latvieši — Staļina upuri un bendes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111104234435/http://vip.latnet.lv/LPRA/stalinslatviesi.html |date={{dat|2011|11|04||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/stalinslatviesi.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111104234435/http://vip.latnet.lv/LPRA/stalinslatviesi.html}} Krievijas etnisko latviešu iznīcināšana</ref>. 1957. gadā Alkšņu ģimeni reabilitēja un tā pārcēlās dzīvot uz [[Latvija|Latviju]]. Studēja [[Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākā inženieru skola|Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākajā inženieru skolā]], 1970. gadā ar savu eseju “Latviešu sarkanie strēlnieki cīņās par padomju varu” viņš kļuva par Vissavienības studentu darbu konkursa sociālajās zinātnēs laureātu. 1972. gadā V. Alksnis pabeidza mācības un 1973. gadā sāka dienēt PSRS gaisa karaspēkā kā inženieris [[Voroņeža]]s helikopteru eskadronā, no 1977. gada bija inženieris Rīgas aviācijas eskadronā, no 1979. gada bija inženieris-inspektors [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] Gaisa spēku štābā, sasniedzot [[pulkvedis|pulkveža]] militāro pakāpi. [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā V. Alksnis aktīvi iestājās par Padomju Savienības saglabāšanu. 1989. gadā ievēlēts par PSRS tautas deputātu, kur bija viens no deputātu grupas "[[Sojuz (frakcija)|Sojuz]]" izveidotājiem un aktīvākajiem dalībniekiem. 1990. gadā [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|ievēlēts]] [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LPSR Augstākajā Padomē]], kur nebalsoja par [[Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Neatkarības deklarāciju]]. Atbalstīja [[Augusta pučs|Augusta puču]] PSRS. Politiskie oponenti V. Alksni šai laikā dēvēja par "Melno pulkvedi".<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/melnais-pulkvedis-joprojam-ierinda-737954 Melnais pulkvedis joprojām ierindā] Diena.lv</ref> Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 29. augustā pieņēma lēmumu "Par tautas deputātu — militārpersonu statusu", kurā prasīja deputātiem — militārpersonām Alksnim, Jagupecam un Rjabiņinam iesniegt juridiski apstiprinātu ziņojumu PSRS aizsardzības ministram par atvaļināšanu rezervē. Tā kā viņi to nedarīja, tad AP 1991. gada 2. oktobrī anulēja viņiem deputāta mandātu.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/69507-par-deputatu-pilnvaru-anulesanu-latvijas-republikas-tautas-deputatiem---militarpersonam Par deputātu pilnvaru anulēšanu Latvijas Republikas tautas deputātiem — militārpersonām]</ref> 1992. gadā V. Alksni atvaļināja no militārā dienesta un viņš pārcēlās dzīvot uz Krieviju, 1993. gadā apmetās Tučkovā [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biografija.ru/biography/alksnis-viktor-imantovich.htm |title=Биография.ру: Алкснис Виктор Имантович |access-date={{dat|2019|07|04||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170318000024/http://www.biografija.ru/biography/alksnis-viktor-imantovich.htm }}</ref><ref>[https://lenta.ru/lib/14161619/ Lenta.ru: Алкснис, Виктор] Бывший депутат Государственной Думы РФ, один из лидеров партии "Народный союз"</ref> Krievijā turpināja politisko darbību. 1995. gadā kļuva par Maskavas apgabala [[Žukovska]]s pilsētas mēra vietnieku. Bija [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts divos tās sasaukumos (abos ievēlēts [[Odincova]]s vēlēšanu apgabalā, 2000. gadā, pārstāvot sarakstu "[[Regioni Rossiji]]", bet 2003. gadā — "[[Rodina]]"). Pēc aiziešanas no Krievijas parlamenta nesekmīgi nodarbojās ar uzņēmējdarbību. 2013. gadā Alksni ievēlēja Tučkovas pašvaldībā no paša veidotās organizācijas "Pilsoniskā izvēle" ({{val|ru|Гражданский выбор}}), kura ieguva pašvaldības padomē 9 no 15 vietām, pārspējot "[[Vienotā Krievija|Vienotās Krievijas]]" sarakstu.<ref>[http://www.moscow_reg.vybory.izbirkom.ru/region/moscow_reg?action=show&root=504047002&tvd=4504047158316&vrn=4504047158310&prver=0&pronetvd=null&region=50&sub_region=50&type=426&vibid=4504047158316 Избирательная комиссия Московской области — Результаты выборов по одномандатному (многомандатному) округу] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190106153615/http://www.moscow_reg.vybory.izbirkom.ru/region/moscow_reg?action=show&root=504047002&tvd=4504047158316&vrn=4504047158310&prver=0&pronetvd=null&region=50&sub_region=50&type=426&vibid=4504047158316 |date={{dat|2019|01|06||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> No 2013. līdz 2015. gadam bija Tučkovas pašvaldības vadītājs, pēc tam "Vienotās Krievijas" deputāti nolika savus mandātus un padomi atlaida.<ref>[http://sudact.ru/regular/doc/148NstDxqmQg/ Решение № 3-180/15 3-181/2015 3-181/2015~М-6/2015 М-6/2015 от 4 февраля 2015 г. по делу № 3-181/2015 :: СудАкт.ру<!-- Заголовок добавлен ботом -->] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160818020925/http://sudact.ru/regular/doc/148NstDxqmQg/ |date={{dat|2016|08|18||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 2002. gada 20. februārī Krievijas Valsts Dome pieņēma V. Alkšņa ierosinātos labojumus Krievijas Federācijas likumā "Par pilsonību", kas paredz atvieglotus nosacījumus Krievijas pilsonības iegūšanai bijušajiem PSRS pilsoņiem, kas dzīvo bijušās PSRS teritorijā un [[Bezvalstnieki|nav ieguvuši savas apmešanās valsts pilsonību]].<ref>[http://www.kommersant.ru/doc/311972 Krievijas avīzes "Komersant" mājaslapa — Raksts "Deputāti izlaboja pilsonību" (oriģ. ''Ъ-Газета — Депутаты выправили гражданство''){{ru ikona}}<!-- Заголовок добавлен ботом -->]</ref> 2018. gadā viņš prezidenta vēlēšanās bija komunistu kandidāta [[Pāvels Grudiņins|Pāvela Grudiņina]] uzticības persona.<ref>[https://kprf.ru/party-live/regnews/173788.html Завершился рабочий визит доверенного лица Павла Грудинина В.И. Алксниса в Ненецкий АО] {{ru ikona}}</ref> 2018. gada 14. aprīlī viņu kopā ar P. Grudiņinu un vēl divām personām ievēlēja par kustības "Krievijas Nacionālpatriotiskie spēki" līdzpriekšsēdētāju.<ref>[https://twitter.com/ros9hipper/status/987684088558563333]</ref><ref>[https://pdsnpsr.ru/articles/648-sopredsedateli-ood-npsr-podveli-itogi-ukhodyashhego-i-pozdravili-rossiyan-s-novym-godom_31122018 Сопредседатели ООД НПСР подвели итоги уходящего и поздравили россиян с Новым годом] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190704173303/https://pdsnpsr.ru/articles/648-sopredsedateli-ood-npsr-podveli-itogi-ukhodyashhego-i-pozdravili-rossiyan-s-novym-godom_31122018 |date={{dat|2019|07|04||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Viktors Alksnis bija pazīstams [[Atvērtais pirmkods|atvērtā koda programmatūras]] atbalstītājs.<ref>[http://lenta.ru/news/2008/02/19/opensource/ Алкснис и Поносов объединились для поддержки свободного ПО] — Лента. Ру, 19.02.2008</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://v-alksnis2.livejournal.com/164334.html|title=Важные новости|author=Виктор Имантович Алкснис|date=2009-10-13|language=ru|accessdate=2018-04-16|archive-date=2019-07-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20190704180955/https://v-alksnis2.livejournal.com/164334.html}}</ref> No kreisi impēriskām pozīcijām aktīvi kritizēja Krievijas valdošās aprindas par nekompetenci, pārspīlēto klerikālismu un nepietiekamu militārismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://newizv.ru/news/tech/01-07-2019/viktor-alksnis-pravoslavnyy-vatikan-okazalsya-vazhnee-glonassa |title=Виктор Алкснис: «Православный Ватикан» оказался важнее ГЛОНАССа» |access-date={{dat|2019|07|04||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190704203401/https://newizv.ru/news/tech/01-07-2019/viktor-alksnis-pravoslavnyy-vatikan-okazalsya-vazhnee-glonassa }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://2002.novayagazeta.ru/nomer/2002/56n/n56n-s13.shtml |title=Новая газета: Полковника никто не слышит |access-date={{dat|2019|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430220417/http://2002.novayagazeta.ru/nomer/2002/56n/n56n-s13.shtml |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> 2007. gadā viņš paziņoja, ka Krievijas elektronikas nozares sabrukuma dēļ mikroshēmas Krievijas jaunākajām raķetēm ražo Rīgā.<ref>[http://www.cnews.ru/articles/viktor_alksnis__chudovishchnoe_otstavanie Виктор Алкснис: Чудовищное отставание в сфере ИТ угрожает независимости России]</ref> Izteica atbalstu [[Karš Donbasā|karam Donbasā]].<ref>[http://www.iarex.ru/articles/49377.html «Русская весна» или апокалипсис: от судьбы Новороссии зависит будущее России]</ref> V. Alksnis bieži kritizēja Latvijas valdības politiku,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bb.lv/statja/politika/2018/08/11/alksnis-rano-ili-pozdno-latysham-pridetsya-otvetit-za-vse-unizheniya-russkih |title=Алкснис: рано или поздно латышам придется ответить за все унижения русских |access-date={{dat|2019|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190704203405/https://bb.lv/statja/politika/2018/08/11/alksnis-rano-ili-pozdno-latysham-pridetsya-otvetit-za-vse-unizheniya-russkih |archivedate={{dat|2019|07|04||bez}} }}</ref> V. Alksnim aizliedza iebraukšanu Latvijā.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/kozlovskis-krievu-uznemejs-cernins-kaiteja-latvijai.a135702/ Kozlovskis: Krievu uzņēmējs Čerņins kaitēja Latvijai]</ref> Publiski atbalstīja 2014. un [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukumus Ukrainā]]. Miris 2025. gada 1. janvārī [[Mitišči|Mitišču]] apgabala slimnīcā pēc [[Insults|smadzeņu insulta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-krievija-miris-latvijas-neatkaribas-pretinieks-viktors-alksnis.a582091/|title=Krievijā miris Latvijas neatkarības pretinieks Viktors Alksnis|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{facebook|VAlksnis}} * [https://v-alksnis.livejournal.com/ ''Livejournal'' blogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220308064847/https://v-alksnis.livejournal.com/ |date={{dat|2022|03|08||bez}} }} * [https://v-alksnis2.livejournal.com/ ''Livejournal'' blogs (līdz 2017. gadam)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190716143330/https://v-alksnis2.livejournal.com/ |date={{dat|2019|07|16||bez}} }} * [https://t.me/blackcolonel2020 ''Telegram'' kanāls] {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{LR Augstākā Padome}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Viktors}} [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākās inženieru skolas absolventi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:PSRS virsnieki]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Kemerovas apgabalā dzimušie]] 4letwmt8zg2s58hbafdlgekpw4c9w96 0 164086 4531061 1439029 2026-10-02T15:08:04Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Rejs Evrijs]] to [[Rejs Jūrijs]] 4531061 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rejs Jūrijs]] pg7ksbt3rqxnls6bbkdfyl6nz3a54ru 0 164087 4531062 1439030 2026-10-02T15:08:09Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Rejs Evrijs]] to [[Rejs Jūrijs]] 4531062 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rejs Jūrijs]] pg7ksbt3rqxnls6bbkdfyl6nz3a54ru 0 164088 4531063 1439031 2026-10-02T15:08:15Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Rejs Evrijs]] to [[Rejs Jūrijs]] 4531063 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rejs Jūrijs]] pg7ksbt3rqxnls6bbkdfyl6nz3a54ru 0 166490 4531235 4527616 2026-10-02T21:22:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531235 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Photos NewYork1 032.jpg|right|250px|thumb|Volstrīta. Pa labi redzama Ņujorkas fondu birža.]] '''Volstrīta''' ({{val|en|Wall Street}}) ir iela [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Manhatana|Manhatanas rajonā]], ap kuru centrējas pilsētas finanšu rajons. Uz šīs ielas atrodas ievērojamas finanšu institūcijas — akciju, fondu un citas biržas un to galvenās mītnes, piemēram, [[Ņujorkas fondu birža]], ''[[NASDAQ]]'', ''[[NYMEX]]'', kas padara Volstrītu par vienu no pasaulē ievērojamākajiem finanšu centriem.<ref>Stock Market Authority —[http://www.smauthority.com/ws-history.php ''Wall Street''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111029003609/http://www.smauthority.com/ws-history.php |date={{dat|2011|10|29||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Pārnestā nozīmē ar vārdu Volstrīta nereti saprot arī ASV finanšu tirgus kopumā vai Ņujorkā bāzētos finanšu centrus.<ref>Merriam-Webster — [http://mw1.merriam-webster.com/dictionary/wall%20street ''Wall Street''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071012142345/http://mw1.merriam-webster.com/dictionary/Wall%20Street |date={{dat|2007|10|12||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://mw1.merriam-webster.com/dictionary/Wall%20Street |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071012142345/http://mw1.merriam-webster.com/dictionary/Wall%20Street}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorka]] d4iw1hmqx89rysvd9vk0xm1618d1y4j 0 172841 4531379 4528321 2026-10-03T10:42:03Z Baisulis 11523 papildināts...... 4531379 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | name = ''Ford Bantam'' | image = K418EBH Bantam South African Ford Escort Mk3 Pick Up.jpg | caption = Pirmās paaudzes ''Ford Bantam'' | manufacturer = {{unbulleted list|''Ford Motor Company of Southern Africa'' (1983–1985)|''Samcor'' (1985–1994)|''Ford Motor Company of Southern Africa'' (1994–2011)}} | aka = ''Mazda Rustler'' (1983–2001) | production = 1983–2011 | model_years = {{unbulleted list|1983–1990 (bāzēts uz trešās paaudzes ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]'')|1990–2001 (bāzēts uz piektās paaudzes ''[[Mazda 323]]'')|2002–2011 (bāzēts uz piektās paaudzes ''[[Ford Fiesta]]'')}} | assembly = {{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}<br />{{vieta|Dienvidāfrika|Pretorija}} | class = [[pikaps]] (''coupé utility'') | layout = priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa | engine = šķērseniski uzstādīts [[I4]] }} '''''Ford Bantam''''' ir [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] ražots [[pikaps]] ([[Dienvidāfrikas angļu valoda|Dienvidāfrikas angļu valodā]] dēvēts par ''Bakkie''). ''Bantam'' ražošana aptvēra trīs paaudzes, un transportlīdzekli ražoja vietējam tirgum. == Vēsture == Pirmās paaudzes ''Ford Bantam'' sāka ražot 1983. gadā, un to izveidoja uz otrās paaudzes ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]'' bāzes. Otrās paaudzes ''Bantam'' automobiļa priekšējo daļu aizguva no ''[[Mazda 323]]'', jeb sestās paaudzes ''[[Ford Laser]]''. Modelis bija zināms arī kā '''''Mazda Rustler'''''. Trešās paaudzes ''Bantam'' uzsāka ražot 2002. gadā, izmantojot piektās paaudzes ''[[Ford Fiesta]]'' (BE91) priekšu, joprojām atstājot pirmās paaudzes piekari un kravas kasti. Trešās paaudzes ''Bantam'' ir tāda paša automobiļa priekšējā daļa kā [[Brazīlija]]s ''[[Ford Courier]]'', bet ar savādāku virsbūvi. Automobiļi bija aprīkoti ar 1,3 litru 8 vārstu un 1,6 litru 8 vārstu ''SOHC Rocam'' benzīna dzinējiem, kā arī 1,8 litru [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. 2006. gadā modeļus beidza aprīkot ar dīzeļdzinējiem. 2011. gadā ''Ford'' paziņoja par modeļa ražošanas pārtraukšanu.<ref>[http://www.iol.co.za/motoring/industry-news/end-of-the-road-for-ford-s-bantam-1.1100008 End of the road for Ford's Bantam]</ref> Pagaidām modeļa aizvietošana nav plānota.<ref>[http://www.timeslive.co.za/lifestyle/motoring/2011/08/03/end-of-road-for-faithful-bantam End of road for faithful Bantam]</ref> Pēdējais saražotais ''Bantam'', no konveijera nobrauca 2011. gada 17. novembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Bantam}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] [[Kategorija:Dienvidāfrikas automobiļi]] [[Kategorija:Pikapi]] payfpt89v67iceonvtlxcp89xttbl6l 0 173456 4531183 4530957 2026-10-02T18:51:03Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4531183 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Automobiļa infokaste | image = 1919 Ford Model T Highboy Coupe.jpg | assembly = {{ubl|{{vieta|ASV|Detroita}}|{{vieta|ASV|Hailandpārka}}|{{vieta|ASV|Mineapolisa}}|{{vieta|Argentīna|Buenosairesa}}|{{vieta|Austrālija|Džīlonga}}|{{vieta|Brazīlija|Sanbernandu du Kampu}}|{{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}|{{vieta|Kanāda|Ontārio|Volkervile}}|{{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Mančestra}}|{{vieta|Vācija|Berlīne}}|{{vieta|Īrija|Korka}}}} | weight = {{nobr|540 kg}} | fuel_capacity= {{nobr|38 l}} | wheelbase = {{nobr|2515 mm}} | length = {{nobr|3404 mm}} | designer = [[Henrijs Fords]], Čaildijs Vils, Jozefs A. Galambs un Eužēnijs Farkass | name = ''Ford Model T'' | manufacturer = ''[[Ford Motor Company]]'' | production = 1908—1927 | predecessor = ''[[Ford Model S]]'' | successor = ''[[Ford Model A (1927–1931)|Ford Model A]]'' | class = ekonomiskā klase | body_style = 2 durvju tūrings (1909–11)<br />3 durvju tūrings (1912–1925)<br />4 durvju tūrings (1926–1927)<br />bezdurvju [[rodsters]] (1909–11)<br />viendurvju rodsters(1912–1925)<br />2 durvju rodsters (1926–1927)<br />rodsters [[pikaps]] (1925–1927)<br />2 durvju [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]] (1909–1912, 1917–1927)<br />2 durvju ''Coupelet'' (1915–17)<br />''Town car'' (1909–1918)<br />''C-cab'' [[universālis]] (1912)<br />2 (vidus) durvju [[sedans]] (1915–1923)<br />2 durvju sedans (1924–1927)<br />4 durvju sedans (1923–1927)<br /> atsevišķs rāmis neatkarīgajām [[Virsbūve|virsbūvju]] darbnīcām (1908—1927) | engine = 2,9 l, 20 Zs [[I4]] | transmission = 2 pārnesumu | layout = [[priekšpiedziņa]] }} '''''Ford Model T''''' (zināma arī kā "Skārda Līzija", {{val|en|Tin Lizzie}}) ir [[automobilis]], ko no 1908. līdz 1927. gadam ražoja ''[[Ford Motor Company]]''. Tiek uzskatīts par pirmo plašākam patērētāju lokam pieejamo automobili, kas izlaists vairāk kā miljons eksemplāros. Automobilis tapa, iespējams, pateicoties arī Forda jaunievedumiem: konveijera līnijas ieviešanai un jaunai darbinieku atalgošanas sistēmai, kas bija proporcionāla automobiļa vērtībai. Pirmais ''Model T'' automobilis no konveijera noripoja {{dat|1908|9|27||bez}} [[Detroita]]s rūpnīcā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://library.thinkquest.org/27629/chronicle/1908.html |title=Chronicle of 1908 |access-date={{dat|2013|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130211154043/http://library.thinkquest.org/27629/chronicle/1908.html |archivedate={{dat|2013|02|11||bez}} }}</ref> ''Model T'', neskatoties uz maksimāli vienkāršoto masveida ražošanai paredzēto konstrukciju, nemaz nebija mazs un nepraktisks. Komforta un aprīkojuma ziņā, tas nepiekāpās pārējiem sava laika automobiļiem, bet izmēra ziņā pieskaitāms pie mūsdienu vidējās klases ([[garenbāze]] {{nobr|2515 mm}}). Automobiļus aprīkoja ar {{nobr|2,9 l}} [[I4|četru cilindru dzinēju]], divu pārnesumu planetārā tipa pārnesumkārbu. Jaunievedumi automobiļa konstrukcijā bija atsevišķa cilindru bloka galva un pārnesumu pārslēgšana ar pedāli. Kad uzsāka ''Model T'' ražošanu, lielākā daļa ASV automobiļu maksāja no 1100 līdz 1700 [[ASV dolārs|dolāriem]]. Savukārt jaunais ''Ford'' iesākumā maksāja tikai 825—850 dolārus, kas bija gandrīz uz pusi lētāk nekā vidējās klases automobilis un gandrīz par trešdaļu lētāk par lētāko 1908.—1910. gadu automobili. Tajā laikā 400 dolāru atšķirība bija samērā liela nauda, jo viena strādnieka vidējā mēnešalga bija tikai 100 dolāri. No 1916. līdz 1917. gadam {{sk|785432}} automobiļus pārdeva par pazeminātu cenu — 350 dolāriem. ''Ford Model T'' bija arī pirmais automobilis, ko vienlaicīgi ražoja vairākās pasaules valstīs. ''Ford'' ražotnes atradās [[Vācija|Vācijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]] un citās valstīs. [[Attēls:Fordsidevalve.jpg|thumb|left|''Model T'' dzinējs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.youtube.com/watch?v=QxfHMtgg2d8 "My 1925 Ford Model T — How to Start & How to Drive" — Demonstrācijas video] portālā YouTube * [http://www.mtfca.com Model T Ford Club of America (USA)] {{en ikona}} * [http://www.modelt.org Model T Ford Club International] * [https://web.archive.org/web/20111118232725/http://www.rarecarrelics.com/Model-T-Ford-Cinema.php Ford Model T videoklipi] {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] [[Kategorija:Pikapi]] pwh041zgvp7q7n6d8wr0ey2zl03slao 0 176037 4531085 4527441 2026-10-02T16:12:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 7 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531085 wikitext text/x-wiki [[Image:Multilingual Countries Map.svg|thumb|300px|right|Valstis ar oficiāli un neoficiāli vairākām valodām {{legend|#800080|Vairākas oficiālas valodas}} {{legend|#008000|Viena oficiāla valoda, bet funkcionāli daudzvalodīgas}} {{legend|#0000FF|Nav oficiālas valodas, funkcionāli daudzvalodīgas}}]] Šajā '''valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām sarakstā''' ir iekļautas administratīvi teritoriālās vienības, kurās: * vairāk kā vienai valodai ir noteikts statuss (valsts, nacionālā, oficiālā, reģionāla valoda) * ar likumu (piemēram, pēc 3. Eiropas hartas par reģionālajām un mazākumtautību valodām) atļauts izmantot noteiktām publiskām funkcijām (valsts pārvalde, izglītība, un citur) vairāk kā vienu konkrēti nosauktu valodu. == [[Eiropa]] == * {{flag|Austrija}} ** [[Karintija]], [[Štīrija]], [[Burgenlande]] — horvātu un slovēņu valodai nostiprināta virkne funkciju<ref>[https://treaties.un.org/doc/Publication/UNTS/Volume%20217/v217.pdf Valstslīgums par demokrātiskās un neatkarīgās Austrijas atjaunošanu] 7. p.{{en ikona}}</ref> ** [[Vīne]] — čehu, ungāru un slovāku valodai nostiprināta virkne funkciju<ref name="charter">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ListeDeclarations.asp?NT=148&CM=7&DF=08/01/2012&CL=ENG&VL=1 |title=List of declarations made with respect to treaty No. 148{{en ikona}} |access-date={{dat|2012|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150225055801/http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ListeDeclarations.asp?CL=ENG&CM=7&NT=148&DF=08/01/2012&VL=1 }}</ref> ** Burgenlande — ungāru un romu (čigānu) valodai nostiprināta virkne funkciju<ref name="charter" /> * {{flag|Baltkrievija}} — baltkrievu, krievu<ref>[http://pravo.by/main.aspx?guid=3871&p0=v19402875&p2={NRPA} Baltkrievijas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130523170019/http://www.pravo.by/main.aspx?guid=3871&p0=V19402875&p2=%7BNRPA%7D |date={{dat|2013|05|23||bez}} }} 17. p.{{ru ikona}}</ref> * {{flag|Beļģija}}<ref>[http://www.dekamer.be/kvvcr/pdf_sections/publications/constitution/grondwetEN.pdf Beļģijas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706134014/http://www.dekamer.be/kvvcr/pdf_sections/publications/constitution/grondwetEN.pdf |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} 4., 129. p.{{en ikona}}</ref> ** [[Briseles galvaspilsētas reģions]] — franču, nīderlandiešu ** Virknē franču un nīderlandiešu valodas zonas, kā arī visās vācu valodas zonas pašvaldībās pastāv t. s. valodu ierīkojumi, kas nostiprina franču, nīderlandiešu vai vācu valodas funkcijas * {{flag|Bosnija un Hercegovina}} — bosniešu, serbu, horvātu<ref>[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/700826/Bosnia-and-Herzegovina Bosnija un Hercegovina] [[Britannika]]{{en ikona}}; [http://www.ethnologue.com/show_country.asp?name=ba Bosnijas un Hercegovinas valodas] [[Ethnologue]]{{en ikona}}</ref> * Vatikāna — latīņu (Svētā Krēsla oficiālā valoda<ref>[http://www.ethnologue.com/show_country.asp?name=va Languages of Vatican State] [[Ethnologue]]{{en ikona}}</ref>), itāļu (Vatikānas pilsētvalsts likumdošanas valoda<ref>Saskaņā ar [http://www.vaticanstate.va/NR/rdonlyres/FBFEA0E8-B43A-452A-AAA0-1AF49590F658/3071/Leggesullefontideldiritto.pdf 2008. gada Likuma par tiesību avotiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110524041755/http://www.vaticanstate.va/NR/rdonlyres/FBFEA0E8-B43A-452A-AAA0-1AF49590F658/3071/Leggesullefontideldiritto.pdf|date={{dat|2011|05|24||bez}}}}{{it ikona}} 2. pantu, [http://www.vaticanstate.va/IT/Stato_e_Governo/LegislazioneeNormativa/Leggi_e_Decreti.htm Vatikānas pilsētvalsts likumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100412171831/http://www.vaticanstate.va/IT/Stato_e_Governo/LegislazioneeNormativa/Leggi_e_Decreti.htm|date={{dat|2010|04|12||bez}}}} tiek publicēti sevišķā [[Acta Apostolicae Sedis]] pielikumā (Supplemento per le leggi e disposizioni dello Stato della Città del Vaticano)</ref>; saskaņā ar Nāciju enciklopēdiju, arī Vatikānas pilsētvalsts oficiālā valoda<ref>[http://www.nationsencyclopedia.com/Europe/Vatican.html Vatican] Encyclopedia of the Nations {{en ikona}}</ref>), vācu (Šveices gvardes lietotā valoda<ref>[http://www.vds-ev.de/wussten-sie-dass Wussten Sie, dass...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150223130844/http://www.vds-ev.de/wussten-sie-dass |date={{dat|2015|02|23||bez}} }} Verein Deutsche Sprache {{de ikona}}</ref>) * {{flag|Lielbritānija}} ** {{flag|Ziemeļīrija}} — īru un Olsteras skotu valodai nostiprinātas noteiktas funkcijas<ref name="charter" /> un paredzēti aizsardzības un attīstības pasākumi<ref>1998. gada Ziemeļīrijas akta [http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1998/47/section/28D 28."D" pants]{{en ikona}}</ref> ** {{flag|Velsa}} — angļu un velsiešu valodai ir vienlīdzīgs statuss tiesās un publiskajās lietās<ref>[http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1993/38/introduction 1993. g. Velsiešu valodas likuma ievads]{{en ikona}}</ref> ** {{flag|Skotija}} — angļu, skotu gēlu — oficiālās valodas ar "vienlīdzīgu cieņu",<ref>[http://www.legislation.gov.uk/asp/2005/7/introduction 2005. g. Gēlu valodas akta (Skotija) preambula]{{en ikona}}</ref> skotu —noteiktās funkcijas nostiprinātas<ref name="charter" /> * {{flag|Vācija}}<ref name="charter" /> ** "Dāņu valodas apgabals" Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas dāņu valodai ** "Augšsorbu valodas apgabals" Saksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas augšsorbu valodai ** "Lejassorbu valodas apgabals" Brandenburgā — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejassorbu valodai ** "Ziemeļfrīzu valodas apgabals" Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas ziemeļfrīzu valodai ** "Austrumfrīzu valodas apgabals" Lejassaksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas austrumfrīzu valodai ** Brēmene, Hamburga, Lejassaksija, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejasvācu valodai * {{flag|Dānija}}<ref name="charter" /> ** Dienvidu Jitlande (''South Jutland County'', pašlaik Dienvidu Dānijas reģiona daļa) — noteiktas funkcijas nostiprinātas vācu valodai ** Fēru salas — fēru, dāņu ** {{flag|Grenlande}} — grenlandiešu, dāņu * {{flag|Francija}} ** [[Austrumpireneji]] — pastāv Katalāņu valodas atbalsta harta<ref>[http://www.cg66.fr/202-charte-en-faveur-du-catalan.htm Charte en faveur du Catalan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121222154353/http://www.cg66.fr/202-charte-en-faveur-du-catalan.htm |date={{dat|2012|12|22||bez}} }}{{fr ikona}}</ref> * {{flag|Īrija}} — īru (valsts un pirmā oficiālā valoda), angļu (otrā oficiālā)<ref>[http://www.irishstatutebook.ie/en/constitution/ Īrijas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150209022428/http://www.irishstatutebook.ie/en/constitution/ |date={{dat|2015|02|09||bez}} }} 8. p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Spānija}} ** Valensija — spāņu un valensiešu<ref>[http://www.gva.es/contenidos/publicados/multimedia/Estatuto_de_Autonomia.pdf Valensijas autonomijas statūti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111104025049/http://www.gva.es/contenidos/publicados/multimedia/Estatuto_de_Autonomia.pdf |date={{dat|2011|11|04||bez}} }} 6. p.{{en ikona}}</ref> ** Katalonija — spāņu un katalāņu (oficiālās), likums aizsargā arī arānu valodas lietošanu Arānas ielejā<ref>[http://www20.gencat.cat/portal/site/Llengcat/menuitem.df5fba67cac781e7a129d410b0c0e1a0/?vgnextoid=d287f9465ff61110VgnVCM1000000b0c1e0aRCRD&vgnextchannel=d287f9465ff61110VgnVCM1000000b0c1e0aRCRD&vgnextfmt=default Valodas politikas likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140928083558/http://www20.gencat.cat/portal/site/Llengcat/menuitem.df5fba67cac781e7a129d410b0c0e1a0/?vgnextoid=d287f9465ff61110VgnVCM1000000b0c1e0aRCRD&vgnextchannel=d287f9465ff61110VgnVCM1000000b0c1e0aRCRD&vgnextfmt=default |date={{dat|2014|09|28||bez}} }} 1.—7. p.{{en ikona}}</ref> ** Navarra — basku apdzīvotajā daļā līdzās spāņu valodai oficiālās valodas statuss ir arī basku valodai<ref>[http://www.navarra.es/home_en/Navarra/Asi+es+Navarra/Autogobierno/El+Amejoramiento.htm 1982. g. organiskais likums par Navarras "fueros" reintegrāciju un uzlabošanu] 9. p.{{en ikona}}</ref> ** Basku zeme — spāņu un basku<ref>[http://www.euskadi.net/r33-2288/es/contenidos/informacion/estatuto_guernica/es_455/estatu_c.html Basku zemes autonomijas statūti] 6. p.{{es ikona}}</ref> ** Baleāru salas — spāņu un katalāņu<ref>[http://www.caib.es/webcaib/govern_illes/estatut_autonomia/doc/Estatuto_Autonomia.pdf Baleāru salu autonomijas statūti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111110113128/http://www.caib.es/webcaib/govern_illes/estatut_autonomia/doc/Estatuto_Autonomia.pdf |date={{dat|2011|11|10||bez}} }} 4. p.{{es ikona}}</ref> ** Galīsija — spāņu un galīsiešu<ref>[http://www.xunta.es/estatuto/titulo-preliminar Galīsijas autonomijas statūti] 5. p.{{es ikona}}</ref> * {{flag|Itālija}} — valsts valoda ir itāļu valoda; pastāv likums par vēsturisko valodas minoritāšu aizsardzību<ref>[http://www.camera.it/parlam/leggi/99482l.htm Legge 15 Dicembre 1999, n. 482 "Norme in materia di tutela delle minoranze linguistiche storiche"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150512051856/http://www.camera.it/parlam/leggi/99482l.htm |date={{dat|2015|05|12||bez}} }}{{it ikona}}</ref> ** [[Sardīnija]] — noteiktas funkcijas nostiprinātas sardīniešu valodai<ref>[https://www.regione.sardegna.it/j/v/86?v=9&c=72&s=1&file=1997026 Legge Regionale 15 ottobre 1997, n. 26 Promozione e valorizzazione della cultura e della lingua della Sardegna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206090952/https://www.regione.sardegna.it/j/v/86?v=9&c=72&s=1&file=1997026 |date={{dat|2012|02|06||bez}} }}{{it ikona}}</ref> ** [[Dienvidtirole]] — itāļu un vācu; šaurākas funkcijas nostiprinātas ladīnu valodai<ref>[http://www.landtag-bz.org/download/Pariser-Vertrag_1946.pdf Izvilkums no Parīzes miera līguma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110821012014/http://www.landtag-bz.org/download/Pariser-Vertrag_1946.pdf |date={{dat|2011|08|21||bez}} }} — 1. p. {{de ikona}} + [http://www.provincia.bz.it/news/de/publikationen.asp?publ_action=300&publ_image_id=18080 Dienvidtiroles reģiona un tajā ietilpstošo provinču autonomijas statūti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150220020419/http://www.provincia.bz.it/news/de/publikationen.asp?publ_action=300&publ_image_id=18080 |date={{dat|2015|02|20||bez}} }} — 19., 99.-102. u.c. p.{{ru ikona}}</ref> ** [[Valle d'Aosta]] — itāļu, franču<ref>[http://www.regione.vda.it/allegato.aspx?pk=34495 Valle d'Aosta statūti] — 38. p.{{fr ikona}}</ref> ** [[Friuli-Venēcija Džūlija]] — ar sevišķiem reģionāliem likumiem tiek nostiprinātas slovēņu,<ref>[http://lexview-int.regione.fvg.it/fontinormative/xml/xmlLex.aspx?anno=2007&legge=26&ART=000&AG1=00&AG2=00&fx=lex Legge regionale 16 novembre 2007, n. 26. Norme regionali per la tutela della minoranza linguistica slovena] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120225031003/http://lexview-int.regione.fvg.it/fontinormative/xml/xmlLex.aspx?anno=2007&legge=26&ART=000&AG1=00&AG2=00&fx=lex |date={{dat|2012|02|25||bez}} }}{{it ikona}}</ref> friulu<ref>[http://lexview-int.regione.fvg.it/fontinormative/xml/xmlLex.aspx?anno=2007&legge=29&ART=000&AG1=00&AG2=00&fx=lex “Norme per la tutela, valorizzazione e promozione della lingua friulana”]{{it ikona}} <!-- несколько отличающийся текст доступен на http://www.lenghe.net/read_art.php?articles_id=1280 --></ref> un vācu<ref>[http://www.regione.fvg.it/rafvg/export/sites/default/RAFVG/AT5/ARG3/allegati/TEDESCHI_LR20_2009.pdf Norme di tutela e promozione delle minoranze di lingua tedesca del Friuli Venezia Giulia]{{Novecojusi saite}}{{it ikona}}</ref> valodas funkcijas * {{Flag|Kipra}} — grieķu, turku<ref>[http://www.presidency.gov.cy/presidency/presidency.nsf/all/1003AEDD83EED9C7C225756F0023C6AD/$file/CY_Constitution.pdf?openelement Kipras Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131103050430/http://www.presidency.gov.cy/presidency/presidency.nsf/all/1003AEDD83EED9C7C225756F0023C6AD/$file/CY_Constitution.pdf?openelement |date={{dat|2013|11|03||bez}} }} 3. p.{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Latvija}} ** [[Lībiešu krasts|Lībiešu krasta]] teritorijā vietu nosaukumi, organizāciju nosaukumi, kā arī notiekošo pasākumu nosaukumi tiek veidoti un lietoti arī lībiešu valodā blakus latviešu valodai<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=14740 Valsts valodas likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140209140257/http://likumi.lv/doc.php?id=14740 |date={{dat|2014|02|09||bez}} }} 18. pants</ref> * {{Flag|Luksemburga}} — luksemburgiešu — valsts valoda; franču — likumdošanas valoda; franču, vāciešu, luksemburgiešu — administratīvās valodas<ref>[http://www.legilux.public.lu/leg/a/archives/1984/0016/a016.pdf#page=6 Valodas režīma likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303205613/http://www.legilux.public.lu/leg/a/archives/1984/0016/a016.pdf#page=6 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} 1.-3. p.{{fr ikona}} <!-- http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/europe/luxembourg-loi1984.htm --></ref> * {{Flag|Maķedonija}} ** Virknē pašvaldību līdzās maķedoniešu valodai tiek oficiāli lietota ne mazāk kā 20 % iedzīvotāju valoda (praksē - albāņu...)<ref>[http://www.sobranie.mk/en/default.asp?ItemID=9F7452BF44EE814B8DB897C1858B71FF Maķedonijas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110928183034/http://www.sobranie.mk/en/default.asp?ItemID=9F7452BF44EE814B8DB897C1858B71FF |date={{dat|2011|09|28||bez}} }} 7. p.{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Malta}} — maltiešu (valsts un oficiālā valoda), angļu (oficiālā)<ref>[http://justiceservices.gov.mt/DownloadDocument.aspx?app=lom&itemid=8566 Maltas Konstitūcija] 5. p.{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Moldova}} ** Gagauzijas autonomija — rumāņu valoda, krievu, gagauzu<ref>Закон [http://www.cilevics.eu/minelres/NationalLegislation/Moldova/Moldova_Gagauzia_Russian.htm Oб особом правовом статусе Гагаузии (Гагауз Ери)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141024010739/http://www.cilevics.eu/minelres/NationalLegislation/Moldova/Moldova_Gagauzia_Russian.htm |date={{dat|2014|10|24||bez}} }} Nr.344-XIII от 23.12.94, ст. 3 {{ru ikona}}</ref> ** [[Pārdņestra|Pārdņestras autonomija]] <small>Moldova nekontrolē reģionu</small> — moldāvu, krievu, ukraiņu<ref>[http://lex.justice.md/viewdoc.php?action=view&view=doc&id=313004&lang=2 Закон Nr. 173 от 22.07.2005 об основных положениях особого правового статуса населенных пунктов левобережья Днестра (Приднестровья)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115201603/http://lex.justice.md/viewdoc.php?action=view&view=doc&id=313004&lang=2 |date=15.01.2013 }} ст. 6 {{ru ikona}}</ref> * {{Flag|Nīderlande}} ** Frīslande — virkne funkciju nostiprināta frīzu valodai<ref name="charter" /> * {{Flag|Norvēģija}} — norvēģu (bukmola) un norvēģu (ņunorska) ** vietējā līmenī — sāmu<ref name="charter" /> * {{Flag|Polija}}<ref>[http://www2.mswia.gov.pl/download.php?s=1&id=1857 Polijas gminu ar mazākumvalodu lietošanas nostiprinājumu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070327222533/http://www2.mswia.gov.pl/download.php?s=1&id=1857 |date={{dat|2007|03|27||bez}} }}{{pl ikona}}, Likuma par nacionālajām un etniskajām minoritātēm un reģionālo valodu [http://www.mswia.gov.pl/download.php?s=1&id=2336 {{de ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160330214338/https://mswia.gov.pl/download.php?id=2336&s=1 |date={{dat|2016|03|30||bez}} }} [http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WDU20050170141]<span> </span>{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118150023/http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WDU20050170141|date={{dat|2012|01|18||bez}}}}<span> </span>{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118150023/http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WDU20050170141|date={{dat|2012|01|18||bez}}}}<span> </span>{{pl ikona}}</ref> ** [[Podlases vojevodiste]] — 1 gmina ar lietuviešu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai, 5 gminas ar baltkrievu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai ** [[Pomožes vojevodiste]] — 2 gminas ar kašūbu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai ** [[Opoles vojevodiste]] — 22 gminas ar vācu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai * {{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestras Moldāvu Republika]] <small>(ANO dalībvalstu neatzīta valsts)</small> — moldāvu, krievu, ukraiņu<ref>[http://justice.idknet.com/web.nsf/767eb8a58ad76a2bc22574d5002acf15/7ba08d6c06e90e9fc2257230004f24e4!OpenDocument Piedņestras konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150614092404/http://justice.idknet.com/web.nsf/767eb8a58ad76a2bc22574d5002acf15/7ba08d6c06e90e9fc2257230004f24e4!OpenDocument |date={{dat|2015|06|14||bez}} }} 12. p. {{ru ikona}}</ref> * {{Flag|Kosova}} <small>(vairuma ANO dalībvalstu neatzīta valsts)</small> — albāņu un serbu, vietējā līmenī nostiprināts arī bosniešu, turku un romu (čigānu) valodas statuss<ref>[http://www.kushtetutakosoves.info/repository/docs/Constitution.of.the.Republic.of.Kosovo.pdf Kosovas Republikas Konstitūcija] 5. p.{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Krievija}} (Eiropas daļa) ** Adigeja — krievu un adigu<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_adig/chapter/1/#100 Adigejas Republikas Konstitūcija] 5. p.{{ru ikona}}</ref> ** Baškortostāna — krievu un baškīru<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_bashkor/chapter/1/#601 Baškortostānas Republikas Konstitūcija] 1. p.{{ru ikona}}</ref> ** Dagestāna — krievu un (konstitūcijā nekonkretizētās) Dagestānas tautu valodas<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_dagest/chapter/1/#100 Dagestānas Republikas Konstitūcija] 11. p.{{ru ikona}}</ref> ** Ingušija — krievu un ingušu <ref>[http://www.ingushetia.ru/institute/constitution.shtml Ingušijas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110713040809/http://www.ingushetia.ru/institute/constitution.shtml |date={{dat|2011|07|13||bez}} }} 14. p.{{ru ikona}}</ref> ** Kabardas-Balkārijas Republika — krievu, kabardiešu un balkāru<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_kabardin/chapter/3/ Kabardas-Balkārijas Republikas Konstitūcija] 76. p.{{ru ikona}}</ref> ** Kalmikija — krievu un kalmiku<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_kalmik/#block_18 Kalmikijas Republikas Stepes Nolikums (Konstitūcija)] 17. p.{{ru ikona}}</ref> ** Karačajas-Čerkesijas Republika — krievu (valsts un lietvedības valoda), abazīnu, karačaju, nogaju un čerkesu (valsts valodas)<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_karach/chapter/1/#11000 Karačajas-Čerkesijas Republikas Konstitūcija] 11. p.{{ru ikona}}</ref> ** Karēlija — krievu (valsts valoda), karēļu, somu un vepsu (valsts atbalstītās)<ref>[http://www.gov.karelia.ru/Karelia/1162/15.html Par valsts atbalstu karēļu, somu un vepsu valodai Karēlijas Republikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120223130130/http://gov.karelia.ru/Karelia/1162/15.html |date={{dat|2012|02|23||bez}} }}; sk. arī [http://www.gov.karelia.ru/gov/Constitution/mlaw01_c.html Karēlijas Republikas Konstitūcijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120521030539/http://gov.karelia.ru/gov/Constitution/mlaw01_c.html |date={{dat|2012|05|21||bez}} }} 11. p.{{ru ikona}}</ref> ** Mari El — krievu, kalnu mariešu, pļavu mariešu<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_mariy/chapter/1/#1 Mari El Republikas Konstitūcija] 15. p. {{ru ikona}}<!-- http://parlament.mari.ru/title/const.html --></ref> ** Mordvija — krievu, erzu, mokšu<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_mordov/chapter/1/#1 Mordvijas Republikas Konstitūcija] 12. p.{{ru ikona}}</ref> ** Komi Republika — krievu un komiešu<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_komi/chapter/3/#3000 Komi Republikas Konstitūcija] 67. p.{{ru ikona}}</ref> ** Ziemeļosetija-Alānija — krievu un osetīnu<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_osetiya/chapter/1/#1000 Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas Konstitūcija] 15. p. {{ru ikona}}</ref> ** Tatarstāna — krievu un tatāru<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_tatar/chapter/1/#1001 Tatarstānas Republikas Konstitūcija] 8. p.{{ru ikona}}</ref> ** Udmurtija — krievu un udmurtu<ref>[http://www.udmgossovet.ru/udmurtskaya_respublika/konstitutsiya/#1 Udmurtijas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150222091741/http://udmgossovet.ru/udmurtskaya_respublika/konstitutsiya/#1 |date={{dat|2015|02|22||bez}} }} 8. p.{{ru ikona}}</ref> ** Čečenija — krievu un čečenu<ref>[http://chechnya.gov.ru/page.php?r=63 Čečenijas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150224223840/http://chechnya.gov.ru/page.php?r=63 |date={{dat|2015|02|24||bez}} }} 10. p.{{ru ikona}}</ref> ** Čuvašija — krievu un čuvašu<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_chuvash/chapter/1/#1000 Čuvašijas Republikas Konstitūcija] 8. p.{{ru ikona}}</ref> Faktiski tītulnāciju valodu lietošana ir stingri ierobežota, gandrīz vienmēr dominē krievu valoda. * {{Flag|Rumānija}} ** Virknē pašvaldību tiek lietotas ungāru, krievu, ukraiņu, romu/čigānu, turku, bulgāru, slovāku, serbu, vācu, rusīnu valoda * {{Flag|Serbija}} ** Vojevodina — serbu, ungāru, slovāku, rumāņu, rusīnu un horvātu<ref>[http://www.vojvodina.gov.rs/index.php?option=com_docman&Itemid=&task=doc_download&gid=133 Vojevodinas autonomā apgabala statūti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226213417/http://www.vojvodina.gov.rs/index.php?option=com_docman&Itemid=&task=doc_download&gid=133 |date={{dat|2012|02|26||bez}} }} 26. p. {{sr ikona}}</ref> ** Kosova un Metohija <small>Serbija nekontrolē reģionu</small> — serbu, albāņu * {{Flag|Slovākija}} ** pašvaldībās, kur vairāk par 20 % iedzīvotāju ir pie mazākumtautībām piederošie Slovākijas pilsoņi, noteiktas funkcijas nostiprinātas ungāru, bulgāru, horvātu, vācu, čehu, poļu, čigānu, rusīnu un ukraiņu valodai<ref name="charter" /> *{{Flag|Slovēnija}} **noteiktos reģionos paredzēta ungāru vai itāliešu valodas lietošana izglītībā blakus slovēņu valodai<ref>[https://www.constituteproject.org/constitution/Slovenia_2013?lang=en Constitution of Slovenia] Art. 64{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Ukraina}} ** Krima — līdzās valsts valodai (ukraiņu) nostiprināta krievu un (šaurāk) Krimas tatāru valoda lietošana virknē sfēru<ref>[http://www.rada.crimea.ua/bases-of-activity/konstituciya-ARK Krimas Autonomās Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140310002548/http://www.rada.crimea.ua/bases-of-activity/konstituciya-ARK |date={{dat|2014|03|10||bez}} }} 10.-13. p.{{ru ikona}}</ref> * {{Flag|Somija}} — somu un zviedru (valsts valodas), nostiprinātas noteiktas tiesības sāmu valodas lietošanai<ref>[http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1999/ru19990731.pdf Somijas konstitūcijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130410224349/http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1999/ru19990731.pdf |date={{dat|2013|04|10||bez}} }} 17. p.{{ru ikona}}</ref> * {{Flag|Melnkalne}} — melnkalniešu (valsts valoda), oficiāli tiek izmantotas arī serbu, albāņu, bosniešu un horvātu valodas * {{Flag|Šveice}} — vācu, franču, itāļu, retoromāņu (federālajā līmenī)<ref>Šveices konstitūcija [http://www.admin.ch/ch/e/rs/101/a4.html 4. p.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141023100747/http://www.admin.ch/ch/e/rs/101/a4.html |date={{dat|2014|10|23||bez}} }}, [http://www.admin.ch/ch/e/rs/101/a70.html 70. p.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141023100704/http://www.admin.ch/ch/e/rs/101/a70.html |date={{dat|2014|10|23||bez}} }}{{en ikona}}</ref> ** [[Graubindene]] — vācu, itāļu, retoromāņu ** [[Bernes kantons|Berne]], [[Valē kantons|Valē]], [[Fribūra (kantons)|Fribūra]] — vācu, franču * {{Flag|Zviedrija}} ** noteiktās pašvaldībās — sāmu, somu == [[Āzija]] == * {{Flag|Abhāzija}} <small>(ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts)</small> — abhāzu (valsts valoda), krievu (valsts iestāžu valoda, līdzās abhāzu valodai)<ref>[http://abkhazia.narod.ru/constitution.html Abhāzijas Republikas Konstitūcija] 6. p. {{ru ikona}}</ref> * {{Flag|Afganistāna}} — puštunu, dari (oficiālās visā valstī); reģionos, kur tajās runā vairākums, trešā oficiālā valoda ir uzbeku, turkmēņu, beludžu, nuristāniešu, pašai, alsana<ref>[http://www.afghan-web.com/politics/current_constitution.html#chapterone Afganistānas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131028065437/http://www.afghan-web.com/politics/current_constitution.html#chapterone |date={{dat|2013|10|28||bez}} }} 16. p.{{en ikona}} <!-- http://www.embassyofafghanistan.org/constitution.html --></ref> * {{Flag|Dienvidosetija}} <small>(ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts)</small> — osetīnu, krievu; gruzīnu apmešanās vietās arī gruzīnu<ref>[http://080808.su/node/150?page=1 Dienvidosetijas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304131817/http://www.080808.su/node/150?page=1 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 4. p. {{ru ikona}}<!-- http://cominf.org/node/1127818105 --></ref> * {{Flag|Filipīnas}} — filipīno (nacionālā), angļu (oficiālā līdzās filipīno), vietējās valodas (oficiālās reģionos). Valsts saistās nostiprināt arī arābu un spāņu valodas.<ref>[http://www.chanrobles.com/article14language.htm Filipīnu Konstitūcija, 6.-9. daļas 14. p.]{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Gruzija}} ** Abhāzijas Autonomā Republika <small>Gruzija nekontrolē reģionu</small> — gruzīnu, abhāzu<ref>[http://www.parliament.ge/files/68_1944_951190_CONSTIT_27_12.06.pdf Gruzijas Konstitūcija] 8. p. {{en ikona}}</ref> * {{Flag|Izraēla}} - ivrits (oficiālā), arābu (tiek oficiāli nostiprināta arābu mazākumtautības vajadzībām)<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/is.html Izraēla] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210103175437/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/is.html |date={{dat|2021|01|03||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/is.html%20 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181225080845/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/is.html%20}} [[:en:CIA World Factbook|CIA World Factbook]]{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Indija}} — hindu (oficiālā), angļu (tiek lietota virknei mērķu), valodu minoritātēm tiek nostiprināta virkne izglītības tiesību - saskaņā ar federālo konstitūciju<ref>Indijas Konstitūcija [http://lawmin.nic.in/olwing/coi/coi-english/Const.Pock%202Pg.Rom8Fsss(23).pdf Daļa XVII] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120131144815/http://lawmin.nic.in/olwing/coi/coi-english/Const.Pock%202Pg.Rom8Fsss(23).pdf |date={{dat|2012|01|31||bez}} }} и [http://lawmin.nic.in/olwing/coi/coi-english/Const.Pock%202Pg.Rom8Fsss(36).pdf pielikums № 8] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120131144828/http://lawmin.nic.in/olwing/coi/coi-english/Const.Pock%202Pg.Rom8Fsss(36).pdf |date={{dat|2012|01|31||bez}} }}{{en ikona}} <!-- http://lawmin.nic.in/coi/coiason29july08.pdf --></ref> ** [[Āndhra Pradēša]] — telugu (pirmā oficiālā) un urdu (otrā oficiālā)<ref>[http://www.aponline.gov.in/quick%20links/departments/school%20education%20(ssa%20wing)/directorate%20of%20a%20p%20open%20school%20society/introduction/index.html Āndhra Pradēšas štata portāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111219194623/http://www.aponline.gov.in/quick%20links/departments/school%20education%20(ssa%20wing)/directorate%20of%20a%20p%20open%20school%20society/introduction/index.html |date={{dat|2011|12|19||bez}} }}{{en ikona}}</ref> ** [[Andamanu un Nikobaru Salas]] — hindi un angļu (oficiālās)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 165. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Asama]] — asamiešu (oficiālā), bengāļu un bodo (papildu oficiālās)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 70. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Bihāra]] — hindi (оficiālā), urdu (papildu oficiālā valoda noteiktām funkcijām<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/38.doc Chapter XXI. Bihar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141108101636/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/38.doc |date={{dat|2014|11|08||bez}} }} Valodu mazākumgrupu komisāra 42. ziņojums{{en ikona}} и [http://nclm.nic.in/shared/linkimages/36.doc Valodu mazākumgrupu komisāra 44. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120412204115/http://www.nclm.nic.in/shared/linkimages/36.doc |date={{dat|2012|04|12||bez}} }} — 96. lpp.{{en ikona}} (vēlākos ziņojumos, kas 2012. g. pieejami komisāra portālā, valodu statuss štatā nav norādīts)</ref>) ** [[Goa]] — konkani un marathu (oficiālās)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 137. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Dādra un Nagarhaveli]] — angļu (oficiālā), hindi un gudžaratu (papildu oficiālās)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 129. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Damāna un Diu]] — konkani (oficiālā) un gudžaratu (lietota visām oficiālām funkcijām)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 133. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Deli]] — hindi (primāra oficiālā), pandžabu un urdu (sekundāras oficiālās)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 12. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Rietumbengāle]] — bengāļu, angļu (oficiālās); trijās pašvaldībās oficiālā ir arī nepāliešu valoda<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 122. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Manipura]] — manipuru (oficiālā) un angļu (papildu oficiālā)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 78. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Meghālaja]] — hindi (oficiālā), garo un khasi (noteiktos apvidos — papildu oficiālās valodas)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 84.-85. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Mizorāma]] — mizo un angļu (oficiālās)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 90. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Pudučerri]] — tamilu, malajālama, telugu, angļu (oficiālās)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 187. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Sikima]] — angļu (oficiālā), desmit valodām noteikts papildu valodas statuss<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 110. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Tamilnāda]] — tamilu (oficiālā), angļu (papildu oficiālā valoda valstiskām funkcijām)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 193. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Tripura]] — bengāļu, angļu, kokboroka (oficiālās)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 116. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Utarakhanda]] — hindi un sanskrits<ref>[https://www.thehindu.com/todays-paper/tp-national/tp-otherstates/Sanskrit-second-official-language-of-Uttarakhand/article15965492.ece Sanskrit second official language of Uttarakhand] The Hindu 2010{{en ikona}}</ref><ref>[https://www.hindustantimes.com/india/sanskrit-is-second-official-language-in-uttarakhand/story-wxk51l8Re4vNxofrr7FAJK.html Sanskrit is second official language in Uttarakhand] Hindustan Times 2010{{en ikona}}</ref> ** [[Utarpradēša]] — hindi (oficiālā) un urdu (oficiālā noteiktām funkcijām)<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 57. lpp.{{en ikona}}</ref> ** [[Čhatīsgarha]] — hindi (oficiālā)),<ref>[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 43. lpp. {{en ikona}}</ref> pēc cita avota arī čhatīsgrahi valoda<ref>[http://news.oneindia.in/2007/11/28/assembly-adopts-bill-to-make-chhattisgarhi-official-language-1196360993.html Assembly adopts bill to make Chhattisgarhi official language] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120713230508/http://news.oneindia.in/2007/11/28/assembly-adopts-bill-to-make-chhattisgarhi-official-language-1196360993.html |date={{dat|2012|07|13||bez}} }} Oneindia 2007{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Irāka}} — arābu un kurdu (oficiālās), sīriešu un dienvidazerbaidžāņu (oficiālās attiecīgajās teritorijās), armēņu (konstitūcija garantē publiskās skolas)<ref>[https://www.constituteproject.org/constitution/Iraq_2005?lang=en Irākas Konstitūcija] 4. p.{{en ikona}} <!-- http://meria.idc.ac.il/journal/2005/issue3/Iraqiconstitution/constitution.html http://www.uniraq.org/documents/iraqi_constitution.pdf --></ref> * {{Flag|Kazahstāna}} — kazahu (valsts) un krievu (valsts un pašvaldību institūcijās tiek oficiāli izmantota līdzās kazahu valodai)<ref>[http://www.constcouncil.kz/rus/norpb/constrk/ Kazahstānas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100919224632/http://constcouncil.kz/rus/norpb/constrk/ |date={{dat|2010|09|19||bez}} }} 7. p.{{ru ikona}}</ref> * {{Flag|Kirgizstāna}} — kirgīzu (valsts) un krievu (oficiālā)<ref>[http://www.gov.kg/?page_id=263 Kirgizstānas Republikas Konstitūcija] 10. p.{{ru ikona}}</ref> * {{Flag|Ķīna}} ** [[Tibeta]] — tibetiešu un ķīniešu<ref><!-- [http://www.npc.cn/englishnpc/Special_NPC_Delegation/2009-03/16/content_1493427_9.htm IX. Development of Education and Culture] // Tibet — Its Ownership And Human Rights Situation [[Ķīnas Valsts padome]], 1992 --> [http://en.tibet328.cn/05/01/200902/t263383.htm New Progress in Human Rights in the Tibet Autonomous Region] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110721181947/http://www.npc.cn/englishnpc/Special_NPC_Delegation/2009-03/16/content_1493427_9.htm |date={{dat|2011|07|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.npc.cn/englishnpc/Special_NPC_Delegation/2009-03/16/content_1493427_9.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110721181947/http://www.npc.cn/englishnpc/Special_NPC_Delegation/2009-03/16/content_1493427_9.htm}} [[Ķīnas Valsts padome]], 1998{{en ikona}}</ref> ** [[Siņdzjana]], [[Iekšējā Mongolija]]<ref>[http://en.tibet328.cn/05/01/200902/t263282_2.htm III. The Right of Self-Government of Ethnic Autonomous Areas]{{Novecojusi saite}} // Regional Autonomy for Ethnic Minorities in China [[Ķīnas Valsts padome]], 2005{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Pakistāna}} — urdu, angļu<ref>[http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/profiles/Pakistan.pdf Country Profile: Pakistan] [[Kongresa bibliotēka]], 2005{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Krievija}} (Āzijas daļa) ** [[Burjatija]] — burjatu, krievu<ref>[http://egov-buryatia.ru/fileadmin/isbirkom/Normativnye_akty/Zakony_RB/2014/1_%D0%9A%D0%BE%D0%BD%D1%81%D1%82%D0%B8%D1%82%D1%83%D1%86%D0%B8%D1%8F_%D0%A0%D0%91.docx Burjatijas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150224224808/http://egov-buryatia.ru/fileadmin/isbirkom/Normativnye_akty/Zakony_RB/2014/1_%D0%9A%D0%BE%D0%BD%D1%81%D1%82%D0%B8%D1%82%D1%83%D1%86%D0%B8%D1%8F_%D0%A0%D0%91.docx |date={{dat|2015|02|24||bez}} }} 67. p.{{ru ikona}}</ref> ** [[Altaja Republika]] — altajiešu, krievu<ref>[http://www.altai-republic.ru/const.html#121 Altaja Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131101215424/http://www.altai-republic.ru/const.html#121 |date={{dat|2013|11|01||bez}} }} 13. p.{{ru ikona}}</ref> ** [[Tiva|Tivas Republika]] — krievu, tuviešu<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_tiva/chapter/1/#2000 Tuvas Republika Konstitūcija] 5. p.{{ru ikona}}</ref> ** [[Hakasija|Hakasijas Republika]] — krievu, hakasu<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_hakas/chapter/3/#block_300 Hakasijas Republikas Konstitūcija] 69. p.{{ru ikona}}</ref> ** [[Saha|Sahas Republika (Jakutija)]] — krievu, jakutu (valsts), Ziemeļu pamatiedzīvotāju minoritāšu valodas ir oficiālās šo iedzīvotāju kompaktās apdzīvojuma vietās.<ref>[http://constitution.garant.ru/region/cons_saha/chapter/3/#300 Sahas Republikas (Jakutijas) Konstitūcija (Pamatlikums)] 46. p.{{ru ikona}}</ref> * {{Flag|Singapūra}} — malajiešu (nacionālā); angļu, ķīniešu, mandarīnu, tamilu (oficiālās)<ref>[http://statutes.agc.gov.sg/aol/search/display/view.w3p;query=Status%3Acurinforce%20Type%3Aact,sl%20Content%3A%22Constitution%22;rec=0;resUrl=http%3A%2F%2Fstatutes.agc.gov.sg%2Faol%2Fsearch%2Fsummary%2Fresults.w3p%3Bquery%3DStatus%253Acurinforce%2520Type%253Aact,sl%2520Content%253A%2522Constitution%2522;whole=yes Singapūras Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170407043801/http://statutes.agc.gov.sg/aol/search/display/view.w3p;query=Status%3Acurinforce%20Type%3Aact,sl%20Content%3A%22Constitution%22;rec=0;resUrl=http%3A%2F%2Fstatutes.agc.gov.sg%2Faol%2Fsearch%2Fsummary%2Fresults.w3p%3Bquery%3DStatus%253Acurinforce%2520Type%253Aact,sl%2520Content%253A%2522Constitution%2522;whole=yes |date={{dat|2017|04|07||bez}} }} 153А. p.{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Šrilanka}} — singāļu un tamilu (nacionālās un oficiālās valodas), angļu (saziņas valoda)<ref>[http://www.priu.gov.lk/Cons/1978Constitution/Chapter_04_Amd.html Šrilanka Konstitūcijas IV nodaļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20030203101808/http://www.priu.gov.lk/Cons/1978Constitution/Chapter_04_Amd.html |date={{dat|2003|02|03||bez}} }}{{en ikona}} <!-- http://www.commonlii.org/lk/legis/const/2000/5.html http://www.lawnet.lk/section.php?file=http://www.lawnet.lk/docs/statutes/cons_acts_2006/indexes/1981Y1V1C.html --></ref> * {{Flag|Tadžikistāna}} — tadžiku (valsts), krievu (kā iekšējās saziņas valoda)<ref>[http://www.prezident.tj/ru/taxonomy/term/5/112 Tadžikistānas Republikas Konstitūcija] 2. p.{{ru ikona}}</ref> * {{Flag|Uzbekistāna}} — uzbeku (valsts), krievu (paredzēta lietošana blakus valsts valodai notariālajos aktos<ref>[http://lex.uz/pages/GetAct.aspx?lact_id=121433 О внесении изменений и дополнений в закон «О государственном языке Республики Узбекистан»] 12. pants{{ru ikona}}</ref> un civilstāvokļa aktos<ref>[http://www.norma.uz/novoe_v_zakonodatelstve/novye_pravila_zapolneniya_form_zags Новые правила заполнения форм ЗАГС] {{ru ikona}}</ref>) ** {{Flag|Karakalpakstāna}} — karakalpaku, uzbeku<ref>[http://www.infocation.org/8/pravo/book_z1038_page_191.html Karakalpakstānas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150220011829/http://www.infocation.org/8/pravo/book_z1038_page_191.html |date={{dat|2015|02|20||bez}} }} 4. p.{{ru ikona}}</ref> == [[Āfrika]] == * {{flag|Alžīrija}} — arābu, berberu <ref>[http://aceproject.org/ero-en/regions/africa/DZ/algeria-constitution-with-the-amendments-of-15 Alžīrijas konstitūcija] 3., 3.A pants{{en ikona}}</ref> * {{flag|Burundi}} — kirundi, angļu, franču<ref>[http://www.iwacu-burundi.org/blogs/english/english-is-now-official-language-of-burundi/ English is now official language of Burundi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151117024558/http://www.iwacu-burundi.org/blogs/english/english-is-now-official-language-of-burundi/ |date={{dat|2015|11|17||bez}} }}{{en ikona}}</ref> * {{flag|Centrālāfrikas Republika}} — sango, franču<ref>[https://www.constituteproject.org/constitution/Central_African_Republic_2013?lang=en CĀR Konstitūcija] 19. pants {{en ikona}}</ref> * {{flag|Čada}} — arābu, franču<ref>[http://democratie.francophonie.org/IMG/pdf/Constitution_revisee_de_la_Republique_du_Tchad.pdf Čadas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130730115905/http://democratie.francophonie.org/IMG/pdf/Constitution_revisee_de_la_Republique_du_Tchad.pdf |date={{dat|2013|07|30||bez}} }} 9. p.{{fr ikona}}</ref> * {{flag|Dienvidāfrika}} — [[angļu valoda|angļu]], [[afrikandu valoda|afrikaneru]], [[isindebele]], [[isiķhosa]], [[isizulu]], [[sisvati]], [[ziemeļsoto]], [[sesoto]], [[secvana]], [[šiconga]] un [[čivenda]]<ref>[http://www.gov.za/documents/constitution/chapter-1-founding-provisions DĀR konstitūcija] 6. p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Džibutija}} — arābu, franču <ref>[https://web.archive.org/web/20100704104233/http://www.pogar.org/publications/other/constitutions/dj-constitution-92-e.pdf Džibutijas Konstitūcija] 1. p.</ref> * {{flag|Ekvatoriālā Gvineja}} — spāņu, franču<ref>[http://faolex.fao.org/docs/pdf/eqg128022.pdf Ekvatoriālās Gvinejas Konstitūcija] 4. p.{{es ikona}}</ref> * {{flag|Kamerūna}} — angļu, franču<ref>[http://confinder.richmond.edu/admin/docs/Cameroon.pdf Kamerūnas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171215062653/http://confinder.richmond.edu/admin/docs/Cameroon.pdf |date={{dat|2017|12|15||bez}} }} 1.p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Kenija}} — angļu, svahili<ref>[http://www.kenyalaw.org/kl/fileadmin/pdfdownloads/Constitution_of_Kenya__2010.pdf Kenijas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140314000451/http://www.kenyalaw.org/kl/fileadmin/pdfdownloads/Constitution_of_Kenya__2010.pdf |date={{dat|2014|03|14||bez}} }} 7. p. {{en ikona}}</ref> * {{flag|Komoras}} — komoriešu valoda, franču valoda, arābu valoda<ref>[http://www.constitutionnet.org/files/Comoros%20Constitution.pdf Komoru Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160321062257/http://www.constitutionnet.org/files/Comoros%20Constitution.pdf |date={{dat|2016|03|21||bez}} }} 2. p.</ref> * {{flag|Kongo Demokrātiskā Republika}} — franču, svahili, kikongo, lingala, čiuba<ref>[https://www.constituteproject.org/constitution/Democratic_Republic_of_the_Congo_2011?lang=en KDR konstitūcija] 1. pants{{en ikona}}</ref> * {{flag|Kongo Republika}} — franču, lingala, kituba<ref>[http://www.presidence.cg/files/my_files/constit200102.pdf Kongo Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303185020/http://www.presidence.cg/files/my_files/constit200102.pdf |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} 6.p.</ref> * {{flag|Lesoto}} — sesoto, angļu<ref>[http://library2.parliament.go.th/giventake/content_cons/lesotho.pdf Lesoto Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303182858/http://library2.parliament.go.th/giventake/content_cons/lesotho.pdf |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} 3. p.</ref> * {{flag|Madagaskara}} — malagasu, franču<ref>[https://www.constituteproject.org/constitution/Madagascar_2010.pdf Madagaskaras konstitūcija] 4. p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Maroka}} — arābu, berberu,<ref>[https://www.constituteproject.org/constitution/Morocco_2011?lang=en Marokas konstitūcija] 5.p. {{en ikona}}</ref> likumiski paredzēta franču valodas plaša lietošana izglītībā.<ref>[https://www.reuters.com/article/us-morocco-education-law/moroccan-lawmakers-vote-to-bolster-french-in-education-system-idUSKCN1UI04D Moroccan lawmakers vote to bolster French in education system] [[Reuters]], 2019 {{en ikona}}</ref> * {{flag|Mauritānija}} — arābu, pulāra, soninke, volofu<ref>[http://www.servat.unibe.ch/icl/mr00000_.html#A023_ Mauritānijas Konstitūcija] 6. p.</ref> * {{flag|Nigērija}} — angļu, joruba, hausa, ibo (parlamenta valodas)<ref>[http://www.nigeria-law.org/ConstitutionOfTheFederalRepublicOfNigeria.htm#Procedure_Summoning_Disolution_NatAss Nigērijas konstiitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200515002448/https://www.nigeria-law.org/ConstitutionOfTheFederalRepublicOfNigeria.htm#Procedure_Summoning_Disolution_NatAss |date={{dat|2020|05|15||bez}} }} 55. p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Ruanda}} — kiņaruandas, franču, angļu<ref>[http://www.rwandahope.com/constitution.pdf Rvandas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170703053137/http://www.rwandahope.com/constitution.pdf |date={{dat|2017|07|03||bez}} }} 5. p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Seišelas}} — Seišelu kreolu, angļu, franču<ref>[http://www.wipo.int/wipolex/en/text.jsp?file_id=223803#LinkTarget_4263 Seišelu Konstitūcija] 4. pkt.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Senegāla}} — volofu, franču, diola, malinke, pulāra, serere, soninke<ref>[http://workspace.unpan.org/sites/Internet/Documents/UNPAN048952.pdf Senegālas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150222002755/http://workspace.unpan.org/sites/Internet/Documents/UNPAN048952.pdf |date={{dat|2015|02|22||bez}} }}1. p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Somālija}} — somāliešu, arābu<ref>[https://web.archive.org/web/20130124010543/http://www.somaliweyn.com/pages/news/Aug_12/Somalia_Constitution_English_FOR_WEB.pdf Somālijas Pagaidu konstitūcija] 5. p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Sudāna}} — arābu, angļu<ref>[https://www.constituteproject.org/constitution/Sudan_2005?lang=en Sudānas konstitūcija] 8.p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Svazilenda}} — sisvati, angļu<ref>[http://aceproject.org/ero-en/regions/africa/SZ/CONSTITUTION%20OF%20THE%20KINGDOM%20OF%20SWAZILAND%202005.pdf Svazilendas Konstitūcija] 3.p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Tanzānija}} — angļu, svahili<ref>[https://web.archive.org/web/20010417124135/http://www.tanzania.go.tz/learn_kiswahili.html Kiswahili]{{en ikona}}</ref> * {{flag|Uganda}} — angļu, svahili<ref>[http://mlgi.org.za/resources/local-government-database/by-country/uganda/constitution/The%201995%20Constitution-%20promulgated%20in%201995..pdf Ugandas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150220143239/http://mlgi.org.za/resources/local-government-database/by-country/uganda/constitution/The%201995%20Constitution-%20promulgated%20in%201995..pdf |date={{dat|2015|02|20||bez}} }} 6.p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Zimbabve}} — sesoto, čeva, čibarve, angļu, kalanga, koisānu, nambja, ndau, isindebele, šangani, šona, zīmju valoda, sesotho, tonga, cvana, venda<ref>[http://www.axl.cefan.ulaval.ca/afrique/zimbabwe-cnst.htm Zimbabves konstitūcijas 6. p.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160320085409/http://www.axl.cefan.ulaval.ca/afrique/zimbabwe-cnst.htm |date={{dat|2016|03|20||bez}} }}{{fr ikona}}{{en ikona}}</ref> == [[Amerika]] == * {{flag|Bolīvija}} — spāņu, kečvu, aimaru un vēl 34 valodas<ref>[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Bolivia/bolivia09.html Bolīvija Konstitūcija] 5. p.{{es ikona}}</ref> * {{flag|Haiti}} — franču, Haiti kreolu<ref>[http://pdba.georgetown.edu/constitutions/haiti/haiti1987.html Haiti Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220901061334/https://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Haiti/haiti1987.html |date={{dat|2022|09|01||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Haiti/haiti1987.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220901061334/https://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Haiti/haiti1987.html}} 5. p.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Kanāda}} — angļu, franču (oficiālās federālajā līmenī)<ref name="nosaukums-1">[[Kanādas tiesību un brīvību harta]] 16.-20. p. [http://laws-lois.justice.gc.ca/eng/Charter/page-2.html#l_I:s_16 {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120204034503/http://laws-lois.justice.gc.ca/eng/charter/page-2.html#l_I:s_16 |date={{dat|2012|02|04||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://laws-lois.justice.gc.ca/eng/charter/page-2.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120204034503/http://laws-lois.justice.gc.ca/eng/charter/page-2.html}} [http://laws-lois.justice.gc.ca/fra/charte/page-2.html#l_Is_16 {{fr ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120131140337/http://laws-lois.justice.gc.ca/fra/charte/page-2.html#l_Is_16#l_Is_16 |date={{dat|2012|01|31||bez}} }}</ref> ** Jukona — angļu, franču (oficiālās), noteiktas funkcijas paredzētas Jukonas vietējām valodām<ref>[http://www.gov.yk.ca/legislation/acts/languages.pdf Languages Act] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160715212408/http://www.gov.yk.ca/legislation/acts/languages.pdf |date={{dat|2016|07|15||bez}} }}{{en ikona}}</ref> ** Ņūbransvika — angļu, franču (oficiālās)<ref name="nosaukums-1" /> ** Nunavuta — angļu, franču, inuītu<ref>[http://www.gov.nu.ca/sites/default/files/2015-07-28-official_language_act-conssnu2008c10.pdf Official Languages Act]{{en ikona}} 3. p.</ref> ** Ziemeļrietumu Teritorijas — angļu, franču, inuītu, dene, krī u.c. (oficiālās)<ref>[https://web.archive.org/web/20110809180703/http://www.nwtlanguagescommissioner.ca/pdf/Official_Languages_act.pdf Official Languages Act]{{en ikona}} 4. p.</ref> * {{flag|Meksika}} ** vietējās valodas tiek atzītas par nacionālajām valodām līdztekus spāņu valodai teritorijās, kur tajās runā<ref>[http://www.diputados.gob.mx/LeyesBiblio/pdf/257.pdf Vispārējais likums par pamattautu lingvistiskajām tiesībām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080611011220/http://www.diputados.gob.mx/LeyesBiblio/pdf/257.pdf |date={{dat|2008|06|11||bez}} }} 4. p.{{es ikona}}</ref> * {{flag|Nīderlande}} ** Nīderlandes Antiļas — nīderlandiešu, angļu, papiamentu (oficiālās)<ref>[http://www.atmost.nl/pdf/week_10_2007_klein.pdf Antilles allow Papiamentu as official language] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303191545/http://www.atmost.nl/pdf/week_10_2007_klein.pdf |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} The Hague/Amsterdam/Rotterdam Times 09.03.2007 2. lpp.{{en ikona}}</ref> * {{flag|Nikaragva}} ** Likumā paredzētos gadījumos līdzās spāņu valodai paredzēta Atlantijas piekrastes kopienu valodu oficiālā lietošana<ref>[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Nica/nica05.html Nikaragvas Konstitūcija] 11. p.{{es ikona}}</ref> * {{flag|Paragvaja}} — spāņu, guarani (oficiālās)<ref>[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/paraguay/para1992.html Paragvajas Konstitūcija] 140. p. {{es ikona}}</ref> * {{flag|Peru}} ** teritorijās, kurās tās ir dominējošas, kečvu un aimara ir oficiālās līdztekus spāņu valodai<ref>[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Peru/per93reforms05.html Peru Konstitūcija] 48. p.{{es ikona}}</ref> * {{flag|ASV}} ** {{flag|Aļaska}} — angļu un 20 citas<ref>Likuma grozījumu par 20 vietējo valodu pieskaitīšanu pie oficiālām [http://www.legis.state.ak.us/basis/get_bill_text.asp?hsid=HB0216A&session=28 teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150222014758/http://www.legis.state.ak.us/basis/get_bill_text.asp?hsid=HB0216A&session=28 |date={{dat|2015|02|22||bez}} }} un [http://www.legis.state.ak.us/basis/get_bill.asp?session=28&bill=HB0216 pieņemšanas vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> ** {{flag|Havajas}} — angļu un (lietošanai esot obligātai tikai likumu īpaši atrunātos gadījumos) havajiešu (oficiālās)<ref>[http://lrbhawaii.org/con/conart15.html Havaju štata Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171101203129/http://lrbhawaii.org/con/conart15.html |date={{dat|2017|11|01||bez}} }} 4. p.{{en ikona}}</ref> ** {{flag|Puertoriko}} — spāņu, angļu (oficiālās)<ref>{{Grāmatas atsauce |url = http://books.google.com/?id=vyQDYqz2kFsC&pg=RA1-PA62&lpg=RA1-PA62&dq=%22puerto+rico%22+official+language+1993 |title = Puerto Rico: Culture, Politics, and Identity |author=Nancy Morris |year = 1995 |publisher=Praeger/Greenwood |page = 62 |isbn = 0275952282 |postscript = <!--None-->}} + ''Crawford J.'' [http://www.languagepolicy.net/archives/can-pr.htm Puerto Rico and Official English] 1997 {{en ikona}}</ref> * {{flag|Ekvadora}} — spāņu (oficiālā), kečvu un šuāra (starpkultūru saziņas valodas)<ref>[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Ecuador/english08.html Ekvadoras Konstitūcija] 2. p.{{en ikona}}</ref> == [[Okeānija]] == * {{Flag|Vanuatu}} — bislama (nacionālā un oficiālā), angļu un franču (oficiālās un izglītības pamatvalodas)<ref>[http://www.paclii.org/vu/legis/consol_act/cotrov406/ Vanuatu konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171224225146/http://www.paclii.org/vu/legis/consol_act/cotrov406/ |date={{dat|2017|12|24||bez}} }} 3. p.{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Kiribati}} — kiribati, angļu (oficiālās)<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kr.html Kiribati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170907162305/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kr.html|date={{dat|2017|09|07||bez}}}} [[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Māršala Salas}} — maršāliešu, angļu (oficiālās)<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rm.html Māršala Salas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100711170803/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rm.html|date={{dat|2010|07|11||bez}}}} [[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Jaunzēlande}} — angļu (visplašāk lietotā), maoru (oficiālā)<ref>[http://www.legislation.govt.nz/act/public/1987/0176/latest/DLM124142.html Maoru valodas likums (Nr. 176, 1987. g.), 3. p.]{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Palau}} — angļu (oficiālā), palauiešu (oficiālā un nacionālā)<ref>[http://www.palauembassy.com/Documents/ConstitutionE.pdf Palau konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121107222024/http://www.palauembassy.com/Documents/ConstitutionE.pdf |date={{dat|2012|11|07||bez}} }} ст. XIII{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Papua Jaungvineja}} — angļu, tokpisina un hirimotu (oficiālās)<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/pp.html#People Papua Jaungvineja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160516013218/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook//geos/pp.html#People |date={{dat|2016|05|16||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook//geos/pp.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516013218/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook//geos/pp.html}} [[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Tonga}} — tonga, angļu (oficiālās)<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tn.html Tonga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131007170240/https://www.cia.gov/library//publications/the-world-factbook/geos/tn.html |date={{dat|2013|10|07||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library//publications/the-world-factbook/geos/tn.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131007170240/https://www.cia.gov/library//publications/the-world-factbook/geos/tn.html}}[[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Tuvalu}} — tuvalu, angļu (oficiālās)<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tv.html Tuvalu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160701194651/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tv.html|date={{dat|2016|07|01||bez}}}} [[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}</ref> * {{Flag|Fidži}} — angļu, fidžiešu (oficiālās)<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fj.html Fidži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190108073243/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fj.html |date={{dat|2019|01|08||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fj.html%20 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190108073243/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fj.html}} [[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} [[Kategorija:Valodas politika]] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] cd0rak8yi2cai54bo8ix99x66qf1z39 0 182925 4531242 4527620 2026-10-02T21:36:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531242 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vulfs Kozlinskis | vārds_orig = | attēls = Vulfs Kozlinskis.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Vulfs Kozlinskis 2012. gada martā | dz_dat_alt = 1951. gada martā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = | nodarbošanās = Ekonomists, profesors | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Vulfs Kozlinskis''' (dzimis [[1951. gads|1951. gada]] martā [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvija]]s [[ekonomists]], [[profesors]], Dr.habil.oec., [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas]] [[zinātne|zinātņu]] prorektors. Kopš [[2006. gads|2006.gada]] — Latvijā pirmās starpaugstskolu [[doktora studijas|doktora studiju]] programmas „Biznesa vadība” padomes priekšsēdētājs. == Biogrāfija == === Izglītība === Vulfs Kozlinskis [[1974. gads|1974.gadā]] ir absolvējis [[LLU|Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju]].<ref name="AIKNC">[http://www.aiknc.lv/zinojumi/lv/BARSEBAAVaVadZinD07lv.pdf Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra 2006.gada ziņojums]{{Novecojusi saite}}, AIKNC</ref> [[1978. gads|1978.gadā]] aizstāvējis [[ekonomika]]s [[zinātnes kandidāts|zinātnes kandidāta]] [[disertācija|disertāciju]], [[1990. gads|1990.gadā]] aizstāvēts [[habilitācijas darbs]] „Lauku sociālā infrastruktūra”; [[1993. gads|1993.gadā]] ir ieguvis [[Latvijas Zinātnes padome]]s piešķirto [[habilitētais ekonomikas doktors|habilitētā ekonomikas doktora]] (Dr.habil.oec.) zinātnisko grādu.<ref name="RISEBA vadība">[http://www.riseba.lv/lv/riseba-vadba/vulfs-kozlinskis.html Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola mājas lapa, RISEBA vadība]{{Novecojusi saite}}</ref> === Darbs === Sākot ar 1974.gadu Vulfs Kozlinskis ir strādājis dažādos amatos no zinātniskā līdzstrādnieka līdz profesoram<ref name="AIKNC" />; no [[1998. gads|1998.]] līdz [[2003. gads|2003.gadam]] vadīja starptautisku ([[Norvēģija]]-[[Latvija]]) maģistra studiju programmu [[LLU|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aic.lv/rec/HE_2002/HE_LV/Progr/LLU/llu_gr.htm |title=Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistra programmas |access-date={{dat|2012|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111204070504/http://www.aic.lv/rec/HE_2002/HE_LV/Progr/LLU/llu_gr.htm }}</ref> Kopš [[2004. gads|2004.gada]] — RISEBA zinātņu prorektors<ref name="RISEBA vadība" />, no [[2006. gads|2006.gada]] — starpaugstskolu doktora studiju programmas „Biznesa vadība” padomes priekšsēdētājs<ref name="RISEBA vadība" />; no [[2009. gads|2009.]] līdz [[2011. gads|2011.gadam]] — Triju augstskolu ([[RISEBA]], [[Ventspils Augstskola|VeA]], [[Banku Augstskola|BA]]) [[vadībzinātne]]s profesoru padomes priekšsēdētājs.<ref>[http://venta.lv/doktorantura/biznesa-vadiba/ Ventspils Augstskolas (VeA) mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120322073350/http://venta.lv/doktorantura/biznesa-vadiba/ |date={{dat|2012|03|22||bez}} }}, Starpaugstskolu doktora studiju programmu „Biznesa vadība”</ref> No [[1997. gads|1997.gada]] — [[AIKNC|Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra]] eksperts, no [[2001. gads|2001.gada]] [[Igaunija]]s AIKNC eksperts. Vulfs Kozlinskis kā zinātnieks un pasniedzējs ir strādājis (stažējies) [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Izraēla|Izraēlā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] u.c. valstīs.<ref name="AIKNC" /> == Pētniecība == Vulfs Kozlinskis ir vadījis (piedalījies) vairākus pētnieciskus projektus: „Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējdarbībai Latvijas-Lietuvas pierobežas reģionos” (sākot no [[2009. gads|2009.gada]]), „Uzņēmējdarbības vides attīstības monitoringa veikšana Latvijas reģinos in tā metodoloģiskās bāzes pilnveidošana” ([[2006. gads|2006.]]—[[2007. gads|2007.gados]]), Latvijas-Norvēģijas kopprojekts ([[1999. gads|1999.]]—[[2003. gads|2003.]]), „Latvijas Lauku attīstības programmas projekta 2007.—2013.gadam iepriekšējais (Ex-ante) novērtējums” ([[2006. gads|2006.gadā]])<ref>[http://www.zm.gov.lv/doc_upl/ZINOJUMS_LAP_PROJEKTA_2007.-2013.GADAM_IEPRIEKSEJAIS_%28EX-ANTE%29_NOVERTEJUMS.pdf Latvijas Lauku attīstības programmas projekta 2007.-2013.gadam iepriekšējais (Ex-ante) novērtējums]{{Novecojusi saite}}</ref>, „Diferencētas pievienotās vērtības nodokļa likmes atsevišķām pārtikas grupām ietekme uz šo produktu patēriņu un šo produktu ražotāju konkurētspēju” ([[2007. gads|2007.gadā]]).<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/143408-petijums_mazaka_pvn_likme_partikas_precem_samazinatu_cenas Pētījums: mazākā PVN likme pārtikas precēm samazinātu cenas]{{Novecojusi saite}}, Financenet portāls, 2008.gada maijs</ref> u.c.<ref name="AIKNC" /> Vulfs Kozlinskis ir vairāk nekā 80 [[zinātniskā publikācija|zinātnisko publikāciju]] autors par [[uzņēmējdarbība]]s vides novērtējumu un attīstības [[prognozēšana|prognozēšanu]], valsts lomu [[komercdarbība]]s stimulēšanā [[saimniecība]]s [[lejupslīde]]s apstākļos, [[Latvijas eksports|Latvijas eksportu]], [[izglītība]]s [[kvalitāte|kvalitāti]], [[sociāli ekonomiskās sistēmas|sociāli ekonomisko sistēmu]] stabilitāti u.c.<ref>[http://www.ef.llu.lv/en/katedras/economic-dep/79-petijumu-virzieni-projekti-publikacijas.html LLU Ekonomikas katedras mācībspēku pētnieciskās tēmas]{{Novecojusi saite}}, 2010.-2011.gados</ref><ref>[http://www.petnieciba.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=255:administratv-sloga-un-izmaksu-izvrtjums-prtikas-drobas-normatvaj-reguljum-2008-2009&catid=61:visalatvija&Itemid=85 Petnieciba.lv portāls]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://www.riseba.lv/images/pdf/zinatne/jbm-2011.pdf Journal of Business Management]{{Novecojusi saite}}, issue 4, 2011.gads</ref><ref>[http://20.132.48.254/ERICWebPortal/search/recordDetails.jsp;jsessionid=fFmCTo7eGTR0MdUKwS0Hqg__.ericsrv005?ERICExtSearch_Descriptor=%22Personality+Traits%22&ERICExtSearch_Facet_0=facet_jn&ERICExtSearch_FacetValue_0=%22Online+Submission%22&_pageLabel=RecordDetails&objectId=0900019b804957fe&accno=ED527669&_nfls=false Educational Resources Information Center] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120320111756/http://20.132.48.254/ERICWebPortal/search/recordDetails.jsp |date={{dat|2012|03|20||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://20.132.48.254/ERICWebPortal/search/recordDetails.jsp |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120320111756/http://20.132.48.254/ERICWebPortal/search/recordDetails.jsp}}, 2011</ref> V.Kozlinskis ir arī starptautisku zinātnisko konferenču organizācijas komiteju loceklis un zinātnisko izdevumu redakciju kolēģiju vadītājs (žurnāls "Journal of Business Management", triju augstskolu ([[RISEBA]], [[VeA]], [[Banku augstskola|BA]]) starptautisko konferenču zinātnisko rakstu krājums, [[RISEBA]], [[LLU]] un [[VeA|Ventspils augstskolas]] zinātnisko rakstu krājumi).<ref name="RISEBA vadība" /><ref>[http://www.jaunatneslietas.lv/page/10&news_id=2760 Portāls "Jaunas lietas"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311011547/http://www.jaunatneslietas.lv/page/10%26news_id%3D2760 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}, 2011.gada maijs</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kozlinskis, Vulfs}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] i0myaqgaz0x6z5y8c1h7qw12l44609j 10 195458 4531207 3266007 2026-10-02T19:17:56Z Kleivas 2704 4531207 wikitext text/x-wiki {{ #switch: {{{1}}} | 1980. gada Vasaras = Olympic flag.svg | #default = Flag of the United Kingdom.svg }}<noinclude> [[Kategorija:Valstu karogu veidnes olimpiskajās spēlēs|GBR]] </noinclude> 6nd2uvjsnyl0uxdufyidjg2nddrror5 4531208 4531207 2026-10-02T19:18:49Z Kleivas 2704 4531208 wikitext text/x-wiki {{ #switch: {{{1}}} | 1980. gada Vasaras = Olympic flag.svg | 1980. gada vasaras = Olympic flag.svg | #default = Flag of the United Kingdom.svg }}<noinclude> [[Kategorija:Valstu karogu veidnes olimpiskajās spēlēs|GBR]] </noinclude> r937phztpyvwcr6ad3t9cswkcyqk9fq 0 195698 4531186 4328083 2026-10-02T18:51:38Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4531186 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Septiņcīņa sievietēm |games = 2012. gada Vasaras |venue = [[Londonas olimpiskais stadions]] |date = 3.—4. augusts |competitors = |nations = |gold={{flaga|Great Britain}} [[Džesika Enisa-Hilla|Džesika Enisa]] |silver={{flaga|Germany}} [[Lillī Švarckopfa]] |bronze={{flaga|Russia}} [[Tatjana Černova]] |win_value=6955 punkti |prev = |next = }} {{Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Sieviešu [[septiņcīņa]]s''' sacensības '''[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Olimpiskajās spēlēs]]''' Londonā norisinājās 3. un 4. augustā [[Londonas olimpiskais stadions|Londonas olimpiskajā stadionā]]. Sacensībās uzvarēja Apvienotās Karalistes sportiste [[Džesika Enisa-Hilla|Džesika Enisa]], sudrabu ieguva [[Lillī Švarckopfa]] (Vācija) un bronzu — [[Tatjana Černova]] (Krievija),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/olympics/19131768|title=Jessica Ennis wins Olympic heptathlon gold for Great Britain|publisher=BBC|accessdate={{dat|2012|8|6||bez}}}}</ref> kura vēlāk tika diskvalificēta par dopinga lietošanu. Latviju šajā disciplīnā pārstāvēja [[Laura Ikauniece]] (9. vieta) un [[Aiga Grabuste]] (izstājās). == Kopvērtējums == {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%;" |-bgcolor=#E6E6E6 !Vieta !Sportiste !Punkti ![[100 m/b]]!![[Augstlēkšana|AL]]!![[Lodes grūšana|LG]]!![[200 m]]!![[Tāllēkšana|TL]]!![[Šķēpa mešana|ŠM]]!![[800 m]] |- |align=center| {{gold01}} ||{{flagathlete|[[Džesika Enisa-Hilla|Džesika Enisa]]|GBR}} !6955<br />(NR) |bgcolor=#F2F5A9|1195<br />12,54 s^{<big>♦</big>}|| 1054<br />1,86 m|| 813<br />14,28 m||bgcolor=#F2F5A9| 1096<br />22,83 s^{<big>♦</big>}|| 1001<br />6,48 m|| 812<br />47,49 m||bgcolor=#F2F5A9|984<br />2:08,65^{<big>♦</big>} |- |align=center| {{silver02}} ||{{flagathlete|[[Lillī Švarckopfa]]|GER}} !6649<br />(PB) |1086<br />13,26 s|| 1016<br />1,83 m|| 845<br />14,77 m|| 908<br />24,77 s|| 943<br />6,30 m|| 894<br />51,73 m|| 957<br />2:10,50 |- |align=center| DSQ ||{{flagathlete|[[Tatjana Černova]]|RUS}}{{efn|group=s|Sākotnējā bronzas medaļas ieguvēja [[Tatjana Černova]] (Krievija) tika diskvalificētas par dopinga lietošanu, tomēr [[SOK]] nav paziņojusi par medaļu pārdali.}} !6628 |1053<br />13,48 s|| 978<br />1,80 m|| 805<br />14,17 m|| 1013<br />23,67 s||bgcolor=#F2F5A9| 1020<br />6,54 m^{<big>♦</big>}|| 788<br />46,49 m|| 971<br />2:09,56 |- |align=center| DSQ ||{{flagathlete|[[Ludmila Josipenko]]|UKR}}{{efn|group=s|Sākotnējā ceturtās vietas ieguvēja [[Ludmila Josipenko]] (Ukraina) tika diskvalificētas par dopinga lietošanu.}} !6618<br />(PB) |1087<br />13,25 s|| 1016<br />1,83 m|| 787<br />13,90 m|| 1012<br />23,68 s|| 946<br />6,31 m|| 853<br />49,63 m|| 917<br />2:13,28 |- |align=center| 5 ||{{flagathlete|[[Austra Skujīte]]|LTU}} !6599<br />(PB) |978<br />14,00 s||bgcolor=#F2F5A9| 1132<br />1,92 m^{<big>♦</big>}||bgcolor=#F2F5A9| 1016<br />17,31 m^{<big>♦</big>}|| 848<br />25,43 s|| 927<br />6,25 m|| 882<br />51,13 m|| 816<br />2:20,59 |- |align=center| 6 ||{{flagathlete|[[Antuanete Nana Džimu Ida]]|FRA}} !6576<br />(PB) |1130<br />12,96 s|| 978<br />1,80 m|| 811<br />14,26 m|| 913<br />24,72 s|| 890<br />6,13 m|| 974<br />55,87 m|| 912<br />2:13,62 |- |align=center| 7 ||{{flagathlete|[[Džesika Zelinka]]|CAN}} !6480 |1178<br />12,65 s|| 830<br />1,68 m|| 848<br />14,81 m|| 1047<br />23,32 s|| 822<br />5,91 m|| 778<br />45,75 m|| 977<br />2:09,15 |- |align=center| 8 ||{{flagathlete|[[Kristina Savicka]]|RUS}} !6452 |1069<br />13,37 s|| 1016<br />1,83 m|| 845<br />14,77 m|| 937<br />24,46 s|| 915<br />6,21 m|| 738<br />43,70 m|| 932<br />2:12,27 |- |align=center| 9 ||{{flagathlete|[[Laura Ikauniece]]|LAT}} !6414<br />(=NR) |1020<br />13,71 s|| 1016<br />1,83 m|| 704<br />12,64 m|| 965<br />24,16 s|| 890<br />6,13 m|| 885<br />51,27 m|| 934<br />2:12,13 |- |align=center| 10 ||{{flagathlete|[[Hanna Meļņičenko]]|UKR}} !6392 |1077<br />13,32 s|| 978<br />1,80 m|| 725<br />12,96 m|| 972<br />24,09 s|| 975<br />6,40 m|| 742<br />43,86 m|| 923<br />2:12,90 |- |align=center| — ||{{flagathlete|[[Aiga Grabuste]]|LAT}} !DNF |1028<br />13,65 s|| 941<br />1,77 m|| 762<br />13,52 m|| DNS|| DNS|| DNS|| DNS |} {{notelist|group=s}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{OS-aizmetnis}} {{Vieglatlētika-aizmetnis}} {{Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|septiņcīņa]] i5025atnmi1ko61tgnps707ssrpchnd 0 202641 4531241 3608851 2026-10-02T21:32:39Z Egilus 27634 No RuWiki 4531241 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Anna Ņetrebko | Vārds_orig = ''Анна Нетребко'' | Attēls = Anna Netrebko.jpg | Att_izm = | Apraksts = Anna Ņetrebko 2005. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1971|9|18}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Krasnodara|td=Krievija}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = | Nodarbošanās = Dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = 1993 – pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = Dziedājusi filmā “[[Princese pret pašas gribu 2]]” | Mlapa = {{URL|http://www.annanetrebko.com/}} | Dzimums = S }} '''Anna Ņetrebko''' ({{val|ru|Анна Юрьевна Нетребко}}; dzimusi {{dat|1971|9|18}}) ir [[Kubaņas kazaki|Kubaņas kazaku]] izcelsmes [[krievi|krievu]] [[operdziedātāja]], [[soprāns]]. Operas dīvai ir gan [[Krievija]]s, gan [[Austrija]]s pilsonība, šobrīd dzīvo [[Vīne|Vīnē]] un [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Operā debitējusi 22 gadu vecumā «[[Figaro kāzas]]» Marijas teātrī Sanktpēterburgā. Uzstājas lielākajos un labākajos pasaules operas namos, prestižākajos opermūzikas festivālos. Žurnāls ''[[Time]]'' 2007. gadā viņu ierindoja 100 pasaules ietekmīgāko personu sarakstā.<ref>{{Ziņu atsauce|url = http://www.time.com/time/specials/2007/time100/article/0,28804,1595326_1595332_1615983,00.html|title = Anna Netrebko|accessdate = 7 January 2008|last = Porterfield|first = Christopher|publisher = TIME Magazine|date = 3 May 2007|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080113105223/http://www.time.com/time/specials/2007/time100/article/0,28804,1595326_1595332_1615983,00.html|archivedate = {{dat|2008|01|13||bez}}|deadurl = no}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080113105223/http://www.time.com/time/specials/2007/time100/article/0,28804,1595326_1595332_1615983,00.html |date={{dat|2008|01|13||bez}} }}</ref> 2004. gadā saņēmusi Krievijas Federācijas valsts balvu.<ref name=sp2004>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=28096&PSC=1&PT=3&Page=1 УКАЗ Президента РФ от 06.06.2005 N 641] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080528075747/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=28096&PSC=1&PT=3&Page=1 |date=28.05.2008 }} Президент России</ref> == Publiskā nostāja == 2012. gada 6. februārī viņa tika oficiāli reģistrēta kā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] amata kandidāta un tābrīža premjerministra [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] uzticības persona.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2023/10/05/v-2014-m-anna-netrebko-ezdila-v-donbass-a-vesnoy-2023-go-osudila-voynu-no-ee-vystupleniya-v-evrope-prodolzhayut-otmenyat|title=В 2014-м Анна Нетребко ездила в Донбасс, а весной 2023-го осудила войну. Но ее выступления в Европе продолжают отменять. Почему ей не верят?|website=Meduza|access-date=2026-10-02|language=ru}}</ref> 2014. gada 7. decembrī Ņetrebko nofotografējās ar vienu no [[Jaunkrievija|Novorossijas]] separātistu līderiem [[Oļegs Carevs|Oļegu Carevu]], turot kopā ar viņu Novorosijas karogu.<ref name=":1" /> Austrijas Ārlietu ministrija nokritizēja dziedātājas rīcību. Kritiku saņēma arī Austrijas aviokompānija [[Austrian Airlines]], kurai viņa bija "reklāmas seja". Taču reklāmas līgums starp dziedātāju un aviokompāniju bija beidzies jau 2014. gada 30. novembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.austrianaviation.net/news-regional/news-detail/datum/2014/12/09/aua-weltweiter-shitstorm-dank-netrebko.html|title=AUA: Weltweiter Shitstorm dank Netrebko|work=austrianaviation.net|access-date=2026-10-02|language=en}}</ref> 2022. gada 27. februārī, [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Ukrainā]] sākumā, [[Metropoles opera]] paziņoja, ka pārtrauc attiecības ar Krievijas māksliniekiem un institūcijām, kas saistītas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. To vidū bija Anna Ņetrebko. 2022. gada 1. martā arī [[Bavārijas Valsts opera]] pārtrauca sadarbību ar Annu Ņetrebko. Ņetrebko pēc iebrukuma sākuma uzrakstīja pret karu vērstu postu Instagram, taču neprecizējot, kas vainīgs un kas vispār Ukrainā karo. Viņas paziņojums tika uztverts vēsi, un Ņetrebko koncerti tika atcelti vairākās Eiropas pilsētās.<ref name=":1" /> 2022. gada 30. martā Ņetrebko publicēja asāku ierakstu [[Facebook]] krievu un angļu valodā, paziņojot, ka viņa ir pret karu un ir tā upuru pusē, nav neviena Krievijas līdera vai politiskās partijas sabiedrotā, ir Austrijas rezidente un ka viņas iepriekšējās runas ir tikušas nepareizi interpretētas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/anna-netrebko-zayavila-chto-osuzhdaet-voynu-v-ukraine/31778389.html|title=Анна Нетребко заявила, что осуждает войну в Украине|work=Радио Свобода|access-date=2026-10-02|date=2022-03-30|language=ru}}</ref> Tas izsauca dusmas Krievijas varas iestādēs. 2022. gada 1. aprīlī [[Novosibirskas Valsts akadēmiskais operas un baleta teātris]] paziņoja, ka atceļ Ņetrebko izrādi, kas bija paredzēta 2022. gada 2. jūnijā, viņas "Krievijas rīcības nosodījuma " un "atteikšanās no savas dzimtenes" dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/ona-podstavilas-foto-s-putinym-kak-pevicu-netrebko-zapretili-na-zapade-i-v-sibiri/31785049.html|title="Она подставилась фото с Путиным". Как певицу Нетребко запретили на Западе и в Сибири|work=Радио Свобода|access-date=2026-10-02|date=2022-04-06|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņetrebko, Anna}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:Operdziedātāji]] [[Kategorija:Krasnodaras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieki]] oy9q9t6btuf9tgb2etkbscpqbdbjlxd 14 204011 4531351 3976978 2026-10-03T09:08:25Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Dabiski materiāli]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531351 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Dzīvnieki|Produkti]] [[Kategorija:Apstrādes rūpniecība]] [[Kategorija:Pārtika]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] avcguq3skuq7ls2w2fbu5pfop1bjgiw 0 204712 4531146 4517434 2026-10-02T17:35:47Z Olgerts V 41522 vienīgā 4531146 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 132 | nosaukums = Rīga—Jaunmārupe | karte = Road P132 Latvia.svg | leģenda = | garums = 9,9 | ārpus_pilsētas = 1,8 | ceļš_pilsētā = 8,1 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Pierīga]] | attēls = Mārupes pagasta padomes ēka.JPG | paraksts = Autoceļš P132 [[Mārupe|Mārupē]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Rīga]] {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}} [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]], [[Tēriņu iela]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Mārupe]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunmārupe]] {{A ceļš|5}} }} |} |} '''P132''' autoceļš '''Rīga—Jaunmārupe''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]]) [[Rīga|Rīgā]] caur [[Mārupe|Mārupi]] ar autoceļu [[A5]] pie [[Jaunmārupe]]s.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa garums ir {{nobr|9,9 km}} un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Rīga]]s pilsētu un [[Mārupes novads|Mārupes novadu]]. No autoceļa kopējā garuma 9,9 km, 1,8 km ir Rīgas pašvaldības posms pa Robežu un Tēriņu ielu, bet 8,1 km, no kā daļa atrodas Mārupes pilsētas teritorijā, ir valsts pārziņā == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Rīgas robežas līdz Rīgas apvedceļam (A5) (1,8. - 9,92. km): 13,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports Uz autoceļa Mārupē, pie Liliju ielas, ir uzstādīts stacionārais fotoradars, kas kontrolē abus braukšanas virzienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=Stacionārie fotoradari|access-date={{dat|2026|09|01||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}</ref> Lai gan P132 autoceļa posms Mārupē ir reģionālais autoceļš un tas ir valsts pārziņā, ap to ir veidojusies blīva piepilsētas apbūve, un tas pilda vietējās ielas nozīmi - līdz ar ko Mārupes pašvaldībai būtu nepieciešams pilsētā esošo autoceļa posmu pārņemt savā īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2026/04/Guntis_Graveris_.pdf|title=Pašvaldību teritoriju plānojumi: problēmas un risinājumi|last=Grāveris|first=Guntis}}</ref> == Vēsture == 1978. gadā pie Jaunmārupes tika izbūvēts divlīmeņu krustojums ar Rīgas apvedceļu (A5), pašreizējā P132 9,73. kilometrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pie-jaunmarupes-uz-parvada-par-rigas-apvedcelu-sakas-remontdarbi/|title=Pie Jaunmārupes uz pārvada pār Rīgas apvedceļu sākas remontdarbi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-09-01|date=2020-11-04|language=lv}}</ref> Pēdējā autoceļa pārbūve veikta 1989. gadā.<ref>http://kartes.lvceli.lv/lvc_iepirkumi/TREE/1716/ekspertejamais%20projekts%20P132.zip{{Novecojusi saite}}</ref> [[2010]]. gadā veikta brauktuves segas dilumkārtas atjaunošanas darbi posmā no Kursīšu ielas līdz Mārupītes gatvei (2,3-3,2km), savukārt, [[2011]]. gadā atjaunošanas darbi veikti posmā no [[Rīga]]s pilsētas robežas līdz Kursīšu ielai (1,8-2,3km). No 2013. līdz 2014. gadam tika veikta autoceļa atjaunošana posmā no Daugavas ielas un Mārupītes gatves krustojuma līdz Jaunmārupes pārvadam (3,26. - 9,69. km), jo autoceļa stāvoklis bija raksturots kā kritisks. Sākotnēji bija plānots veikt autoceļa virskārtas seguma atjaunošanu, tomēr vēlāk projekts pārtapa par apjomīgāku segas pārbūvi (pastiprināšanu). 2013. gada septembrī ar piegādātāju apvienību AS "A.C.B" un SIA "8 CBR" par līgumcenu 1,242 miljoni latu tika noslēgts līgums par P132 posma 3,34. - 10. km pārbūvi. Papildus ceļa segas darbiem tika sakartota satiksmes organizācija krustojumos un labiekārtotas autobusu pieturvietas - izbūvēti pieturvietu paplašinājumi, uzstādīti soliņi un atkritumu urnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/347307.pdf|title=Mārupes vēstis - Uzsākti ceļa P132 remontdarbi}}</ref> 2017. gadā valsts bez atlīdzības nodeva Mārupes novada pašvaldībai 1,024 km garu autoceļa posmu Jaunmārupē (iepriekš 9,92. - 10,944. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=287890|title=Par valstij piederošo nekustamo īpašumu Mārupes novadā nodošanu Mārupes novada pašvaldības īpašumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-09-01|language=lv}}</ref> 2018. gada normatīvajos grozījumos reģionālā autoceļa P132 tika saīsināts līdz 9,9 km, no maršruta izslēdzot iepriekš Mārupes novada pašvaldībai nodoto Mazcenu alejas posmu Jaunmārupē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.likumi.lv/ta/id/303054-grozijumi-ministru-kabineta-2009-gada-29-septembra-noteikumos-nr-1104-noteikumi-par-valsts-autocelu-un-valsts-autocelu-marsruta-ietverto-pasvaldibam-piederoso-autocelu-posmu-sarakstiem|title=Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumos Nr. 1104 "Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem"|website=m.likumi.lv|access-date=2026-09-01}}</ref> 2018. gadā tika veikta pilna pārbūve autoceļa posmā no Rīgas robežas līdz Lielajai ielai Mārupē (1,8. - 4,14. km). Tika izbūvētas ietves, apgaismojums, barjeras un lietusūdens novadīšanas sistēma, sešas sabiedriskā transporta pieturvietas un četri ar luksoforiem regulējami krustojumi, pārbūvēti elektroapgādes, sakaru, ūdensvada un kanalizācijas tīkli. Daugavas ielas un Mārupītes gatves krustojumā izbūvēts rotācijas aplis. Būvdarbus veica SIA "Igate" par līgumcenu 4,76 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/parbuve-daugavas-ielu-marupe/|title=Pārbūvē Daugavas ielu Mārupē|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-09-01|date=2018-04-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-marupe-pabeigta-daugavas-ielas-parbuve/|title=Fotoreportāža: Mārupē pabeigta Daugavas ielas pārbūve|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-09-01|date=2018-10-03|language=lv}}</ref> 2020. gada augustā negabarīta transportlīdzeklis, braucot pa A5 zem P132 pārvada, būtiski sabojāja pārvada laiduma sijas. Novembrī tika sākta bojāto siju atjaunošana, būvdarbus veica SIA "Būvinženieris".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pie-jaunmarupes-uz-parvada-par-rigas-apvedcelu-sakas-remontdarbi/|title=Pie Jaunmārupes uz pārvada pār Rīgas apvedceļu sākas remontdarbi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-09-01|date=2020-11-04|language=lv}}</ref> == Nākotne == Tuvākajā nākotnē plānots pārbūvēt autoceļa P132 krustojumu ar pašvaldības ceļiem V22 un C30. 2024. gada plānošanas dokumentos šajā krustojumā vēl tika plānots luksofora objekts, kam 2025. gadā sadarbībā ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" tika izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā un vērtēti risinājumu varianti. 2026. gada plānos risinājums ir izvēlēts kā apļveida krustojums, un pašlaik tiek veikta būvprojekta izstrāde. Mārupes novada investīciju objektu plānā 2027. gadam paredzēti 500 tūkstoši eiro krustojuma pārbūves būvdarbiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/jaunums/marupes-novada-pasvaldibas-investiciju-projekti-2026|title=Mārupes novada pašvaldības investīciju projekti 2026 {{!}} Mārupes novada pašvaldība|website=www.marupe.lv|access-date=2026-09-01|language=lv}}</ref> Saistībā ar plānoto Rail Baltica dzelzceļa trases izbūvi un Rīgas apvedceļa (A5) pārbūves par ātrgaitas ceļu ieceri, ir plānots pārbūvēt divlīmeņu krustojumu pie Jaunmārupes - tiek plānots jauns P132 pārvads pār Rail Baltica un A5, atsevišķi P132 dienvidu un ziemeļu rampu pārvadi pār Rail Baltica, jauna autoceļa atzara starp A5 un Rīgas lidostu izbūvi un paša P132 posma pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bis.gov.lv/bisp/lv/planned_constructions/379373|title=Plānotie būvdarbi|website=bis.gov.lv|access-date=2026-09-01}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P132]] 2itih2svad7ku4n6uhvwkkr2zhn2f8t 0 210526 4531306 4173147 2026-10-03T06:59:44Z Meistars Joda 781 4531306 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rūdolfs Gaitars | vārds_orig = | attēls = Gaitars Junda.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Kurzemes guberņa]], [[Jelgavas apriņķis]], [[Penkules pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}, [[Dobeles novads]]) | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 22 | m_vieta = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Zantes pagasts]], [[Tukuma apriņķis]], [[Ostlande]], [[Trešais reihs]]<br />(tagad {{LVA}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Zigrīda Gaitere | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmführer'' ([[virsleitnants]]) [[Attēls:SS-Obersturmführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]]<br />[[Ievainojuma nozīme]]<br />[[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)|Tuvcīņas nozīme]] (bronza un sudrabs) | cits_darbs = skolotājs }} }} '''Rūdolfs Gaitars''' (1907 — 1945) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, pirmais latviešu [[Vācu krusts|Vācu krusta]]<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 81. lpp</ref> un bronzas un sudraba [[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)|Tuvcīņas nozīmes]]<ref>Tēvija, Nr. 119, 1944. g. 22. maijā, 1. lpp</ref> saņēmējs. == Dzīvesgājums == Dienot [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Armijā]], ieguva virsniekvietnieka pakāpi. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam strādāja par [[Penkule]]s pamatskolas pārzini, no šī amata atstādināts pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] 1940. gada septembrī.<ref>Jaunais Komunārs Nr. 25, 1940. g. 13. sept, 4. lpp</ref> Pirms [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnija deportācijām]] Gaitaram izdevās noslēpties mežā, taču tika izsūtīta viņa ģimene. Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] Gaitars uzsāka aktīvu darbību, piesaistīja palikušos [[Aizsargi (organizācija)|aizsargus]], veidoja apkaimē kontrolpunktus, kurus šķērsojot bija jāuzrāda caurlaide, pats Gaitars uzņēmās Penkules galvenā komandanta pienākumus, atjaunoja pagasta valdi, iecēla pagasta vecāko un sekretāru, kā arī arestēja bijušo pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju Alfredu Bergu, kurš vēlāk tika nosūtīts uz [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils nometni]] un nošauts.<ref name="la">Visvaldis Lācis - Latviešu leģions patiesības gaismā, Rīga: 2006, 146. lpp</ref> 1942. gada maijā brīvprātīgi pieteicās dienestam [[19. Latgales policijas bataljons|19. Latgales bataljonā]], piedalījās kaujās pie [[Pulkovas observatorija]]s. 1943. gada aprīlī Gaitars līdz ar 19. bataljona atlikušo personālsastāvu tika ieskaitīts Latviešu leģiona brigādē (kā 2. bataljons) un nosūtīts uz [[Volhova]]s fronti, kur tiek paaugstināts leitnanta pakāpē. 1943. gada augustā apbalvots ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]] un 1943. gada oktobrī ar I šķiras Dzelzs krustu. 1944. gada 3.—9. februārī izrādīja īpašu varonību cīņās ar savu rotu pie Batajskajas Lugas, Kostroņas, Batrakas, kur atsita ienaidnieka bataljona un pulka lieluma uzbrukumus. 1944. gada 25. februārī ar savu rotu iznīcināja veselu ienaidnieka kolonnu Zapoļjes apkārtnē, 1944. gada 16. maijā kā pirmais latvietis tika apbalvots ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā. Vairākas reizes tika kaujā viegli ievainots, pēc pēdējā ievainojuma spiests atstāt fronti līdz 1945. gada janvārim.<ref name="la" /> Miris 1945. gada 22. martā no gūtā ievainojuma Tukuma apriņķa Zantes skolā ierīkotajā lazaretē. Apbedīts kapsētā pie Dārziņu mājām.<ref name="dv" /> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Gaitars, Rudolfs}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] bvkpm8ln217tq0yy8bnud6bllwaw2i4 0 210553 4531312 4173195 2026-10-03T07:15:51Z Meistars Joda 781 4531312 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Piķelis | vārds_orig = | attēls = Pikelis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1915 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Grobiņas apriņķis|Dunikas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = Nav zināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Untersturmführer'' ([[leitnants]]) [[Attēls:SS-Untersturmführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}}[[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I & II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]]<br />[[Ievainojuma nozīme]]<br />[[Drošsirdības zīme ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem]] (3 reizes) | cits_darbs = }} }}'''Jānis Piķelis''' (1915-?) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] karavīrs, robežsargs, vēlāk [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā saņēmējs<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 140. lpp</ref> == Biogrāfija == Dzimis zemnieku ģimenē [[Dunikas pagasts|Dunikas pagastā]],<ref name="pl"/> Piķelis dzīvojis [[Liepāja|Liepājā]], tur arī iesaukts obligātajā militārajā dienestā 1937. gadā, dienējis [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]s Kurzemes artilērijas pulkā, pēc tam pārgājis uz [[Latvijas Armijas štāba bataljons|Štāba bataljonu]].<ref name="pl">Kurzemes Vārds, Nr. 117, 1938. g. 28. maijs, 6. lpp</ref> Dienesta gaitas beidzis ar dižkareivja pakāpi, pēc tam iestājās robežsardzē, bija liecinieks [[Padomju Savienība|PSRS]] agresijai pret Masļenku robežposteni 1940. gada 14. jūnijā, dažas dienas pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]]. Pēc Padomju varas ieviešanas tika atstādināts no darba robežsardzē un atgriezās Liepājā.<ref name="ja">Kurzemes Vārds, Nr. 221, 1943. g. 22. sept, 4. lpp</ref> Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] 1942. gada sākumā brīvprātīgi pieteicās [[21. Liepājas policijas bataljons|21. Liepājas policijas bataljonā]] un tika nosūtīts uz Austrumu fronti pie [[Pēterburga|Ļeņingradas]], kur tika smagi ievainots.<ref name="ja"/> Pēc atgriešanās savā vienībā 1943. gada 13. janvārī par dalību Sarkanās armijas soda bataljona uzbrukuma atsišanā<ref name="dv2">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 122. lpp</ref> apbalvots ar Drošsirdības zīmi ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem,<ref>Kurzemes Vārds, Nr. 9, 1943. g. 12. janv, 4. lpp</ref> vēlāk ar šo zīmi apbalvots arī otrreiz.<ref name="ja"/> 1943. gada aprīlī 21. Liepājas bataljons tika iekļauts 1. Latviešu brigādes sastāvā kā I bataljons un nonāca [[Volhova]]s frontē, šī vienība vēlāk pārtapa par [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. ieroču SS grenadieru 19. divīziju]]. Par nakts triecienu 1943. gada augustā apbalvots ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]].<ref>Tēvija, Nr. 197, 1943. g. 24. aug, 3. lpp</ref> 1944. gada novembrī Piķelis tika nozīmēts par komandieri no 40 brīvprātīgajiem bijušajiem Vidzemes pulka<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 189. lpp</ref> [[Aizsargi (organizācija)|aizsargiem]] jaunizveidotā [[44. ieroču SS grenadieru pulks‎|44. pulka]] 6. rotas riteņbraucēju un slēpotāju vadam.<ref>Visvaldis Lācis - Latviešu leģions patiesības gaismā, Rīga: 2006, 152. lpp</ref> 1944. gada 27. decembra naktī, Trešās Kurzemes lielkaujas laikā ar savu vadu no Bitšķēpu mājām izsita un tuvcīņā sakāva ienaidnieka bataljonu, Piķeļa vienība guvusi atzinību arī gūstekņu atbrīvošanā.<ref>Richard Landwehr - Siegrunen No. 79, Bennignton: 2007, 98. lpp</ref> 1945. gada janvārī apbalvots ar I šķiras Dzelzs krustu,<ref>Ventas Balss, Nr. 10, 1945. gada 2. feb., 1. lpp.</ref> savukārt 8. maijā ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā. Par tālāko likteni pēc kara ziņu nav.<ref name="dv"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Piķelis, Jānis}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] 6gq9rhgphp7wxlvu9brcx5qzaksd72y 0 210602 4531318 4173163 2026-10-03T07:23:06Z Meistars Joda 781 4531318 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards Stīpnieks | vārds_orig = | attēls = Stipnieks.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1902 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vidzemes guberņa]], [[Valkas apriņķis]], [[Mārkalnes pagasts|Lāzberģa pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}, [[Alūksnes novads]]) | m_dat_alt = | m_gads = 1983 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 9 | m_vieta = [[Adelaida]], [[Dienvidaustrālija]], [[Attēls:Flag of Australia.svg|border|22px]] [[Austrālija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Sturmbannführer'' ([[majors]]) [[Attēls:SS-Sturmbannfuehrer_collar.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)|106. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]]<br />[[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)|Tuvcīņas nozīme]]<br />[[Drošsirdības zīme ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem]]<br />Daugavas Vanagu nozīme zeltā | cits_darbs = }} }} '''Eduards Stīpnieks''' (1902-1983) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 111. lpp</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis Valkas apriņķa [[Mārkalnes pagasts|Lāzberģa pagastā]], bērnību pavadīja [[Liepnas pagasts|Liepnas pagasta]] Katlešos. 1922. gadā beidza mācības Rīgas Kultūras Veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, tajā pašā gadā viņu iesauca obligātajā karadienestā [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulkā]]. 1924. gadā iestājās Latvijas kara skolā, ko beidza 1928. gadā, turpinot dienestu [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulkā]] līdz pat [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]],<ref name="ld">Londonas Avīze, Nr. 1900, 1983. dec. 9, 4. lpp</ref> kur sasniedza virsleitnanta pakāpi.<ref>Londonas Avīze, Nr. 1749, 1980. nov. 14, 4. lpp</ref> Izglābās no [[Latvijas Bruņotie spēki#Likvidācija|teritoriālā korpusa]] likvidācijas [[Litene]]s nometnē un pievienojās [[Kārlis Aperāts|pulkvežleitnanta Aperāta]] partizānu grupai.<ref name="ld"/> === Otrajā pasaules karā === Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] 1942. gada sākumā brīvprātīgi pieteicās [[24. Talsu policijas bataljons|24. Talsu policijas bataljonā]],<ref name="ld"/> tika iecelts par 2. rotas komandieri, nonāca Austrumu frontē uz dienvidiem no [[Kronštate]]s cietokšņa, ''Sergijevskij Monastir'' rajonā pie [[Pēterburga|Ļeņingradas]].<ref name="dv2">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 132. lpp</ref> 1943. gada janvārī apbalvots ar Drošsirdības zīmi ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem.<ref>Kurzemes Vārds, Nr. 9, 1943. g. 12. janv, 4. lpp</ref> 1943. gada 18. aprīlī policijas bataljonu ieskaitīja topošajā [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] 43. pulkā pulkvežleitnanta [[Kārlis Lobe|Lobes]] vadībā kā III bataljonu, kur Stīpnieku paaugstināja par kapteini un iecēla par bataljona komandieri<ref name="ld"/> No 1943. gada maija karoja [[Volhova]]s frontē, atkāpšanās kauju laikā 1944. gada janvārī III bataljonu iedalīja pulkveža [[Voldemārs Veiss|Voldemāra Veisa]] 15. janvārī izveidotajā kaujas grupā.<ref name="dv3">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1974, 3.sējums, 205. lpp</ref> Pēc sekmīgas vadības kaujās 1944. gada 2. februārī viņu apbalvoja ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]] un 20. februārī ar I šķiras Dzelzs krustu. 1944. gada 20. jūnijā Stīpnieku paaugstināja majora pakāpē un pēc mēneša - 20. jūlijā - iecēla par 19. divīzijas 43. pulka komandieri. Pēc atkāpšanās no pozīcijām [[Aiviekste]]s krastos 1944. augustā viņš vadīja pulku kaujās [[Vidzeme]]s augstienē,<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 205. lpp</ref> pie [[Cesvaine]]s iznīcinot divus ienaidnieka pulkus,<ref name="dv"/> par to 1944. gada 24. septembrī apbalvots ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā.<ref>Kurzemes Vārds, Nr. 324, 1944. g. 24. sep, 4. lpp</ref> 1944. gada septembrī smagi saslima un bija spiests fronti atstāt. 4. novembrī Stīpnieku [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] nozīmēja par komandieri no [[2. Latviešu SS-robežapsardzības pulks|2. robežapsardzības pulka]] izveidotajam [[106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)|106. grenadieru pulkam]], ko vēlāk papildināja ar 300 [[5. Latviešu SS-robežapsardzības pulks|5. robežapsardzības pulka]] kareivjiem. Pulks bija vāji apgādāts, trūka smago ieroču. Stīpnieka vadībā pulks atvairīja ienaidnieka pārspēka uzbrukumu frontes sektorā pie [[Džūkste]]s. Tas cieta smagus zaudējumus Trešās Kurzemes lielkaujas laikā 1944. decembrī un 1945. gada 15. janvārī tika izformēts. 19. martā Stīpnieks devās uz [[Liepāja|Liepāju]] pie leģiona ģenerālinspektora [[Rūdolfs Bangerskis|Bangerska]],<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 163. lpp</ref> tur piedalījās [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālās komitejas]] dibināšanā, kur ieņēma valsts kontroliera amatu.<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 197. lpp</ref> 1945. gada maijā pēc Vācijas kapitulācijas pameta Latviju un devās uz Vāciju. === Pēckara dzīve === Pēc kara nonāca [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], aktīvi darbojās [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] organizācijās: piedalījās pirmās "[[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]]" nodaļas dibināšanā [[Vircburga|Vircburgā]] 1947. gada 26. oktobrī, dibinājis organizācijas nodaļas arī citās latviešu bēgļu nometnēs. Kā otrais pēc pulkveža [[Vilis Janums|Januma]] saņēmis "Daugavas Vanagu" zelta nozīmi. 1950. gadā izceļoja uz [[Austrālija|Austrāliju]], kur dibināja "Daugavas Vanagu" nodaļu un aktīvi piedalījās tās darbā un [[Adelaida]]s latviešu biedrībā. Majors Eduards Stīpnieks miris 1981. gada 9. novembrī Adelaidā ar sirdstrieku.<ref name="ld"/> Pārapbedīts [[Saldus]] Čāpātāja<!-- Čāpātāju? --> kapos 2012. gadā.{{fact}} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Stipnieks, Eduards}} [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] mq6xd9l4w87xhfmxz224gkzh73a5jeu 0 210989 4531283 4173148 2026-10-03T05:53:06Z Meistars Joda 781 par pagātnes notikumiem jāraksta pagātnes formā 4531283 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Visvaldis Graumanis | vārds_orig = | attēls = Graumanis.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1913 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Kurzemes guberņa]], [[Liepāja]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Libereca]], [[Sudetu apgabals]], {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]<br />(tagad {{CZE}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Hauptsturmführer'' ([[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]])[[Attēls:SS-Hauptsturmführer collar.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Ievainojuma nozīme]]<br />[[Drošsirdības zīme ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem]] (3 reizes) | cits_darbs = }} }} '''Visvaldis Graumanis''' (1913 — 1944) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 116. lpp</ref> == Pirmskara dzīve == Visvaldis Graumanis dzimis [[Liepāja|Liepājā]], beidzis Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu.<ref name="dv" /> Pēc vidusskolas beigšanas tika iesaukts obligātajā militārajā dienestā, pēc kura beigām iestājās Latvijas kara skolā un 1939. gadā to beidza. Pēc tās beigšanas leitnanta pakāpē tika nosūtīts uz [[1. Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulku]], kura sastāvā sagaidīja [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]]. Pēc okupācijas Graumanis tika ieskaitīts Sarkanās Armijas 186. strēlnieku pulkā.<ref name="kv">Kurzemes Vārds, Nr. 221, 1943. gada 21. sept, 4. lpp</ref> == Otrajā pasaules karā == Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] 1941. gada jūnijā Graumanis dezertēja no 186. strēlnieku pulka atrodoties [[Ostrova (Krievija)|Ostrova]]s nometnē, un [[Alūksne]]s apkārtnē uzsāka partizānu darbību. Laikraksts "Kurzemes Vārds" 1943. gadā rakstīja, ka Graumanis ar sevis izveidoto nodaļu iznīcinājis vairākas sarkanarmiešu kolonnas, 1941. gada 3. jūlijā no sliedēm nolaidis vilcienu, kā arī 4. jūlijā izglābis no liesmām ienaidnieka aizdedzināto Alūksnes pili. Pēc tam iestājies pašapsardzības dienestā.<ref name="kv" /> 1941. gada nogalē brīvprātīgi pieteicās [[21. Liepājas policijas bataljons|21. Liepājas policijas bataljonā]] un tā sastāvā kā 1. rotas komandieris nonāca [[Pēterburga|Ļeņingradas]] frontē,<ref name="dv" /> kur par drošsirdību cīņās trīs reizes apbalvots ar Drošsirdības zīmi ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem.<ref name="kv" /> Īpaši izcēlās cīņās 1942. gada jūlijā pie Staro Ponovo, 20. jūlija kaujā bataljona komandieris viņa paveikto raksturo šādi: {{cquote|1. vd. ltn. Graumanis Visvaldis 20.7. būdams ievainots, izrādīja nepārspējamu drošsirdību, atkārtoti atvairot ienaidnieka frontālus un flankējošus uzbrukumus — vēl pēc mūsu GKL (galvenās kaujas līnijas) pārraušanas. Neskatoties uz apiešanu, līdz plkst. 10,00 noturēja nevien sava vada iecirkni, bet norobežoja arī lielāku ienaidnieka spēku ieplūšanu mūsu aizmugurē, ar to novēršot visa frontes iecirkņa tālāku stāvokļa pasliktināšanos. Par kaujas nopelniem 7.7. jau stādīts priekšā apbalvošanai.<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 124. lpp</ref>}} Graumanis pildīja pienākumus arī kā 21. bataljona komandiera adjutants.<ref name="dv" /> Izveidojot [[Latviešu leģions|Latviešu leģionu]] 1943. gada aprīlī tika paaugstināts par virsleitnantu un iecelts par 2. latviešu brigādes [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. pulka]] I bataljona 2. rotas komandieri un apbalvots ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. Nonākot [[Volhova]]s frontē 1943. gada aprīlī pazīstams ar savu [[Bunkurs|bunkuru]] - "Tas brangais kuģis Norvilla" un vēstulēm par frontes dzīvi, ko publicēja avīzē "Tēvija". 30. jūlijā par varonību tika apbalvots arī ar I šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. 1943. gada nogalē Graumanim uzticēja vadīt izlases vienību - 42. pulka 16. (slēpotāju) rotu. 1944. gada janvārī, sākoties atkāpšanās kaujām no Volhovas frontes, piedalījās [[Voldemārs Veiss|Veisa]] kaujas grupas noorganizēšanā, taču Graumaņa slēpotāju rota tika atšķelta no galvenajiem spēkiem un ienaidnieks to ielenca. Laikā starp 14. un 20. janvāri Graumanis ar savu rotu atvairīja vairākus ienaidnieka uzbrukumus un pretuzbrukumā caur purvu tomēr nonāca pie galvenajiem latviešu spēkiem. Uzreiz pēc tam, 20. janvārī, Graumanis ar savu slēpotāju rotu piedalījās arī uzbrukumam Dolgovas sādžai, kur tika trešo reizi ievainots.<ref name="dv" /> 1944. gada augustā pēc atveseļošanās tika iecelts par [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde|maršrotas]] komandieri [[Rundāle|Rundālē]], frontē atgriezās [[Vidzeme]]s aizsardzības kauju laikā, kur tika paaugstināts par kapteini un iecelts par II bataljona komandieri. 1944. gada septembrī kaujā pie [[Nītaure]]s tika smagi ievainots galvā un nosūtīts uz kara hospitāli [[Libereca|Reihenbergā]], šis ir viņa septītais ievainojums. Graumaņa veselības stāvoklis jau sāka uzlaboties, taču tam sekoja atvērta loga izraisīts smadzeņu plēves iekaisums. Kapteinis Visvaldis Graumanis nomira 1944. gada 4. decembrī, apbedīts 7. decembrī Reihenbergas kapos pie ielejas aizsprosta. Pēc nāves 1945. gada 6. janvārī apbalvots ar [[Vācu krusts|Vācu krustu zeltā]].<ref name="dv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Graumanis, Visvaldis}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] aqzs5cx75jj8z37no1n15uaxin6a4c8 14 219641 4531343 3388409 2026-10-03T09:05:11Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Dabiski materiāli]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531343 wikitext text/x-wiki {{catmore}} [[Kategorija:Dabas resursi]] [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Kalnrūpniecība]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] 8tufu40eiaripe3f0z3k9zk2ccp2218 0 220180 4531053 4527319 2026-10-02T14:38:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531053 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Utopia coloured.png|thumb|Iekrāsots [[kokgriezums]] no [[Tomass Mors|Mora]] grāmatas ''Utopia'',1516. gadā]] '''Utopija''' ir ideālas [[sabiedrība]]s iztēlojums un [[kultūras mantojums]]. Apgalvots, ka pirmais pierakstītais utopiskais piedāvājums bijis [[Platons|Platona]] "Valsts". Termins ir izvērsts [[Socioloģija|socioloģijā]] un ticis lietots [[Marksisms|marksistu]] [[filozofija|filozofijā]] un [[politika|politikā]]. Reizēm utopijas ir vēsturiskas komūnas vai ideālas pasaules, kā arī fiktīvas vietas [[literatūra|literatūrā]] un [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]]. Ikdienā vārdu lieto, runājot par nepiepildāmu sapni vai projektu un par utopistu sauc nepraktisku cilvēku. == Etimoloģija == Pieņemts, ka vārdu ieviesis [[angļi|angļu]] valsts darbinieks [[Tomass Mors]] 1516. gadā ar [[latīņu valoda|latīņu valodā]] rakstīto grāmatu ''Utopia'', aprakstot fiktīvu salas sabiedrību [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]].<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?term=utopia] Etimoloģija</ref> Vārds veidots no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] οὐ ,- "ne, nē" + τόπος, "vieta" - t.i., vieta, kuras nav; vai arī sengrieķu eu, "labi" + τόπος, t.i., labklājības vieta. == Pārskats == Sociologi mēdz utopistu un [[sociālisms|sociālistu]] nodarbībās saskatīt savdabīgu sabiedrības modelēšanu. Literatūras kritiķi drīzāk apraksta utopismu kā žanru, kuru iesācis Mors. Utopistu literatūras žanrs esot iekļāvis [[Antīkā literatūra|antīkās pasaules]] domas par ideālām sabiedrībām,<ref>[http://plato.stanford.edu/entries/plato-utopia/] Par Platona ''Magnesia'' {{en ikona}}</ref> [[Aristotelis|Aristoteļa]] "Retorikas mākslu" un [[Senā Roma|Senās Romas]] [[retorika|retoriku]] ([[Cicerons]], Kintilians). Tradīcijas turpinās mūsdienās un ietekmē [[Pilsētplānošana|pilsētplānotājus]], akadēmiķus un [[zinātniskā fantastika|zinātnisko fantastiku]] autorus. == Renesanses utopistu literatūra == [[Attēls:Campanella Civitas Solis.jpg|thumb|''Civitas Solis'' Tomazo Kampanellas “Saules pilsēta” (1623), titullapa]] Pētnieks Laimans Sergents izlasījis ap 1500 utopiskus rakstus, kas angļu valodā publicēti starp 1516. un 1975. gadu un apgalvojis, ka utopijas žanrs joprojām ir [[Bibliogrāfija|bibliogrāfiski]] nesakārtots.<ref>[http://www.depauw.edu/sfs/backissues/10/sargent10art.htm]{{Novecojusi saite}} Par nesakārtotu bibliogrāfiju {{en ikona}}</ref> Tomēr ir vispārpieņemts, ka klasiskā utopiju sacerēšana, kas izvirza politiskus mērķus, uzplauka [[Renesanse]]s laikmetā ar trim ievērojamiem darbiem: Tomasa Mora “Utopiju” (1516), [[Frānsiss Bēkons|Frānsisa Bēkona]] “Jauno Atlantīdu” (1627) un Tomazo Kampanellas “Saules pilsētu” (1623).<ref>[http://vesture.eu/index.php/Kampanella_Tomazo] Tomazo Kampanella {{lv ikona}}</ref> [[Literatūras kritika|Kritiķis]] Čads Valšs (''Chad Walsh'')<ref>[https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/chad-walsh/behold-the-glory/] Īsi par Valšu {{en ikona}}</ref> skaidrojis utopistu literatūras žanra kopīgās pazīmes šādi: * cilvēks pēc savas dabas ir labs, bet viņa trūkumu cēloņi atrodami nelabvēlīgajos dzīves apstākļos; *nākotne veidojas no iespējamībām, kuras var paredzēt; * jādod cilvēkam laimi zemes dzīvē; * var atrast taisnīgus valdniekus; * utopija neapdraud cilvēku brīvību.<ref>''From Utopia to Nightmare'', Čads Valšs, (angliski), {{ISBN|9780837163253}}</ref> Pētīts, ka Mora "Utopija" iedvesmojās no Platona "Valsts", atradās kaut kur [[Jaunā pasaule|Jaunā pasaulē]] un atsaucās uz [[Amerigo Vespuči]] ceļojumiem [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikā. "Utopija" [[Ironija|ironiski]] izceļ Mora konfliktu starp [[humānisms|humānisma]] pārliecību un kalpošanu karalim. Mora "Utopijā" aprakstīta ideāla valsts bez privātīpašuma. Ģimenēm ir autonomija un apdāvināti cilvēki nestrādā, lai pilnībā nodotos studijām un veidotu garīgu aristokrātiju. Valda iecietība pret visām reliģijām, ja tik tās tic [[Dievs|Dievam]]. "Utopijā" ir šķietami nevainojama politiska sistēma, jo ir maz likumu, nav juristu un "utopieši" reti sūta savus pilsoņus karā, bet nolīgst algotņus no kaimiņvalstīm. "Utopiju" vispirms izdeva Mora draugs [[Roterdamas Erasms|Erasms]] Luvēnā (''Louvain'') 1516. gadā bez viņa ziņas. Tikai 1551. gadā, sešpadsmit gadus pēc Mora [[Nāvessods|nāvessoda]] izpildīšanu par nodevību, grāmata iztulkota angliski.<ref>[http://www.newworldencyclopedia.org/entry/Utopia] Par "Utopiju" un Erasmu {{en ikona}}</ref> [[Paduja]]s [[arhitekts]] Bernando Morando (1518-1600) salasīja utopistu literatūru un palīdzēja uzcelt Polijas [[Zamosca|Zamoscu]], jaunu "ideālu" Renesanses pilsētu, kas iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref>[http://books.google.com/books?id=IFMohetegAcC&pg=PT297&lpg=PT297&dq=bernardo+morando+ideal+city&source=bl&ots=acJ7kghyV6&sig=6nqLAkpnp6j5E4YHr-xtzxa6CN4&hl=en&sa=X&ei=IiJJUdvXFoSLiALvv4DQAQ&ved=0CGIQ6AEwCQ] Bernando Morando {{en ikona}}</ref> ==Utopiskais sociālisms== [[Attēls:Lar9 philippo 001z.jpg|350px|thumb|"Utopija ir priekšlaicīga patiesība", Alfons Lamartīns nepieņem sarkano karogu 1848. gadā un proklamē Otro Francijas Republiku. (1848. gadā [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] publicē Komunisma manifestu.) (''Alphonse de Lamartine'', 1790-1869)]][[Latvijas padomju enciklopēdija]]s autoriem Mors bijis utopiskā sociālisma pionieris un Tomazo Kampanella "Saules pilsētā" (1623) aprakstījis [[teokrātija|teokrātisku]], [[komunisms|komunistisku]] sabiedrību. Savukārt angļu [[sociālisms|sociālists]] Viljams Moriss grāmatā "Ziņas no Nekurienes" (1891) ar vienkāršu [[fantastika|fantastiku]] atainojis vietu, kur sabiedrība balstās uz kopēju īpašumu un demokrātisku kontroli pār ražošanu. "Ziņas no Nekurienes" (1890) ir klasisks utopisko sociālistu iztēlojums. Pēc kādas vēsturiskās "Sociālistu līgas" sapulces <ref>M. Beer, A History of British Socialism. In Two Volumes. London: G. Bell and Sons, 1929; vol. 2, pp. 252-253.</ref> Morisa varonis aizmieg un pamodās nākotnes sociālistu utopijā. Morisa fantāzijā iztiek bez lielām pilsētām un valdībām. Nevajag [[Monetārā politika|monetāro politiku]] un naudu, nebūs šķiršanās, [[tiesa]]s, cietumu, un šķiru. Morisa lauku sabiedrībā ir kārtība, jo ļaudis bauda dabu un tādēļ mīl arī strādāt. [[Attēls:William Morris age 53.jpg|thumb|left|Sociālisma "celmlauzis" Viljams Moriss]] Sociālisma teorētiķiem un marksistu sociologiem utopija bijusi strīdīgs temats. Piemēram, [[Veimāras Republika|Veimāras Republikā]] sociologa Karla Manheima<ref>[http://www.bolender.com/Sociological%20Theory/Mannheim,%20Karl/mannheim,_karl.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120205234539/http://www.bolender.com/Sociological%20Theory/Mannheim,%20Karl/mannheim,_karl.htm|date={{dat|2012|02|05||bez}}}} Manheims {{en ikona}}</ref> grāmata "[[Ideoloģija un utopija]]" (1929) bija plaši debatēta un Amerikas universitātēs bija teksts starptautisko socioloģiju kursos. Manheimam utopija ir sabiedriskie ideāli, pēc kuriem nākotnē tieksies lielas masu kustības. Manheims domājis, ka par utopiju atzīstama orientācija, kas, pārejot darbībā, uzspridzina pastāvošo lietu kārtību. [[Marksisms|Marksistu]] filozofi un citi teorētiķi utopiju skaidroja dažādi.<ref>[http://www.bf.rtu.lv/documents/nvsd/materiali/socatmod.doc] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130514140240/http://www.bf.rtu.lv/documents/nvsd/materiali/socatmod.doc|date={{dat|2013|05|14||bez}}}} Andris Zvejnieks, 3.1 Utopijas {{lv ikona}}</ref> Piemēram, kā "priekšlaicīga patiesība" (Alfons Lamartīns ''Alphonse de Lamartine'', 1790-1869); "intelektuālas spekulācijas produkts, kas atrauts no revolucionārās pieredzes" (Džoržs Sorels, ''Georges Eugène Sorel'' (1847-1922). (Franču sociologs, marksists Sorels pazīstams kā sindikālismu teorētiķis.)<ref>Strādnieku politiskā kustība (radās 19. gadsimta beigās), kas prasa ražošanas līdzekļu un sadales funkciju nodošanu arodbiedrību (sindikātu) pārziņā révolutionnaire.)</ref> Vācu domātājam Ernestam Bloham utopija bijusi "šokējošs spogulis labi pazīstamai realitātei" (''Ernst Bloch'') (1885 -1977). "Ateistu teologs" Blohs apvienojis "kristīgo komunismu" un Ļeņinismu. Ievērojamā Bloha darbā "Cerības princips"<ref>[http://mitpress.mit.edu/books/principle-hope] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170829195509/https://mitpress.mit.edu/books/principle-hope|date={{dat|2017|08|29||bez}}}} Bloha "Cerības princips" {{en ikona}}</ref> ietverts apgalvojums ''Ubi Lenin, ibi Jerusalem'' (Kur ir [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] tur ir Jeruzaleme). Krievu [[Revolūcija|revolucionāram]] Ļeņinam bija noraidošs viedoklis par utopiju un "narodņikiem".<ref>[http://www.marxists.org/archive/lenin/works/1912/oct/00.htm] Ļeņina viedoklis {{en ikona}}</ref> ==Utopiju iedalījums== ===Vecie labie laiki=== [[Attēls:Goldenes-Zeitalter-1530-2.jpg|thumb|Zelta laikmetu gleznojis [[Lūkass Krānahs Vecākais]]]] [[Attēls:Lucas Cranach d. Ä. 035.jpg|thumb|[[Ābrama reliģijas|Ābramiska]] paradīze]] [[Mīts|Mīti]] par pagājušiem zelta laikmetiem vai veciem labiem laikiem ir utopiski nostāsti par pagātni, kad cilvēki dzīvoja primitīvi bet laimīgi. Cilvēkus pilnībā apmierināja dabas bagātības. Nostāstos cilvēki dzīvoja vienkārši un dievbijīgi, tuvu dabai un dieviem. [[Antīkā literatūra|Antīkā literatūrā]], savā [[poēma|poēmā]] "Darbi un dienas" par tālu pagātni stāsta sengrieķu dzejnieks [[Hēsiods]].<ref>[http://books.google.com/books?id=x-gHV7JeSaYC&pg=PA7&dq=hesiod+work+and+days+utopia&hl=en&sa=X&ei=O9gzUYO9NsbtiQK2-4GADA&ved=0CDoQ6AEwAQ#v=onepage&q=hesiod%20work%20and%20days%20utopia&f=false] Par Hēsioda zelta laikmetu {{en ikona}}</ref> Grieķu vēsturnieks [[Plūtarhs]] arī apraksta cilvēces laimīgo pagātni.<ref>[http://home.lu.lv/~harijs/Macibu%20materiali%20,teksti/Griekijas%20Seminaru%20materiali/SpartasLikumi.doc]{{Novecojusi saite}} Par Likurgu {{lv ikona}}</ref> Angļu dzejnieks Filips Sidnijs (1554 – 1586) uzrakstīja [[Pastorāle|pastorāli]] "Senā Arkādija". Ābramiskās reliģijas iekļauj tradīcijas par Ēdenes dārzu un debess valstību, kur valdītu mūžīgs miers. Angļu dzejnieks [[Džons Miltons]] poēmā "Zaudētā paradīze" gaida zelta laikmeta atgriešanos. Džeimss Hiltons savā utopiskajā romānā "Zaudētais apvārsnis" (1933)<ref>{{grāmatas atsauce | last = Hilton | first = James | title = Lost horizon: romāns | url = https://archive.org/details/losthorizonnovel00hilt | publisher = Perennial | location = New York | year = 2004 | isbn = 9780060594527 }}</ref> apraksta paradīzi Šangri-La [[Tibeta]]s kalnos. "Kokeinazeme"<ref>[http://www.midi-france.info/1013_medieval.htm] Viduskaiku "Kokeinazeme" {{en ikona}}</ref> bija mītiska satīriska Vidus laiku paradīze [[Francija]]s dienvidos, vēsturiskā Langedokas provincē, pārpilnības zeme, kur zemniekiem nebija jāstrādā un slinkums un ēdelība bija galvenās nodarbības. Mājas cēla no [[mieži|miežu]] [[cukurs|cukura]] un [[kūka|kūkām]], ielas bija bruģētas ar [[cepumi]]em un veikali piedāvāja jebko par velti. Izceptas cūkas blandījās pa ielām ar nažiem jau mugurā, lai varētu vieglāki nogriest kādu gabalu, grilētas zosis pašas ielidoja mutē, izceptas [[zivis]] izleca no ūdens un pieleca pie kājām. [[Laikapstākļi]] vienmēr bija labvēlīgi, [[vīns]] un [[sekss]] bija brīvi pieejams pēc iegribas un visi baudījuši mūžīgu jaunību. ===Jaunā Jeruzaleme=== [[Attēls:La nouvelle Jérusalem.jpg|thumb|left|Patmasas Jānim Jaunā Jeruzaleme nolaidās no debesīm kā [[Viduslaiki|Viduslaiku]] pils (14. gadsimta gobelēns)]] Iespējams, ka [[Jeruzaleme|Jaunās Jeruzalemes]] iztēlojuma tradīcijas aizsākums meklējams [[Vecā Derība|Vecās Derības]] Ecehiēla grāmatā. [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[Jāņa atklāsmes grāmata|Jāņa atklāsmes grāmatā]] tradīcija turpinās: {{cquote|Tad nāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi trauki, pildīti ar septiņām pēdējā laika sērgām, un uzrunāja mani: “Skaties, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.”   Viņš mani garā aizveda uz lielu, augstu kalnu un rādīja man '''svēto pilsētu Jeruzalemi''' nokāpjam no debesīm, no Dieva, ar dievišķu spožumu – tās mirdzums bija kā dārgakmenim, kā kristālskaidram jašmas akmenim.   Ap pilsētu bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, un uz vārtiem bija divpadsmit eņģeļi.}} Kad [[Rietumromas impērija]] bruka, bijušais daiļrunas skolotājs, duālists [[Svētais Augustīns]] sarakstīja [[Kristietība|kristiešu]] utopiju, "Dieva pilsētu"<ref>[http://www.thelatinlibrary.com/august.html] "Dieva pilsēta" {{la ikona}}</ref> un pilnveidoja argumentus par [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcu]] kā garīgu "Dieva pilsētu", pretstatā materiālai pilsētai virs zemes. Augustīns kļuva par "baznīcas tēvu" un viņa skaidrojumi būtiski ietekmēja Vidus laiku [[teoloģija|teologus]]. ===Glābšanas saliņas=== [[Attēls:Claude Henri de Rouvroy.jpg|thumb|left|[[Pozitīvisms|Pozitīvists]] Sensimons ( ''Henri de Saint-Simon'')]] [[Attēls:Charles Fourier (by Hans F. Helmolt).jpg|thumb|Franču filozofs un sociālisma teorētiķis Šarls Furjē (''François Marie Charles Fourier'', (1772-1837)) ieviesa terminu [[feminisms]]]] 19. gadsimtā bija vairāki mēģinājumu iedibināt utopiskas komūnas, kas salīdzināmas ar [[klosteris|klosteriem]], ordeņa brālībam, sektantu kolonijām. Etjēns Kabē Francijā un Roberts Ouens Anglijā bija domātāji, kurus vienoja ticība, ka ideālu sabiedrību var radīt ar kooperatīvu kopienu. Ouens esot ieviesis terminu [[sociālisms]].<ref>socialism (n.) 1832, from French socialisme or from social + -ism. Cf. socialist. Apparently first in reference to Robert Owen's communes. "Pierre Leroux (1797-1871), idealistic social reformer and Saint-Simonian publicist, expressly claims to be the originator of the word socialisme". The word begins to be used in French in the modern sense c.1835.</ref> Ar utopisko sociālismu eksperimentēja [[Franči|franču]] [[Aristokrātija|aristokrāts]] Sensimons,<ref>[http://www.newadvent.org/cathen/13377a.htm] Sensimons {{en ikona}}</ref> (''Henri de Saint-Simon'') (1760 – 1825) Agrīns sociālistu teorētiķis, Sensimons ietekmēja marksismu, [[pozitīvisms|pozitīvismu]] un akadēmisko socioloģiju. Sensimons uzsvēra tehnoloģisko progresu, apgalvodams, ka laime saistīta ar [[ekonomika|ekonomisko]] augsmi. Šarls Furjē, (1772-1837) franču filozofs, ''École sociétaire'' dibinātājs, [[Kārlis Markss|Kārlim Marksam]] un [[Frīdrihs Engelss|Frīdriham Engelsam]] bijis utopisko sociālismu pārstāvis. Pēc 1830. gada tieši Furjē raksti iedvesmoja vairāku utopisku kopienu dibināšanu. Furjē noraidīja [[rūpniecība|rūpniecību]], dodot priekšroku [[lauksaimniecība]]i. [[Attēls:New Harmony, Indiana, por F. Bates.jpg|thumb|left|350px|Ouena kopiena "Jaunā harmonija", [[Indiāna]], ASV]] [[Amerika|Amerikā]] arī izveidoja eksperimentālas apmetnes. Iespējams, ka utopists un [[pedagoģija|pedagogs]] Roberts Ouens bijis [[bērnudārzs|bērnudārzu]] aizsācējs.<ref>[http://www.infed.org/thinkers/et-owen.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130123043141/http://www.infed.org/thinkers/et-owen.htm|date={{dat|2013|01|23||bez}}}} Ouena bērnudārzi un skolas {{en ikona}}</ref> Kustību raksturoja vienlīdzīga labumu sadale, iztikšana bez naudas, tīkams darbs kopējam labumam un laiks mākslas un zinātnes izkopšanai. Sociālistiskas utopijas iztēlotas, piemēram, Edvarda Belami "Skatienā atpakaļ" un Viljama Morisa "Ziņās no nekurienes". Literāti arī piemin [[Hermanis Hese|Hermaņa Heses]] "Stikla pērlīšu spēli", kur iedomāta [[Kastālija]], utopiska sabiedrība matemātiķiem un mūziķiem. Utopijas [[Visums|Visuma]] tālumos ir [[Poļi|poļu]] [[Staņislavs Lems|Staņislava Lema]] zinātniskā fantastika "[[Magelāna mākonis (romāns)|Magelāna mākonis]]" (1955), kā arī krievu [[Paleontoloģija|paleontologa]] rakstnieka [[Ivans Jefremovs|Ivana Jefremova]] utopija romānā "Andromedas miglājs" (1957). ===Zinatniskās labākas nākotnes utopijas=== [[Attēls:Early flight 02561u (2).jpg|thumb|Utopisti lido, ap 1890. gadu [[Francija]]]] Frānsiss Bēkons "Jaunajā Atlantīdā" (1627) apsteidza savu laiku ar vīziju par [[zinātne]]s lomu sabiedrībā. "Jaunā Atlantīda" slavē progresu, tic zinātnei un [[tehnoloģija]]i un cilvēka uzvarai pār dabu. Pētīts, ka Mors un Bēkons, aprakstot dažādas utopijas iedvesmojuši daudzus vēlākā laika rakstniekus, piemēram, [[Džonatans Svifts|Džonatanu Sviftu]], rakstot "Gulivera ceļojumus" un [[Žils Verns|Žila Verna]] "Parīze 21. gadsimtā".<ref>[http://www.emcit.com/emcit125.php?a=20] Verns un utopijas {{en ikona}}</ref> Angļu [[Dramaturģija|dramaturgs]] [[Oskars Vailds]] teicis, ka "uz pasaules karti, kurā nav ietverta Utopija, nav vērts pat paskatīties, jo tajā nav tās valsts, uz ko vienmēr balstījusies cilvēce".<ref>[http://www.goodreads.com/quotes/150705-a-map-of-the-world-that-does-not-include-utopia] Vailda citāts</ref> Viņaprāt, progress ir utopijas īstenošana. 20. gadsimta tehnoloģiskie sasniegumi veicināja "tehnoutopiju" rašanos un tehnokrātu kustību veidošanos.<ref>[http://www.aslasho.com/2013/03/new-atlantis-city-for-voluntary-exlies.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130914192607/http://www.aslasho.com/2013/03/new-atlantis-city-for-voluntary-exlies.html|date={{dat|2013|09|14||bez}}}} Jaunā atlantīda</ref> Daļa cilvēku, piemēram, pētnieks un [[Izgudrojums|izgudrotājs]] Rejs Kurzveils, apgalvo, ka ar [[nanotehnoloģija]]s sasniegumiem drīz cilvēkiem būs iespēja kļūt nemirstīgiem, zinātniskais progress dos utopisku dzīves līmeni un izmainīs cilvēka dabu.<ref>[http://transhumanity.net/articles/entry/ray-kurzweils-anti-utopian-views] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111153418/http://transhumanity.net/articles/entry/ray-kurzweils-anti-utopian-views|date={{dat|2013|01|11||bez}}}} Kurzveils kritizēts {{en ikona}}</ref> ==Mūsdienu utopisms== Pētnieki saskaitījuši ap 160 utopijas, kas sacerētas un izdotas laika posmā no 1800. līdz 1887. gadam.<ref>[http://utopia.nypl.org/2ndsources.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130120231618/http://utopia.nypl.org/2ndsources.html|date={{dat|2013|01|20||bez}}}} Bibliogrāfija {{en ikona}}</ref> Laimans Sergents<ref>[http://www.depauw.edu/sfs/backissues/10/sargent10art.htm]{{Novecojusi saite}} ''Lyman Sargent'' {{en ikona}}</ref> apgalvojis, ka "klasiskajās utopijās" pirmā vietā bija tikumiskais ideāls, bet mūsdienu utopijās primāra ir racionāla civilizācijas organizācija,<ref>''Utopianism: A Very Short Introduction'', ''Lyman Sargent'', ASIN: B005E835K0</ref> kas var izpausties kā "ekotopijas".<ref>[http://www.academia.edu/2069828/Sustainability_meets_Situationism_in_the_City_A_tale_of_detournement_and_the_resurrection_of_a_just_and_rebellious_Ecotopia] ekotopijas {{en ikona}}</ref> Tās, agrākā kolektīvisma vietā izvirza sociāli taisnīgāku, tehnokrātisku [[Pilsētplānošana|pilsētplānošanu]].<ref>[http://gotze.dk/phd/kolofon.html] ''Gotze'' {{en ikona}}</ref> Piemēram, dāņu sociologi salīdzinājuši mūsdienu [[Kopenhāgena]]s attīstības plānu ar Bēkona "Atlantīdu".{{nepieciešama atsauce}} ===Feministu un liberāļu utopijas=== [[Attēls:Doris lessing 20060312.jpg|thumb|right|[[Nobela prēmija literatūrā|Laureāte]], rakstniece Dorisa Lesinga, ''The Marriages Between Zones Three, Four and Five'' autore (1980)]] [[Feminisms|Feministu]] utopiju žanrs lietots lai aprakstīt dzimumu lomas sabiedrība, dzimumu un seksualitāti.<ref>[http://feministsf.org/] Feministu lit biblio {{en ikona}}</ref> Piemēram, [[Ārpuszemes dzīvība|citplanētieši]] angļu rakstnieces ''Mary Gentle'' [[Romāns|romāna]] ''Golden Witchbreed'' iesākumā ir "dzimuma neitrāli" bērni un neizaug par vīriešiem vai sievietēm līdz [[pubertāte]]s un dzimumam nav nozīmes sabiedrībā. Toties, [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmijas laureāte]] [[Dorisa Lesinga]] romānā ''The Marriages Between Zones Three, Four and Five'' (1980)<ref>[http://www.dorislessing.org/thebetween.html] Par Lesingas romānu {{en ikona}}</ref> norāda uz iedzimtu dzimuma vērtību atšķirību ko nav iespējams mainīt. ([[Komponists]] [[Filips Glāss]] Lesingas romānu pārveidojis par [[opera|operu]].) ''In My Own Utopia'' (1961) rakstnieces ''Elizabeth Mann Borghese'', dzimums ir atkarīgs no vecuma, jo bez dzimuma bērni uzaug vispirms par sievietēm bet daži ar laiku (vecumu) kļūst par vīriešiem. [[Roberts Hainlains|Roberta Hainlaina]] [[romāns|romānā]] "Mēness ir bargs draugs"<ref>[http://www.infinityplus.co.uk/nonfiction/moonisharsh.htm] Hainlaina romāna kritika {{en ikona}}</ref> dzīve uz [[Mēness]] 2075. gadā ieturēta [[individuālisms|individuālistiskā]] un [[liberālisms|liberālā]] garā. Stāsti par liberāļu utopijām balstās uz racionālismu un [[Ekonomika|ekonomiku]]. Rakstnieces Einas Rendas (''Ayn Rand'') dzīves laikā viņu uzlūkoja it kā par "kapitālisma tempļa jeb citadeles augsto priesterieni."<ref>[http://zagarins.net/jg/jg159/JG159_gramatas_Bredrichs.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920072250/http://zagarins.net/JG/jg159/JG159_gramatas_Bredrichs.htm|date={{dat|2015|09|20||bez}}}} Jaunā Gaita {{lv ikona}}</ref><ref>[http://satori.lv/raksts/izdruka/2947] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304190004/http://satori.lv/raksts/izdruka/2947|date={{dat|2016|03|04||bez}}}} "Satori" par Einu Rendu {{lv ikona}}</ref> Pazīstamās amerikāņu rakstnieces un domātājas darbi ietekmējuši latviešu rakstnieci Zintu Aistaru. Skotu zinātniskās fantastikas rakstnieks Īens Benkss esejā "Kultūra" izstrādājis tehnoloģiskām un [[Libertisms|libertārām]] idejām cauraustu utopiju.<ref>[http://www.thenewatlantis.com/publications/the-ambiguous-utopia-of-iain-m-banks] Benkss</ref> ===Psihologi atklāj utopistus === Vairāki psihologi apgalvojuši, ka pētīt utopistu rakstnieku [[psiholoģija|psiholoģiju]] esot viņu kompetencē.<ref>[http://5mp.eu/fajlok/agnesbalint/psychology_of_utopias_3_www.5mp.eu_.rtf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305021405/http://5mp.eu/fajlok/agnesbalint/psychology_of_utopias_3_www.5mp.eu_.rtf|date={{dat|2016|03|05||bez}}}} Psihologi atklāj utopistus {{en ikona}}</ref> Savos rakstos tie salīdzinājuši utopisku domāšanu ar [[Psihoze|psihozi]] un pieņēmuši, ka utopiju sacerēšana ir [[murgi]]em līdzīga domāšana. Nelīdzsvarota saskarsme ar [[īstenība|realitāti]] tuvinot [[Personības teorija|personību]] izjukšanai. Rakstīt par utopijām, kā jebkura radoša darbība, esot pašārstēšanās mēģinājums ar ieceri novērst vājprātību. Toties, pašrealizācijas utopiju{{nepieciešama atsauce}} mērķis esot [[apziņa]]s paplašināšana. Tās aicina būt tādiem, kādi mēs [[Īstenība|īstenībā]] esam savā būtībā. Šīs utopijas sola izvest cilvēku (un cilvēci) ārpus personību apspiedošās sabiedrības ar [[misticisms|misticismu]], [[narkotikas|narkotikām]], un [[Erots|Erota]] atbrīvošanu.{{nepieciešama atsauce}} ===Utopisma noriets=== Vēstures profesors Rasels Džeikobis (''Russell Jacoby'')<ref>[http://books.google.com/books?id=zEFX6SkHpJwC&pg=PA211&lpg=PA211&dq=sociologist+chad+walsh+utopia&source=bl&ots=XLPKAT14Rw&sig=JJjnIN_Nt3p8lWx74209zbCmOLQ&hl=en&sa=X&ei=cTUyUefLC8fNigKp5YCYDg&ved=0CEAQ6AEwAjgK#v=onepage&q=sociologist%20chad%20walsh%20utopia&f=false] Utopijas idejas noriets {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.nytimes.com/books/first/j/jacoby-utopia.html] Utopijas gals</ref> sociologs [[Zigmunts Baumans]],<ref>[http://www.sociology.leeds.ac.uk/bauman/] Baumana institūts {{en ikona}}</ref><ref>[http://www2.lse.ac.uk/PublicEvents/pdf/20051027-Bauman2.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130505163602/http://www2.lse.ac.uk/publicEvents/pdf/20051027-Bauman2.pdf |date={{dat|2013|05|05||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.lse.ac.uk/publicEvents/pdf/20051027-Bauman2.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|09|04||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130505163602/http://www2.lse.ac.uk/publicEvents/pdf/20051027-Bauman2.pdf}} Baumana raksts {{en ikona}}</ref> un citi skaidro, ka utopijām nav vietas [[Globalizācija|globālā]] sabiedrībā. Klasiskā utopija, vieta, kas nepastāv, ir kļuvusi par nesaistošu ideju rakstniekiem<ref>[http://repositories.lib.utexas.edu/bitstream/handle/2152/2832/montyd37691.pdf?sequence=2] Utopisma noriets {{en ikona}}</ref> un patērētāju sabiedrībai. Antiutopija un distopija ir mūsdienu literatūras termini, kas radīti kā pretstats utopijai.<ref>[http://www.unz.org/Pub/SaturdayRev-1962nov24-00018?View=PDF] Termini antiutopia un distopija {{en ikona}}</ref> Literatūrkritiķi<ref>[http://repositories.lib.utexas.edu/bitstream/handle/2152/2832/montyd37691.pdf?sequence=2] Par distopiju literatūru {{en ikona}}</ref> pie distopijām pieskaita [[Rejs Bredberijs|Reja Bredberija]] "[[451 grāds pēc Fārenheita]]", Entonija Bērdžesa "Mehāniskais apelsīns". ==Utopistu literatūra (nepilna)== ===Pirms 20. gadsimta=== * "Valsts". Tulk. G. Lukstiņš. Rīga: Zvaigzne, 1982., atk. 2001. [[Platons]] *''[[Jāņa atklāsmes grāmata]]'', (1. gadsimts), *''Dieva pilsēta'' (413–426), [[Svētais Augustīns]] *''Utopija'' (1516) [[Tomass Mors]]. *''Gargantija'', ''François Rabelais'' (1532). [[Fransuā Rablē]] *“Saules pilsēta” (1623.) Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. Tomazo Kampanella * [[Frānsiss Bēkons|Frānsisa Bēkona]] “Jaunā Atlantīda” (1627.) *''Gulivera ceļojumi'' (1726), [[Džonatans Svifts]] ===20. gadsimts=== *''A Modern Utopia'' (1905), [[Herberts Velss]]. *''Men Like Gods'' (1923), Herberts Velss *''For Us, The Living'' (1938) [[Roberts Hainlains]] *''Walden Two'' (1948) ''B. F. Skinner'' *''Childhood's End'' (1954), [[Arturs Klārks]] *''Sala'' (1962) [[Oldess Hakslijs]] *''The Dispossessed'' (1974), [[Ursula Le Gvina]] ==Atsauces== <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px">{{atsauces|2}}</div> {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sabiedrība]] [[Kategorija:Literatūra]] psjdn4sy7i7jd2eyeu9pnly67y83cgu 0 231615 4531364 4376607 2026-10-03T09:34:03Z Silraks 36716 4531364 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Kolete | vārds_orig = ''Colette'' | attēls = Colette 1932 (2).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1932. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1873 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Sensevjērenpjuzē]] (''Saint-Sauveur-en-Puisaye''), [[Jona (departaments)|Jona]], {{FRA}} | m_dat_alt = | m_gads = 1954 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Parīze]], {{FRA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[franči|francūziete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Colette Willy (signature).svg | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstniece un aktrise |rakstīšanas valoda = [[franču valoda]] | periods = [[20. gadsimts]] | žanri = | temati = | lit virzieni = [[modernisms]] |slavenākie darbi = novele "[[Žižī]]" (''Gigi'', 1944) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Sidonija Gabriela Kolete''' ({{val|fr|Sidonie-Gabrielle Colette}}, biežāk pazīstama pēc uzvārda kā '''Kolete''' ({{val|fr|Colette}}); dzimusi {{dat|1873|1|28}}, mirusi {{dat|1954|8|3}}) bija [[franči|franču]] [[rakstniece]]. Dzimusi un uzaugusi [[Burgundija|Burgundijā]] militārpersonas ģimenē. 1893. gadā apprecējās ar 15 gadus vecāko rakstnieku un mūzikas kritiķi Anrī Gotjē-Vilāru, kurš ieveda Koleti mākslinieku aprindās. Vēlāk Kolete precējās vēl divreiz. Koletei bija arī vairāki ārlaulibas sakari gan ar vīriešiem, gan sievietēm. Viņas mīļāko vidū bijušas tādas personas kā [[Natālija Bārnija]] un [[Gabriēle d'Anuncio]]. Kad Kolete pievērsās rakstniecībai, viņa rakstīja sava pirmā vīra vārdā; ar savu uzvārdu viņa sāka publicēties tikai 20. gadsimta sākumā. Pirms Pirmā pasaules kara uzstājās Parīzes lokālos, to skaitā ''[[Moulin Rouge]]''. 1907. gadā Koletes skūpsts ar sievieti uz skatuves izraisīja skandālu un policijas iejaukšanos. Sarakstījusi [[Moriss Ravēls|Morisa Ravēla]] operas "[[Bērns un burvestības]]" libretu. Draudzējusies ar kaimiņos dzīvojošo [[Žans Kokto|Žanu Kokto]]. 1951. gadā personīgi izvēlējās aktrise "Žizī" uzvedumam [[Brodvejas teātris|Brodvejā]], pasaulei atklādama [[Odrija Hepbērna|Odriju Hepbērnu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.gutenberg.org/browse/authors/c#a2065 Koletes darbi gutenberg.org] {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jonā dzimušie]] [[Kategorija:Franču rakstnieki]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:Francijas žurnālistes]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Francijas]] hqkdprywth3z8bvx1oi7j8y7nqw770j 0 231925 4531310 4173150 2026-10-03T07:11:31Z Meistars Joda 781 4531310 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rūdolfs Kociņš | vārds_orig = | attēls = Rudolfs Kocins.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]], [[Vidzemes guberņa]], [[Valkas apriņķis]], [[Tirza]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1990 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 17 | m_vieta = {{DEU}} [[Menhengladbaha]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmbannführer'' ([[pulkvežleitnants]]) [[Attēls:SS-Obersturmbannführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[16. Zemgales policijas bataljons]]<br /> [[42. ieroču SS grenadieru pulks]] <br /> [[1. SS apmācības pulks]]<br /> [[44. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Ievainojuma nozīme]] | cits_darbs = }} }} '''Rūdolfs Kociņš''' (1907-1990) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 121. lpp</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1907. gadā [[Tirza|Tirzā]], 1931. gadā Kociņš beidza mācības Latvijas kara skolā, dienēja [[Latvijas Sakaru bataljons|Sakaru bataljonā]].<ref name="dv" /> 1939. gada 15. septembrī, pēc Augstākās kara skolas beigšanas virsleitnanta pakāpē tika pārcelts uz to kā mācībspēks.<ref name="lk">Latvijas Kareivis, Nr. 209, 1939. gada 15. sept, 1. lpp</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Kociņš bruņotos spēkus pameta.<ref name="dv" /> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta uzbrukuma laikā]] 1941. gada jūnijā Rūdolfs Kociņš darbojās [[Krimulda]]s partizānu grupā. 1941. gada novembrī Kociņš brīvprātīgi pieteicās vācu dienestā un tika nozīmēts par [[16. Zemgales policijas bataljons|16. Zemgales bataljona]] komandieri [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]]. Oficiāli par komandieri tika nozīmēts 1941. gada 12. decembrī, nomainot pulkvežleitnantu Manguli. 1943. gada 2. februārī bataljons tika pārcelts uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] fronti, 8. februārī bataljons tika iekļauts 2. latviešu brigādē kā [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. pulka]] III bataljons un pārcelts uz [[Volhova]]s fronti. 1943. gada 17. augustā apbalvots ar 2. šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]].<ref name="tv">Tēvija, Nr. 191, 1943. gada 17. aug, 3. lpp</ref> 1943. gada 11. novembrī Kociņš tika nozīmēts par 1. pulka komandieri, taču jau 16. decembrī slimības dēļ viņam nācās no šī posteņa atteikties.<ref name="dv" /> Pēc izveseļošanās Kociņš Rīgā darbojās pie [[44. ieroču SS grenadieru pulks|44. pulka]] formēšanas, kas tika iekļauts [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] sastāvā un nosūtīts uz [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] fronti, piedalījās atkāpšanās cīņās līdz Vidzemei, kur viņš parādīja izcilas komandiera spējas. 1944. gada 17. martā paaugstināts par pulkvežleitnantu.<ref name="dvl">Daugavas Vanagi, 1944. gada 17. martā, 1. lpp</ref> Atvaires kaujās pie [[Dobele]]s 1944. gada 17.-21. oktobrī Kociņa pulks atradās pašā cīņu centrā, arī 3.-4. novembrī izcīnīja smagas cīņas uz ziemeļrietumiem no Dobeles. Kā pulka komandieris piedalījās arī četrās Kurzemes lielkaujās.<ref name="dv" /> 1945. gada 29. janvārī Kociņu apbalvoja ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā.<ref name="dv2">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 79. lpp</ref> Viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālās komitejas]] izveidē, pildot pienākumus tās iekšlietu resorā, 1945. gada aprīlī bija arī viens no Kurzemes tautas padomes dibinātājiem Liepājā, pameta Kurzemi ar vienu no pēdējām ātrlaivām 1945. gada 9. maijā.<ref name="dv" /> 1948. gadā Rūdolfs Kociņš bija angļu armijai piekomandētas sardzes vienības komandieris, pildīja arī latviešu sakaru virsnieka pienākumus pie angļu Reinas valdības. Trimdā aktīvi darbojās [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] organizācijā, nodarbojās ar publicistiku, kā arī bija kara invalīdu apvienības goda biedrs. Miris 1990. gada 17. aprīlī, apbedīts [[Menhengladbaha]]s kapos.<ref name="dv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Kociņš, Rūdolfs}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] kd9vfpinxwi2b2xt4doqoyjkomktkq7 0 232133 4531317 4501102 2026-10-03T07:21:05Z Meistars Joda 781 4531317 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Paulis Sprincis | vārds_orig = | attēls = Paulis Sprincis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vidzemes guberņa]], [[Cēsu apriņķis]], [[Grašu pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2006 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 1 | m_vieta = {{AUS}}, [[Brisbena]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmführer'' ([[virsleitnants]]) [[Attēls:SS-Obersturmführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Ievainojuma nozīme]] (melnā)<br /> [[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]]<br /> [[Austrumu frontes medaļa]] | cits_darbs = }} }} '''Paulis Sprincis''' (1912 — 2006) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 79. lpp</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1912. gadā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Grašu pagasts|Grašu pagastā]] zemnieku ģimenē. 1932. gadā Sprincis beidza mācības [[Rīga]]s komercskolā, pēc tam [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] studēja tautsaimniecību.<ref name="lt">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=155|title= Meža dienas Madonas muzejā|accessdate= {{dat|2013|08|31|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2013|05|02||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20130502001702/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=155}}</ref> Otrā pasaules kara laikā 1941. gada vasarā pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vācijas iebrukuma]] Paulis Sprincis pieteicās [[272. Daugavgrīvas policijas bataljons|272. Daugavgrīvas policijas bataljonā]], piedalījās [[Varšava]]s geto ārējā apsardzē 1942. gada augustā un septembrī.<ref>Ēriks Jēkabsons, Uldis Neiburgs, Kaspars Zellis - Okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1956. gadā, Rīga: 2002, 197. lpp</ref> Vēlāk Sprincis tika ieskaitīts [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] sastāvā.<ref name="lt" /> 1943. gada nogalē viņš kļuva par vada komandieri virsleitnanta [[Visvaldis Graumanis|Graumaņa]] izveidotajā 2. latviešu brigādes [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. pulka]] slēpotāju rotā.<ref name="dv2">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 118. lpp</ref> 1944. gadā dienēja 19. divīzijas 19. fizilieru ([[Ernests Laumanis|Laumaņa]]) bataljonā, 1944. gada 11. jūlijā paaugstināts par virsleitnantu1944. gada decembrī Sprincis tika iecelts par 19. divīzijas 19. fizilieru bataljona 2. rotas komandieri.<ref name="sg">Siegrunen 79 - Richard Landwehr, Bennington: 2007, 13.sējums, 98. lpp</ref> Virsleitnants Paulis Sprincis izrādīja īpašu varonību cīņās pie [[Bikseri]]em 1944. gada 7. novembrī, izraujoties ar savu rotu no aplenkuma, kā arī 1944. gada 27. decembrī, vedot savu rotu triecienā, neskatoties uz ievainojumiem abās rokās un kājā. 1945. gada martā Sprinci piekto reizi ievainoja un evakuēja no [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] uz armijas hospitāli [[Vācija|Vācijā]], kur viņš sagaidīja kara beigas.<ref name="sg" /> Pēc uzturēšanās karagūstekņu un vēlāk bēgļu nometnēs Rietumvācijā 1948. gadā Sprincis emigrēja uz [[Austrālija|Austrāliju]],<ref name="sg" /> kur sākotnēji pelnīja iztiku kā mežcirtējs [[Tasmanija|Tasmanijā]], vēlāk strādāja par grāmatvedi celtniecības uzņēmumā.<ref name="lt" /> Miris [[Brisbena|Brisbenā]] 2006. gada 1. oktobrī. == Apbalvojumi == 1943. gada 8. jūnijā apbalvots ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]],<ref name="ax">{{Tīmekļa atsauce|url= http://forum.axishistory.com/viewtopic.php?f=38&t=49813|title= ostuf paulis sprincis fus btl 19 --19 div info |accessdate= {{dat|2013|09|01|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> bet 1944. gada 9. augustā apbalvots ar I šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]].<ref name="ax" /> Par izrādīto cīņassparu Sprinci 1945. gada 28. februārī apbalvoja ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā.<ref name="tv">Tēvija, Nr. 64, 1945. gada 15. mart, 1. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Sprincis, Paulis}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Austrālijas latvieši]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] b5nyrhr1es9ex6izfhhc7vdqjmjoruk 0 232270 4531314 4173158 2026-10-03T07:17:57Z Meistars Joda 781 4531314 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gustavs Praudiņš | vārds_orig = | attēls = Gustavs_Praudins.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vidzemes guberņa]], [[Valmieras apriņķis]], [[Naukšēnu pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1965 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 9 | m_vieta = {{USSR}}, [[Latvijas PSR]], [[Rīga]]<br />(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Sofija Freimane | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Sturmbannführer'' ([[majors]]) [[Attēls:SS-Sturmbannfuehrer_collar.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[19. Latgales policijas bataljons]]<br /> [[44. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Latvijas brīvības cīņas]]<br /> [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (V šķira)<br />[[Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa]]<br />[[Viestura ordenis]] (IV šķira) ar šķēpiem<br />[[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br />[[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Armijas goda sarakstu sprādze]] | cits_darbs = }} }}'''Gustavs Praudiņš''' (1899—1965) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11. sējums, 131. lpp</ref> == Dzīvesgājums == === Pirmskara dzīve === Gustavs Praudiņš dzimis [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagasta]] Nurmu muižas teritorijas Ērmaņu mājās sešu bērnu ģimenē.<ref name="dv" /> [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 12. aprīlī Praudiņš kā brīvprātīgais pieteicās [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā]]. 1919. gada 5. oktobrī uzņemts kā kadets Latvijas kara skolas I rotā, to beidza 1920. gada 20. maijā leitnanta pakāpē un tika nozīmēts par vada komandieri 5. Cēsu kājnieku pulka III rotā. Pēc kara beigām turpināja dienestu Latvijas Armijā, 1923. gada 17. novembrī tika paaugstināts par virsleitnantu, 1933. gada 17. novembrī par kapteini leitnantu, bet 1937. gada 1. jūlijā jau par kapteini. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Praudiņš tika ieskaitīts [[Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā|Strēlnieku XXIV teritoriālā korpusā]], no tā savukārt nokļuva Strēlnieku 243. pulkā.<ref name="bg">{{Tīmekļa atsauce|url= http://biographien.lv/P_virsnieki.html|title= P_virsnieki|accessdate= {{dat|2013|09|02|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20141122131906/http://biographien.lv/P_virsnieki.html|archivedate= {{dat|2014|11|22||bez}}}}</ref> === Otrajā pasaules karā === Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] Gustavs Praudiņš 1941. gada septembrī pieteicās policijas vienībā.<ref name="tv">Tēvija, Nr. 60, 1945. gada 10. mart, 1. lpp</ref> 1942. gada 13. janvārī kļuva par [[19. Latgales policijas bataljons|19. Latgales policijas bataljona]] komandieri un tika nosūtīts uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] fronti, taču 1942. gada 7. augustā tika apcietināts par pretvācisku darbību un ieslodzīts [[Rīga]]s centrālcietumā.<ref name="lc1">{{Tīmekļa atsauce|url= http://lacplesis.com/WWII/LATVIESU_BATALJONI_PIE_Lenningrade/latviesu_bataljoni_pie_leningrad.htm|title= Latviešu bataljoni pie Ļeņingradas|accessdate= {{dat|2013|09|04|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304221314/http://lacplesis.com/WWII/LATVIESU_BATALJONI_PIE_Lenningrade/latviesu_bataljoni_pie_leningrad.htm|archivedate= {{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Kapteinis Praudiņš pavadīja trīs mēnešus ieslodzījumā, tika notiesāts kara tiesā uz nāvi, taču ar latviešu pašpārvaldes centieniem tika atbrīvots. Praudiņu pazemināja uz kareivja pakāpi un ieskaitīja 16. Zemgales policijas bataljonā, kas arī atradās Ļeņingradas frontē, vēlāk bataljons tika iekļauts 2. latviešu brigādē kā [[42. ieroču SS grenadieru pulks‎|42. pulka]] III bataljons. Tur Praudiņš darbojās bataljona štābā pie majora [[Rūdolfs Kociņš|Kociņa]], kā arī aktīvi piedalījās izlūkgājienos.<ref name="dv" /> 1944. gada 12. janvārī Praudiņš tika apbalvots ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]], bet jau 1944. gada 24. jūlijā ar I šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]].<ref name="bg" /> 1944. gada augustā [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] 44. pulka komandieris pulkvežleitnants [[Rūdolfs Kociņš|Kociņš]] iecēla Praudiņu par 44. pulka I bataljona komandieri. Par spīti tam, ka Praudiņam nebija virsnieka pakāpes, ar savu bataljonu Praudiņš piedalāījs [[Mores kaujas|Mores kaujās]], atvairot astoņus ienaidnieka uzbrukumus. Izcilas kaujasspējas Praudiņš parādīja Pirmajā [[Kurzeme]]s lielkaujā, kā arī 1944. gada Ziemassvētku kaujās. 1945. gada 7. janvārī tika pieminēts vācu armijas goda sarakstos, 16. janvārī apbalvots ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā un 1945. 30. janvārī paaugstināts par majoru.<ref name="dv" /> 1945. gada martā majoru Praudiņu aprakstīja laikraksts "Tēvija": {{cquote|Liela auguma komandieris ar dobjo balsi un bargo izskatu ir vienmēr īsts draugs katram savam karavīram, jo aiz bargajiem vaibstiem slēpjas sirsnīga karavīra sirds.|||SS- Kara Ziņotājs Andrejs Spekke, "Tēvija", 1945. gada 10. marts}} Pēc pulkvežleitnanta Kociņa saslimšanas Praudiņš 1945. gada 24. janvārī tika iecelts par 44. pulka komandieri, to Praudiņš komandēja līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945. gada 8. jūnijā, kara beigas sagaidot [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] un nonākot [[Padomju Savienība|PSRS]] gūstā.<ref name="dv" /> === Pēckara dzīve === Lielāko daļu pēckara gadu Gustavs Praudiņš pavadīja [[Padomju armija]]s gūstā dažādās nometnēs, tur 1961. gadā zaudēja kāju un smagi slims saņēma atļauju atgriezties Latvijā. Mūža pēdējos gados Praudiņš iztiku pelnīja, piestrādājot par tehnisko zīmētāju, tika izmantots kā konsultants filmas "[[Akmens un šķembas]]" uzņemšanā. Īsi pirms nāves pieprasīja kara invalīda pensiju [[Vācija]]s valdībai, kas uzskatāma par lielu uzdrīkstēšanos. Majors Gustavs Praudiņš miris ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]] 1965. 9. oktobrī, Rīgā, apglabāts [[Rūjiena]]s kapos 1965. gada 16. oktobrī.<ref name="dv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Praudiņš, Gustavs}} [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa virsnieki]] hut2fonuae3z7leorwir1szn5vr3wp8 0 232277 4531281 4173164 2026-10-03T05:47:30Z Meistars Joda 781 4531281 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Miervaldis Ziedainis | vārds_orig = | attēls = Miervaldis_Ziedainis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1915 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Novonikolajevska]] [[Tomskas guberņa]], <br />(tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]]<br />(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmführer'' ([[virsleitnants]]) [[Attēls:SS-Obersturmführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā) | cits_darbs = }} }} '''Miervaldis Ziedainis''' (1915-1946) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 134. lpp</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1915. gada 15. janvārī [[Novosibirska|Novonikolajevskā]], latviešu izceļotāju trīs bērnu ģimenē. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s lielinieku režīms nacionalizēja Ziedaiņa vecākiem piederošos īpašumus<ref name="tv">Tēvija, Nr. 174, 1943. gada 28. jūl, 3. lpp</ref> un 1920. gadā viņš ar vecākiem atgriezās [[Latvija|Latvijā]]. Ģimene apmetās uz dzīvi [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]], kur viņa tēvs strādāja par mēbeļu galdnieku. Ziedainis mācījās Jaunjelgavas pamatskolā, tad 1933. gadā absolvēja komercskolu un līdz 1937. gadam studēja matemātiku [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē]],<ref name="dv" /> bija latviešu [[studentu korporācijas]] "[[Vendia]]" biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306037655{{!}}page:138{{!}}issueType:B |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306037655{{!}}page:138{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> Pēc obligātā militārā dienesta Ziedainis 1937. gadā iestājās Kara skolā, to beidza 1939. gada 1. septembrī leitnanta pakāpē un dienēja [[Latgales artilērijas pulks|Latgales artilērijas pulkā]]. 1940. gadā beidza Rīgas lidotāju skolu, iegūstot novērotāja kvalifikāciju un dienesta gaitas turpināja [[Latvijas Aviācijas pulks|Aviācijas pulkā]].<ref name="dv" /> == Otrajā pasaules karā == Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Aviācijas pulku izformēja un Ziedainis turpināja dienestu [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. latviešu strēlnieku korpusa]] Latgales artilērijas pulkā [[Cēsis|Cēsīs]].<ref name="tv" /> Pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] Miervaldis Ziedainis ar četriem dienesta biedriem pameta bēgošās Sarrkanās armijas daļas.<ref name="tv" /> 1941. gada 2. jūlijā viņš brīvprātīgi pieteicās latviešu vienībās un oktobrī kā 2. vada komandieris [[16. Zemgales policijas bataljons|16. Zemgales policijas bataljona]] sastāvā devās uz [[Austrumu fronte|Austrumu fronti]], piedaloties cīņās [[Holma]]s rajonā. Ar savu vadu Ziedainis izcīnīja lielāku kauju sardzes pienākumu izpildē pie [[Dno]] stacijas, triecienā padzenot ienaidnieku.<ref name="dv" /> 1943. gada februārī [[16. Zemgales policijas bataljons|16. Zemgales policijas bataljonu]] pārcēla uz [[Ļeņingrada]]s fronti un iekļāva 2. latviešu brigādē kā [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. pulka]] III bataljonu. 1943. gada maijā [[Volhova]]s frontē Ziedaini vairākkārt ievainoja, taču ierindu viņš nepameta, 1943. gada 30. jūnijā viņu apbalvoja ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. Atkāpjoties no Volhovas frontes 1944. gada 22. janvārī ar savu vadu izcīnīja smagu kauju pie Bol. Zamošjes, atvairot ap 250 sarkanarmiešu uzbrukumu, nodarot ap 100 kritušo lielus zaudējumus un pārejot pretuzbrukumā.<ref name="dv" /> 1945. gada sākumā Ziedaini paaugstināja virsleitnanta pakāpē un iecēla par [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] 42. pulka III bataljona 13. (IG - 7.5&nbsp;cm kājnieku lielgabalu) rotas komandieri. Kara beigās viņš karoja [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], 1945. gada 8. maijā viņu apbalvoja ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā.<ref name="dv" /> == Nacionālo partizānu karā == Pēc Vācijas kapitulācijas virsleitnants Ziedainis atteicās padoties gūstā - tā vietā viņš ar viltotiem dokumentiem uz Miķeļa Pētersona vārda legalizējās kā civilpersona un sāka strādāt par grāmatvedi [[Dundaga]]s iecirkņa un vēlāk - [[Ventspils]] apriņķa valsts sēklu fonda nodaļā, bieži dodoties komandējumos apriņķa robežās, kā arī uz Rīgu. Līdztekus viņš aktīvi darbojās [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu kustībā]]. Kad 1945. gada 9. septembrī [[Zlēkas|Zlēku]] mežā [[Kurzeme]]s partizānu vienību un grupu vadītāji nodibināja Ziemeļkurzemes Partizānu Organizāciju (ZPO), par tās komandieri ievēlēja Ziedaini. Partizāni plānoja rīcību [[PSRS]] un [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Rietumu sabiedroto]] kara gadījumā. Taču čekas aģentiem drīz vien izdevās Ziedaini izsekot un 1945. gada 5. oktobrī viņu Ventspilī apcietināja, tajā pašā dienā Dundagā arestēja arī ZPO štāba priekšnieku leitnantu Aleksandru Zuti, pie abiem atrada partizānu organizācijas dokumentāciju. Ziedaini tiesāja [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministrijas kara tribunāls, piespriežot viņam nāvessodu nošaujot. Miervaldi Ziedaini nošāva 1946. gada 13. jūlijā.<ref name="dv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Ziedainis, Miervaldis}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] qq8t5tptr3ua97ofa3r7rq3mqgjwyt7 4531319 4531281 2026-10-03T07:24:46Z Meistars Joda 781 4531319 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Miervaldis Ziedainis | vārds_orig = | attēls = Miervaldis_Ziedainis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1915 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Novonikolajevska]] [[Tomskas guberņa]], <br />(tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]]<br />(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmführer'' ([[virsleitnants]]) [[Attēls:SS-Obersturmführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā) | cits_darbs = }} }} '''Miervaldis Ziedainis''' (1915-1946) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 134. lpp</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1915. gada 15. janvārī [[Novosibirska|Novonikolajevskā]], latviešu izceļotāju trīs bērnu ģimenē. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s lielinieku režīms nacionalizēja Ziedaiņa vecākiem piederošos īpašumus<ref name="tv">Tēvija, Nr. 174, 1943. gada 28. jūl, 3. lpp</ref> un 1920. gadā viņš ar vecākiem atgriezās [[Latvija|Latvijā]]. Ģimene apmetās uz dzīvi [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]], kur viņa tēvs strādāja par mēbeļu galdnieku. Ziedainis mācījās Jaunjelgavas pamatskolā, tad 1933. gadā absolvēja komercskolu un līdz 1937. gadam studēja matemātiku [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē]],<ref name="dv" /> bija latviešu [[studentu korporācijas]] "[[Vendia]]" biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306037655{{!}}page:138{{!}}issueType:B |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306037655{{!}}page:138{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> Pēc obligātā militārā dienesta Ziedainis 1937. gadā iestājās Kara skolā, to beidza 1939. gada 1. septembrī leitnanta pakāpē un dienēja [[Latgales artilērijas pulks|Latgales artilērijas pulkā]]. 1940. gadā beidza Rīgas lidotāju skolu, iegūstot novērotāja kvalifikāciju un dienesta gaitas turpināja [[Latvijas Aviācijas pulks|Aviācijas pulkā]].<ref name="dv" /> == Otrajā pasaules karā == Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Aviācijas pulku izformēja un Ziedainis turpināja dienestu [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. latviešu strēlnieku korpusa]] Latgales artilērijas pulkā [[Cēsis|Cēsīs]].<ref name="tv" /> Pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] Miervaldis Ziedainis ar četriem dienesta biedriem pameta bēgošās Sarrkanās armijas daļas.<ref name="tv" /> 1941. gada 2. jūlijā viņš brīvprātīgi pieteicās latviešu vienībās un oktobrī kā 2. vada komandieris [[16. Zemgales policijas bataljons|16. Zemgales policijas bataljona]] sastāvā devās uz [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu fronti]], piedaloties cīņās [[Holma]]s rajonā. Ar savu vadu Ziedainis izcīnīja lielāku kauju sardzes pienākumu izpildē pie [[Dno]] stacijas, triecienā padzenot ienaidnieku.<ref name="dv" /> 1943. gada februārī [[16. Zemgales policijas bataljons|16. Zemgales policijas bataljonu]] pārcēla uz [[Ļeņingrada]]s fronti un iekļāva 2. latviešu brigādē kā [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. pulka]] III bataljonu. 1943. gada maijā [[Volhova]]s frontē Ziedaini vairākkārt ievainoja, taču ierindu viņš nepameta, 1943. gada 30. jūnijā viņu apbalvoja ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. Atkāpjoties no Volhovas frontes 1944. gada 22. janvārī ar savu vadu izcīnīja smagu kauju pie Bol. Zamošjes, atvairot ap 250 sarkanarmiešu uzbrukumu, nodarot ap 100 kritušo lielus zaudējumus un pārejot pretuzbrukumā.<ref name="dv" /> 1945. gada sākumā Ziedaini paaugstināja virsleitnanta pakāpē un iecēla par [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] 42. pulka III bataljona 13. (IG - 7.5&nbsp;cm kājnieku lielgabalu) rotas komandieri. Kara beigās viņš karoja [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], 1945. gada 8. maijā viņu apbalvoja ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā.<ref name="dv" /> == Nacionālo partizānu karā == Pēc Vācijas kapitulācijas virsleitnants Ziedainis atteicās padoties gūstā - tā vietā viņš ar viltotiem dokumentiem uz Miķeļa Pētersona vārda legalizējās kā civilpersona un sāka strādāt par grāmatvedi [[Dundaga]]s iecirkņa un vēlāk - [[Ventspils]] apriņķa valsts sēklu fonda nodaļā, bieži dodoties komandējumos apriņķa robežās, kā arī uz Rīgu. Līdztekus viņš aktīvi darbojās [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu kustībā]]. Kad 1945. gada 9. septembrī [[Zlēkas|Zlēku]] mežā [[Kurzeme]]s partizānu vienību un grupu vadītāji nodibināja Ziemeļkurzemes Partizānu Organizāciju (ZPO), par tās komandieri ievēlēja Ziedaini. Partizāni plānoja rīcību [[PSRS]] un [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Rietumu sabiedroto]] kara gadījumā. Taču čekas aģentiem drīz vien izdevās Ziedaini izsekot un 1945. gada 5. oktobrī viņu Ventspilī apcietināja, tajā pašā dienā Dundagā arestēja arī ZPO štāba priekšnieku leitnantu Aleksandru Zuti, pie abiem atrada partizānu organizācijas dokumentāciju. Ziedaini tiesāja [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministrijas kara tribunāls, piespriežot viņam nāvessodu nošaujot. Miervaldi Ziedaini nošāva 1946. gada 13. jūlijā.<ref name="dv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Ziedainis, Miervaldis}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 5boevtf85uzcvies4xelc1p9zb7f36f 0 234044 4531362 3571056 2026-10-03T09:31:30Z Silraks 36716 4531362 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Moriss Renē Frešē | vārds_orig = ''Maurice René Fréchet'' | attēls = Frechet.jpeg | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Malinjī]], [[Jona (departaments)|Jona]], {{FRA}} | m_dat_alt = | m_gads = 1973 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Parīze]], {{FRA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Bordo Universitāte]], [[Strasburas Universitāte]], ''[[École pratique des hautes études]]'', [[Augstakā normālskola]] | alma_mater = [[Augstākā Normālskola]] | zinātne = [[matemātika]] | pasniedzēji = [[Žaks Adamārs]] | studenti = | sasniegumi = [[metriskās telpas]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Moriss Renē Frešē''' ({{val|fr|Maurice René Fréchet}}, dzimis {{dat|1878|9|2}}, miris {{dat|1973|6|4}}) bija franču matemātiķis. Ieviesis [[metriskā telpa|metriskās telpas]] jēdzienu matemātikā. Nopietni pievērsies matemātikai, mācoties Bifona licejā Parīzē, kad par Frešē skolotāju bija [[Žaks Adamārs]]. 1900. gadā saka studēt matemātiku [[Augstākā Normālskola|Augstākaja Normālskolā]]. Publicējies no 1903. gada. Strādājis daudzās Francijas pilsētās. Pirmā pasaules kara laikā cīnījās frontē. == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Maurice René Fréchet|Moriss Renē Frešē}} * [http://www-history.mcs.st-andrews.ac.uk/Biographies/Frechet.html Frešē The MacTutor History of Mathematics archive] {{en ikona}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Frešē, Moriss Renē}} [[Kategorija:Jonā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas matemātiķi]] kmz9gfbj667g248aryh3h8qd2s6xemo 0 243954 4531150 4498939 2026-10-02T17:37:41Z Olgerts V 41522 vienīgā 4531150 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 56. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Daugavgrīva]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte = A56 no-20-06-2025.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|01|27}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 64,1 km<br />(32,41 km / 31,69 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 107<br />(55 / 52) |transporta vienīb = 3 (darbdienās)<br />3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = №6 un №7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/56/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''56. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu maršruts]], kas kursē no galapunkta "[[Daugavgrīva]]" Daugavgrīvā līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. 56. autobusu maršruts ir visgarākais autobusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. Atsevišķos reisos autobuss veic iebraucienu Lāčupes kapos. [[Attēls:56aut n.png|thumb|56. autobusa maršruts līdz 2024. gada 5. aprīlim.]] 56. autobusu maršruta kopējais garums ir aptuveni 64,1 km. Virziena '''Daugavgrīva — Ziepniekkalns''' garums ir 32,41 km, bet virziena '''Ziepniekkalns — Daugavgrīva''' garums ir 31,69 km. Gan darbdienās, gan brīvdienās pa 56. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, kas pavisam veic 33 reisus. Maršrutu apkalpo gan 6., gan 7. autobusu parks. Maršruts tika atklāts {{dat|2014|01|27}}, aizvietojot slēgto 247. mikroautobusu maršrutu.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/riga-uz-tris-menesiem-ieviesis-eksperimentalu-autobusa-marsrutu-bolderaja-ziepniekkalns/ Rīgā uz trīs mēnešiem ieviesīs eksperimentālu autobusa maršrutu „Bolderāja — Ziepniekkalns”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210518181749/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/riga-uz-tris-menesiem-ieviesis-eksperimentalu-autobusa-marsrutu-bolderaja-ziepniekkalns/ |date={{dat|2021|05|18||bez}} }} rigassatiksme.lv, 13.01.2014</ref> Sākotnēji tas bija eksperimentāls maršruts, bet 2014. gada aprīļa sākumā apstiprināts par regulāru maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-5-aprila-56-autobusi-turpinas-kurset-marsruta-bolderaja-ziepniekkalns/ |title=No 5. aprīļa 56.autobusi turpinās kursēt maršrutā Bolderāja – Ziepniekkalns |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307073821/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-5-aprila-56-autobusi-turpinas-kurset-marsruta-bolderaja-ziepniekkalns/ }}</ref> No 2024. gada 5. aprīļa sakarā ar [[Altonavas iela]]s dzelzceļa pārvada slikto tehnisko stāvokli uz ilgstošu laiku maršruts abos virzienos tiek novirzīts pa [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-5-aprila-bus-izmainas-25-55-un-56-autobusa-marsruta/|title=No 5. aprīļa būs izmaiņas 25., 55. un 56. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2024|08|15||bez}}|archive-date={{dat|2025|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251130235709/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-5-aprila-bus-izmainas-25-55-un-56-autobusa-marsruta/}}</ref> 2025. gada 20. jūnijā RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija lēma oficiāli šo maršrutu noteikt kā jauno maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1AtCW9ntEPHzVL1AZRb0biG71FrkKApB4/view|title=RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 20.06.2025. sēdes protokols.}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:56. autobuss uz Valdeķu ielas.jpg|thumb|255px|56. maršruta autobuss Valdeķu ielā]] [[Attēls:56. autobuss uz Lielā ielas.jpg|thumb|255px|56. maršruta autobuss Lielā ielā]] [[Attēls:56. autobuss uz Kleistu ielas.jpg|thumb|255px|56. maršruta autobuss Kleistu ielā]] Virzienā '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Jūrmalas gatve]], [[Zolitūdes iela]], [[Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela]], [[Apuzes iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]], [[Volguntes iela]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], [[Lielirbes iela]], Kalnciema iela, Lielirbes iela, Kalnciema iela, [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Altonavas iela]], [[Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Ozolciema iela]]. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''Daugavgrīva''' autobusi kursē pa šādām ielām: Ozolciema iela, Valdeķu iela, Graudu iela, Cēres iela, Tēriņu iela, Altonavas iela, Ojāra Vācieša iela, Tēriņu iela, Mārupes iela, Lapu iela, Nometņu iela, Melnsila iela, [[Āgenskalna iela]], Kalnciema iela, [[Baseina iela (Rīga)|Baseina iela]], [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]], Volguntes iela, Zasulauka iela, Jūrkalnes iela, Apuzes iela, Jūrkalnes iela, Anniņmuižas iela, Gramzdas iela, Zolitūdes iela, Jūrmalas gatve, Anniņmuižas bulvāris, Kleistu iela, Lielā iela, Silikātu iela, Gaigalas iela, Silikātu iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela. == Pieturvietas == 56. autobusu maršrutā pavisam ir 108 pieturas. Virzienā '''[[Daugavgrīva]] — [[Ziepniekkalns]]''' ir 56 pieturas, bet virzienā '''Ziepniekkalns — Daugavgrīva''' ir 52 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center"| 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center"| 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center"| 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center"| 4 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center"| 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center"| 6 | Bolderājas tilts |x |- | align="center"| 7 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center"| 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center"| 9 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center"| 10 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center"| 11 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center"| 12 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center"| 13 | Jaunie Bolderājas kapi |x |- | align="center"| 14 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center"| 15 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center"| 16 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center"| 17 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center"| 18 | Gaiļi |x |- | align="center"| 19 | 6. autobusu parks |x |- | align="center"| 20 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center"| 21 | [[Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola|Anniņmuižas Jaunā pamatskola]] |x |- | align="center"| 22 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] | |- | align="center"| 23 | [[Dammes iela]] | |- | align="center"| 24 | [[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] | |- | align="center"| 25 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center"| 26 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center"| 27 | [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center"| 28 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] | |- | align="center"| 29 | [[Gramzdas iela]] | |- | align="center"| 30 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] | |- | align="center"| 31 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] | |- | align="center"| 32 | [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center"| 33 | [[Depo (stacija)|Zasulauka depo]] |x |- | align="center"| 34 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |x |- | align="center"| 35 | [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] |x |- | align="center"| 36 | [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]] |x |- | align="center"| 37 | [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] | |- | align="center"| 38 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] | |- | align="center"| 39 | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] | |- | align="center"| 40 | [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center"| 41 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center"| 42 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center"| 43 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center"| 44 | [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] | |- | align="center" |45 |[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center" | 46 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center" | 47 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 48 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 49 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 50 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |x |- | align="center" | 51 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center" | 52 | [[Basu iela]] |x |- | align="center" | 53 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center" | 54 | [[Ziepniekkalna vidusskola]] |x |- | align="center" | 55 | [[Ozolciema iela]] |x |- | align="center" | 56 | Ziepniekkalna D/P | |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center"| 1 | Ziepniekkalna D/P | |- | align="center"| 2 | [[Ozolciema iela]] |x |- | align="center"| 3 | [[Ziepniekkalna vidusskola]] |x |- | align="center"| 4 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center"| 5 | [[Basu iela]] |x |- | align="center"| 6 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center"| 7 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |x |- | align="center"| 8 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center"| 9 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center"| 10 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center"| 11 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center"| 12 | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center"| 13 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center"| 14 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center"| 15 | [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center"| 16 | [[Āgenskalna iela]] |x |- | align="center"| 17 | [[Āgenskalna priedes]] |x |- | align="center"| 18 | [[Dreliņu iela (Rīga)|Dreliņu iela]] |x |- | align="center"| 19 | [[Fridriha Candera iela]] |x |- | align="center"| 20 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |x |- | align="center"| 21 | [[Depo (stacija)|Zasulauka depo]] |x |- | align="center"| 22 | [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center"| 23 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] | |- | align="center"| 24 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] | |- | align="center"| 25 | [[Gramzdas iela]] | |- | align="center"| 26 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] | |- | align="center"| 27 | [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center"| 28 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center"| 29 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center"| 30 | Anniņmuižas mežaparks | |- | align="center"| 31 | [[Dammes iela]] | |- | align="center"| 32 | [[Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola|Anniņmuižas Jaunā pamatskola]] |x |- | align="center"| 33 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center"| 34 | 6. autobusu parks |x |- | align="center"| 35 | Gaiļi |x |- | align="center"| 36 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center"| 37 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center"| 38 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center"| 39 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center"| 40 | Jaunie Bolderājas kapi |x |- | align="center"| 41 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center"| 42 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center"| 43 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center"| 44 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center"| 45 | [[Bolderāja|Bolderājas tirgus]] | |- | align="center"| 46 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] | |- | align="center"| 47 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center"| 48 | Bolderājas tilts |x |- | align="center"| 49 | Daugavgrīvas cietoksnis |x |- | align="center"| 50 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center"| 51 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center"| 52 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Daugavgrīva]]''' — '''Lāčupes kapi''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Baltegļu iela (Rīga)|Baltegļu iela]], Buļļu iela, Kleistu iela, [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Jūrmalas gatve]], [[Zolitūdes iela]], [[Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela]], [[Apuzes iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]], [[Volguntes iela]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], [[Lielirbes iela]], Kalnciema iela, Lielirbes iela, Kalnciema iela, [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Altonavas iela]], [[Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Ozolciema iela]]. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''Lāčupes kapi''' — '''Daugavgrīva''' autobusi kursē pa šādām ielām: Ozolciema iela, Valdeķu iela, Graudu iela, Cēres iela, Tēriņu iela, Altonavas iela, Ojāra Vācieša iela, Tēriņu iela, Mārupes iela, Lapu iela, Nometņu iela, Melnsila iela, [[Āgenskalna iela]], Kalnciema iela, [[Baseina iela (Rīga)|Baseina iela]], [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreliņu iela]], Volguntes iela, Zasulauka iela, Jūrkalnes iela, Apuzes iela, Jūrkalnes iela, Anniņmuižas iela, Gramzdas iela, Zolitūdes iela, Jūrmalas gatve, Anniņmuižas bulvāris, Kleistu iela, Buļļu iela, Baltegļu iela, Buļļu iela, Kleistu iela, Lielā iela, Silikātu iela, Gaigalas iela, Silikātu iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == 56. autobusu maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 116 pieturas. Virzienā '''[[Daugavgrīva]] — Lāčupes kapi — [[Ziepniekkalns]]''' ir 59 pieturas, bet virzienā '''Ziepniekkalns — Lāčupes kapi — Daugavgrīva''' ir 57 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center"| 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center"| 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center"| 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center"| 4 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center"| 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center"| 6 | Bolderājas tilts |x |- | align="center"| 7 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center"| 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center"| 9 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center"| 10 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center"| 11 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center"| 12 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center"| 13 | Jaunie Bolderājas kapi |x |- | align="center"| 14 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center"| 15 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center"| 16 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center"| 17 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center"| 18 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |x |- | align="center"| 19 | Lāčupes kapi |x |- | align="center"| 20 | [[Baltegļu iela (Rīga)|Baltegļu iela]] |x |- | align="center"| 21 | Gaiļi |x |- | align="center"| 22 | 6. autobusu parks |x |- | align="center"| 23 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center"| 24 | [[Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola|Anniņmuižas Jaunā pamatskola]] |x |- | align="center"| 25 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] | |- | align="center"| 26 | [[Dammes iela]] | |- | align="center"| 27 | [[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] | |- | align="center"| 28 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center"| 29 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center"| 30 | [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center"| 31 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] | |- | align="center"| 32 | [[Gramzdas iela]] | |- | align="center"| 33 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] | |- | align="center"| 34 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] | |- | align="center"| 35 | [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center"| 36 | [[Depo (stacija)|Zasulauka depo]] |x |- | align="center"| 37 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |x |- | align="center"| 38 | [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] |x |- | align="center"| 39 | [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]] |x |- | align="center"| 40 | [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] | |- | align="center"| 41 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] | |- | align="center"| 42 | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] | |- | align="center"| 43 | [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center"| 44 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center"| 45 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center"| 46 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center"| 47 | [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] | |- | align="center" |48 |[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center" | 49 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center" | 50 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 51 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 52 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 53 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |x |- | align="center" | 54 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center" | 55 | [[Basu iela]] |x |- | align="center" | 56 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center" | 57 | [[Rīgas Ziepniekkalna vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |x |- | align="center" | 58 | [[Ozolciema iela]] |x |- | align="center" | 59 | Ziepniekkalna D/P | |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center"| 1 | Ziepniekkalna D/P | |- | align="center"| 2 | [[Ozolciema iela]] |x |- | align="center"| 3 | [[Rīgas Ziepniekkalna vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |x |- | align="center"| 4 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center"| 5 | [[Basu iela]] |x |- | align="center"| 6 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center"| 7 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |x |- | align="center"| 8 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center"| 9 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center"| 10 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center"| 11 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center"| 12 | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center"| 13 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center"| 14 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center"| 15 | [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center"| 16 | [[Āgenskalna iela]] |x |- | align="center"| 17 | [[Āgenskalna priedes]] |x |- | align="center"| 18 | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] |x |- | align="center"| 19 | [[Candera iela (Rīga)|Candera iela]] |x |- | align="center"| 20 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |x |- | align="center"| 21 | [[Depo (stacija)|Zasulauka depo]] |x |- | align="center"| 22 | [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center"| 23 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] | |- | align="center"| 24 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] | |- | align="center"| 25 | [[Gramzdas iela]] | |- | align="center"| 26 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] | |- | align="center"| 27 | [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center"| 28 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center"| 29 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center"| 30 | [[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] | |- | align="center"| 31 | [[Dammes iela]] | |- | align="center"| 32 | [[Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola|Anniņmuižas Jaunā pamatskola]] |x |- | align="center"| 33 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center"| 34 | 6. autobusu parks |x |- | align="center"| 35 | Gaiļi |x |- | align="center"| 36 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |x |- | align="center"| 37 | [[Baltegļu iela (Rīga)|Baltegļu iela]] |x |- | align="center"| 39 | Lāčupes kapi |x |- | align="center"| 40 | [[Baltegļu iela (Rīga)|Baltegļu iela]] |x |- | align="center"| 41 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center"| 42 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center"| 43 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center"| 44 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center"| 45 | Jaunie Bolderājas kapi |x |- | align="center"| 46 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center"| 47 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center"| 48 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center"| 49 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center"| 50 | [[Bolderāja]] | |- | align="center"| 51 | Kaņepju iela | |- | align="center"| 52 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center"| 53 | Bolderājas tilts |x |- | align="center"| 54 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center"| 55 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center"| 56 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center"| 57 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' * Bolderājas tirgus (pārdēvēta par "Bolderāja")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Stūrmaņu iela (virzienā uz Daugavgrīvu pārdēvēta par "Kaņepju iela", virzienā uz Ziepniekkalnu — par "Bolderāja") * Anniņmuižas bulvāris (pārdēvēta par "Dammes iela") * Mikus iela (pārdēvēta par "Jāņa Endzelīna iela") * Irlavas iela (pārdēvēta par "Jāņa Endzelīna iela") * Saules aleja (slēgta) == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|56]] 4fg9g22cdtaj31ms17nl8lg9plyiuop 0 244189 4531258 4529207 2026-10-03T02:18:22Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4531258 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svētes pagasts<br/>Svēte | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] d36cxeyxj6mn5818dgbkv0ojtnby342 0 244222 4531257 4507018 2026-10-03T02:18:19Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4531257 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232589}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566020 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232589 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55165660 | label = ''[[:d:Q55165660|Asticu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Asticu viduslaiku kapsēta | municipality = Astici | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.291957932345 | long = 27.504625552896 | p625 = {{Coord|56.291958|27.504626|display=inline}} | vaid = 2003 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Astici }} {{monument | qid = Q55164173 | label = [[Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta]] | name = Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta | municipality = Audriņi | district = Audriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.590624264936 | long = 27.24399845765 | p625 = {{Coord|56.590624|27.243998|display=inline}} | commonscat = Audriņi Memorial | vaid = 50 | wikipediauri = Audri%C5%86u_ciema_iedz%C4%ABvot%C4%81ju_piemi%C5%86as_vieta | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Audri%C5%86i }} {{monument | qid = Q55164167 | label = [[Puderovas vecticībnieku lūgšanu nams|Puderovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Puderovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Audriņu pagasts | district = Audriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Puderovā | lat = 56.605697075028 | long = 27.212182190433 | p625 = {{Coord|56.605697|27.212182|display=inline}} | image = Puderovas%20vectic%C4%ABbnieku%20bazn%C4%ABca.jpg | vaid = 5798 | wikipediauri = Puderovas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Audri%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55166141 | label = ''[[:d:Q55166141|Babru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Babru senkapi (Kara kapi) | municipality = Babri | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas ezera R krastā | lat = 56.22630516979 | long = 27.190286711507 | p625 = {{Coord|56.226305|27.190287|display=inline}} | vaid = 2044 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Babri_(Pu%C5%A1as_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166150 | label = ''[[:d:Q55166150|Babru muižas kungu māja]]'' | name = Babru muižas kungu māja | municipality = Babri | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = "Babri" | vaid = 9193 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Babri_(Pu%C5%A1as_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165664 | label = ''[[:d:Q55165664|Batņu senkapi (Kapu kalns, Kara kapi)]]'' | name = Batņu senkapi (Kapu kalns, Kara kapi) | municipality = Batņi | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.351807955078 | long = 27.551283098749 | p625 = {{Coord|56.351808|27.551283|display=inline}} | vaid = 2004 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bat%C5%86i }} {{monument | qid = Q15218678 | label = [[Bikovas katoļu baznīca|Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | name = Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | municipality = Bikava | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.7375 | long = 27.0675 | p625 = {{Coord|56.7375|27.0675|display=inline}} | image = Gaigalavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-28.jpg | commonscat = Sacred Heart church in Bikava | vaid = 5808 | wikipediauri = Bikovas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1850. 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bikava }} {{monument | qid = Q55165807 | label = [[Bondaru pilskalns|Bondaru pilskalns ar apmetni]] | name = Bondaru pilskalns ar apmetni | municipality = Bondari | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.291910347987 | long = 27.338863862917 | p625 = {{Coord|56.29191|27.338864|display=inline}} | vaid = 2014 | wikipediauri = Bondaru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bondari_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165812 | label = [[Smagaņu pilskalns|Smaganu pilskalns]] | name = Smaganu pilskalns | municipality = Bondari | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (Martušovkā) | lat = 56.295582582146 | long = 27.329980158787 | p625 = {{Coord|56.295583|27.32998|display=inline}} | vaid = 2015 | wikipediauri = Smaga%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bondari_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166057 | label = ''[[:d:Q55166057|Brožagala senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Brožagala senkapi (Kara kapi) | municipality = Brožgola | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.706719129124 | long = 27.271283288383 | p625 = {{Coord|56.706719|27.271283|display=inline}} | vaid = 1553 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bro%C5%BEgola }} {{monument | qid = Q15218763 | label = [[Bērzgales Annas baznīca|Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca | municipality = Bērzgale | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.6325 | long = 27.5125 | p625 = {{Coord|56.6325|27.5125|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%202001-08-12.jpg | commonscat = Saint Anne church in Bērzgale | vaid = 5799 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Annas_bazn%C4%ABca | year = 1770. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = B%C4%93rzgale }} {{monument | qid = Q55164189 | label = ''[[:d:Q55164189|Bērzgales muižas kungu māja]]'' | name = Bērzgales muižas kungu māja | municipality = Bērzgale | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.626628998238 | long = 27.516612873363 | p625 = {{Coord|56.626629|27.516613|display=inline}} | vaid = 5800 | year = 1878. 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Bērzgales muiža]] | munwiki = B%C4%93rzgale }} {{monument | qid = Q55443901 | label = ''[[:d:Q55443901|Cakulu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Cakulu senkapi (Kara kapi) | municipality = Cakuli | district = Dekšāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Malmutas upes kreisajā krastā | lat = 56.63158860556 | long = 26.788038845581 | p625 = {{Coord|56.631589|26.788039|display=inline}} | vaid = 1965 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cakuli }} {{monument | qid = Q15218790 | label = [[Ciskādu katoļu baznīca|Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | name = Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | municipality = Ciskādi | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.49222222 | long = 27.13583333 | p625 = {{Coord|56.492222|27.135833|display=inline}} | image = Cisk%C4%81du%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Cisk%C4%81di%2C%20Sakstagala%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Ciskādi | vaid = 5862 | wikipediauri = Cisk%C4%81du_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1900. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Cisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55166394 | label = ''[[:d:Q55166394|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ciskādi | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Ciskādu katoļu baznīcā | lat = 56.49222222 | long = 27.13583333 | p625 = {{Coord|56.492222|27.135833|display=inline}} | vaid = 4176 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ciskādu katoļu baznīca|Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Cisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55166405 | label = ''[[:d:Q55166405|Ciskādu (Vītolu) skola]]'' | name = Ciskādu (Vītolu) skola | municipality = Ciskādi | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.490598050979 | long = 27.133346859772 | p625 = {{Coord|56.490598|27.133347|display=inline}} | vaid = 5861 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Cisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55165593 | label = ''[[:d:Q55165593|Danču senkapi]]'' | name = Danču senkapi | municipality = Danči | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.662597572984 | long = 27.370335865705 | p625 = {{Coord|56.662598|27.370336|display=inline}} | vaid = 1995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dan%C4%8Di }} {{monument | qid = Q55443885 | label = ''[[:d:Q55443885|Zviedru skansts (Jumpravas kalns, Kuces kalns) - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Zviedru skansts (Jumpravas kalns, Kuces kalns) - viduslaiku nocietinājums | municipality = Dekšāres pagasts | district = Dekšāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Staros | lat = 56.62159855373 | long = 26.786026073366 | p625 = {{Coord|56.621599|26.786026|display=inline}} | vaid = 1967 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dek%C5%A1%C4%81res_pagasts }} {{monument | qid = Q15218840 | label = [[Dricānu baznīca|Dricānu Svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca]] | name = Dricānu Svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca | municipality = Dricāni | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.64972222 | long = 27.18777778 | p625 = {{Coord|56.649722|27.187778|display=inline}} | image = 15423%20Dryca%C5%84ski%20ko%C5%9Bci%C3%B3%C5%82%20parafialny%20pod%20wezwaniem%20%C5%9B%C5%9B.%20Ap.%20Szymona%20i%20Judy.%201859..jpg | commonscat = Saints Simon and Jude church in Dricāni | vaid = 5801 | wikipediauri = Dric%C4%81nu_bazn%C4%ABca | year = 1859. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dric%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165373 | label = ''[[:d:Q55165373|Zemnieku sēta (bij. skola) "Osīši"]]'' | name = Zemnieku sēta (bij. skola) "Osīši" | municipality = Dricānu pagasts | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.669648272037 | long = 27.290108201849 | p625 = {{Coord|56.669648|27.290108|display=inline}} | vaid = 8900 | year = 19.gs./20.gs. s., 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dric%C4%81nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55165820 | label = ''[[:d:Q55165820|Dvarču senkapi (Dvarču kalns)]]'' | name = Dvarču senkapi (Dvarču kalns) | municipality = Dvarči | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera D krastā | lat = 56.306414532615 | long = 27.421175856083 | p625 = {{Coord|56.306415|27.421176|display=inline}} | vaid = 2016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvar%C4%8Di }} {{monument | qid = Q55165548 | label = ''[[:d:Q55165548|Dziļāru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dziļāru viduslaiku kapsēta | municipality = Dziļāri | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.716040283622 | long = 27.112271208169 | p625 = {{Coord|56.71604|27.112271|display=inline}} | vaid = 1987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dzi%C4%BC%C4%81ri }} {{monument | qid = Q55165539 | label = ''[[:d:Q55165539|Dervanienas senkapi]]'' | name = Dervanienas senkapi | municipality = Dērvaniene | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.720386413313 | long = 27.029146108479 | p625 = {{Coord|56.720386|27.029146|display=inline}} | vaid = 1986 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = D%C4%93rvaniene }} {{monument | qid = Q55165426 | label = ''[[:d:Q55165426|Ezergailīšu Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Ezergailīšu Velna akmens - kulta vieta | municipality = Ezergailīši | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.292446990175 | long = 27.037834543737 | p625 = {{Coord|56.292447|27.037835|display=inline}} | vaid = 1979 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezergail%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55165430 | label = ''[[:d:Q55165430|Ezergailīšu senkapi (Priedes kalns)]]'' | name = Ezergailīšu senkapi (Priedes kalns) | municipality = Ezergailīši | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimaņu ezera Z krastā | lat = 56.284173985053 | long = 27.027191537733 | p625 = {{Coord|56.284174|27.027192|display=inline}} | vaid = 1980 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezergail%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q15218908 | label = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | name = Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.26777778 | long = 27.03777778 | p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}} | image = Feima%C5%86u%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Saint John the Baptist church in Feimaņi | vaid = 5805 | wikipediauri = Feima%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1756. -1760. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165436 | label = ''[[:d:Q55165436|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimaņu katoļu baznīcā | lat = 56.26777778 | long = 27.03777778 | p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}} | vaid = 4144 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165442 | label = ''[[:d:Q55165442|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimaņu katoļu baznīcā | lat = 56.26777778 | long = 27.03777778 | p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}} | vaid = 4154 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165448 | label = ''[[:d:Q55165448|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Freimaņu katoļu baznīcā | lat = 56.26767986931 | long = 27.037838707774 | p625 = {{Coord|56.26768|27.037839|display=inline}} | vaid = 4157 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165456 | label = ''[[:d:Q55165456|Feimaņu muižas parks]]'' | name = Feimaņu muižas parks | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.272040972868 | long = 27.036473282947 | p625 = {{Coord|56.272041|27.036473|display=inline}} | vaid = 5806 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165462 | label = ''[[:d:Q55165462|Feimaņu katoļu baznīcas zvanu tornis]]'' | name = Feimaņu katoļu baznīcas zvanu tornis | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.267756056889 | long = 27.037285208262 | p625 = {{Coord|56.267756|27.037285|display=inline}} | vaid = 5807 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165468 | label = ''[[:d:Q55165468|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | vaid = 9090 | year = 1806. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165474 | label = ''[[:d:Q55165474|Krucifiksa nojume]]'' | name = Krucifiksa nojume | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.658394320765 | long = 26.959443513387 | p625 = {{Coord|56.658394|26.959444|display=inline}} | vaid = 9091 | year = 18.gs.b./19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165478 | label = ''[[:d:Q55165478|Obelisks "Krusta nesējs"]]'' | name = Obelisks "Krusta nesējs" | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | vaid = 9092 | year = 1825. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165413 | label = ''[[:d:Q55165413|Feimaņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Feimaņu viduslaiku kapsēta | municipality = Feimaņu pagasts | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Feimaņu skolas | lat = 56.270609669176 | long = 27.03819250259 | p625 = {{Coord|56.27061|27.038193|display=inline}} | vaid = 1985 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feima%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55166078 | label = ''[[:d:Q55166078|Gaiduļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Gaiduļu viduslaiku kapsēta | municipality = Gaiduļi | district = Ozolaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Gaiduļu ezera Z krastā | lat = 56.434469116032 | long = 27.304783755217 | p625 = {{Coord|56.434469|27.304784|display=inline}} | vaid = 2041 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaidu%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165502 | label = ''[[:d:Q55165502|Kvāpānu senkapi I]]'' | name = Kvāpānu senkapi I | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kvāpānos, Rēzeknes upes labajā krastā | lat = 56.761306032872 | long = 26.978142565529 | p625 = {{Coord|56.761306|26.978143|display=inline}} | vaid = 1990 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165510 | label = ''[[:d:Q55165510|Kvāpānu senkapi II]]'' | name = Kvāpānu senkapi II | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kvāpānos, uz ZA no Kvāpānu senkapiem I | lat = 56.761709864506 | long = 26.981169581538 | p625 = {{Coord|56.76171|26.98117|display=inline}} | vaid = 1991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165515 | label = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]'' | name = Bikavas muižas apbūve | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Bikavas muižā | lat = 56.735834853293 | long = 27.065430030378 | p625 = {{Coord|56.735835|27.06543|display=inline}} | vaid = 5809 | year = 19. gs. 1.p. 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623033|Bikavas muiža]]'' | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165523 | label = ''[[:d:Q55165523|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Bikavas muižā | lat = 56.734676899357 | long = 27.065629291944 | p625 = {{Coord|56.734677|27.065629|display=inline}} | vaid = 5810 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165529 | label = ''[[:d:Q55165529|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Bikavas muižā | lat = 56.735930974862 | long = 27.065427917667 | p625 = {{Coord|56.735931|27.065428|display=inline}} | vaid = 5811 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55443913 | label = ''[[:d:Q55443913|Garanču apmetne]]'' | name = Garanču apmetne | municipality = Garanči | district = Dekšāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.666562514389 | long = 26.777653163189 | p625 = {{Coord|56.666563|26.777653|display=inline}} | vaid = 1966 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Garan%C4%8Di_(Dek%C5%A1%C4%81res_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166489 | label = ''[[:d:Q55166489|Gerardovas senkapi]]'' | name = Gerardovas senkapi | municipality = Gerardova | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (bij. Rozenmuižā) | lat = 56.43869936031 | long = 27.503034429926 | p625 = {{Coord|56.438699|27.503034|display=inline}} | vaid = 2057 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gerardova }} {{monument | qid = Q55165826 | label = ''[[:d:Q55165826|Giņēviču senkapi]]'' | name = Giņēviču senkapi | municipality = Gineviči | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.323726302815 | long = 27.370857484197 | p625 = {{Coord|56.323726|27.370857|display=inline}} | vaid = 2018 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ginevi%C4%8Di }} {{monument | qid = Q15218957 | label = [[Gribuļu pilskalns]] | name = Gribuļu pilskalns | municipality = Gribuļi | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.58861111 | long = 27.36833333 | p625 = {{Coord|56.588611|27.368333|display=inline}} | vaid = 2060 | wikipediauri = Gribu%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gribu%C4%BCi_(V%C4%93r%C4%93mu_pagasts) }} {{monument | qid = Q16358017 | label = [[Ilzeskalna pareizticīgo baznīca]] | name = Ilzeskalna pareizticīgo baznīca | municipality = Ilzeskalns | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.645 | long = 27.3915708 | p625 = {{Coord|56.645|27.391571|display=inline}} | image = Ku%C4%BC%C5%86eva%20bazn%C4%ABca%20Ilzeskaln%C4%81%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Our Lady of Sorrows Orthodox church in Ilzeskalns | vaid = 5814 | wikipediauri = Ilzeskalna_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1832. 1863. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ilzeskalns }} {{monument | qid = Q55165597 | label = ''[[:d:Q55165597|Ikonostass]]'' | name = Ikonostass | municipality = Ilzeskalns | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Ilzeskalna (Kuļņevas) pareizticīgo baznīcā - kapličā | lat = 56.645061867935 | long = 27.391124288872 | p625 = {{Coord|56.645062|27.391124|display=inline}} | vaid = 4160 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ilzeskalns }} {{monument | qid = Q55165737 | label = [[Ismeru vecticībnieku lūgšanu nams|Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar draudzes māju]] | name = Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar draudzes māju | municipality = Ismeri | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.386937261082 | long = 27.328551273256 | p625 = {{Coord|56.386937|27.328551|display=inline}} | image = Ismeru%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20L%C5%ABznavas%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio.jpg | vaid = 5818 | wikipediauri = Ismeru_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 1812. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ismeri }} {{monument | qid = Q55165579 | label = ''[[:d:Q55165579|Janopoles senkapi]]'' | name = Janopoles senkapi | municipality = Janopole | district = Griškānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.466110576023 | long = 27.377058881811 | p625 = {{Coord|56.466111|27.377059|display=inline}} | vaid = 1993 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Janopole }} {{monument | qid = Q55165584 | label = ''[[:d:Q55165584|Janopoles Upuru vīksna - kulta vieta]]'' | name = Janopoles Upuru vīksna - kulta vieta | municipality = Janopole | district = Griškānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.457752821326 | long = 27.384583025891 | p625 = {{Coord|56.457753|27.384583|display=inline}} | vaid = 1994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Janopole }} {{monument | qid = Q55165833 | label = ''[[:d:Q55165833|Jaunstašuļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Jaunstašuļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Jaunstašuļi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.294534223929 | long = 27.389729230255 | p625 = {{Coord|56.294534|27.389729|display=inline}} | vaid = 2019 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsta%C5%A1u%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165838 | label = ''[[:d:Q55165838|Jaunstašuļu Velna pēdas akmens - kulta vieta]]'' | name = Jaunstašuļu Velna pēdas akmens - kulta vieta | municipality = Jaunstašuļi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.286579271828 | long = 27.383118343052 | p625 = {{Coord|56.286579|27.383118|display=inline}} | vaid = 2020 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsta%C5%A1u%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165386 | label = ''[[:d:Q55165386|Kakarviešu pilskalns]]'' | name = Kakarviešu pilskalns | municipality = Kakarvīši | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.636650900277 | long = 27.155535300292 | p625 = {{Coord|56.636651|27.155535|display=inline}} | vaid = 1968 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kakarv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55165389 | label = ''[[:d:Q55165389|Kakarviešu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Kakarviešu senkapi (Kara kapi) | municipality = Kakarvīši | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.640941030784 | long = 27.159169662526 | p625 = {{Coord|56.640941|27.15917|display=inline}} | vaid = 1969 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kakarv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55165613 | label = [[Kantinieku pilskalns]] | name = Kantinieku pilskalns | municipality = Kantinīki | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.574241305702 | long = 27.154583512025 | p625 = {{Coord|56.574241|27.154584|display=inline}} | vaid = 2000 | wikipediauri = Kantinieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kantin%C4%ABki }} {{monument | qid = Q55165617 | label = ''[[:d:Q55165617|Kantinieku senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Kantinieku senkapi (Kara kapi) | municipality = Kantinīki | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.578634243182 | long = 27.13394758654 | p625 = {{Coord|56.578634|27.133948|display=inline}} | vaid = 2001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kantin%C4%ABki }} {{monument | qid = Q55165554 | label = ''[[:d:Q55165554|Karitonu senkapi]]'' | name = Karitonu senkapi | municipality = Karitoni | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.737213192 | long = 27.172608266137 | p625 = {{Coord|56.737213|27.172608|display=inline}} | vaid = 1988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Karitoni }} {{monument | qid = Q15219116 | label = [[Kaunatas baznīca|Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca]] | name = Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | municipality = Kaunata | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.33194444 | long = 27.54722222 | p625 = {{Coord|56.331944|27.547222|display=inline}} | image = Kaunatas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202002-08-10.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Kaunata | vaid = 5815 | wikipediauri = Kaunatas_bazn%C4%ABca | year = 1852. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kaunata }} {{monument | qid = Q55165669 | label = ''[[:d:Q55165669|Kaunatas senkapi]]'' | name = Kaunatas senkapi | municipality = Kaunata | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie slimnīcas | lat = 56.330218423268 | long = 27.539986987421 | p625 = {{Coord|56.330218|27.539987|display=inline}} | vaid = 2006 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunata }} {{monument | qid = Q55165650 | label = ''[[:d:Q55165650|Antropovas senkapi (Zaļais kalns)]]'' | name = Antropovas senkapi (Zaļais kalns) | municipality = Kaunatas pagasts | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Antropovu un Gališevku | lat = 56.284476714464 | long = 27.553569693858 | p625 = {{Coord|56.284477|27.55357|display=inline}} | vaid = 2008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunatas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165656 | label = ''[[:d:Q55165656|Veresovkas senkapi]]'' | name = Veresovkas senkapi | municipality = Kaunatas pagasts | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Veresovkā | lat = 56.310687033068 | long = 27.513994315314 | p625 = {{Coord|56.310687|27.513994|display=inline}} | vaid = 2011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunatas_pagasts }} {{monument | qid = Q130467607 | label = [[Dzirkaļu (Gorku) pilskalns|Dzirkaļu pilskalns]] | name = Dzirkaļu pilskalns | municipality = Kaunatas pagasts | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Gorkos | lat = 56.271805555556 | long = 27.64225 | p625 = {{Coord|56.271806|27.64225|display=inline}} | vaid = 2005 | wikipediauri = Dzirka%C4%BCu_(Gorku)_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunatas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166386 | label = ''[[:d:Q55166386|Kaļvu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kaļvu viduslaiku kapsēta | municipality = Kaļvi | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.627199488713 | long = 27.024380584007 | p625 = {{Coord|56.627199|27.024381|display=inline}} | vaid = 2053 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%BCvi_(Rikavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165482 | label = ''[[:d:Q55165482|Kavališķu senkapi (Krievu kapi)]]'' | name = Kavališķu senkapi (Krievu kapi) | municipality = Kovališki | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.269380832169 | long = 27.078813094936 | p625 = {{Coord|56.269381|27.078813|display=inline}} | vaid = 1981 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kovali%C5%A1ki_(Feima%C5%86u_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165486 | label = ''[[:d:Q55165486|Vinmines pilskalns]]'' | name = Vinmines pilskalns | municipality = Kovališki | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.273111232445 | long = 27.067193440087 | p625 = {{Coord|56.273111|27.067193|display=inline}} | vaid = 1982 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kovali%C5%A1ki_(Feima%C5%86u_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165689 | label = ''[[:d:Q55165689|Križanu senkapi (Moku saliņa)]]'' | name = Križanu senkapi (Moku saliņa) | municipality = Križini | district = Lendžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.570270537688 | long = 27.542304416101 | p625 = {{Coord|56.570271|27.542304|display=inline}} | vaid = 2012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kri%C5%BEini }} {{monument | qid = Q55165490 | label = ''[[:d:Q55165490|Krupenišķu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Krupenišķu senkapi (Kara kapi) | municipality = Krupeniški | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.230239917389 | long = 27.0230123171 | p625 = {{Coord|56.23024|27.023012|display=inline}} | vaid = 1983 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q55164178 | label = ''[[:d:Q55164178|Kuciņu senkapi (Kara kapi, Zviedru kapi)]]'' | name = Kuciņu senkapi (Kara kapi, Zviedru kapi) | municipality = Kuciņi | district = Audriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.540523058929 | long = 27.214099492977 | p625 = {{Coord|56.540523|27.214099|display=inline}} | vaid = 1961 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuci%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165557 | label = ''[[:d:Q55165557|Kuderu senkapi]]'' | name = Kuderu senkapi | municipality = Kuderi | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Ičas upes kreisajā krastā | lat = 56.789025991478 | long = 27.21574010369 | p625 = {{Coord|56.789026|27.21574|display=inline}} | vaid = 1989 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuderi }} {{monument | qid = Q55165675 | label = ''[[:d:Q55165675|Kušneru senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Kušneru senkapi (Kapu kalns) | municipality = Kušneri | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.340990327804 | long = 27.59451235055 | p625 = {{Coord|56.34099|27.594512|display=inline}} | vaid = 2007 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ku%C5%A1neri_(Kaunatas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165394 | label = ''[[:d:Q55165394|Kūzmu senkapi]]'' | name = Kūzmu senkapi | municipality = Kūzmi | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.652013144613 | long = 27.170646987798 | p625 = {{Coord|56.652013|27.170647|display=inline}} | vaid = 1970 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABzmi }} {{monument | qid = Q55165884 | label = ''[[:d:Q55165884|Lopatišķu Karņecka kalns - pilskalns]]'' | name = Lopatišķu Karņecka kalns - pilskalns | municipality = Lapatiški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.269076923884 | long = 27.149341277808 | p625 = {{Coord|56.269077|27.149341|display=inline}} | vaid = 2034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lapati%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q55165888 | label = [[Leimanišku pilskalns|Leimanišķu pilskalns]] | name = Leimanišķu pilskalns | municipality = Leimaniški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.315774160739 | long = 27.224898475852 | p625 = {{Coord|56.315774|27.224898|display=inline}} | vaid = 2031 | wikipediauri = Leimani%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165890 | label = ''[[:d:Q55165890|Leimanišķu apmetne]]'' | name = Leimanišķu apmetne | municipality = Leimaniški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.321481825914 | long = 27.223578741179 | p625 = {{Coord|56.321482|27.223579|display=inline}} | vaid = 2032 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165893 | label = [[Leimanišku Baterijas kalns|Leimanišķu Baterijas kalns]] | name = Leimanišķu Baterijas kalns | municipality = Leimaniški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.312840902927 | long = 27.215341579146 | p625 = {{Coord|56.312841|27.215342|display=inline}} | vaid = 2033 | wikipediauri = Leimani%C5%A1ku_Baterijas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165622 | label = ''[[:d:Q55165622|Leimanišķu krucifikss]]'' | name = Leimanišķu krucifikss | municipality = Leimaņi | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (Leimanišķos) | lat = 56.559368260066 | long = 27.140894110676 | p625 = {{Coord|56.559368|27.140894|display=inline}} | vaid = 6131 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Leima%C5%86i_(Kantinieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165495 | label = ''[[:d:Q55165495|Leiņukalna senkapi]]'' | name = Leiņukalna senkapi | municipality = Leinakolns | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimankas upītes labajā krastā | lat = 56.309287485364 | long = 26.954123165102 | p625 = {{Coord|56.309287|26.954123|display=inline}} | vaid = 1984 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leinakolns }} {{monument | qid = Q55165842 | label = [[Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams|Lipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Lipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Lipuški | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.291160840791 | long = 27.435120893812 | p625 = {{Coord|56.291161|27.435121|display=inline}} | image = %C4%BBipu%C5%A1ku%20Vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20Lipu%C5%A1ki%2C%20M%C4%81ko%C5%86kalna%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Old Believers church in Lipuški | vaid = 5830 | wikipediauri = Lipu%C5%A1ku_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lipu%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q55166158 | label = ''[[:d:Q55166158|Livku senkapi (Moskaļu kapi)]]'' | name = Livku senkapi (Moskaļu kapi) | municipality = Liuki | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.218472915183 | long = 27.276331511941 | p625 = {{Coord|56.218473|27.276332|display=inline}} | vaid = 2045 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liuki }} {{monument | qid = Q55166455 | label = [[Lošu pilskalns]] | name = Lošu pilskalns | municipality = Losa | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.425052233793 | long = 27.153550299635 | p625 = {{Coord|56.425052|27.15355|display=inline}} | vaid = 2056 | wikipediauri = Lo%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Losa }} {{monument | qid = Q55165703 | label = ''[[:d:Q55165703|Kungu māja (Jaunā pils)]]'' | name = Kungu māja (Jaunā pils) | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.357757076928 | long = 27.260394932041 | p625 = {{Coord|56.357757|27.260395|display=inline}} | image = L%C5%ABznava%20Manor%202015.JPG | commonscat = Lūznava manor house | vaid = 5820 | year = 1905. -1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165713 | label = ''[[:d:Q55165713|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.359496269033 | long = 27.261399105934 | p625 = {{Coord|56.359496|27.261399|display=inline}} | image = L%C5%ABznavas%20mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5821 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165720 | label = ''[[:d:Q55165720|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.358998377059 | long = 27.26353617425 | p625 = {{Coord|56.358998|27.263536|display=inline}} | vaid = 5822 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165729 | label = ''[[:d:Q55165729|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.356628001328 | long = 27.258095742277 | p625 = {{Coord|56.356628|27.258096|display=inline}} | vaid = 5823 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lūznavas muiža]] | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q138501200 | label = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | name = Lūznavas muižas apbūve | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.357096742837 | long = 27.258547805914 | p625 = {{Coord|56.357097|27.258548|display=inline}} | vaid = 5819 | year = 19. gs. b. 1905. -1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lūznavas muiža]] | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219650 | label = [[Rozentovas baznīca|Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Rozentovas iela 4 | lat = 56.34138889 | long = 27.18361111 | p625 = {{Coord|56.341389|27.183611|display=inline}} | image = %D0%9A%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%2C%20%D0%9C%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B0%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Holy Cross church in Malta, Latvia | vaid = 5836 | wikipediauri = Rozentovas_bazn%C4%ABca | year = 1780. -1782. 1842. 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165899 | label = ''[[:d:Q55165899|Maltas zirgu pasta stacija]]'' | name = Maltas zirgu pasta stacija | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = 1. maija iela 44 | lat = 56.3439296 | long = 27.1597844 | p625 = {{Coord|56.34393|27.159784|display=inline}} | image = Malta%2C%20Maltas%20pagasts%2C%20LV-4630%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Horse-post station in Malta, Latvia | vaid = 5835 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165907 | label = ''[[:d:Q55165907|Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.344826964984 | long = 27.168507450362 | p625 = {{Coord|56.344827|27.168507|display=inline}} | image = %D0%A1%D1%82%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%BE%D0%B1%D1%80%D1%8F%D0%B4%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%2C%20%D0%9C%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B0%20%281%29%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Old believers church in Malta, Latvia | vaid = 5833 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165912 | label = ''[[:d:Q55165912|Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca]]'' | name = Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.345957897213 | long = 27.186313786923 | p625 = {{Coord|56.345958|27.186314|display=inline}} | image = Maltas%20Vissv%C4%93to%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = All Saints church in Malta, Latvia | vaid = 5834 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165925 | label = ''[[:d:Q55165925|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Rozentovas iela 4 | lat = 56.3406109 | long = 27.1844038 | p625 = {{Coord|56.340611|27.184404|display=inline}} | vaid = 5837 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165847 | label = ''[[:d:Q55165847|Malūkstu senkapi]]'' | name = Malūkstu senkapi | municipality = Malukšta | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera D krastā | lat = 56.283169514886 | long = 27.497522252824 | p625 = {{Coord|56.28317|27.497522|display=inline}} | vaid = 2021 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maluk%C5%A1ta }} {{monument | qid = Q55164195 | label = ''[[:d:Q55164195|Meirānu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Meirānu viduslaiku kapsēta | municipality = Meirāni | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.639100581734 | long = 27.539000744393 | p625 = {{Coord|56.639101|27.539001|display=inline}} | vaid = 1962 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Meir%C4%81ni_(B%C4%93rzgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51125778 | label = ''[[:d:Q51125778|Dunduru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Dunduru senkapi (Kara kapi) | municipality = Bērzgales pagasts | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Kapenīšu ezera | lat = 56.63664426178 | long = 27.557337307565 | p625 = {{Coord|56.636644|27.557337|display=inline}} | vaid = 1550 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzgales_pagasts }} {{monument | qid = Q15219134 | label = [[Kirkas kalns]] | name = Kirkas kalns | municipality = Micāni | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.6325 | long = 27.50527778 | p625 = {{Coord|56.6325|27.505278|display=inline}} | vaid = 1963 | wikipediauri = Kirkas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mic%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165853 | label = [[Milkas pilskalns]] | name = Milkas pilskalns | municipality = Milka | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Viraudas un Salāju ezeriem | lat = 56.211539830285 | long = 27.383130662832 | p625 = {{Coord|56.21154|27.383131|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Milkas%20pilskalnu.jpg | vaid = 2022 | wikipediauri = Milkas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Milka }} {{monument | qid = Q6111995 | label = [[Volkenbergas pils]] | name = Volkenbergas pils | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Ļipuškiem un Vēveriem | lat = 56.2791818 | long = 27.4132118 | p625 = {{Coord|56.279182|27.413212|display=inline}} | image = Volkenbergas%20pils%20drupas.M.Str%C4%AB%C4%B7is.45569286.jpg | commonscat = Volkenberga Castle ruins | vaid = 5832 | wikipediauri = Volkenbergas_pils | year = 1250. -1252. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q55165789 | label = [[Balbīte]] | name = Balbīte | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera salā | lat = 56.334245559907 | long = 27.365185824863 | p625 = {{Coord|56.334246|27.365186|display=inline}} | vaid = 2023 | wikipediauri = Balb%C4%ABte | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q55165794 | label = ''[[:d:Q55165794|Padebešu kalna (Mākoņkalna, Volkenbergas) viduslaiku pils]]'' | name = Padebešu kalna (Mākoņkalna, Volkenbergas) viduslaiku pils | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Ļipuškiem un Vēveriem | lat = 56.278187314068 | long = 27.412424642334 | p625 = {{Coord|56.278187|27.412425|display=inline}} | vaid = 2024 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q55165798 | label = ''[[:d:Q55165798|Zundu senkapi]]'' | name = Zundu senkapi | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Zundiem un Kazulišķiem | lat = 56.253678638897 | long = 27.457739729942 | p625 = {{Coord|56.253679|27.45774|display=inline}} | vaid = 2025 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q15219417 | label = [[Nagļu baznīca|Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | name = Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | municipality = Nagļi | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.68388889 | long = 26.92916667 | p625 = {{Coord|56.683889|26.929167|display=inline}} | image = Nag%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202000-07-28.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Nagļi | vaid = 5839 | wikipediauri = Nag%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1863. 1919. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165950 | label = ''[[:d:Q55165950|Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)]]'' | name = Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns) | municipality = Nagļi | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (Lazdavniekos) | lat = 56.681944223224 | long = 26.935430995654 | p625 = {{Coord|56.681944|26.935431|display=inline}} | vaid = 2038 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165964 | label = ''[[:d:Q55165964|Kapu vārti]]'' | name = Kapu vārti | municipality = Nagļi | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.683962330216 | long = 26.928594409358 | p625 = {{Coord|56.683962|26.928594|display=inline}} | vaid = 5838 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165938 | label = ''[[:d:Q55165938|Sūļagala apmetne]]'' | name = Sūļagala apmetne | municipality = Nagļu pagasts | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Sūļagalā, Suļkas upītes krastā | lat = 56.689756194901 | long = 26.819976426163 | p625 = {{Coord|56.689756|26.819976|display=inline}} | vaid = 2039 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166020 | label = ''[[:d:Q55166020|Lielpujātu senkapi]]'' | name = Lielpujātu senkapi | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lielpujātos, Mazezera D galā | lat = 56.685278703926 | long = 27.34875811135 | p625 = {{Coord|56.685279|27.348758|display=inline}} | vaid = 1554 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166024 | label = ''[[:d:Q55166024|Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis)]]'' | name = Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis) | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Mazpujātos | lat = 56.695620602115 | long = 27.317926519662 | p625 = {{Coord|56.695621|27.317927|display=inline}} | vaid = 1555 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166031 | label = ''[[:d:Q55166031|Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns]]'' | name = Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Opinkiem | lat = 56.705123618891 | long = 27.36485713924 | p625 = {{Coord|56.705124|27.364857|display=inline}} | vaid = 1556 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166039 | label = ''[[:d:Q55166039|Smiltaine - senkapi]]'' | name = Smiltaine - senkapi | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Laiziņiem (Laizāniem) un Zušiem | lat = 56.718136683372 | long = 27.339596915061 | p625 = {{Coord|56.718137|27.339597|display=inline}} | vaid = 1557 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166048 | label = ''[[:d:Q55166048|Salenieku senkapi]]'' | name = Salenieku senkapi | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Saleniekiem un Obermaņiem, Obermaņu mežā | lat = 56.715585352142 | long = 27.299430055625 | p625 = {{Coord|56.715585|27.29943|display=inline}} | vaid = 1558 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166071 | label = [[Kampišķu vecticībnieku lūgšanu nams|Kampišķu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Kampišķu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Ozolaines pagasts | district = Ozolaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kampišķos | lat = 56.444171677986 | long = 27.230980155149 | p625 = {{Coord|56.444172|27.23098|display=inline}} | image = Kampi%C5%A1%C4%B7u%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20Ozolaines%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Old Believers church in Kampišķi | vaid = 5840 | wikipediauri = Kampi%C5%A1%C4%B7u_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolaines_pagasts }} {{monument | qid = Q113483768 | label = ''[[:d:Q113483768|Kiuku pilskalns]]'' | name = Kiuku pilskalns | municipality = Ozolaines pagasts | district = Ozolaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kiuku ezera D krastā pie Marimonta | vaid = 9245 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ozolaines_pagasts }} {{monument | qid = Q15219475 | label = [[Ozolmuižas baznīca|Ozolmuižas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | name = Ozolmuižas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca | municipality = Ozolmuiža | district = Ozolmuižas pagasts<br/>Ozolaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.49083333 | long = 27.22861111 | p625 = {{Coord|56.490833|27.228611|display=inline}} | image = Ozolmui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202004-08-05.jpg | commonscat = Saints Peter and Paul church in Ozolmuiža | vaid = 5842 | wikipediauri = Ozolmui%C5%BEas_bazn%C4%ABca | year = 1820. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166088 | label = ''[[:d:Q55166088|Ozolmuižas kapliča]]'' | name = Ozolmuižas kapliča | municipality = Ozolmuiža | district = Ozolaines pagasts<br/>Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.492288152311 | long = 27.218548927074 | p625 = {{Coord|56.492288|27.218549|display=inline}} | vaid = 5841 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166101 | label = ''[[:d:Q55166101|Zvanu tornis un vārti]]'' | name = Zvanu tornis un vārti | municipality = Ozolmuiža | district = Ozolaines pagasts<br/>Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.490678065383 | long = 27.228545303016 | p625 = {{Coord|56.490678|27.228545|display=inline}} | vaid = 5843 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166165 | label = ''[[:d:Q55166165|Patmaļnieku senkapi]]'' | name = Patmaļnieku senkapi | municipality = Patmaļnīki | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.210078918428 | long = 27.311291117158 | p625 = {{Coord|56.210079|27.311291|display=inline}} | vaid = 2046 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Patma%C4%BCn%C4%ABki_(Pu%C5%A1as_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165630 | label = ''[[:d:Q55165630|Pauru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pauru viduslaiku kapsēta | municipality = Pauri | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.58631707393 | long = 27.130977738623 | p625 = {{Coord|56.586317|27.130978|display=inline}} | vaid = 2002 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pauri_(Kantinieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166173 | label = ''[[:d:Q55166173|Pīrāgu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pīrāgu viduslaiku kapsēta | municipality = Peirāgi | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.258172348688 | long = 27.22850612573 | p625 = {{Coord|56.258172|27.228506|display=inline}} | vaid = 2047 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Peir%C4%81gi }} {{monument | qid = Q55166110 | label = [[Pilskalnes Spriņģu pilskalns]] | name = Pilskalnes Spriņģu pilskalns | municipality = Pilskalns | district = Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.519854285481 | long = 27.288025464271 | p625 = {{Coord|56.519854|27.288025|display=inline}} | vaid = 2042 | wikipediauri = Pilskalnes_Spri%C5%86%C4%A3u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalns_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55443973 | label = [[Piziču pilskalns|Piziču pilskalna apmetne]] | name = Piziču pilskalna apmetne | municipality = Piziči | district = Viļānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.592858571062 | long = 26.922016964919 | p625 = {{Coord|56.592859|26.922017|display=inline}} | vaid = 2067 | wikipediauri = Pizi%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pizi%C4%8Di }} {{monument | qid = Q15219523 | label = [[Pilcenes baznīca|Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca]] | name = Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca | municipality = Piļcine | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.66388889 | long = 27.26777778 | p625 = {{Coord|56.663889|27.267778|display=inline}} | image = Pilcenes%20Sv.%20Antona%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Pi%C4%BCcine%2C%20Dric%C4%81nu%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pilcene church | vaid = 5802 | wikipediauri = Pilcenes_bazn%C4%ABca | year = 1670. 1772. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pi%C4%BCcine }} {{monument | qid = Q55166576 | label = ''[[:d:Q55166576|Plikpurmaļu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Plikpurmaļu senkapi (Kara kapi) | municipality = Plikpūrmaļi | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Adamovas ezera Z krastā | lat = 56.562811029657 | long = 27.404937542834 | p625 = {{Coord|56.562811|27.404938|display=inline}} | vaid = 2064 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Plikp%C5%ABrma%C4%BCi }} {{monument | qid = Q15219554 | label = [[Prezmas baznīca|Prezmas Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca]] | name = Prezmas Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca | municipality = Prezma | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.40138889 | long = 27.13361111 | p625 = {{Coord|56.401389|27.133611|display=inline}} | image = Prezmas%20Sv.%20Apustu%C4%BCu%20S%C4%ABma%C5%86a%20un%20J%C5%ABdas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Prezma%2C%20Silmalas%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Prezma | vaid = 5866 | wikipediauri = Prezmas_bazn%C4%ABca | year = 1856. -1859. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Prezma }} {{monument | qid = Q55165358 | label = ''[[:d:Q55165358|Puncuļu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Puncuļu senkapi (Kara kapi) | municipality = Puncuļi | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.376428365488 | long = 27.412680359211 | p625 = {{Coord|56.376428|27.41268|display=inline}} | vaid = 1975 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Puncu%C4%BCi_(%C4%8Cornajas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219586 | label = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | image = Pu%C5%A1as%20Vissv%C4%93t%C4%81s%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Pu%C5%A1as%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is.jpg | commonscat = Holy Trinity Roman Catholic church in Puša | vaid = 5847 | wikipediauri = Pu%C5%A1as_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1743. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166179 | label = [[Pušas pilskalns I]] | name = Pušas pilskalns I | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.238860331124 | long = 27.232856505051 | p625 = {{Coord|56.23886|27.232857|display=inline}} | vaid = 2048 | wikipediauri = Pu%C5%A1as_pilskalns_I | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166185 | label = [[Pušas pilskalns II]] | name = Pušas pilskalns II | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.238709480833 | long = 27.228614134245 | p625 = {{Coord|56.238709|27.228614|display=inline}} | vaid = 2049 | wikipediauri = Pu%C5%A1as_pilskalns_II | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166193 | label = ''[[:d:Q55166193|Altāris ar gleznu]]'' | name = Altāris ar gleznu | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcā | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | vaid = 4169 | year = 18.gs.v. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166210 | label = ''[[:d:Q55166210|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcā | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | vaid = 4170 | year = 20.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166224 | label = ''[[:d:Q55166224|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcā | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | vaid = 4174 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166239 | label = ''[[:d:Q55166239|Baldas ūdensdzirnavas]]'' | name = Baldas ūdensdzirnavas | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.273470236474 | long = 27.212277629014 | p625 = {{Coord|56.27347|27.212278|display=inline}} | vaid = 5844 | year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166251 | label = ''[[:d:Q55166251|Pušas muižas kapella]]'' | name = Pušas muižas kapella | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.242277126198 | long = 27.211119433273 | p625 = {{Coord|56.242277|27.211119|display=inline}} | commonscat = Puša Manor chapel | vaid = 5845 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Pušas muiža]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166263 | label = ''[[:d:Q55166263|Pušas muižas parks]]'' | name = Pušas muižas parks | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.242879396217 | long = 27.210555036011 | p625 = {{Coord|56.242879|27.210555|display=inline}} | vaid = 5846 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Pušas muiža]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166121 | label = ''[[:d:Q55166121|Ošuru senkapi]]'' | name = Ošuru senkapi | municipality = Pušas pagasts | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = ZR no Ošuru ezera | lat = 56.25699507851 | long = 27.156838210237 | p625 = {{Coord|56.256995|27.156838|display=inline}} | vaid = 2051 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1as_pagasts }} {{monument | qid = Q55166133 | label = ''[[:d:Q55166133|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Pušas pagasts | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcas terit. | lat = 56.234252497262 | long = 27.230577815218 | p625 = {{Coord|56.234252|27.230578|display=inline}} | vaid = 5848 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1as_pagasts }} {{monument | qid = Q55165403 | label = ''[[:d:Q55165403|Raibu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Raibu senkapi (Kara kapi) | municipality = Raibie | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.664564188385 | long = 27.190638496523 | p625 = {{Coord|56.664564|27.190638|display=inline}} | vaid = 1971 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raibie }} {{monument | qid = Q55165362 | label = [[Rečinas vecticībnieku lūgšanu nams|Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Rečeņi | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.4232074 | long = 27.4035942 | p625 = {{Coord|56.423207|27.403594|display=inline}} | image = Re%C4%8Denu%20vectic%C4%ABbnieku%20bazn%C4%ABca%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5804 | wikipediauri = Re%C4%8Dinas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Re%C4%8De%C5%86i }} {{monument | qid = Q15219640 | label = [[Rikavas baznīca|Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.625 | long = 27.04222222 | p625 = {{Coord|56.625|27.042222|display=inline}} | image = Rikavas%20Dieva%20Apredz%C4%ABbas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Providence of God church in Rikava | vaid = 5860 | wikipediauri = Rikavas_bazn%C4%ABca | year = 1822. 1829. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166301 | label = [[Pleskavas pilskalns]] | name = Pleskavas pilskalns | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Pilskalni un Pleskavu (Pļuskavu) | lat = 56.623416352069 | long = 26.956377652711 | p625 = {{Coord|56.623416|26.956378|display=inline}} | vaid = 2054 | wikipediauri = Pleskavas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166314 | label = ''[[:d:Q55166314|Rikavas muižas apbūve]]'' | name = Rikavas muižas apbūve | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621548870239 | long = 27.045828812001 | p625 = {{Coord|56.621549|27.045829|display=inline}} | vaid = 5856 | year = 19. gs. s. 19. gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7334014|Rikavas muiža]]'' | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166327 | label = ''[[:d:Q55166327|Rikavas muižas kungu māja]]'' | name = Rikavas muižas kungu māja | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621408494084 | long = 27.045958405441 | p625 = {{Coord|56.621408|27.045958|display=inline}} | image = Rikavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-14.jpg | vaid = 5857 | year = 19. gs.70.g. 1926. -1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55166314|Rikavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166344 | label = ''[[:d:Q55166344|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621094292708 | long = 27.046312151325 | p625 = {{Coord|56.621094|27.046312|display=inline}} | vaid = 5858 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166356 | label = ''[[:d:Q55166356|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621333341516 | long = 27.048421108274 | p625 = {{Coord|56.621333|27.048421|display=inline}} | vaid = 5859 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166376 | label = ''[[:d:Q55166376|Riku dzimtas kapliča]]'' | name = Riku dzimtas kapliča | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rikavas kapos | lat = 56.623421482652 | long = 27.045343804965 | p625 = {{Coord|56.623421|27.045344|display=inline}} | vaid = 9186 | year = 19. gs. I p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166065 | label = ''[[:d:Q55166065|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rogovka | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rogovkas katoļu baznīcā | lat = 56.707591000138 | long = 27.415497000001 | p625 = {{Coord|56.707591|27.415497|display=inline}} | vaid = 4000 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Rogovka }} {{monument | qid = Q55165934 | label = ''[[:d:Q55165934|Rozentovas senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Rozentovas senkapi (Kara kapi) | municipality = Rozentova | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.332906882196 | long = 27.191718240252 | p625 = {{Coord|56.332907|27.191718|display=inline}} | vaid = 2035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozentova }} {{monument | qid = Q55166501 | label = ''[[:d:Q55166501|Rudzātu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi)]]'' | name = Rudzātu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi) | municipality = Rudzāti | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.38670162445 | long = 27.604059595301 | p625 = {{Coord|56.386702|27.60406|display=inline}} | vaid = 2058 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rudz%C4%81ti_(Sto%C4%BCerovas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166586 | label = ''[[:d:Q55166586|Rūdžu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Rūdžu senkapi (Kara kapi) | municipality = Rūdzes | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.557512187632 | long = 27.436003107762 | p625 = {{Coord|56.557512|27.436003|display=inline}} | vaid = 2065 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = R%C5%ABdzes }} {{monument | qid = Q55166425 | label = ''[[:d:Q55166425|Franča Trasuna dzīves vieta "Kolnasāta"]]'' | name = Franča Trasuna dzīves vieta "Kolnasāta" | municipality = Sakstagals | district = Sakstagals<br/>Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.533411191558 | long = 27.149079508179 | p625 = {{Coord|56.533411|27.14908|display=inline}} | image = Franca%20Trasuna%20muzejs%20Konasata%208.jpg | vaid = 2612 | year = 1864. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Sakstagals }} {{monument | qid = Q15219715 | label = [[Sarkaņu baznīca|Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Sarkaņi | district = Lendžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.5625 | long = 27.56472222 | p625 = {{Coord|56.5625|27.564722|display=inline}} | image = Sarka%C5%86u%20Jaunavas%20Marijas%20Bezvain%C4%ABg%C4%81s%20Ie%C5%86em%C5%A1anas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Sarka%C5%86i%2C%20Lend%C5%BEu%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Sarkaņi | vaid = 5816 | wikipediauri = Sarka%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Lend%C5%BEu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165695 | label = ''[[:d:Q55165695|Zvanu tornis - kapliča]]'' | name = Zvanu tornis - kapliča | municipality = Sarkaņi | district = Lendžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.562925652923 | long = 27.56437410449 | p625 = {{Coord|56.562926|27.564374|display=inline}} | vaid = 5817 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Lend%C5%BEu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166445 | label = ''[[:d:Q55166445|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Silmalas pagasts | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Prezmas muižā | lat = 56.398985957282 | long = 27.125825655249 | p625 = {{Coord|56.398986|27.125826|display=inline}} | vaid = 5867 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Silmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166282 | label = ''[[:d:Q55166282|Silgaļu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Silgaļu senkapi (Kara kapi) | municipality = Siugaļi | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.255345818395 | long = 27.199246001924 | p625 = {{Coord|56.255346|27.199246|display=inline}} | vaid = 2050 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Siuga%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55166594 | label = ''[[:d:Q55166594|Sondaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Sondaru viduslaiku kapsēta | municipality = Sondori | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Šķeņevu ezera Z krastā | lat = 56.569503721963 | long = 27.365005373966 | p625 = {{Coord|56.569504|27.365005|display=inline}} | vaid = 2066 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sondori }} {{monument | qid = Q55165864 | label = ''[[:d:Q55165864|Stikutu senkapi (Zviedru, Kara kapi)]]'' | name = Stikutu senkapi (Zviedru, Kara kapi) | municipality = Stikuti | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.236483947649 | long = 27.326343674973 | p625 = {{Coord|56.236484|27.326344|display=inline}} | vaid = 2026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stikuti }} {{monument | qid = Q55166506 | label = ''[[:d:Q55166506|Stoļerovas katoļu kapela]]'' | name = Stoļerovas katoļu kapela | municipality = Stoļerova | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.429984707793 | long = 27.556428644334 | p625 = {{Coord|56.429985|27.556429|display=inline}} | vaid = 5871 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sto%C4%BCerova }} {{monument | qid = Q55166513 | label = ''[[:d:Q55166513|Žogs ar vārtiem]]'' | name = Žogs ar vārtiem | municipality = Stoļerova | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.429936573723 | long = 27.556517294894 | p625 = {{Coord|56.429937|27.556517|display=inline}} | vaid = 5872 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sto%C4%BCerova }} {{monument | qid = Q55166477 | label = ''[[:d:Q55166477|Rikopoles senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Rikopoles senkapi (Kara kapi) | municipality = Stoļerovas pagasts | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Rikopoli un Zatišji | lat = 56.37500291375 | long = 27.636382803554 | p625 = {{Coord|56.375003|27.636383|display=inline}} | vaid = 2059 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sto%C4%BCerovas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165564 | label = ''[[:d:Q55165564|Stružānu luterāņu baznīca]]'' | name = Stružānu luterāņu baznīca | municipality = Strūžāni | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.74447198108 | long = 27.186162817266 | p625 = {{Coord|56.744472|27.186163|display=inline}} | vaid = 5812 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Str%C5%AB%C5%BE%C4%81ni_(Gaigalavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165569 | label = ''[[:d:Q55165569|Stružānu muižas parks]]'' | name = Stružānu muižas parks | municipality = Strūžāni | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.745442269755 | long = 27.182749830443 | p625 = {{Coord|56.745442|27.18275|display=inline}} | vaid = 5813 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Str%C5%AB%C5%BE%C4%81ni_(Gaigalavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166431 | label = ''[[:d:Q55166431|Subinaites senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Subinaites senkapi (Kara kapi) | municipality = Subinaite | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.563711890039 | long = 27.052626418562 | p625 = {{Coord|56.563712|27.052626|display=inline}} | vaid = 2055 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Subinaite }} {{monument | qid = Q55166469 | label = ''[[:d:Q55166469|Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Tiskādi | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.456820615588 | long = 27.0693857229 | p625 = {{Coord|56.456821|27.069386|display=inline}} | vaid = 5870 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55443983 | label = [[Trūpu Velna akmens|Trūpu Velna akmens - kulta vieta]] | name = Trūpu Velna akmens - kulta vieta | municipality = Trūpi | district = Viļānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.578908350524 | long = 26.930254216168 | p625 = {{Coord|56.578908|26.930254|display=inline}} | vaid = 2068 | wikipediauri = Tr%C5%ABpu_Velna_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tr%C5%ABpi_(Vi%C4%BC%C4%81nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55443994 | label = ''[[:d:Q55443994|Trūpu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Trūpu viduslaiku kapsēta | municipality = Trūpi | district = Viļānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.573856412622 | long = 26.925214011766 | p625 = {{Coord|56.573856|26.925214|display=inline}} | vaid = 2069 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tr%C5%ABpi_(Vi%C4%BC%C4%81nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165868 | label = ''[[:d:Q55165868|Ubagovas Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Ubagovas Velna akmens - kulta vieta | municipality = Ubogova | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.257959219039 | long = 27.422761995576 | p625 = {{Coord|56.257959|27.422762|display=inline}} | vaid = 2027 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ubogova_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55164208 | label = ''[[:d:Q55164208|Uļjanovas senkapi]]'' | name = Uļjanovas senkapi | municipality = Uļinova | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Strodiem un Pekšiem | lat = 56.610514569663 | long = 27.511574264343 | p625 = {{Coord|56.610515|27.511574|display=inline}} | vaid = 1964 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = U%C4%BCinova }} {{monument | qid = Q55166439 | label = [[Uļjanovas vecticībnieku lūgšanu nams|Uļjanovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Uļjanovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Uļjanova | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.546137184072 | long = 27.063018085154 | p625 = {{Coord|56.546137|27.063018|display=inline}} | image = U%C4%BCjanovas%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams.jpg | commonscat = Old Believers church in Uļjanova | vaid = 5863 | wikipediauri = U%C4%BCjanovas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = U%C4%BCjanova_(Sakstagala_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165367 | label = ''[[:d:Q55165367|Vagaļu senkapi]]'' | name = Vagaļu senkapi | municipality = Vagaļi | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.418849048445 | long = 27.488019626342 | p625 = {{Coord|56.418849|27.48802|display=inline}} | vaid = 1977 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaga%C4%BCi_(%C4%8Cornajas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165680 | label = [[Vecslobodas pilskalns]] | name = Vecslobodas pilskalns | municipality = Vecsloboda | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.342466912717 | long = 27.578270626884 | p625 = {{Coord|56.342467|27.578271|display=inline}} | vaid = 2009 | wikipediauri = Vecslobodas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsloboda }} {{monument | qid = Q55165685 | label = ''[[:d:Q55165685|Barku senkapi]]'' | name = Barku senkapi | municipality = Vecsloboda | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Barku kapsētas | lat = 56.339968499713 | long = 27.571674058268 | p625 = {{Coord|56.339968|27.571674|display=inline}} | vaid = 2010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsloboda }} {{monument | qid = Q55165872 | label = ''[[:d:Q55165872|Vecstašuļu senkapi]]'' | name = Vecstašuļu senkapi | municipality = Vecstašuļi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera DR krastā | lat = 56.310846167948 | long = 27.412403957186 | p625 = {{Coord|56.310846|27.412404|display=inline}} | vaid = 2028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsta%C5%A1u%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165743 | label = ''[[:d:Q55165743|Sanatorija "Rāzna"]]'' | name = Sanatorija "Rāzna" | municipality = Veczosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.334006302878 | long = 27.307496447243 | p625 = {{Coord|56.334006|27.307496|display=inline}} | vaid = 5824 | year = 1909. 1939. -1942. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Veczosna }} {{monument | qid = Q15220043 | label = [[Viļānu katoļu baznīca|Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.5525 | long = 26.92305556 | p625 = {{Coord|56.5525|26.923056|display=inline}} | image = Vi%C4%BC%C4%81nu%20Sv%C4%93t%C4%81%20Erce%C5%86%C4%A3e%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%201.jpg | commonscat = Church of the Holy Archangel Michael in Viļāni | vaid = 5877 | wikipediauri = Vi%C4%BC%C4%81nu_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1772. -1777. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443926 | label = ''[[:d:Q55443926|Viļānu muižas kungu māja]]'' | name = Viļānu muižas kungu māja | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Brīvības iela 34 | lat = 56.5402699 | long = 26.924522 | p625 = {{Coord|56.54027|26.924522|display=inline}} | image = Vi%C4%BC%C4%81nu%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-22.jpg | vaid = 9178 | year = 18.gs., 19.gs., 20.gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Viļānu muiža]] | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443938 | label = ''[[:d:Q55443938|Viļānu katoļu baznīcas un klostera apbūve]]'' | name = Viļānu katoļu baznīcas un klostera apbūve | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.552234 | long = 26.922637 | p625 = {{Coord|56.552234|26.922637|display=inline}} | vaid = 5875 | year = 18. gs. v. 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443945 | label = ''[[:d:Q55443945|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.552309 | long = 26.923412 | p625 = {{Coord|56.552309|26.923412|display=inline}} | vaid = 5876 | year = 1750. 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443954 | label = ''[[:d:Q55443954|Žogs un vārti]]'' | name = Žogs un vārti | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.552461 | long = 26.922235 | p625 = {{Coord|56.552461|26.922235|display=inline}} | vaid = 5878 | year = 18. gs. b. 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165748 | label = ''[[:d:Q55165748|Višķeru senkapi]]'' | name = Višķeru senkapi | municipality = Višķeri | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera R krastā | lat = 56.344504324851 | long = 27.349708147497 | p625 = {{Coord|56.344504|27.349708|display=inline}} | vaid = 2013 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7eri }} {{monument | qid = Q55166115 | label = ''[[:d:Q55166115|Voronovas senkapi]]'' | name = Voronovas senkapi | municipality = Voronova | district = Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.53191463461 | long = 27.225050119641 | p625 = {{Coord|56.531915|27.22505|display=inline}} | vaid = 2043 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Voronova_(ciems) }} {{monument | qid = Q4680194 | label = ''[[:d:Q4680194|Adamovas muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Adamovas muižas dzīvojamā ēka | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Adamovas muižā | lat = 56.561280555556 | long = 27.369252777778 | p625 = {{Coord|56.561281|27.369253|display=inline}} | image = Adamovas%20mui%C5%BEa%202004-08-05.jpg | vaid = 5850 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Adamovas muiža]] | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166522 | label = ''[[:d:Q55166522|Krieviņu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Krieviņu senkapi (Kara kapi) | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Krieviņos | lat = 56.559404909762 | long = 27.356866737497 | p625 = {{Coord|56.559405|27.356867|display=inline}} | vaid = 2061 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166531 | label = ''[[:d:Q55166531|Lobvoržu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Lobvoržu senkapi (Kara kapi) | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Labvāržos (Lobvoržos) | lat = 56.571149493373 | long = 27.416688193642 | p625 = {{Coord|56.571149|27.416688|display=inline}} | vaid = 2062 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166539 | label = ''[[:d:Q55166539|Greivuļu senkapi (Kapu sils)]]'' | name = Greivuļu senkapi (Kapu sils) | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Makarovkā (Greivuļos) | lat = 56.532745570775 | long = 27.313115019584 | p625 = {{Coord|56.532746|27.313115|display=inline}} | vaid = 2063 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166559 | label = ''[[:d:Q55166559|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Labvāržos (Lobvoržos), Loboržu muižā | lat = 56.578351745116 | long = 27.41348260372 | p625 = {{Coord|56.578352|27.413483|display=inline}} | vaid = 5855 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55165877 | label = [[Zelenpoles Karātavu kalns|Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns]] | name = Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns | municipality = Zelenpole | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera D krastā | lat = 56.268756161286 | long = 27.498487583118 | p625 = {{Coord|56.268756|27.498488|display=inline}} | vaid = 2029 | wikipediauri = Zelenpoles_Kar%C4%81tavu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zelenpole }} {{monument | qid = Q55165880 | label = ''[[:d:Q55165880|Zeļonku senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Zeļonku senkapi (Kapu kalns) | municipality = Zeļonki | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Viraudas ezera A krastā | lat = 56.223710361164 | long = 27.405490085675 | p625 = {{Coord|56.22371|27.40549|display=inline}} | vaid = 2030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ze%C4%BConki }} {{monument | qid = Q15220118 | label = [[Zosnas katoļu baznīca|Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.33083333 | long = 27.33944444 | p625 = {{Coord|56.330833|27.339444|display=inline}} | image = Zosnas%20bazn%C4%ABca%202000-10-14.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Zosna | vaid = 5825 | wikipediauri = Zosnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1800.(?) 1825. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165758 | label = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | name = Zosnas muižas apbūve | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.331647 | long = 27.34268 | p625 = {{Coord|56.331647|27.34268|display=inline}} | vaid = 5826 | year = 19. gs. s. 1870. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4194089|Zosnas muiža]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165765 | label = ''[[:d:Q55165765|Zosnas muižas kungu māja]]'' | name = Zosnas muižas kungu māja | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.33174463589 | long = 27.342390603564 | p625 = {{Coord|56.331745|27.342391|display=inline}} | image = %D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%28le%20manoir%20de%20Zosna%29%20-%20Bontrager%20-%20Panoramio.jpg | vaid = 5827 | year = 1870. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165772 | label = ''[[:d:Q55165772|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.331063362073 | long = 27.340947351614 | p625 = {{Coord|56.331063|27.340947|display=inline}} | vaid = 5828 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165778 | label = ''[[:d:Q55165778|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.331692970261 | long = 27.341825660074 | p625 = {{Coord|56.331693|27.341826|display=inline}} | vaid = 5829 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165787 | label = ''[[:d:Q55165787|Zvanu tornis un vārti]]'' | name = Zvanu tornis un vārti | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.330924286573 | long = 27.339408372909 | p625 = {{Coord|56.330924|27.339408|display=inline}} | vaid = 8325 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165407 | label = ''[[:d:Q55165407|Zuiču senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Zuiču senkapi (Kara kapi) | municipality = Zuiči | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.684574155075 | long = 27.226061244388 | p625 = {{Coord|56.684574|27.226061|display=inline}} | vaid = 1972 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zui%C4%8Di }} {{monument | qid = Q55166010 | label = ''[[:d:Q55166010|Zvejsalu apmetne]]'' | name = Zvejsalu apmetne | municipality = Zvejsola | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.702059041438 | long = 26.883584794533 | p625 = {{Coord|56.702059|26.883585|display=inline}} | vaid = 2040 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zvejsola }} {{monument | qid = Q55165422 | label = ''[[:d:Q55165422|Jāņsalu senkapi (Ivanov ostrov)]]'' | name = Jāņsalu senkapi (Ivanov ostrov) | municipality = Černoste | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Černostes ezera R krastā | lat = 56.278611933178 | long = 27.130115046791 | p625 = {{Coord|56.278612|27.130115|display=inline}} | vaid = 1978 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cernoste_(Feima%C5%86u_pagasts) }} {{monument | qid = Q15218853 | label = [[Dukstigala katoļu baznīca|Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca]] | name = Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Dukstigalā | lat = 56.37944444 | long = 27.41555556 | p625 = {{Coord|56.379444|27.415556|display=inline}} | image = %C4%8Cornajas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202004-08-05%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Čornaja | vaid = 5803 | wikipediauri = Dukstigala_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1776. 1947. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165334 | label = [[Balteņu pilskalns]] | name = Balteņu pilskalns | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Balteņos | lat = 56.390060488495 | long = 27.479046901087 | p625 = {{Coord|56.39006|27.479047|display=inline}} | vaid = 1973 | wikipediauri = Balte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165340 | label = ''[[:d:Q55165340|Balteņu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Balteņu senkapi (Kara kapi) | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Balteņos | lat = 56.387472470043 | long = 27.465239678825 | p625 = {{Coord|56.387472|27.46524|display=inline}} | vaid = 1974 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165347 | label = [[Ladušu pilskalns|Ladušu pilskalns (Gorodok)]] | name = Ladušu pilskalns (Gorodok) | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Ladušiem un Lociem | lat = 56.370944918585 | long = 27.376438576938 | p625 = {{Coord|56.370945|27.376439|display=inline}} | vaid = 1976 | wikipediauri = Ladu%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165588 | label = ''[[:d:Q55165588|Čudarānu senkapi]]'' | name = Čudarānu senkapi | municipality = Čudarāni | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = uz Z no Čudarānu ezera | lat = 56.668359618973 | long = 27.409158526719 | p625 = {{Coord|56.66836|27.409159|display=inline}} | vaid = 1996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cudar%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165943 | label = ''[[:d:Q55165943|Ašu sila apmetne]]'' | name = Ašu sila apmetne | municipality = Īdeņa | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.7343673325 | long = 26.933889326475 | p625 = {{Coord|56.734367|26.933889|display=inline}} | vaid = 2036 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAde%C5%86a }} {{monument | qid = Q55165946 | label = [[Īdeņas pilskalns|Ideņu pilskalns]] | name = Ideņu pilskalns | municipality = Īdeņa | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.747990740079 | long = 26.944766793052 | p625 = {{Coord|56.747991|26.944767|display=inline}} | vaid = 2037 | wikipediauri = %C4%AAde%C5%86as_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAde%C5%86a }} {{monument | qid = Q55165601 | label = ''[[:d:Q55165601|Ivānu senkapi (Zviedru kapi, Kara kalns)]]'' | name = Ivānu senkapi (Zviedru kapi, Kara kalns) | municipality = Īvoni | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.619200331208 | long = 27.317736800874 | p625 = {{Coord|56.6192|27.317737|display=inline}} | vaid = 1997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ivoni }} {{monument | qid = Q55165860 | label = ''[[:d:Q55165860|Škrabu senkapi I,II]]'' | name = Škrabu senkapi I,II | municipality = Škrjabi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.281009706954 | long = 27.477606448087 | p625 = {{Coord|56.28101|27.477606|display=inline}} | vaid = 2017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0krjabi_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165573 | label = ''[[:d:Q55165573|Žagatu senkapi]]'' | name = Žagatu senkapi | municipality = Žogotas | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rēzeknes upes labajā krastā | lat = 56.675419382014 | long = 27.013452150842 | p625 = {{Coord|56.675419|27.013452|display=inline}} | vaid = 1992 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDogotas_(Gaigalavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165604 | label = ''[[:d:Q55165604|Žagatu senkapi II]]'' | name = Žagatu senkapi II | municipality = Žogoti | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.676958360281 | long = 27.433065680316 | p625 = {{Coord|56.676958|27.433066|display=inline}} | vaid = 1998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDogoti }} {{monument | qid = Q55165609 | label = ''[[:d:Q55165609|Žagatu senkapi I]]'' | name = Žagatu senkapi I | municipality = Žogoti | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Gailumu ezera A krastā | lat = 56.676786020964 | long = 27.433288040718 | p625 = {{Coord|56.676786|27.433288|display=inline}} | vaid = 1999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDogoti }} {{monument | qid = Q55166294 | label = ''[[:d:Q55166294|Žerkļu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi)]]'' | name = Žerkļu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi) | municipality = Žērkļi | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.214495982647 | long = 27.222920007437 | p625 = {{Coord|56.214496|27.22292|display=inline}} | vaid = 2052 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDierk%C4%BCi }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Rēzekne Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Rēzeknes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rēzeknes novads]] o6nozkdgkkdizlf1fzb76pwvkkrxkka 0 246608 4531361 4389763 2026-10-03T09:31:07Z Silraks 36716 4531361 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Osēra | official_name = ''Auxerre'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Auxerre 001.JPG | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = Blason de la ville de Auxerre (Yonne).svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Francija#Burgundija-Franškontē#Jona | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Burgundija-Franškontē]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = [[Jona (departaments)|Jona]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 49.95 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 35534 | population_urban = | population_metro = 92937 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 47 | latm = 48 | lats = | latNS = N | longd = 3 | longm = 34 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 89000, 89290 | elevation_footnotes = | elevation_m = 93–217 | website = {{URL|http://www.auxerre.com/}} | footnotes = }} '''Osēra''' ({{val|fr|Auxerre}}, {{izrunā|oˈsɛʁ}}) ir pilsēta [[Francija|Francijā]], [[Burgundija-Franškontē|Burgundijas-Franškontē]] reģionā. Osēra ir [[Jona (departaments)|Jonas]] departamenta administratīvais centrs. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 35,5 tūkstoši iedzīvotāju. Tā atrodas [[Jona (upe)|Jonas]] upes krastos. Osērā bāzējas futbola klubs ''[[AJ Auxerre]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Burgundijas-Franškontē pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burgundijas-Franškontē pilsētas]] gfk8jp3ciglh0vtg3jz7qkqw1trmmqt 0 260386 4531227 3977970 2026-10-02T20:41:06Z Pirags 3757 stila uzlabojumi 4531227 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Vasilijs Žukovskis | vārds_orig = ''Васи́лий Андре́евич Жуко́вский'' | attēls = Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1783 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 9 | dz_vieta = Mišenska, [[Tulas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>([[Beļovas rajons]], [[Tulas apgabals]], {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1852 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 24 | m_vieta = [[Bādenbādene]]<br>([[Bādene-Virtemberga]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, tulkotājs, literatūras kritiķis |rakstīšanas valoda = [[krievu valoda]] | periods = [[19. gadsimts]] | žanri = [[elēģija]], [[romance]], [[dziesma]], [[balāde]] | temati = | lit virzieni = [[romantisms]], [[sentimentālisms]] |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Vasilijs Žukovskis''' ({{val|ru|Васи́лий Андре́евич Жуко́вский}}; dzimis {{dat|1783|2|9}}, miris {{dat|1852|4|27}}) bija [[krievi|krievu]] dzejnieks, tulkotājs un kritiķis. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1783. gada 9. februārī [[Tula]]s guberņā kā muižnieka Afanasija Buņina un turku karagūsteknes Salhas ārlaulības dēls. Viņu formāli adoptēja ģimenes draugs Andrejs Žukovskis. Uzauɡa kopā ar Buņinu bērniem, pēc Buņina nāves zēnu audzināja viņa atraitne un meitas. Pirmo lugu viņš uzrakstīja 11 gadu vecumā, un to nospēlēja ģimenes un draugu bērni. No 1797. līdz 1801. gadam mācījās muižnieku pansiona humanitārajā nodaļā, pēc tam strādāja ierēdņa darbu, aizsūtīja "Eiropas vēstnesī" [[Karamzins|Karamzinam]] dzejoli "Lauku kapsēta". Dzejoli iespieda un atsauksmes bija ļoti labas. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā virspavēlnieks [[Mihails Kutuzovs|Kutuzovs]] viņu ieskaitīja savā kancelejā, šajā laikā tapa patriotiskais dzejolis "Dziesminieks krievu kareivju nometnē", ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] par patriotiskajām dzejām viņam piešķīra mūža pensiju. Žukovskis līdz 1837. gadam bija troņmmantnieka [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] un viņa divu māsu skolotājs. Būdams augstu vērtēts galmā, Žukovskis atbalstīja [[Puškins|Puškinu]], [[Gogolis|Gogoli]], [[Tarass Ševčenko|Ševčenko]], [[Jazikovs|Jazikovu]]. 1837. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā, pēc atvaļināšanas viņš devās uz ārzemēm atpūsties, taču palika tur līdz mūža galam. 1842. gadā viņš apprecējās ar sava drauga, netālu no [[Valka]]s dzimušā mākslinieka [[Gerhards fon Reiterns|G. Reiterna]] 19 gadus veco meitu Elizabeti. Pēdējos savas dzīves gadus Žukovskis pavadīja sievas dzimtenē, audzinot meitu un dēlu, rakstot un tulkojot daudzas bērniem domātas teikas un pasakas. Miris 1852. gadā [[Bādenbādene|Bādenbādenē]], apglabāts Aleksandra Ņevska kapos. == Darbi == [[Krievijas Impērija]]s himnas "[[Dievs, sargi Caru!]]" vārdu autors. Žukovska slavenākais darbs ir dzejas darbs "Undīne", kas ir veidots pēc rakstnieka [[Frīdrihs de la Mots-Fukē|de la Mota-Fukē]] stāsta, tulkoja krieviski [[Homērs|Homēru]], [[Firdousī]], [[Gēte|Gēti]], [[Frīdrihs Šillers|Šilleru]] un [[Džordžs Gordons Bairons|Baironu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žukovskis, Vasilijs}} [[Kategorija:1783. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1852. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu dzejnieki]] [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievu atdzejotāji]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Romantisms]] [[Kategorija:Tulas apgabalā dzimušie]] q1bbhoeo9bgrpthkf7yg6r0hkzli4w6 4531228 4531227 2026-10-02T20:42:33Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4531228 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Vasilijs Žukovskis | vārds_orig = ''Васи́лий Андре́евич Жуко́вский'' | attēls = Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1783 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 9 | dz_vieta = Mišenska, [[Tulas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>([[Beļovas rajons]], [[Tulas apgabals]], {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1852 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 24 | m_vieta = [[Bādenbādene]]<br>([[Bādene-Virtemberga]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, tulkotājs, literatūras kritiķis |rakstīšanas valoda = [[krievu valoda]] | periods = [[19. gadsimts]] | žanri = [[elēģija]], [[romance]], [[dziesma]], [[balāde]] | temati = | lit virzieni = [[romantisms]], [[sentimentālisms]] |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Vasilijs Žukovskis''' ({{val|ru|Васи́лий Андре́евич Жуко́вский}}; dzimis {{dat|1783|2|9}}, miris {{dat|1852|4|27}}) bija [[krievi|krievu]] dzejnieks, tulkotājs un kritiķis. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1783. gada 9. februārī [[Tula]]s guberņā kā muižnieka Afanasija Buņina un turku karagūsteknes Salhas ārlaulības dēls. Viņu formāli adoptēja ģimenes draugs Andrejs Žukovskis. Uzauɡa kopā ar Buņinu bērniem, pēc tēva nāves zēnu audzināja viņa atraitne un meitas. Pirmo lugu viņš uzrakstīja 11 gadu vecumā, un to nospēlēja ģimenes un draugu bērni. No 1797. līdz 1801. gadam mācījās muižnieku pansiona humanitārajā nodaļā, pēc tam strādāja ierēdņa darbu, aizsūtīja "Eiropas vēstnesī" [[Karamzins|Karamzinam]] dzejoli "Lauku kapsēta". Dzejoli iespieda un atsauksmes bija ļoti labas. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā virspavēlnieks [[Mihails Kutuzovs|Kutuzovs]] viņu ieskaitīja savā kancelejā, šajā laikā tapa patriotiskais dzejolis "Dziesminieks krievu kareivju nometnē", ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] par patriotiskajām dzejām viņam piešķīra mūža pensiju. Žukovskis līdz 1837. gadam bija troņmmantnieka [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] un viņa divu māsu skolotājs. Būdams augstu vērtēts galmā, Žukovskis atbalstīja [[Puškins|Puškinu]], [[Gogolis|Gogoli]], [[Tarass Ševčenko|Ševčenko]], [[Jazikovs|Jazikovu]]. 1837. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā, pēc atvaļināšanas viņš devās uz ārzemēm atpūsties, taču palika tur līdz mūža galam. 1842. gadā viņš apprecējās ar sava drauga, netālu no [[Valka]]s dzimušā mākslinieka [[Gerhards fon Reiterns|G. Reiterna]] 19 gadus veco meitu Elizabeti. Pēdējos savas dzīves gadus Žukovskis pavadīja sievas dzimtenē, audzinot meitu un dēlu, rakstot un tulkojot daudzas bērniem domātas teikas un pasakas. Miris 1852. gadā [[Bādenbādene|Bādenbādenē]], apglabāts Aleksandra Ņevska kapos. == Darbi == [[Krievijas Impērija]]s himnas "[[Dievs, sargi Caru!]]" vārdu autors. Žukovska slavenākais darbs ir dzejas darbs "Undīne", kas ir veidots pēc rakstnieka [[Frīdrihs de la Mots-Fukē|de la Mota-Fukē]] stāsta, tulkoja krieviski [[Homērs|Homēru]], [[Firdousī]], [[Gēte|Gēti]], [[Frīdrihs Šillers|Šilleru]] un [[Džordžs Gordons Bairons|Baironu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žukovskis, Vasilijs}} [[Kategorija:1783. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1852. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu dzejnieki]] [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievu atdzejotāji]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Romantisms]] [[Kategorija:Tulas apgabalā dzimušie]] bw6np30n0ln7r6z9a7fnlt5fmlhseqt 0 263372 4531293 4529986 2026-10-03T06:11:19Z Biafra 13794 /* Ģimene */ pap. 4531293 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jūlija Stepaņenko | vārds_orģ = | attēls = Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg | att_izm = | mazs_att = | apraksts = Jūlija Stepaņenko 2019. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = [[Laimdota Straujuma]], [[Māris Kučinskis]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/31490-julija-stepanenko/|title=2025. gada pašvaldības domes vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|11||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ukrainiete]]<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/julija-stepanenko Jūlija Stepaņenko] 14. Saeimas vēlēšanas</ref> | partija = * [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) * [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021) * [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022) * [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]] | bērni = 4 bērni | profesija = [[juriste]], [[advokāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvija]]s [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. Bijusi [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]" biedre un Saeimā darbojās kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" un partijā "[[Latvija pirmajā vietā]]" (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas "Latvija pirmajā vietā" Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}</ref> Šobrīd darbojas partijas "[[Suverēnā vara]]" valdē un ir [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte. == Dzīvesgājums == Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā matemātikas skolotājas ģimenē, tēvs drīz pēc Jūlijas dzimšanas pametis ģimeni. Izaugusi [[Pierīga|Pierīgā]], nodarbojās ar dejošanu un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], klausījusies klasisko mūziku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}</ref> 1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.<ref name="cvk12s">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}</ref> Strādāja uzņēmumā "[[Latvijas Finieris]]" par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> == Politiskā darbība == [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju "[[Gods kalpot Rīgai]]". Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}</ref> Viņa atbalstīja likumdošanas iniciatīvas par vecāku tiesībām, atbalstu ģimenēm, nodokļu atmaksu par interešu izglītību un valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://julijastepanenko.lv/manas-iniciativas/|title=MANS DARBS SAEIMĀ|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2022-09-23|language=lv}}</ref> 2018. gada rudenī J. Stepaņenko [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru (12 154 plusi un 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title="Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}</ref> Vēl nesākoties Saeimas darbam, viņa izstājās no "Saskaņas" frakcijas, bet noslēdza vienošanos par turpmāko sadarbību un darbojās Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}</ref> 13. Saeimā viņa bija viena no Saeimas sēdēs visvairāk debatējušiem deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/gobzems-valainis-un-stepanenko-aktivakie-debatetaji-saeimas-rudens-sesija/|title=Gobzems, Valainis un Stepaņenko – aktīvākie debatētāji Saeimas rudens sesijā|last=LETA|first=|website=tv3.lv|access-date=2022-09-23|date=2019-12-27|language=lv|archive-date=2022-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220923215958/https://zinas.tv3.lv/latvija/gobzems-valainis-un-stepanenko-aktivakie-debatetaji-saeimas-rudens-sesija/}}</ref> 2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem izstājās no partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM</ref> 2021. gada 8. janvārī J. Stepaņenko bija viena no politiskās partijas "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] bija tās līdzpriekšsēdētāja. Jūnija beigās no partijas izstājās.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/julija-stepanenko/|title=Jūlija Stepaņenko|website=Puaro.lv|access-date=2022-09-23|date=2022-09-12|language=lv}}</ref> 2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" dibinātāja un [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Tika plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref name=":0" /> 2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ atstādināja no darba Saeimā, kaut arī Saeimas opozīcijas pārstāvji brīdināja, ka šāda norma varētu konfliktēt ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}</ref> 2022. gada 7. jūnijā [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesas]] 2. kolēģija pēc J. Stepaņenko konstitucionālās sūdzības ierosināja lietu “Par likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam” 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un 101. panta pirmajai daļai”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-saeimas-deputatu-pienakumu-vakcineties-pret-covid-19/|title=Ierosināta lieta par Saeimas deputātu pienākumu vakcinēties pret Covid-19|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-09-23|date=2022-06-08|language=lv|archive-date=2022-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220923233231/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-saeimas-deputatu-pienakumu-vakcineties-pret-covid-19/}}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]", jo viņas nepievienojās partijas nosodījumam par Krievijas sākto karu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/|title=No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=https://jauns.lv|access-date=2024-05-12|date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko iestājās partijā "[[Suverēnā vara]]" un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}</ref> pārņemot amatu no vīra [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslava Stepaņenko]].<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi</ref> Kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta pašvaldībā no partiju "Suverēnā vara" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta. == Ģimene == J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru<ref name=":1" /> juristu, politiķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru Vjačeslavu Stepaņenko.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180208190314/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes |date={{dat|2018|02|08||bez}} }} TVnet</ref> Ģimenē ir četri bērni.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Arī vecākais dēls Daniels Stepaņeko darbojas politikā. Māte matemātikas skolotāja. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodā. Viņas tēvs Sergejs Fedotovs izceļojis no Latvijas, dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un ir uzņēmējs, [[Solņečnogorska]]s celtniecības uzņēmumu grupas "Forma" dibinātājs. Sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga karam Ukrainā]], viņa uzņēmums "Forma ŽBI" paziņoja par "pūķa zobu" un tetrapodu ražošanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2026-ltv-politikes-stepanenko-teva-buvniecibas-uznemuma-krievijas-velesanu-kampanas-laika-viesojies-ierocu-tirgotajs-buts.a664477/ LTV: Politiķes Stepaņenko tēva būvniecības uzņēmumā Krievijas «vēlēšanu» kampaņas laikā viesojies ieroču tirgotājs Buts] lsm.lv 23.09.2026</ref> Finansiāli atbalstījis meitu ar ievērojamiem dāvinājumiem. 2026. gada septembrī iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2026-stepanenko-tevs-fedotovs-par-puka-zobiem-krievijas-armijai-mums-iedeva-nelielu-pasutijumu.a664706/|title=Stepaņenko tēvs Fedotovs par «pūķa zobiem» Krievijas armijai: Mums iedeva nelielu pasūtījumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-25|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Rīgas dome 2025}} {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Gods kalpot Rīgai!" politiķi]] [[Kategorija:"Likums un kārtība" politiķi]] [[Kategorija:"Latvija pirmajā vietā" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] ox01818fmy6mrdkznk54hqwtkis7y0n 0 266272 4531084 4204031 2026-10-02T16:05:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531084 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}} {{jāuzlabo|jāsalabo saišu formatējums; jāpapildina ievads, nav skaidrs, par kuru valsti ir runa}} '''Valsts reģistrācijas apliecība''' ir oficiāls dokuments, kas apstiprina, ka prece ir izturējusi valsts reģistrācijas procedūru un apliecinājusi pilnīgu atbilstību [[Eirāzijas Ekonomiskās kopienas Muitas savienība|Muitas savienības]] sanitārhigiēniskajām normām. Šis dokuments tiek izsniegts gan Muitas savienībā, gan ārpus tās ražotām precēm. Valsts reģistrācija aizstāj sanitārepidemioloģisko ekspertīzi no [[2010.]] gada [[1. jūlijs|1. jūlija]]. == Valsts reģistrācijas procedūrai pakļautā produkcija == Saskaņā ar "Rospotrebnadzor" 2010. gada 20. jūlija pavēli Nr. 290 "Par teritoriālo institūciju veiktu produkcijas valsts reģistrāciju" ar 2011. gada 19. septembra grozījumiem valsts reģistrācijas apliecība obligāti ir jāsaņem precēm, kas minētas Muitas savienības komisijas 2010. gada 28. maija lēmumā Nr. 299. Tajā ir ietvertas šādas produktu kategorijas: * minerālūdens, dzeramais ūdens pudelēs, kā arī alkoholiskie un tonizējošie dzērieni; * kosmētika un sadzīves ķīmija; * izstrādājumi, kas nonāk tiešā saskarē ar pārtikas produktiem (izņemot traukus, galda piederumus un tehnoloģiskās iekārtas); * produkti, kas satur [[Ģenētiski modificēti organismi|ģenētiski modificētus organismus]]; * bērnu un pieaugušo personīgās higiēnas priekšmeti, tostarp mutes dobuma kopšanas līdzekļi; * bērnu pārtikas produkti pirmsskolas un skolas vecuma bērniem (no 3 līdz 14 gadiem); * bērnu līdz trīs gadu vecumam sadzīves priekšmeti; * krāsas, lakas, mastikas, gruntis, špakteles, tepes un emaljas, kā arī ūdens sagatavošanas tehniskie līdzekļi; * cilvēkam potenciāli bīstami preparāti, kas ir izgatavoti no potenciāli bīstamām ķīmiskām un bioloģiskām vielām. == Valsts reģistrācijas apliecības noformēšanas kārtība == Valsts reģistrācijas apliecība tiek izdota ''[[Rospotrebnadzor]]'' akreditētos sertifikācijas centros. Lai to saņemtu, ražotājs vai piegādātājs iesniedz valsts noteikta parauga pieteikumu, kā arī pievieno nepieciešamo dokumentu paketi un produkcijas paraugus. Dokumenti, kas ir nepieciešami Muitas savienības teritorijā ražotām precēm: * to dokumentu kopijas, ar kuriem saskaņā tiek izgatavota produkcija; * ražotāja rakstisks paziņojums, ka izgatavotā produkcija atbilst to dokumentu prasībām, ar kuriem saskaņā tā tiek izgatavota; * ražotāja dokuments par kontrolējamo preču izmantošanu; * pieteicēja apstiprinātas etiķešu kopijas; * paraugu atlases akts; * ražotāja deklarācija par [[ģenētiski pārveidoti organismi|ģenētiski pārveidotu organismu]], [[Nanomateriāli|nanomateriālu]], [[Hormoni|hormonu]] un [[Pesticīdi|pesticīdu]] klātbūtni pārtikas produktos; * ekspertu atzinumi; * izraksts no Valsts vienotā juridisko personu reģistra vai Valsts vienotā individuālo uzņēmēju reģistra tiek nodrošināts, izmantojot starpinstitūciju elektroniskās mijiedarbības sistēmu. Papildu dokumenti, kas ir nepieciešami ārpus Muitas savienības izgatavotām precēm:<ref>Роспотребнадзор. Порядок выдачи свидетельств о государственной регистрации продукции.</ref> * valsts, kurā ir ražota bioloģiski aktīvā pārtikas piedeva, pārtikas piedeva, [[Dezinfekcija|dezinfekcijas]] (dezinsekcijas, deratizācijas) līdzeklis vai kosmētika, kompetento veselības aizsardzības institūciju dokumenta, kas apstiprina drošību un atļauj šī produkta brīvu apriti izgatavotāja (ražotāja) valsts teritorijā, kopija, kas ir apliecināta saskaņā ar tās puses tiesību aktiem, kur notiek reģistrācija, vai ražotāja informācija, ka šāda dokumenta noformēšana nav nepieciešama; * kontrolējamo preču paraugu ievešanu Muitas savienības muitas teritorijā apstiprinošu dokumentu kopijas, kas ir apliecinātas saskaņā ar tās puses tiesību aktiem, kur notiek valsts reģistrācija. Valsts reģistrācijas apliecības tiek izdotas uz valsts parauga aizsargātām veidlapām. Dokumentam nav noilguma termiņa, un to var izdot tikai vienam preces veidam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Saites == * [http://77.rospotrebnadzor.ru/ "Rospotrebnadzor"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141221185733/http://77.rospotrebnadzor.ru/ |date={{dat|2014|12|21||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20160304214425/http://rostestlatvia.com/ru/state-registration/ Valsts reģistrācijas apliecība] [[Kategorija:Dokumenti]] [[Kategorija:Muita]] cxu3co9k25enlm59qzgalvbhloqot8b 0 275344 4531156 4397685 2026-10-02T17:42:19Z Olgerts V 41522 noformējums 4531156 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Asītes iela |attēls = Asītes iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q20399275 | zoom= 15}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 225 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Asītes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņos]]. Iela sākas krustojumā ar [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Tēriņu iela|Tēriņu ielu]], nekrustojot citas ielas. Kopējais ielas garums ir 225 metri,<ref name="opendata-riga"/> tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā ir savrupmāju apbūve, atrodas arī [[sākumskola]] un pirmsskolas izglītības iestāde "Mazulītis Rū", kā arī autopiekabju tirdzniecības un nomas laukums. Iela nosaukta [[Asīte]]s — ciema [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]] — vārdā. == Ielu savienojumi == Asītes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] (T veida krustojums) * [[Tēriņu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9215|24.0752|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] gxi0tupd6t0rxln6cqz2mjoa24910lv 0 280124 4531368 4513457 2026-10-03T09:46:23Z ~2026-53364-68 151261 /* */ 4531368 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sīms Kallass | vārds_orģ = ''Siim Kallas'' | attēls = Siim Kallas, arvamusfestival 2014 (2).jpg | amats = [[Igaunijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2002|1|28|N}} | term_beigas = {{dat|2003|4|10|N}} | prezidents = [[Arnolds Rītels]] | priekštecis = [[Marts Lārs]] | pēctecis = [[Juhans Partss]] | dzim_dati = {{dat|1948|10|2}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tallina|td=Igaunija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|08|22|1948|10|2}} | mir_vieta = | tautība = [[igauņi|igaunis]] | partija = [[Igaunijas Reformu partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Tartu Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | bērni = [[Kaja Kallasa]] }} '''Sīms Kallass''' ({{val|et|Siim Kallas}}; dzimis {{dat|1948|10|2}} [[Tallina|Tallinā]], miris [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augustā]]) bija [[Igaunija]]s politiķis, kurš no 2010. līdz 2014. gadam bija [[Eiropas Savienības komisārs]] ar atbildību par transportu. Pirms tam, no 2004. līdz 2009. gadam viņš bija Eiropas Savienības komisārs ar atbildību par administratīvajām lietām, auditu un cīņu ar krāpniecību. Abās [[Barozu komisija|Barozu komisijās]] viņš bija arī viceprezidents. Iepriekš Kallass ir bijis arī [[Igaunijas premjerministrs]], finanšu ministrs, ārlietu ministrs, [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] un [[Rīgikogu]] deputāts. Viņš aktīvi iesaistījies Igaunijas valsts atjaunošanā. Kallass pārstāvēja [[liberālisms|liberālo]] brīvā tirgus [[Igaunijas Reformu partija|Igaunijas Reformu partiju]], iepriekš bijis tās līderis. Kallass bijis arī ''[[Liberal International]]'' viceprezidents. == Personīgā dzīve == Kallas pārzināja igauņu, angļu, krievu, somu, vācu un franču valodu. Precējies ar Kristi Kallasu; ģimenē dēls un meita [[Kaja Kallasa|Kaja]], [[Eiropas Savienība]]s augstā ārējās un drošības politikas pārstāve, [[Igaunijas premjerministre]] (2021—2024), bijusī [[Rīgikogu]] un [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunijas-jaunajai-premjerministrei-kallasai-jaatjauno-valsts-reputacija.a390307/|title=Igaunijas jaunajai premjerministrei Kallasai jāatjauno valsts reputācija|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-26|language=lv}}</ref> Kallasa priekštečiem ir igauņu, latviešu un [[baltvāci|baltvācu]] izcelsme,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ekspress.delfi.ee/a/69063295|title=Siim Kallas: "'Minu vanaema oli lätlane? Väga huvitav!"'|website=Eesti Ekspress|access-date=2023-02-16|language=et}}</ref> viņa mātes vectēvs Jānis Būmeisters (1862 - 1941) bija dzimis Latvijā.<ref>[https://www.geni.com/people/Jannis-Johann-Buhmeister/6000000008604243423 geni.com]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://ec.europa.eu/avservices/2010/mediaGallery.cfm?&gallery=yes&sitelang=en#3108 Sīms Kallass, oficiālā mediju galerija] * [http://www.reform.ee Igaunijas Reformu partija] {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kallass, Sīms}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Igaunijas politiķi]] [[Kategorija:Igaunijas premjerministri]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] jerlsyeyd8e2rnnk67jlq123ufvt6z3 0 281748 4531078 4527432 2026-10-02T15:55:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531078 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija | logo = | logo_size = 100px | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Zvaigžņu iela (Valmiera)|Zvaigžņu iela]] 4, [[Valmiera]], [[Valmieras novads]] LV-4201, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57 | latm = 31 | lats = 48 | latNS = N | longd = 25 | longm = 25 | longs = 36 | longEW = E | established = 1971 | headmaster = Ilva Lakuča | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 607 (2022) | language = latviešu | revenue = | homepage = {{url|https://www.vpvg.edu.lv/}} }} '''Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija (VPVĢ)''' ir 1971. gadā dibināta<ref name="Par VPĢ">[http://www.vpg.edu.lv/par-skolu// Par VPĢ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150501134739/http://vpg.edu.lv/par-skolu/ |date={{dat|2015|05|01||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://vpg.edu.lv/par-skolu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2015|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150501134739/http://vpg.edu.lv/par-skolu/}}, www.vpg.edu.lv, {{dat|2015|4|20|SK}}</ref> vispārējās vidējās izglītības [[skola|mācību iestāde]] Zvaigžņu ielā 4, [[Valmiera|Valmierā]].<ref>[http://vpg.edu.lv/kontakti// VPĢ kontakti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150114065056/http://vpg.edu.lv/kontakti/ |date={{dat|2015|01|14||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://vpg.edu.lv/kontakti/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|04|20||bez}} |archive-date={{dat|2015|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150114065056/http://vpg.edu.lv/kontakti/}}, www.vpg.edu.lv,{{dat|2015|4|20|SK}}</ref> Valsts ģimnāzijas statuss piešķirts ar 2019./2020. mācību gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/3560-valmieras-pargaujas-gimnazijai-pieskir-valsts-gimnazijas-statusu |title=Izglītības ministrija: Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai piešķir valsts ģimnāzijas statusu |access-date={{dat|2020|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200318193131/https://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/3560-valmieras-pargaujas-gimnazijai-pieskir-valsts-gimnazijas-statusu }}</ref> VPVĢ, sākot ar 10. klasi, ir iespējams mācīties 4 dažādos novirzienos: vispārizglītojošā virziena programmā (padziļināta [[angļu valoda]]); matemātikas, dabas zinību un tehnikas virziena programmā - dabas zinības; matemātikas, dabas zinību un tehnikas virziena programmā — matemātika un datorika; humanitārā un sociālā virziena programmā (padziļināta vēsture, politika, svešvalodas). Humanitārā un sociālā virziena programmā ir iespēja mācīties arī [[norvēģu valoda|norvēģu valodu]].<ref>[http://www.valmiera.lv/zina/izglitiba/valmieras-pargaujas-gimnazija-izsludina-uznemsanu-10-klases-0 Uzņemšana VPĢ]{{Novecojusi saite}}, www.valmiera.lv, {{dat|2015|4|20|SK}}</ref> == Skolas vēsture == === Valmieras 4. vidusskola (1971—1996) === 1968. gadā tika uzsākta jaunas Valmieras vidusskolas būvniecība. 1971. gadā tajā mācības uzsāka apmēram 1000 audzēkņu. Skolas pirmais nosaukums bija [[Valmieras 4. vidusskola]] un par tās pirmo direktoru kļuva Vidulis Vīksne. 1974. gadā skolā uzsāka auto vadīšanas apmācību, 1975. gadā atklāja peldbaseinu. 1989. gadā tika atklāta [[Valmieras 2. vidusskola]], uz kuru pārgāja mācīties krievu plūsmas skolēni. 1990. gadā par skolas direktoru kļuva Ivars Šteindāls, kurš pirms tam bija militārās apmācības un fizkultūras skolotājs. 1991. gada 5. maijā tika iesvētīts skolas jaunais karogs, 12. oktobrī tika atzīmēta skolas 20. dzimšanas diena, kam par godu atklāja piemiņas akmeni ar uzrakstu "Tas spēs, kas uzdrīkstēsies" ([[Plūdonis]]). 1993. gadā pabeidza celt darbmācības korpusu. 1995. gadā par skolas 3. direktoru kļuva Uldis Ābeltiņš, kurš iepriekš skolā pasniedzis fiziku. 25. oktobrī iznāca skolas avīzes "Pēda" pirmais numurs.<ref name="Par VPĢ" /> === Valmieras Pārgaujas ģimnāzija (1996—2019), Valsts ģimnāzija kopš 2019 === 1996. gadā Valmieras 4. vidusskola tika sadalīta 2 daļās — Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un [[Valmieras Pārgaujas sākumskola|Valmieras Pārgaujas sākumskolā]]. 1997. gadā tika uzsākta draudzība ar Dālenas vidusskolu Norvēģijā. Pateicoties šai sadarbībai, skolā ir iespēja apgūt norvēģu valodu. 1998. gadā tika uzsākta draudzība ar Solnas ģimnāziju Zviedrijā. 2000. gadā tika izveidota skolas mājaslapa un skolas informatīvais centrs. Tika veikta arī skolas siltināšana [[Pasaules Banka]]s projekta ietvaros. 2001. gadā, skolas 30 gadu jubilejā, tika atklāta skolas absolventu dāvana — skolas logo un uzraksts "Valmieras Pārgaujas ģimnāzija", kas apskatāms uz sienas pie skolas ieejas. 2002. gadā skola veiksmīgi uzsāka darbību kā veselību veicinoša skola. 2004. gadā skolā tika veikti uzlabojumi — bruģis pie skolas un 3. stāva gaitenī tika ieklāta jauna grīda. 2005./2006. mācību gadā skola kļuva par vācu valodas 2. pakāpes diploma bāzes skolu. 2006. gadā skola ieguva tiesības izsniegt starptautisko izglītības sertifikātu. Skola izturēja akreditāciju un svinēja savu 35. dzimšanas dienu. Par jauno skolas direktori kļuva Agita Zariņa. 2007. gadā skolā tika veikti dažādi atjauninājumi - tika atjaunota skolas aktu zāle un skolas stadions. 2008. gadā tika pabeigta futbola laukuma rekonstrukcija. Skolā sāka pielietot [[e-klase|e-klasi]]. Arī 2008. gadā skolā tika izstādīta pirmā foto izstāde. 2007./2008. mācību gada 12. klašu izlaidums. Skolu pabeidza 152 jaunieši, otrs lielākais 12. klašu izlaidums valstī. 2009. gadā norisinājās pirmais [[aerobika]]s un piramīdu festivāls Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. 2011. gadā skolā tika uzstādīts lifts, lai Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā varētu mācīties arī skolēni ar kustību traucējumiem. 2011. gada 14. oktobrī tika atklāts skolas muzejs. 2012. gada novembrī skolā durvis vēra metodiskais centrs angļu valodas skolotājiem. Tika uzsākta mācību iestādes piebūves rekonstrukcija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.vpvg.edu.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Valmieras novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Valmierā]] dm98jqbt5ljxy62d0lwbss1ug8wqd7l 10 286204 4531254 4530807 2026-10-03T02:10:10Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4531254 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> f2lwin6q8ppud6f72yscavq0qiyq8p4 0 289114 4531260 4475294 2026-10-03T03:28:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531260 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ķīpsalas iela|Ķīpsalas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ķīpsalas iela |attēls = Ķīpsalas iela pēc krustojuma ar Kaiju ielu.jpg |attēla paraksts = Ķīpsalas iela pēc krustojuma ar Kaiju ielu.<br />Skats Vanšu tilta virzienā. |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q20804092|zoom=14}} |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Ķīpsala]] |ielas garums = 800 m |atklāta = |vēst nosaukumi =Sāmu iela Sāmsalas iela |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ķīpsalas iela''' ir pilsētas nozīmes iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]], kas kalpo kā uzbrauktuve/nobrauktuve no turpat esošā [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]], virzās Ķīpsalas ziemeļu virzienā, iela beidzas krustojumā ar [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju]] un [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku ielu]], kura ir Ķīpsalas ielas turpinājums Ķīpsalas ziemeļu virzienā. Kopējais ielas garums - 800 metri, visā garumā klāta ar asfalta segumu. Sastāv no četrām braukšanas joslām, gājēju ietve izbūvēta visā garumā abās ielas pusēs. Ielā sabiedriska rakstura apbūve, kas mijas ar vairākām savrupmājām. == Ielas raksturojums == Ķīpsalas iela ir 800 metrus gara pilsētas nozīmes iela [[Ķīpsala]]s apkaimes dienvidos un tās centrālajā daļā. Tā sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]], kas kalpo kā uzbrauktuve/nobrauktuve no turpat esošā [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]], un virzās ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā kā [[asfaltbetons|asfaltēts]] ceļš. Sākumposms līdz krustojumam ar [[Āzenes iela|Āzenes ielu]] neapbūvēts, pēc šī krustojuma ielas pāra numuru pusē atrodas viesnīca „Islande Hotel”, dažas jaunuzceltas mazstāvu ddzīvojamās ēkas, kā arī piebrauktuves pie [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] fakultātēm, savukārt nepāra numuru pusē - [[Ķīpsalas peldbaseins]] un divstāvu rindu mājas. Netālu no [[Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs|Ķīpsalas starptautiskā izstāžu centra]] iela pāra numuru pusē krustojas ar [[Paula Valdena iela (Rīga)|Paula Valdena ielu]]. Turpmākajā posmā pāra numuru pusē atrodas izstāžu komplekss, nepāra numuru puse - neapbūvēta. Īsi pirms ielas beigām tā pagriežas vairāk ziemeļu virzienā. Ķīpsalas iela beidzas krustojumā ar [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju]] un [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku ielu]], kas ir Ķīpsalas ielas turpinājums Ķīpsalas ziemeļu virzienā. == Vēsture == Ielai bez nosaukuma, kas atzarojās no bijušās [[Āzenes iela]]<nowiki/>s, 1902. gadā piešķīra nosaukumu Sāmu iela (''Oeseler Strasse'', vēlāk minēta kā ''Oeselstrasse''), dažās Rīgas kartēs 20. gadsimta sākumā uzrādīta arī ar nosaukumiem Sāmusalas iela un Sāmsalas iela. 1923. gadā pārdēvēta par Ķīpsalas ielu. Sākotnēji iela ierīkota tikai posmā no bijušās [[Āzenes iela]]<nowiki/>s līdz savienojumam ar Mazo Balasta ielu (tagadējo [[Mazais Balasta dambis|Mazo Balasta dambi]]), tālāk iela turpinājās kā ceļš caur [[Ķīpsala]]<nowiki/>s pļavām līdz [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]<nowiki/>i. Līdz 1940. gadam apbūve un oficiāla numerācija tikai vienā gruntsgabalā (nr. 4). Vācu okupācijas laikā nosaukums ''Oeseler Strasse'' (Sāmsalas iela). Uzsākot [[Preses nams|Preses nama]] celtniecību, likvidēja ielas sākumposmu pie [[Balasta dambis|Balasta damb]]<nowiki/>ja. Tagadējā ielas trase, kas aiz [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]<nowiki/>s pāriet [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iel]]<nowiki/>ā, izbūvēta 20. gadsimta 70. gados. == Ielu savienojumi == Ķīpsalas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (T veida krustojums; kalpo kā uzbrauktuve/nobrauktuve no [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]]) * [[Āzenes iela]] * [[Paula Valdena iela (Rīga)|Paula Valdena iela]] / [[Sāmsalas iela]] * [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]] (ielas turpinājums Ķīpsalas ziemeļu virzienā) / [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] (nepāra numuru pusē) == Infrastruktūra == === Izstāžu kompleksi === * '''Ķīpsalas ielā 8''' atrodas [[Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs]].<ref>[http://www.rigaexpo.lv/re14/index.php/lv/kontakti Kontakti - RIGAEXPO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150708063232/http://rigaexpo.lv/re14/index.php/lv/kontakti |date={{dat|2015|07|08||bez}} }}, rigaexpo.lv</ref> === Viesnīcas === * '''Ķīpsalas ielā 2''' atrodas viesnīca „Islande Hotel”.<ref>[http://www.islandehotel.lv/lv/Contacts/ Islande Hotel kontakti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150428034128/http://www.islandehotel.lv/lv/Contacts/ |date={{dat|2015|04|28||bez}} }}, islandehotel.lv</ref> === Peldbaseini === * '''Ķīpsalas ielā 5''' atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] [[Ķīpsalas peldbaseins]].<ref>[http://baseins.rtu.lv/kontakti/ RTU Ķīpsalas peldbaseins - Kontakti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150808040702/http://baseins.rtu.lv/kontakti/# |date={{dat|2015|08|08||bez}} }}, baseins.rtu.lv</ref> === Sabiedriskais transports === 2014. gada 10. martā tika slēgts vienīgais sabiedriskā transporta maršruts uz Ķīpsalas ziemeļu daļu - 277. minibusa maršruts. Tā vietā atklāja [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57. autobusu maršrutu]] no pilsētas centra pa Vanšu tiltu līdz bijušajam minibusu galapunktam Matrožu ielā salas ziemeļos.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela – Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, rigassatiksme.lv</ref> Maršrutā iekļauta Ķīpsalas iela visā garumā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Kaiju un Zvejnieku ielas krustojumam. Darba dienās autobusi kursē tikai rīta un vakara stundās, brīvdienās - no plkst. 8:30 līdz plkst. 18:00. Vienīgās sabiedriskā transporta pieturvietas Ķīpsalas ielā atrodas iepretīm Ķīpsalas peldbaseinam. == Skatīt arī == * [[Ķīpsala]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Ķīpsalā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 7dk6l888zg8fpg3uahegycz874vl4u1 0 293347 4531012 4527241 2026-10-02T12:43:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531012 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Tunisia AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Tunisija]]s novietojums]] '''[[Tunisija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''24 vilājas''' (''wilayah''). Vilāji sīkāk iedalās '''264 distriktos''' (''mutamadiyat''), savukārt distrikti sīkāk tiek iedalīti '''municipalitātēs''' (''shaykhats'')<ref>[http://www.statoids.com/utn.html Tunisia Governorates<!-- Bot generated title -->]</ref> un sektoros (''imadats'')<ref>[http://www.tunisieindustrie.nat.tn/fr/doc.asp?mcat=12&mrub=105&msrub=204&dev=true ''Portail de l'industrie Tunisienne''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130106172919/http://www.tunisieindustrie.nat.tn/Fr/doc.asp?mcat=12&mrub=105&msrub=204&dev=true |date={{dat|2013|01|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tunisieindustrie.nat.tn/Fr/doc.asp?mcat=12&mrub=105&msrub=204&dev=true |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130106172919/http://www.tunisieindustrie.nat.tn/Fr/doc.asp?mcat=12&mrub=105&msrub=204&dev=true}}, in French</ref> == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 24 vilāji || 264 distrikti || 264 municipalitātes,<br/>2073 sektori |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=300px align=center |- | {{Image label begin|image=Tunisian Republic location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.63|y=0.20|scale=300|text=[[Arjānas vilāja|1]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.27|scale=300|text=[[Bādžas vilāja|Bādža]]}} {{Image label small|x=0.66|y=0.27|scale=300|text=[[Ben Arūsas vilāja|2]]}} {{Image label small|x=0.47|y=0.17|scale=300|text=[[Binzertas vilāja|Binzerta]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.28|scale=300|text=[[Džundūbas vilāja|Džundūba]]}} {{Image label small|x=0.30|y=0.80|scale=300|text=[[Gafsas vilāja|Gafsa]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.97|scale=300|text=[[Gābisas vilāja|Gābisa]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.53|scale=300|text=[[Kairuānas vilāja|Kairuāna]]}} {{Image label small|x=0.30|y=0.61|scale=300|text=[[Kasrainas vilāja|Kasraina]]}} {{Image label small|x=0.30|y=0.40|scale=300|text=[[Kāfas vilāja|Kāfa]]}} {{Image label small|x=0.32|y=1.11|scale=300|text=[[Kibilī vilāja|Kibilī]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.24|scale=300|text=[[Manūbas vilāja|3]]}} {{Image label small|x=0.68|y=1.06|scale=300|text=[[Medenīnas vilāja|Medenīna]]}} {{Image label small|x=0.67|y=0.58|scale=300|text=[[Mehdījas vilāja|Mehdīja]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.53|scale=300|text=[[Monastīras vilāja|Monastīra]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.25|scale=300|text=[[Nābulas vilāja|Nābula]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.73|scale=300|text=[[Sfāksas vilāja|Sfāksa]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.41|scale=300|text=[[Siljānas vilāja|Siljāna]]}} {{Image label small|x=0.46|y=0.68|scale=300|text=[[Sīdī Bū Zeidas vilāja|Sīdī Bū<br/>Zeida]]}} {{Image label small|x=0.67|y=0.47|scale=300|text=[[Sūsas vilāja|Sūsa]]}} {{Image label small|x=0.51|y=1.31|scale=300|text=[[Tatāvīnas vilāja|Tatāvīna]]}} {{Image label small|x=0.135|y=0.94|scale=300|text=[[Tauzāras vilāja|Tauzāra]]}} {{Image label small|x=0.625|y=0.245|scale=300|text=[[Tunisas vilāja|4]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.34|scale=300|text=[[Zegvānas vilāja|Zegvāna]]}} {{Image label small|x=0.10|y=1.45|scale=300|text=[[Arjānas vilāja|1 — Arjānas vilāja]]}} {{Image label small|x=0.10|y=1.50|scale=300|text=[[Ben Arūsas vilāja|2 — Ben Arūsas vilāja]]}} {{Image label small|x=0.10|y=1.55|scale=300|text=[[Manūbas vilāja|3 — Manūbas vilāja]]}} {{Image label small|x=0.10|y=1.60|scale=300|text=[[Tunisas vilāja|4 — Tunisas vilāja]]}} {{Image label end}} |} === Vilājas === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Vilāja !! Nosaukums<br/>arābu valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2014)<ref name="census">{{tīmekļa atsauce |url=http://tunisia.opendataforafrica.org/TNCD2014/tunisia-census-data-population-2014?region=1000000-tunisia |title=2014 Tunisian census data |access-date={{dat|2015|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150518094332/http://tunisia.opendataforafrica.org/TNCD2014/tunisia-census-data-population-2014?region=1000000-tunisia |archivedate={{dat|2015|05|18||bez}} }}</ref> !! Distriktu<br/> skaits !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Ariana in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Arjānas vilāja]]''' || ولاية أريانة || [[Arjāna]] || {{nts|482}} || {{nts|576088}} || 7 || TN-12 |- | [[Attēls:Beja in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Bādžas vilāja]]''' || ولاية باجة || [[Bādža]] || {{nts|3740}} || {{nts|303032}} || 9 || TN-31 |- | [[Attēls:Ben Arous in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Ben Arūsas vilāja]]''' || ولاية بن عروس || [[Ben Arūsa]] || {{nts|761}} || {{nts|631842}} || 12 || TN-13 |- | [[Attēls:Bizerte in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Binzertas vilāja]]''' || ولاية بَنزرت‎ || [[Binzerta]] || {{nts|3750}} || {{nts|568219}} || 14 || TN-23 |- | [[Attēls:Jendouba in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Džundūbas vilāja]]''' || ولاية جندوبة || [[Džundūba]] || {{nts|3102}} || {{nts|401477}} || 9 || TN-32 |- | [[Attēls:Gafsa in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Gafsas vilāja]]''' || ولاية ڨفصة || [[Gafsa]] || {{nts|7807}} || {{nts|337331}} || 11 || TN-71 |- | [[Attēls:Gabes in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Gābisas vilāja]]''' || ولاية ڨابس || [[Gābisa]] || {{nts|7166}} || {{nts|374300}} || 10 || TN-81 |- | [[Attēls:Kairouan in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Kairuānas vilāja]]''' || ‎‎ولاية قيروان || [[Kairuāna]] || {{nts|6712}} || {{nts|570559}} || 11 || TN-41 |- | [[Attēls:Kasserine in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Kasrainas vilāja]]''' || ولاية الڨصرين || [[Kasraina]] || {{nts|8260}} || {{nts|439243}} || 13 || TN-42 |- | [[Attēls:Kef in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Kāfas vilāja]]''' || ولاية الكاف || [[Kāfa]] || {{nts|4965}} || {{nts|243156}} || 11 || TN-33 |- | [[Attēls:Kebili in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Kibilī vilāja]]''' || ولاية الكاف || [[Kibilī]] || {{nts|22454}} || {{nts|156961}} || 6 || TN-73 |- | [[Attēls:Manouba in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Manūbas vilāja]]''' || ولاية منوبة || [[Manūba]] || {{nts|1137}} || {{nts|379518}} || 8 || TN-14 |- | [[Attēls:Medenine in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Medenīnas vilāja]]''' || مدنين || [[Medenīna]] || {{nts|9167}} || {{nts|479520}} || 9 || TN-82 |- | [[Attēls:Mahdia in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Mehdījas vilāja]]''' || ولاية المهدية || [[Mehdīja]] || {{nts|2966}} || {{nts|410812}} || 11 || TN-53 |- | [[Attēls:Monastir in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Monastīras vilāja]]''' || ولاية المنستير || [[Monastīra]] || {{nts|1019}} || {{nts|548828}} || 13 || TN-52 |- | [[Attēls:Nabeul in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Nābulas vilāja]]''' || ولاية نابل || [[Nābula]] || {{nts|2788}} || {{nts|787920}} || 16 || TN-21 |- | [[Attēls:Sfax in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Sfāksas vilāja]]''' || ولاية صفاقس || [[Sfāksa]] || {{nts|7545}} || {{nts|955421}} || 15 || TN-61 |- | [[Attēls:Siliana in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Siljānas vilāja]]''' ||ولاية سليانة || [[Siljāna]] || {{nts|4642}} || {{nts|223087}} || 10 || TN-34 |- | [[Attēls:Sidi Bouzid in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Sīdī Bū Zeidas vilāja]]''' || ولاية سيدي بوزيد || [[Sīdī Bū Zeida]] || {{nts|7405}} || {{nts|429912}} || 12 || TN-43 |- | [[Attēls:Sousse in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Sūsas vilāja]]''' || ولاية سوسة || [[Sūsa (Tunisija)|Sūsa]] || {{nts|2669}} || {{nts|674971}} || 15 || TN-51 |- | [[Attēls:Tataouine in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Tatāvīnas vilāja]]''' || ولاية تطاوين || [[Tatāvīna]] || {{nts|38889}} || {{nts|149453}} || 7 || TN-83 |- | [[Attēls:Tozeur in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Tauzāras vilāja]]''' || توزر || [[Tauzāra]] || {{nts|4719}} || {{nts|107912}} || 5 || TN-72 |- | [[Attēls:Tunis in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Tunisas vilāja]]''' || ولاية تونس || [[Tunisa]] || {{nts|346}} || {{nts|1056247}} || 22 || TN-11 |- | [[Attēls:Zaghouan in Tunisia.svg|60px]] || '''[[Zegvānas vilāja]]''' ||ولاية زغوان || [[Zegvāna]] || {{nts|2768}} || {{nts|176945}} || 6 || TN-22 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Tunisija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] 5uyyzb0tgqfec5hlf2g2why9rysgeoz 0 300022 4531359 4449238 2026-10-03T09:28:36Z Silraks 36716 4531359 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-France.svg|250px|thumbnail|[[Francija]]s novietojums]] '''[[Francija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''13 reģioni''' ({{val|fr|régions}}), '''5 aizjūras reģioni''' ({{val|fr|régions d'outre-mer}}), '''5 aizjūras komūnas''' ({{val|fr|collectivités d'outre-mer}}), '''1 teritorija ar speciālu statusu''' ({{val|fr|collectivité sui generis}}) un '''2 neapdzīvotās zemes'''. Reģioni sīkāk iedalās '''96 departamentos un 1 metropolē''', aizjūras reģioni — '''5 aizjūras departamentos'''. Departamentus numurē, pārsvarā alfabēta kārtībā. Šos numurus izmanto, piemēram, pasta kodiem, automašīnu reģistrācijas numuriem. Savukārt departamenti tiek iedalīti '''320 apgabalos''' ({{val|fr|arrondissements}}). Šīm teritoriālajām vienībām nav vēlētu varas orgānu. Nākamā iedalījuma vienība ir '''1995 kantoni''', kuru funkcijas ir ierobežotas. Smalkākā Francijas administratīvā vienība ir '''komūna''', kurām ir vēlēti pārvaldes orgāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.insee.fr/fr/themes/tableau.asp?reg_id=99&ref_id=t_0203R |title=Circonscriptions administratives au 1er janvier 2015 : comparaisons régionales |trans-title=Administrative constituencies of 1 January 2015: regional comparisons |language=fr |publisher=[[Institut national de la statistique et des études économiques|INSEE]] |accessdate=5 July 2015}}</ref> == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis !! 4. līmenis !! 5. līmenis |- | colspan="5"| Metropoles Francija: |- | 13 reģioni || 96 departamenti,<br />[[Lionas metropole]] || 320 apgabali || 1995 kantoni || 34826 komūnas |- | colspan="5"| Aizjūras reģioni: |- | {{karogs|Gvadelupa}}<br />{{karogs|Gviāna}}<br />{{karogs|Majota}}<br />{{karogs|Martinika}}<br />{{karogs|Reinjona}} || 5 aizjūras departamenti || 12 apgabali || 59 kantoni || 129 komūnas |- | colspan="5"| Aizjūras komūnas: |- | {{karogs|Franču Polinēzija}} || 5 administratīvie iedalījumi || 48 komūnas || || |- | {{karogs|Senbartelmī}} || || || || |- | {{karogs|Senmartēna}} || || || || |- | {{karogs|Senpjēra un Mikelona}} || 2 komūnas || || || |- | {{karogs|Volisa un Futuna}} || 3 teritoriālie apgabali || || || |- | colspan="5"| Teritorijas ar speciālu statusu: |- | {{karogs|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes}} || 5 administratīvie apgabali || || || |- | {{karogs|Jaunkaledonija}} || 3 provinces || 33 komūnas|| || |- | [[Klipertona sala]] || || || || |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == [[Attēls:French republic+EEZ without Antarctica-lv.svg|600px|thumb|Francija un aizjūras teritorijas]] {{Image label begin|image=France base map 18 regions.png|width=400|float=center}} <!-- ===== Francijas reģioni ===== -->{{Image label small|x=0.52|y=0.15|scale=400|text =[[Odefransa]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.22|scale=400| text= [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]]}} {{Image label small|x=0.50|y=0.25|scale=400|text =[[Ildefransa]]}} {{Image label small|x=0.68|y=0.26|scale=400| text= [[Grandesta]]}} {{Image label small|x=0.64|y=0.38|scale=400|text=[[Burgundija-Franškontē|Burgundija-<br/>Franškontē]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.35|scale=400|text=[[Centrs–Valdeluāra|Centrs-<br/>Valdeluāra]]}} {{Image label small|x=0.31|y=0.35|scale=400|text =[[Luāra (reģions)|Luāras<br/>Zeme]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.30|scale=400|text =[[Bretaņa]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.55|scale=400|text =[[Jaunakvitānija]]}} {{Image label small|x=0.60|y=0.53|scale=400|text=[[Overņa-Rona-Alpi|Overņa-<br/>Rona-Alpi]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.70|scale=400|text =[[Oksitānija]]}} {{Image label small|x=0.70|y=0.64|scale=400|text=[[Provansa-Alpi-Azūra krasts|Provansa-<br />Alpi-<br />Azūra krasts]]}} {{Image label small|x=0.9| y=0.83| scale=400|text=[[Korsika]]}}<!-- ===== Aizjūras reģioni ===== --> {{Image label small|x=0.07|y=0.65|scale=400|text=[[Franču Gviāna]]}} {{Image label small|x=0.02|y=0.35|scale=400|text=[[Gvadelupa]]}} {{Image label small|x=0.02|y=0.43|scale=400|text=[[Martinika]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.85|scale=400|text=[[Majota]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.85|scale=400|text=[[Reinjona]]}}<!-- ===== Citas valstis ===== -->{{Image label small|x=0.63| y=0.07|scale=400| text=[[Beļģija|<i style="color: #48A3B5">Beļģija</i>]] }} {{Image label small|x=0.735|y=0.1425|scale=400| text=[[Luksemburga|<i style="color: #48A3B5">Luksemburga</i>]] }} {{Image label small|x=0.89|y=0.2| scale=400| text=[[Vācija|<i style="color: #48A3B5">Vācija</i>]] }} {{Image label small|x=0.825|y=0.43|scale=400| text=[[Šveice|<i style="color: #48A3B5">Šveice</i>]] }} {{Image label small|x=0.88|y=0.59|scale=400| text=[[Itālija|<i style="color: #48A3B5">Itālija</i>]] }} {{Image label small|x=0.25|y=0.035|scale=400| text=[[Apvienotā Karaliste|<i style="color: #48A3B5">Apvienotā Karaliste</i>]] }} {{Image label small|x=0.45| y=0.82|scale=400| text=[[Andora|<i style="color: #48A3B5;">Andora</i>]] }} {{Image label small|x=0.21| y=0.78|scale=400| text=[[Brazīlija|<i style="color: #48A3B5;">Brazīlija</i>]] }} {{Image label small|x=0.015| y=0.705|scale=400| text=[[Surinama|<i style="color: #48A3B5;">Surinama</i>]] }} {{Image label small|x=0.36|y=0.855|scale=400| text=[[Spānija|<i style="color: #48A3B5">Spānija</i>]] }} {{Image label small|x=0.82|y=0.705|scale=400| text=[[Monako|<i style="color: #48A3B5">Monako</i>]] }}<!-- ===== Ūdens objekti ===== -->{{Image label small|x=0.25|y=0.12|scale=400| text=[[Lamanšs|<i style="color: #48A3B5">Lamanšs</i>]] }} {{Image label small|x=0.15|y=0.45|scale=400| text=[[Biskaja līcis|<i style="color: #48A3B5">Biskaja<br />līcis</i>]] }} {{Image label small|x=0.90|y=0.68|scale=400| text=[[Ligūrijas jūra|<i style="color: #48A3B5">Ligūrijas<br />jūra</i>]] }} {{Image label small|x=0.66|y=0.77|scale=400| text=[[Vidusjūra|<i style="color: #48A3B5">Vidusjūra</i>]] }} {{Image label end}} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Reģions !! Nosaukums<br />franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.insee.fr/fr/statistiques/8290669|title=Populations de référence 2022 {{!}} Insee|website=www.insee.fr|access-date=2025-09-26}}</ref>!! Departamentu<br />skaits !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Brittany in France 2016.svg|90x90px]]|| [[Attēls:Flag of Brittany (Gwenn ha du).svg|70px]]|| [[Attēls:COA fr BRE.svg|40px]]|| '''[[Bretaņa]]'''|| ''Bretagne''|| [[Renna]]|| {{nts|27208}} || {{nts|3273343}} || 4 || FR-BRE |- | [[Attēls:Bourgogne-Franche-Comté in France 2016.svg|90x90px]]|| [[Attēls:Flag of the region Bourgogne-Franche-Comté.svg|70x70px]]|| [[Attēls:Blason région fr Bourgogne-Franche-Comté.svg|44x44px]]|| '''[[Burgundija-Franškontē]]'''|| ''Bourgogne-Franche-Comté''|| [[Dižona]]|| {{nts|47783}}|| {{nts|2803977}}|| 8 || FR-BFC |- | [[Attēls:Centre-Val de Loire in France 2016.svg|90x90px]]|| [[Attēls:Flag of Centre-Val de Loire.svg|70px]]|| [[Attēls:Blason Centre-Val de Loire.svg|40px]]|| '''[[Centrs–Valdeluāra]]'''|| ''Centre-Val de Loire''|| [[Orleāna]]|| {{nts|39151}} || {{nts|2581597}}|| 6 || FR-CVL |- | [[Attēls:Grand Est in France 2016.svg|90x90px]]|| || [[Attēls:Blason du Grand Est en écu.svg|44x44px]]|| '''[[Grandesta]]'''|| ''Grand Est''|| [[Strasbūra]]|| {{nts|57433}}|| {{nts|5560079}}|| 10 || FR-GES |- | [[Attēls:Île-de-France in France 2016.svg|90x90px]]|| [[Attēls:Flag of Île-de-France.svg|70px]]|| [[Attēls:France moderne.svg|40px]]|| '''[[Ildefransa]]'''|| ''Île-de-France''|| [[Parīze]]|| {{nts|12012}} || {{nts|12271794}}|| 8 || FR-IDF |- | [[Attēls:Nouvelle-Aquitaine in France 2016.svg|90x90px]] || [[Attēls:Flag of Nouvelle-Aquitaine.svg|70x70px]] || [[Attēls:BlasonNouvelleAquitaine.svg|48x48px]] || '''[[Jaunakvitānija]]''' || ''Nouvelle-Aquitaine'' || [[Bordo]] || {{nts|84036}} || {{nts|6113384}} || 12 || FR-NAQ |- | [[Attēls:Corsica in France 2016.svg|90x90px]]|| [[Attēls:Flag of Corsica.svg|70px]] || [[Attēls:Arms of Corsica.svg|47x47px]] || '''[[Korsika]]''' || ''Corse'' || [[Ažaksjo]] || {{nts|8680}} || {{nts|351255}} || 2 || FR-20R |- | [[Attēls:Pays de la Loire in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Pays-de-la-Loire.svg|70px]] || [[Attēls:Blason région fr Pays-de-la-Loire.svg|40px]] || '''[[Luāra (reģions)|Luāra]]''' || ''Pays de la Loire'' || [[Nante]] || {{nts|32082}} || {{nts|3879216}} || 5 || FR-PDL |- | [[Attēls:Normandy in France 2016.svg|90x90px]] || [[Attēls:Haute-Normandie flag.svg|70px]] ||[[Attēls:Arms of William the Conqueror (1066-1087).svg|46x46px]]|| '''[[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]]''' || ''Normandie'' || [[Kāna (Francija)|Kāna]], [[Ruāna]] || {{nts|29906}} || {{nts|3339074}} || 5 || FR-NOR |- | [[Attēls:Hauts-de-France in France 2016.svg|90x90px]] || [[Attēls:Flag of the Region of Hauts-de-France.svg|70x70px]] || [[Attēls:Escutcheon fr region Hauts-de-France.svg|44x44px]] || '''[[Odefransa]]''' || ''Hauts-de-France'' || [[Lille]] || {{nts|31813}} || {{nts|5998916}} || 5 || FR-HDF |- | [[Attēls:Occitanie in France 2016.svg|90x90px]]|| [[Attēls:Flag of Région Occitanie (symbol only).svg|70x70px]]|| [[Attēls:Arms of the French Region of Languedoc-Roussillon.svg|47x47px]]|| '''[[Oksitānija]]''' || ''Occitanie'' || [[Tulūza]] || {{nts|72724}}|| {{nts|6080731}}|| 13 || FR-OCC |- | [[Attēls:Auvergne-Rhône-Alpes in France 2016.svg|90x90px]]|| [[Attēls:Flag of the region Auvergne-Rhône-Alpes.svg|70x70px]]|| [[Attēls:Blason Auvergne-Rhône-Alpes.svg|48x48px]]|| '''[[Overņa-Rona-Alpi]]''' || ''Auvergne-Rhône-Alpes'' || [[Liona]]|| {{nts|69711}}|| {{nts|8163884}}|| 13 || FR-ARA |- | [[Attēls:Provence-Alpes-Côte d'Azur in France 2016.svg|90x90px]]|| [[Attēls:Flag of Provence-Alpes-Cote dAzur.svg|70px]] || [[Attēls:Blason région fr Provence-Alpes-Côte d'Azur.svg|40px]] || '''[[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]''' || ''Provence-Alpes-Côte d'Azur'' || [[Marseļa]] || {{nts|31400}} || {{nts|5170312}}|| 6 || FR-PAC |} === Aizjūras reģioni === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Aizjūras reģions !! Nosaukums<br />franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2014)<ref name="pop">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.insee.fr/fr/ppp/bases-de-donnees/donnees-detaillees/estim-pop/estim-pop-reg-sexe-gca-1975-2014.xls|title=Estimation de population au 1er janvier, par région, sexe et grande classe d'âge – Année 2013|author=[[INSEE]]|accessdate=April 20, 2015|language=fr}}</ref>!! Departamentu<br />skaits !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Guadeloupe in France.svg|120px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Guadeloupe.svg|40px]] || '''[[Gvadelupa]]''' || ''Guadeloupe'' || [[Bastēra]] || {{nts|1628}} || {{nts|403750}} || 1 || FR-GP |- | [[Attēls:French Guiana in France.svg|120px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of French Guiana, according to the original displayed at the Museum Franconie, at Cayenne.svg|40px]] || '''[[Gviāna]]''' || ''Guyane'' || [[Kajenna]] || {{nts|83534}} || {{nts|250377}} || 1 || FR-GF |- | [[Attēls:Mayotte (976) in France.svg|120px]] || [[Attēls:Flag of Mayotte (Local).svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mayotte.svg|40px]] || '''[[Majota]]''' || ''Mayotte'' || [[Mamudzu]] || {{nts|374}} || {{nts|212645}} || 1 || FR-YT |- | [[Attēls:Martinique in France.svg|120px]] || [[Attēls:Flag-of-Martinique.svg|70px]] || [[Attēls:BlasonMartinique.svg|40px]] || '''[[Martinika]]''' || ''Martinique'' || [[Bastēra]] || {{nts|1128}} || {{nts|381326}} || 1 || FR-MQ |- | [[Attēls:Département 974 in France (zoom).svg|120px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries Réunion.svg|40px]] || '''[[Reinjona]]''' || ''Réunion'' || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || {{nts|2511}} || {{nts|844994}} || 1 || FR-RE |} === Aizjūras komūnas === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Aizjūras komūnas !! Nosaukums<br />franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011) !! Sīkāks iedalījums !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:French Polynesia on the globe (French Polynesia centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of French Polynesia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of French Polynesia.svg|40px]] || '''[[Franču Polinēzija]]''' || ''Polynésie française'' || [[Papeete]] || {{nts|4167}} || {{nts|268270}} || 5 administratīvās apakšvienības || FR-PF |- | [[Attēls:Saint Barthelemy on the globe (Americas centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Saint Barthelemy (local).svg|70px]] || [[Attēls:Blason St Barthélémy TOM entire.svg|40px]] || '''[[Senbartelmī]]''' || ''Saint-Barthélemy'' || [[Gustavija]] || {{nts|25}} || {{nts|35906}} || — || FR-BL |- | [[Attēls:Saint Martin on the globe (Americas centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Saint Martin.svg|40px]] || '''[[Senmartēna]]''' || ''Saint-Martin'' || [[Marigo]] || {{nts|53.2}} || {{nts|36286}} || — || FR-MF |- | [[Attēls:France on the globe (Saint Pierre and Miquelon special) (North America centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Saint-Pierre and Miquelon.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries SaintPierreetMiquelon.svg|40px]] || '''[[Senpjēra un Mikelona]]''' || ''Saint-Pierre-et-Miquelon'' || [[Senpjēra]] || {{nts|242}} || {{nts|6080}} || 2 komūnas || FR-PM |- | [[Attēls:Wallis and Futuna on the globe (Polynesia centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Wallis and Futuna.svg|70px]] || [[Attēls:BlasonWallisetFutuna.svg|40px]] || '''[[Volisa un Futuna]]''' || ''Wallis et Futuna'' || [[Matāutu]] || {{nts|142.42}} || {{nts|15500}} || 3 teritoriālās vienības || FR-WF |} === Teritorija ar speciālu statusu === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Teritorija ar speciālu statusu !! Nosaukums<br />franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2014)<ref name=censuspop>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.isee.nc/population/recensement/structure-de-la-population-et-evolutions |title=268 767 habitants en 2014. |publisher=ISEE |accessdate=2014-11-16}}</ref> !! Sīkāks iedalījums !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:New Caledonia on the globe (small islands magnified) (Polynesia centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of FLNKS.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of New Caledonia.svg|40px]] || '''[[Jaunkaledonija]]''' || ''Nouvelle-Calédonie'' || [[Numea]] || {{nts|18576}} || {{nts|268767}} || 3 provinces || FR-NC |} === Neapdzīvotās zemes === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Teritorija ar speciālu statusu !! Nosaukums<br />franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Sīkāks iedalījums !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:France on the globe (French Southern and Antarctic Lands special) (Madagascar centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of the French Southern and Antarctic Lands.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries des Terres australes et antarctiques françaises.svg|40px]] || '''[[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]]''' || ''Terres australes et antarctiques françaises'' || [[Portofransē]] || {{nts|439781}} || 5 distrikti || FR-TF |- | [[Attēls:Clipperton Island on the globe (Americas centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries république française.svg|40px]] || '''[[Klipertona sala]]''' || ''Île de Clipperton'' || — || {{nts|6}} || — || FR-CP |} == Otrā līmeņa administratīvais iedalījums == ''Šajā apakšrakstā apkopoti tikai otrā līmeņa administratīvā iedalījuma vienības reģioniem un aizjūras reģioniem. Pārējām teritorijām administratīvo iedalījumu skatīt atbilstošajā rakstā.'' === Departamenti === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Departaments !! Nosaukums<br />franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2012) !! Apgabalu<br />skaits !! ISO 3166-2 !! Dep.<br />nr. !! Reģions |- | [[Attēls:Département 03 in France 2016.svg|70x70px]]|| [[Attēls:Blason comte fr Clermont (Bourbon).svg|35px]] || '''[[Aljē (departaments)|Aljē]]''' || ''Allier'' || [[Mulēna]] || {{nts|7340}} || {{nts|342911}} || 3 || FR-03 || 03 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 08 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Ardennes.svg|35px]] || '''[[Ardēni (departaments)|Ardēni]]''' || ''Ardennes'' || [[Šarlevilmezjēra]] || {{nts|5229}} || {{nts|281987}} || 4 || FR-08 || 08 || [[Grandesta]] |- | [[Attēls:Département 07 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Ardèche.svg|35px]] || '''[[Ardēša]]''' || ''Ardèche'' || [[Privā]] || {{nts|5529}} || {{nts|318407}} || 3 || FR-07 || 07 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 09 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Ariège.svg|35px]] || '''[[Arjēža]]''' || ''Ariège'' || [[Fuā]] || {{nts|4890}} || {{nts|152366}} || 3 || FR-09 || 09 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 44 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Loire-Atlantique.svg|35px]] || '''[[Atlantijas Luāra]]''' || ''Loire-Atlantique'' || [[Nante]] || {{nts|6815}} || {{nts|1313321}} || 4 || FR-44 || 44 || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Département 64 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Pyrénées-Atlantiques.svg|35px]] || '''[[Atlantijas Pireneji]]''' || ''Pyrénées-Atlantiques'' || [[Po (pilsēta)|Po]] || {{nts|1645}} || {{nts|660871}} || 3 || FR-64 || 64 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 05 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Hautes-Alpes.svg|35px]] || '''[[Augšalpi]]''' || ''Hautes-Alpes'' || [[Gapa]] || {{nts|5549}} || {{nts|139554}} || 2 || FR-05 || 05 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Département 31 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haute-Garonne.svg|35px]] || '''[[Augšgaronna]]''' || ''Haute-Garonne'' || [[Tulūza]] || {{nts|6309}} || {{nts|1279349}} || 3 || FR-31 || 31 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 2B in France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Corsica.svg|35px]] || '''[[Augškorsika]]''' || ''Haute-Corse'' || [[Bastiā|Bastija]] || {{nts|4666}} || {{nts|168640}} || 3 || FR-2B || 2B || [[Korsika]] |- | [[Attēls:Département 43 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haute-Loire.svg|35px]] || '''[[Augšluāra]]''' || ''Haute-Loire'' || [[Lepijanvelē]] || {{nts|4977}} || {{nts|225686}} || 3 || FR-43 || 43 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 52 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haute-Marne.svg|35px]] || '''[[Augšmarna]]''' || ''Haute-Marne'' || [[Šomo]] || {{nts|6211}} || {{nts|182136}} || 3 || FR-52 || 52 || [[Grandesta]] |- | [[Attēls:Département 65 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Hautes-Pyrénées.svg|35px]] || '''[[Augšpireneji]]''' || ''Hautes-Pyrénées'' || [[Tarbe]] || {{nts|4464}} || {{nts|227926}} || 3 || FR-65 || 65 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 04 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Alpes-de-Haute-Provence.svg|35px]] || '''[[Augšprovansas Alpi]]''' || ''Alpes-de-Haute-Provence'' || [[Diņleblēna]] || {{nts|6925}} || {{nts|161241}} || 4 || FR-04 || 04 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Département 68 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haut-Rhin.svg|35px]] || '''[[Augšreina]]''' || ''Haut-Rhin'' || [[Kolmara]] || {{nts|3525}} || {{nts|755202}} || 6 || FR-68 || 68 || [[Grandesta]] |- | [[Attēls:Département 74 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason duche fr Savoie.svg|35px]] || '''[[Augšsavoja]]''' || ''Haute-Savoie'' || [[Ansī]] || {{nts|4388}} || {{nts|756501}} || 4 || FR-74 || 74 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 70 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haute-Saône.svg|35px]] || '''[[Augšsona]]''' || ''Haute-Saône'' || [[Vezula]] || {{nts|5360}} || {{nts|239750}} || 2 || FR-70 || 70 || [[Burgundija-Franškontē]] |- | [[Attēls:Département 87 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haute-Vienne.svg|35px]] || '''[[Augšvjenna]]''' || ''Haute-Vienne'' || [[Limoža]] || {{nts|5520}} || {{nts|375869}} || 3 || FR-87 || 87 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 66 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Pyrénées-Orientales.svg|35px]] || '''[[Austrumpireneji]]''' || ''Pyrénées-Orientales'' || [[Perpiņāna]] || {{nts|4116}} || {{nts|457793}} || 3 || FR-66 || 66 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 12 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason comtes de Rodez.svg|35px]] || '''[[Averona (departaments)|Averona]]''' || ''Aveyron'' || [[Rodē]] || {{nts|8735}} || {{nts|276229}} || 3 || FR-12 || 12 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 90 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Territoire de Belfort.svg|35px]] || '''[[Belfora (departaments)|Belfora]]''' || ''Territoire de Belfort'' || [[Belfora]] || {{nts|609}} || {{nts|143348}} || 1 || FR-90 || 90 || [[Burgundija-Franškontē]] |- | [[Attēls:Département 13 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Bouches-du-Rhône.svg|35px]] || '''[[Bušdirona]]''' || ''Bouches-du-Rhône'' || [[Marseļa]] || {{nts|5087}} || {{nts|1984784}} || 4 || FR-13 || 13 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Département 79 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Deux-Sèvres.svg|35px]] || '''[[Desevra]]''' || ''Deux-Sèvres'' || [[Niora]] || {{nts|5999}} || {{nts|371583}} || 3 || FR-79 || 79 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 2A in France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Corsica.svg|35px]] || '''[[Dienvidkorsika]]''' || ''Corse-du-Sud'' || [[Ažaksjo]] || {{nts|4014}} || {{nts|145846}} || 2 || FR-2A || 2A || [[Korsika]] |- | [[Attēls:Département 24 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Dordogne.svg|35px]] || '''[[Dordoņa]]''' || ''Dordogne'' || [[Perigē]] || {{nts|9060}} || {{nts|416384}} || 4 || FR-24 || 24 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 26 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Drôme.svg|35px]] || '''[[Droma]]''' || ''Drôme'' || [[Valansa]] || {{nts|6530}} || {{nts|491334}} || 3 || FR-26 || 26 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 25 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Doubs.svg|35px]] || '''[[Dū]]''' || ''Doubs'' || [[Bezansona]] || {{nts|5234}} || {{nts|531062}} || 3 || FR-25 || 25 || [[Burgundija-Franškontē]] |- | [[Attēls:Département 36 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Indre.svg|35px]] || '''[[Endra]]''' || ''Indre'' || [[Šatorū]] || {{nts|6791}} || {{nts|228692}} || 4 || FR-36 || 36 || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Département 37 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Indre-et-Loire.svg|35px]] || '''[[Endra un Luāra]]''' || ''Indre-et-Loire'' || [[Tūra]] || {{nts|6127}} || {{nts|596937}} || 3 || FR-37 || 37 || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Département 91 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Essonne.svg|35px]] || '''[[Esona]]''' || ''Essonne'' || [[Evrī]] || {{nts|1804}} || {{nts|1257141}} || 3 || FR-91 || 91 || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Département 01 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Ain.svg|35px]] || '''[[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]]''' || ''Ain'' || [[Burganbresa]] || {{nts|5762}} || {{nts|612191}} || 4 || FR-01 || 01 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 02 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Aisne.svg|35px]] || '''[[Ēna (Odefransa)|Ēna]]''' || ''Aisne'' || [[Lāna (pilsēta)|Lāna]] || {{nts|7369}} || {{nts|540888}} || 5 || FR-02 || 02 || [[Odefransa]] |- | [[Attēls:Département 27 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Eure.svg|35px]] || '''[[Ēra (departaments)|Ēra]]''' || ''Eure'' || [[Evrē]] || {{nts|6040}} || {{nts|591616}} || 3 || FR-27 || 27 || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | [[Attēls:Département 28 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Eure-et-Loir.svg|35px]] || '''[[Ēra un Luāra]]''' || ''Eure-et-Loir'' || [[Šartra]] || {{nts|5880}} || {{nts|432107}} || 4 || FR-28 || 28 || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Département 34 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Hérault.svg|35px]] || '''[[Ēro]]''' || ''Hérault'' || [[Monpeljē]] || {{nts|6224}} || {{nts|1077627}} || 3 || FR-34 || 34 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 29 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason29.svg|35px]] || '''[[Finistēra]]''' || ''Finistère'' || [[Kimpēra]] || {{nts|6733}} || {{nts|901293}} || 4 || FR-29 || 29 || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Département 30 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Gard.svg|35px]] || '''[[Gāra]]''' || ''Gard'' || [[Nīma]] || {{nts|5853}} || {{nts|725618}} || 3 || FR-30 || 30 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 35 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Ille-et-Vilaine.svg|35px]] || '''[[Ila un Vilēna]]''' || ''Ille-et-Vilaine'' || [[Renna]] || {{nts|6775}} || {{nts|1007901}} || 4 || FR-35 || 35 || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Département 78 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Yvelines.svg|35px]] || '''[[Ivelīna]]''' || ''Yvelines'' || [[Versaļa]] || {{nts|2284}} || {{nts|1412356}} || 4 || FR-78 || 78 || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Département 38 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Isère.svg|35px]] || '''[[Izēra]]''' || ''Isère'' || [[Grenoble]] || {{nts|7431}} || {{nts|1224993}} || 3 || FR-38 || 38 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 89 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Yonne.svg|35px]] || '''[[Jona (departaments)|Jona]]''' || ''Yonne'' || [[Osēra]] || {{nts|7427}} || {{nts|341902}} || 3 || FR-89 || 89 || [[Burgundija-Franškontē]] |- | [[Attēls:Département 39 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Jura.svg|35px]] || '''[[Jura (departaments)|Jura]]''' || ''Jura'' || [[Lonlesonjē]] || {{nts|4999}} || {{nts|260932}} || 3 || FR-39 || 39 || [[Burgundija-Franškontē]] |- | [[Attēls:Département 14 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Calvados.svg|35px]] || '''[[Kalvadosa]]''' || ''Calvados'' || [[Kāna (Francija)|Kāna]] || {{nts|5548}} || {{nts|687854}} || 4 || FR-14 || 14 || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | [[Attēls:Département 15 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Cantal.svg|35px]] || '''[[Kantāla]]''' || ''Cantal'' || [[Orijaka]] || {{nts|5726}} || {{nts|147415}} || 3 || FR-15 || 15 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 19 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Corrèze.svg|35px]] || '''[[Korēza]]''' || ''Corrèze'' || [[Tila]] || {{nts|5857}} || {{nts|241247}} || 3 || FR-19 || 19 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 21 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Côte-d’Or.svg|35px]] || '''[[Kotdora]]''' || ''Côte-d'Or'' || [[Dižona]] || {{nts|8763}} || {{nts|525931}} || 3 || FR-21 || 21 || [[Burgundija-Franškontē]] |- | [[Attēls:Département 22 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Côtes-d’Armor.svg|35px]] || '''[[Kotdarmora]]''' || ''Côtes-d'Armor'' || [[Senbrijē]] || {{nts|6878}} || {{nts|595531}} || 4 || FR-22 || 22 || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Département 23 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason Boubon-La Marche.svg|35px]] || '''[[Krēza]]''' || ''Creuse'' || [[Gerē]] || {{nts|5565}} || {{nts|121517}} || 2 || FR-23 || 23 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 40 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Landes.svg|35px]] || '''[[Landa]]''' || ''Landes'' || [[Mondemarsāna]] || {{nts|9243}} || {{nts|392884}} || 2 || FR-40 || 40 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 67 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Bas-Rhin.svg|35px]] || '''[[Lejasreina]]''' || ''Bas-Rhin'' || [[Strasbūra]] || {{nts|4755}} || {{nts|1104667}} || 5 || FR-67 || 67 || [[Grandesta]] |- |[[Attēls:Département 69M in France 2016.svg|70x70px]] | |'''[[Lionas metropole]]''' |''Métropole de Lyon'' |[[Liona]] |{{nts|533.68}} |{{nts|1324637}} |1 |FR-69M |69M |[[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 46 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Lot.svg|35px]] || '''[[Lo (departaments)|Lo]]''' || ''Lot'' || [[Kaora]] || {{nts|5217}} || {{nts|174346}} || 3 || FR-46 || 46 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 47 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Lot-et-Garonne2.svg|35px]] || '''[[Lo un Garonna]]''' || ''Lot-et-Garonne'' || [[Ažāna]] || {{nts|5361}} || {{nts|332119}} || 4 || FR-47 || 47 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 48 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Lozère.svg|35px]] || '''[[Lozēra]]''' || ''Lozère'' || [[Manda]] || {{nts|5167}} || {{nts|76889}} || 2 || FR-48 || 48 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 42 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Loire.svg|35px]] || '''[[Luāra (departaments)|Luāra]]''' || ''Loire'' || [[Sentetjēn]] || {{nts|4781}} || {{nts|753763}} || 3 || FR-42 || 42 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 41 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Loir-et-Cher.svg|35px]] || '''[[Luāra un Šēra]]''' || ''Loir-et-Cher'' || [[Bluā]] || {{nts|6343}} || {{nts|331656}} || 3 || FR-41 || 41 || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Département 45 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Loiret.svg|35px]] || '''[[Luarē]]''' || ''Loiret'' || [[Orleāna]] || {{nts|6775}} || {{nts|662297}} || 3 || FR-45 || 45 || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Département 53 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Mayenne.svg|35px]] || '''[[Majenna]]''' || ''Mayenne'' || [[Lavāla (Francija)|Lavāla]] || {{nts|5175}} || {{nts|307453}} || 3 || FR-53 || 53 || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Département 50 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Manche.svg|35px]] || '''[[Manša]]''' || ''Manche'' || [[Senlo]] || {{nts|5938}} || {{nts|499340}} || 4 || FR-50 || 50 || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | [[Attēls:Département 51 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Marne.svg|35px]] || '''[[Marna]]''' || ''Marne'' || [[Šalonenšampaņa]] || {{nts|8162}} || {{nts|568750}} || 5 || FR-51 || 51 || [[Grandesta]] |- | [[Attēls:Département 54 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Meurthe-et-Moselle.svg|35px]] || '''[[Merta un Mozele]]''' || ''Meurthe-et-Moselle'' || [[Nansī]] || {{nts|5246}} || {{nts|733266}} || 4 || FR-54 || 54 || [[Grandesta]] |- | [[Attēls:Département 49 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Maine-et-Loire.svg|35px]] || '''[[Mēna un Luāra]]''' || ''Maine-et-Loire'' || [[Anžē]] || {{nts|7166}} || {{nts|795557}} || 4 || FR-49 || 49 || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Département 55 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Meuse.svg|35px]] || '''[[Mēza (departaments)|Mēza]]''' || ''Meuse'' || [[Barledika]] || {{nts|6211}} || {{nts|192800}} || 3 || FR-55 || 55 || [[Grandesta]] |- | [[Attēls:Département 56 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Morbihan.svg|35px]] || '''[[Morbiāna]]''' || ''Morbihan'' || [[Vāna]] || {{nts|6823}} || {{nts|732372}} || 3 || FR-56 || 56 || [[Bretaņa]] |- | [[Attēls:Département 57 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Moselle.svg|35px]] || '''[[Mozele (departaments)|Mozele]]''' || ''Moselle'' || [[Meca]] || {{nts|6216}} || {{nts|1046468}} || 6 || FR-57 || 57 || [[Grandesta]] |- | [[Attēls:Département 58 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Nièvre.svg|35px]] || '''[[Njevra]]''' || ''Nièvre'' || [[Nevēra]] || {{nts|6817}} || {{nts|214303}} || 4 || FR-58 || 58 || [[Burgundija-Franškontē]] |- | [[Attēls:Département 59 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason Nord-Pas-De-Calais.svg|35px]] || '''[[Nora (departaments)|Nora]]''' || ''Nord'' || [[Lille]] || {{nts|5743}} || {{nts|2587128}} || 6 || FR-59 || 59 || [[Odefransa]] |- | [[Attēls:Département 10 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Aube.svg|35px]] || '''[[Oba (departaments)|Oba]]''' || ''Aube'' || [[Truā]] || {{nts|6004}} || {{nts|303997}} || 3 || FR-10 || 10 || [[Grandesta]] |- | [[Attēls:Département 11 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Aude.svg|35px]] || '''[[Oda (departaments)|Oda]]''' || ''Aude'' || [[Karkasona]] || {{nts|6139}} || {{nts|359967}} || 3 || FR-11 || 11 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 92 in France (zoom).svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Hauts-de-Seine.svg|35px]] || '''[[Odesēna]]''' || ''Hauts-de-Seine'' || [[Nantēra]] || {{nts|176}} || {{nts|1586434}} || 3 || FR-92 || 92 || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Département 61 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Orne.svg|35px]] || '''[[Orna]]''' || ''Orne'' || [[Alansona]] || {{nts|6103}} || {{nts|290015}} || 3 || FR-61 || 61 || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | [[Attēls:Département 62 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Pas de Calais Arms.svg|35px]] || '''[[Padekalē (departaments)|Padekalē]]''' || ''Pas-de-Calais'' || [[Arasa]] || {{nts|6671}} || {{nts|1463628}} || 7 || FR-62 || 62 || [[Odefransa]] |- | [[Attēls:Département 75 in France (zoom).svg|70px]] || [[Attēls:Grandes Armes de Paris.svg|35px]] || '''[[Parīze]]''' || ''Paris'' || [[Parīze]] || {{nts|105,4}} || {{nts|2249975}} || || FR-75 || 75 || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Département 06 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Nice Arms.svg|35px]] || '''[[Piejūras Alpi]]''' || ''Alpes-Maritimes'' || [[Nica]] || {{nts|4299}} || {{nts|1083268}} || 2 || FR-06 || 06 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Département 76 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Seine-Maritime.svg|35px]] || '''[[Piejūras Sēna]]''' || ''Seine-Maritime'' || [[Ruāna]] || {{nts|6278}} || {{nts|1253931}} || 3 || FR-76 || 76 || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | [[Attēls:Département 17 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Charente-Maritime.svg|35px]] || '''[[Piejūras Šaranta]]''' || ''Charente-Maritime'' || [[Larošela]] || {{nts|6864}} || {{nts|628733}} || 5 || FR-17 || 17 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 63 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Puy-de-Dôme.svg|35px]] || '''[[Pijdedoma]]''' || ''Puy-de-Dôme'' || [[Klermonferāna]] || {{nts|7970}} || {{nts|638092}} || 5 || FR-63 || 63 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 69 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Rhône.svg|35px]] || '''[[Rona (departaments)|Rona]]''' || ''Rhône'' || [[Liona]] || {{nts|3249}} || {{nts|471026}} || 1 || FR-69 || 69 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 72 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Sarthe.svg|35px]] || '''[[Sarta]]''' || ''Sarthe'' || [[Lemāna]] || {{nts|6206}} || {{nts|567382}} || 3 || FR-72 || 72 || [[Luāra (reģions)|Luāra]] |- | [[Attēls:Département 73 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason duche fr Savoie.svg|35px]] || '''[[Savoja]]''' || ''Savoie'' || [[Šamberī]] || {{nts|6028}} || {{nts|421105}} || 3 || FR-73 || 73 || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | [[Attēls:Département 77 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Seine-et-Marne.svg|35px]] || '''[[Sēna un Marna]]''' || ''Seine-et-Marne'' || [[Melēna]] || {{nts|5915}} || {{nts|1353946}} || 5 || FR-77 || 77 || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Département 93 in France (red zoom).svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Seine-Saint-Denis.svg|35px]] || '''[[Sēna-Sendenī]]''' || ''Seine-Saint-Denis'' || [[Bobiņī]] || {{nts|236}} || {{nts|1538726}} || 3 || FR-93 || 93 || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Département 80 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Somme.svg|35px]] || '''[[Somma (departaments)|Somma]]''' || ''Somme'' || [[Amjēna]] || {{nts|6170}} || {{nts|571154}} || 4 || FR-80 || 80 || [[Odefransa]] |- | [[Attēls:Département 71 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Saône-et-Loire.svg|35px]] || '''[[Sona un Luāra]]''' || ''Saône-et-Loire'' || [[Makona]] || {{nts|8575}} || {{nts|555039}} || 5 || FR-71 || 71 || [[Burgundija-Franškontē]] |- | [[Attēls:Département 16 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Charente.svg|35px]] || '''[[Šaranta]]''' || ''Charente'' || [[Angulēma]] || {{nts|5956}} || {{nts|353657}} || 3 || FR-16 || 16 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 18 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Cher.svg|35px]] || '''[[Šēra (departaments)|Šēra]]''' || ''Cher'' || [[Burža]] || {{nts|7235}} || {{nts|311694}} || 3 || FR-18 || 18 || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | [[Attēls:Département 81 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Tarn.svg|35px]] || '''[[Tarna (departaments)|Tarna]]''' || ''Tarn'' || [[Albī]] || {{nts|5758}} || {{nts|381872}} || 2 || FR-81 || 81 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 82 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Tarn-et-Garonne.svg|35px]] || '''[[Tarna un Garonna]]''' || ''Tarn-et-Garonne'' || [[Montobāna]] || {{nts|3718}} || {{nts|246971}} || 2 || FR-82 || 82 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 60 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Oise.svg|35px]] || '''[[Uāza]]''' || ''Oise'' || [[Bovē]] || {{nts|5860}} || {{nts|810300}} || 4 || FR-60 || 60 || [[Odefransa]] |- | [[Attēls:Département 94 in France (red zoom).svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Val-de-Marne.svg|35px]] || '''[[Valdemarna]]''' || ''Val-de-Marne'' || [[Krēteija]] || {{nts|245}} || {{nts|1333702}} || 3 || FR-94 || 94 || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Département 95 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Val-d’Oise.svg|35px]] || '''[[Valduāza]]''' || ''Val-d'Oise'' || [[Pontuāza]] || {{nts|1246}} || {{nts|1197264}} || 3 || FR-95 || 95 || [[Ildefransa]] |- | [[Attēls:Département 85 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Vendée.svg|35px]] || '''[[Vandeja]]''' || ''Vendée'' || [[Laroša pie Jonas]] || {{nts|6720}} || {{nts|648901}} || 3 || FR-85 || 85 || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | [[Attēls:Département 83 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Var.svg|35px]] || '''[[Vāra]]''' || ''Var'' || [[Tulona]] || {{nts|5973}} || {{nts|1021669}} || 3 || FR-83 || 83 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Département 86 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Vienne.svg|35px]] || '''[[Vjenna (departaments)|Vjenna]]''' || ''Vienne'' || [[Puatjē]] || {{nts|6990}} || {{nts|430018}} || 3 || FR-86 || 86 || [[Jaunakvitānija]] |- | [[Attēls:Département 88 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Vosges.svg|35px]] || '''[[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]]''' || ''Vosges'' || [[Epināla]] || {{nts|5874}} || {{nts|377282}} || 3 || FR-88 || 88 || [[Grandesta]] |- | [[Attēls:Département 84 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Vaucluse.svg|35px]] || '''[[Voklīza]]''' || ''Vaucluse'' || [[Aviņona]] || {{nts|3567}} || {{nts|558861}} || 3 || FR-84 || 84 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | [[Attēls:Département 32 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Gers.svg|35px]] || '''[[Žēra]]''' || ''Gers'' || [[Oša (Francija)|Oša]] || {{nts|6257}} || {{nts|188893}} || 3 || FR-32 || 32 || [[Oksitānija]] |- | [[Attēls:Département 33 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Gironde.svg|35px]] || '''[[Žironda]]''' || ''Gironde'' || [[Bordo]] || {{nts|10725}} || {{nts|1483712}} || 6 || FR-33 || 33 || [[Jaunakvitānija]] |} === Aizjūras departamenti === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Departaments !! Nosaukums<br />franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2012) !! Apgabalu<br />skaits !! ISO 3166-2 !! Dep.<br />nr. !! Reģions |- | [[Attēls:Guadeloupe in France.svg|90px]] || [[Attēls:Coat of arms of Guadeloupe.svg|35px]] || '''[[Gvadelupa]]''' || ''Guadeloupe'' || [[Bastēra]] || {{nts|1628.43}} || {{nts|403314}} || 2 || GP || 971 || Gvadelupa |- | [[Attēls:French Guiana in France.svg|90px]] || [[Attēls:BlasonGuyane.svg|35px]] || '''[[Gviāna]]''' || ''Guyane'' || [[Kajenna]] || {{nts|83534}} || {{nts|250109}} || 2 || GF || 973 || Gviāna |- | [[Attēls:Mayotte (976) in France.svg|90px]] || [[Attēls:BlasonMayotte.svg|35px]] || '''[[Majota]]''' || ''Département de Mayotte'' || [[Mamudzu]] || {{nts|374}} || {{nts|212645}} || 1 || YT || 976 || Majota |- | [[Attēls:Martinique in France.svg|90px]] || [[Attēls:BlasonMartinique.svg|35px]] || '''[[Martinika]]''' || ''Martinique'' || [[Bastēra]] || {{nts|1128}} || {{nts|388364}} || 4 || MQ || 972 || Martinika |- | [[Attēls:Reunion in France.svg|90px]] || [[Attēls:BlasonRéunion.svg|35px]] || '''[[Reinjona]]''' || ''La Réunion'' || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || {{nts|2512}} || {{nts|844994}} || 4 || RE || 974 || Reinjona |} == Trešā līmeņa administratīvais iedalījums == === Apgabali === {| class="sortable wikitable" |- ! Apgabals !! Nosaukums<br />franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2008) !! Komūnu<br />skaits !! Departaments !! Reģions |- | '''[[Abvilas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Abbeville'' || [[Abvila]] || {{nts|1589}} || {{nts|125258}} || 169|| [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Alansonas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Alençon'' || [[Alansona]] || {{nts|1710}} || {{nts|101487}} || 133|| [[Orna]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Albērvilas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Albertville'' || [[Albērvila]] || {{nts|2466}} || {{nts|101394}} || 82|| [[Savoja]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Albī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Albi'' || [[Albī]] || {{nts|2732}} || {{nts|164990}} || 170|| [[Tarna (departaments)|Tarna]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Alesas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Alès'' || [[Alesa]] || {{nts|1322}} || {{nts|146162}} || 101|| [[Gāra]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Altkiršas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Altkirch'' || [[Altkirša]] || {{nts|655}} || {{nts|61242}} || 112|| [[Augšreina]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Ambēras apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Ambert'' || [[Ambēra]] || {{nts|1188}} || {{nts|28014}} || 55|| [[Pijdedoma]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Amjēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Amiens'' || [[Amjēna]] || {{nts|2465}} || {{nts|299776}} || 313|| [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Angulēmas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Angoulême'' || [[Angulēma]] || {{nts|2217}} || {{nts|195100}} || 153|| [[Šaranta]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Ansenī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Ancenis'' || [[Ansenī]] || {{nts|791}} || {{nts|48720}} || 29|| [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Ansī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Annecy'' || [[Ansī]] || {{nts|1262}} || {{nts|229039}} || 93|| [[Augšsavoja]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Antonī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Antony'' || [[Antonī]] || {{nts|49}} || {{nts|408016}} || 12|| [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Anžē apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Angers'' || [[Anžē]] || {{nts|2127}} || {{nts|367131}} || 112|| [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Anželēsas-Gazostas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Argelès-Gazost'' || [[Anželēsa-Gazosta]] || {{nts|1300}} || {{nts|38633}} || 89|| [[Augšpireneji]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Aptā apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Apt'' || [[Aptā]] || {{nts|1377}} || {{nts|116644}} || 56|| [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Arkašonas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Arcachon'' || [[Arkašona]] || {{nts|1469}} || {{nts|132538}} || 17|| [[Žironda]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Arlas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Arles'' || [[Arla]] || {{nts|2284}} || {{nts|195494}} || 36|| [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Arrasas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Arras'' || [[Arasa]] || {{nts|2519}} || {{nts|300785}} || 397|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Aržantānas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Argentan'' || [[Aržantāna]] || {{nts|2432}} || {{nts|119446}} || 226|| [[Orna]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Aržanteijas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Argenteuil'' || [[Aržanteija]] || {{nts|53}} || {{nts|229020}} || 7|| [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Avalonas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Avallon'' || [[Avalona]] || {{nts|2209}} || {{nts|50618}} || 149|| [[Jona (departaments)|Jona]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Avensīrelpas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Avesnes-sur-Helpe'' || [[Avensīrelpa]] || {{nts|1408}} || {{nts|238466}} || 151|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Aviņonas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Avignon'' || [[Aviņona]] || {{nts|924}} || {{nts|269828}} || 37|| [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Avranšas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Avranches'' || [[Avranša]] || {{nts|1762}} || {{nts|117431}} || 160|| [[Manša]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Ažaksjo apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Ajaccio'' || [[Ažaksjo]] || {{nts|2195}} || {{nts|104050}} || 80|| [[Dienvidkorsika]] || [[Korsika]] |- | '''[[Ažānas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Agen'' || [[Ažāna]] || {{nts|1013}} || {{nts|105380}} || 71|| [[Lo un Garonna]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Baijē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bayeux'' || [[Baijē]] || {{nts|952}} || {{nts|65879}} || 126|| [[Kalvadosa]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Baijonnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bayonne'' || [[Baijonna]] || {{nts|2270}} || {{nts|248840}} || 123|| [[Atlantijas Pireneji]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Baņērdebigoras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bagnères-de-Bigorre'' || [[Baņērdebigora]] || {{nts|1676}} || {{nts|44896}} || 160|| [[Augšpireneji]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Barledikas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bar-le-Duc'' || [[Barledika]] || {{nts|1451}} || {{nts|64400}} || 109|| [[Mēza (departaments)|Mēza]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Barselonetes apgabals]]''' || ''Arrondissement de Barcelonnette'' || [[Barselonete]] || {{nts|1028}} || {{nts|8036}} || 16|| [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Bastijas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bastia'' || [[Bastiā]] || {{nts|474}} || {{nts|80545}} || 27|| [[Augškorsika]] || [[Korsika]] |- | '''[[Bāras pie Obas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bar-sur-Aube'' || [[Bāra pie Obas]] || {{nts|1193}} || {{nts|29618}} || 104|| [[Oba (departaments)|Oba]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Belakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bellac'' || [[Belaka]] || {{nts|1780}} || {{nts|40120}} || 63|| [[Augšvjenna]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Bellē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Belley'' || [[Bellē]] || {{nts|1307}} || {{nts|90880}} || 107|| [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Belforas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Belfort'' || [[Belfora]] || {{nts|609}} || {{nts|137408}} || 102|| [[Belfora (departaments)|Belfora]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Bernē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bernay'' || [[Bernē]] || {{nts|2178}} || {{nts|157486}} || 263|| [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Beržerakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bergerac'' || [[Beržeraka]] || {{nts|2182}} || {{nts|109466}} || 159|| [[Dordoņa]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Betīnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Béthune'' || [[Betīna]] || {{nts|674}} || {{nts|279783}} || 99|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Bezansonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Besançon'' || [[Bezansona]] || {{nts|1943}} || {{nts|243057}} || 268|| [[Dū]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Bēzjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Béziers'' || [[Bezjē]] || {{nts|2987}} || {{nts|289699}} || 152|| [[Ēro]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Blejas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Blaye'' || [[Bleja]] || {{nts|783}} || {{nts|80918}} || 65|| [[Žironda]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Bluā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Blois'' || [[Bluā]] || {{nts|2565}} || {{nts|177282}} || 136|| [[Luāra un Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Bobiņī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bobigny'' || [[Bobiņī]] || {{nts|66}} || {{nts|573918}} || 15|| [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Bonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Beaune'' || [[Bona (Francija)|Bona]] || {{nts|2118}} || {{nts|96042}} || 194|| [[Kotdora]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Bonevilas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bonneville'' || [[Bonevila]] || {{nts|1558}} || {{nts|161410}} || 61|| [[Augšsavoja]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Bordo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bordeaux'' || [[Bordo]] || {{nts|1522}} || {{nts|860263}} || 82|| [[Žironda]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Bovē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Beauvais'' || [[Bovē]] || {{nts|2100}} || {{nts|209540}} || 258|| [[Uāza]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Bresīras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bressuire'' || [[Bresīra]] || {{nts|1623}} || {{nts|91673}} || 62|| [[Desevra]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Brestas apgabals (Francija)|Brestas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Brest'' || [[Bresta (Francija)|Bresta]] || {{nts|1408}} || {{nts|364088}} || 80|| [[Finistēra]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Briansonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Briançon'' || [[Briansona]] || {{nts|2138}} || {{nts|34514}} || 38|| [[Augšalpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Briē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Briey'' || [[Briē]] || {{nts|1143}} || {{nts|157050}} || 130|| [[Merta un Mozele]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Briņolas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Brignoles'' || [[Briņola]] || {{nts|2260}} || {{nts|107054}} || 61|| [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Briudas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Brioude'' || [[Briuda]] || {{nts|1529}} || {{nts|41095}} || 100|| [[Augšluāra]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Brīvlagaijāras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Brive-la-Gaillarde'' || [[Brīvlagaijāra]] || {{nts|1526}} || {{nts|129188}} || 99|| [[Korēza]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Buloņas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Boulogne-sur-Mer'' || [[Buloņa]] || {{nts|640}} || {{nts|163159}} || 75|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Buloņas-Bijankūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Boulogne-Billancourt'' || [[Buloņa-Bijankūra]] || {{nts|46}} || {{nts|312433}} || 9|| [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Burganbresas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bourg-en-Bresse'' || [[Burganbresa]] || {{nts|3105}} || {{nts|332313}} || 219|| [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Buržas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bourges'' || [[Burža]] || {{nts|2798}} || {{nts|173843}} || 131|| [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Daksas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dax'' || [[Daksa]] || {{nts|3194}} || {{nts|174367}} || 153|| [[Landa]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Denkerkas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dunkerque'' || [[Denkerka]] || {{nts|1443}} || {{nts|379702}} || 115|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Dinānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dinan'' || [[Dināna]] || {{nts|1755}} || {{nts|124196}} || 100|| [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Diņlebēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Digne-les-Bains'' || [[Diņlebēna]] || {{nts|2465}} || {{nts|55140}} || 65|| [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Dižonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dijon'' || [[Dižona]] || {{nts|3049}} || {{nts|363489}} || 259|| [[Kotdora]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Dī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Die'' || [[Dī]] || {{nts|2287}} || {{nts|41171}} || 104|| [[Droma]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Djepas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dieppe'' || [[Djepa]] || {{nts|3055}} || {{nts|227169}} || 350|| [[Piejūras Sēna]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Doles apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dole'' || [[Dole (pilsēta)|Dole]] || {{nts|1180}} || {{nts|77078}} || 130|| [[Jura (departaments)|Jura]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Dragiņānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Draguignan'' || [[Dragiņāna]] || {{nts|2417}} || {{nts|264632}} || 58|| [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Drē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dreux'' || [[Drē]] || {{nts|1501}} || {{nts|126164}} || 109|| [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Duē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Douai'' || [[Duē (pilsēta)|Duē]] || {{nts|477}} || {{nts|246987}} || 64|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Epernē apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Épernay'' || [[Epernē]] || {{nts|2156}} || {{nts|91471}} || 164|| [[Marna]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Epinālas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Épinal'' || [[Epināla]] || {{nts|3098}} || {{nts|225898}} || 251|| [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Etampas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Étampes'' || [[Etampa]] || {{nts|876}} || {{nts|134730}} || 79|| [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Evrē apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Évreux'' || [[Evrē]] || {{nts|2289}} || {{nts|243091}} || 236|| [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Evrī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Évry'' || [[Evrī]] || {{nts|469}} || {{nts|503140}} || 52|| [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Eksanprovansas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Aix-en-Provence'' || [[Eksanprovansa]] || {{nts|1532}} || {{nts|415737}} || 44|| [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Fižakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Figeac'' || [[Fižaka]] || {{nts|1550}} || {{nts|50095}} || 120|| [[Lo (departaments)|Lo]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Florakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Florac'' || [[Floraka]] || {{nts|1687}} || {{nts|12524}} || 50|| [[Lozēra]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Fontenblo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Fontainebleau'' || [[Fontenblo]] || {{nts|1227}} || {{nts|144849}} || 87|| [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Fontenēlekontas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Fontenay-le-Comte'' || [[Fontenēlekonta]] || {{nts|2129}} || {{nts|119403}} || 107|| [[Vandeja]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Forbakas-Bulajas-Mozeles apgabals]]''' || ''Arrondissement de Forbach-Boulay-Moselle'' || [[Forbaka]] || {{nts|1283}} || {{nts|250664}} || 169|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Forkalkjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Forcalquier'' || [[Forkalkjē]] || {{nts|2112}} || {{nts|85354}} || 87|| [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Fuā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Foix'' || [[Fuā]] || {{nts|2078}} || {{nts|52193}} || 135|| [[Arjēža]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Fužēras-Vitrē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Fougères-Vitré'' || [[Fužēra]] || {{nts|2152}} || {{nts|170161}} || 115|| [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Gapas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Gap'' || [[Gapa]] || {{nts|3411}} || {{nts|99691}} || 139|| [[Augšalpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Gengānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Guingamp'' || [[Gengāna]] || {{nts|1966}} || {{nts|86540}} || 90|| [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Gerē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Guéret'' || [[Gerē]] || {{nts|3027}} || {{nts|85227}} || 142|| [[Krēza]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Grasas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Grasse'' || [[Grasa]] || {{nts|1231}} || {{nts|560517}} || 62|| [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Grenobles apgabals]]''' || ''Arrondissement de Grenoble'' || [[Grenoble]] || {{nts|4715}} || {{nts|696326}} || 297|| [[Izēra]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Gurdonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Gourdon'' || [[Gurdona]] || {{nts|1487}} || {{nts|40215}} || 85|| [[Lo (departaments)|Lo]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Hageno-Vīzemburgas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Haguenau-Wissembourg'' || [[Hageno]] || {{nts|1421}} || {{nts|239400}} || 144|| [[Lejasreina]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Havras apgabals]]''' || ''Arrondissement du Havre'' || [[Havra]] || {{nts|1330}} || {{nts|403298}} || 176|| [[Piejūras Sēna]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Iselas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Ussel'' || [[Isela]] || {{nts|1766}} || {{nts|34103}} || 69|| [[Korēza]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Isenžo apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Yssingeaux'' || [[Isenžo]] || {{nts|1160}} || {{nts|71764}} || 44|| [[Augšluāra]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Istres apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Istres'' || [[Istre]] || {{nts|599}} || {{nts|307466}} || 18|| [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Isuāras apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Issoire'' || [[Isuāra]] || {{nts|1820}} || {{nts|57549}} || 116|| [[Pijdedoma]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Isudēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Issoudun'' || [[Isudēna]] || {{nts|1182}} || {{nts|34852}} || 51|| [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Kalē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Calais'' || [[Kalē]] || {{nts|310}} || {{nts|118311}} || 28|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Kalvī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Calvi'' || [[Kalvī]] || {{nts|1336}} || {{nts|27524}} || 51|| [[Augškorsika]] || [[Korsika]] |- | '''[[Kambrē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cambrai'' || [[Kambrē]] || {{nts|902}} || {{nts|158845}} || 116|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Kaoras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cahors'' || [[Kaora]] || {{nts|2179}} || {{nts|69887}} || 135|| [[Lo (departaments)|Lo]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Karkasonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Carcassonne'' || [[Karkasona]] || {{nts|2668}} || {{nts|156514}} || 207|| [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Karpantrā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Carpentras'' || [[Karpantrā]] || {{nts|1266}} || {{nts|113213}} || 58|| [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Kastelānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Castellane'' || [[Kastelāna]] || {{nts|1320}} || {{nts|9435}} || 32|| [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Kastelsarazēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Castelsarrasin'' || [[Kastelsarazēna]] || {{nts|1602}} || {{nts|68656}} || 103|| [[Tarna un Garonna]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Kastrē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Castres'' || [[Kastrē]] || {{nts|3026}} || {{nts|178412}} || 154|| [[Tarna (departaments)|Tarna]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Kānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Caen'' || [[Kāna (Francija)|Kāna]] || {{nts|1990}} || {{nts|408714}} || 287|| [[Kalvadosa]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Kimpēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Quimper'' || [[Kimpēra]] || {{nts|2202}} || {{nts|313303}} || 82|| [[Finistēra]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Klamsī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Clamecy'' || [[Klamsī]] || {{nts|1464}} || {{nts|26739}} || 93|| [[Njevra]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Klermonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Clermont'' || [[Klermona]] || {{nts|1142}} || {{nts|120328}} || 146|| [[Uāza]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Klermonferānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Clermont-Ferrand'' || [[Klermonferāna]] || {{nts|1796}} || {{nts|352752}} || 119|| [[Pijdedoma]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Kolmaras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Colmar-Ribeauvillé'' || [[Kolmara]] || {{nts|1128}} || {{nts|198 449}} || 94|| [[Augšreina]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Komersī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Commercy'' || [[Komersī]] || {{nts|1932}} || {{nts|43845}} || 136|| [[Mēza (departaments)|Mēza]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Kompjēņas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Compiègne'' || [[Kompjēņa]] || {{nts|1275}} || {{nts|173943}} || 156|| [[Uāza]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Koņakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cognac'' || [[Koņaka]] || {{nts|1470}} || {{nts|91592}} || 112|| [[Šaranta]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Kondomas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Condom'' || [[Kandoma]] || {{nts|2437}} || {{nts|64598}} || 159|| [[Žēra]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Konfolēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Confolens'' || [[Konfolēna]] || {{nts|2269}} || {{nts|64889}} || 139|| [[Šaranta]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Konjakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Jonzac'' || [[Konjaka]] || {{nts|1530}} || {{nts|54802}} || 114|| [[Piejūras Šaranta]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Kortas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Corte'' || [[Korta (pilsēta)|Korta]] || {{nts|2854}} || {{nts|53944}} || 158|| [[Augškorsika]] || [[Korsika]] |- | '''[[Kosnekūras pie Luāras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cosne-Cours-sur-Loire'' || [[Kosnekūra pie Luāras]] || {{nts|1403}} || {{nts|45074}} || 64|| [[Njevra]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Krēteijas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Créteil'' || [[Krēteija]] || {{nts|146}} || {{nts|674019}} || 23|| [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Kutansas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Coutances'' || [[Kutansa]] || {{nts|1301}} || {{nts|76861}} || 130|| [[Manša]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Laflešas apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Flèche'' || [[Lafleša]] || {{nts|1588}} || {{nts|87199}} || 71|| [[Sarta]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Langonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Langon'' || [[Langona]] || {{nts|2644}} || {{nts|122411}} || 198|| [[Žironda]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Langras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Langres'' || [[Langra]] || {{nts|2163}} || {{nts|46842}} || 158|| [[Augšmarna]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Lanjonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lannion'' || [[Lanjona]] || {{nts|904}} || {{nts|99517}} || 60|| [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Lansas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lens'' || [[Lansa]] || {{nts|278}} || {{nts|326719}} || 39|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Larošas pie Jonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Roche-sur-Yon'' || [[Laroša pie Jonas]] || {{nts|2495}} || {{nts|269165}} || 92|| [[Vandeja]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Larošelas apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Rochelle'' || [[Larošela]] || {{nts|818}} || {{nts|200368}} || 57|| [[Piejūras Šaranta]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Laržantjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Largentière'' || [[Laržantjēra]] || {{nts|2509}} || {{nts|94080}} || 148|| [[Ardēša]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Lašartē apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Châtre'' || [[Lašartē]] || {{nts|1323}} || {{nts|33275}} || 58|| [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Latūrdipēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Tour-du-Pin'' || [[Latūrdipēna]] || {{nts|1479}} || {{nts|212987}} || 137|| [[Izēra]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Lavālas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Laval'' || [[Lavāla (Francija)|Lavāla]] || {{nts|1812}} || {{nts|140207}} || 88|| [[Majenna]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Lānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Laon'' || [[Lāna (pilsēta)|Lāna]] || {{nts|2461}} || {{nts|165857}} || 278|| [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Leblānas apgabals]]''' || ''Arrondissement du Blanc'' || [[Leblāna]] || {{nts|1761}} || {{nts|32897}} || 56|| [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Lemānas apgabals]]''' || ''Arrondissement du Mans'' || [[Lemāna]] || {{nts|3002}} || {{nts|363245}} || 170|| [[Sarta]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Lespārmedokas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lesparre-Médoc'' || [[Lespārmedoka]] || {{nts|2273}} || {{nts|79570}} || 51|| [[Žironda]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Levigānas apgabals]]''' || ''Arrondissement du Vigan'' || [[Levigāna]] || {{nts|1398}} || {{nts|34695}} || 75|| [[Gāra]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Lezandlī apgabals]]''' || ''Arrondissement des Andelys'' || [[Lezandlī]] || {{nts|1573}} || {{nts|176510}} || 176|| [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Lēlerozē apgabals]]''' || ''Arrondissement de L'Haÿ-les-Roses'' || [[Lēlerozē]] || {{nts|35}} || {{nts|253044}} || 10|| [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Liburnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Libourne'' || [[Liburna]] || {{nts|1283}} || {{nts|145576}} || 129|| [[Žironda]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Lilles apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lille'' || [[Lille]] || {{nts|879}} || {{nts|1182026}} || 124|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Limožas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Limoges'' || [[Limoža]] || {{nts|2945}} || {{nts|278439}} || 108|| [[Augšvjenna]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Limū apgabals]]''' || ''Arrondissement de Limoux'' || [[Limū]] || {{nts|1781}} || {{nts|44009}} || 149|| [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Linevilas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lunéville'' || [[Linevila]] || {{nts|1451}} || {{nts|76782}} || 164|| [[Merta un Mozele]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Lionas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lyon'' || [[Liona]] || {{nts|534}} || {{nts|1324637}} || 59|| [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Lizjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lisieux'' || [[Lizjē]] || {{nts|1650}} || {{nts|146685}} || 204|| [[Kalvadosa]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Līres apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lure'' || [[Līre]] || {{nts|1848}} || {{nts|106461}} || 194|| [[Augšsona]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Lodēves apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lodève'' || [[Lodēve]] || {{nts|1818}} || {{nts|84887}} || 98|| [[Ēro]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Lonlesonjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lons-le-Saunier'' || [[Lonlesonjē]] || {{nts|2817}} || {{nts|122373}} || 344|| [[Jura (departaments)|Jura]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Lorjānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lorient'' || [[Lorjāna]] || {{nts|1489}} || {{nts|281621}} || 60|| [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Lošas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Loches'' || [[Loša (pilsēta)|Loša]] || {{nts|1803}} || {{nts|48773}} || 67|| [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Luānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Louhans'' || [[Luāna]] || {{nts|1248}} || {{nts|48520}} || 79|| [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Majennas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mayenne'' || [[Majenna]] || {{nts|2094}} || {{nts|86979}} || 102|| [[Majenna]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Mameras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mamers'' || [[Mamera]] || {{nts|1615}} || {{nts|79407}} || 134|| [[Sarta]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Mandas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mende'' || [[Manda]] || {{nts|3479}} || {{nts|60985}} || 135|| [[Lozēra]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Mantlažolī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mantes-la-Jolie'' || [[Mantlažolī]] || {{nts|825}} || {{nts|264269}} || 117|| [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Marmandas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Marmande'' || [[Marmanda]] || {{nts|1388}} || {{nts|76169}} || 98|| [[Lo un Garonna]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Marseļas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Marseille'' || [[Marseļa]] || {{nts|672}} || {{nts|1047308}} || 21|| [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Makonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mâcon'' || [[Makona]] || {{nts|1200}} || {{nts|106089}} || 124|| [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Mecas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Metz'' || [[Meca]] || {{nts|1089}} || {{nts|335639}} || 143|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Melēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Melun'' || [[Melēna]] || {{nts|1336}} || {{nts|334950}} || 113|| [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Millo aogabals]]''' || ''Arrondissement de Millau'' || [[Millo]] || {{nts|3467}} || {{nts|70801}} || 101|| [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Milūzas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mulhouse'' || [[Milūza]] || {{nts|634}} || {{nts|304295}} || 80|| [[Augšreina]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Mirandas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mirande'' || [[Miranda (pilsēta)|Miranda]] || {{nts|1686}} || {{nts|38146}} || 150|| [[Žēra]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Mo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Meaux'' || [[Mo (pilsēta)|Mo]] || {{nts|1400}} || {{nts|258365}} || 146|| [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Molsheimas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Molsheim'' || [[Molsheima]] || {{nts|745}} || {{nts|89604}} || 77|| [[Lejasreina]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Monbāras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montbard'' || [[Monbāra]] || {{nts|3596}} || {{nts|62077}} || 254|| [[Kotdora]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Monbeljāras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montbéliard'' || [[Monbeljāra]] || {{nts|1444}} || {{nts|177474}} || 171|| [[Dū]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Monbrizonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montbrison'' || [[Monbrizona]] || {{nts|1959}} || {{nts|160289}} || 138|| [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Mondemarsānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mont-de-Marsan'' || [[Mondemarsāna]] || {{nts|6048}} || {{nts|152967}} || 178|| [[Landa]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Mondidjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montdidier'' || [[Mondidjē]] || {{nts|916}} || {{nts|51644}} || 132|| [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Monlisonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montluçon'' || [[Monlisona]] || {{nts|2328}} || {{nts|116729}} || 106|| [[Piejūras Sēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Monmorijonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montmorillon'' || [[Monmorijona]] || {{nts|3000}} || {{nts|74045}} || 98|| [[Vjenna (departaments)|Vjenna]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Monpeljē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montpellier'' || [[Monpeljē]] || {{nts|1295}} || {{nts|645212}} || 93|| [[Ēro]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Montaržī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montargis'' || [[Montaržī]] || {{nts|2631}} || {{nts|158426}} || 126|| [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Montobānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montauban'' || [[Montobāna]] || {{nts|2117}} || {{nts|137378}} || 92|| [[Tarna un Garonna]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Montrei apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montreuil'' || [[Montrei]] || {{nts|1160}} || {{nts|99288}} || 140|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Moriakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mauriac'' || [[Moriaka]] || {{nts|1278}} || {{nts|27058}} || 55|| [[Kantāla]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Morleksas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Morlaix'' || [[Morleksa]] || {{nts|1319}} || {{nts|127908}} || 60|| [[Finistēra]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Mortaņoperšas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mortagne-au-Perche'' || [[Mortaņoperša]] || {{nts|1961}} || {{nts|71404}} || 146|| [[Orna]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Mulēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Moulins'' || [[Mulēna]] || {{nts|2996}} || {{nts|105528}} || 111|| [[Piejūras Sēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Murē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Muret'' || [[Murē]] || {{nts|1639}} || {{nts|195021}} || 126|| [[Augšgaronna]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Nansī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nancy'' || [[Nansī]] || {{nts|1509}} || {{nts|415106}} || 188|| [[Merta un Mozele]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Nantēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nanterre'' || [[Nantēra]] || {{nts|81}} || {{nts|829170}} || 15|| [[Odesēna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Nantes apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nantes'' || [[Nante]] || {{nts|2118}} || {{nts|715358}} || 82|| [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Nantiā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nantua'' || [[Nantiā]] || {{nts|924}} || {{nts|84461}} || 64|| [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Narbonnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Narbonne'' || [[Narbonna]] || {{nts|1690}} || {{nts|148714}} || 82|| [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Nerakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nérac'' || [[Neraka]] || {{nts|1400}} || {{nts|36981}} || 58|| [[Lo un Garonna]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Nešato apgabals]]''' || ''Arrondissement de Neufchâteau'' || [[Nešato]] || {{nts|1611}} || {{nts|61656}} || 174|| [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Nevēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nevers'' || [[Nevēra]] || {{nts|2020}} || {{nts|125244}} || 83|| [[Njevra]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Nicas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nice'' || [[Nica]] || {{nts|3067}} || {{nts|523911}} || 101|| [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Nionas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nyons'' || [[Niona]] || {{nts|2358}} || {{nts|135136}} || 183|| [[Droma]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Nioras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Niort'' || [[Niora]] || {{nts|2792}} || {{nts|190708}} || 166|| [[Desevra]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Nīmas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nîmes'' || [[Nīma]] || {{nts|3133}} || {{nts|513466}} || 177|| [[Gāra]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Nontronas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nontron'' || [[Nontrona]] || {{nts|1621}} || {{nts|41768}} || 80|| [[Dordoņa]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Nožānas pie Marnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nogent-sur-Marne'' || [[Nožāna pie Marnas]] || {{nts|63}} || {{nts|383813}} || 14|| [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Nožānas pie Sēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nogent-sur-Seine'' || [[Nožāna pie Sēnas]] || {{nts|1277}} || {{nts|52653}} || 82|| [[Oba (departaments)|Oba]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Nožānlerotrū apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nogent-le-Rotrou'' || [[Nožānlerotrū]] || {{nts|811}} || {{nts|37385}} || 52|| [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Obisonas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Aubusson'' || [[Obisona]] || {{nts|2539}} || {{nts|38680}} || 118|| [[Krēza]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Osēras apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Auxerre'' || [[Osēra]] || {{nts|3515}} || {{nts|178743}} || 196|| [[Jona (departaments)|Jona]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Oloronsentmarī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Oloron-Sainte-Marie'' || [[Oloronsentmarī]] || {{nts|2885}} || {{nts|73117}} || 155|| [[Atlantijas Pireneji]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Orijakas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Aurillac'' || [[Orijaka]] || {{nts|1937}} || {{nts|82839}} || 96|| [[Kantāla]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Orleānas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Orléans'' || [[Orleāna]] || {{nts|2946}} || {{nts|402580}} || 122|| [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Ošas apgabals (Francija)|Ošas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Auch'' || [[Oša (Francija)|Oša]] || {{nts|2134}} || {{nts|82522}} || 154|| [[Žēra]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Otēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Autun'' || [[Otēna]] || {{nts|1900}} || {{nts|94988}} || 83|| [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Palezo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Palaiseau'' || [[Palezo]] || {{nts|459}} || {{nts|567980}} || 65|| [[Esona]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Pamjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pamiers'' || [[Pamjē]] || {{nts|1315}} || {{nts|70423}} || 115|| [[Arjēža]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Parīzes apgabals]]''' || ''Arrondissement de Paris'' || [[Parīze]] || {{nts|105}} || {{nts|2125246}} || 1|| [[Parīze]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Partenē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Parthenay'' || [[Partenē]] || {{nts|1585}} || {{nts|62011}} || 77|| [[Desevra]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Perigē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Périgueux'' || [[Perigē]] || {{nts|3337}} || {{nts|184172}} || 196|| [[Dordoņa]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Peronas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Péronne'' || [[Perona (pilsēta)|Perona]] || {{nts|1200}} || {{nts|78873}} || 169|| [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Perpiņānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Perpignan'' || [[Perpiņāna]] || {{nts|1317}} || {{nts|287272}} || 86|| [[Austrumpireneji]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Pijanvelē apgabals]]''' || ''Arrondissement du Puy-en-Velay'' || [[Pijanvelē]] || {{nts|2288}} || {{nts|96254}} || 116|| [[Augšluāra]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Pitivjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pithiviers'' || [[Pitivjēra]] || {{nts|1198}} || {{nts|57120}} || 86|| [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Po apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pau'' || [[Po (pilsēta)|Po]] || {{nts|2490}} || {{nts|278061}} || 269|| [[Atlantijas Pireneji]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Pontarljē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pontarlier'' || [[Pontarljē]] || {{nts|2035}} || {{nts|102154}} || 155|| [[Dū]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Pontivī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pontivy'' || [[Pontivī]] || {{nts|2399}} || {{nts|114237}} || 78|| [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Pontuāzas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pontoise'' || [[Pontuāza]] || {{nts|828}} || {{nts|486562}} || 117|| [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Prades apgabals]]''' || ''Arrondissement de Prades'' || [[Prade]] || {{nts|1845}} || {{nts|38907}} || 100|| [[Austrumpireneji]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Privā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Privas'' || [[Privā]] || {{nts|1160}} || {{nts|84099}} || 65|| [[Ardēša]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Provensas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Provins'' || [[Provensa]] || {{nts|1651}} || {{nts|112020}} || 125|| [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Puatjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Poitiers'' || [[Puatjē]] || {{nts|1926}} || {{nts|215777}} || 87|| [[Vjenna (departaments)|Vjenna]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Rambuijē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rambouillet'' || [[Rambuijē]] || {{nts|953}} || {{nts|214219}} || 81|| [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Redonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Redon'' || [[Redona]] || {{nts|1335}} || {{nts|98358}} || 53|| [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Reimsas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Reims'' || [[Reimsa]] || {{nts|1702}} || {{nts|310289}} || 175|| [[Marna]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Rennas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rennes'' || [[Renna]] || {{nts|2330}} || {{nts|546117}} || 120|| [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Rensī apgabals]]''' || ''Arrondissement du Raincy'' || [[Rensī]] || {{nts|123}} || {{nts|535814}} || 16|| [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Retelas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rethel'' || [[Retela]] || {{nts|1200}} || {{nts|35658}} || 101|| [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Riomas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Riom'' || [[Rioma]] || {{nts|2300}} || {{nts|109659}} || 137|| [[Pijdedoma]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Roānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Roanne'' || [[Roāna]] || {{nts|1780}} || {{nts|152659}} || 115|| [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Rodē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rodez'' || [[Rodē]] || {{nts|3974}} || {{nts|141096}} || 139|| [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Romorantēnlantenē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Romorantin-Lanthenay'' || [[Romorantēnlantenē]] || {{nts|2059}} || {{nts|69672}} || 48|| [[Luāra un Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Rošešuaras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rochechouart'' || [[Rošešuara]] || {{nts|795}} || {{nts|35334}} || 30|| [[Augšvjenna]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Rošforas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rochefort'' || [[Rošfora]] || {{nts|1528}} || {{nts|181315}} || 79|| [[Piejūras Šaranta]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Ruānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rouen'' || [[Ruāna]] || {{nts|1893}} || {{nts|608671}} || 219|| [[Piejūras Sēna]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Sabldolonas apgabals]]''' || ''Arrondissement des Sables-d'Olonne'' || [[Sabldolona]] || {{nts|2096}} || {{nts|189875}} || 83|| [[Vandeja]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Sansas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sens'' || [[Sansa]] || {{nts|1704}} || {{nts|103860}} || 108|| [[Jona (departaments)|Jona]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Sarbūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sarrebourg'' || [[Sarbūra]] || {{nts|993}} || {{nts|62098}} || 102|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Sargeminas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sarreguemines'' || [[Sargemina]] || {{nts|936}} || {{nts|99980}} || 83|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Sarlalakanedas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sarlat-la-Canéda'' || [[Sarlalakaneda]] || {{nts|1921}} || {{nts|73982}} || 122|| [[Dordoņa]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Sarselas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sarcelles'' || [[Sarsela]] || {{nts|364}} || {{nts|449815}} || 61|| [[Valduāza]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Sartēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sartène'' || [[Sartēna]] || {{nts|1819}} || {{nts|33903}} || 44|| [[Dienvidkorsika]] || [[Korsika]] |- | '''[[Savernas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saverne'' || [[Saverna]] || {{nts|1003}} || {{nts|88251}} || 172|| [[Lejasreina]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Sedānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sedan'' || [[Sedāna]] || {{nts|792}} || {{nts|61662}} || 79|| [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Segrē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Segré'' || [[Segrē (pilsēta)|Segrē]] || {{nts|1164}} || {{nts|53111}} || 61|| [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Selestā-Ersteinas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sélestat-Erstein'' || [[Selestā]] || {{nts|981}} || {{nts|134907}} || 101|| [[Lejasreina]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Senbrijē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Brieuc'' || [[Senbrijē]] || {{nts|2252}} || {{nts|271317}} || 122|| [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Sendenī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Denis'' || [[Sendenī]] || {{nts|47}} || {{nts|396674}} || 9|| [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Sendizjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Dizier'' || [[Sendizjē]] || {{nts|1571}} || {{nts|78808}} || 114|| [[Augšmarna]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Senflūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Flour'' || [[Senflūra]] || {{nts|2511}} || {{nts|38840}} || 109|| [[Kantāla]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Sengodēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Gaudens'' || [[Sengodēna]] || {{nts|2140}} || {{nts|77252}} || 236|| [[Augšgaronna]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Senkantēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Quentin'' || [[Senkantēna]] || {{nts|1071}} || {{nts|131879}} || 126|| [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Senklodas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Claude'' || [[Senkloda]] || {{nts|1003}} || {{nts|51406}} || 71|| [[Jura (departaments)|Jura]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Senlī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Senlis'' || [[Senlī]] || {{nts|1344}} || {{nts|262630}} || 133|| [[Uāza]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Senlo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Lô'' || [[Senlo]] || {{nts|1235}} || {{nts|96206}} || 123|| [[Manša]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Senmalo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Malo'' || [[Senmalo]] || {{nts|958}} || {{nts|152952}} || 63|| [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Sennazēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Nazaire'' || [[Sennazēra]] || {{nts|1758}} || {{nts|267796}} || 57|| [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Sentamānmonronas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Amand-Montrond'' || [[Saint-Amand-Montrond]] || {{nts|2670}} || {{nts|67552}} || 116|| [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Sentas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saintes'' || [[Senta]] || {{nts|1546}} || {{nts|122743}} || 107|| [[Piejūras Šaranta]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Sentetjēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Étienne'' || [[Sentetjēna]] || {{nts|1041}} || {{nts|415576}} || 74|| [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Sentmeneulas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sainte-Menehould'' || [[Sentmeneula]] || {{nts|1021}} || {{nts|14313}} || 67|| [[Marna]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Sentomēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Omer'' || [[Sentomēra]] || {{nts|1090}} || {{nts|153523}} || 116|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Senžandanželī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Jean-d'Angély'' || [[Senžandanželī]] || {{nts|1442}} || {{nts|52486}} || 115|| [[Piejūras Šaranta]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Senžandemorjēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Jean-de-Maurienne'' || [[Senžandemorjēna]] || {{nts|1976}} || {{nts|41607}} || 62|| [[Savoja]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Senžemēna al Lajē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Germain-en-Laye'' || [[Senžemēna al Lajē]] || {{nts|341}} || {{nts|528320}} || 45|| [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Senžiljēnānženēvas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Julien-en-Genevois'' || [[Senžiljēnānženēva]] || {{nts|660}} || {{nts|130874}} || 72|| [[Augšsavoja]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Senžironas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Girons'' || [[Senžirona]] || {{nts|1497}} || {{nts|27585}} || 82|| [[Arjēža]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Serē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Céret'' || [[Serē]] || {{nts|954}} || {{nts|66624}} || 40|| [[Austrumpireneji]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Somīras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saumur'' || [[Somīra]] || {{nts|2229}} || {{nts|129222}} || 112|| [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Strasbūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Strasbourg'' || [[Strasbūra]] || {{nts|762}} || {{nts|528539}} || 33|| [[Lejasreina]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Suasonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Soissons'' || [[Suasona]] || {{nts|1243}} || {{nts|101938}} || 159|| [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Šalonas pie Sonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Chalon-sur-Saône'' || [[Šalona pie Sonas]] || {{nts|1726}} || {{nts|193091}} || 151|| [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Šalonenšampaņas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châlons-en-Champagne'' || [[Šalonenšampaņa]] || {{nts|1778}} || {{nts|100112}} || 100|| [[Marna]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Šamberī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Chambéry'' || [[Šamberī]] || {{nts|1586}} || {{nts|230257}} || 161|| [[Savoja]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Šarlevilas-Mezjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Charleville-Mézières'' || [[Šarlevilmezjēra]] || {{nts|1825}} || {{nts|164449}} || 160|| [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Šarolē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Charolles'' || [[Šarolē]] || {{nts|2500}} || {{nts|102205}} || 136|| [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Šartras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Chartres'' || [[Šartra]] || {{nts|2130}} || {{nts|200977}} || 162|| [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Šatelero apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châtellerault'' || [[apgabals]] || {{nts|2065}} || {{nts|109202}} || 96|| [[Vjenna (departaments)|Vjenna]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Šatobriānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châteaubriant'' || [[Šatobriāna]] || {{nts|2148}} || {{nts|102392}} || 53|| [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Šatodēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châteaudun'' || [[Šatodēna]] || {{nts|1439}} || {{nts|59033}} || 80|| [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Šatogontjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Château-Gontier'' || [[Šatogontjē]] || {{nts|1270}} || {{nts|58152}} || 71|| [[Majenna]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Šatolēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châteaulin'' || [[Šatolēna]] || {{nts|1804}} || {{nts|85210}} || 61|| [[Finistēra]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Šatorū apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châteauroux'' || [[Šatorū]] || {{nts|2524}} || {{nts|130115}} || 82|| [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Šatosalēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Château-Salins'' || [[Šatosalēna]] || {{nts|974}} || {{nts|28480}} || 128|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Šatošinonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Château-Chinon'' || [[Šatošinona]] || {{nts|1929}} || {{nts|28141}} || 72|| [[Njevra]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Šatotjerī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Château-Thierry'' || [[Šatotjerī]] || {{nts|1193}} || {{nts|72118}} || 123|| [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Šerbūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cherbourg-Octeville'' || [[Šerbūra]] || {{nts|1639}} || {{nts|190973}} || 189|| [[Manša]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Šinonas agabals]]''' || ''Arrondissement de Chinon'' || [[Šinona]] || {{nts|1694}} || {{nts|80579}} || 87|| [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Šolē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cholet'' || [[Šolē]] || {{nts|1646}} || {{nts|183478}} || 78|| [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]] |- | '''[[Šomonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Chaumont'' || [[Šomona]] || {{nts|2476}} || {{nts|69223}} || 160|| [[Augšmarna]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Tanas-Gēbvilleres apgabals]]''' || ''Arrondissement de Thann-Guebwiller'' || [[Tana (Francija)|Tana]] || {{nts|1028}} || {{nts|140 097}} || 91|| [[Augšreina]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Tarbas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Tarbes'' || [[Tarba]] || {{nts|1488}} || {{nts|138839}} || 225|| [[Augšpireneji]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Tilas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Tulle'' || [[Tila]] || {{nts|2564}} || {{nts|79601}} || 118|| [[Korēza]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Tjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Thiers'' || [[Tjēra]] || {{nts|866}} || {{nts|56292}} || 43|| [[Pijdedoma]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Tjonvilas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Thionville'' || [[Tjonvila]] || {{nts|941}} || {{nts|246586}} || 105|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Tononlebēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Thonon-les-Bains'' || [[Tononlebēna]] || {{nts|908}} || {{nts|110356}} || 68|| [[Augšsavoja]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Torsī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Torcy'' || [[Torsī]] || {{nts|302}} || {{nts|343583}} || 43|| [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Truā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Troyes'' || [[Truā]] || {{nts|3534}} || {{nts|219056}} || 247|| [[Oba (departaments)|Oba]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Tulas apgabals (Francija)|Tulas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Toul'' || [[Tula (Francija)|Tula]] || {{nts|1143}} || {{nts|64841}} || 112|| [[Merta un Mozele]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Tulonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Toulon'' || [[Tulona]] || {{nts|1296}} || {{nts|526755}} || 34|| [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] |- | '''[[Tulūzas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Toulouse'' || [[Tulūza]] || {{nts|2531}} || {{nts|945071}} || 226|| [[Augšgaronna]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Tūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Tours'' || [[Tūra]] || {{nts|2629}} || {{nts|424651}} || 123|| [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Turnonas pie Ronas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Tournon-sur-Rhône'' || [[Turnona pie Ronas]] || {{nts|1858}} || {{nts|133273}} || 126|| [[Ardēša]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Valansas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Valence'' || [[Valansa]] || {{nts|1884}} || {{nts|301842}} || 82|| [[Droma]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Valansjēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Valenciennes'' || [[Valansjēna]] || {{nts|635}} || {{nts|348994}} || 82|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Odefransa]] |- | '''[[Vandomas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vendôme'' || [[Vandoma]] || {{nts|1719}} || {{nts|68014}} || 107|| [[Luāra un Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Vānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vannes'' || [[Vāna]] || {{nts|2935}} || {{nts|248015}} || 123|| [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]] |- | '''[[Verdenas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Verdun'' || [[Verdena]] || {{nts|2829}} || {{nts|83953}} || 253|| [[Mēza (departaments)|Mēza]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Versaļas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Versailles'' || [[Versaļa]] || {{nts|165}} || {{nts|347496}} || 19|| [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]] |- | '''[[Vervēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vervins'' || [[Vervēna]] || {{nts|1401}} || {{nts|66998}} || 130|| [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Vezulas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vesoul'' || [[Vezula]] || {{nts|3512}} || {{nts|123271}} || 351|| [[Augšsona]] || [[Burgundija-Franškontē]] |- | '''[[Vilfranšas pie Sonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Villefranche-sur-Saône'' || [[Vilfranša pie Sonas]] || {{nts|2715}} || {{nts|471026}} || 228|| [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Vilfranšderuergas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Villefranche-de-Rouergue'' || [[Vilfranšderuerga]] || {{nts|1293}} || {{nts|63992}} || 64|| [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Oksitānija]] |- | '''[[Vilnēvas pie Lo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Villeneuve-sur-Lot'' || [[Vilnēvas pie Lo]] || {{nts|1560}} || {{nts|86850}} || 92|| [[Lo un Garonna]] || [[Jaunakvitānija]] |- | '''[[Vires apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vire'' || [[Vire]] || {{nts|956}} || {{nts|56928}} || 88|| [[Kalvadosa]] || [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] |- | '''[[Višī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vichy'' || [[Višī]] || {{nts|2016}} || {{nts|120550}} || 103|| [[Piejūras Sēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Vitrīlefransuā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vitry-le-François'' || [[Vitrīlefransuā]] || {{nts|1504}} || {{nts|49044}} || 113|| [[Marna]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Vjennas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vienne'' || [[Vjenna (pilsēta)|Vjenna]] || {{nts|1237}} || {{nts|184693}} || 99|| [[Izēra]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |- | '''[[Vjerzonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vierzon'' || [[Vjerzona]] || {{nts|1767}} || {{nts|71856}} || 43|| [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]] |- | '''[[Vogēzu Sendjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Dié-des-Vosges'' || [[Vogēzu Sendjē]] || {{nts|1166}} || {{nts|93398}} || 90|| [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Vuzjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vouziers'' || [[Vuzjē]] || {{nts|1412}} || {{nts|22428}} || 123|| [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Grandesta]] |- | '''[[Žeksas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Gex'' || [[Žeksa]] || {{nts|426}} || {{nts|73701}} || 29|| [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Overņa-Rona-Alpi]] |} === Aizjūras apgabali === {| class="sortable wikitable" |- ! Aizjūras apgabals !! Nosaukums<br />franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2008) !! Komūnu<br />skaits !! Departaments !! Reģions |- | '''[[Bastēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Basse-Terre'' || [[Bastēra]] || {{nts|854}} || {{nts|190644}} || 18 || Gvadelupe || [[Gvadelupa]] |- | '''[[Fordefransas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Fort-de-France'' || [[Fordefransa]] || {{nts|171}} || {{nts|167113}} || 4 || Martinika || [[Martinika]] |- | '''[[Kajennas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cayenne'' || [[Kajenna]] || {{nts|42589}} || {{nts|155352}} || 14 || Franču Gviāna || [[Franču Gviāna]] |- | '''[[Latrinitē apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Trinité'' || [[Latrinitē]] || {{nts|338}} || {{nts|86343}} || 10 || Martinika || [[Martinika]] |- | '''[[Lemarēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement du Marin'' || [[Lemarēna]] || {{nts|409}} || {{nts|120454}} || 12 || Martinika || [[Martinika]] |- | '''[[Mamudzu apgabals]]''' || ''Pas d'arrondissement'' || [[Mamudzu]] || {{nts|376}} || {{nts|252425}} || 17 || Majota || [[Majota]] |- | '''[[Puentapitras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pointe-à-Pitre'' || [[Puentapitra]] || {{nts|774}} || {{nts|211140}} || 14 || Gvadelupe || [[Gvadelupa]] |- | '''[[Senbenuā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Benoît'' || [[Senbenuā]] || {{nts|736}} || {{nts|117205}} || 6 || Reinjona || [[Reinjona]] |- | '''[[Sendenī apgabals (Reinjona)|Sendenī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Denis'' || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || {{nts|288}} || {{nts|197464}} || 3 || Reinjona || [[Reinjona]] |- | '''[[Senlorāndimaroni apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Laurent-du-Maroni'' || [[Senlorāndimaroni]] || {{nts|40945}} || {{nts|65914}} || 8 || Franču Gviāna || [[Franču Gviāna]] |- | '''[[Senpjēras apgabals (Martinika)|Senpjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Pierre'' || [[Senpjēra (Martinika)|Senpjēra]] || {{nts|409}} || {{nts|120454}} || 12 || Martinika || [[Martinika]] |- | '''[[Senpjēras apgabals (Reinjona)|Senpjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Pierre'' || [[Senpjēra (Reinjona)|Senpjēra]] || {{nts|943}} || {{nts|286577}} || 10 || Reinjona || [[Reinjona]] |- | '''[[Senpolas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Paul'' || [[Senpola]] || {{nts|537}} || {{nts|207004}} || 5 || Reinjona || [[Reinjona]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} {{Francijas reģioni}} {{Francijas aizjūras departamenti un teritorijas}} {{Francijas departamenti}} [[Kategorija:Francijas administratīvais iedalījums|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] adzza3g3a0tzf6argr94s6c29vuvzdh 4 300196 4531107 4529570 2026-10-02T16:55:33Z Morkoz 144116 Reporting [[Special:Contributions/~2026-53263-88|~2026-53263-88]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1c) 4531107 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning ~2026-51290-55 == {{User|~2026-51290-55}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST) == Report concerning ~2026-51354-50 == {{User|~2026-51354-50}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST) == Report concerning ~2026-50356-14 == {{User|~2026-50356-14}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST) == Report concerning ~2026-51960-75 == {{User|~2026-51960-75}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning Aluejhdgiyadhgkas == {{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST) == Report concerning ~2026-53263-88 == {{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST) njadzoeukiy5sbnvnp4jvsyreefqkeb 0 304006 4531250 4527695 2026-10-02T23:43:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531250 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Norhern Cyprus (orthographic projection).svg|250px|thumbnail|[[Ziemeļkipra]]s novietojums]] '''[[Ziemeļkipra]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''5 distrikti''', kuri sīkāk iedalās '''12 apakšdistriktos'''. Ziemeļkipra ir ''de facto'' neatkarīga, parlamentāra republika, kas atrodas Kipras ziemeļos. Tā savu neatkarību pasludināja 1983. gadā, ko ir atzinusi tikai [[Turcija]]. == Administratīvā līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis |- | 5 ili || 12 apakšdistrikti |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == === Ili === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ils !! Nosaukums<br/>turku valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br/>skaits (2011)<ref>http://www.devplan.org/Nufus-2011/nufus%20son_.pdf|title=District {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130927104440/http://www.devplan.org/Nufus-2011/nufus%20son_.pdf |date={{dat|2013|09|27||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.devplan.org/Nufus-2011/nufus%20son_.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130927104440/http://www.devplan.org/Nufus-2011/nufus%20son_.pdf}} population census 2011|date=14 September 2014</ref> !! Apakšdistriktu<br/>skaits!! ISO 3166-2 |- | [[File:Girne in Cyprus (secession).svg|120px]] || '''[[Girnes ils]]''' || ''Girne'' || [[Kirēnija]] || || {{nts|72284}} || 2 || |- | [[File:Güzelyurt in Cyprus (secession).svg|120px]] || '''[[Gizeljurtas ils]]''' || ''Güzelyurt'' || [[Morfu]] || {{nts|381.23}} || {{nts|30590}} || 2 || |- | [[File:Iskele in Cyprus (secession).svg|120px]] || '''[[Iskeles ils]]''' || ''İskele'' || [[Iskele]] || {{nts|774}} || {{nts|23098}} || 3 || |- | [[File:Lefkosa in Cyprus (secession).svg|120px]] || '''[[Lefkošas ils]]''' || ''Lefkoşa'' || [[Ziemeļnikosija]] || {{nts|502.19}} || {{nts|97293}} || 2 || |- | [[File:Magusa in Cyprus (secession).svg|120px]] || '''[[Māgusas ils]]''' || ''Gazimağusa'' || [[Famagusta]] || {{nts|997.44}} || {{nts|69838}} || 3 || |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} {{Āzijas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Ziemeļkipra|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] b9uxkzhiqwvpd9a4fzfvdueoi324lq2 0 304111 4531253 4521505 2026-10-03T01:22:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531253 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Africa (orthographic projection).svg|200px|thumbnail|[[Āfrika]]]] Šajā sarakstā apkopotas visas '''[[Āfrika]]s valstis un atkarīgās teritorijas'''. Āfrikā kopumā ir 54 suverēnas [[valsts|valstis]] un 10 nesuverēnas teritorijas. [[Malta]] un daļa [[Francija]]s, [[Itālija]]s, [[Portugāle]]s un [[Spānija]]s atrodas uz [[Āfrikas plātne|Āfrikas kontinentālās plātne]]s, tomēr politiski tās tiek uzskatītas par [[Eiropa]]s sastāvdaļu. Tāpat arī [[Sokotra]] atrodas uz Āfrikas kontinentālās plātnes, taču politiski tā tiek ieskaitīta [[Āzija|Āzijā]], jo ir daļa no [[Jemena]]s. [[Ēģipte]]s [[Sīnāja pussala]]s daļa atrodas Āzijā, tomēr pati Ēģipte tiek uzskatīta par Āfrikas valsti. == Suverēnās valstis == === Atzītās valstis === Tabulā apkopotas visas 54 pilnībā atzītās [[ANO]] valstis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/en/members/ |title=Dalībvalstis|publisher=ANO |accessdate=2011.g. 28. jūlijs}}</ref> un visas [[Āfrikas Savienība]]s valstis (izņemot [[Maroka|Maroku]], kas nav dalībvalsts).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.au.int/en/member_states/countryprofiles |title=Dalībvalstis |publisher=Āfrikas Savienība |accessdate=2011.g. 15. jūlijs |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150109054331/http://www.au.int/en/member_states/countryprofiles |archivedate={{dat|2015|01|09||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.starafrica.com/en/news/detail-news/view/african-union-welcomes-south-sudan-as-th-180441.html |title=Āfrikas Savienība Dienvidsudānu atzīst kā 54. dalībvalsti |publisher=StarAfrica.com |date=2011.g. 27. jūlijs |accessdate=2011.g. 28. jūlijs |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111223204621/http://www.starafrica.com/en/news/detail-news/view/african-union-welcomes-south-sudan-as-th-180441.html |archivedate={{dat|2011|12|23||bez}} }}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Valsts<br />(Oficiālais nosaukums) !! Galvaspilsēta !! Platība <br />(km²) !! Iedz.sk.<br />(gads) !! Valsts iekārta<ref>{{Uzziņu atlants}}</ref>!! Valsts<br />valoda (-s) !! Naudas<br />vienība !! ISO 3166-1 !! Tālsarunu<br />kods |- | [[Attēls:Algeria in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Algeria.svg|70px]] || || '''[[Alžīrija]]'''<br /><small>(Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika)</small> || [[Alžīra]] || {{nts|2381741}} || {{nts|39500000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ons.dz/-Demographie-.html |title=Algeria — Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120306220607/http://www.ons.dz/-Demographie-.html }}</ref> || prezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Alžīrijas dinārs]] (DZD) || DZA / DZ || +213 |- | [[Attēls:Angola in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Angola.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Angola.svg|50px]] || '''[[Angola]]'''<br /><small>(Angolas Republika)</small> || [[Luanda]] || {{nts|1246700}} || {{nts|24383301}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ine.gov.ao/ |title=Angola - Preliminary 2014 census result |access-date={{dat|2019|02|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151126193220/http://www.ine.gov.ao/ |archivedate={{dat|2015|11|26||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Kvanza]] (AOA) || AGO / AO || +244 |- | [[Attēls:Benin in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Benin.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Benin.svg|50px]] || '''[[Benina]]'''<br /><small>(Beninas Republika)</small> || [[Portonovo]] || {{nts|114763}} || {{nts|10315244}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.insae-bj.org/Migration.html?file=files/stats-demographiques/STATISTIQUES%20DEMOGRAPHIQUES.xlsx |title=Benin — Official projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171020064707/http://www.insae-bj.org/Migration.html?file=files%2Fstats-demographiques%2FSTATISTIQUES%20DEMOGRAPHIQUES.xlsx}}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || BEN / BJ || +229 |- | [[Attēls:Botswana in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Botswana.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Botswana.svg|50px]] || '''[[Botsvāna]]'''<br /><small>(Botsvānas Republika)</small> || [[Gaborone]] || {{nts|581730}} || {{nts|2155784}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Botswana |work=The World Factbook |publisher=Central Intelligence Agency |year=2014 |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/bc.html |accessdate=16 April 2014 |archive-date={{dat|2015|10|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151015203531/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/bc.html }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]],<br />[[secvana]] || [[Pula (naidas vienība)|Pula]] (BWP) || BWA / BW || +267 |- | [[Attēls:Burkina Faso in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Burkina Faso.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Burkina Faso (1984-2025).svg|50px]] || '''[[Burkinafaso]]''' || [[Vagadugu]] || {{nts|274200}} || {{nts|18450494}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.insd.bf/n/ |title=Burkina Faso - Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160105082447/http://www.insd.bf/n/ |archivedate={{dat|2016|01|05||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || BFA / BF || +226 |- | [[Attēls:Burundi in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Burundi.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Burundi.svg|50px]] || '''[[Burundi]]'''<br /><small>(Burundi Republika)</small> || [[Gitega]] || {{nts|27834}} || {{nts|9823827}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.isteebu.bi/images/rapports/projection%20de%20la%20population%20bdi%202008-2030.pdf |title=Burundi — Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190403071528/http://www.isteebu.bi/images/rapports/projection%20de%20la%20population%20bdi%202008-2030.pdf }}</ref> || prezidentāla republika || [[kirundi]],<br />[[franču valoda|franču]] || [[Burundi franks]] (BIF) || BDI / BI || +257 |- | [[Attēls:Central African Republic in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Central African Republic.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Central African Republic.svg|50px]] || '''[[Centrālāfrikas Republika]]''' || [[Bangi]] || {{nts|622984}} || {{nts|4900000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Central African Republic) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[sango valoda|sango]],<br />[[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || CAF / CF || +236 |- | [[Attēls:Chad in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Chad.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Chad.svg|50px]] || '''[[Čada]]'''<br /><small>(Čadas Republika)</small> || [[Ndžamena]] || {{nts|1284000}} || {{nts|14037000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Chad) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],<br />[[arābu valoda|arābu]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || TCD / TD || +235 |- | [[Attēls:South Africa in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of South Africa.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Africa.svg|50px]] || '''[[Dienvidāfrika]]'''<br /><small>(Dienvidāfrikas Republika)</small> || [[Pretorija]] <small>(administratīvā)</small>;<br />[[Blumfonteina]] <small>(tiesu varas)</small>;<br />[[Keiptauna]] <small>(likumdošanas)</small> || {{nts|1221037}} || {{nts|54956900}} (2015)<ref>[http://www.statssa.gov.za/publications/P0302/P03022015.pdf South Africa — Annual official estimate]</ref> || federatīva parlamentāra republika || [[angļu valoda|angļu]], [[afrikandu valoda|afrikaneru]], [[isindebele]], [[isiķhosa]], [[isizulu]], [[sisvati]], [[ziemeļsoto]], [[sesoto]], [[secvana]], [[šiconga]], [[čivenda]] || [[Dienvidāfrikas rands]] (ZAR) || ZAF / ZA || +27 |- | [[Attēls:South Sudan in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Sudan.svg|50px]] || '''[[Dienvidsudāna]]''' || [[Džūba]] || {{nts|619745}} || {{nts|11892934}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ssnbs.org/storage/South%20Sudan%20Statistical%20Yearbook%202011%20FINAL.pdf |title=South Sudan - Official annual projection |access-date={{dat|2014|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140423042347/http://ssnbs.org/storage/South%20Sudan%20Statistical%20Yearbook%202011%20FINAL.pdf |archivedate={{dat|2014|04|23||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Dienvidsudānas mārciņa]] (SSP) || SSD / SS || +211 |- | [[Attēls:Djibouti in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Djibouti.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Djibouti.svg|50px]] || '''[[Džibutija]]'''<br /><small>(Džibutijas Republika)</small> || [[Džibuti]] || {{nts|23200}} || {{nts|888000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Djibouti) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],<br />[[arābu valoda|arābu]] || [[Džibutijas franks]] (DJF) || DJI / DJ || +253 |- | [[Attēls:Equatorial Guinea in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Equatorial Guinea.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Equatorial Guinea.svg|50px]] || '''[[Ekvatoriālā Gvineja]]'''<br /><small>(Ekvatoriālās Gvinejas Republika)</small> || [[Malabo]] || {{nts|28050}} || {{nts|1222442}} (2015)<ref>[http://www.citypopulation.de/EquatorialGuinea.html Equatorial Guinea — Preliminary 2015 census result]</ref> || prezidentāla republika || [[spāņu valoda|spāņu]],<br />[[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || GNQ / GQ || +240 |- | [[Attēls:Eritrea in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Eritrea (or argent azur).svg|50px]] || '''[[Eritreja]]'''<br /><small>(Eritrejas Valsts)</small> || [[Asmera]] || {{nts|117600}} || {{nts|5228000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Eritrea) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[tigraju valoda|tigraju]],<br />[[arābu valoda|arābu]],<br />[[angļu valoda|angļu]] || [[Eritrejas nakfa]] (ERN) || ERI / ER || +291 |- | [[Attēls:Ethiopia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ethiopia.svg|50px]] || '''[[Etiopija]]'''<br /><small>(Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika)</small> || [[Adisabeba]] || {{nts|1104300}} || {{nts|90076012}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csa.gov.et/images/general/news/pop_pro_wer_2014-2017 |title=Ethiopia - Official Projection |access-date={{dat|2015|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151017033609/http://www.csa.gov.et/images/general/news/pop_pro_wer_2014-2017 |archivedate={{dat|2015|10|17||bez}} }}</ref> || federāla parlamentāra republika || [[Amharu valoda|amharu]] || [[Birra]] (ETB) || ETH / ET || +251 |- | [[Attēls:Egypt in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Egypt.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Egypt (Official).svg|50px]] || '''[[Ēģipte]]'''<br /><small>(Ēģiptes Arābu Republika)</small> || [[Kaira]] || {{nts|1010407}} || {{nts|90020200}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capmas.gov.eg/ |title=Egypt — Official population clock |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230907025744/https://www.capmas.gov.eg/ }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Ēģiptes mārciņa]] (EGP) || EGY / EG || +20 |- | [[Attēls:Gabon in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Gabon.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Gabon.svg|50px]] || '''[[Gabona]]'''<br /><small>(Gabonas Republika)</small> || [[Librevila]] || {{nts|267667}} || {{nts|1802278}} (2013)<ref>[http://www.stat-gabon.com Preliminary 2013 census result]</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || GAB / GA || +241 |- | [[Attēls:Gambia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of The Gambia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of The Gambia.svg|50px]] || '''[[Gambija]]'''<br /><small>(Gambijas Islāma Republika)</small> || [[Bandžula]] || {{nts|10689}} || {{nts|1882450}} (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citypopulation.de/Gambia.html |title=Gambia - Preliminary 2013 census result |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317221120/http://citypopulation.de/Gambia.html |archivedate={{dat|2015|03|17||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Dalasi]] (GMD) || GMB / GM || +220 |- | [[Attēls:Ghana in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ghana.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ghana.svg|50px]] || '''[[Gana]]'''<br /><small>(Ganas Republika)</small> || [[Akra]] || {{nts|238535}} || {{nts|27043093}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.statsghana.gov.gh/docfiles/2010phc/National%20Population%20Projection_2010%20to%202014.pdf |title=Ghana - Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6RYzdFjNi?url=http://www.statsghana.gov.gh/docfiles/2010phc/National%20Population%20Projection_2010%20to%202014.pdf |archivedate={{dat|2014|08|04||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Ganas sedi]] (GHS) || GHA / GH || +233 |- | [[Attēls:Guinea in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Guinea.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Guinea.svg|50px]] || '''[[Gvineja]]'''<br /><small>(Gvinejas Republika)</small> || [[Konakri]] || {{nts|245836}} || {{nts|12609000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Guinea) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Gvinejas franks]] (GNF) || GHA / GN || +224 |- | [[Attēls:Guinea-Bissau in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Guinea-Bissau.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Guinea-Bissau.svg|50px]] || '''[[Gvineja-Bisava]]'''<br /><small>(Gvinejas-Bisavas Republika)</small> || [[Bisava]] || {{nts|36125}} || {{nts|1530673}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat-guinebissau.com/ |title=Guinea-Bissau — Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2011|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110203014233/http://www.stat-guinebissau.com/ }}</ref> || prezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || GNB / GW || +245 |- | [[Attēls:Cape Verde in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Cape Verde.svg|50px]] || '''[[Kaboverde]]'''<br /><small>(Kaboverdes Republika)</small> || [[Praja]] || {{nts|4033}} || {{nts|524833}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ine.cv/actualise/publicacao/files/615430153152013Retro-Projeccao%202000-2010%20e%20Projeccoes%20Demograficas%20%20CABO%20VERDE%202010-2030.pdf |title=Cape Verde - Official annual projection |access-date={{dat|2014|09|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140910131550/http://www.ine.cv/actualise/publicacao/files/615430153152013Retro-Projeccao%202000-2010%20e%20Projeccoes%20Demograficas%20%20CABO%20VERDE%202010-2030.pdf |archivedate={{dat|2014|09|10||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Kaboverdes eskudo]] (CVE) || CPV / CV || +238 |- | [[Attēls:Cameroon in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Cameroon.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Cameroon.svg|50px]] || '''[[Kamerūna]]'''<br /><small>(Kamerūnas Republika)</small> || [[Jaunde]] || {{nts|475442}} || {{nts|23344000}} (2015)<ref name="UN projection">{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],<br />[[angļu valoda|angļu]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || CMR / CM || +237 |- | [[Attēls:Kenya in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Kenya.svg|70px]] || [[Attēls:Alternate Coat of arms of Kenya.svg|50px]] || '''[[Kenija]]'''<br /><small>(Kenijas Republika)</small> || [[Nairobi]] || {{nts|581309}} || {{nts|46050000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Kenya) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[svahili]] || [[Kenijas šiliņš]] (KES) || KEN / KE || +254 |- | [[Attēls:Comoros in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Comoros.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Comoros.svg|50px]] || '''[[Komoras]]'''<br /><small>(Komoru Savienība)</small> || [[Moroni]] || {{nts|2235}} || {{nts|784745}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://comoros.africadata.org/fr/DataAnalysis |title=Comoros - Official estimate |access-date={{dat|2016|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160111213747/http://comoros.africadata.org/fr/DataAnalysis |archivedate={{dat|2016|01|11||bez}} }}</ref> || federatīva prezidentāla republika || [[komoriešu valoda|komoriešu]],<br />[[franču valoda|franču]],<br />[[arābu valoda|arābu]] || [[Komoru franks]] (KMF) || COM / KM || +269 |- | [[Attēls:Democratic Republic of the Congo in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Democratic Republic of the Congo.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Democratic Republic of the Congo.svg|50px]] || '''[[Kongo Demokrātiskā Republika]]''' || [[Kinšasa]] || {{nts|2345409}} || {{nts|85026000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ins-rdc.org/sites/default/files/Montage%20AnnuStat%20FINAL%202%20From%20VEROUILLE%20_0.pdf |title=Democratic Republic of the Congo - Official projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160114103852/http://www.ins-rdc.org/sites/default/files/Montage%20AnnuStat%20FINAL%202%20From%20VEROUILLE%20_0.pdf |archivedate={{dat|2016|01|14||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Kongo franks]] (CDF) || COD / CD || +243 |- | [[Attēls:Republic of the Congo in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Republic of the Congo.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Republic of the Congo.svg|50px]] || '''[[Kongo Republika]]''' || [[Brazavila]] || {{nts|342000}} || {{nts|4620000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Republic of the Congo) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || COG / CG || +242 |- | [[Attēls:Cote d Ivoire in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ivory Coast.svg|50px]] || '''[[Kotdivuāra]]'''<br /><small>(Kotdivuāras Republika)</small> || [[Jamusukro]] <small>(de iure)</small>,<br />[[Abidžana]] <small>(valdības mītne)</small> || {{nts|322463}} || {{nts|22671331}} (2014)<ref>[http://www.ins.ci/n/index.php?option=com_content&view=article&id=19&Itemid=27 Ivory Coast — Preliminary 2014 Census Result]</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || CIV / CI || +225 |- | [[Attēls:Lesotho in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Lesotho.svg|50px]] || '''[[Lesoto]]'''<br /><small>(Lesoto Karaliste)</small> || [[Maseru]] || {{nts|30355}} || {{nts|2135000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Lesotho) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || konstitucionālā monarhija || [[soto valoda|soto]],<br /> [[angļu valoda|angļu]] || [[Loti]] (LSL) || LSO / LS || +266 |- | [[Attēls:Liberia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Liberia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Liberia.svg|50px]] || '''[[Libērija]]'''<br /><small>(Libērijas Republika)</small> || [[Monrovija]] || {{nts|111369}} || {{nts|4503000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Liberia) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Libērijas dolārs]] (LRD) || LBR / LR || +231 |- | [[Attēls:Libya in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Libya.svg|70px]] || [[Attēls:Seal of the Government of National Unity (Libya).svg|50px]] || '''[[Lībija]]'''<br /><small>(Lībijas Valsts)</small> || [[Tripole]] || {{nts|1759541}} || {{nts|6278000}} (2015)<ref name="UN projection"/> || || [[arābu valoda|arābu]] || [[Lībijas dinārs]] (LYD) || LBY / LY || +218 |- | [[Attēls:Madagascar in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Madagascar.svg|70px]] || [[Attēls:Seal of Madagascar.svg|50px]] || '''[[Madagaskara]]'''<br /><small>(Madagaskaras Republika)</small> || [[Antananarivu]] || {{nts|587041}} || {{nts|22434363}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://instat.mg/madagascar-en-chiffres/ |title=Madagascar - Annual official estimate |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160116040245/http://instat.mg/madagascar-en-chiffres/#demographie |archivedate={{dat|2016|01|16||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[malgašu valoda|malgašu]],<br /> [[franču valoda|franču]] || Ariari (MGA) || MDG / MG || +261 |- | [[Attēls:Malawi in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Malawi.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Malawi.svg|50px]] || '''[[Malāvija]]'''<br /><small>(Malāvijas Republika)</small> || [[Lilongve]] || {{nts|118484}} || {{nts|16310431}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nsomalawi.mw/images/stories/data_on_line/demography/census_2008/Main%20Report/ThematicReports/Population%20Projections%20Malawi.pdf |title=Malawi — Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215254/http://www.nsomalawi.mw/images/stories/data_on_line/demography/census_2008/Main%20Report/ThematicReports/Population%20Projections%20Malawi.pdf }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Malāvijas kvača]] (MWK) || MWI / MW || +265 |- | [[Attēls:Mali in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mali.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Mali.svg|50px]] || '''[[Mali]]'''<br /><small>(Mali Republika)</small> || [[Bamako]] || {{nts|1240192}} || {{nts|17600000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Mali) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || MLI / ML || +223 |- | [[Attēls:Morocco in Africa (claimed).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Morocco.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Morocco.svg|50px]] || '''[[Maroka]]'''<br /><small>(Marokas Karaliste)</small> || [[Rabāta]] || {{nts|446550}} || {{nts|510713}} (2014)<ref>[http://www.citypopulation.de/WesternSahara.html Morocco — Preliminary 2014 census result]</ref> || konstitucionālā monarhija || [[arābu valoda|arābu]],<br />[[berberu valoda|berberu]] || [[Marokas dirhems]] (MAD) || MAR / MA || +212 |- | [[Attēls:Mauritius in Africa (+dependencies).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mauritius.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Mauritius (Original version).svg|50px]] || '''[[Maurīcija]]'''<br /><small>(Maurīcijas Republika)</small> || [[Portluī]] || {{nts|2040}} || {{nts|1261208}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://statsmauritius.gov.mu/English/StatsbySubj/Pages/Population-Jan-June-2014.aspx |title=Mauritius - Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20140827165459/http://statsmauritius.gov.mu/English/StatsbySubj/Pages/Population-Jan-June-2014.aspx |archivedate={{dat|2014|08|27||bez}} }}</ref> || parlamentāra republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Maurīcijas rūpija]] (MUR) || MUS / MU || +230 |- | [[Attēls:Mauritania in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mauritania.svg|70px]] || [[Attēls:Seal of Mauritania.svg|50px]] || '''[[Mauritānija]]'''<br /><small>(Mauritānijas Islāma Republika)</small> || [[Nuakšota]] || {{nts|1030700}} || {{nts|3631775}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ons.mr/doc/publication/Projectionpopulation.pdf |title=Mauritania - Annual official estimate |access-date={{dat|2015|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150925151255/http://www.ons.mr/doc/publication/Projectionpopulation.pdf |archivedate={{dat|2015|09|25||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Ugija]] (MRO) || MRT / MR || +222 |- | [[Attēls:Mozambique in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mozambique.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Mozambique.svg|50px]] || '''[[Mozambika]]'''<br /><small>(Mozambikas Republika)</small> || [[Maputu]] || {{nts|801590}} || {{nts|25727911}} (2015)<ref>[http://www.ine.gov.mz/estatisticas/estatisticas-demograficas-e-indicadores-sociais/projeccoes-da-populacao/populacao-projectada-por-distritos-maputo-cidade-2007_2040.xls/at_download/file Mozambique — Annual official projection]</ref> || prezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Mozambikas metikals]] (MZN) || MOZ / MZ || +258 |- | [[Attēls:Namibia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Namibia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Namibia.svg|50px]] || '''[[Namībija]]'''<br /><small>(Namībijas Republika)</small> || [[Vindhuka]] || {{nts|825615}} || {{nts|2459000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Namibia) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Namībijas dolārs]] (NAD) || NAM / NA || +264 |- | [[Attēls:Niger in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Niger.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Niger.svg|50px]] || '''[[Nigēra]]'''<br /><small>(Nigēras Republika)</small> || [[Niameja]] || {{nts|1267000}} || {{nts|19899000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Niger) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || NER / NE || +227 |- | [[Attēls:Nigeria in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Nigeria.svg|50px]] || '''[[Nigērija]]'''<br /><small>(Nigērijas Federālā Republika)</small> || [[Abudža]] || {{nts|923768}} || {{nts|182202000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Nigeria) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Naira]] (NGN) || NER / NG || +234 |- | [[Attēls:Rwanda in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Rwanda.svg|50px]] || '''[[Ruanda]]'''<br /><small>(Ruandas Republika)</small> || [[Kigali]] || {{nts|26338}} || {{nts|11262564}} (2015)<ref>[http://statistics.gov.rw/ Rwanda — Annual official estimate]</ref> || pusprezidentāla republika || [[kiņaruanda]],<br />[[franču valoda|franču]],<br />[[angļu valoda|angļu]] || [[Ruandas franks]] (RWF) || RWA / RW || +250 |- | [[Attēls:Sao Tome and Principe in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sao Tome and Principe.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of São Tomé and Príncipe.svg|50px]] || '''[[Santome un Prinsipi]]'''<br /><small>(Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika)</small> || [[Santome]] || {{nts|1001}} || {{nts|187356}} (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ine.st/Documentacao/InformacoesEstatisticas/Demograficas/22.pdf |title=São Tomé and Príncipe - 2012 census result |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303180641/http://www.ine.st/Documentacao/InformacoesEstatisticas/Demograficas/22.pdf |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Dobra]] (STD) || STP / ST || +239 |- | [[Attēls:Seychelles in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Seychelles.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Seychelles.svg|50px]] || '''[[Seišelas]]'''<br /><small>(Seišelu Republika)</small> || [[Viktorija (Seišelas)|Viktorija]] || {{nts|459}} || {{nts|91400}} (2014)<ref>[http://www.nsb.gov.sc/wp-content/uploads/2015/12/Seychelles-in-Figures-2015-edition1.pdf Seychelles — Annual official estimate]</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],<br />[[angļu valoda|angļu]],<br />[[Seišelu kreolu valoda|Seišelu kreolu]] || [[Seišelu rūpija]] (SCR) || SYC / SC || +248 |- | [[Attēls:Senegal in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Senegal.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Senegal.svg|50px]] || '''[[Senegāla]]'''<br /><small>(Senegālas Republika)</small> || [[Dakara]] || {{nts|196712}} || {{nts|13508715}} (2013)<ref>[http://www.ansd.sn/index.php?option=com_content&view=article&id=172:publication-des-resultats-definitifs-du-rgphae&catid=59:evenements&Itemid=267 Senegal — 2013 census result]</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumafrikas CFA franks]] (XOF) || SEN / SN || +221 |- | [[Attēls:Sierra Leone in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sierra Leone.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Sierra Leone.svg|50px]] || '''[[Sjerraleone]]'''<br /><small>(Sjerraleones Republika)</small> || [[Frītauna]] || {{nts|71740}} || {{nts|6453000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Sierra Leone) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Sjerraleones leone]] (SLL) || SLE / SL || +232 |- | [[Attēls:Somalia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Somalia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Somalia.svg|50px]] || '''[[Somālija]]'''<br /><small>(Somālijas Federālā Republika)</small> || [[Mogadīšo]] || {{nts|637657}} || {{nts|3900000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Somalia) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || parlamentāra republika || [[somāliešu valoda|somāliešu]],<br />[[arābu valoda|arābu]] || [[Somālijas šiliņš]] (SOS) || SOM / SO || +252 |- | [[Attēls:Sudan in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sudan.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Sudan.svg|50px]] || '''[[Sudāna]]'''<br /><small>(Sudānas Republika)</small> || [[Hartūma]] || {{nts|1886068}} || {{nts|38435252}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://cbs.gov.sd/en/files.php?id=7 |title=Sudan - Official annual projection |access-date={{dat|2014|11|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141113142840/http://cbs.gov.sd/en/files.php?id=7#&panel1-1 |archivedate={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]],<br />[[angļu valoda|angļu]] || [[Sudānas mārciņa]] (SDG) || SDN / SD || +249 |- | [[Attēls:Eswatini in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Swaziland.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Swaziland.svg|50px]] || '''[[Svatini]]'''<br /><small>(Svatini Karaliste)</small> || [[Mbabane]] || {{nts|17364}} || {{nts|1119375}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ccm.org.sz/documents/reports/hiv/Population-Projections-Report-2007-2030.pdf |title=Swaziland - Official projection |access-date={{dat|2015|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150723224521/http://ccm.org.sz/documents/reports/hiv/Population-Projections-Report-2007-2030.pdf |archivedate={{dat|2015|07|23||bez}} }}</ref> || parlamentāra monarhija || [[angļu valoda|angļu]],<br />[[sisvati]] || [[Lilangeni]] (SZL) || SWZ / SZ || +268 |- | [[Attēls:Tanzania in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Tanzania.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of tanzania.svg|50px]] || '''[[Tanzānija]]'''<br /><small>(Tanzānijas Apvienotā Republika)</small> || [[Dodoma]] <small>(oficiālā)</small>,<br />[[Dāresalāma]] <small>(faktiskā)</small> || {{nts|947303}} || {{nts|53470000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Tanzania) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[svahili]], [[angļu valoda|angļu]] || [[Tanzānijas šiliņš]] (TZS) || TZA / TZ || +255 |- | [[Attēls:Togo in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Togo (3-2).svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Togo.svg|50px]] || '''[[Togo]]'''<br /><small>(Togo Republika)</small> || [[Lome]] || {{nts|56785}} || {{nts|6974000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat-togo.org/index.php/thematiques/statistiques-demographiques/32-thematiques/statistiques-demographiques/etat-structure/79-perspectives-demo |title=Togo — Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150908020603/http://www.stat-togo.org/index.php/thematiques/statistiques-demographiques/32-thematiques/statistiques-demographiques/etat-structure/79-perspectives-demo |archivedate={{dat|2015|09|08||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || TGO / TG || +228 |- | [[Attēls:Tunisia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Tunisia.svg|50px]] || '''[[Tunisija]]'''<br /><small>(Tunisijas Republika)</small> || [[Tunisa]] || {{nts|163610}} || {{nts|10982754}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ins.tn/rgph/depliant-rgph2014_v2.pdf |title=Tunisia - Preliminary 2014 census result |access-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924035126/http://www.ins.tn/rgph/depliant-rgph2014_v2.pdf |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref> || parlamentāra republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Tunisijas dinārs]] (TND) || TUN / TN || +216 |- | [[Attēls:Uganda in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Uganda.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Uganda.svg|50px]] || '''[[Uganda]]'''<br /><small>(Ugandas Republika)</small> || [[Kampala]] || {{nts|241038}} || {{nts|34856813}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ubos.org/onlinefiles/uploads/ubos/NPHC/NPHC%202014%20PROVISIONAL%20RESULTS%20REPORT.pdf |title=Uganda - Preliminary 2014 census result |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170110115940/http://www.ubos.org/onlinefiles/uploads/ubos/NPHC/NPHC%202014%20PROVISIONAL%20RESULTS%20REPORT.pdf |archivedate={{dat|2017|01|10||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]], [[svahili]] || [[Ugandas šiliņš]] (UGX) || UGA / UG || +256 |- | [[Attēls:Zambia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Zambia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Zambia.svg|50px]] || '''[[Zambija]]'''<br /><small>(Zambijas Republika)</small> || [[Lusaka]] || {{nts|752618}} || {{nts|15473905}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zamstats.gov.zm/report/Monthly/Vol%20129%202014%20The%20Monthly%20January.pdf |title=Zambia - Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141113144848/http://www.zamstats.gov.zm/report/Monthly/Vol%20129%202014%20The%20Monthly%20January.pdf |archivedate={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Zambijas kvanča]] (ZMK) || ZMB / ZM || +260 |- | [[Attēls:Zimbabwe in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Zimbabwe.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Zimbabwe.svg|50px]] || '''[[Zimbabve]]'''<br /><small>(Zimbabves Republika)</small> || [[Harare]] || {{nts|390757}} || {{nts|13061239}} (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zimstat.co.zw/ |title=Zimbabwe - 2012 Census Result |access-date={{dat|2019|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160409164051/http://www.zimstat.co.zw/ |archivedate={{dat|2016|04|09||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[čevu valoda|čevu]], [[senas valoda|sena]], [[angļu valoda|angļu]], [[kalangu valoda|kalangu]], [[tsoa valoda|tsoa]], [[ndau valoda|ndau]], [[ziemeļndebelu valoda|ziemeļndebelu]], [[šangani valoda|šangani]], [[šonu valoda|šonu]], [[soto valoda|soto]], [[tongu valoda|tongu]], [[tsvanas valoda|tsvanas]], [[vendu valoda|vendu]], [[isiķhosa]] || [[ASV dolārs]] (USD) || ZWE / ZW || +263 |} === Neatzītās valstis === Šajā sadaļā ir apkopotas tās valstis, kas Āfrikā ir izveidojušās kā suverēnas valstis, taču tām ir ierobežota starptautiska atzīšana un nav [[ANO]] locekles. Savukārt [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]] ir [[Āfrikas Savienība]]s locekle. {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums<br />(Oficiālais nosaukums) !! Galvaspilsēta !! Platība <br />(km²) !! Iedz.sk.<br />(gads) !! Valsts iekārta !! Valsts<br />valoda (-s) !! Naudas<br />vienība !! ISO 3166-1 !! Tālsarunu<br />kods |- | [[Attēls:Sahrawi Arab Democratic Republic in Africa (claimed).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Sahrawi Arab Democratic Republic.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Sahrawi Arab Democratic Republic.svg|40px]] || '''[[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]]''' || [[Ajūna]]<small> (proklamētā)</small><br />[[Tifariti]]<small> (faktiskā)</small> || {{nts|266000}} || {{nts|507160}} (2011) || pusprezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]],<br />[[spāņu valoda|spāņu]] || [[Sahāras peseta]] (EHP) || EH || +213 |- | [[Attēls:Somaliland in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Somaliland.svg|40px]] || '''[[Somālilenda]]''' || [[Hargeisa]] || {{nts|137600}} || {{nts|3500000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Somaliland) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[somāliešu valoda|somāliešu]],<br />[[arābu valoda|arābu]] || [[Somālilendas šiliņš]] (SLSH) || SO || +252 |} == Nesuverēnas teritorijas == === Atkarīgās teritorijas === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums !! Statuss !! Galvaspilsēta !! Platība <br />(km²) !! Iedz.sk.<br />(gads) !! Valsts valoda !! Naudas<br />vienība !! ISO 3166-1 |- | [[Attēls:French Southern and Antarctic Lands in Africa (Scattered islands in the Indian Ocean only).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the French Southern and Antarctic Lands.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries des Terres australes et antarctiques françaises.svg|40px]] || '''[[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]]''' || [[Francija]]s aizjūras teritorija || [[Portofransē]] || {{nts|439781}} || {{nts|140}} (2013) || [[franču valoda|franču]] || [[Eiro]] (EUR) || TF |- | [[Attēls:Saint Helena, Ascension, Tristan da Cunha in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|70px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom (HM Government).svg|40px]] || '''[[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]]''' || [[Lielbritānija]]s aizjūras teritorija || [[Džeimstauna]] || {{nts|394}} || {{nts|4000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || [[angļu valoda|angļu]] || [[Svētās Helēnas salas mārciņa]] (SHP)<br />[[Sterliņu mārciņa]] (GBP) || SH |} === Citas teritorijas === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums !! Statuss !! Galvaspilsēta !! Platība <br />(km²) !! Iedz.sk.<br />(gads) !! Valsts valoda !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Canary Islands in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Canary Islands.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of the Canary Islands.svg|40px]] || '''[[Kanāriju Salas]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|autonoms apgabals]] || [[Santakrusa de Tenerife]]<br />[[Laspalmasa de Grankanārija]] || {{nts|7493}} || {{nts|2117519}} (2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/prensa/np551.pdf|title=Official Population Figures of Spain. Population on the 1 January 2009|publisher=Instituto Nacional de Estadística de España|accessdate=2009-06-03}}</ref> || [[spāņu valoda|spāņu]] || ES-CN |- | [[Attēls:Madeira in Africa (-mini map -rivers).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Madeira.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Madeira.svg|40px]] || '''[[Madeira]]''' || [[Portugāles administratīvais iedalījums|Portugāles autonomais reģions]] || [[Funšala]] || {{nts|801}} || {{nts|267785}} (2011) || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || PT-30 |- | [[Attēls:Mayotte in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mayotte.svg|40px]] || '''[[Majota]]''' || [[Francijas administratīvais iedalījums|Francijas Aizjūras reģions]] || [[Mamudzu]] || {{nts|374}} || {{nts|212645}} (2014) || [[franču valoda|franču]] || FR-YT |- | [[Attēls:Melilla in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag Melilla.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Melilla.svg|40px]] || '''[[Melilja]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|autonomā pilsēta]] || Melilja || {{nts|12.3}} || {{nts|78476}} (2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm |title=Decision Spain |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304033411/http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> || [[spāņu valoda|spāņu]] || ES-ML |- | [[Attēls:Reunion in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries Réunion.svg|40px]] || '''[[Reinjona]]''' || [[Francijas administratīvais iedalījums|Francijas Aizjūras reģions]] || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || {{nts|2511}} || {{nts|844994}} (2014) || [[franču valoda|franču]] || FR-RE |- | [[Attēls:Ceuta in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag Ceuta.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ceuta.svg|40px]] || '''[[Seuta]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|autonomā pilsēta]] || Seuta || {{nts|18.5}} || {{nts|82376}} (2011)<ref name=census>{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304033411/http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> || [[spāņu valoda|spāņu]] || ES-CE |- | [[Attēls:Plazas de soberania in Africa.svg|80px]] || || || '''[[Suverēnie apgabali]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|aizjūras teritorija]] || || {{nts|31.61}} || || [[spāņu valoda|spāņu]] || |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Āfrika}} {{Valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījumi pa kontinentiem}} [[Kategorija:Valstis|Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Āfrikas valstis|*]] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] tkbegup1p22iqtajkb0bq1893n6mnsh 0 311206 4531340 2494228 2026-10-03T09:01:33Z Treisijs 347 Pāradresācija nomainīta no [[Akmens]] uz [[Oļi]] 4531340 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Oļi]] 6ltsogj3876c8uhd8ziy3lmp4ibdi0j 0 312788 4531339 2502366 2026-10-03T09:00:48Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par iežu fragmentu 4531339 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pebble Dash (15366562092).jpg|thumbnail|upright=1.1|Oļi tuvplānā]] '''Oļi''' ir nelieli [[akmens|akmeņi]], kuriem parasti raksturīgas gludas un noapaļotas formas. Latviešu valodā ar terminu ‘olis’ visbiežāk saprot [[ieži|ieža]] atlūzu, kas [[dēdēšana]]s, [[erozija]]s, transportēšanas un mehāniskas noapaļošanas rezultātā ieguvusi noapaļotas vai ovālas aprises. Šāda noapaļošana bieži notiek, akmeņiem savstarpēji saduroties un beržoties [[upe|upēs]], [[jūra]]s vai [[ezers|ezeru]] krastos un citās vidēs, kur materiālu pārvieto [[ūdens]]. Oļi īpaši raksturīgi upju gultnēm, pludmalēm un [[grants]] nogulumiem. [[Sedimentoloģija|Sedimentoloģijā]] jēdziens tiek lietots precīzāk pēc daļiņas izmēra. [[Udena—Ventvorta skala|Udena—Ventvorta granulometriskajā skalā]] ‘olis’ ({{val|en|pebble}}) apzīmē [[grants]] frakcijas ieža daļiņu, kuras diametrs ir aptuveni 4–64 mm. Tādēļ ikdienas valodas un sedimentoloģiskais jēdziens ‘olis’ pilnībā nesakrīt. Ikdienas lietojumā īpaši tiek uzsvērta akmens [[noapaļojums|noapaļotā forma]], savukārt sedimentoloģiskajā klasifikācijā galvenais kritērijs ir [[graudu izmērs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ieži]] [[Kategorija:Sedimentoloģija]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] l3d6wndwheqs3hsxbcxa4ukyrwb0rrf 0 318412 4531251 4527739 2026-10-03T00:19:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531251 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zolitudes parlamentaras izmeklesanas komisijas 23 03 2015 sede.jpg|thumb|300 px|right|Komisijas 2015. gada 23. marta sēde, kurā sāka skatīt jautājumus par civilo aizsardzību]] '''Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija'''{{efn|Komisijas pilnais nosaukums ir "Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā".}} bija [[Latvijas Republika]]s [[12. Saeima]]s, [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 26. panta kārtībā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura savu darbību izbeidza [[2015. gads|2015. gada]] [[13. novembris|13. novembrī]]. == Komisijas izveidošana == [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde]]s mikrorajonā, Priedaines ielā 20, [[2013. gads|2013. gada]] [[21. novembris|21. novembrī]] notika [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|lielveikala “Maxima xx” jumta iebrukums]], kura rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, bet traumas guva 59 cilvēki. Nekavējoties tika veikti glābšanas darbi, kas Latvijas vēsturē iegājuši kā paši apjomīgākie. Tajos jau pirmajās 14 stundās tika iesaistīti vairāk nekā 192 [[Ugunsdzēsējs|ugunsdzēsēji]], 17 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes, 215 [[Latvijas Valsts policija|policijas]] amatpersonas, 46 [[Rīgas pašvaldības policija]]s darbinieki, 110 [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] karavīri un [[Latvijas Republikas Zemessardze|zemessargi]]. Glābšanas darbi kopumā ilga četras dienas (94 stundas).<ref>Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojums (ievads): pieņemts 27.10.2015.// Latvijas Vēstnesis, 10.11.2015., Nr. 220. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=277713</ref> Gadu pēc traģēdijas, [[2014. gads|2014. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]], jaunievēlētā 12. Saeima pēc 36 deputātu pieprasījuma izveidoja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Kā komisijas darbības laiks tika noteikts viens gads. Komisijas sastāvs tika ievēlēts 2014. gada [[27. novembris|27. novembrī]], un tajā bija šādi deputāti: [[Ringolds Balodis]] ([[No sirds Latvijai|No Sirds Latvijai]]), [[Ints Dālderis]] ([[Vienotība]]), [[Artuss Kaimiņš]] ([[Latvijas Reģionu apvienība]]), [[Kārlis Krēsliņš (politiķis)|Kārlis Krēsliņš]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]), [[Regīna Ločmele-Luņova]] ([[Saskaņa]]), [[Aleksejs Loskutovs]] (V), [[Inguna Rībena]] (NA), [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]] ([[Zaļo un Zemnieku savienība]]), [[Inguna Sudraba]] (NSL), [[Mārtiņš Šics]] (LRA), [[Zenta Tretjaka]] (S), [[Juris Vectirāns]] (ZZS). Komisijas pirmajā sēdē 2014. gada 27. novembrī par komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Ringolds Balodis, par priekšsēdētāja biedru Regīna Ločmele–Luņova, bet par sekretāru Ints Dālderis. == Parlamentārās izmeklēšanas veikšana == === Komisijas pilnvaras === Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbības pamats ir Satversmes 26. pants, kurš nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Balsojums par komisijas izveidošanu ir vien formalitāte, jo Saeima nevar noraidīt komisijas izveidi.<ref>Balodis R. Parlamentāru (parlamentārisku) izmeklēšanas komisiju statuss un to loma valsts pārvaldībā. Jurista Vārds, 12.05.2015., Nr.19. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_Jurista%20Vards%2012052015.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624025707/http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_Jurista%20Vards%2012052015.pdf |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}</ref> Komisijas pilnvaras detalizētāk atrunā Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums un Saeimas kārtības rullis. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmeklēšanas komisijām ir šādas tiesības: 1) pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] locekļiem un viņiem padotajām iestādēm, kā arī no [[Pašvaldība|pašvaldībām]] un citām publiskajām institūcijām; 2) uzaicināt jebkuru personu uz komisijas sēdēm (ja persona neierodas pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas [[Piespiedu atvešana|piespiedu atvešanu]]); 3) uzdot izdarīt revīziju valsts un pašvaldību iestādēs un citās institūcijās; 4) iesniegt likumprojektu izskatīšanai Saeimā; 5) sagatavot secinājumus un priekšlikumus, kurus valdība un parlaments ņem vērā savā darbībā vai iestrādā normatīvajos aktos.<ref>Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojums (1.2. punkts): pieņemts 27.10.2015.// Latvijas Vēstnesis, 10.11.2015., Nr. 220. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=277713</ref> === Komisijas skatītie jautājumi === [[Attēls:Zolitudes parlamentaras izmeklesanas komisijas 07 09 2015 izbraukuma sede.jpg|thumb|300 px|right|Komisijas 2015. gada 7. septembra izbraukuma sēde Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru "Gaiļezers" (no kreisās: komisijas loceklis A. Loskutovs, komisijas sekretārs I. Dālderis)]] Komisija savas darbības sākumā nolēma savu darbu sadalīt četros blokos: 1) būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti; 2) būvniecības uzraudzības un kontroles funkcijas; 3) ārkārtas krīzes vadība un civilās aizsardzības sistēmas nepilnības; 4) sociālās aizsardzības sistēma.<ref>Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas Prezidija 22.12.2014. sēdes protokols Nr. 1. Pieejams: http://www.saeima.lv/zolitude/publikacijas/Prezidija_sede_22122014.pdf</ref> Visvairāk uzmanības komisija savā darbībā veltīja tieši būvniecības jautājumiem – valsts (Valsts būvinspekcijas likvidācija un Būvniecības valsts kontroles biroja izveide) un pašvaldību īstenotā būvniecības kontrole, būvspeciālistu augstākās izglītības un sertifikācijas kvalitāte, publiskie iepirkumi būvniecībā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma, būvprojektu kvalitāte, valsts īstenotā būvniecības politika un citi jautājumi. Pievēršoties jautājumiem, kas saistīti ar civilo aizsardzību un sociālo palīdzību, komisija savās sēdēs skatīja jautājumus par apsardzes darbinieku sagatavotību, valsts un pašvaldību dienestu sadarbību krīzes situācijās, nevalstisko organizāciju iesaisti sociālās palīdzības sniegšanā, valsts sniegto atbalstu nelaimes gadījumos cietušajiem un citiem jautājumiem.<ref>Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojums (5.4. punkts): pieņemts 27.10.2015.// Latvijas Vēstnesis, 10.11.2015., Nr. 220. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=277713</ref> === Atklātība komisijas darbā === Komisijas veiktā parlamentārā izmeklēšana notika pilnīgi atklāti. Komisijas sēdes regulāri tika translētas tiešraidē Saeimas mājaslapā, kā arī portālā “Delfi.lv. Sēdes tiešraidē skatīja vidēji 3000 cilvēku. Komisija izveidoja arī savu mājaslapu, kura darbojās arī pēc komisijas pilnvaru izbeigšanās. Mājaslapā tika ievietoti visi komisijas sēžu protokoli, sēžu videoieraksti un audioieraksti, kā arī komisijas svarīgākā sarakste ar nevalstiskajām organizācijām un valsts iestādēm. Komisijas mājaslapa no 2015. gada februāra līdz septembrim kopumā ir tikusi skatīta 26 640 reizes. Par komisijas darbu vēstīja arī komisijas locekļa A. Kaimiņa videosižeti, kuri kopumā ir skatīti 483 000 reizes, katrs sižets vidēji ir skatīts 37 154 reizes.<ref>Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojums (1.4.5. punkts punkts): pieņemts 27.10.2015.// Latvijas Vēstnesis, 10.11.2015., Nr. 220. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=277713</ref> == Galaziņojums == === Normatīvais regulējums === Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13. pantu, izmeklēšanas komisija, pabeidzot savu darbību, sagatavo galaziņojumu, kurā atspoguļo komisijas sastāvu, Saeimas doto uzdevumu, ja tāds ir bijis, komisijas veikto darbu, komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu, komisijas secinājumus un priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu pieņem ar komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu. Galaziņojumu paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Likuma 16. panta pirmā daļa nosaka, ka izmeklēšanas komisijas galaziņojums nav saistošs. Tomēr panta otrā daļa institūcijām uzliek par pienākumu izvērtēt sev adresētos priekšlikumus. Ja priekšlikums ir lietderīgs, tad saskaņā ar labas pārvaldības principu<ref>Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Latvijas Vēstnesis, 2014, 203. lpp.</ref> valsts un pašvaldību iestādēm priekšlikums ir jāievieš. Pēc galaziņojuma apstiprināšanas komisijā tas tiek izskatīts Saeimas sēdē, par to netiek balsots, bet par to var debatēt. Galaziņojums tiek publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā izskatīšanas Saeimas sēdē. Komisijas pilnvaras izbeidzas 8 dienā pēc galaziņojuma izskatīšanas Saeimā. Komisijai pēc galaziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir pienākums rakstiski informēt par galaziņojuma priekšlikumu ieviešanu atbildīgas institūcijas, kurām jāvērtē komisijas priekšlikumi. === Komisijas galaziņojuma pieņemšana === Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums tika pieņemts 2015. gada 27. oktobrī ar astoņām balsīm „par” ( R. Balodis, I. Rībena, I. Sudraba, K. Krēsliņš, K. Seržants, J. Vectirāns, M. Šics, A. Kaimiņš), ar divām balsīm „pret” ( I. Dālderis, A. Loskutovs), un diviem komisijas locekļiem atturoties (Z. Tretjaka, I. Zujevs).<ref>Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas 27.10.2015. sēdes protokols Nr. 26, 2.lpp. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/556_27.10.2015.sedes_protokols.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624030543/http://zolitude.saeima.lv/attachments/556_27.10.2015.sedes_protokols.pdf |date=24.06.2016 }}</ref> Galaziņojums komisijā tika skatīts trijos lasījumos, piemērojot analoģiju ar likumprojektu izskatīšanu trijos lasījumos.<ref>Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas14.09.2015. sēdes protokols Nr. 23, 2.-3.lpp. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/545_Protokols14092015.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624030727/http://zolitude.saeima.lv/attachments/545_Protokols14092015.pdf |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}</ref> Galaziņojumu pēc tā apstiprināšanas atteicās parakstīt komisijas sekretārs I. Dālderis, jo viņš neatbalstīja komisijas lēmumu galaziņojumā nosaukt par traģēdiju morāli un politiski atbildīgās amatpersonas. I. Dāldera ieskatā, viņš ar savu parakstu paustu piekrišanu galaziņojuma saturam.<ref>Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojums (I. Dāldera atsevišķās domas): pieņemts 27.10.2015.// Latvijas Vēstnesis, 10.11.2015., Nr. 220. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=277713</ref> Komisija 29. oktobrī Inta Dāldera vietā par komisijas sekretāru ievēlēja Kārli Krēsliņu, kurš parakstīja galaziņojumu. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Inta Dāldera rīcībā saskatīja Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5. punkta pārkāpumu, jo, kā atzina Saeimas Juridiskais birojs, I. Dālderim kā komisijas sekretāram bija jāparaksta komisijas pieņemtais galaziņojums.<ref>Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas 12.11.2015. sēdes protokols. Pieejams:http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=12.11.2015</ref> === Komisijas galaziņojuma saturs === [[Attēls:Infografiks.jpg|thumb|300px|right|[[Valsts kanceleja]]s publicētā informācija par uzdotajiem uzdevumiem pēc komisijas galaziņojuma izvērtēšanas (2016. gada 26. janvāris)]] Komisijas galaziņojums sastāv no četrām daļām, kopsavilkuma, izmantoto avotu saraksta, saīsinājumu saraksta, kā arī no komisijas locekļu Inta Dāldera un Zentas Tretjakas atsevišķajām domām. Galaziņojums oficiālajā izdevumā "[[Latvijas Vēstnesis]]" ir publicēts latviešu un angļu valodā. Galaziņojuma ievadā detalizēti aprakstīta komisijas darbība, kā arī sniegts vērtējums Valsts policijas īstenotajai Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izmeklēšanai un vērtēta Rīgas pilsētas pašvaldības atbildība traģēdijā. Par Valsts policijas veikto izmeklēšanu komisija secina, ka Valsts policijai nav pamata pārmest gausu izmeklēšanu, bet par izmeklēšanas kvalitāti varēs spriest pēc tiesas procesa beigām. Par Rīgas pilsētas pašvaldības izveidoto būvniecības uzraudzības sistēmu tiek secināts, ka tā bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota, kas varēja novest pie traģēdijas. Galaziņojuma daļā "Būvniecības jomas normatīvais regulējums un uzraudzības sistēma" liela uzmanība ir veltīta Valsts būvinspekcijas likvidācijai 2009. gadā. Komisija secināja, ka inspekcijas likvidācija ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, palielinot traģēdijas iespējamību. Ievērojot to, ka galīgo lēmumu par Valsts būvinspekcijas likvidāciju pieņēma Saeima, komisija rosināja parlamentu izveidot Analītisko dienestu, kura galvenais mērķis būtu likumdošanas padziļināta analīze. Komisija atbalstīja Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi, saskatot birojā mehānismu, ar kuru īstenot vienotu valsts būvniecības politiku, darbojoties tajās jomās, kur pašvaldību būvvaldēm trūkst kapacitātes. Komisija secināja, ka pēc traģēdijas daļēji ir sakārtota būvspeciālistu sertifikācijas sistēma, tomēr izglītības, publisko iepirkumu un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības jomā ir jāveic vairāki uzlabojumi. Līdzās ar būvniecību tieši saistītiem jautājumiem kā atsevišķu problēmu komisija izdalīja [[lobēšana]]s normatīvā regulējuma trūkumu, kas konkrēti būvniecības nozarē ir veicinājis prasību samazināšanu un uzraudzības vājināšanu. Galaziņojuma daļās “Valsts un pašvaldību dienestu gatavība rīcībai ārkārtējās situācijās” un “Traģēdijas seku novēršana” komisija sniedza atzinīgu novērtējumu glābšanas dienestu, Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju darbam traģēdijas seku novēršanā. Komisijas galaziņojumā kā morāli un politiski atbildīgas par Zolitūdes traģēdiju tika nosauktas septiņas bijušās un esošās amatpersonas: bijušais ministru prezidents [[Valdis Dombrovskis]], bijušie Ekonomikas ministri [[Artis Kampars]] un [[Daniels Pavļuts]], bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri [[Anrijs Matīss]] un [[Juris Pūce]], Rīgas domes priekšsēdētājs [[Nils Ušakovs]] un [[Rīgas pilsētas būvvalde]]s vadītājs Inguss Vircavs. === Galaziņojuma izvērtējums === Komisijas galaziņojumā ietvertie priekšlikumi tika adresēti Saeimas Prezidijam, Ministru kabinetam un piecām Saeimas pastāvīgajām komisijām. Saskaņā ar izmeklēšanas komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, Saeimas Prezidijs pēc komisijas aicinājuma ir uzsācis darbu pie Saeimas analītiskā dienesta izveides.<ref>Saeimas Administrācijas 25.05.2016. vēstule Nr. 622.12-132-12/16 Saeimas deputātam Ringoldam Balodim. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_SAEIMAS_ADMINISTRACIJA.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220626114400/https://zolitude.saeima.lv/attachments/499_SAEIMAS_ADMINISTRACIJA.pdf |date={{dat|2022|06|26||bez}} }}</ref> Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas Korupcijas novēršanas apakškomisija noraidīja izmeklēšanas komisijas priekšlikumu par nepieciešamību izstrādāt lobēšanas likumu.<ref>Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas 25.05.2016. vēstule Nr. 142.9/6-70-12/16 Saeimas deputātam Ringoldam Balodim. Pieejams:http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_AIZSARDZ%20APAKSKOM.PDF {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220625172226/https://zolitude.saeima.lv/attachments/499_AIZSARDZ%20APAKSKOM.pdf |date={{dat|2022|06|25||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://zolitude.saeima.lv/attachments/499_AIZSARDZ%20APAKSKOM.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220625172226/https://zolitude.saeima.lv/attachments/499_AIZSARDZ%20APAKSKOM.pdf}}</ref> Ar toreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas 2015. gada 19. novembra rezolūciju ministrijām tika uzdots izvērtēt komisijas galaziņojumā ietvertos priekšlikumus. Šī uzdevuma izpildei Ekonomikas ministrija apkopoja atbildīgo ministriju un institūciju sniegtos viedokļus par galaziņojumā minēto problēmjautājumu iespējamiem risinājumiem un ministriju turpmāko rīcību identificēto problēmu risināšanā.<ref>Informatīvais ziņojums "Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ministrijām noteikto uzdevumu izvērtējumu". Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40374906&mode=mk&date=2016-01-26 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160821003327/http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40374906&mode=mk&date=2016-01-26 |date=2016-08-21 }}</ref> 26.01.2016. Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par galaziņojumā ministrijām noteikto uzdevumu izvērtējumu. Uz šī ziņojuma pamata sešām ministrijām ir uzdoti konkrēti uzdevumi un noteikti termiņi to izpildei.<ref>Ministru kabineta mājaslapā pieejamā informācija,http://mk.gov.lv/lv/aktualitates/mk-uzdod-ministrijam-konkretus-uzdevumus-pec-zolitude-notikusas-tragedijas-analizes {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160603153950/http://mk.gov.lv/lv/aktualitates/mk-uzdod-ministrijam-konkretus-uzdevumus-pec-zolitude-notikusas-tragedijas-analizes |date={{dat|2016|06|03||bez}} }}</ref> Latvijas Būvniecības padome 2015. gada 7. decembra sēdē izskatīja jautājumu par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu. Ar 19 balsīm "par" un vienam padomes loceklim atturoties tika pieņemts lēmums atbalstīt komisijas galaziņojumu un par to informēt Ministru kabinetu.<ref>Latvijas būvniecības padomes 07.12.2015. sēdes protokols Nr. 2. Pieejams:https://www.em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/konsultativas_padomes/latvijas_buvniecibas_padome/padomes_sezu_darba_kartiba__protokoli/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160602083720/https://www.em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/konsultativas_padomes/latvijas_buvniecibas_padome/padomes_sezu_darba_kartiba__protokoli/ |date={{dat|2016|06|02||bez}} }}</ref> Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 15. pantu komisijas pilnvaras izbeidzās 2015. gada 13. novembrī. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170616222948/http://zolitude.saeima.lv/ Komisijas mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20160808000145/https://www.vestnesis.lv/op/2015/220.1 Komisijas galaziņojums] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:12. Saeima]] [[Kategorija:Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā]] iee26ohi6biiz7gkk7hh2rfvo0b4sv4 0 327607 4531187 4131885 2026-10-02T18:51:50Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4531187 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Septiņcīņa sievietēm |games = 2016. gada Vasaras |venue = |date = 12.—13. augusts{{efn|Pēc Brazīlijas laika. Pēc Latvijas laika sacensības notiek no 12. līdz 14. augustam|name=time}} |competitors = 31 |nations = |gold={{flaga|BEL}} [[Nafisatu Tiama]] |silver={{flaga|GBR}} [[Džesika Enisa-Hilla]] |bronze={{flaga|CAN}} [[Brienna Tīsena-Ītone]] |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|2012]] |next = }} {{Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Sieviešu [[septiņcīņa]]s''' sacensības '''{{oss|V=2016|L=L}}''' Riodežaneiro notika 12. un 13. augustā.{{efn|name=time}} Tajās piedalījās 31 sportiste, Latviju pārstāvēja [[Laura Ikauniece-Admidiņa]], kas izcīnīja 4. vietu. == Sacensību kalendārs == {|class="wikitable" |- ! Disciplīna !! Datums !! Sākuma laiks{{efn|Pēc Latvijas laika}}<ref name="iaaf time">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaaf.org/competitions/olympic-games/the-xxxi-olympic-games-5771/heptathlon/women|title=Heptathlon Women|publisher=IAAF|accessdate={{dat|2016|8|11||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160817044921/https://www.iaaf.org/competitions/olympic-games/the-xxxi-olympic-games-5771/heptathlon/women}}</ref> |- | [[100 metru barjerskrējiens|100 m/b]] || {{dat||8|12|N|bez}} || 15.35 |- | [[Augstlēkšana]] || {{dat||8|12|N|bez}} || 16.50 |- | [[Lodes grūšana]] || {{dat||8|13|N|bez}} || 02.35 |- | [[200 metri|200 m]] || {{dat||8|13|N|bez}} || 04.05 |- | [[Tāllēkšana]] || {{dat||8|13|N|bez}} || 17.45 |- | [[Šķēpa mešana]] (A grupa) || {{dat||8|14|N|bez}} || 02.00 |- | [[Šķēpa mešana]] (B grupa) || {{dat||8|14|N|bez}} || 03.18 |- | [[800 metri|800 m]] || {{dat||8|14|N|bez}} || 04.50 |} == Kopvērtējums == {|class='wikitable' |- ! Vieta !! width=250px| Sportiste !! Punkti !! !! 100 m/b!!{{piezīme|Augstums|Augstlēkšana}}!!{{piezīme|Lode|Lodes grūšana}}!!200 m!!{{piezīme|Tālums|Tāllēkšana}}!!{{piezīme|Šķēps|Šķēpa mešana}}!!800 m |- | 1 || {{flaga|BEL}} [[Nafisatu Tiama]] || 6810 NR || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1041<br />13,56 || 1211<br />1,98 || 855<br />14,91 || 878<br />25,10 || 1033<br />6,58 || 921<br />53,13 || 871<br />2:16,54 |- | 2 || {{flaga|GBR}} [[Džesika Enisa-Hilla]] || 6775 SB || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1149<br />12,84 || 1093<br />1,89 || 785<br />13,86 || 1030<br />23,49 || 956<br />6,34 || 784<br />46,06 || 978<br />2:09,07 |- | 3 || {{flaga|CAN}} [[Brienna Tīsena-Ītone]] || 6653 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1097<br />13,18 || 1054<br />1,86 || 757<br />13,45 || 963<br />24,18 || 1001<br />6,48 || 809<br />47,36 || 972<br />2:09,50 |- | 4 || {{flaga|LAT}} [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] || 6617 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1075<br />13,33 || 941<br />1,77 || 762<br />13,52 || 1004<br />23,76 || 887<br />6,12 || 975<br />55,93 || 973<br />2:09,43 |- | 5 || {{flaga|GER}} [[Karolīna Šefere]] || 6540 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1106<br />13,12 || 1016<br />1,83 || 832<br />14,57 || 982<br />23,99 || 912<br />6,20 || 821<br />47,99 || 871<br />2:16,52 |- | 6 || {{flaga|GBR}} [[Katarīna Džonsone-Tompsone]] || 6523 SB || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1053<br />13,48 || 1211<br />1,98 || 640<br />11,68 || 1053<br />23,26 || 1010<br />6,51 || 598<br />36,36 || 958<br />2:10,47 |- | 7 || {{flaga|CUB}} [[Jorgelisa Rodrigesa]] || 6481 NR || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1034<br />13,61 || 1054<br />1,86 || 773<br />13,69 || 956<br />24,26 || 927<br />6,25 || 839<br />48,89 || 898<br />2:14,65 |- | 8 || {{flaga|HUN}} [[Ģerģi Živocka-Farkaša]] || 6442 PB || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1008<br />13,79 || 1054<br />1,86 || 820<br />14,39 || 852<br />25,38 || 946<br />6,31 || 823<br />48,07 || 939<br />2:11,76 |- | 9 || {{flaga|GER}} [[Dženifera Ēzere]] || 6401 SB || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1023<br />13,69 || 1054<br />1,86 || 813<br />14,28 || 888<br />24,99 || 908<br />6,19 || 806<br />47,22 || 909<br />2:13,82 |- | 10 || {{flaga|NED}} [[Anuka Vetere]] || 6394 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1055<br />13,47 || 941<br />1,77 || 846<br />14,78 || 987<br />23,93 || 880<br />6,10 || 830<br />48,42 || 855<br />2:17,71 |- | 11 || {{flaga|FRA}} [[Antuanete Nana Džimu]] || 6383 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1069<br />13,37 || 941<br />1,77 || 853<br />14,88 || 880<br />25,07 || 985<br />6,43 || 836<br />48,76 || 819<br />2:20,36 |- | 12 || {{flaga|USA}} [[Barbara Nvaba]] || 6309 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1005<br />13,81 || 1016<br />1,83 || 848<br />14,81 || 908<br />24,77 || 792<br />5,81 || 799<br />46,85 || 941<br />2:11,61 |- | 13 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Brūrsena]] || 6300 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1041<br />13,56 || 941<br />1,77 || 797<br />14,04 || 892<br />24,94 || 896<br />6,15 || 876<br />50,80 || 857<br />2:17,55 |- | 14 || {{flaga|GER}} [[Klaudija Rata]] || 6270 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1031<br />13,63 || 903<br />1,74 || 716<br />12,83 || 935<br />24,48 || 1023<br />6,55 || 656<br />39,39 || 1006<br />2:07,22 |- | 15 || {{flaga|COL}} [[Evelisa Agilara]] || 6263 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1001<br />13,84 || 903<br />1,74 || 767<br />13,60 || 969<br />24,12 || 921<br />6,23 || 800<br />46,90 || 902<br />2:14,32 |- | 16 || {{flaga|HUN}} [[Ksenija Križāna]] || 6257 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1027<br />13,66 || 941<br />1,77 || 779<br />13,78 || 865<br />25,24 || 874<br />6,08 || 856<br />49,78 || 915<br />2:13,46 |- | 17 || {{flaga|USA}} [[Kendela Viljamsa]] || 6221 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1118<br />13,04 || 1016<br />1,83 || 609<br />11,21 || 972<br />24,09 || 946<br />6,31 || 685<br />40,93 || 875<br />2:16,24 |- | 18 || {{flaga|USA}} [[Hetere Millere-Koha]] || 6213 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1041<br />13,56 || 978<br />1,80 || 721<br />12,91 || 890<br />24,97 || 899<br />6,16 || 672<br />40,25 || 1012<br />2:06,82 |- | 19 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Visere]] || 6190 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1121<br />13,02 || 830<br />1,68 || 717<br />12,84 || 948<br />24,34 || 959<br />6,35 || 715<br />42,48 || 900<br />2:14,47 |- | 20 || {{flaga|Barbadosa}} [[Akela Džonsa]] || 6173 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1124<br />13,00 || 1093<br />1,89 || 800<br />14,09 || 947<br />24,35 || 943<br />6,30 || 706<br />42,00 || 560<br />2:41,12 |- | 21 || {{flaga|AUT}} [[Ivona Dadiča]] || 6155 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1001<br />13,84 || 941<br />1,77 || 756<br />13,43 || 924<br />24,60 || 865<br />6,05 || 784<br />46,08 || 884<br />2:15,64 |- | 22 || {{flaga|CZE}} [[Eliška Klučinova]] || 6077 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 968<br />14,07 || 978<br />1,80 || 821<br />14,41 || 853<br />25,37 || 874<br />6,08 || 797<br />46,73 || 786<br />2:22,81 |- | 23 || {{flaga|BRA}} [[Vanesa Šēfere]] || 6024 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 945<br />14,24 || 830<br />1,68 || 731<br />13,06 || 970<br />24,11 || 880<br />6,10 || 764<br />45,05 || 904<br />2:14,20 |- | 24 || {{flaga|CZE}} [[Kateržina Cahova]] || 5958 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1096<br />13,19 || 941<br />1,77 || 686<br />12,38 || 950<br />24,32 || 822<br />5,91 || 625<br />37,77 || 838<br />2:18,95 |- | 25 || {{flaga|UKR}} [[Hanna Kasjanova]] || 5951 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1027<br />13,66 || 941<br />1,77 || 744<br />13,25 || 924<br />24,60 || 813<br />5,88 || 631<br />38,10 || 871<br />2:16,58 |- | 26 || {{flaga|PUR}} [[Alisveta Feliksa]] || 5805 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 968<br />14,07 || 830<br />1,68 || 619<br />11,36 || 911<br />24,74 || 918<br />6,22 || 671<br />40,17 || 888<br />2:15,32 |- | 27 || {{flaga|GRE}} [[Sofija Ifantidu]] || 5613 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 980<br />13,99 || 795<br />1,65 || 725<br />12,97 || 769<br />26,32 || 703<br />5,51 || 949<br />54,57 || 692<br />2:30,08 |- | 28 || {{flaga|UKR}} [[Aļina Fjodorova]] || 5038 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 964<br />14,10 || 978<br />1,80 || 819<br />14,38 || 847<br />25,44 || 850<br />6,00 || 580<br />35,44 || 0<br />DNF |- | 29 || {{flaga|NGR}} [[Uhunoma Osazuva]] || 4916 || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 1014<br />13,75 || 941<br />1,77 || 737<br />13,15 || 917<br />24,67 || 765<br />5,72 || 542<br />33,42 || 0<br />DQ |- | || {{flaga|UZB}} [[Jekaterina Voroņina]] || DNF || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 814<br />15,21 || 795<br />1,65 || 0<br />DNS || 0<br />DNS || || || |- | || {{flaga|EST}} [[Grita Šadeiko]] || DNF || <small>Punkti<br />Rezultāts</small> | 0<br />DNF || 0<br />DNS || 0<br />DNS || 0<br />DNS || || || |} == 100 m/b == === Rezultāti === {|class="wikitable" |- ! Vieta !! width=250px| Sportiste !! Rezultāts !! Punkti |- | 1 || {{flaga|GBR}} [[Džesika Enisa-Hilla]] || 12,84 || 1149 |- | 2 || {{flaga|Barbadosa}} [[Akela Džonsa]] || 13,00 || 1124 |- | 3 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Visere]] || 13,02 || 1121 |- | 4 || {{flaga|USA}} [[Kendela Viljamsa]] || 13,04 || 1118 |- | 5 || {{flaga|GER}} [[Karolīna Šefere]] || 13,12 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 1106 |- | 6 || {{flaga|CAN}} [[Brienna Tīsena-Ītone]] || 13,18 || 1097 |- | 7 || {{flaga|CZE}} [[Kateržina Cahova]] || 13,19 || 1096 |- | 8 || {{flaga|LAT}} [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] || 13,33 || 1075 |- | 9 || {{flaga|FRA}} [[Antuanete Nana Džimu]] || 13,37 || 1069 |- | 10 || {{flaga|NED}} [[Anuka Vetere]] || 13,47 || 1055 |- | 11 || {{flaga|GBR}} [[Katarīna Džonsone-Tompsone]] || 13,48 || 1053 |- | 12 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Brūrsena]] || 13,56 || 1041 |- | 12 || {{flaga|USA}} [[Hetere Millere-Koha]] || 13,56 || 1041 |- | 12 || {{flaga|BEL}} [[Nafisatu Tiama]] || 13,56 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 1041 |- | 15 || {{flaga|CUB}} [[Jorgelisa Rodrigesa]] || 13,61 || 1034 |- | 16 || {{flaga|GER}} [[Klaudija Rata]] || 13,63 || 1031 |- | 17 || {{flaga|UKR}} [[Hanna Kasjanova]] || 13,66 || 1027 |- | 18 || {{flaga|HUN}} [[Ksenija Križāna]] || 13,66 || 1027 |- | 19 || {{flaga|GER}} [[Dženifera Ēzere]] || 13,69 || 1023 |- | 20 || {{flaga|NGR}} [[Uhunoma Osazuva]] || 13,75 || 1014 |- | 21 || {{flaga|HUN}} [[Ģerģi Živocka-Farkaša]] || 13,79 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 1008 |- | 22 || {{flaga|USA}} [[Barbara Nvaba]] || 13,81 || 1005 |- | 23 || {{flaga|COL}} [[Evelisa Agilara]] || 13,84 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 1001 |- | 23 || {{flaga|AUT}} [[Ivona Dadiča]] || 13,84 || 1001 |- | 25 || {{flaga|GRE}} [[Sofija Ifantidu]] || 13,99 || 980 |- | 26 || {{flaga|PUR}} [[Alisveta Feliksa]] || 14,07 || 968 |- | 26 || {{flaga|CZE}} [[Eliška Klučinova]] || 14,07 || 968 |- | 28 || {{flaga|UKR}} [[Aļina Fjodorova]] || 14,10 || 964 |- | 29 || {{flaga|BRA}} [[Vanesa Šēfere]] || 14,24 || 945 |- | 30 || {{flaga|UZB}} [[Jekaterina Voroņina]] || 15,21 || 814 |- | || {{flaga|EST}} [[Grita Šadeiko]] || DNF || 0 |} == Augstlēkšana == === Rezultāti === {|class="wikitable" |- ! Vieta !! width=250px| Sportiste !! Rezultāts !! Punkti |- | 1 || {{flaga|BEL}} [[Nafisatu Tiama]] || 1,98 {{piezīme|WHB|Pasaules labākais sasniegums septiņcīņas sacensībās}} || 1211 |- | 2 || {{flaga|GBR}} [[Katarīna Džonsone-Tompsone]] || 1,98 {{piezīme|WHB|Pasaules labākais sasniegums septiņcīņas sacensībās}} || 1211 |- | 3 || {{flaga|GBR}} [[Džesika Enisa-Hilla]] || 1,89 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 1093 |- | 4 || {{flaga|Barbadosa}} [[Akela Džonsa]] || 1,89 || 1093 |- | 5 || {{flaga|CAN}} [[Brienna Tīsena-Ītone]] || 1,86 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 1054 |- | 6 || {{flaga|HUN}} [[Ģerģi Živocka-Farkaša]] || 1,86 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 1054 |- | 7 || {{flaga|GER}} [[Dženifera Ēzere]] || 1,86 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 1054 |- | 7 || {{flaga|CUB}} [[Jorgelisa Rodrigesa]] || 1,86 || 1054 |- | 9 || {{flaga|GER}} [[Karolīna Šefere]] || 1,83 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 1016 |- | 10 || {{flaga|USA}} [[Barbara Nvaba]] || 1,83 || 1016 |- | 11 || {{flaga|USA}} [[Kendela Viljamsa]] || 1,83 || 1016 |- | 12 || {{flaga|CZE}} [[Eliška Klučinova]] || 1,80 || 978 |- | 13 || {{flaga|UKR}} [[Aļina Fjodorova]] || 1,80 || 978 |- | 14 || {{flaga|USA}} [[Hetere Millere-Koha]] || 1,80 || 978 |- | 15 || {{flaga|CZE}} [[Kateržina Cahova]] || 1,77 || 941 |- | 16 || {{flaga|UKR}} [[Hanna Kasjanova]] || 1,77 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 941 |- | 17 || {{flaga|AUT}} [[Ivona Dadiča]] || 1,77 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 941 |- | 18 || {{flaga|NED}} [[Anuka Vetere]] || 1,77 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 941 |- | 19 || {{flaga|HUN}} [[Ksenija Križāna]] || 1,77 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 941 |- | 19 || {{flaga|FRA}} [[Antuanete Nana Džimu]] || 1,77 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 941 |- | 21 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Brūrsena]] || 1,77 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 941 |- | 21 || {{flaga|NGR}} [[Uhunoma Osazuva]] || 1,77 || 941 |- | 23 || {{flaga|LAT}} [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] || 1,77 || 941 |- | 24 || {{flaga|GER}} [[Klaudija Rata]] || 1,74 || 903 |- | 25 || {{flaga|COL}} [[Evelisa Agilara]] || 1,74 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 903 |- | 26 || {{flaga|BRA}} [[Vanesa Šēfere]] || 1,68 || 830 |- | 26 || {{flaga|PUR}} [[Alisveta Feliksa]] || 1,68 || 830 |- | 28 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Visere]] || 1,68 || 830 |- | 29 || {{flaga|GRE}} [[Sofija Ifantidu]] || 1,65 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 795 |- | 30 || {{flaga|UZB}} [[Jekaterina Voroņina]] || 1,65 || 795 |- | || {{flaga|EST}} [[Grita Šadeiko]] || DNS || 0 |} == Lodes grūšana == === Rezultāti === {|class="wikitable" |- ! Vieta !! width=250px| Sportiste !! Rezultāts !! Punkti |- | 1 || {{flaga|BEL}} [[Nafisatu Tiama]] || 14,91 || 855 |- | 2 || {{flaga|FRA}} [[Antuanete Nana Džimu]] || 14,88 || 853 |- | 3 || {{flaga|USA}} [[Barbara Nvaba]] || 14,81 || 848 |- | 4 || {{flaga|NED}} [[Anuka Vetere]] || 14,78 || 846 |- | 5 || {{flaga|GER}} [[Karolīna Šefere]] || 14,57 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 832 |- | 6 || {{flaga|CZE}} [[Eliška Klučinova]] || 14,41 || 821 |- | 7 || {{flaga|HUN}} [[Ģerģi Živocka-Farkaša]] || 14,39 || 820 |- | 8 || {{flaga|UKR}} [[Aļina Fjodorova]] || 14,38 || 819 |- | 9 || {{flaga|GER}} [[Dženifera Ēzere]] || 14,28 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 813 |- | 10 || {{flaga|Barbadosa}} [[Akela Džonsa]] || 14,09 || 800 |- | 11 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Brūrsena]] || 14,04 || 797 |- | 12 || {{flaga|GBR}} [[Džesika Enisa-Hilla]] || 13,86 || 785 |- | 13 || {{flaga|HUN}} [[Ksenija Križāna]] || 13,78 || 779 |- | 14 || {{flaga|CUB}} [[Jorgelisa Rodrigesa]] || 13,69 || 773 |- | 15 || {{flaga|COL}} [[Evelisa Agilara]] || 13,60 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 767 |- | 16 || {{flaga|LAT}} [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] || 13,52 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 762 |- | 17 || {{flaga|CAN}} [[Brienna Tīsena-Ītone]] || 13,45 || 757 |- | 18 || {{flaga|AUT}} [[Ivona Dadiča]] || 13,43 || 756 |- | 19 || {{flaga|UKR}} [[Hanna Kasjanova]] || 13,25 || 744 |- | 20 || {{flaga|NGR}} [[Uhunoma Osazuva]] || 13,15 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 737 |- | 21 || {{flaga|BRA}} [[Vanesa Šēfere]] || 13,06 || 731 |- | 22 || {{flaga|GRE}} [[Sofija Ifantidu]] || 12,97 || 725 |- | 23 || {{flaga|USA}} [[Hetere Millere-Koha]] || 12,91 || 721 |- | 24 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Visere]] || 12,84 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 717 |- | 25 || {{flaga|GER}} [[Klaudija Rata]] || 12,83 || 716 |- | 26 || {{flaga|CZE}} [[Kateržina Cahova]] || 12,38 || 686 |- | 27 || {{flaga|GBR}} [[Katarīna Džonsone-Tompsone]] || 11,68 || 640 |- | 28 || {{flaga|PUR}} [[Alisveta Feliksa]] || 11,36 || 619 |- | 29 || {{flaga|USA}} [[Kendela Viljamsa]] || 11,21 || 609 |- | || {{flaga|EST}} [[Grita Šadeiko]] || DNS || 0 |- | || {{flaga|UZB}} [[Jekaterina Voroņina]] || DNS || 0 |} == 200 m == === Rezultāti === {|class="wikitable" |- ! Vieta !! width=250px| Sportiste !! Rezultāts !! Punkti |- | 1 || {{flaga|GBR}} [[Katarīna Džonsone-Tompsone]] || 23,26 || 1053 |- | 2 || {{flaga|GBR}} [[Džesika Enisa-Hilla]] || 23,49 || 1030 |- | 3 || {{flaga|LAT}} [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] || 23,76 || 1004 |- | 4 || {{flaga|NED}} [[Anuka Vetere]] || 23,93 || 987 |- | 5 || {{flaga|GER}} [[Karolīna Šefere]] || 23,99 || 982 |- | 6 || {{flaga|USA}} [[Kendela Viljamsa]] || 24,09 || 972 |- | 7 || {{flaga|BRA}} [[Vanesa Šēfere]] || 24,11 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 970 |- | 8 || {{flaga|COL}} [[Evelisa Agilara]] || 24,12 || 969 |- | 9 || {{flaga|CAN}} [[Brienna Tīsena-Ītone]] || 24,18 || 963 |- | 10 || {{flaga|CUB}} [[Jorgelisa Rodrigesa]] || 24,26 || 956 |- | 11 || {{flaga|CZE}} [[Kateržina Cahova]] || 24,32 || 950 |- | 12 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Visere]] || 24,34 || 948 |- | 13 || {{flaga|Barbadosa}} [[Akela Džonsa]] || 24,35 || 947 |- | 14 || {{flaga|GER}} [[Klaudija Rata]] || 24,48 || 935 |- | 15 || {{flaga|AUT}} [[Ivona Dadiča]] || 24,60 || 924 |- | 15 || {{flaga|UKR}} [[Hanna Kasjanova]] || 24,60 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 924 |- | 17 || {{flaga|NGR}} [[Uhunoma Osazuva]] || 24,67 || 917 |- | 18 || {{flaga|PUR}} [[Alisveta Feliksa]] || 24,74 || 911 |- | 19 || {{flaga|USA}} [[Barbara Nvaba]] || 24,77 || 908 |- | 20 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Brūrsena]] || 24,94 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 892 |- | 21 || {{flaga|USA}} [[Hetere Millere-Koha]] || 24,97 || 890 |- | 22 || {{flaga|GER}} [[Dženifera Ēzere]] || 24,99 || 888 |- | 23 || {{flaga|FRA}} [[Antuanete Nana Džimu]] || 25,07 || 880 |- | 24 || {{flaga|BEL}} [[Nafisatu Tiama]] || 25,10 || 878 |- | 25 || {{flaga|HUN}} [[Ksenija Križāna]] || 25,24 || 865 |- | 26 || {{flaga|CZE}} [[Eliška Klučinova]] || 25,37 || 853 |- | 27 || {{flaga|HUN}} [[Ģerģi Živocka-Farkaša]] || 25,38 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 852 |- | 28 || {{flaga|UKR}} [[Aļina Fjodorova]] || 25,44 || 847 |- | 29 || {{flaga|GRE}} [[Sofija Ifantidu]] || 26,32 || 769 |- | || {{flaga|EST}} [[Grita Šadeiko]] || DNS || 0 |- | || {{flaga|UZB}} [[Jekaterina Voroņina]] || DNS || 0 |} == Tāllēkšana == === Rezultāti === {|class="wikitable" |- ! Vieta !! width=250px| Sportiste !! Rezultāts !! Punkti |- | 1 || {{flaga|BEL}} [[Nafisatu Tiama]] || 6,58 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 1033 |- | 2 || {{flaga|GER}} [[Klaudija Rata]] || 6,55 || 1023 |- | 3 || {{flaga|GBR}} [[Katarīna Džonsone-Tompsone]] || 6,51 || 1010 |- | 4 || {{flaga|CAN}} [[Brienna Tīsena-Ītone]] || 6,48 || 1001 |- | 5 || {{flaga|FRA}} [[Antuanete Nana Džimu]] || 6,43 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 985 |- | 6 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Visere]] || 6,35 || 959 |- | 7 || {{flaga|GBR}} [[Džesika Enisa-Hilla]] || 6,34 || 956 |- | 8 || {{flaga|USA}} [[Kendela Viljamsa]] || 6,31 || 946 |- | 9 || {{flaga|HUN}} [[Ģerģi Živocka-Farkaša]] || 6,31 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 946 |- | 10 || {{flaga|Barbadosa}} [[Akela Džonsa]] || 6,30 || 943 |- | 11 || {{flaga|CUB}} [[Jorgelisa Rodrigesa]] || 6,25 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 927 |- | 12 || {{flaga|COL}} [[Evelisa Agilara]] || 6,23 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 921 |- | 13 || {{flaga|PUR}} [[Alisveta Feliksa]] || 6,22 || 918 |- | 14 || {{flaga|GER}} [[Karolīna Šefere]] || 6,20 || 912 |- | 15 || {{flaga|GER}} [[Dženifera Ēzere]] || 6,19 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 908 |- | 16 || {{flaga|USA}} [[Hetere Millere-Koha]] || 6,16 || 899 |- | 17 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Brūrsena]] || 6,15 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 896 |- | 18 || {{flaga|LAT}} [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] || 6,12 || 887 |- | 19 || {{flaga|NED}} [[Anuka Vetere]] || 6,10 || 880 |- | 20 || {{flaga|BRA}} [[Vanesa Šēfere]] || 6,10 || 880 |- | 21 || {{flaga|HUN}} [[Ksenija Križāna]] || 6,08 || 874 |- | 22 || {{flaga|CZE}} [[Eliška Klučinova]] || 6,08 || 874 |- | 23 || {{flaga|AUT}} [[Ivona Dadiča]] || 6,05 || 865 |- | 24 || {{flaga|UKR}} [[Aļina Fjodorova]] || 6,00 || 850 |- | 25 || {{flaga|CZE}} [[Kateržina Cahova]] || 5,91 || 822 |- | 26 || {{flaga|UKR}} [[Hanna Kasjanova]] || 5,88 || 813 |- | 27 || {{flaga|USA}} [[Barbara Nvaba]] || 5,81 || 792 |- | 28 || {{flaga|NGR}} [[Uhunoma Osazuva]] || 5,72 || 765 |- | 29 || {{flaga|GRE}} [[Sofija Ifantidu]] || 5,51 || 703 |} == Šķēpa mešana == === Rezultāti === {|class="wikitable" |- ! Vieta !! width=250px| Sportiste !! Rezultāts !! Punkti |- | 1 || {{flaga|LAT}} [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] || 55,93 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 975 |- | 2 || {{flaga|GRE}} [[Sofija Ifantidu]] || 54,57 || 949 |- | 3 || {{flaga|BEL}} [[Nafisatu Tiama]] || 53,13 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 921 |- | 4 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Brūrsena]] || 50,80 || 876 |- | 5 || {{flaga|HUN}} [[Ksenija Križāna]] || 49,78 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 856 |- | 6 || {{flaga|CUB}} [[Jorgelisa Rodrigesa]] || 48,89 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 839 |- | 7 || {{flaga|FRA}} [[Antuanete Nana Džimu]] || 48,76 || 836 |- | 8 || {{flaga|NED}} [[Anuka Vetere]] || 48,42 || 830 |- | 9 || {{flaga|HUN}} [[Ģerģi Živocka-Farkaša]] || 48,07 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 823 |- | 10 || {{flaga|GER}} [[Karolīna Šefere]] || 47,99 || 821 |- | 11 || {{flaga|CAN}} [[Brienna Tīsena-Ītone]] || 47,36 || 809 |- | 12 || {{flaga|GER}} [[Dženifera Ēzere]] || 47,22 || 806 |- | 13 || {{flaga|COL}} [[Evelisa Agilara]] || 46,90 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 800 |- | 14 || {{flaga|USA}} [[Barbara Nvaba]] || 46,85 || 799 |- | 15 || {{flaga|CZE}} [[Eliška Klučinova]] || 46,73 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 797 |- | 16 || {{flaga|AUT}} [[Ivona Dadiča]] || 46,08 || 784 |- | 17 || {{flaga|GBR}} [[Džesika Enisa-Hilla]] || 46,06 || 784 |- | 18 || {{flaga|BRA}} [[Vanesa Šēfere]] || 45,05 || 764 |- | 19 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Visere]] || 42,48 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 715 |- | 20 || {{flaga|Barbadosa}} [[Akela Džonsa]] || 42,00 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 706 |- | 21 || {{flaga|USA}} [[Kendela Viljamsa]] || 40,93 || 685 |- | 22 || {{flaga|USA}} [[Hetere Millere-Koha]] || 40,25 || 672 |- | 23 || {{flaga|PUR}} [[Alisveta Feliksa]] || 40,17 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 671 |- | 24 || {{flaga|GER}} [[Klaudija Rata]] || 39,39 || 656 |- | 25 || {{flaga|UKR}} [[Hanna Kasjanova]] || 38,10 || 631 |- | 26 || {{flaga|CZE}} [[Kateržina Cahova]] || 37,77 || 625 |- | 27 || {{flaga|GBR}} [[Katarīna Džonsone-Tompsone]] || 36,36 || 598 |- | 28 || {{flaga|UKR}} [[Aļina Fjodorova]] || 35,44 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 580 |- | 29 || {{flaga|NGR}} [[Uhunoma Osazuva]] || 33,42 || 542 |} == 800 m == === Rezultāti === {|class="wikitable" |- ! Vieta !! width=250px| Sportiste !! Rezultāts !! Punkti |- | 1 || {{flaga|USA}} [[Hetere Millere-Koha]] || 2:06,82 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 1012 |- | 2 || {{flaga|GER}} [[Klaudija Rata]] || 2:07,22 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 1006 |- | 3 || {{flaga|GBR}} [[Džesika Enisa-Hilla]] || 2:09,07 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 978 |- | 4 || {{flaga|LAT}} [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] || 2:09,43 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 973 |- | 5 || {{flaga|CAN}} [[Brienna Tīsena-Ītone]] || 2:09,50 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 972 |- | 6 || {{flaga|GBR}} [[Katarīna Džonsone-Tompsone]] || 2:10,47 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 958 |- | 7 || {{flaga|USA}} [[Barbara Nvaba]] || 2:11,61 || 941 |- | 8 || {{flaga|HUN}} [[Ģerģi Živocka-Farkaša]] || 2:11,76 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 939 |- | 9 || {{flaga|HUN}} [[Ksenija Križāna]] || 2:13,46 || 915 |- | 10 || {{flaga|GER}} [[Dženifera Ēzere]] || 2:13,82 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 909 |- | 11 || {{flaga|BRA}} [[Vanesa Šēfere]] || 2:14,20 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 904 |- | 12 || {{flaga|COL}} [[Evelisa Agilara]] || 2:14,32 || 902 |- | 13 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Visere]] || 2:14,47 || 900 |- | 14 || {{flaga|CUB}} [[Jorgelisa Rodrigesa]] || 2:14,65 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 898 |- | 15 || {{flaga|PUR}} [[Alisveta Feliksa]] || 2:15,32 || 888 |- | 16 || {{flaga|AUT}} [[Ivona Dadiča]] || 2:15,64 || 884 |- | 17 || {{flaga|USA}} [[Kendela Viljamsa]] || 2:16,24 || 875 |- | 18 || {{flaga|GER}} [[Karolīna Šefere]] || 2:16,52 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 871 |- | 19 || {{flaga|BEL}} [[Nafisatu Tiama]] || 2:16,54 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 871 |- | 20 || {{flaga|UKR}} [[Hanna Kasjanova]] || 2:16,58 {{piezīme|SR|Sezonas labākais rezultāts}} || 871 |- | 21 || {{flaga|NED}} [[Nadīne Brūrsena]] || 2:17,55 || 857 |- | 22 || {{flaga|NED}} [[Anuka Vetere]] || 2:17,71 {{piezīme|PR|Personiskais rekords}} || 855 |- | 23 || {{flaga|CZE}} [[Kateržina Cahova]] || 2:18,95 || 838 |- | 24 || {{flaga|FRA}} [[Antuanete Nana Džimu]] || 2:20,36 || 819 |- | 25 || {{flaga|CZE}} [[Eliška Klučinova]] || 2:22,81 || 786 |- | 26 || {{flaga|GRE}} [[Sofija Ifantidu]] || 2:30,08 || 692 |- | 27 || {{flaga|Barbadosa}} [[Akela Džonsa]] || 2:41,12 || 560 |- | || {{flaga|UKR}} [[Aļina Fjodorova]] || DNF || 0 |- | || {{flaga|NGR}} [[Uhunoma Osazuva]] || DQ RIAAF 163,3a || 0 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.iaaf.org/competitions/olympic-games/the-xxxi-olympic-games-5771/heptathlon/women IAAF mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160817044921/https://www.iaaf.org/competitions/olympic-games/the-xxxi-olympic-games-5771/heptathlon/women |date={{dat|2016|08|17||bez}} }} {{en ikona}} * [https://www.rio2016.com/en/athletics-standings-at-womens-heptathlon 2016. gada vasaras olimpisko spēļu mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160922170905/https://www.rio2016.com/en/athletics-standings-at-womens-heptathlon |date={{dat|2016|09|22||bez}} }} {{en ikona}} {{OS-aizmetnis}} {{Vieglatlētika-aizmetnis}} {{Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Sporta veidi 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Septiņcīņa]] kwvsrmmb9q9ibaaxfpts9tzalju85op 14 328232 4531352 2569571 2026-10-03T09:08:57Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Dzīvnieku produkti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531352 wikitext text/x-wiki {{catmain}} {{commonscat|Milk|Piens}} [[Kategorija:Ķermeņa šķidrumi]] [[Kategorija:Bezalkoholiskie dzērieni]] [[Kategorija:Dzīvnieku produkti]] bn2vtofbmxdm98q2dumynfqkyvz0748 0 333778 4531231 4516730 2026-10-02T21:04:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531231 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Vladimirs Volčeks | image = | image_size = | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|9|6}} | birth_place = | death_date = | death_place = | height = | position = | currentclub = | clubnumber = | manageryears1 = 2005 | managerclubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Torpedo"]] (asistents) | manageryears2 = 2006 | managerclubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Torpedo"]] (dublieru treneris) | manageryears3 = 2008 | managerclubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar]] | manageryears4 = 2010–2012 | managerclubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FK Lokomotiv Maskava|Maskavas "Lokomotiv"]] (dublieru treneris) | manageryears5 = 2012–2013 | managerclubs5 = {{flaga|Krievija}} Maskavas "Lokomotiv-2" | manageryears6 = 2013–2015 | managerclubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FK Kaluga]] | manageryears7 = 2016 | managerclubs7 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Torpedo"]] (asistents) | manageryears8 = 2016–2017 | managerclubs8 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] }} '''Vladimirs Volčeks''' ({{val|ru|Владимир Семёнович Волчек}}; dzimis {{dat|1969|9|6}}) ir [[Krievija]]s [[futbols|futbola]] treneris. No 2016. līdz 2017. gadam bija [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[Riga FC]]'' galvenais treneris. == Karjera == Trenera karjeru sācis 1987. gadā ar bērnu un jauniešu komandām. 2005. gadā pievienojies [[Maskavas "Torpedo"]] treneru kolektīvam, sākot strādāt ar kluba dublieru komandu, 2006. gadā kļuvis par dublieru komandas galveno treneri. 2008. gadā neilgu laiku bijis ''[[FK Krasnodar]]'' galvenais treneris, kad komanda vēl spēlēja Krievijas trešajā spēcīgākajā līgā — Otrajā divīzijā. Vēlāk strādājis [[FK Lokomotiv Maskava|Maskavas "Lokomotiv"]] un "Lokomotiv-2".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballtop.ru/coaches/vladimir-volchek/ |title=Владимир Волчек. Биография |language=ru |publisher=footballtop.ru |accessdate={{dat|2016|10|10||bez}}}}</ref> 2013. gadā kļuva par Krievijas Otrās divīzijas kluba ''[[FK Kaluga]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kaluga.newsbomb.ru/listnews/volchek-stal-novim-glavnim/13845848/ |title=Владимир Волчек стал новым главным тренером ФК «Калуга» |language=ru |publisher=newsbomb.ru |accessdate={{dat|2016|10|10||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Komandā nostrādāja līdz 2015. gadam. 2016. gada jūlijā atgriezās Maskavas "Torpedo".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fc-tm.ru/arkhiv-novostej/item/5814-vladimir-volchek-trener-torpedo/ |title=Владимир Волчек - тренер «Торпедо» |language=ru |date={{dat|2016|7|5|N|bez}} |publisher=fc-tm.ru |accessdate={{dat|2016|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2018|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180614031358/https://www.fc-tm.ru/arkhiv-novostej/item/5814-vladimir-volchek-trener-torpedo/ }}</ref> 2016. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[Riga FC]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://new.rigafc.lv/riga-fc-galvenais-trenneris-vladimirs-volceks-2/ |title=Riga FC vadīs Vladimirs Volčeks |date={{dat|2016|8|23|N|bez}} |publisher=Riga FC |accessdate={{dat|2016|10|10||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Sezonu komanda pabeidza 5. vietā. {{dat|2017|4|19||bez}} pēc neveiksmīga jaunās sezonas sākuma, kurā tika izcīnīta tikai viena uzvara četrās spēlēs, tika atbrīvots no galvenā trenera amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/19042017-virsliga_pirmais_atlaistais_treneris_riga |title=Virslīgā pirmais atlaistais treneris - "Riga FC" atbrīvojas no Volčeka |date={{dat|2017|4|19|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|5|3||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160918135605/http://footballfacts.ru/staffs/71015-volchek-vladimir-semyonovich Profils vietnē ''footballfacts.ru''] {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Volčeks, Vladimirs}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbola treneri]] d58mf10boz8199r5q1sokhvw286n7fy 0 337148 4531034 4455125 2026-10-02T13:02:50Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531034 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vei Ji | vārds_orig = 韦奕 | attēls = Wei Yi in 2025.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Vei Ji 2025. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1999 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|Ķīna|Dzjansu}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CHN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Vei Ji''' ({{val|zh|韦奕}}, {{zh-p|Wei Yi}}; dzimis {{dat|1999|6|2}} [[Dzjansu]]) ir [[Ķīna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2013). == Biogrāfija == 2009. gadā [[Saloniki|Salonikos]] guvis savu pirmo lielāko panākumu, uzvarot Pasaules skolēnu šaha čempionātā U11 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr21463.aspx?lan=1&art=1&wi=821 5th WORLD SCHOOL CHESS CHAMPIONSHIP OPEN 2009 | UNDER 11]</ref> 2010. gadā uzvarējis Āzijas un Pasaules junioru šaha čempionātos U12 vecuma grupās. 2013. gadā debitējis Ķīnas šaha čempionāta finālā, kurā ieņēmis 6. vietu.<ref>[http://chess-results.com/tnr98201.aspx?lan=1&art=1&wi=821 2013 China chess individual tournament group A (men)]</ref> Tajā pašā gadā piedalījies Pasaules kausa izcīņā šahā, kurā pirmajās divās kārtās uzvarējis [[Jans Ņepomņaščijs|Janu Ņepomņaščiju]] un [[Aleksejs Širovs|Alekseju Širovu]], bet 3. kārtā zaudējis [[Šehrijars Memmedjarovs|Šehrijaram Memmedjarovam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2b4$iix.htm |title=World Chess Championship {{!}} 2013 World Cup |access-date={{dat|2016|11|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161021061156/http://www.mark-weeks.com/chess/b2b4$iix.htm |archivedate={{dat|2016|10|21||bez}} }}</ref> 2014. gadā dalījis pirmo vietu Santaklārā ([[Kalifornija]]) ar [[Semjuels Šenklends|Semjuelu Šenklendu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/bay-area-international-six-players-share-first-place/ |title=Bay Area International – Six players share first place |access-date={{dat|2016|11|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160425170202/http://www.chessdom.com/bay-area-international-six-players-share-first-place/ |archivedate={{dat|2016|04|25||bez}} }}</ref> 2014. gadā uzvarējis [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] Ķīnas zonas turnīrā<ref>[http://www.chessdom.com/gms-wei-yi-and-zhao-jun-qualify-for-the-chess-world-cup-in-baku-2015/ GMs Wei Yi and Zhao Jun qualified for the World Chess Cup in Baku 2015]</ref> un izcīnījis sudraba medaļu Pasaules junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā.<ref>[http://www.chess-results.com/tnr147550.aspx World Junior Chess Championship 2014]</ref> 2015. gadā uzvarējis Veikanzē ([[Nīderlande]]) starptautiskā šaha festivāla ''Tata Steel'' B turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://de.chessbase.com/post/carlsen-gewinnt-in-wijk-aan-zee |title=Carlsen gewinnt in Wijk aan Zee |access-date={{dat|2016|11|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170411003958/http://de.chessbase.com/post/carlsen-gewinnt-in-wijk-aan-zee |archivedate={{dat|2017|04|11||bez}} }}</ref> 2018. gadā uzvarējis [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionātā šahā]]. 2021. gada maijā izcīnījis 2. vietu Ķīnas šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr559815.aspx?lan=1&art=4 2021 China chess championship (Men)]</ref> 2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 6. vietu ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1101638.aspx?lan=1&art=4 Tata Steel Chess Tournament 2025 : Masters]</ref> 2025. gada martā izcīnījis 3. vietu [[Prāga]]s šaha festivāla lielmeistaru turnīrā.<ref>[https://praguechessfestival.com/en/2025/vysledek?id=A&idmenu=261 Results | Prague Chess Festival 2025]</ref> 2025. gada novembrī [[Goa]] izcīnījis 2. vietu Pasaules kausa izcīņā šahā un nodrošinājis vietu pretendentu turnīrā.<ref>[https://worldcup2025.fide.com/results/ Results – FIDE World Cup 2025, Goa India, World Chess Cup]</ref> 2026. gada aprīlī Kiprā izcīnījis 4. vietu Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14 Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]</ref> Pārstāvējis Ķīnas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 5 reizes (2014-2018, 2024, 2026). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 zelta ([[41. šaha olimpiāde|2014]], [[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļas, bet individuālajā - zelta ([[46. šaha olimpiāde|2026]]) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/players/f7rnhlv6.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Wei Yi]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=21&fed=UZB&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījies 3 reizes (2015-2019). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 zelta (2015, 2017) un bronzas (2019) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta (2015) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerst/f7rnhlv6.html OlimpBase :: World Men's Team Chess Championship :: Wei Yi]</ref> * Āzijas valstu komandu šaha čempionātos piedalījies 2 reizes (2014-2016). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (2014) un sudraba (2016) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījis bronzas (2014) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersa/f7rnhlv6.html OlimpBase :: Men's Asian Team Chess Championship :: Wei Yi]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 8603405 | chessgames = 130615 | 365chess = Yi_Wei }} {{DEFAULTSORT:Ji, Vei}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dzjansu dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas šahisti]] 6ju2jc9bcgm3h3d4ba3zuzpacc8y2st 0 345068 4531166 4399429 2026-10-02T17:54:48Z Olgerts V 41522 noform. 4531166 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Robežu iela|Robežu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Robežu iela |attēls = RigaRobezuIelaBierini.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28871205|zoom=13}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Torņakalns]], [[Atgāzene]], [[Bieriņi]] |ielas garums = 900 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Robežu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Torņakalns|Torņakalna]], [[Atgāzene]]s un [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimēs [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]. Robežu iela sākas krustojumā ar [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvi]] un beidzas krustojumā ar [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielu]]. Ielas kopējais garums ir 900 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Iela šķērso [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līniju]], kur 2023.—2024. gados ierīkots jaunais pieturas punkts [[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]. Nosaukums cēlies no [[Rīgas robežas]] daļas, kas līdz 1922. gadam bija iezīmēta pa šo ielu. == Ielu savienojumi == Robežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] * [[Dīķa iela (Rīga)|Dīķa iela]] * [[Adulienas iela]] * [[Indriķa iela (Rīga)|Indriķa iela]] * [[Apguldes iela]] * [[Alsungas iela (Rīga)|Alsungas iela]] * [[Adulienas iela]] * [[Tēriņu iela]] * [[Ārlavas iela]] * [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] == Skatīt arī == * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Torņakalns]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180702184342/http://www.citariga.lv/lat/tornakalns/infrastruktura/ielas Torņakalna ielas Citariga.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Torņakalnā]] [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Ielas Atgāzenē]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] cikjkh2kuy6hfy7qkpze7grujtn5bq0 4531167 4531166 2026-10-02T17:56:23Z Olgerts V 41522 precīz. 4531167 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Robežu iela|Robežu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Robežu iela |attēls = RigaRobezuIelaBierini.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28871205|zoom=13}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Torņakalns]], [[Bieriņi]] |ielas garums = 900 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Robežu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Torņakalns|Torņakalna]] un [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimēs [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]. Robežu iela sākas krustojumā ar [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvi]] un beidzas krustojumā ar [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielu]]. Ielas kopējais garums ir 900 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Iela šķērso [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līniju]], kur 2023.—2024. gados ierīkots jaunais pieturas punkts [[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]. Nosaukums cēlies no [[Rīgas robežas]] daļas, kas līdz 1922. gadam bija iezīmēta pa šo ielu. == Ielu savienojumi == Robežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] * [[Dīķa iela (Rīga)|Dīķa iela]] * [[Adulienas iela]] * [[Indriķa iela (Rīga)|Indriķa iela]] * [[Apguldes iela]] * [[Alsungas iela (Rīga)|Alsungas iela]] * [[Adulienas iela]] * [[Tēriņu iela]] * [[Ārlavas iela]] * [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] == Skatīt arī == * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Torņakalns]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180702184342/http://www.citariga.lv/lat/tornakalns/infrastruktura/ielas Torņakalna ielas Citariga.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Torņakalnā]] [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Ielas Atgāzenē]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] 1x7hb0m6idr9q39iftswxb4er4exbn3 4531168 4531167 2026-10-02T17:56:31Z Olgerts V 41522 noņēmu [[Kategorija:Ielas Atgāzenē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531168 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Robežu iela|Robežu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Robežu iela |attēls = RigaRobezuIelaBierini.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28871205|zoom=13}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Torņakalns]], [[Bieriņi]] |ielas garums = 900 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Robežu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Torņakalns|Torņakalna]] un [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimēs [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]. Robežu iela sākas krustojumā ar [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvi]] un beidzas krustojumā ar [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielu]]. Ielas kopējais garums ir 900 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Iela šķērso [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līniju]], kur 2023.—2024. gados ierīkots jaunais pieturas punkts [[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]. Nosaukums cēlies no [[Rīgas robežas]] daļas, kas līdz 1922. gadam bija iezīmēta pa šo ielu. == Ielu savienojumi == Robežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] * [[Dīķa iela (Rīga)|Dīķa iela]] * [[Adulienas iela]] * [[Indriķa iela (Rīga)|Indriķa iela]] * [[Apguldes iela]] * [[Alsungas iela (Rīga)|Alsungas iela]] * [[Adulienas iela]] * [[Tēriņu iela]] * [[Ārlavas iela]] * [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] == Skatīt arī == * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Torņakalns]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180702184342/http://www.citariga.lv/lat/tornakalns/infrastruktura/ielas Torņakalna ielas Citariga.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Torņakalnā]] [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] nmjil54fl7jx2bfbvhf02mjfuj6d10z 0 347552 4531211 4467256 2026-10-02T19:36:44Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Biljana_Plavsic.JPG" aizvietots ar "Biljana_Plavšić_(1996).jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: More precise name."). 4531211 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Serbu Republika]]s prezidenti''', kopš tās izveidošanas [[1992]]. gadā. Serbu Republika ir valstisks veidojums [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] teritorijā, kas izveidojās pēc [[Deitona]]s miera līguma parakstīšanas. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the Republika Srpska.svg|30px]] Serbu Republika (1992 — mūsdienas) [[Attēls:Seal of Republika Srpska.svg|30px]]=== {{colbegin|2}} {{legend| #38659C | [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #CD00CD | [[Serbu Nacionālā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #4682B4 | [[Serbu Republikas Serbu Radikālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C50200 | [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #38659C| || '''1.''' || [[File:Evstafiev-Radovan Karadzic 3MAR94.jpg|80px]] || '''[[Radovans Karadžičs]]''' <br/>''Радован Караџић''<br/><small>(1945)</small> || [[1992]]. gada [[7. aprīlis]] — [[1996]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || rowspan="2"| '''2.''' || rowspan="2"| [[File:Biljana Plavšić (1996).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Biļana Plavšiča]]''' <br/>''Биљана Плавшић''<br/><small>(1930)</small> || rowspan="2"| [[1996]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1998]]. gada [[4. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] <small>(līdz 1997. gadam)</small> || |- | style="background: #CD00CD| || [[Serbu Nacionālā apvienība]] <small>(no 1997. gada)</small> || |- | style="background: #4682B4| || '''3.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikola Poplašens]]''' <br/>''Никола Поплашен''<br/><small>(1951)</small> || [[1998]]. gada [[4. novembris]] — [[1999]]. gada [[2. septembris]] || [[Serbu Republikas Serbu Radikālā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''4.''' || [[File:Mirko Sarovic (Cropped).jpg|80px]] || '''[[Mirko Šarovičs]]''' <br/>''Мирко Шаровић''<br/><small>(1956)</small> || [[2000]]. gada [[26. janvāris]] — [[2002]]. gada [[28. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''5.''' || [[File:Dragan Čavić cropped.jpg|80px]] || '''[[Dragans Čavičs]]''' <br/>''Драган Чавић''<br/><small>(1958)</small> || [[2002]]. gada [[28. novembris]] — [[2006]]. gada [[9. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #C50200| || '''6.''' || [[File:Milan Jelić.png|80px]] || '''[[Milans Jeličs]]''' <br/>''Милан Јелић''<br/><small>(1956–2007)</small> || [[2006]]. gada [[9. novembris]] — [[2007]]. gada [[30. septembris]] <small>(miris esot amatā)</small> || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || — || [[File:Igor Radojicic Crop.jpg|80px]] || [[Igors Radojičičs]] <br/>''Игор Радојичић''<br/><small>(1966)</small> || [[2007]]. gada [[1. oktobris]] — [[28. decembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #C50200| || '''7.''' || [[File:Rajko Kuzmanović 2010 (cropped).jpeg|80px]] || '''[[Raiko Kuzmanovičs]]''' <br/>''Рајко Кузмановић''<br/><small>(1931)</small> || [[2007]]. gada [[28. decembris]] — [[2010]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''8.''' || [[File:Milorad Dodik mod cropped.jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br/>''Милорад Додик''<br/><small>(1959)</small> || [[2010]]. gada [[15. novembris]] — [[2018]]. gada [[19. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''9.''' || [[File:Željka Cvijanović 2019.jpg|80px]] || '''[[Žeļka Cvijanoviča]]''' <br/>''Жељка Цвијановић''<br/><small>(1967)</small> || [[2018]]. gada [[19. novembris]] — [[2022]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''(8.)''' || [[File:Milorad Dodik (2022-11-28).jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br/>''Милорад Додик''<br/><small>(1959)</small> || [[2022]]. gada [[15. novembris]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ana Trišiča-Babiča]]''' <br/>''Ана Тришић Бабић''<br/><small>(1967)</small> || [[2025]]. gada [[18. oktobris]] — [[2026]]. gada [[17. februāris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #C50200| || '''10.''' || [[File:Siniša Karan (2026-05-09) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Siniša Karans]]''' <br/>''Синиша Каран''<br/><small>(1962)</small> || [[2026]]. gada [[17. februāris]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |} == Skatīt arī == * [[Serbu Republikas premjerministru uzskaitījums]] [[Kategorija:Serbu Republika|Prezidenti]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] a4099fmjiyqz2ng63nrraonnv21t5z0 0 360218 4531232 4527607 2026-10-02T21:04:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531232 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vladimirs Žarkovs | attēls = | apraksts = | amats = [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils pašvaldības vadītājs]] | term_sākums = 1985 | term_beigas = 1987 | priekštecis = [[Leopolds Vanags]] | pēctecis = [[Aleksejs Vidavskis]] | term_sākums2 = 1991. gada jūnijs | term_beigas2 = {{dat|1991|09|20|N}} | priekštecis2 = [[Aleksejs Vidavskis]] | pēctecis2 = [[Valdis Lauskis]] | amats4 = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums4 = {{dat|1990|5|03|N}} | term_beigas4 = {{dat|1992|7|09|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1939|5|17}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Almati}} (tagad {{KAZ}}) | mir_dati = | mir_vieta = | alma_mater = [[Tomska]]s Elektromehāniskais dzelzceļa transporta inženieru institūts | tautība = [[krievs]] | partija = [[PSKP]] }} '''Vladimirs Žarkovs''' (dzimis 1939. gada 17. maijā) ir [[Daugavpils]] politiķis un saimnieciskais darbinieks, bijušais [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils izpildkomitejas priekšsēdētājs]] (1985-1987), [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Daugavpils pilsētas komitejas 1. sekretārs (1987-1991), [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts (1990-1992).<ref>[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/505D169E2D1DBC38C22578220047A31B/$FILE/zarkovs.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1939. gada 17. maijā [[Almati]] tagadējā [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. Mācījās [[Kokčetavas apgabals|Kokčetavas apgabala]] Ščučinskas septiņgadīgajā skolā, studēja [[Tomska]]s Elektromehāniskajā dzelzceļa transporta inženieru institūtā (''Томский электромеханический институт инженеров железнодорожного транспорта'', 1957-1962). Strādāja [[Čitas apgabals|Čitas apgabala]] Mogočas dzelzceļa lokomotīvju depo. 1966. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā un sāka strādāt [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca|Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā]], 1967. gadā neklātienē pabeidza [[Maskava]]s Augstāko partijas skolu. Bija Lokomotīvju remonta rūpnīcas ceha priekšnieka vietnieks, [[PSKP]] rūpnīcas komitejas sekretārs un rūpnīcas direktors (1983-1985). 1985. gadā iecelts par Daugavpils izpildkomitejas priekšsēdētāju, 1987. gadā par [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Daugavpils pilsētas komitejas 1. sekretāru. 1990. gadā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākajā Padomē]] un bija starp tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]],<ref>[http://www.gorod.lv/novosti/32575-lichnoe_delo_vladimira_zharkova Личное дело Владимира Жаркова] (krieviski)</ref> no 1991. gada jūnija līdz septembrim bija Daugavpils pilsētas valdes priekšsēdētājs. Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] sagrāves un pilnīgas [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gada 20. septembrī [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] pieņēma lēmumu atlaist Daugavpils pilsētas valdi. 1992. gada jūlijā V. Žarkovs un vairāki citi deputāti tika izslēgti no Augstākās Padomes par darbošanos pretēji [[Latvijas Republikas Satversme]]i.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/168133 Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts] Latvijas Vēstnesis 19.12.2007., Nr. 203 (3779)</ref> Līdz aiziešanai pensijā V. Žarkovs strādāja par Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas personāla daļas vadītāju, komercdirektoru un tehnisko direktoru. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * ordenis „Goda zīme”, * Darba Sarkanā Karoga ordenis, * medaļa „Par pašaizliedzīgu darbu”, * PSRS Goda dzelzceļnieks, * Vācijas Demokrātiskās Republikas Goda dzelzceļnieks, * Latvijas PSR tautas izglītības teicamnieks, * Latvijas PSR Nopelniem bagātais rūpniecības darbinieks.<ref>[http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=VLADIMIRS_ZARKOVS_&aid=153 Daugavpils novadnieki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170925050038/http://www.lcb.lv/?lang=lv |date={{dat|2017|09|25||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lcb.lv/?lang=lv |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|09|03||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170925050038/http://www.lcb.lv/?lang=lv}} Latgales Centrālā bibliotēka, 2017</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Leopolds Vanags]]<br />[[Aleksejs Vidavskis]] | virsraksts = [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils pašvaldības vadītājs]] | periods = 1985—1987<br /> 1991. gada jūnijs — {{dat|1991|09|20|N}} | pēc = [[Aleksejs Vidavskis]]<br />[[Valdis Lauskis]]}} {{kastes beigas}} {{LR Augstākā Padome}} {{Daugavpils pašvaldības vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Žarkovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpils pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] 48g5ijdfnp27cpvve5gb7lwzd7hwj5u 0 360418 4531338 4471240 2026-10-03T08:53:19Z Lasks 38532 /* Uzskaitījums */ 4531338 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli|width=100|image1=Ropažu novads COA 2012-2021.svg|image2=Ropažu novada ģerbonis.svg|caption1=[[Ropažu novada ģerbonis|Novada ģerbonis]] (2012–2021)|caption2=Novada ģerbonis (kopš 2022. gada)}} Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ropažu novads|Ropažu novada]] pašvaldības vadītāji'''. Ropažu novadu izveidoja 2004. gada 24. novembrī, pārveidojot [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]] par novadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ropazi.lv/lv/pasvaldiba/dokumenti/ropazu-novada-pasvaldibas-publiskie-parskati/ |title=Ropažu novada publiskie pārskati |access-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170330003724/http://ropazi.lv/lv/pasvaldiba/dokumenti/ropazu-novada-pasvaldibas-publiskie-parskati/ }}</ref> 2021. gadā Ropažu novadam pievienoja [[Garkalnes novads|Garkalnes]] un [[Stopiņu novads|Stopiņu novadus]], kā arī [[Vangaži|Vangažu pilsētu]]. == Uzskaitījums == {{colbegin|4}} {{legend| skyblue| [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ADFF2F| [[Latvijas Zaļā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #258B4C| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDE00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ffa800| [[Apvienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" ! colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | colspan="8" align="center" | '''Novada pašvaldības vadītājs (2004 — pašlaik)''' |- | style="background: skyblue" | || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Antons Cibuļskis]]'''<br /><small>(1956)</small> || 2004. gada 24. novembris — 2011. gada 25. maijs || [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] || [[2005. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2005]]<br />[[2009. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #ADFF2F" | || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivars Gailītis]]'''<br /><small>(1969)</small> || 2011. gada 25. maijs — 2012. gada 28. maijs || [[Latvijas Zaļā partija]] || — || |- | style="background: skyblue" | || '(''1.'')' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Antons Cibuļskis]]'''<br /><small>(1956)</small> || 2012. gada 28. maijs — 2013. gada 19. jūnijs || [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] || — || 2. reize |- | style="background: #77343d" | || rowspan="3" | '''3.''' || rowspan="3" | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="3" | '''[[Zigurds Blaus]]'''<br /><small>(1960)</small> || rowspan="3" | 2013. gada 19. jūnijs — 2021. gada 1. jūlijs|| [[Vidzemes partija]] || [[2013. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2013]] || rowspan="2" | |- | style="background: #258B4C" | || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || [[2017. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2017]] |- | style="background: #FFDE00" | || [[Latvijas attīstībai]] || |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/politika/22937-ropazu-mers-blaus-kluvis-par-stopinu-novada-domes-priekssedetajas-partijas-biedru|title=Ropažu mērs Blaus kļuvis par Stopiņu novada domes priekšsēdētājas partijas biedru|last=Apriņķis.lv|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-10-16|date=2021-02-26|language=lv}}</ref> |- | style="background: #FFDE00" | || '''4.''' || [[Attēls:Vita Paulāne.png|80px]] || '''[[Vita Paulāne]]'''<br /><small>(1969)</small> || 2021. gada 1. jūlijs — 2025. gada 27. jūnijs || [[Latvijas attīstībai]] || [[2021. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2021]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/4644/|title=Inčukalna novads - Par jaunās Ropažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta Vita Paulāne|website=www.incukalns.lv|access-date=2022-10-16|archive-date=2022-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20221016203233/https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/4644/}}</ref> |- | style="background: #E64632" | || '''5.''' || [[Attēls:Signe Grūbe 2026.jpg|80px]] || '''[[Signe Grūbe]]'''<br /><small>(1981)</small> || 2025. gada 27. jūnijs — 2026. gada 20. maijs || [[Progresīvie]] || [[2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2025]] || |- | style="background: #ffa800" | || '''6.''' || [[Attēls:Daigas Mieriņas reģionālā darba vizīte Ropažu novadā2 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Aivars Draudiņš]]'''<br /><small>(1965)</small> || 2026. gada 20. maijs — ''pašlaik'' || [[Apvienotais saraksts]] || — || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ropazi.lv/ Ropažu novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ropažu novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ropažu novads]] q2wt892kwwbi0jcf542ll0davvv1zw7 0 361853 4531350 4285743 2026-10-03T09:07:34Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Dabiski materiāli]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4531350 wikitext text/x-wiki '''Bruģis''' ir cietā [[Ceļš|ceļu]] seguma veids, kuru veido, ieklājot bruģakmeņus. [[Bruģakmens|Bruģakmeņi]] var būt dažādi, piemēram, neapstrādāti [[Akmens|akmeņi]], kalti akmeņi, [[Betons|betona]] vai [[Māls|māla]] bruģakmeņi, kā arī [[Koksne|koka]] kluči. [[Attēls:Vecrigas iela 2004.jpg|thumb|Kalto akmeņu bruģis Alksnāja ielā [[Vecrīga|Vecrīgā]]]] [[Attēls:A Foggy morning in Kuldīga.jpg|thumb|Apaļakmeņu bruģis [[Kuldīga|Kuldīgā]]]] ==Bruģa veidi== * Apaļakmeņu bruģis * Betona bruģis * Kalto akmeņu bruģis * Klinkera bruģis * Koka kluču bruģis ==Bruģēšana Latvijā== {{Pamatraksts|Bruģēšanas darbi Latvijā}} Latvijā bruģēšanas darbi tiek veikti gan publiskajās, gan privātajās teritorijās, piemēram, dārzu celiņos, piebraucamajos ceļos, stāvvietās un pilsētas laukumos. Tiem ir nozīmīga daļa no valsts [[Infrastruktūra|infrastruktūras]] attīstības, jo tie nodrošina [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] un funkcionālas virsmas, kas tiek izmantotas [[Ceļš|ceļiem]], laukumiem, [[Dārzs|dārziem]] un [[Privātīpašums|privātām teritorijām]]. Šie darbi ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu stabilitāti, ilgtspēju un [[Estētika|estētiku]], vienlaikus nodrošinot efektīvu slodzes sadali un izturību pret mainīgajiem [[Latvijas klimats|klimata]] apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/maja-un-darzs/14-jautajumi-par-brugi-un-brugesanu-27557/|title=14 jautājumi par bruģi un bruģēšanu|website=www.santa.lv|access-date=2025-05-28}}</ref> Papildus tam, Latvijā bruģēšanas darbi ir kļuvuši par nozīmīgu industriju, kuras pieprasījums ir strauji pieaudzis, īpaši pilsētās un lielākajās apdzīvotajās vietās. Arvien vairāk tiek izmantoti arī videi draudzīgi materiāli un risinājumi, kas samazina [[Piesārņojums|piesārņojuma]] riskus un nodrošina ilgtspējīgu attīstību. == Atsauces == {{Atsauces}}{{ceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Ceļu segums]] [[Kategorija:Dabiski materiāli]] abucy8p7p1pcfc93h0x0qcg6ijgn4s5 0 362802 4531042 4527264 2026-10-02T13:13:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531042 wikitext text/x-wiki '''Tālivaldis''' ir tradicionāls [[latviešu personvārds]]. Cēlies no [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] pieminētā [[Tālava]]s latgaļu valdnieka [[Tālivaldis|Tālivalža]] jeb Talibalda ({{val|la|Thalibaldus de Tolowa}}, miris 1215) vārda. Saīsinātā vārda forma ir '''Tālis'''. Vārdadienu svin 30. jūnijā. == Vārda cilme == Personvārds Tālibalds (''Thalibaldus'') varētu būt ar nozīmi “tālbelzējs”, “tālsitējs” (tāpat kā {{val|lt|baldyti}} — 'klaudzināt', 'dauzīt', 'belzt').<ref>[[Ernests Blese]]. Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas. Rīga, 1929. 359 lpp.</ref> == Izplatība Latvijā == Pēc Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2017. gada 30. septembrī Latvijā Latvijas Iedzīvotāju reģistrā bija reģistrētas 404 personas ar vārdu ''Tālivaldis''.<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/?id=137&query=T%C4%81livaldis pmlp.gov.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180906130231/http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/?id=137 |date={{dat|2018|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/?id=137 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|10|16||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180906130231/http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/?id=137}} datu bāzes stāvoklis uz 30.09.2017.</ref> == Cilvēki ar šo vārdu == * [[Tālivaldis Āboliņš]], teātra un kino aktieris * [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks un mūzikas pedagogs * [[Tālivaldis Ķeniņš]], komponists * [[Tālivaldis Lasmanis]], aktieris * [[Tālivaldis Macijevskis]], aktieris. * [[Tālivaldis Pētersons]], basketbolists un treneris * [[Tālivaldis Vilciņš]], vēsturnieks un sociologs == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Tālivaldis]] [[Kategorija:Vīriešu vārdi]] e85dzdhamvjsrbflep916qp8j2h88qs 0 365775 4531383 4499321 2026-10-03T11:05:12Z Makenzis 56205 /* Ārējās saites */ defunct 4531383 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Kipras futbola Pirmā divīzija | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = {{dat|1934}} | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | komandas = 14 (2024/25) | valsts = {{CYP}} | reģions = [[UEFA]] | kvalif = | izkr = Kipras Otrā divīzija | viet_turn = | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br />[[UEFA Eiropas līga]]<br />[[UEFA Konferences līga]] | čempions = ''[[Nikosijas "Omonia"|Omonia]]''<br />(2025—26; 22. tituls) | čempions_visv = [[Nikosijas APOEL|APOEL]]<br />(29 tituli) | TV = | mlapa = {{URL|cfa.com.cy/}} | līdzīgi = | atjaunots = }} '''Kipras futbola Pirmā divīzija''' ir [[Kipra]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta 1934. gadā. Čempionātā piedalās 14 komandas. == Klubi 2026.—2027. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! Klubs !! Pilsēta !! Vieta 2025.—2026. gada sezonā |- |''[[Larnakas AEK|AEK Larnaca]]''||[[Larnaka]]||2. vieta |- |''[[AEL Limassol]]''||[[Limasola]]||8. vieta |- |''[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis]]''||[[Famagusta]]||7. vieta |- |[[Nikosijas APOEL|APOEL]]||[[Nikosija]]||5. vieta |- |''[[Apollon Limassol]]''||[[Limasola]]||3. vieta |- |''[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]''||[[Limasola]]||6. vieta |- |''[[Karmiotissa FC|Karmiotissa]]''||[[Limasola]]||data-sort-value="13"|2. (Otrajā divīzijā) |- |''[[Krasava ENY Ypsonas FC|Krasava]]''||[[Ipsona]]||10. vieta |- |''[[Nea Salamina Ammochostos FC|Nea Salamina]]''||[[Famagusta]]||data-sort-value="12"|1. (Otrajā divīzijā) |- |''[[Olympiakos Nicosia]]''||[[Nikosija]]||11. vieta |- |''[[Nikosijas "Omonia"|Omonia]]''||[[Nikosija]]||'''1. vieta''' |- |''[[PAC Omonia 29M|Omonia 29M]]''||[[Nikosija]]||data-sort-value="14"|3. (Otrajā divīzijā) |- |''[[Omonia Aradippou]]''||[[Aradipu]]||9. vieta |- |''[[Pafos FC]]''||[[Pafa]]||4. vieta |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.uefa.com/memberassociations/association=cyp/domesticleague/index.html/ Līgas profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Kipra-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Kiprā]] tnigxs8cwkfbaueie2sudzjf6pytz8p 0 366189 4531037 4464973 2026-10-02T13:05:54Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531037 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ņikita Meškovs | vārds_orig = | attēls = NikitaMeshkovs17.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Ņikita Meškovs 2017. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1994 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Ņikita Meškovs''' ({{val|ru|Никита Евгеньевич Мешков}}; dzimis {{dat|1994|6|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija|Latvijas]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2017). Latvijas čempions šahā (2018). == Biogrāfija == Šahu sācis spēlēt četru gadu vecumā. Sešu gadu vecumā kļuvis par Rīgas šaha skolas audzēkni. Pirmais treneris - Leonīds Borisovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessnews.lv/igra/ |title=Игра, ставшая жизнью |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170728082511/http://chessnews.lv/igra/ }}</ref> Sešas reizes uzvarējis Latvijas junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās, pārstāvējis Latviju Eiropas un pasaules junioru šaha čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessnews.lv/interview-with-nikita-meskovs/ |title=INTERVIEW WITH NIKITA MESKOVS |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180116110348/http://chessnews.lv/interview-with-nikita-meskovs/ }}</ref> 2008. gadā [[Austrija]]s pilsētā [[Mūreka|Mūrekā]] uzvarējis [[Eiropas Savienība]]s junioru šaha čempionātā U14 vecuma grupā. Kopš 2011. gada regulāri piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātos]]. Labākie sasniegumi - 1. vieta 2018. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/631/par-latvijas-cempioniem-pirmo-reizi-klust-meskovs-un-limanovska/ |title=Par Latvijas čempioniem pirmo reizi kļūst Meškovs un Limanovska |access-date={{dat|2018|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200812114025/https://www.sahafederacija.lv/raksti/631/par-latvijas-cempioniem-pirmo-reizi-klust-meskovs-un-limanovska/ }}</ref> 2. vieta 2016. un 2026. gadā un 3. vieta 2015. gadā. 2018. gada jūnijā [[Palanga|Palangā]] uzvarējis otrajā Baltijas zonālajā turnīrā, kurā piedalījās labākie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas šahisti.<ref>[http://sportacentrs.com/prata_speles/21062018-sahists_meskovs_uzvar_otraja_baltijas_zon Šahists Meškovs uzvar otrajā Baltijas zonālajā turnīrā]</ref> 2021. gada jūlijā [[Soči|Sočos]] piedalījies Pasaules šaha kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā zaudējis 1. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1423/meskovs-pasaules-kausa-izcina-neparvar-pirmo-kartu/ |title=Meškovs Pasaules kausa izcīņā nepārvar pirmo kārtu |access-date={{dat|2021|07|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210714120403/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1423/meskovs-pasaules-kausa-izcina-neparvar-pirmo-kartu/ }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 103. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā čempionātā šahā]] ierindojies 124. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1613/eiropas-cempionata-meskovs-finise-arpus-labako-simta/ |title=Eiropas čempionātā Meškovs finišē ārpus labāko simta |access-date={{dat|2022|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2022|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220407111201/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1613/eiropas-cempionata-meskovs-finise-arpus-labako-simta/ }}</ref> 2023. gada janvārī [[Stokholma|Stokholmā]] izcīnījis 3. vietu starptautiskā šaha festivāla ''Rilton Cup'' galvenajā turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1809/meskovam-tresa-vieta-rilton-cup-labas-sekmes-ari-citiem-musejiem/ |title=Meškovam trešā vieta "Rilton Cup", labas sekmes arī citiem mūsējiem |access-date={{dat|2023|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230107070812/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1809/meskovam-tresa-vieta-rilton-cup-labas-sekmes-ari-citiem-musejiem/ }}</ref> Pārstāvējis Latvijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījies 4 reizes ([[42. šaha olimpiāde|2016]],<ref>[http://www.chess-results.com/tnr232875.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30&wi=821 42nd Olympiad Baku 2016 Open]</ref> [[43. šaha olimpiāde|2018]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 |title=43rd Olympiad Batumi 2018 Open |access-date={{dat|2018|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181019060212/http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2018|10|19||bez}} }}</ref> [[45. šaha olimpiāde|2024]]<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=42 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref>, [[46. šaha olimpiāde|2026]]<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref>); * [[Universiāde]]s šaha turnīrā piedalījies 2013. gadā.<ref>[http://chess-results.com/tnr106011.aspx?lan=1&art=25&fedb=LAT&flag=30&wi=821 27 World Summer Universiade]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2014. gadā viņam piešķīrusi [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] (IM),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=11602740&title=IM&pb=41 |title=International Master (IM): Meskovs, Nikita |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|05|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180508185214/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=11602740&title=IM&pb=41 }}</ref> bet 2017. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=11602740&title=GM&pb=50 Grand Master (GM): Meskovs, Nikita]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vietas Latvijas šaha čempionātā == * [[2011. gada Latvijas čempionāts šahā|2011. gads]] — 14. vieta. * [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|2012. gads]] — 9. vieta. * [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|2013. gads]] — 4. vieta. * [[2014. gada Latvijas čempionāts šahā|2014. gads]] — 6. vieta. * [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|2015. gads]] — 3. vieta. * [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|2016. gads]] — 2. vieta. * [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|2017. gads]] — 12. vieta. * [[2018. gada Latvijas čempionāts šahā|2018. gads]] — 1. vieta. * [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gads]] — 3. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr1151088.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada vīriešu čempionāta fināls šahā]</ref> * [[2026. gada Latvijas čempionāts šahā|2026. gads]] — 2. vieta.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref> == Literatūra == * Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm. == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 11602740 | chessgames = 117722 | 365chess = Nikita_Meskovs }} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Meškovs, Ņikita}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] 822u6hmxiqd3ppeocqtfd15c3z71lf4 0 367140 4531035 4464968 2026-10-02T13:04:50Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531035 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Toms Kantāns | vārds_orig = | attēls = 2022-Toms-Kantans.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Toms Kantāns 2022. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1994 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Toms Kantāns''' (dzimis {{dat|1994|1|16}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2017). == Biogrāfija == Ar šahu sācis nopietni nodarboties sešu gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessnews.lv/interview-with-toms-kantans/ |title=INTERVIEW WITH TOMS KANTANS |access-date={{dat|2017|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180115145031/http://chessnews.lv/interview-with-toms-kantans/ }}</ref> Bijis Latvijas junioru šaha čempionātu laureāts dažādās vecuma grupās, pārstāvējis Latvijas Eiropas un pasaules junioru šaha čempionātos. 2007. gadā izcīnījis 2. vietu [[Eiropas Savienība]]s junioru šaha čempionātā U14 vecuma grupā,<ref>[http://chess-results.com/tnr7327.aspx?lan=1&art=4&flag=30&wi=821 U14 5. European Union Youth Championship]</ref> bet 2008. gadā šajā turnīrā ieņēmis 3. vietu.<ref>[http://chess-results.com/tnr14695.aspx?lan=1&art=4&flag=30&wi=821 U14 6. European Union Youth Championship]</ref> Kopš 2009. gada regulāri piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātos]]. Labākie sasniegumi - 1. vieta (2023, 2026),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1894/par-latvijas-cempioniem-klust-toms-kantans-un-laura-rogule/ |title=Par Latvijas čempioniem kļūst Toms Kantāns un Laura Rogule |access-date={{dat|2023|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230507154359/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1894/par-latvijas-cempioniem-klust-toms-kantans-un-laura-rogule/ }}</ref><ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref> 2. vieta (2015, 2017) un 3. vieta (2010, 2014). Daudzkārtējais Latvijas komandu šaha čempionāta uzvarētājs (2010, 2012, 2015). 2022. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] izcīnījis 2. vietu starptautiskajā šaha festivāla ''[[Rīgas Tehniskās universitātes Open|Rīgas Tehniskās universitātes Open 2022]]'' "A" turnīrā.<ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr554041.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Riga Technical University Open 2022 - Tournament A|website=chess-results.com}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Monreāla|Monreālā]] uzvarējis starptautiskajā šaha turnīrā ''Canadian Transnational 2023 - Classic Crown''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1920/divas-dienas-pieveicot-cetrus-lielmeistarus-kantans-uzvar-turnira-kanada/ |title=Divās dienās pieveicot četrus lielmeistarus, Kantāns uzvar turnīrā Kanādā |access-date={{dat|2023|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230710160657/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1920/divas-dienas-pieveicot-cetrus-lielmeistarus-kantans-uzvar-turnira-kanada/ }}</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr777508.aspx?lan=1&art=4&fed=LAT&turdet=YES&flag=30 Canadian Transnational 2023 - Classic Crown]</ref> Pārstāvējis Latvijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 6 reizes ([[39. šaha olimpiāde|2010]], [[41. šaha olimpiāde|2014]], [[43. šaha olimpiāde|2018]], [[44. šaha olimpiāde|2022]], [[45. šaha olimpiāde|2024]]), [[46. šaha olimpiāde|2026]]);<ref>[http://www.olimpbase.org/players/rnptpldd.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Toms Kantāns]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 |title=43rd Olympiad Batumi 2018 Open |access-date={{dat|2018|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181019060212/http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2018|10|19||bez}} }}</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=42 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref><ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījies 2015. gadā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerse/rnptpldd.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Toms Kantāns]</ref> * [[Universiāde]]s šaha turnīrā piedalījies 2013. gadā.<ref>[http://chess-results.com/tnr106011.aspx?lan=1&art=25&fedb=LAT&flag=30&wi=821 27 World Summer Universiade]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2014. gadā viņam piešķīrusi [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] (IM), bet 2017. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/toms-kantans-klust-par-11-latvijas-saha-lielmeistaru.d?id=49129985 Toms Kantāns kļūst par 11. Latvijas šaha lielmeistaru]</ref> == Vietas Latvijas šaha čempionātā == * [[2009. gada Latvijas čempionāts šahā|2009. gads]] — 27. vieta. * [[2010. gada Latvijas čempionāts šahā|2010. gads]] — 3. vieta. * [[2011. gada Latvijas čempionāts šahā|2011. gads]] — 15. vieta. * [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|2012. gads]] — 7. vieta. * [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|2013. gads]] — 21. vieta. * [[2014. gada Latvijas čempionāts šahā|2014. gads]] — 3. vieta. * [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|2015. gads]] — 2. vieta. * [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|2016. gads]] — 8. vieta. * [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|2017. gads]] — 2. vieta. * [[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020. gads]] — 2. vieta. * [[2023. gada Latvijas čempionāts šahā|2023. gads]] — 1. vieta. * [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gads]] — 2. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr1151088.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada vīriešu čempionāta fināls šahā]</ref> * [[2026. gada Latvijas čempionāts šahā|2026. gads]] — 1. vieta. == Personīgā dzīve == 2015. gadā apprecējies ar [[Polija]]s šaha meistari [[Anna Kantāne|Annu Kantāni]] (dzimusi Ivanova).<ref>[http://szacharnia.blogspot.com/2015/09/kolejne-miedzynarodowe-szachowe.html Kolejne międzynarodowe, szachowe małżeństwo. W rolach głównych nasza Ania Iwanow i Toms Kantans z Łotwy]</ref> == Literatūra == * Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm. == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 11602945 | chessgames = 119998 | 365chess = Toms_Kantans }} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Kantāns, Toms}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] 1uqnn9cp1p36gt5yrdnkoqbxubq1eic 4531036 4531035 2026-10-02T13:05:05Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531036 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Toms Kantāns | vārds_orig = | attēls = 2022-Toms-Kantans.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Toms Kantāns 2022. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1994 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Toms Kantāns''' (dzimis {{dat|1994|1|16}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2017). == Biogrāfija == Ar šahu sācis nopietni nodarboties sešu gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessnews.lv/interview-with-toms-kantans/ |title=INTERVIEW WITH TOMS KANTANS |access-date={{dat|2017|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180115145031/http://chessnews.lv/interview-with-toms-kantans/ }}</ref> Bijis Latvijas junioru šaha čempionātu laureāts dažādās vecuma grupās, pārstāvējis Latvijas Eiropas un pasaules junioru šaha čempionātos. 2007. gadā izcīnījis 2. vietu [[Eiropas Savienība]]s junioru šaha čempionātā U14 vecuma grupā,<ref>[http://chess-results.com/tnr7327.aspx?lan=1&art=4&flag=30&wi=821 U14 5. European Union Youth Championship]</ref> bet 2008. gadā šajā turnīrā ieņēmis 3. vietu.<ref>[http://chess-results.com/tnr14695.aspx?lan=1&art=4&flag=30&wi=821 U14 6. European Union Youth Championship]</ref> Kopš 2009. gada regulāri piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātos]]. Labākie sasniegumi - 1. vieta (2023, 2026),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1894/par-latvijas-cempioniem-klust-toms-kantans-un-laura-rogule/ |title=Par Latvijas čempioniem kļūst Toms Kantāns un Laura Rogule |access-date={{dat|2023|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230507154359/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1894/par-latvijas-cempioniem-klust-toms-kantans-un-laura-rogule/ }}</ref><ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref> 2. vieta (2015, 2017) un 3. vieta (2010, 2014). Daudzkārtējais Latvijas komandu šaha čempionāta uzvarētājs (2010, 2012, 2015). 2022. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] izcīnījis 2. vietu starptautiskajā šaha festivāla ''[[Rīgas Tehniskās universitātes Open|Rīgas Tehniskās universitātes Open 2022]]'' "A" turnīrā.<ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr554041.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Riga Technical University Open 2022 - Tournament A|website=chess-results.com}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Monreāla|Monreālā]] uzvarējis starptautiskajā šaha turnīrā ''Canadian Transnational 2023 - Classic Crown''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1920/divas-dienas-pieveicot-cetrus-lielmeistarus-kantans-uzvar-turnira-kanada/ |title=Divās dienās pieveicot četrus lielmeistarus, Kantāns uzvar turnīrā Kanādā |access-date={{dat|2023|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230710160657/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1920/divas-dienas-pieveicot-cetrus-lielmeistarus-kantans-uzvar-turnira-kanada/ }}</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr777508.aspx?lan=1&art=4&fed=LAT&turdet=YES&flag=30 Canadian Transnational 2023 - Classic Crown]</ref> Pārstāvējis Latvijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 6 reizes ([[39. šaha olimpiāde|2010]], [[41. šaha olimpiāde|2014]], [[43. šaha olimpiāde|2018]], [[44. šaha olimpiāde|2022]], [[45. šaha olimpiāde|2024]], [[46. šaha olimpiāde|2026]]);<ref>[http://www.olimpbase.org/players/rnptpldd.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Toms Kantāns]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 |title=43rd Olympiad Batumi 2018 Open |access-date={{dat|2018|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181019060212/http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2018|10|19||bez}} }}</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=42 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref><ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījies 2015. gadā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerse/rnptpldd.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Toms Kantāns]</ref> * [[Universiāde]]s šaha turnīrā piedalījies 2013. gadā.<ref>[http://chess-results.com/tnr106011.aspx?lan=1&art=25&fedb=LAT&flag=30&wi=821 27 World Summer Universiade]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2014. gadā viņam piešķīrusi [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] (IM), bet 2017. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/toms-kantans-klust-par-11-latvijas-saha-lielmeistaru.d?id=49129985 Toms Kantāns kļūst par 11. Latvijas šaha lielmeistaru]</ref> == Vietas Latvijas šaha čempionātā == * [[2009. gada Latvijas čempionāts šahā|2009. gads]] — 27. vieta. * [[2010. gada Latvijas čempionāts šahā|2010. gads]] — 3. vieta. * [[2011. gada Latvijas čempionāts šahā|2011. gads]] — 15. vieta. * [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|2012. gads]] — 7. vieta. * [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|2013. gads]] — 21. vieta. * [[2014. gada Latvijas čempionāts šahā|2014. gads]] — 3. vieta. * [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|2015. gads]] — 2. vieta. * [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|2016. gads]] — 8. vieta. * [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|2017. gads]] — 2. vieta. * [[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020. gads]] — 2. vieta. * [[2023. gada Latvijas čempionāts šahā|2023. gads]] — 1. vieta. * [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gads]] — 2. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr1151088.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada vīriešu čempionāta fināls šahā]</ref> * [[2026. gada Latvijas čempionāts šahā|2026. gads]] — 1. vieta. == Personīgā dzīve == 2015. gadā apprecējies ar [[Polija]]s šaha meistari [[Anna Kantāne|Annu Kantāni]] (dzimusi Ivanova).<ref>[http://szacharnia.blogspot.com/2015/09/kolejne-miedzynarodowe-szachowe.html Kolejne międzynarodowe, szachowe małżeństwo. W rolach głównych nasza Ania Iwanow i Toms Kantans z Łotwy]</ref> == Literatūra == * Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm. == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 11602945 | chessgames = 119998 | 365chess = Toms_Kantans }} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Kantāns, Toms}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] r4e893apo1lh5fexc1mbh73v2rarxy3 10 372429 4531239 4468848 2026-10-02T21:26:46Z Dainis 876 4531239 wikitext text/x-wiki {{navbox |title = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' kosmosa kuģi |name = Dragon kosmosa kuģi | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist |group1 = ''Dragon'' makets |list1 = * [[Dragon Spacecraft Qualification Unit]] |group2 = ''Dragon'' kravas kuģi |list2 = * [[Dragon C1|Demo Flight 1]] * [[Dragon C2|Demo Flight 2]] * [[SpaceX CRS-1|CRS-1]] * [[SpaceX CRS-2|CRS-2]] * [[SpaceX CRS-3|CRS-3]] * [[SpaceX CRS-4|CRS-4]] * [[SpaceX CRS-5|CRS-5]] * [[SpaceX CRS-6|CRS-6]] * <s>[[SpaceX CRS-7|CRS-7]]</s> * [[SpaceX CRS-8|CRS-8]] * [[SpaceX CRS-9|CRS-9]] * [[SpaceX CRS-10|CRS-10]] * [[SpaceX CRS-11|CRS-11]] * [[SpaceX CRS-12|CRS-12]] * [[SpaceX CRS-13|CRS-13]] * [[SpaceX CRS-14|CRS-14]] * [[SpaceX CRS-15|CRS-15]] * [[SpaceX CRS-16|CRS-16]] * [[SpaceX CRS-17|CRS-17]] * [[SpaceX CRS-18|CRS-18]] * [[SpaceX CRS-19|CRS-19]] * [[SpaceX CRS-20|CRS-20]] |group3 = ''Cargo Dragon'' |list3 = * [[SpaceX CRS-21|CRS-21]] * [[SpaceX CRS-22|CRS-22]] * [[SpaceX CRS-23|CRS-23]] * [[SpaceX CRS-24|CRS-24]] * [[SpaceX CRS-25|CRS-25]] * [[SpaceX CRS-26|CRS-26]] * [[SpaceX CRS-27|CRS-27]] * [[SpaceX CRS-28|CRS-28]] * [[SpaceX CRS-29|CRS-29]] * [[SpaceX CRS-30|CRS-30]] * [[SpaceX CRS-31|CRS-31]] * [[SpaceX CRS-32|CRS-32]] * [[SpaceX CRS-33|CRS-33]] * [[SpaceX CRS-34|CRS-34]] |group4 = ''Crew Dragon'' |list4 = * [[Crew Dragon Demo-1|Demo-1]] * [[Crew Dragon In-Flight Abort Test|In-Flight Abort Test]] * [[Crew Dragon Demo-2|Demo-2]] * [[SpaceX Crew-1|Crew-1]] * [[SpaceX Crew-2|Crew-2]] * [[Inspiration4]] * [[SpaceX Crew-3|Crew-3]] * [[Ax-1]] * [[SpaceX Crew-4|Crew-4]] * [[SpaceX Crew-5|Crew-5]] * [[SpaceX Crew-6|Crew-6]] * [[Ax-2]] * [[SpaceX Crew-7|Crew-7]] * [[Ax-3]] * [[SpaceX Crew-8|Crew-8]] * [[Polaris Dawn]] * [[SpaceX Crew-9|Crew-9]] * [[SpaceX Crew-10|Crew-10]] * [[Fram2]] * [[Ax-4]] * [[SpaceX Crew-11|Crew-11]] * [[SpaceX Crew-12|Crew-12]] * [[SpaceX Crew-13|Crew-13]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]] </noinclude> g285z88bddtxl6h29zexewuz3py1sqc 0 379233 4531226 4492077 2026-10-02T20:24:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531226 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vita Matīss (Matīsa) | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|ASV|Oregona|Portlenda|3s=Portlenda (Oregona)}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politoloģe<br>starptautisko attiecību un diplomātijas eksperte<br>akadēmiķe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = Rūdolfs Matīss, Fanija Hartmane Matīss | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vita Matīss''' (dzimusi 1955. gada 10. martā) ir amerikāņu izcelsmes [[latvieši|latviešu]] [[politoloģe]], starptautisko attiecību un diplomātijas eksperte, pirmā "[[Fonds DOTS|Sorosa Fonds Latvija]]" izpilddirektore. == Biogrāfija == Vita Matīss ir dzimusi 1955. gada 10. martā [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Oregona|Oregonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Rūdolfa Matīsa (1916—2008) un Fanijas Hartmanes Matīss (1917—2014) ģimenē, un uzaugusi [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] [[Sietla]]s apkaimē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=1189|title=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze / Matīss Rūdolfs|website=www.balvurcb.lv|access-date=2018-05-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://newtacoma.com/tribute/details/1004/Fanija-Matiss/obituary.html|title=New Tacoma Cemeteries, Funeral Home and Crematory : University Place, Washington (WA) Tacoma Cemetery, Tacoma (WA)|website=New Tacoma Cemeteries, Funeral Home and Crematory|access-date=2018-05-16|archive-date=2025-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250120073802/https://www.newtacoma.com/tribute/details/1004/Fanija-Matiss/obituary.html}}</ref> 1976. gadā ieguva bakalaura grādu Sāras Lorensas koledžā (''Sarah Lawrence College'') Ņujorkā, 1977. gadā — maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Kolumbijas Universitāte]]s Starptautisko attiecību un Krievijas studiju institūtā Ņujorkā (''Columbia University School of International Affairs and Russian Institute''), un 1987. gadā ieguva doktora grādu politikas zinātnē [[Ženēvas Universitāte|Ženēvas Universitātē]] un Ženēvas Starptautisko attiecību institūtā.<ref name="rgsl.edu.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rgsl.edu.lv/lv/profils/vita-matiss-phd|title=RGSL » Vita Matīss (PhD)|website=www.rgsl.edu.lv|access-date=2018-05-16|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170706172954/http://www.rgsl.edu.lv/lv/profils/vita-matiss-phd|archivedate=2017-07-06}}</ref> Studiju laikā uzņemta latviešu [[Studenšu korporācijas|studenšu korporācijā]] [[Gundega (studenšu korporācija)|Gundega]]. Pēc studiju pabeigšanas Vita Matīss Šveicē strādāja kā publikāciju direktore un pasniedzēja Amerikāņu Universitātē Leisinā (''American University in Leysin''). Tāpat 1990. gadu sākumā Vita Matīss sagatavoja nepieciešamos dokumentus, lai Latvija varētu saņemt kompensāciju no Šveices valdības par Latvijai piederošajiem īpašumiem [[Ženēva|Ženēvā]].<ref name="rgsl.edu.lv"/> Vita Matīss Latvijā pazīstama kā "[[Sorosa Fonds - Latvija|Sorosa Fonda - Latvija]]" pirmā direktore no 1992. gada jūnija līdz 1995. gada jūnijam. Viņas vadības laikā "Sorosa Fonds - Latvija" veicināja izglītības sistēmas attīstību, kā rezultātā tika dibināta [[Rīgas Ekonomikas augstskola]] un [[Rīgas Juridiskā augstskola]].<ref name="rgsl.edu.lv"/><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/sorosa-fondam-latvija-pieci-gadi-10011325|title=Sorosa fondam Latvijā - pieci gadi|access-date=2018-05-16|archive-date=2019-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190717091610/https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/sorosa-fondam-latvija-pieci-gadi-10011325}}</ref> Kā fonda direktore, Vita Matīss ir arī viena no "Cafe Osiris" idejas autorēm. 1993.–1994. "Sorosa Fonds - Latvija" nodibināja akadēmisko grāmatnīcu ''Aperto Libro'' un atbalstīja restorāna "Cafe Osiris" atvēršanu, kas joprojām ir populāra mākslinieku, žurnālistu un studentu tikšanās vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reitingi.lv/lv/news/sabiedriba/71870-sorosa-fonds-latvija-jau-20-gadus-iedrosina-cilvekus-veikt-nozimigas-parmainas-sabiedriba.html|title=Sorosa fonds – Latvijā jau 20 gadus iedrošina cilvēkus veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā|website=www.reitingi.lv|access-date=2018-05-16|archive-date=2025-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20250221064829/https://www.reitingi.lv/lv/news/sabiedriba/71870-sorosa-fonds-latvija-jau-20-gadus-iedrosina-cilvekus-veikt-nozimigas-parmainas-sabiedriba.html}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cafeosiris.lv/en/about-us/|title=About us {{!}} Café Osiris|work=Café Osiris|access-date=2018-05-16|date=2017-02-19|language=en-US}}</ref> Savā akadēmiskajā karjerā Vita Matīss ir pētījusi [[Rainis|Raiņa]] un [[Aspazija]]s dzīves gājumu, daiļradi, politisko un kultūras pienesumu. Vita Matīss ir arī viena no publiskās diplomātijas studiju aizsācējām Latvijā, ir vieslektore [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]]<ref name="rgsl.edu.lv"/> un viņai ir piešķirts [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s goda doktores nosaukums 2016. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/lka-docetaji/goda-profesori-professor-honoris-causa/|title=Goda profesori (Professor honoris causa) - Latvijas Kultūras Akadēmija|website=lka.edu.lv|access-date=2018-05-16|language=lv|archive-date=2019-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190818145219/https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/lka-docetaji/goda-profesori-professor-honoris-causa/}}</ref> 2013. gadā Vita Matīss piedalījās [[TEDxRiga]] ar runu "The Language of Delusion".<ref>{{Atsauce|last=TEDx Talks|title=The language of delusion: Vita Matiss at TEDxRiga 2013|date=2013-08-09|url=https://www.youtube.com/watch?v=mulb_SAUL_o|accessdate=2018-05-16}}</ref> == Publikācijas == * Robežas : Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici (Borders : Rainis and Aspazija between Latvia and Switzerland) / Pauls Bankovskis, Vita Matīsa, Baņuta Rubesa, Nora Ikstena. - Rīga : Neputns, 2006. * No Kastaņolas uz brīvību / Vita Matīsa, Gundega Grīnuma. Lugāno un Šveices Konfederācija, 2006. * Aspazija and Revolutionary Romanticism in Latvia / Vita Ingrida Matiss, Université de Genève, Institut universitaire de hautes études internationales, 2000. * No septiņiem šķidrautiem līdz Sidraba šķidrautam. Salomes leģenda un Aspazijas lugu varones / Vita Matīsa, Zari, The Baltic Scientific Institute in Scandinavia, 1985. == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Matīss, Vita}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 16nyijifyffpaeyuxj2urpaqvmugybx 0 384126 4531261 4527910 2026-10-03T04:11:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531261 wikitext text/x-wiki {{Pasaules mantojuma objekta infokaste | WHS = Širvanšahu pils | image = Palace of Shirvanshahs common.JPG | imagesize = | caption = | Country = {{flag|Azerbaidžāna}} | Location = | Type = Kultūra | Criteria = iv | ID = 958 | Link = | Region = Eiropa | Coordinates = | Year = 2000 | Session = 24 | Danger = 2003-2009 | map_type = Azerbaidžāna | map_caption = | latd = 40 | latm = 21 | lats = 58 | latNS = N | longd = 49 | longm = 50 | longs = 0 | longEW = E | child = | embedded = }} '''Širvanšahu pils''' ({{val|az|Şirvanşahlar Sarayı}}, {{val|fa|کاخ شروان‌شاهان}}) ir pils [[Baku]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]]. 15. gadsimtā pili uzcēla Širvanšahi (Širvanas valsts valdnieki). Pils kompleksā atrodas galvenā pils ēka, mošeja, mauzolejs, rezervuārs. UNESCO to ir aprakstījis kā "vienu no Azerbaidžānas arhitektūras pērlēm". Daļa no [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļautā objekta.<ref>{{Cite web |url=http://whc.unesco.org/en/list/958 |title=Walled City of Baku with the Shirvanshah's Palace and Maiden Tower&nbsp;— UNESCO World Heritage Centre |last=Centre |first=UNESCO World Heritage |publisher=UNESCO |language=en|access-date=2016-05-31}}</ref> No 1994. līdz 2006. gadam pils attēls atradās uz 10 000 [[Azerbaidžānas manats|Azerbaidžānas manatu]] banknotes,<ref>[http://www.cbar.az Central Bank of Azerbaijan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100314050016/http://www.cbar.az/ |date={{dat|2010|03|14||bez}} }}. National currency: [http://www.cbar.az/pages/national-currency/banknotes/azm/ 10000 manat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180224155708/https://www.cbar.az/ |date={{dat|2018|02|24||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cbar.az/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|11|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180224155708/https://www.cbar.az/}}.&nbsp;– Retrieved on 25 February 2010.</ref> kopš 2006. gada — uz jaunās 10 manatu banknotes.<ref>[http://www.cbar.az Central Bank of Azerbaijan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100314050016/http://www.cbar.az/ |date={{dat|2010|03|14||bez}} }}. National currency: [http://www.cbar.az/pages/national-currency/banknotes/azn/ 10 manat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180224155708/https://www.cbar.az/ |date={{dat|2018|02|24||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cbar.az/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|11|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180224155708/https://www.cbar.az/}}. Retrieved 25 February 2010.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Azerbaidžāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji Baku]] [[Kategorija:Azerbaidžānas ģeogrāfija]] gncnniy4n9512vuux26oehshwcpbo2r 0 394025 4531067 2864002 2026-10-02T15:08:34Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Džerai Grants]] to [[Džerai Grānts]] 4531067 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džerai Grānts]] a291imbopwxpw8f7deqtqnwjqoi4syo 0 396979 4531375 4499668 2026-10-03T10:34:58Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4531375 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Mēs — Talsiem un novadam | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = [[Attēls:Mēs – Talsiem un novadam.png|200x200px]] | colorcode = #FBD707 | chairperson = [[Lauris Pīlēģis]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = [[Edgars Zelderis]] | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | leader6_title = | leader6_name = | leader7_title = | leader7_name = | leader8_title = | leader8_name = | slogan = | founded = {{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name=":o" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48714771|title=Talsos jauna politiskā partija 'Mēs – Talsiem un novadam'|last=DELFI|website=DELFI|access-date=2023-02-27|date=2017-04-10|language=lv}}</ref> | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Talsi}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 248{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-07|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[reģionālisms]] | position = | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = Sadarbība ar | affiliation1 = [[Progresīvie]] <small>(2022–2024, 2026–pašlaik)</small> | colors = {{krāsa|#FBD707}} [[Dzeltenā krāsa|Dzeltena]] | seats1_title = [[Talsu novada dome]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|2|19|hex=#FBD707}} | seats2_title = [[14. Saeima]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FBD707}} | symbol = | flag = | website = {{url|talsiemunnovadam.lv/}} | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Mēs — Talsiem un novadam''' (MTN) ir 2017. gada 25. februārī izveidota [[Reģionālisms|reģionāla]] [[Politiskā partija|partija]]. Partijas dibinātājs bija [[Edgars Zelderis]]. Tās pašreizējais valdes priekšsēdētājs ir [[Lauris Pīlēģis]]. Partijai ir 2 vietas [[Talsu novada dome|Talsu novada domē]]. Partija bija pārstāvēta arī [[14. Saeima|Saeimā]] ar vienu deputātu (Edgars Zelderis). == Vēsture == Partija tika dibināta 2017. gada februārī.<ref name=":o" /> Partijas dibināšanā piedalījušies 217 Talsu novada iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talsi.pilseta24.lv/zina?slug=jaundibinata-partija-mes-talsiem-un-novadam-plano-piedalities-pasvaldibu-velesanas|title=Jaundibinātā partija "Mēs - Talsiem un novadam" plāno piedalīties pašvaldību vēlēšanās|website=Pilseta24.lv|access-date=2023-02-27|date=2017-04-10|language=lv}}</ref> [[2017. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2017. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] summāri partija guva 2197 (20,10%) balsis. Iegūtais balsu skaits ļāvis MTN iegūt 3 (no kopumā 17) deputātu vietas [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu novada]] pašvaldībā un, iesaistoties [[Koalīcija|koalīcijā]] ar virkni citu partiju, iegūt novada [[Pašvaldības vadītājs|mēra]] krēslu, kas tika uzticēts partijas līderim Edgaram Zelderim. [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] partija guva 1689 (18,62%) balsis un 4 vietas [[Talsu novada dome|Talsu novada domē]]. 2022. gada jūlijā MTN noslēdza līgumu par sadarbību [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ar [[Progresīvie|Progresīvajie]]m un Progresīvo Kurzemes [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabala]] sarakstā startēja "Mēs — Talsiem un novadam" pārstāvji [[Edgars Zelderis]] (ievēlēts), [[Ilva Norenberga]], [[Lauris Pīlēģis]] un [[Kalvis Kalniņš (politiķis)|Kalvis Kalniņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kurzeme/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-07-20}}</ref> Tomēr 2024. gada maijā abas partijas pārtrauca sadarbību un jūnijā Zelderis izstājās no "Progresīvo" Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgu deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2024-zelderis-pamet-progresivos-koalicijas-frakcijam-saeima-vairs-tikai-50-balsu.a558656/|title=Zelderis pamet «Progresīvos», koalīcijas frakcijām Saeimā vairs tikai 50 balsu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-19|date=2024-06-19|language=lv}}</ref> 2025. gada jūnijā MTN un "Progresīvie" atjaunoja sadarbību, MTN pārstāvjiem – I. Norenbergai, K. Kalniņam un [[Līga Krikauska|Līgai Krikauskai]] – kandidējot kopējā [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] "Progresīvo" sarakstā līdzās partijām "[[Kustība Par!]]" un "[[Kopā Liepājai]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/715931-progresivie-pazinojusi-ar-kuriem-politiskajiem-spekiem-sadarbosies-gaidamajas-saeimas-velesanas|title=“Progresīvie” paziņojuši, ar kuriem politiskajiem spēkiem sadarbosies gaidāmajās Saeimas vēlēšanās|website=[[Jauns.lv]]|access-date=2026-07-27|date=2026-06-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/reel/1192397606459158/|title=Mums ir vēlēšanās un mēs iesim uz 15. Saeimas vēlēšanām. Mēs – Talsiem un novadam - Facebook|access-date=2026-10-03|date=2026-09-30}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170910173337/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg%2Blw%3D%3D CVK — Pašvaldību vēlēšanu rezultāti 2017.gadā] {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]] d8k6qk4m817fkp4181zija20lrdq8y1 0 401004 4531270 4058598 2026-10-03T05:12:37Z Biafra 13794 4531270 wikitext text/x-wiki "'''Dzelzsgriezējs'''" ir latviešu grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, kas iekļauta 1988. gadā iznākušajā grupas albumā "[[Kurzemei — saules ceļš]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/08100-livi-albums-kurzemei--saules-cels-1988.a69445/|title=#08/100 "Līvi" albums "Kurzemei – Saules ceļš" (1988)|website=naba.lsm.lv|access-date=2022-07-25}}</ref> Dziesmas mūzikas autors ir [[Ainars Virga]], bet teksta autors — dzejnieks [[Valdis Grēviņš]]. Dziesma speciāli uzrakstīta 1987. gadā notikušajam režisora Miervalda Mozera veidotajam [[Jānis Rudzutaks|Jāņa Rudzutaka]] piemiņas pasākumam [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] Zaļajā teātrī. Tā tika atskaņota arī 1987. gada festivālā "[[Liepājas dzintars]]". 2018. gadā "Dzelzsgriezējs" ieguva 37. vietu [[Radio SWH]] organizētajā [[LVtop100 aptauja|LVtop100 aptaujā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lvtop100.lv/top-100/ |title=Visu laiku labākās simtgades dziesmas |access-date={{dat|2018|12|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181231143947/https://lvtop100.lv/top-100/ |archivedate={{dat|2018|12|31||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170213130410/http://www.dziesmas.lv/d/Dzelzsgriezejs_-_Livi_-_Ainars_Virga_-_Valdis_Grevins/27232 Dziesmas vārdi] {{Mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Līvu dziesmas]] [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] [[Kategorija:1988. gada singli]] jj29qq6ur3u196n65m82q9lvmre1sla 0 402835 4531157 4397871 2026-10-02T17:43:14Z Olgerts V 41522 noform. 4531157 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Codes iela | attēls = RigaCodesIela.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q56062222 | zoom= 15}} | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Bieriņi]] | ielas garums = 1450 m | atklāta = | vēst nosaukumi = Teodora Zaļkalna iela | joslu skaits = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Codes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimē, pilsētas daļā [[Mārupe (Rīga)|Mārupē]]. Codes iela sākas krustojumā ar [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa ielu]] pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līnijas]] un, šķērsojot [[Mārupīte|Mārupīti]], beidzas krustojumā ar [[Slampes iela (Rīga)|Slampes ielu]] pie Mārupītes akmens skulptūru parka. Ielas kopējais garums ir 1450 metri, tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Codes ielā ir tikai savrupmāju apbūve. Iela nosaukta [[Code]]s — [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Codes pagasts|Codes pagasta]] centra — vārdā. No 1980. līdz 1992. gadam Codes iela bija pārdēvēta par '''Teodora Zaļkalna ielu''' tēlnieka [[Teodors Zaļkalns|Teodora Zaļkalna]] vārdā.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/telnieka-maja-telnieka-iela-10018006 Tēlnieka māja tēlnieka ielā] Diena</ref> == Ielu savienojumi == Codes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa iela]] * [[Aizupes iela (Rīga)|Aizupes iela]] (T veida krustojums) * [[Apguldes iela (Rīga)|Apguldes iela]] * [[Kabiles iela (Rīga)|Kabiles iela]] (T veida krustojums) * [[Tēriņu iela]] * [[Kalvenes iela (Rīga)|Kalvenes iela]] * [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] * [[Pampāļu iela (Rīga)|Pampāļu iela]] (T veida krustojums) * [[Slampes iela (Rīga)|Slampes iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} {{coord|56.9161|24.066|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] 15ituwn5ctbf852neo0vjfvhapucjpm 0 403127 4531158 4397721 2026-10-02T17:44:35Z Olgerts V 41522 noform. 4531158 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ārlavas iela |attēls = RigaArlavasIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q56062259 | zoom= 15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 536 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]] [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]] [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ārlavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņos]]. Iela sākas krustojumā ar [[Altonavas iela|Altonavas ielu]], un beidzas krustojumā ar [[Robežu iela (Rīga)|Robežu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 536 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā pārsvarā savrupmāju apbūve. Iela ir nosaukta [[Ārlava]]s — ciema [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagastā]] — vārdā. == Ielu savienojumi == Ārlavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Altonavas iela]] * [[Vecsaules iela (Rīga)|Vecsaules iela]] * [[Tēriņu iela]] * [[Abavas iela (Rīga)|Abavas iela]] * [[Makša iela]] * [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] == Sabiedriskais transports == Ārlavas ielā kursē [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]] un [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56. maršruta]] autobusi. Autobusi kursē posmā no [[Altonavas iela]]s līdz [[Tēriņu iela]]i. Autobusu maršrutiem Ārlavas ielā pieturu nav. {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9237|24.0796|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] 8uwy5x960njm6yuvjga45t1e6a4zlin 10 413574 4531173 4530725 2026-10-02T18:01:55Z EdgarsBot 50781 upd 4531173 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-02 18:01:54{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=ZAAO|t|h|d}} || 2026-09-21 21:44:19 || 10 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita|due=15|due_date=07.10.2026}}</nowiki> || Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita || 15 (07.10.2026) |- | {{page-multi|page=Anastastija (1997)|t|h|d}} || 2026-09-30 22:02:05 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 15 (15.10.2026) |- | {{page-multi|page=Leninade|t|h|d}} || 2026-09-30 23:01:46 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 15 (15.10.2026) |- | {{page-multi|page=Jana Rāga|t|h|d}} || 2026-10-01 03:48:56 || 1 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || maznozīmīgs; termiņš: 16.10.2026 || |- | {{page-multi|page=Veidne:Diska mešana vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs|t|h|d}} || 2026-10-02 11:36:12 || 0 || {{U|Kleivas}} || <nowiki>Aizvieto lapas saturu ar '{{dzēst|visas mešanas disciplīnas apvienotas vienā veidnē}}'</nowiki> || visas mešanas disciplīnas apvienotas vienā veidnē || |- | {{page-multi|page=Veidne:Lodes grūšana vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs|t|h|d}} || 2026-10-02 11:55:00 || 0 || {{U|Kleivas}} || <nowiki>Aizvieto lapas saturu ar '{{dzēst|Visas mešanas disciplīnas apvienotas vienā veidnē}}'</nowiki> || Visas mešanas disciplīnas apvienotas vienā veidnē || |- | {{page-multi|page=Veidne:Vesera mešana vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs|t|h|d}} || 2026-10-02 12:49:25 || 0 || {{U|Kleivas}} || <nowiki>Aizvieto lapas saturu ar '{{dzēst|Visas mešanas disciplīnas apvienotas vienā veidnē}}'</nowiki> || Visas mešanas disciplīnas apvienotas vienā veidnē || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 6ne9dlhk0q3r5z96yjeo6x45s9wyiux 4 415707 4531171 4530723 2026-10-02T18:01:27Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4531171 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|02||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200322}}] | {{formatnum:1684}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13745}}] | 2009-02-13 | 2026-10-02 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175757}}] | {{formatnum:9765}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8120}}] | 2007-12-03 | 2026-10-02 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14822}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116184}}] | {{formatnum:10544}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1956}}] | 2009-10-02 | 2026-10-02 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115471}}] | {{formatnum:8204}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9990}}] | 2007-11-24 | 2026-10-02 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89511}}] | {{formatnum:8215}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6800}}] | 2005-10-30 | 2026-10-02 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73538}}] | {{formatnum:9896}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2188}}] | 2009-05-24 | 2026-10-02 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68987}}] | {{formatnum:1598}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}] | 2005-07-26 | 2026-09-30 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58857}}] | {{formatnum:512}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53702}}] | {{formatnum:7531}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6592}}] | 2018-06-22 | 2026-10-01 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50325}}] | {{formatnum:5773}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:398}}] | 2007-01-07 | 2026-10-02 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50081}}] | {{formatnum:5960}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3194}}] | 2007-04-26 | 2026-10-02 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49361}}] | {{formatnum:1393}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3551}}] | 2006-05-03 | 2026-10-01 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45493}}] | {{formatnum:5850}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}] | 2015-03-11 | 2026-10-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42441}}] | {{formatnum:1485}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-02 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39362}}] | {{formatnum:3914}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}] | 2013-03-30 | 2026-10-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:32812}}] | {{formatnum:10124}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5151}}] | 2023-01-18 | 2026-10-01 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32575}}] | {{formatnum:3982}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:684}}] | 2020-05-10 | 2026-10-02 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27254}}] | {{formatnum:4659}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:938}}] | 2015-08-30 | 2026-10-02 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}] | {{formatnum:18}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-09-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16063}}] | {{formatnum:1355}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-02 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15627}}] | {{formatnum:3109}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}] | 2014-07-27 | 2026-10-02 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15221}}] | {{formatnum:2392}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2008}}] | 2005-07-30 | 2026-10-02 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14597}}] | {{formatnum:496}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2352}}] | 2011-08-03 | 2026-10-02 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14256}}] | {{formatnum:580}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-09-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13485}}] | {{formatnum:861}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11045}}] | {{formatnum:1769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:428}}] | 2021-07-27 | 2026-09-30 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10657}}] | {{formatnum:270}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10235}}] | {{formatnum:353}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-09-30 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9612}}] | {{formatnum:189}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}] | 2013-03-14 | 2026-09-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:76}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6763}}] | {{formatnum:232}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-01 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:493}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5610}}] | {{formatnum:83}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-09-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5039}}] | {{formatnum:157}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:286}}] | 2013-04-16 | 2026-09-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 66. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] a4828av977zt7o2cnroj9se7lb6n2wk 0 421994 4531369 4094351 2026-10-03T09:47:44Z ~2026-53364-68 151261 /* */ 4531369 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kaja Kallasa | vārds_orģ = ''Kaja Kallas'' | attēls = Kaja Kallas (crop).jpg | att_izm = 200px | apraksts = Kaja Kallasa 2021. gadā | amats = [[Igaunijas premjerministre]] | term_sākums = {{dat|2021|1|26|N}} | term_beigas = {{dat|2024|7|23|N}} | prezidents = [[Kersti Kaljulaida]] | priekštecis = [[Jiri Ratass]] | pēctecis = [[Kristens Mihals]] | amats2 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|7|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|9|5|N|bez}} | amats3 = [[Rīgikogu]] deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|3|4|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|7|1|N|bez}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|6|18}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tallina|td=Igaunija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Igaunijas Reformu partija]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Tartu Universitāte]]<br>[[Igaunijas Uzņēmējdarbības skola]] | profesija = juriste | tautība = [[igauņi|igauniete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | tēvs = [[Sīms Kallass]] }} '''Kaja Kallasa''' ({{val|et|Kaja Kallas}}; dzimusi {{dat|1977|6|18}}) ir [[Igaunija]]s politiķe un juriste, strādājusi par zvērinātu advokāti, specializējoties konkurences likumdošanā. [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] un [[Rīgikogu]] deputāte, [[Igaunijas Reformu partija]]s priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4528560/par-igaunijas-reformu-partijas-lideri-ieveleta-kaja-kallasa |title=Par Igaunijas Reformu partijas līderi ievēlēta Kaja Kallasa |date=2018. gada 14. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2021. gada 26. janvārī}}</ref> No 2021. gada janvāra līdz 2024. gada jūlijam viņa bija [[Igaunijas premjerministre]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunijas-jaunajai-premjerministrei-kallasai-jaatjauno-valsts-reputacija.a390307/ |title=Igaunijas jaunajai premjerministrei Kallasai jāatjauno valsts reputācija |date=2021. gada 26. janvāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |access-date=2021. gada 26. janvārī}}</ref> 2024. gada 15. jūlijā Igaunijas prezidents Alars Kariss pieņēma Kajas Kallasas demisiju sakarā ar viņas izraudzīšanu par [[Eiropas Savienība]]s augstā ārējās un drošības politikas pārstāvja amata kandidāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2024-igaunijas-prezidents-pienem-premjeres-kallasas-demisiju.a561468/ Igaunijas prezidents pieņem premjeres Kallasas demisiju] lsm.lv 2024. gada 15. jūlijā</ref> == Skandāls saistībā ar vīra uzņēmumu == 2023. gada augusta beigās Igaunijas plašsaziņas līdzekļi publicēja izmeklēšanu, saskaņā ar kuru Kajas Kallasas vīra Arva Hallika vadītais uzņēmums ir sadarbojies ar Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurointegration.com.ua/rus/news/2023/09/13/7169320/|title=Премьер Эстонии заявила парламенту, что ее муж никогда не вел дела с РФ|website=Европейская правда|access-date=2023-10-18|language=ru}}</ref> [[Igaunijas prezidents]] [[Alars Kariss]] 6. septembrī aicināja Kaju Kallasu apsvērt iespēju atkāpties no amata, bet Kallasa viņam publiski iebilda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.err.ee/1609077248/kaja-kallas-ja-ne-planiruju-uhodit-v-otstavku|title=Кая Каллас: я не планирую уходить в отставку|last=ERR|first=Карин Коппель {{!}}|website=ERR|access-date=2023-10-18|date=2023-08-25|language=ru}}</ref> == Personīgā dzīve == Kaja Kallasa ir Igaunijas politiķa [[Sīms Kallass|Sīma Kallasa]] meita.<ref name=":0" /> Viņas vīrs ir uzņēmējs Arvo Halliks. <!-- Viņa vīra Arvo Hallika kontrolakciju sabiedrībai ''Novaria Consult'' pieder 24,8 % ''Stark Logistics AS'' un 30 % ''Stark Warehousing OÜ''. 2022. gadā Kallasa ieguldīja 350 000 eiro šajā uzņēmumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.lv/post/skandal-iz-za-rossijskih-svyazej-supruga-kai-kallas-podast-li-premer-estonii-v-otstavku|title=Скандал из-за «российских связей» супруга Каи Каллас: подаст ли премьер Эстонии в отставку?|website=press.lv|access-date=2023-10-18|language=ru}}</ref> ''Stark Logistics'' jau gadu desmitiem piegādāja kravas uz Krieviju, un līdz 2023. gadam vienīgais klients bija Igaunijas mātesuzņēmums ''Metaprint'' (viens no vecākajiem Igaunijas uzņēmumiem ar igauņu īpašniekiem un viens no lielākajiem tērauda aerosola iepakojuma ražotājiem [[Eiropa|Eiropā]], kam ir rūpnīcas [[Tallina|Tallinā]] un [[Pērnava|Pērnavā]], kā arī [[Nīderlande|Nīderlandē]] un Krievijā). Kopš [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|kara sākuma Ukrainā]] ''Metaprint'' pārdošanas apjoms Krievijā ir sasniedzis gandrīz 30 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fakty.ua/ru/424980-semya-premer-ministra-estonii-vedet-biznes-v-rossii-podrobnosti-gromkogo-skandala|title=Семья премьер-министра Эстонии ведет бизнес в россии: подробности громкого скандала|website=fakty.ua|access-date=2023-10-18|language=ru}}</ref> --> <!-- Pēc skandāla Arvo Halliks paziņoja, ka plāno atbrīvoties no visām ''Stark Logistics'' akcijām un atkāpties no uzņēmuma valdes un finanšu vadītāja amata. Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem 66% Igaunijas iedzīvotāju atbalstīja Kallasas atkāpšanos, bet 29% — viņu atbalstīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurointegration.com.ua/rus/news/2023/09/15/7169480/|title=В Эстонии увеличилось количество жителей, выступающих за отставку премьера|website=Европейская правда|access-date=2023-10-18|language=ru}}</ref> --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{s-bef|before = [[Hanno Pevkurs]] }} {{s-ttl|title = [[Igaunijas Reformu partija]]s priekšsēdētāja | years= kopš 2018. gada }} {{s-aft|after = }} |- {{s-bef|before = [[Jiri Ratass]] }} {{s-ttl|title = [[Igaunijas premjerministrs|Igaunijas premjerministre]] | years=2021—2024 }} {{s-aft|after = [[Kristens Mihals]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kallasa, Kaja}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas politiķi]] [[Kategorija:Igaunijas premjerministri]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] fyavgxcbmfifk0qlbd5js0r2apvp31e 0 430838 4531169 3965351 2026-10-02T17:59:06Z Olgerts V 41522 noform. 4531169 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ingeborga Levita''' jeb '''Levite''' (1926—2008) bija [[Latvija]]s [[dzejniece]] un redaktore, kas pazīstama ar pseidonīmu '''Aija Zemzare'''.<ref>Sudrabiņš, J. "Dzejniece Aija Zemzare", [[Treji Vārti]], [[1974]], [[1. janvāris]]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi kā Ingeborga Alma Bārgs 1926. gada 30. martā [[Tukums|Tukumā]] jaunsaimnieku ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/Levite/6000000012995930303 geni.com]</ref> Viņas māte bija Auguste Bārga, kura nesen bija atgriezusies no Vācijas, tēvs nav zināms. Ingeborgu adoptēja Augustes vecāki — Karlīne un Jānis Bārgi.<ref>[https://www.la.lv/patiesiba-par-manu-gimeni-pilsonibu-un-izglitibu Patiesība par Valsts prezidenta ģimeni, pilsonību un izglītību. Egils Levits atbild uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem] Māra Libeka 2020. gada 16. jūlijā</ref> Viņas vectēvs Jānis Bārgs bija aktīvs [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] dalībnieks, kurš, bēgot no represijām, izceļoja uz Hamburgu Vācijā. Viņš bija [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|LSDSP]] nelegālā laikraksta «[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]» tipogrāfijas turētājs [[Tēriņu iela|Tēriņu ielā]].<ref name="Latvijas Avīze 2015"/> Ingeborgas vecāki 1920. gadu vidū atgriezās Latvijā, kur apprecējās un iegādājās jaunsaimniecību pie Tukuma. Ingeborga [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet pēc kara beigām 1946. gadā atgriezās dzimtenē. [[1949. gada marta deportācijas]] laikā viņas vecākus izsūtīja uz Sibīriju, bet Ingeborgai izdevās paslēpties un dzīvot ar viltotiem personas dokumentiem, kurus izkārtoja viņas nākamais vīrs [[Jonass Levits]].<ref name="Latvijas Avīze 2015" /> Studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] Rīgā. 1972. gadā saņēma atļauju izceļošanai uz [[Izraēla|Izraēlu]], taču aizbrauca uz [[Rietumvācija|Rietumvāciju]], kur īslaicīgi strādāja par latviešu laikraksta «Latvija» redaktori.<ref>"Latviešu rakstnieku un žurnālistu 6. salidojums Rietumvācijā šogad notika Libekā.", [[Laiks]], [[1974]], [[3. augusts]]</ref> Mirusi 2008. gada 9. februārī [[Hamburga|Hamburgā]]. == Ģimene == Vīrs inženieris [[Jonass Levits]], dēls jurists, bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Egils Levits]], meita Egita. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Levita, Ingeborga}} [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1926. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas latvieši]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] dku8svx6ew1tgq0e7ysk3ptlnca6awz 0 437413 4531174 4459394 2026-10-02T18:04:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531174 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Ventspils Jaunrades nams |bgcolor = <!-- header background color --> |fgcolor = <!-- header text color --> |image = Vjn-logo.jpg |image_border = |size = |alt = <!-- alt text; see [[WP:ALT]] --> |caption = |map = <!-- optional --> |msize = <!-- map size, optional, default 200px --> |malt = <!-- map alt text --> |mcaption = <!-- optional --> |abbreviation = VJN |motto = |formation = 1955. gadā kā Pionieru nams |extinction = |type = Interešu izglītības iestāde |status = |purpose = <!-- focus as e.g. humanitarian, peacekeeping, etc --> |headquarters = Maiznieku iela 11, [[Ventspils]], [[Latvija]] |location = |coords = <!-- Coordinates of location using a coordinates template --> |region_served = |membership = |language = latviešu |leader_title = direktore |leader_name = Elita Heinsberga |main_organ = |parent_organization = |affiliations = |num_staff = |num_volunteers = |budget = |website = {{url|http://jaunradesnams.lv/|VJN mājaslapa}} |remarks = <small>Atjaunots 2019. gada jūlijā</small> |}} '''Ventspils Jaunrades nams''' ('''VJN''') ir [[interešu izglītība]]s iestāde, kura nodarbojas ar dažādu bērnu un jauniešu ārpusskolas aktivitāšu nodrošināšanu Ventspilī. == Vēsture == Sākotnēji VJN tika izveidots kā Pionieru nams 1955. gadā Lielā ielā 7 ar toreiz tikai 4 pulciņiem (baleta, šūšanas, foto un tehniskās modelēšanas), kopš 1990. gada — Skolēnu Jaunrades nams. Kopš 2011. gada iestāde pārcelta uz bijušo Latviešu biedrības namu Maiznieku ielā 11, mainot nosaukumu uz Ventspils Jaunrades namu un mērķauditoriju uz 3 līdz 25 gadiem. 2019. gadā VJN darbojās 55 pulciņi. kopš 2019. gada maija direktore ir Elita Heinsberga. Vēsturiski ilgākais stāžs direktores amatā ir Rasmai Jakovičai — 31 gads. Papildus parastajam aprīkojumam, VJN ir sava observatorija un digitālais planetārijs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunradesnams.lv/jaunrades-nams/par-mums/ |title=VJN: par mums |access-date={{dat|2019|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190718044945/http://jaunradesnams.lv/jaunrades-nams/par-mums/}}</ref> == Darbība == VJN realizē daudzas interešu izglītības programmas, organizē bērnu vasaras nometnes, koncertus, konkursus un pasākumus. Galvenie darbības virzieni ir: * Dejas (tautiskās, mūsdienīgās, [[Sporta dejas|sporta]], horeogrāfija) * Mūzika (vokālie un vokāli instrumentālie ansambļi, klavierspēle, solodziedāšana, skaņskatu māksla, ģitārspēle) * Folklora * Teātris * Lietišķā un vizuālā māksla ([[Zīmējums|zīmēšana]], ādu mākslinieciskā apstrāde, rotu izgatavošana, tekstīliju dizains, tērpi, rokdarbi, veidošana, kokapstrāde) * Tehniskā jaunrade (radioelektronika, automodelisms) * Sports ([[šahs]], [[dambrete]], [[galda hokejs]], galda futbols, fitness) * Vides izglītība ([[Mazpulki|mazpulks]]) * Astronomija * Fotogrāfija * Labo garšu studija<ref>[http://jaunradesnams.lv/jaunrades-nams/pulcini/ VJN: pulciņi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190718044947/http://jaunradesnams.lv/jaunrades-nams/pulcini/ |date={{dat|2019|07|18||bez}} }} (2019)</ref> Dažas nodarbības notiek arī Ventspils Pārventas pamatskolā.<ref>[https://www.ventspils.lv/lat/izklaide/106285-ventspils-jaunrades-nama-piedavajums-jaunaja-macibu-gada?&& Ventspils.lv: VJN piedāvājums jaunajā mācību gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190718044950/https://www.ventspils.lv/lat/izklaide/106285-ventspils-jaunrades-nama-piedavajums-jaunaja-macibu-gada?&& |date={{dat|2019|07|18||bez}} }} 2016. g. 02. septembris</ref> Observatorijas aprīkojums ļauj dienas laikā novērot Sauli. Planetārijā ik dienas notiek dažādu zvaigžņu šovu un filmu izrādes.<ref>[http://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/vesture-un-vestures-sovi/127-ventspils-jaunrades-nams-ar-planetariju-un-observatoriju/ Kurzeme.lv: Ventspils Jaunrades nams ar planetāriju un observatoriju]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://jaunradesnams.lv/planetarijs/seansu-laiki/ Planetārija seansu laiki] {{Novecojusi saite}} (2019, vasara)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://jaunradesnams.lv/}} * {{facebook|Jaunradesnams}} * [https://www.youtube.com/user/Jaunradesnams/videos ''Youtube'' kanāls] * {{twitter|Jaunrades_nams}} * [https://likumi.lv/doc.php?id=50759/ Izglītības likums] * [https://web.archive.org/web/20150702131956/http://visc.gov.lv/intizglitiba/info.shtml Valsts izglītības satura centrs] [[Kategorija:Interešu izglītība]] [[Kategorija:Izglītība Latvijā]] [[Kategorija:Ventspils]] 9r9qyv6nknzqwd62lq4htwq7pnl6rzg 0 449385 4531366 4389765 2026-10-03T09:37:09Z Silraks 36716 4531366 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Burgundija-Franškontē | official_name = ''Bourgogne-Franche-Comté'' | settlement_type = [[Francijas reģioni|Francijas reģions]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of the region Bourgogne-Franche-Comté.svg | image_shield = Blason région fr Bourgogne Franche Comté.svg | shield_size = | capital = [[Dižona]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Bourgogne-Franche-Comté in France 2016.svg | mapsize = | map_caption = Grandestas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | parts_type = Departamenti | parts = 8 | p1 = [[Kotdora]] | p2 = [[Dū]] | p3 = [[Jura (departaments)|Jura]] | p4 = [[Njevra]] | p5 = [[Augšsona]] | p6 = [[Sona un Luāra]] | p7 = [[Jona (departaments)|Jona]] | p8 = [[Belfora (departaments)|Belfora]] | established_title = Izveidots | established_date = 2016. gadā | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 47784 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 2820940 | population_as_of = 2016. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|https://www.bourgognefranchecomte.fr/}} | blank_name = ISO 3166 kods | blank_info = FR-BFS | footnotes = }} '''Burgundija-Franškontē''' ({{val|fr|Bourgogne-Franche-Comté}}, {{izrunā|buʁɡɔɲ fʁɑ̃ʃ kɔ̃te}}) ir [[Francijas reģioni|Francijas administratīvais reģions]], kas atrodas valsts centrālās daļas austrumos. Reģions tika izveidots {{dat|2016|1|1||bez}}, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — [[Burgundija|Burgundiju]] un [[Franškontē]]. Burgundijas-Franškontē administratīvais centrs ir [[Dižona]]. 2016. gadā reģionā dzīvoja 2,82 miljoni cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas reģioni}} {{Burgundijas-Franškontē pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burgundija-Franškontē| ]] tuze8gwi000rgtp4dz51zdtnjr5402q 0 461146 4531372 4523909 2026-10-03T10:11:27Z Pirags 3757 /* Projektēšana un celtniecība (1821—1831) */ 4531372 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ventas—Dubīsas kanāls | attēls = VentosDubysoskanalas1.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Kanāls Kurtuvēnu reģionālā parka teritorijā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Venta]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_plat_d=55| sāk_plat_m=51| sāk_plat_s=14| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=54| sāk_gar_s=26| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=51| iet_plat_s=03| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=07| iet_gar_s=55| iet_gar_EW=E | baseina_valstis = {{LTU}} | tek_caur = | garums = 15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | slūžu_skaits = 20 | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Lietuva#Šauļu rajons | reljefs = jā }} '''Ventas—Dubīsas kanāls''' ({{val|lt|Ventos–Dubysos kanalas}}; {{val|ru|Виндавский канал}}) ir pamests kanāls, kas savienoja [[Dubīsa|Dubīsas upi]] ziemeļos no Baziļoniem [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajonā]] ar [[Venta|Ventas upi]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Kelmes rajonā]] pie Šaukēnu Tolučiem. Vairums tā līnijas pašreiz iet caur Kurtuvēnu reģionālo parku, tai skaitā dažiem ezeriņiem. Kanāls tika projektēts un būvēts 19. gadsimta sākumā kā daļa no kanālu sistēmas, kas savienoja [[Visla|Vislu]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] centrā ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]] (Vindavu). Pirmais posms ([[Augustovas kanāls]]) līdz [[Nemuna]]i tika pabeigts, bet darbi pie kanāla līdz Ventai tika apturēti nemieru dēļ, ko izraisīja 1831. gada poļu [[Novembra sacelšanās|sacelšanās]] pret [[Krievijas Impērija|Krievijas virsvaldību]]. == Vēsture == === Projektēšana un celtniecība (1821—1831) === [[Attēls:DubysosVentosKanalas1.jpg|thumb|Aizaugusī kanāla trase]] 1821. gadā [[Prūsija]] ieviesa represīvi augstus muitas nodokļus par Polijas un Lietuvas preču tranzītu caur tās teritoriju, praktiski bloķējot poļu tirgotāju piekļuvi jūrai caur Prūsijas teritoriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Askenazy|first=Szymon|title=Dantzig & Poland|location=London|publisher=George Allen & Unwin LTD.|url=https://books.google.com/?id=k4hCAAAAIAAJ&lpg=PA83&dq=1821%20prussia%20tariff%20poland&pg=PA83#v=onepage&q=1821%20prussia%20tariff%20poland&f=false|year=1921|pages=83–84}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Science of Finance|publisher=University of Chicago Press|last=Cohn, Gustav|year=1895|location=Chicago|page=397|url=https://books.google.com/books?id=6I9NAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA397#v=onepage&q&f=false}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Treitschke's History of Germany in the Nineteenth Century|publisher=McBride Nast & Company|last=von Treitschke, Heinrich|year=1916|location=New York|page=497|url=https://books.google.com/books?id=swZoAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA489#v=onepage&q=1821&f=false}}</ref> Polijas ekonomikas ministra Francišeka Ksaverija Drucka-Ļubecka ideja bija radīt jaunu tirdzniecības ceļu, neatkarīgu no [[Austrumprūsija]]s [[Gdaņska|Dancigas]] (Gdaņskas) apkaimes jūras ostām [[Visla]]s lejtecē un [[Klaipēda|Mēmeles (Klaipēda)]] ostas [[Nemuna]]s lejtecē un savienot Polijas karalisti ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] caur [[Ventspils|Ventspili]].<ref name="Mieczysław">{{Grāmatas atsauce|title=Litwa: podróż sentymentalna|last=Mieczysław, Jackiewicz|year=2006|location=Warsaw}}</ref><ref name="rzgw2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|title=Augustów Canal – Regional Water Management Authority in Warsaw (RZGW Warsawa)|access-date=27 April 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120322230816/http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|archivedate={{dat|2012|03|22||bez}}}}</ref><ref name="bankers">{{Publikācijas atsauce|date=January 1855|title=Russian Commerce in the Black Sea|url=https://books.google.com/books?id=wTA5AAAAMAAJ&dq=Augustow%20Canal&pg=PA500#v=onepage&q=Augustow%20Canal&f=false|journal=The Bankers' Magazine|pages=500}}</ref><ref name="kanaly.info">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|title=Kanał Augustowski|publisher=kanaly.info|access-date=19 April 2011|series=|language=pl|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100418113731/http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|archivedate={{dat|2010|04|18||bez}}}}</ref> 1822. gadā hercogs Virtembergas Aleksandrs kļuva par Komunikāciju departamenta vadītāju un uzsāka vairākus upju kanālu projektus Krievijas rietumos.<ref name="p.448, Mikaberidze">Mikaberidze, Alexander, "The Russian officer Corps in the Revolutionary and Napoleonic wars 1792—1815", Savas Beatie, New York (2005), p.448</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=1800|title=Александр герцог Виртембергский|access-date=2 July 2011|language=ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kanāls tika projektēts un būvēts trijās daļās, no kurām pirmā bija [[Augustovas kanāls]], kas atradās toreizējās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] [[Augustavas vaivadija|Augustovas vojevodistē]], nodrošinot tiešu savienojumu starp [[Visla]]s upi caur Bebžas upi — [[Nareva]]s pieteku, un [[Nemuna]]s upi caur tās pieteku — [[Čarna Haņča|Čarna Haņču]]. Otrajam posmam [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] bija jāved no Nemunas līdz Ventai. Kanāla pamatā bija Kartuvas upītes gultne. Nelielajam trešajam posmam ar diviem kanāliem bija jāapiet krāces un [[Ventas rumba|Ventas rumbu]] [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref name="BrEf">[https://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/125200/%D0%92%D0%B8%D0%BD%D0%B4%D0%B0%D0%B2%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона: Виндава, или Вента]</ref> Kanāla vidusdaļā ūdensšķirtnē pie Bubjiem bija ieplānots uzbūvēt tiltu un baseinu virs abu upju līmeņa, kuru izmantotu gan kā kanāla ūdensapgādes avotu, gan kā ziemas stāvvietu upju flotei. Kanālam bija jābūt 20 līdz 30 metru platam ar 20 slūžām. Darbus veica pavisam 18 000 kareivju un 3000 civilo strādnieku, un tos plānoja pabeigt 1832. gadā.<ref name="BrEf" /> [[Staņislavs Kerbedzis]], ievērojams tiltu inženieris, 1830. gadā uzcēla plānoto tiltu pāri kanālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm|title=ENGINEER STANISLOVAS Kerbedis|access-date=2011-07-01|language=lt|archive-date=2020-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200216185030/http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm}}</ref> === Pārtraukumi būvē (1831—1920) === [[Novembra sacelšanās|1831. gada Novembra sacelšanās]] pret [[Krievija|Krieviju]] apturēja darbus; tam sekoja tirdzniecības nolīgumi ar Prūsiju, pateicoties kuriem kanāls zaudēja lielu daļu savas ekonomiskās nozīmes.<ref name="Mieczysław" /><ref name="bankers" /> Sagatavotie celtniecības materiāli tika daļēji izlaupīti, daļēji izlietoti pareizticīgo tempļu uzsliešanai šajā katoļu apdzīvotajā reģionā.<ref name="BrEf" /> Darbs tika atsākts tikai 20. gadsimta sākumā, bet to atkal pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]]. Pirmā pasaules kara laikā notika kauja kanāla krastā.<ref>The European War, Volume IV, July—September 1915, The New York Times Company, New York (1915), pp 1093, 1095</ref> === Pamešana un mūsdienas (1920. gads — pašlaik) === Pēc kara kanālam vairs nebija ekonomiskā mērķa, jo Lietuva ieguva kontroli pār [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas reģionu]] ar [[Klaipēda]]s ostu un [[Nemuna]]s upes lejteci, atņemot tās Vācijai. Polija savukārt bija ieguvusi izeju uz jūru tās ziemeļos. Kanāls tā arī netika pabeigts un tā infrastruktūra ir gandrīz pilnīgi iznīcināta. 1970. gadā tā ezeru daļā vēl tika rīkotas airēšanas sacensības. 2005. gada 19. aprīlī kanāls tika iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma reģistrā kā inženiertehniskais piemineklis S1073.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|title=Lietuvos Respublikos kultūros paveldo registrai|publisher=Republic of Lithuania|access-date=2011-07-05|language=lt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111004044437/http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|archivedate=2011-10-04}}</ref> == Atsauces == [[Attēls:Ventos-Dubysos perkasas.JPG|thumb|Tūristu norāde pie nepabeigtā kanāla]] {{atsauces}} {{Commons category|Canal Venta-Dubysa|Ventas—Dubīsas kanāls}} == Ārējās saites == * {{grāmatas atsauce | title=Litwa: przewodnik | publisher=Oficyna Wydawnicza "Rewasz" | author=Krzywicki, Tomasz | year=2005 | pages=434 | url=https://books.google.com/?id=4WU5cG74I5QC&lpg=PA434&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA434#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl| isbn=9788389188403 }} * {{grāmatas atsauce | title=Dzieła: wierszem i prozą, Volume 2 | publisher=F.H. Richter | author=Pol, Wincenty | year=1875 | pages=446–447 | url=https://books.google.com/?id=ZxwEAAAAYAAJ&lpg=PA446&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA446#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Lietuvas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Lietuvas kanāli]] e937ten0oa4q7kx0c9sgdg65emlxadz 4531373 4531372 2026-10-03T10:16:42Z Pirags 3757 /* Projektēšana un celtniecība (1821—1831) */ pap 4531373 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ventas—Dubīsas kanāls | attēls = VentosDubysoskanalas1.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Kanāls Kurtuvēnu reģionālā parka teritorijā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Venta]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_plat_d=55| sāk_plat_m=51| sāk_plat_s=14| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=54| sāk_gar_s=26| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=51| iet_plat_s=03| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=07| iet_gar_s=55| iet_gar_EW=E | baseina_valstis = {{LTU}} | tek_caur = | garums = 15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | slūžu_skaits = 20 | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Lietuva#Šauļu rajons | reljefs = jā }} '''Ventas—Dubīsas kanāls''' ({{val|lt|Ventos–Dubysos kanalas}}; {{val|ru|Виндавский канал}}) ir pamests kanāls, kas savienoja [[Dubīsa|Dubīsas upi]] ziemeļos no Baziļoniem [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajonā]] ar [[Venta|Ventas upi]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Kelmes rajonā]] pie Šaukēnu Tolučiem. Vairums tā līnijas pašreiz iet caur Kurtuvēnu reģionālo parku, tai skaitā dažiem ezeriņiem. Kanāls tika projektēts un būvēts 19. gadsimta sākumā kā daļa no kanālu sistēmas, kas savienoja [[Visla|Vislu]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] centrā ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]] (Vindavu). Pirmais posms ([[Augustovas kanāls]]) līdz [[Nemuna]]i tika pabeigts, bet darbi pie kanāla līdz Ventai tika apturēti nemieru dēļ, ko izraisīja 1831. gada poļu [[Novembra sacelšanās|sacelšanās]] pret [[Krievijas Impērija|Krievijas virsvaldību]]. == Vēsture == === Projektēšana un celtniecība (1821—1831) === [[Attēls:DubysosVentosKanalas1.jpg|thumb|Aizaugusī kanāla trase]] 1821. gadā [[Prūsija]] ieviesa represīvi augstus muitas nodokļus par Polijas un Lietuvas preču tranzītu caur tās teritoriju, praktiski bloķējot poļu tirgotāju piekļuvi jūrai caur Prūsijas teritoriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Askenazy|first=Szymon|title=Dantzig & Poland|location=London|publisher=George Allen & Unwin LTD.|url=https://books.google.com/?id=k4hCAAAAIAAJ&lpg=PA83&dq=1821%20prussia%20tariff%20poland&pg=PA83#v=onepage&q=1821%20prussia%20tariff%20poland&f=false|year=1921|pages=83–84}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Science of Finance|publisher=University of Chicago Press|last=Cohn, Gustav|year=1895|location=Chicago|page=397|url=https://books.google.com/books?id=6I9NAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA397#v=onepage&q&f=false}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Treitschke's History of Germany in the Nineteenth Century|publisher=McBride Nast & Company|last=von Treitschke, Heinrich|year=1916|location=New York|page=497|url=https://books.google.com/books?id=swZoAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA489#v=onepage&q=1821&f=false}}</ref> Polijas ekonomikas ministra Francišeka Ksaverija Drucka-Ļubecka ideja bija radīt jaunu tirdzniecības ceļu, neatkarīgu no [[Austrumprūsija]]s [[Gdaņska|Dancigas]] (Gdaņskas) apkaimes jūras ostām [[Visla]]s lejtecē un [[Klaipēda|Mēmeles (Klaipēda)]] ostas [[Nemuna]]s lejtecē un savienot Polijas karalisti ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] caur [[Ventspils|Ventspili]].<ref name="Mieczysław">{{Grāmatas atsauce|title=Litwa: podróż sentymentalna|last=Mieczysław, Jackiewicz|year=2006|location=Warsaw}}</ref><ref name="rzgw2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|title=Augustów Canal – Regional Water Management Authority in Warsaw (RZGW Warsawa)|access-date=27 April 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120322230816/http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|archivedate={{dat|2012|03|22||bez}}}}</ref><ref name="bankers">{{Publikācijas atsauce|date=January 1855|title=Russian Commerce in the Black Sea|url=https://books.google.com/books?id=wTA5AAAAMAAJ&dq=Augustow%20Canal&pg=PA500#v=onepage&q=Augustow%20Canal&f=false|journal=The Bankers' Magazine|pages=500}}</ref><ref name="kanaly.info">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|title=Kanał Augustowski|publisher=kanaly.info|access-date=19 April 2011|series=|language=pl|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100418113731/http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|archivedate={{dat|2010|04|18||bez}}}}</ref> 1822. gadā hercogs Virtembergas Aleksandrs kļuva par Komunikāciju departamenta vadītāju un uzsāka vairākus upju kanālu projektus [[Krievijas impērija]]s rietumos.<ref name="p.448, Mikaberidze">Mikaberidze, Alexander, "The Russian officer Corps in the Revolutionary and Napoleonic wars 1792—1815", Savas Beatie, New York (2005), p.448</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=1800|title=Александр герцог Виртембергский|access-date=2 July 2011|language=ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kanāls projektēja un būvēja trijās daļās, no kurām pirmā bija [[Augustovas kanāls]], kas atradās toreizējās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] [[Augustavas vaivadija|Augustovas vojevodistē]], nodrošinot tiešu savienojumu starp [[Visla]]s upi caur Bebžas upi — [[Nareva]]s pieteku, un [[Nemuna]]s upi caur tās pieteku — [[Čarna Haņča|Čarna Haņču]]. Otrajam posmam, kuru projektēja inženiera [[Aleksejs Rokasovskis|Alekseja Rokasovska]] vadībā, [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] bija jāved no Nemunas līdz Ventai. Kanāla pamatā bija Kartuvas upītes gultne. Nelielajam trešajam posmam ar diviem kanāliem bija jāapiet krāces un [[Ventas rumba|Ventas rumbu]] [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref name="BrEf">[https://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/125200/%D0%92%D0%B8%D0%BD%D0%B4%D0%B0%D0%B2%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона: Виндава, или Вента]</ref> Kanāla vidusdaļā ūdensšķirtnē pie Bubjiem bija ieplānots uzbūvēt tiltu un baseinu virs abu upju līmeņa, kuru izmantotu gan kā kanāla ūdensapgādes avotu, gan kā ziemas stāvvietu upju flotei. Kanālam bija jābūt 20 līdz 30 metru platam ar 20 slūžām. Darbus veica pavisam 18 000 kareivju un 3000 civilo strādnieku, un tos plānoja pabeigt 1832. gadā.<ref name="BrEf" /> [[Staņislavs Kerbedzis]], ievērojams tiltu inženieris, 1830. gadā uzcēla plānoto tiltu pāri kanālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm|title=ENGINEER STANISLOVAS Kerbedis|access-date=2011-07-01|language=lt|archive-date=2020-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200216185030/http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm}}</ref> === Pārtraukumi būvē (1831—1920) === [[Novembra sacelšanās|1831. gada Novembra sacelšanās]] pret [[Krievija|Krieviju]] apturēja darbus; tam sekoja tirdzniecības nolīgumi ar Prūsiju, pateicoties kuriem kanāls zaudēja lielu daļu savas ekonomiskās nozīmes.<ref name="Mieczysław" /><ref name="bankers" /> Sagatavotie celtniecības materiāli tika daļēji izlaupīti, daļēji izlietoti pareizticīgo tempļu uzsliešanai šajā katoļu apdzīvotajā reģionā.<ref name="BrEf" /> Darbs tika atsākts tikai 20. gadsimta sākumā, bet to atkal pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]]. Pirmā pasaules kara laikā notika kauja kanāla krastā.<ref>The European War, Volume IV, July—September 1915, The New York Times Company, New York (1915), pp 1093, 1095</ref> === Pamešana un mūsdienas (1920. gads — pašlaik) === Pēc kara kanālam vairs nebija ekonomiskā mērķa, jo Lietuva ieguva kontroli pār [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas reģionu]] ar [[Klaipēda]]s ostu un [[Nemuna]]s upes lejteci, atņemot tās Vācijai. Polija savukārt bija ieguvusi izeju uz jūru tās ziemeļos. Kanāls tā arī netika pabeigts un tā infrastruktūra ir gandrīz pilnīgi iznīcināta. 1970. gadā tā ezeru daļā vēl tika rīkotas airēšanas sacensības. 2005. gada 19. aprīlī kanāls tika iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma reģistrā kā inženiertehniskais piemineklis S1073.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|title=Lietuvos Respublikos kultūros paveldo registrai|publisher=Republic of Lithuania|access-date=2011-07-05|language=lt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111004044437/http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|archivedate=2011-10-04}}</ref> == Atsauces == [[Attēls:Ventos-Dubysos perkasas.JPG|thumb|Tūristu norāde pie nepabeigtā kanāla]] {{atsauces}} {{Commons category|Canal Venta-Dubysa|Ventas—Dubīsas kanāls}} == Ārējās saites == * {{grāmatas atsauce | title=Litwa: przewodnik | publisher=Oficyna Wydawnicza "Rewasz" | author=Krzywicki, Tomasz | year=2005 | pages=434 | url=https://books.google.com/?id=4WU5cG74I5QC&lpg=PA434&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA434#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl| isbn=9788389188403 }} * {{grāmatas atsauce | title=Dzieła: wierszem i prozą, Volume 2 | publisher=F.H. Richter | author=Pol, Wincenty | year=1875 | pages=446–447 | url=https://books.google.com/?id=ZxwEAAAAYAAJ&lpg=PA446&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA446#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Lietuvas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Lietuvas kanāli]] ctg0n2m4rhsqo13bbgln2oi9vcny341 4531381 4531373 2026-10-03T11:02:47Z Pirags 3757 +bilde 4531381 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ventas—Dubīsas kanāls | attēls = VentosDubysoskanalas1.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Kanāls Kurtuvēnu reģionālā parka teritorijā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Venta]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_plat_d=55| sāk_plat_m=51| sāk_plat_s=14| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=54| sāk_gar_s=26| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=51| iet_plat_s=03| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=07| iet_gar_s=55| iet_gar_EW=E | baseina_valstis = {{LTU}} | tek_caur = | garums = 15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | slūžu_skaits = 20 | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Lietuva#Šauļu rajons | reljefs = jā }} '''Ventas—Dubīsas kanāls''' ({{val|lt|Ventos–Dubysos kanalas}}; {{val|ru|Виндавский канал}}) ir pamests kanāls, kas savienoja [[Dubīsa|Dubīsas upi]] ziemeļos no Baziļoniem [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajonā]] ar [[Venta|Ventas upi]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Kelmes rajonā]] pie Šaukēnu Tolučiem. Vairums tā līnijas pašreiz iet caur Kurtuvēnu reģionālo parku, tai skaitā dažiem ezeriņiem. Kanāls tika projektēts un būvēts 19. gadsimta sākumā kā daļa no kanālu sistēmas, kas savienoja [[Visla|Vislu]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] centrā ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]] (Vindavu). Pirmais posms ([[Augustovas kanāls]]) līdz [[Nemuna]]i tika pabeigts, bet darbi pie kanāla līdz Ventai tika apturēti nemieru dēļ, ko izraisīja 1831. gada poļu [[Novembra sacelšanās|sacelšanās]] pret [[Krievijas Impērija|Krievijas virsvaldību]]. == Vēsture == === Projektēšana un celtniecība (1821—1831) === [[Attēls:DubysosVentosKanalas1.jpg|thumb|Aizaugusī kanāla trase]] [[Attēls:Tilts pār Ventas-Dubīsas kanālu pēc uzspridzināšanas 1915.|thumb|Tilts pār Ventas-Dubīsas kanālu pēc uzspridzināšanas (1915).]] 1821. gadā [[Prūsija]] ieviesa represīvi augstus muitas nodokļus par Polijas un Lietuvas preču tranzītu caur tās teritoriju, praktiski bloķējot poļu tirgotāju piekļuvi jūrai caur Prūsijas teritoriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Askenazy|first=Szymon|title=Dantzig & Poland|location=London|publisher=George Allen & Unwin LTD.|url=https://books.google.com/?id=k4hCAAAAIAAJ&lpg=PA83&dq=1821%20prussia%20tariff%20poland&pg=PA83#v=onepage&q=1821%20prussia%20tariff%20poland&f=false|year=1921|pages=83–84}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Science of Finance|publisher=University of Chicago Press|last=Cohn, Gustav|year=1895|location=Chicago|page=397|url=https://books.google.com/books?id=6I9NAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA397#v=onepage&q&f=false}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Treitschke's History of Germany in the Nineteenth Century|publisher=McBride Nast & Company|last=von Treitschke, Heinrich|year=1916|location=New York|page=497|url=https://books.google.com/books?id=swZoAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA489#v=onepage&q=1821&f=false}}</ref> Polijas ekonomikas ministra Francišeka Ksaverija Drucka-Ļubecka ideja bija radīt jaunu tirdzniecības ceļu, neatkarīgu no [[Austrumprūsija]]s [[Gdaņska|Dancigas]] (Gdaņskas) apkaimes jūras ostām [[Visla]]s lejtecē un [[Klaipēda|Mēmeles (Klaipēda)]] ostas [[Nemuna]]s lejtecē un savienot Polijas karalisti ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] caur [[Ventspils|Ventspili]].<ref name="Mieczysław">{{Grāmatas atsauce|title=Litwa: podróż sentymentalna|last=Mieczysław, Jackiewicz|year=2006|location=Warsaw}}</ref><ref name="rzgw2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|title=Augustów Canal – Regional Water Management Authority in Warsaw (RZGW Warsawa)|access-date=27 April 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120322230816/http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|archivedate={{dat|2012|03|22||bez}}}}</ref><ref name="bankers">{{Publikācijas atsauce|date=January 1855|title=Russian Commerce in the Black Sea|url=https://books.google.com/books?id=wTA5AAAAMAAJ&dq=Augustow%20Canal&pg=PA500#v=onepage&q=Augustow%20Canal&f=false|journal=The Bankers' Magazine|pages=500}}</ref><ref name="kanaly.info">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|title=Kanał Augustowski|publisher=kanaly.info|access-date=19 April 2011|series=|language=pl|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100418113731/http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|archivedate={{dat|2010|04|18||bez}}}}</ref> 1822. gadā hercogs Virtembergas Aleksandrs kļuva par Komunikāciju departamenta vadītāju un uzsāka vairākus upju kanālu projektus [[Krievijas impērija]]s rietumos.<ref name="p.448, Mikaberidze">Mikaberidze, Alexander, "The Russian officer Corps in the Revolutionary and Napoleonic wars 1792—1815", Savas Beatie, New York (2005), p.448</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=1800|title=Александр герцог Виртембергский|access-date=2 July 2011|language=ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kanāls projektēja un būvēja trijās daļās, no kurām pirmā bija [[Augustovas kanāls]], kas atradās toreizējās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] [[Augustavas vaivadija|Augustovas vojevodistē]], nodrošinot tiešu savienojumu starp [[Visla]]s upi caur Bebžas upi — [[Nareva]]s pieteku, un [[Nemuna]]s upi caur tās pieteku — [[Čarna Haņča|Čarna Haņču]]. Otrajam posmam, kuru projektēja inženiera [[Aleksejs Rokasovskis|Alekseja Rokasovska]] vadībā, [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] bija jāved no Nemunas līdz Ventai. Kanāla pamatā bija Kartuvas upītes gultne. Nelielajam trešajam posmam ar diviem kanāliem bija jāapiet krāces un [[Ventas rumba|Ventas rumbu]] [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref name="BrEf">[https://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/125200/%D0%92%D0%B8%D0%BD%D0%B4%D0%B0%D0%B2%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона: Виндава, или Вента]</ref> Kanāla vidusdaļā ūdensšķirtnē pie Bubjiem bija ieplānots uzbūvēt tiltu un baseinu virs abu upju līmeņa, kuru izmantotu gan kā kanāla ūdensapgādes avotu, gan kā ziemas stāvvietu upju flotei. Kanālam bija jābūt 20 līdz 30 metru platam ar 20 slūžām. Darbus veica pavisam 18 000 kareivju un 3000 civilo strādnieku, un tos plānoja pabeigt 1832. gadā.<ref name="BrEf" /> [[Staņislavs Kerbedzis]], ievērojams tiltu inženieris, 1830. gadā uzcēla plānoto tiltu pāri kanālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm|title=ENGINEER STANISLOVAS Kerbedis|access-date=2011-07-01|language=lt|archive-date=2020-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200216185030/http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm}}</ref> === Pārtraukumi būvē (1831—1920) === [[Novembra sacelšanās|1831. gada Novembra sacelšanās]] pret [[Krievija|Krieviju]] apturēja darbus; tam sekoja tirdzniecības nolīgumi ar Prūsiju, pateicoties kuriem kanāls zaudēja lielu daļu savas ekonomiskās nozīmes.<ref name="Mieczysław" /><ref name="bankers" /> Sagatavotie celtniecības materiāli tika daļēji izlaupīti, daļēji izlietoti pareizticīgo tempļu uzsliešanai šajā katoļu apdzīvotajā reģionā.<ref name="BrEf" /> Darbs tika atsākts tikai 20. gadsimta sākumā, bet to atkal pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]]. Pirmā pasaules kara laikā notika kauja kanāla krastā.<ref>The European War, Volume IV, July—September 1915, The New York Times Company, New York (1915), pp 1093, 1095</ref> === Pamešana un mūsdienas (1920. gads — pašlaik) === Pēc kara kanālam vairs nebija ekonomiskā mērķa, jo Lietuva ieguva kontroli pār [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas reģionu]] ar [[Klaipēda]]s ostu un [[Nemuna]]s upes lejteci, atņemot tās Vācijai. Polija savukārt bija ieguvusi izeju uz jūru tās ziemeļos. Kanāls tā arī netika pabeigts un tā infrastruktūra ir gandrīz pilnīgi iznīcināta. 1970. gadā tā ezeru daļā vēl tika rīkotas airēšanas sacensības. 2005. gada 19. aprīlī kanāls tika iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma reģistrā kā inženiertehniskais piemineklis S1073.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|title=Lietuvos Respublikos kultūros paveldo registrai|publisher=Republic of Lithuania|access-date=2011-07-05|language=lt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111004044437/http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|archivedate=2011-10-04}}</ref> == Atsauces == [[Attēls:Ventos-Dubysos perkasas.JPG|thumb|Tūristu norāde pie nepabeigtā kanāla]] {{atsauces}} {{Commons category|Canal Venta-Dubysa|Ventas—Dubīsas kanāls}} == Ārējās saites == * {{grāmatas atsauce | title=Litwa: przewodnik | publisher=Oficyna Wydawnicza "Rewasz" | author=Krzywicki, Tomasz | year=2005 | pages=434 | url=https://books.google.com/?id=4WU5cG74I5QC&lpg=PA434&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA434#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl| isbn=9788389188403 }} * {{grāmatas atsauce | title=Dzieła: wierszem i prozą, Volume 2 | publisher=F.H. Richter | author=Pol, Wincenty | year=1875 | pages=446–447 | url=https://books.google.com/?id=ZxwEAAAAYAAJ&lpg=PA446&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA446#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Lietuvas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Lietuvas kanāli]] efhs706ngfdrnuu19ubeaxr2ey87p2h 4531386 4531381 2026-10-03T11:11:49Z Pirags 3757 4531386 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ventas—Dubīsas kanāls | attēls = VentosDubysoskanalas1.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Kanāls Kurtuvēnu reģionālā parka teritorijā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Venta]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_plat_d=55| sāk_plat_m=51| sāk_plat_s=14| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=54| sāk_gar_s=26| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=51| iet_plat_s=03| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=07| iet_gar_s=55| iet_gar_EW=E | baseina_valstis = {{LTU}} | tek_caur = | garums = 15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | slūžu_skaits = 20 | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Lietuva#Šauļu rajons | reljefs = jā }} '''Ventas—Dubīsas kanāls''' ({{val|lt|Ventos–Dubysos kanalas}}; {{val|ru|Виндавский канал}}) ir pamests kanāls, kas savienoja [[Dubīsa|Dubīsas upi]] ziemeļos no Baziļoniem [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajonā]] ar [[Venta|Ventas upi]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Kelmes rajonā]] pie Šaukēnu Tolučiem. Vairums tā līnijas pašreiz iet caur Kurtuvēnu reģionālo parku, tai skaitā dažiem ezeriņiem. Kanāls tika projektēts un būvēts 19. gadsimta sākumā kā daļa no kanālu sistēmas, kas savienoja [[Visla|Vislu]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] centrā ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]] (Vindavu). Pirmais posms ([[Augustovas kanāls]]) līdz [[Nemuna]]i tika pabeigts, bet darbi pie kanāla līdz Ventai tika apturēti nemieru dēļ, ko izraisīja 1831. gada poļu [[Novembra sacelšanās|sacelšanās]] pret [[Krievijas Impērija|Krievijas virsvaldību]]. == Vēsture == === Projektēšana un celtniecība (1821—1831) === [[Attēls:DubysosVentosKanalas1.jpg|thumb|Aizaugusī kanāla trase]] [[Attēls:Tilts pār Ventas-Dubīsas kanālu pēc uzspridzināšanas 1915.jpg|thumb|Tilts pār Ventas-Dubīsas kanālu pēc uzspridzināšanas (1915).]] 1821. gadā [[Prūsija]] ieviesa represīvi augstus muitas nodokļus par Polijas un Lietuvas preču tranzītu caur tās teritoriju, praktiski bloķējot poļu tirgotāju piekļuvi jūrai caur Prūsijas teritoriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Askenazy|first=Szymon|title=Dantzig & Poland|location=London|publisher=George Allen & Unwin LTD.|url=https://books.google.com/?id=k4hCAAAAIAAJ&lpg=PA83&dq=1821%20prussia%20tariff%20poland&pg=PA83#v=onepage&q=1821%20prussia%20tariff%20poland&f=false|year=1921|pages=83–84}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Science of Finance|publisher=University of Chicago Press|last=Cohn, Gustav|year=1895|location=Chicago|page=397|url=https://books.google.com/books?id=6I9NAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA397#v=onepage&q&f=false}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Treitschke's History of Germany in the Nineteenth Century|publisher=McBride Nast & Company|last=von Treitschke, Heinrich|year=1916|location=New York|page=497|url=https://books.google.com/books?id=swZoAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA489#v=onepage&q=1821&f=false}}</ref> Polijas ekonomikas ministra Francišeka Ksaverija Drucka-Ļubecka ideja bija radīt jaunu tirdzniecības ceļu, neatkarīgu no [[Austrumprūsija]]s [[Gdaņska|Dancigas]] (Gdaņskas) apkaimes jūras ostām [[Visla]]s lejtecē un [[Klaipēda|Mēmeles (Klaipēda)]] ostas [[Nemuna]]s lejtecē un savienot Polijas karalisti ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] caur [[Ventspils|Ventspili]].<ref name="Mieczysław">{{Grāmatas atsauce|title=Litwa: podróż sentymentalna|last=Mieczysław, Jackiewicz|year=2006|location=Warsaw}}</ref><ref name="rzgw2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|title=Augustów Canal – Regional Water Management Authority in Warsaw (RZGW Warsawa)|access-date=27 April 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120322230816/http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|archivedate={{dat|2012|03|22||bez}}}}</ref><ref name="bankers">{{Publikācijas atsauce|date=January 1855|title=Russian Commerce in the Black Sea|url=https://books.google.com/books?id=wTA5AAAAMAAJ&dq=Augustow%20Canal&pg=PA500#v=onepage&q=Augustow%20Canal&f=false|journal=The Bankers' Magazine|pages=500}}</ref><ref name="kanaly.info">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|title=Kanał Augustowski|publisher=kanaly.info|access-date=19 April 2011|series=|language=pl|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100418113731/http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|archivedate={{dat|2010|04|18||bez}}}}</ref> 1822. gadā hercogs Virtembergas Aleksandrs kļuva par Komunikāciju departamenta vadītāju un uzsāka vairākus upju kanālu projektus [[Krievijas impērija]]s rietumos.<ref name="p.448, Mikaberidze">Mikaberidze, Alexander, "The Russian officer Corps in the Revolutionary and Napoleonic wars 1792—1815", Savas Beatie, New York (2005), p.448</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=1800|title=Александр герцог Виртембергский|access-date=2 July 2011|language=ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kanāls projektēja un būvēja trijās daļās, no kurām pirmā bija [[Augustovas kanāls]], kas atradās toreizējās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] [[Augustavas vaivadija|Augustovas vojevodistē]], nodrošinot tiešu savienojumu starp [[Visla]]s upi caur Bebžas upi — [[Nareva]]s pieteku, un [[Nemuna]]s upi caur tās pieteku — [[Čarna Haņča|Čarna Haņču]]. Otrajam posmam, kuru projektēja inženiera [[Aleksejs Rokasovskis|Alekseja Rokasovska]] vadībā, [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] bija jāved no Nemunas līdz Ventai. Kanāla pamatā bija Kartuvas upītes gultne. Nelielajam trešajam posmam ar diviem kanāliem bija jāapiet krāces un [[Ventas rumba|Ventas rumbu]] [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref name="BrEf">[https://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/125200/%D0%92%D0%B8%D0%BD%D0%B4%D0%B0%D0%B2%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона: Виндава, или Вента]</ref> Kanāla vidusdaļā ūdensšķirtnē pie Bubjiem bija ieplānots uzbūvēt tiltu un baseinu virs abu upju līmeņa, kuru izmantotu gan kā kanāla ūdensapgādes avotu, gan kā ziemas stāvvietu upju flotei. Kanālam bija jābūt 20 līdz 30 metru platam ar 20 slūžām. Darbus veica pavisam 18 000 kareivju un 3000 civilo strādnieku, un tos plānoja pabeigt 1832. gadā.<ref name="BrEf" /> [[Staņislavs Kerbedzis]], ievērojams tiltu inženieris, 1830. gadā uzcēla plānoto tiltu pāri kanālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm|title=ENGINEER STANISLOVAS Kerbedis|access-date=2011-07-01|language=lt|archive-date=2020-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200216185030/http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm}}</ref> === Pārtraukumi būvē (1831—1920) === [[Novembra sacelšanās|1831. gada Novembra sacelšanās]] pret [[Krievija|Krieviju]] apturēja darbus; tam sekoja tirdzniecības nolīgumi ar Prūsiju, pateicoties kuriem kanāls zaudēja lielu daļu savas ekonomiskās nozīmes.<ref name="Mieczysław" /><ref name="bankers" /> Sagatavotie celtniecības materiāli tika daļēji izlaupīti, daļēji izlietoti pareizticīgo tempļu uzsliešanai šajā katoļu apdzīvotajā reģionā.<ref name="BrEf" /> Darbs tika atsākts tikai 20. gadsimta sākumā, bet to atkal pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]]. Pirmā pasaules kara laikā notika kauja kanāla krastā.<ref>The European War, Volume IV, July—September 1915, The New York Times Company, New York (1915), pp 1093, 1095</ref> === Pamešana un mūsdienas (1920. gads — pašlaik) === Pēc kara kanālam vairs nebija ekonomiskā mērķa, jo Lietuva ieguva kontroli pār [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas reģionu]] ar [[Klaipēda]]s ostu un [[Nemuna]]s upes lejteci, atņemot tās Vācijai. Polija savukārt bija ieguvusi izeju uz jūru tās ziemeļos. Kanāls tā arī netika pabeigts un tā infrastruktūra ir gandrīz pilnīgi iznīcināta. 1970. gadā tā ezeru daļā vēl tika rīkotas airēšanas sacensības. 2005. gada 19. aprīlī kanāls tika iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma reģistrā kā inženiertehniskais piemineklis S1073.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|title=Lietuvos Respublikos kultūros paveldo registrai|publisher=Republic of Lithuania|access-date=2011-07-05|language=lt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111004044437/http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|archivedate=2011-10-04}}</ref> == Atsauces == [[Attēls:Ventos-Dubysos perkasas.JPG|thumb|Tūristu norāde pie nepabeigtā kanāla]] {{atsauces}} {{Commons category|Canal Venta-Dubysa|Ventas—Dubīsas kanāls}} == Ārējās saites == * {{grāmatas atsauce | title=Litwa: przewodnik | publisher=Oficyna Wydawnicza "Rewasz" | author=Krzywicki, Tomasz | year=2005 | pages=434 | url=https://books.google.com/?id=4WU5cG74I5QC&lpg=PA434&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA434#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl| isbn=9788389188403 }} * {{grāmatas atsauce | title=Dzieła: wierszem i prozą, Volume 2 | publisher=F.H. Richter | author=Pol, Wincenty | year=1875 | pages=446–447 | url=https://books.google.com/?id=ZxwEAAAAYAAJ&lpg=PA446&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA446#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Lietuvas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Lietuvas kanāli]] 451sqeuzd5x6q2j79316ykc52opgo1y 4531389 4531386 2026-10-03T11:34:25Z Pirags 3757 pap 4531389 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ventas—Dubīsas kanāls | attēls = VentosDubysoskanalas1.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Kanāls Kurtuvēnu reģionālā parka teritorijā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Venta]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_plat_d=55| sāk_plat_m=51| sāk_plat_s=14| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=54| sāk_gar_s=26| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=51| iet_plat_s=03| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=07| iet_gar_s=55| iet_gar_EW=E | baseina_valstis = {{LTU}} | tek_caur = | garums = 15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | slūžu_skaits = 20 | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Lietuva#Šauļu rajons | reljefs = jā }} '''Ventas—Dubīsas kanāls''' ({{val|lt|Ventos–Dubysos kanalas}}; {{val|ru|Виндавский канал}}) ir pamests kanāls, kas savienoja [[Dubīsa|Dubīsas upi]] ziemeļos no Baziļoniem [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajonā]] ar [[Venta|Ventas upi]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Kelmes rajonā]] pie Šaukēnu Tolučiem. Vairums tā līnijas pašreiz iet caur Kurtuvēnu reģionālo parku, tai skaitā dažiem ezeriņiem. Kanāls tika projektēts un būvēts 19. gadsimta sākumā kā daļa no kanālu sistēmas, kas savienoja [[Visla|Vislu]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] centrā ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]] (Vindavu). Pirmais posms ([[Augustovas kanāls]]) līdz [[Nemuna]]i tika pabeigts, bet darbi pie kanāla līdz Ventai tika apturēti nemieru dēļ, ko izraisīja 1831. gada poļu [[Novembra sacelšanās|sacelšanās]] pret [[Krievijas Impērija|Krievijas virsvaldību]]. == Vēsture == === Projektēšana un celtniecība (1821—1831) === [[Attēls:DubysosVentosKanalas1.jpg|thumb|Aizaugusī kanāla trase]] 1821. gadā [[Prūsija]] ieviesa represīvi augstus muitas nodokļus par Polijas un Lietuvas preču tranzītu caur tās teritoriju, praktiski bloķējot poļu tirgotāju piekļuvi jūrai caur Prūsijas teritoriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Askenazy|first=Szymon|title=Dantzig & Poland|location=London|publisher=George Allen & Unwin LTD.|url=https://books.google.com/?id=k4hCAAAAIAAJ&lpg=PA83&dq=1821%20prussia%20tariff%20poland&pg=PA83#v=onepage&q=1821%20prussia%20tariff%20poland&f=false|year=1921|pages=83–84}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Science of Finance|publisher=University of Chicago Press|last=Cohn, Gustav|year=1895|location=Chicago|page=397|url=https://books.google.com/books?id=6I9NAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA397#v=onepage&q&f=false}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Treitschke's History of Germany in the Nineteenth Century|publisher=McBride Nast & Company|last=von Treitschke, Heinrich|year=1916|location=New York|page=497|url=https://books.google.com/books?id=swZoAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA489#v=onepage&q=1821&f=false}}</ref> Polijas ekonomikas ministra Francišeka Ksaverija Drucka-Ļubecka ideja bija radīt jaunu tirdzniecības ceļu, neatkarīgu no [[Austrumprūsija]]s [[Gdaņska|Dancigas]] (Gdaņskas) apkaimes jūras ostām [[Visla]]s lejtecē un [[Klaipēda|Mēmeles (Klaipēda)]] ostas [[Nemuna]]s lejtecē un savienot Polijas karalisti ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] caur [[Ventspils|Ventspili]].<ref name="Mieczysław">{{Grāmatas atsauce|title=Litwa: podróż sentymentalna|last=Mieczysław, Jackiewicz|year=2006|location=Warsaw}}</ref><ref name="rzgw2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|title=Augustów Canal – Regional Water Management Authority in Warsaw (RZGW Warsawa)|access-date=27 April 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120322230816/http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|archivedate={{dat|2012|03|22||bez}}}}</ref><ref name="bankers">{{Publikācijas atsauce|date=January 1855|title=Russian Commerce in the Black Sea|url=https://books.google.com/books?id=wTA5AAAAMAAJ&dq=Augustow%20Canal&pg=PA500#v=onepage&q=Augustow%20Canal&f=false|journal=The Bankers' Magazine|pages=500}}</ref><ref name="kanaly.info">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|title=Kanał Augustowski|publisher=kanaly.info|access-date=19 April 2011|series=|language=pl|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100418113731/http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|archivedate={{dat|2010|04|18||bez}}}}</ref> 1822. gadā hercogs [[Virtembergas Aleksandrs]] kļuva par Komunikāciju departamenta vadītāju un uzsāka vairākus upju kanālu projektus [[Krievijas impērija]]s rietumos.<ref name="p.448, Mikaberidze">Mikaberidze, Alexander, "The Russian officer Corps in the Revolutionary and Napoleonic wars 1792—1815", Savas Beatie, New York (2005), p.448</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=1800|title=Александр герцог Виртембергский|access-date=2 July 2011|language=ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kanāls projektēja un būvēja trijās daļās, no kurām pirmā bija [[Augustovas kanāls]], kas atradās toreizējās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] [[Augustavas vaivadija|Augustovas vojevodistē]], nodrošinot tiešu savienojumu starp [[Visla]]s upi caur Bebžas upi — [[Nareva]]s pieteku, un [[Nemuna]]s upi caur tās pieteku — [[Čarna Haņča|Čarna Haņču]]. Otrajam posmam, kuru projektēja inženiera [[Aleksejs Rokasovskis|Alekseja Rokasovska]] vadībā, [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] bija jāved no Nemunas līdz Ventai. Kanāla pamatā bija Kartuvas upītes gultne. Nelielajam trešajam posmam ar diviem kanāliem bija jāapiet krāces un [[Ventas rumba|Ventas rumbu]] [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref name="BrEf">[https://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/125200/%D0%92%D0%B8%D0%BD%D0%B4%D0%B0%D0%B2%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона: Виндава, или Вента]</ref> Kanāla vidusdaļā ūdensšķirtnē pie Bubjiem bija ieplānots uzbūvēt tiltu un baseinu virs abu upju līmeņa, kuru izmantotu gan kā kanāla ūdensapgādes avotu, gan kā ziemas stāvvietu upju flotei. Kanālam bija jābūt 20 līdz 30 metru platam ar 20 slūžām. Darbus veica pavisam 18 000 kareivju un 3000 civilo strādnieku, un tos plānoja pabeigt 1832. gadā.<ref name="BrEf" /> [[Staņislavs Kerbedzis]], ievērojams tiltu inženieris, 1830. gadā uzcēla plānoto tiltu pāri kanālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm|title=ENGINEER STANISLOVAS Kerbedis|access-date=2011-07-01|language=lt|archive-date=2020-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200216185030/http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm}}</ref> === Pārtraukumi būvē (1831—1920) === [[Novembra sacelšanās|1831. gada Novembra sacelšanās]] pret [[Krievija|Krieviju]] apturēja darbus; tam sekoja tirdzniecības nolīgumi ar Prūsiju, pateicoties kuriem kanāls zaudēja lielu daļu savas ekonomiskās nozīmes.<ref name="Mieczysław" /><ref name="bankers" /> Sagatavotie celtniecības materiāli tika daļēji izlaupīti, daļēji izlietoti pareizticīgo tempļu uzsliešanai šajā katoļu apdzīvotajā reģionā.<ref name="BrEf" /> Darbs tika atsākts tikai 20. gadsimta sākumā, bet to atkal pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]]. Pirmā pasaules kara laikā notika kauja kanāla krastā.<ref>The European War, Volume IV, July—September 1915, The New York Times Company, New York (1915), pp 1093, 1095</ref> <gallery> Ventas-Dubīsas kanāls Kurzemes ofensīvas laikā 1915.jpg|Ventas-Dubīsas kanāls Kurzemes ofensīvas kartē 1915. ɡada aprīlī Tilts pār Ventas-Dubīsas kanālu pēc uzspridzināšanas 1915.jpg|Tilts pār Ventas-Dubīsas kanālu pēc uzspridzināšanas (1915) </gallery> === Pamešana un mūsdienas (1920. gads — pašlaik) === Pēc kara kanālam vairs nebija ekonomiskā mērķa, jo Lietuva ieguva kontroli pār [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas reģionu]] ar [[Klaipēda]]s ostu un [[Nemuna]]s upes lejteci, atņemot tās Vācijai. Polija savukārt bija ieguvusi izeju uz jūru tās ziemeļos. Kanāls tā arī netika pabeigts un tā infrastruktūra ir gandrīz pilnīgi iznīcināta. 1970. gadā tā ezeru daļā vēl tika rīkotas airēšanas sacensības. 2005. gada 19. aprīlī kanāls tika iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma reģistrā kā inženiertehniskais piemineklis S1073.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|title=Lietuvos Respublikos kultūros paveldo registrai|publisher=Republic of Lithuania|access-date=2011-07-05|language=lt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111004044437/http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|archivedate=2011-10-04}}</ref> == Atsauces == [[Attēls:Ventos-Dubysos perkasas.JPG|thumb|Tūristu norāde pie nepabeigtā kanāla]] {{atsauces}} {{Commons category|Canal Venta-Dubysa|Ventas—Dubīsas kanāls}} == Ārējās saites == * {{grāmatas atsauce | title=Litwa: przewodnik | publisher=Oficyna Wydawnicza "Rewasz" | author=Krzywicki, Tomasz | year=2005 | pages=434 | url=https://books.google.com/?id=4WU5cG74I5QC&lpg=PA434&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA434#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl| isbn=9788389188403 }} * {{grāmatas atsauce | title=Dzieła: wierszem i prozą, Volume 2 | publisher=F.H. Richter | author=Pol, Wincenty | year=1875 | pages=446–447 | url=https://books.google.com/?id=ZxwEAAAAYAAJ&lpg=PA446&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA446#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Lietuvas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Lietuvas kanāli]] hpat1mjjmdnm6yachjpbyus1p9huoe1 4531391 4531389 2026-10-03T11:40:42Z Pirags 3757 pap 4531391 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ventas—Dubīsas kanāls | attēls = VentosDubysoskanalas1.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Kanāls Kurtuvēnu reģionālā parka teritorijā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Venta]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_plat_d=55| sāk_plat_m=51| sāk_plat_s=14| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=54| sāk_gar_s=26| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=51| iet_plat_s=03| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=07| iet_gar_s=55| iet_gar_EW=E | baseina_valstis = {{LTU}} | tek_caur = | garums = 15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | slūžu_skaits = 20 | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Lietuva#Šauļu rajons | reljefs = jā }} '''Ventas—Dubīsas kanāls''' ({{val|lt|Ventos–Dubysos kanalas}}; {{val|ru|Виндавский канал}} — “Ventas kanāls”) ir pamests kanāls, kas savienoja [[Dubīsa|Dubīsas upi]] ziemeļos no [[Baziļoni]]em [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajonā]] ar [[Venta|Ventas upi]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Kelmes rajonā]] pie Šaukēnu Tolučiem. Vairums tā līnijas pašreiz iet caur Kurtuvēnu reģionālo parku, tai skaitā dažiem ezeriņiem. Kanālu būvēja 19. gadsimta sākumā kā daļu no kanālu sistēmas, lai savienotu [[Visla|Vislu]] ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]]. Pirmo posmu ([[Augustovas kanāls]]) līdz [[Nemuna]]i pabeidza, bet darbi pie kanāla līdz Ventai apturēja 1831. gada poļu [[Novembra sacelšanās|sacelšanās]] dēļ pret [[Krievijas Impērija|Krievijas virsvaldību]]. == Vēsture == === Projektēšana un celtniecība (1821—1831) === [[Attēls:DubysosVentosKanalas1.jpg|thumb|Aizaugusī kanāla trase]] 1821. gadā [[Prūsija]] ieviesa represīvi augstus muitas nodokļus par Polijas un Lietuvas preču tranzītu caur tās teritoriju, praktiski bloķējot poļu tirgotāju piekļuvi jūrai caur Prūsijas teritoriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Askenazy|first=Szymon|title=Dantzig & Poland|location=London|publisher=George Allen & Unwin LTD.|url=https://books.google.com/?id=k4hCAAAAIAAJ&lpg=PA83&dq=1821%20prussia%20tariff%20poland&pg=PA83#v=onepage&q=1821%20prussia%20tariff%20poland&f=false|year=1921|pages=83–84}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Science of Finance|publisher=University of Chicago Press|last=Cohn, Gustav|year=1895|location=Chicago|page=397|url=https://books.google.com/books?id=6I9NAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA397#v=onepage&q&f=false}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Treitschke's History of Germany in the Nineteenth Century|publisher=McBride Nast & Company|last=von Treitschke, Heinrich|year=1916|location=New York|page=497|url=https://books.google.com/books?id=swZoAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA489#v=onepage&q=1821&f=false}}</ref> Polijas ekonomikas ministra Francišeka Ksaverija Drucka-Ļubecka ideja bija radīt jaunu tirdzniecības ceļu, neatkarīgu no [[Austrumprūsija]]s [[Gdaņska|Dancigas]] (Gdaņskas) apkaimes jūras ostām [[Visla]]s lejtecē un [[Klaipēda|Mēmeles (Klaipēda)]] ostas [[Nemuna]]s lejtecē un savienot Polijas karalisti ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] caur [[Ventspils|Ventspili]].<ref name="Mieczysław">{{Grāmatas atsauce|title=Litwa: podróż sentymentalna|last=Mieczysław, Jackiewicz|year=2006|location=Warsaw}}</ref><ref name="rzgw2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|title=Augustów Canal – Regional Water Management Authority in Warsaw (RZGW Warsawa)|access-date=27 April 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120322230816/http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|archivedate={{dat|2012|03|22||bez}}}}</ref><ref name="bankers">{{Publikācijas atsauce|date=January 1855|title=Russian Commerce in the Black Sea|url=https://books.google.com/books?id=wTA5AAAAMAAJ&dq=Augustow%20Canal&pg=PA500#v=onepage&q=Augustow%20Canal&f=false|journal=The Bankers' Magazine|pages=500}}</ref><ref name="kanaly.info">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|title=Kanał Augustowski|publisher=kanaly.info|access-date=19 April 2011|series=|language=pl|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100418113731/http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|archivedate={{dat|2010|04|18||bez}}}}</ref> 1822. gadā hercogs [[Virtembergas Aleksandrs]] kļuva par Komunikāciju departamenta vadītāju un uzsāka vairākus upju kanālu projektus [[Krievijas impērija]]s rietumos.<ref name="p.448, Mikaberidze">Mikaberidze, Alexander, "The Russian officer Corps in the Revolutionary and Napoleonic wars 1792—1815", Savas Beatie, New York (2005), p.448</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=1800|title=Александр герцог Виртембергский|access-date=2 July 2011|language=ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kanāls projektēja un būvēja trijās daļās, no kurām pirmā bija [[Augustovas kanāls]], kas atradās toreizējās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] [[Augustavas vaivadija|Augustovas vojevodistē]], nodrošinot tiešu savienojumu starp [[Visla]]s upi caur Bebžas upi — [[Nareva]]s pieteku, un [[Nemuna]]s upi caur tās pieteku — [[Čarna Haņča|Čarna Haņču]]. Otrajam posmam, kuru projektēja inženiera [[Aleksejs Rokasovskis|Alekseja Rokasovska]] vadībā, [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] bija jāved no Nemunas līdz Ventai. Kanāla pamatā bija Kartuvas upītes gultne. Nelielajam trešajam posmam ar diviem kanāliem bija jāapiet krāces un [[Ventas rumba|Ventas rumbu]] [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref name="BrEf">[https://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/125200/%D0%92%D0%B8%D0%BD%D0%B4%D0%B0%D0%B2%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона: Виндава, или Вента]</ref> Kanāla vidusdaļā ūdensšķirtnē pie Bubjiem bija ieplānots uzbūvēt tiltu un baseinu virs abu upju līmeņa, kuru izmantotu gan kā kanāla ūdensapgādes avotu, gan kā ziemas stāvvietu upju flotei. Kanālam bija jābūt 20 līdz 30 metru platam ar 20 slūžām. Darbus veica pavisam 18 000 kareivju un 3000 civilo strādnieku, un tos plānoja pabeigt 1832. gadā.<ref name="BrEf" /> [[Staņislavs Kerbedzis]], ievērojams tiltu inženieris, 1830. gadā uzcēla plānoto tiltu pāri kanālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm|title=ENGINEER STANISLOVAS Kerbedis|access-date=2011-07-01|language=lt|archive-date=2020-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200216185030/http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm}}</ref> === Pārtraukumi būvē (1831—1920) === [[Novembra sacelšanās|1831. gada Novembra sacelšanās]] pret [[Krievija|Krieviju]] apturēja darbus; tam sekoja tirdzniecības nolīgumi ar Prūsiju, pateicoties kuriem kanāls zaudēja lielu daļu savas ekonomiskās nozīmes.<ref name="Mieczysław" /><ref name="bankers" /> Sagatavotie celtniecības materiāli tika daļēji izlaupīti, daļēji izlietoti pareizticīgo tempļu uzsliešanai šajā katoļu apdzīvotajā reģionā.<ref name="BrEf" /> Darbs tika atsākts tikai 20. gadsimta sākumā, bet to atkal pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]]. Pirmā pasaules kara laikā notika kauja kanāla krastā.<ref>The European War, Volume IV, July—September 1915, The New York Times Company, New York (1915), pp 1093, 1095</ref> <gallery> Ventas-Dubīsas kanāls Kurzemes ofensīvas laikā 1915.jpg|Ventas-Dubīsas kanāls Kurzemes ofensīvas kartē 1915. ɡada aprīlī Tilts pār Ventas-Dubīsas kanālu pēc uzspridzināšanas 1915.jpg|Tilts pār Ventas-Dubīsas kanālu pēc uzspridzināšanas (1915) </gallery> === Pamešana un mūsdienas (1920. gads — pašlaik) === Pēc kara kanālam vairs nebija ekonomiskā mērķa, jo Lietuva ieguva kontroli pār [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas reģionu]] ar [[Klaipēda]]s ostu un [[Nemuna]]s upes lejteci, atņemot tās Vācijai. Polija savukārt bija ieguvusi izeju uz jūru tās ziemeļos. Kanāls tā arī netika pabeigts un tā infrastruktūra ir gandrīz pilnīgi iznīcināta. 1970. gadā tā ezeru daļā vēl tika rīkotas airēšanas sacensības. 2005. gada 19. aprīlī kanāls tika iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma reģistrā kā inženiertehniskais piemineklis S1073.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|title=Lietuvos Respublikos kultūros paveldo registrai|publisher=Republic of Lithuania|access-date=2011-07-05|language=lt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111004044437/http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|archivedate=2011-10-04}}</ref> == Atsauces == [[Attēls:Ventos-Dubysos perkasas.JPG|thumb|Tūristu norāde pie nepabeigtā kanāla]] {{atsauces}} {{Commons category|Canal Venta-Dubysa|Ventas—Dubīsas kanāls}} == Ārējās saites == * {{grāmatas atsauce | title=Litwa: przewodnik | publisher=Oficyna Wydawnicza "Rewasz" | author=Krzywicki, Tomasz | year=2005 | pages=434 | url=https://books.google.com/?id=4WU5cG74I5QC&lpg=PA434&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA434#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl| isbn=9788389188403 }} * {{grāmatas atsauce | title=Dzieła: wierszem i prozą, Volume 2 | publisher=F.H. Richter | author=Pol, Wincenty | year=1875 | pages=446–447 | url=https://books.google.com/?id=ZxwEAAAAYAAJ&lpg=PA446&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA446#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Lietuvas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Lietuvas kanāli]] 637ykvp4v546ktgd9ula0b13yqfbpmr 4531392 4531391 2026-10-03T11:45:46Z Pirags 3757 4531392 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ventas—Dubīsas kanāls | attēls = VentosDubysoskanalas1.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Kanāls Kurtuvēnu reģionālā parka teritorijā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Venta]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_plat_d=55| sāk_plat_m=51| sāk_plat_s=14| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=54| sāk_gar_s=26| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=51| iet_plat_s=03| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=07| iet_gar_s=55| iet_gar_EW=E | baseina_valstis = {{LTU}} | tek_caur = | garums = 15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | slūžu_skaits = 20 | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Lietuva#Šauļu rajons | reljefs = jā }} '''Ventas—Dubīsas kanāls''' ({{val|lt|Ventos–Dubysos kanalas}}; {{val|ru|Виндавский канал}} — “Ventas kanāls”) ir pamests kanāls, kas savienoja [[Dubīsa|Dubīsas upi]] ziemeļos no [[Baziļoni]]em [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajonā]] ar [[Venta|Ventas upi]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Kelmes rajonā]] pie Šaukēnu Tolučiem. Vairums tā līnijas pašreiz iet caur Kurtuvēnu reģionālo parku, tai skaitā dažiem ezeriņiem. Kanālu būvēja 19. gadsimta sākumā kā daļu no kanālu sistēmas, lai savienotu [[Visla|Vislu]] ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]]. Pirmo posmu ([[Augustovas kanāls]]) līdz [[Nemuna]]i pabeidza, bet darbi pie kanāla līdz Ventai apturēja 1831. gada poļu [[Novembra sacelšanās|sacelšanās]] dēļ pret [[Krievijas Impērija|Krievijas virsvaldību]]. == Vēsture == === Projektēšana un celtniecība (1821—1831) === 1821. gadā [[Prūsija]] ieviesa represīvi augstus muitas nodokļus par Polijas un Lietuvas preču tranzītu caur tās teritoriju, praktiski bloķējot poļu tirgotāju piekļuvi jūrai caur Prūsijas teritoriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Askenazy|first=Szymon|title=Dantzig & Poland|location=London|publisher=George Allen & Unwin LTD.|url=https://books.google.com/?id=k4hCAAAAIAAJ&lpg=PA83&dq=1821%20prussia%20tariff%20poland&pg=PA83#v=onepage&q=1821%20prussia%20tariff%20poland&f=false|year=1921|pages=83–84}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Science of Finance|publisher=University of Chicago Press|last=Cohn, Gustav|year=1895|location=Chicago|page=397|url=https://books.google.com/books?id=6I9NAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA397#v=onepage&q&f=false}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Treitschke's History of Germany in the Nineteenth Century|publisher=McBride Nast & Company|last=von Treitschke, Heinrich|year=1916|location=New York|page=497|url=https://books.google.com/books?id=swZoAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA489#v=onepage&q=1821&f=false}}</ref> Polijas ekonomikas ministra Francišeka Ksaverija Drucka-Ļubecka ideja bija radīt jaunu tirdzniecības ceļu, neatkarīgu no [[Austrumprūsija]]s [[Gdaņska|Dancigas]] (Gdaņskas) apkaimes jūras ostām [[Visla]]s lejtecē un [[Klaipēda|Mēmeles (Klaipēda)]] ostas [[Nemuna]]s lejtecē un savienot Polijas karalisti ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] caur [[Ventspils|Ventspili]].<ref name="Mieczysław">{{Grāmatas atsauce|title=Litwa: podróż sentymentalna|last=Mieczysław, Jackiewicz|year=2006|location=Warsaw}}</ref><ref name="rzgw2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|title=Augustów Canal – Regional Water Management Authority in Warsaw (RZGW Warsawa)|access-date=27 April 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120322230816/http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|archivedate={{dat|2012|03|22||bez}}}}</ref><ref name="bankers">{{Publikācijas atsauce|date=January 1855|title=Russian Commerce in the Black Sea|url=https://books.google.com/books?id=wTA5AAAAMAAJ&dq=Augustow%20Canal&pg=PA500#v=onepage&q=Augustow%20Canal&f=false|journal=The Bankers' Magazine|pages=500}}</ref><ref name="kanaly.info">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|title=Kanał Augustowski|publisher=kanaly.info|access-date=19 April 2011|series=|language=pl|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100418113731/http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|archivedate={{dat|2010|04|18||bez}}}}</ref> 1822. gadā hercogs [[Virtembergas Aleksandrs]] kļuva par Komunikāciju departamenta vadītāju un uzsāka vairākus upju kanālu projektus [[Krievijas impērija]]s rietumos.<ref name="p.448, Mikaberidze">Mikaberidze, Alexander, "The Russian officer Corps in the Revolutionary and Napoleonic wars 1792—1815", Savas Beatie, New York (2005), p.448</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=1800|title=Александр герцог Виртембергский|access-date=2 July 2011|language=ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kanāls projektēja un būvēja trijās daļās, no kurām pirmā bija [[Augustovas kanāls]], kas atradās toreizējās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] [[Augustavas vaivadija|Augustovas vojevodistē]], nodrošinot tiešu savienojumu starp [[Visla]]s upi caur Bebžas upi — [[Nareva]]s pieteku, un [[Nemuna]]s upi caur tās pieteku — [[Čarna Haņča|Čarna Haņču]]. Otrajam posmam, kuru projektēja inženiera [[Aleksejs Rokasovskis|Alekseja Rokasovska]] vadībā, [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] bija jāved no Nemunas līdz Ventai. Kanāla pamatā bija Kartuvas upītes gultne. Nelielajam trešajam posmam ar diviem kanāliem bija jāapiet krāces un [[Ventas rumba|Ventas rumbu]] [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref name="BrEf">[https://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/125200/%D0%92%D0%B8%D0%BD%D0%B4%D0%B0%D0%B2%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона: Виндава, или Вента]</ref> Kanāla vidusdaļā ūdensšķirtnē pie Bubjiem bija ieplānots uzbūvēt tiltu un baseinu virs abu upju līmeņa, kuru izmantotu gan kā kanāla ūdensapgādes avotu, gan kā ziemas stāvvietu upju flotei. Kanālam bija jābūt 20 līdz 30 metru platam ar 20 slūžām. Darbus veica pavisam 18 000 kareivju un 3000 civilo strādnieku, un tos plānoja pabeigt 1832. gadā.<ref name="BrEf" /> [[Staņislavs Kerbedzis]], ievērojams tiltu inženieris, 1830. gadā uzcēla plānoto tiltu pāri kanālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm|title=ENGINEER STANISLOVAS Kerbedis|access-date=2011-07-01|language=lt|archive-date=2020-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200216185030/http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm}}</ref> === Pārtraukumi būvē (1831—1920) === [[Novembra sacelšanās|1831. gada Novembra sacelšanās]] pret [[Krievija|Krieviju]] apturēja darbus; tam sekoja tirdzniecības nolīgumi ar Prūsiju, tādēļ kanāls zaudēja lielu daļu savas ekonomiskās nozīmes.<ref name="Mieczysław" /><ref name="bankers" /> Sagatavotie celtniecības materiāli tika daļēji izlaupīti, daļēji izlietoti pareizticīgo tempļu uzsliešanai šajā katoļu apdzīvotajā reģionā.<ref name="BrEf" /> Darbu atsāka tikai 20. gadsimta sākumā, bet to atkal pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]]. [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. ɡada aprīlī notika kauja kanāla krastā, krievu sapieri uzspridzināja tiltu pār kanālu.<ref>The European War, Volume IV, July—September 1915, The New York Times Company, New York (1915), pp 1093, 1095</ref> <gallery> Ventas-Dubīsas kanāls Kurzemes ofensīvas laikā 1915.jpg|Ventas-Dubīsas kanāls Kurzemes ofensīvas kartē 1915. ɡada aprīlī Tilts pār Ventas-Dubīsas kanālu pēc uzspridzināšanas 1915.jpg|Tilts pār Ventas-Dubīsas kanālu pēc uzspridzināšanas (1915) </gallery> === Pamešana un mūsdienas (1920. gads — pašlaik) === Pēc kara kanālam vairs nebija ekonomiskā mērķa, jo Lietuva ieguva kontroli pār [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas reģionu]] ar [[Klaipēda]]s ostu un [[Nemuna]]s upes lejteci, atņemot tās Vācijai. Polija savukārt bija ieguvusi izeju uz jūru tās ziemeļos. Kanāls tā arī netika pabeigts un tā infrastruktūra ir gandrīz pilnīgi iznīcināta. 1970. gadā tā ezeru daļā vēl tika rīkotas airēšanas sacensības. 2005. gada 19. aprīlī kanāls tika iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma reģistrā kā inženiertehniskais piemineklis S1073.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|title=Lietuvos Respublikos kultūros paveldo registrai|publisher=Republic of Lithuania|access-date=2011-07-05|language=lt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111004044437/http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|archivedate=2011-10-04}}</ref> <gallery> DubysosVentosKanalas1.jpg|Aizaugusī kanāla trase Ventos-Dubysos perkasas.JPG|Tūristu norāde pie nepabeigtā kanāla </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons category|Canal Venta-Dubysa|Ventas—Dubīsas kanāls}} == Ārējās saites == * {{grāmatas atsauce | title=Litwa: przewodnik | publisher=Oficyna Wydawnicza "Rewasz" | author=Krzywicki, Tomasz | year=2005 | pages=434 | url=https://books.google.com/?id=4WU5cG74I5QC&lpg=PA434&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA434#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl| isbn=9788389188403 }} * {{grāmatas atsauce | title=Dzieła: wierszem i prozą, Volume 2 | publisher=F.H. Richter | author=Pol, Wincenty | year=1875 | pages=446–447 | url=https://books.google.com/?id=ZxwEAAAAYAAJ&lpg=PA446&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA446#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Lietuvas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Lietuvas kanāli]] k54x2xuf4jp0zj57n48wpljmb4y65tx 0 463123 4531365 3897403 2026-10-03T09:34:38Z Silraks 36716 4531365 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Vezlē Marijas Magdalēnas bazilika | infobox_width = | image = Vezelay-7776-Bearbeitet.jpg | image_size = | caption = Vezlē Marijas Magdalēnas bazilika | map_type = Francija#Eiropa | map_size = | map_label = Vezlē Marijas Magdalēnas bazilika | position = left | latd = 47.466389 | latNS = N | longd = 3.748611 | longEW = E | location = {{Flag|Francija}}, [[Jona (departaments)|Jona]], [[Vezlē]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = [[romānika]] | architect = | facade_direction = | groundbreaking = 1104. gads | year_completed = 1150. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | capacity = | materials = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Vezlē, baznīca un pakalns | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, vi | designation1_date = 1979 <small>(3. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/84 84] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{FRA}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Vezlē Marijas Magdalēnas bazilika''' ({{val|fr|Basilique Sainte-Marie-Madeleine de Vézelay}}) ir bijusī Vezlē abatijas baznīca, viduslaikos svētceļojumu vieta, jo tradīcija vēsta, ka šajā bazilikā glabājās [[Marija Magdalēna|Svētās Marijas Magdalēnas]] relikvijas. Bazilika ir spilgts [[Burgundija]]s [[romānika]]s arhitektūras paraugs. 1979. gadā iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Attēlu galerija == <gallery> Basilika_Ste_Madeleine_in_Vezelay01.jpg Vézelay-Sainte-Marie-Madeleine-144-Chor-2008-gje.jpg Basilique_de_Vézelay_Narthex_Tympan_central_220608.jpg Vézelay_Narthex_Tympan_Nord_220608.jpg Mary_Magdalene's_relics.jpg|Marijas Magdalēnas relikti </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Francija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baznīcas Francijā]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]] my72xhn195srf87sbahqjjkdoecfjmg 10 463259 4531046 4101624 2026-10-02T13:35:20Z Kleivas 2704 4531046 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1896]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1908. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Pets Makdonalds]]|USA|1912. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Ville Perhelā]]|FIN|1920. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Bads Hauzers]]|USA|1924. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Kuks]]|USA|1928. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Leo Sekstons]]|USA|1932. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Hanss Velkers]]|GER|1936. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Vilburs Tompsons]]|USA|1948. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Perijs O'Braiens]]|USA|1952. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Perijs O'Braiens]]|USA|1956. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Bils Nīders]]|USA|1960. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Dalass Longs]]|USA|1964. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Rendijs Metsons]]|USA|1968. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Vladislavs Komars]]|POL|1972. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Udo Beiers]]|GDR|1976. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Kiseļovs]]|URS|1980. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Alesandro Andrei]]|ITA|1984. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Ulfs Timmermanis]]|GDR|1988. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Maiks Stulce]]|USA|1992. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Rendijs Bārnss]]|USA|1996. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Arsi Harju]]|FIN|2000. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ādams Nelsons]]|USA|2004. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Tomašs Majevskis]]|POL|2008. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Tomašs Majevskis]]|POL|2012. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Raiens Krauzers]]|USA|2016. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Raiens Krauzers]]|USA|2020. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Raiens Krauzers]]|USA|2024. gada vasaras}} {{colend}} |group2 = Lodes grūšana ar divām rokām |list2 = * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana ar divām rokām vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1912. gada vasaras}} |group3 = Neoficiālās olimpiskās spēles |list3 = * [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906]] — {{flaga|USA}} [[Martins Šeridans]] <small>([[ASV 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|ASV]])</small> }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> ijk8vnexrku93kakgk7hrfmlimcnpj8 0 466927 4531018 3753945 2026-10-02T12:48:54Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4531018 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vesera mešana vīriešiem |games = 1900. gada Vasaras |image = |image_size = 250 |caption = |venue = {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}} |date = 1900. gada 16. jūlijs |competitors = 5 |nations = 2 |gold= [[Džons Flenegens]] |goldNOC = USA |silver= [[Trakstans Heirs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džosija Makrakens]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = |next = [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1904 Sentluisa]] }} {{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vesera mešana vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 16. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 5 sportisti no divām valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-hammer-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050646/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-hammer-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 14. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Hammer Throw|accessdate=2020. gada 14. septembris}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad [[vesera mešana]] bija iekļauta [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā. Vesera mešana bija viena no 5 disciplīnām, kurā visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džons Flenegens]] aizmetot veseri 51.01 metra attālumā. Sudraba medaļu, ar rezultātu 46.26 metri ieguva [[Trakstans Heirs]], bet bronzas medaļu ieguva [[Džosija Makrakens]], viņa rezultāts — 43.58 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/hammer-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — hammer throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|Olimpisko rekordu]] šajā disciplīnā uzstādīja ASV sportists Džons Flenegens, viņa rezultāts un olimpiskais rekords bija 51.01 metri. == Rekordi == {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''51.10 m*''' || {{flaga|GBR}} [[Džons Flenegens]]** <small>(Lielbritānija)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1899. gada 23. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4" align=center| ''Nebija'' |- ! colspan="5"| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''51.01 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords; <br/>'' ''(**) — Flenegens līdz kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsoni pārstāvēja [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto karalisti]].'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:John Flanagan.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Truxton Hare.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1900. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Mccracken.jpg|30px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Makrakens]]|USA|1900. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {| class="wikitable" |- | '''OR''' || Olimpiskais rekords |} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes |- | {{gold1}} || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 51.01 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]''' |- | {{silver2}} || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 46.26 m || |- | {{bronze3}} || align=left| [[Džosija Makrakens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 43.58 m || |- | 4 || align=left|[[Ēriks Lemmings]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Kārlis Štāfs]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Augstlēkšanas sacensībās startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Francija, Lielbritānija, Norvēģija un Ungārija pirmo reizi bija pārsrāvētas augstlēkšanas sacensībās. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|3}} * {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|2}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050646/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-hammer-throw.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56108 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/hammer-throw-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Athletics 1900". Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}. * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — vesera mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vesera mešana]] 31kvxl4omxydyn4zm4lyllvqpg6gxow 10 467027 4531081 4112872 2026-10-02T16:02:16Z Kleivas 2704 4531081 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — vesera mešana vīriešiem | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — vesera mešana vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1908. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Metjū Makgrāts]]|USA|1912. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Patriks Raiens]]|USA|1920. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Freds Tūtells]]|USA|1924. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Pets O'Kallagans]]|IRL|1928. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Pets O'Kallagans]]|IRL|1932. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Karls Heins (vieglatlēts)|Karls Heins]]|GER|1936. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Imre Nēmets]]|HUN|1948. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Jožefs Čermaks]]|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Hels Konolijs]]|USA|1956. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Vasilijs Rudeņkovs]]|URS|1960. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Romualds Klims]]|URS|1964. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Ģula Živocki]]|HUN|1968. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Anatolijs Bondarčuks]]|URS|1972. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Jurijs Sedihs]]|URS|1976. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Jurijs Sedihs]]|URS|1980. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Juha Tiainens]]|FIN|1984. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Sergejs Ļitvinovs]]|URS|1988. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Andrejs Abduvalijevs]]|EUN|1992. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Balašs Kišs]]|HUN|1996. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Šimons Zoļkovskis]]|POL|2000. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Kodži Murofuši]]|JPN|2004. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Primožs Kozmuss]]|SLO|2008. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Kristiāns Paršs]]|HUN|2012. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Dilšods Nazarovs]]|TJK|2016. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Vojcehs Novickis]]|POL|2020. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Ītans Kacbergs]]|CAN|2024. gada vasaras}} {{colend}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> nrovshb11r9wfss56mgraoq6scjr4eo 0 467995 4531064 3308473 2026-10-02T15:08:19Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Rejs Evrijs]] to [[Rejs Jūrijs]] 4531064 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rejs Jūrijs]] pg7ksbt3rqxnls6bbkdfyl6nz3a54ru 0 475691 4531394 4210320 2026-10-03T11:55:30Z Carsten Steger 99852 Aerial image of Île-de-Bréhat inserted. 4531394 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada janvāris}} {{Salu infokaste |nosaukums = Breā |attēls = Aerial image of Île-de-Bréhat (view from the south).jpg |attēla paraksts = |attēla izmērs = | map_type = Francija#Bretaņa#Kotdarmora | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Lamanšs]] |arhipelāgs = |latd=48.8469|latNS=N |longd=2.9986|longEW=W |platība = 3,09 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |salu skaits = |valsts = Francija |valsts adm vienības tips = Departaments |valsts adm vienība = [[Kotdarmora]] |iedzīvotāji = 361 |iedzīvotāju gads = 2017 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Breā''' ({{val|fr|Île-de-Bréhat}}, {{val|br|Enez Vriad}}) ir [[Francija]]s salu grupa [[Bretaņa]]s pussalas ziemeļos [[Senmalo līcis|Senmalo līcī]], netālu no [[Pampola]]s pilsētiņas. Sastāv no divām lielākām (bēguma apstākļos) un daudzām nelielām salām. Sala ir iecienīta atpūtnieku vidū. Pazīstamā ar rozā [[granīts|granīta]] klintīm un maigo mikroklimatu [[Golfa straume]]s dēļ. Salas savulaik gleznojis [[Marks Šagāls]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas salas]] dztvrmhbjivjopsa42aggoqwvtpehma 0 481851 4531376 4524386 2026-10-03T10:35:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531376 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2020 | Tagad = 2021 | Nākam = 2022 }} [[Attēls: Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|thumb|upright=0.7|''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] ieguva savu pirmo pasaules čempiona titulu]] [[Attēls: Lewis Hamilton 2016 Malaysia 2.jpg|thumb|upright=0.7|[[2020. gada F1 sezona|Iepriekšējās sezonas]] uzvarētājs [[Luiss Hamiltons]] finišēja otrajā vietā.]] [[Attēls:F12019 Schloss Gabelhofen (20) (cropped).jpg|thumb|211x211px|Trešo vietu ieguva Hamiltona komandas biedrs [[Valteri Botass]]]] [[Attēls:FIA F1 Austria 2021 Nr. 44 Hamilton (side).jpg|thumb|''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komanda ieguva savu astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas]] '''2021. gada ''F1'' sezona''', oficiāli pazīstama kā '''2021. gada ''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2020 FIA Formula One World Championship}}), bija [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 72. čempionāta sezona. Par 2021. gada [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempionu]] kļuva [[Makss Verstapens]], kuram tas bija pirmais tituls karjerā. Viņš kļuva par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par F1 pasaules čempionu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Abu Dhabi GP Facts & Stats: A first Dutch champion – and with a record 18 season podiums|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.abu-dhabi-gp-facts-and-stats-a-first-dutch-champion-and-with-a-record-18.5fTGGw056S6z1KeKkBg9gV.html|access-date=14 December 2021|website=formula1}}</ref> Iepriekšējās sezonas titula ieguvējs [[Luiss Hamiltons]] finišēja 2. vietā. Astoto sezonu pēc kārtas [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Konstruktoru kausa]] ieguvēju kļuva ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komanda. Pirmo reizi kopā [[2008. gada F1 sezona|2008. gada sezonas]] pilots, kurš uzvarēja čempionātu, nebija no Konstruktoru kausu ieguvušās komandas. Pirms sezonas pēdējā posma, {{f1gp|Abū Dabī}}, Verstapenam un Hamiltonam bija vienāds punktu skaits. Tajā Verstapens pēdējā aplī apsteidza Hamiltonu, tādējādi nodrošinot uzvaru kopvērtējumā. ''Mercedes'' komanda sākotnēji protestēja sacīkstes rezultātus, tomēr pēc viņu protesta noraidīšanas, komanda izlēma rezultātus neapelēt.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-statement-abu-dhabi-gp-appeal/6885780/|title=Mercedes F1 team withdraw Abu Dhabi GP appeal|date=16 December 2021|accessdate=16 December 2021|publisher=Motorsport.com|last=Noble|first=Jonathan}}</ref> == Komandas un braucēji == 2021. gada sezonā piedalījās šādas komandas un piloti: {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors<ref name="concorde">{{tīmekļa atsauce|date=19 August 2020|title=CONFIRMED: All 10 teams reach new Formula 1 Concorde Agreement|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-all-10-teams-reach-new-formula-1-concorde-agreement.4jufgsSeN47TYwLhbcznXi.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20201004003924/https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-all-10-teams-reach-new-formula-1-concorde-agreement.4jufgsSeN47TYwLhbcznXi.html|archive-date=4 October 2020|access-date=19 August 2020|website=F1}}</ref> !scope="col" rowspan="2" class="unsortable"|Šasija !scope="col" rowspan="2" nowrap|Dzinējs ! colspan="3" scope="col" class="unsortable" |Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !class="unsortable" |Kārtas |- |{{flaga|CHE}} ''Alfa Romeo Racing Orlen'' !{{nowrap|''[[Alfa Romeo|Alfa Romeo Racing]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''}} |C41<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://it.motorsport.com/f1/news/f1-alfa-romeo-si-chiamera-c41-la-monoposto-2021/5122678/|title=Alfa Romeo: si chiamerà C41 la monoposto 2021|author=Franco Nugnes|language=it|date=19 January 2021|access-date=19 January 2021|archive-date=19 January 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210119104059/https://it.motorsport.com/f1/news/f1-alfa-romeo-si-chiamera-c41-la-monoposto-2021/5122678/|dead-url=no}}</ref> |Ferrari 065/6<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sauber-group.com/motorsport/formula-1/c41/ |title=Alfa Romeo Racing C41 |website=Alfa Romeo Racing |publisher=Sauber Group |access-date=10 March 2021 |archive-date={{dat|2021|06|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210628100004/https://www.sauber-group.com/motorsport/formula-1/c41/ }}</ref> |style="text-align:center"|7<br />88<br />99 |nowrap|{{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]<br />{{flaga|POL}} [[Roberts Kubica]]<br />{{flaga|ITA}} [[Antonio Džovinaci]] |align="center" |1—12, 15—22<br />13—14<br />1—22 |- |{{flaga|ITA}} ''Scuderia AlphaTauri Honda'' !''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]''-''[[Honda]]'' |AT02<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-name-date-to-reveal-2021-f1-car-the-at02.6LfLbpIx0rD3rboYjrIXnc.html|title=AlphaTauri name date to reveal 2021 F1 car – the AT02|website=F1|date=4 February 2021|access-date=4 February 2021|archive-date=4 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210204112159/https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-name-date-to-reveal-2021-f1-car-the-at02.6LfLbpIx0rD3rboYjrIXnc.html|dead-url=no}}</ref> |Honda RA621H<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.scuderiaalphatauri.com/en/video/at02-fire-up-8d-audio/|title=AT02 Fire Up: 8D Audio {{!}} Scuderia AlphaTauri|date=16 February 2021|access-date=16 February 2021|archive-date=24 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210224215018/https://www.scuderiaalphatauri.com/en/video/at02-fire-up-8d-audio/|dead-url=no}}</ref> |style="text-align:center" |10<br />22 |{{flaga|FRA}} [[Pjērs Gaslī]]<br />{{flaga|Japāna}} [[Juki Cunoda]] |align="center" |1—22<br />1—22 |- |{{flaga|FRA}} ''Alpine F1 Team''<ref name="Alpine">{{tīmekļa atsauce|date=6 September 2020|title=Renault to rebrand as Alpine F1 Team in 2021|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.renault-alpine-f1-team-2021.7eY84dCU9MythQjcYG8T45.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20201004000346/https://www.formula1.com/en/latest/article.renault-alpine-f1-team-2021.7eY84dCU9MythQjcYG8T45.html|archive-date=4 October 2020|access-date=7 September 2020|website=F1}}</ref> !''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' |A521<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Smith|first=Luke|date=14 January 2021|title=Alpine to launch A521 F1 car next month after livery tease|url=https://www.autosport.com/f1/news/154568/alpine-to-launch-f1-car-next-month-after-livery-tease|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210122003124/https://www.autosport.com/f1/news/154568/alpine-to-launch-f1-car-next-month-after-livery-tease|archive-date=22 January 2021|access-date=14 January 2021|website=Autosport.com}}</ref> |nowrap|Renault E-Tech 20B |style="text-align:center"|14<br />31 |{{flaga|ESP}} [[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|FRA}} [[Estebans Okons]] |align="center"|1—22<br />1—22 |- |nowrap|{{flaga|GBR}} ''Aston Martin Cognizant F1 Team''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.motorsport.com/f1/news/aston-martin-drops-pink-livery-as-it-reveals-title-sponsor/4939971/?ic_source=home-page-widget&ic_medium=widget&ic_campaign=widget-1|title=Aston Martin set to drop pink livery as it reveals title sponsor|website=motorsport.com|author=Adam Cooper|date=7 January 2021|access-date=7 January 2021|archive-date=9 January 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210109101019/https://www.motorsport.com/f1/news/aston-martin-drops-pink-livery-as-it-reveals-title-sponsor/4939971/?ic_source=home-page-widget&ic_medium=widget&ic_campaign=widget-1|dead-url=no}}</ref> !nowrap|''[[Aston Martin]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |AMR21<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.aston-martin-reveal-name-of-2021-f1-challenger-ahead-of-next-weeks-launch.7yYID6ruODSMEda7Qy6gE3.html|title=Aston Martin reveal name of 2021 F1 challenger ahead of next week’s launch|date=24 February 2021|access-date=24 February 2021|website=F1|archive-date=24 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210224215344/https://www.formula1.com/en/latest/article.aston-martin-reveal-name-of-2021-f1-challenger-ahead-of-next-weeks-launch.7yYID6ruODSMEda7Qy6gE3.html|dead-url=no}}</ref> |Mercedes-AMG F1 M12<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/amr21|title=The AMR21|website=Aston Martin Formula One Team|date=3 March 2021|access-date=3 March 2021|archive-date=3 March 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210303173311/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/amr21|dead-url=no}}</ref> |style="text-align:center" |5<br />18 |{{flaga|GER}} [[Sebastiāns Fetels]]<br />{{flaga|CAN}} [[Lānss Strols]] |align="center"|1—22<br />1—22 |- |{{flaga|ITA}} ''Scuderia Mission Winnow Ferrari'' !''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |SF21<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ferrari reveals SF21 name, launch plan ahead of 2021 F1 test|url=https://www.motorsport.com/f1/news/ferrari-sf21-name-launch-test-2021/4929456/?__twitter_impression=true|access-date=18 December 2020|website=motorsport.com|archive-date=12 January 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210112015522/https://www.motorsport.com/f1/news/ferrari-sf21-name-launch-test-2021/4929456/?__twitter_impression=true|dead-url=no}}</ref> |Ferrari 065/6<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf21-reveal|title=SF21, the New Ferrari Single-Seater – Ferrari.com|website=Ferrari.com|access-date=10 March 2021|archive-date=27 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210227165804/https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf21-reveal|dead-url=no }}</ref> |style="text-align:center"|16<br />55 |{{flaga|MCO}} [[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] |align="center"|1—22<br />1—22 |- |{{flaga|USA}} ''Uralkali Haas F1 Team''<ref>{{tīmekļa atsauce|date=4 March 2021|title=Uralkali Announced as Haas F1 Team Title Partner|url=https://www.haasf1team.com/news/uralkali-announced-haas-f1-team-title-partner|dead-url=no|access-date=4 March 2021|work=[[Haas F1 Team]]|archive-date=4 March 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304082016/https://www.haasf1team.com/news/uralkali-announced-haas-f1-team-title-partner}}</ref> !''[[Haas F1 Team|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |VF-21<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-become-final-team-to-reveal-2021-launch-date.6YW65zp1AGR50F7aueHUI7.html|title=Haas become final team to reveal 2021 launch date|website=F1|date=25 February 2021|access-date=25 February 2021|archive-date=25 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210225142503/https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-become-final-team-to-reveal-2021-launch-date.6YW65zp1AGR50F7aueHUI7.html|dead-url=no}}</ref> |Ferrari 065/6<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.haasf1team.com/season/machine/vf-21|title=VF-21|website=Haas F1 Team|access-date=9 March 2021|archive-date=10 March 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210310015708/https://www.haasf1team.com/season/machine/vf-21|dead-url=no}}</ref> |style="text-align:center"|9<br />47 |[[Attēls:Russian Automobile Federation flag.svg|25px|Krievijas Automobiļu federācija]] [[Ņikita Mazepins]]{{efn|[[Ņikita Mazepins]] ir Krievijas pilsonis, tomēr piedalās kā neitrāls dalībnieks zem Krievijas Automobiļu federācijas karoga, [[Pasaules antidopinga aģentūra|WADA]] piešķirtās Krievijas diskvalifikācijas no pasaules čempionātiem dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.motorsport.com/f1/news/russia-mazepin-neutral-flag-f1/5345260/|title=Mazepin set to race under neutral flag after CAS ruling extends to F1|author=Luke Smith|website=motorsport.com|date=5 February 2021|access-date=5 February 2021|archive-date=5 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210205211019/https://www.motorsport.com/f1/news/russia-mazepin-neutral-flag-f1/5345260/|dead-url=no}}</ref>|name=|group=}}{{efn|[[Ņikita Mazepins]] tika pieteikts {{f1gp|Abū Dabī}}, tomēr bija spiests izstāties pirms sacīkstes pozitīva [[SARS-CoV-2|koronavīrusa]] testa dēļ.|name=|group=}}<br />{{flaga|GER}} [[Miks Šūmahers]] |align="center"|1—22<br />1—22 |- |scope="row"|{{flaga|GBR}} ''McLaren F1 Team'' !''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |MCL35M<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Rencken|first1=Dieter|last2=Collantine|first2=Keith|date=3 November 2020|title="No nasty surprises" designing Mercedes installation for McLaren MCL35M – Key|url=https://www.racefans.net/2020/11/03/no-nasty-surprises-designing-mercedes-installation-for-mclaren-mcl35m-key/|access-date=3 November 2020|website=RaceFans.net|archive-date=3 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201103171542/https://www.racefans.net/2020/11/03/no-nasty-surprises-designing-mercedes-installation-for-mclaren-mcl35m-key/|dead-url=no}}</ref> |Mercedes-AMG F1 M12<ref>{{tīmekļa atsauce |title=McLaren MCL35M Technical Specification |url=https://www.mclaren.com/racing/2021/car-launch/mclaren-mcl35m-technical-specification/ |access-date=15 February 2021 |website=McLaren |archive-date=19 February 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210219113156/https://www.mclaren.com/racing/2021/car-launch/mclaren-mcl35m-technical-specification/ |dead-url=no }}</ref> |style="text-align:center" |3<br />4 |{{flaga|AUS}} [[Daniels Rikardo]]<br />{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] |align="center" |1—22<br />1—22 |- |{{flaga|DEU}} ''Mercedes-AMG Petronas F1 Team'' !''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |F1 W12<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Noble|first1=Jonathan|date=2 February 2021|title=Mercedes announces launch date for 2021 F1 car|url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-launch-date-for-2021-f1-car/5275793/|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210202112034/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-launch-date-for-2021-f1-car/5275793/|archive-date=2 February 2021|access-date=2 February 2021|website=motorsport.com}}</ref> |Mercedes-AMG F1 M12<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://it.motorsport.com/f1/news/mercedes-w12-scheda-tecnica/5545821/|title=Mercedes W12: ecco la scheda tecnica|language=it|website=motorsport.com|date=2 March 2021|access-date=2 March 2021|archive-date=5 March 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210305042238/https://it.motorsport.com/f1/news/mercedes-w12-scheda-tecnica/5545821/|dead-url=no}}</ref> |style="text-align:center" |44<br />77 |{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]]<br />{{flaga|Somija}} [[Valteri Botass]] |align="center" |1—22<br />1—22 |- |{{flaga|Austrija}} ''Red Bull Racing Honda'' !''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |RB16B<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Rencken|first=Dieter|last2=Collantine|first2=Keith|date=14 October 2020|title=Red Bull will address current car problems in RB16B - Horner|url=https://www.racefans.net/2020/10/14/red-bull-will-address-current-car-problems-in-next-years-rb16b-horner/|access-date=18 October 2020|website=RaceFans|archive-date=16 October 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201016100333/https://www.racefans.net/2020/10/14/red-bull-will-address-current-car-problems-in-next-years-rb16b-horner/|dead-url=no}}</ref> |Honda RA621H<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://honda.racing/f1/machines/PU-RA621H|title=Meet The RA621H|website=Honda.Racing|access-date=23 February 2021|archive-date=24 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210224215035/https://honda.racing/f1/machines/PU-RA621H|dead-url=no}}</ref> |style="text-align:center"|11<br />33 |{{flaga|MEX}} [[Serhio Peress]]<br />{{flaga|NLD}} [[Makss Verstapens]] |align="center"|1—22<br />1—22 |- |{{flaga|GBR}} ''Williams Racing'' !''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |[[Williams FW43B|FW43B]]<ref>{{ziņu atsauce|last=Smith|first=Luke|title=Williams reveals launch date for 2021 FW43B Formula 1 car|url=https://www.autosport.com/f1/news/154912/williams-reveals-launch-date-for-fw43b-f1-car|access-date=5 February 2021|work=Autosport|archive-date=5 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210205112113/https://www.autosport.com/f1/news/154912/williams-reveals-launch-date-for-fw43b-f1-car|dead-url=no}}</ref> |Mercedes-AMG F1 M12<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.motorbox.com/auto/sport/f1/news/williams-fw43b-scheda-tecnica|title=La scheda tecnica della Williams FW43B|author=Luca Manacorda|website=MotorBox|language=it|date=5 March 2021|access-date=5 March 2021}}</ref> |style="text-align:center"|6<br />63 |{{flaga|CAN}} [[Nikolass Latifi]]<br />{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] |align="center"|1—22<br />1—22 |-class="sortbottom" |colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center"|'''Avoti:'''<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2021/2021-fia-formula-one-world-championship-entry |title=2021 FIA Formula One World Championship – Entry List |website=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |access-date=3 March 2021 |archive-date=3 March 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210210133915/https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2021/2021-fia-formula-one-world-championship-entry |dead-url=no }}</ref><ref>Official entry lists: * {{tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/decision-document/2021%20Bahrain%20Grand%20Prix%20-%20Entry%20List.pdf |title=2021 Bahrain Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=25 March 2021 |access-date=25 March 2021 }}</ref> |} === Komandu izmaiņas === ''[[McLaren]]'' paziņoja, ka viņi pāries no ''[[Renault]]'' dzinēja uz ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' dzinēju, atjaunojot ''McLaren''-''Mercedes'' sadarbību, kas pastāvēja no [[1995. gada F1 sezona|1995. gada sezonas]] līdz [[2014. gada F1 sezona|2014. gada sezonai]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Takle |first1=Abhishek |title=McLaren to return to Mercedes engines from 2021 |url=https://www.reuters.com/article/motor-f1-mclaren/update-1-motor-racing-mclaren-to-return-to-mercedes-engines-from-2021-idUSL3N26J04H |access-date=28 September 2019 |work=[[Reuters]] |date=28 September 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190928085509/https://www.reuters.com/article/motor-f1-mclaren/update-1-motor-racing-mclaren-to-return-to-mercedes-engines-from-2021-idUSL3N26J04H |archive-date=28 September 2019 |dead-url=no }}</ref> ''[[Racing Point]]'' mainīja nosaukumu uz ''[[Aston Martin]]'', kas saistīts ar komandas īpašnieka [[Lorenss Strols|Lorensa Strola]] investīcijām ''Aston Martin'' zīmolā.<ref name="aston">{{tīmekļa atsauce|title=Aston Martin Lagonda Global Holdings plc|url=https://www.londonstockexchange.com/exchange/news/market-news/market-news-detail/AML/14405224.html|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20200131080839/https://www.londonstockexchange.com/exchange/news/market-news/market-news-detail/AML/14405224.html|archive-date=31 January 2020|access-date=31 January 2020|publisher=[[London Stock Exchange]]}}</ref> ''[[Renault]]'' mainīja nosaukumu uz ''[[Automobiles Alpine|Alpine]]'' pēc ''Renault'' piederošā sporta automašīnu zīmola.<ref name="Alpine"/> === Izmaiņas pilotu sastāvā === Četrkārtējs pasaules čempions [[Sebastiāns Fetels]] pēc iepriekšējās sezonas beigām pameta ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' pēc sešām sezonām tajā.<ref>{{ziņu atsauce |first=Luke |last=Smith |url=https://www.autosport.com/f1/news/149387/ferrari-announces-sebastian-vettel-split |title=Ferrari announces Sebastian Vettel split |work=[[Autosport]] |date=12 May 2020 |access-date=12 May 2020 |archive-date=13 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200513211233/https://www.autosport.com/f1/news/149387/ferrari-announces-sebastian-vettel-split |dead-url=no }}</ref> Viņu aizstāja [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]], kurš pameta ''[[McLaren]]''.<ref name="SAI ferrari">{{ziņu atsauce|last=Coch|first=Mat|date=14 May 2020|title=Ferrari confirms Sainz as Vettel's replacement|work=[[speedcafe|speedcafe.com]]|url=https://www.speedcafe.com/2020/05/14/ferrari-confirms-sainz-as-vettels-replacement/|dead-url=no|access-date=14 May 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200817173921/https://www.speedcafe.com/2020/05/14/ferrari-confirms-sainz-as-vettels-replacement/|archive-date=17 August 2020}}</ref> [[Daniels Rikardo]] pārgāja no ''[[Renault]]'' uz ''McLaren'', kur viņš aizvietoja Sainsu.<ref name="RIC MCL">{{ziņu atsauce |date=14 May 2020 |title=Australian Formula 1 star Daniel Ricciardo to join McLaren after spell with Renault |work=ABC News |url=https://mobile.abc.net.au/news/2020-05-14/daniel-ricciardo-leaves-renault-to-join-mclaren-formula-one/12249854|dead-url=no|access-date=14 May 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200913105624/https://mobile.abc.net.au/news/2020-05-14/daniel-ricciardo-leaves-renault-to-join-mclaren-formula-one/12249854|archive-date=13 September 2020}}</ref> Viņu aizstāja divkārtējais pasaules čempions [[Fernando Alonso]], kurš atgriezās Pirmajā formulā pēc divu gadu pārtraukuma.<ref name="Alonso">{{tīmekļa atsauce|date=8 July 2020|title=Fernando Alonso to make sensational return to F1 with Renault in 2021|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.fernando-alonso-to-make-sensational-return-to-f1-with-renault-in-2021.70HoQCymKIElIDzHFXkaBB.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20201002160207/https://www.formula1.com/en/latest/article.fernando-alonso-to-make-sensational-return-to-f1-with-renault-in-2021.70HoQCymKIElIDzHFXkaBB.html|archive-date=2 October 2020|access-date=8 July 2020|website=F1|publisher=[[Formula One Administration]]}}</ref> Fetels pārgāja uz ''[[Aston Martin]]'', aizstājot [[Serhio Peress|Serhio Peresu]].<ref name=":5">{{tīmekļa atsauce|date=10 September 2020|title=Vettel to make sensational Racing Point switch in 2021 as they re-brand as Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.confirmed-vettel-to-make-sensational-racing-point-switch-in-2021-as-they-re.2fFFG6zJLTZssQg9EBrA5H.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929104005/https://www.formula1.com/en/latest/article.confirmed-vettel-to-make-sensational-racing-point-switch-in-2021-as-they-re.2fFFG6zJLTZssQg9EBrA5H.html|archive-date=29 September 2020|access-date=10 September 2020|website=F1}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Galloway|first=James|date=10 September 2020|title=Sebastian Vettel joining Aston Martin for F1 2021 replacing Sergio Perez|url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/12067801/sebastian-vettel-joining-aston-martin-for-f1-2021-replacing-sergio-perez|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200913173938/https://www.skysports.com/f1/news/12433/12067801/sebastian-vettel-joining-aston-martin-for-f1-2021-replacing-sergio-perez|archive-date=13 September 2020|access-date=10 September 2020|website=Sky Sports}}</ref> Peress, kuram līgums ar ''[[Aston Martin]]'' priekšteci ''[[Racing Point]]'' bija līdz 2022. gada sezonas beigām,<ref>{{tīmekļa atsauce|date=30 August 2019|title=Perez signs three-year contract extension with Racing Point|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.perez-signs-three-year-contract-extension-with-racing-point.3VUJf5vWQmfU0NFXdapdnn.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200911005651/https://www.formula1.com/en/latest/article.perez-signs-three-year-contract-extension-with-racing-point.3VUJf5vWQmfU0NFXdapdnn.html|archive-date=11 September 2020|access-date=9 September 2020|website=F1}}</ref> pārgāja uz ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'', aizstājot [[Aleksandrs Albons|Aleksandru Albonu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' rezerves pilotu.<ref name=":6">{{ziņu atsauce|date=18 December 2020|title=Perez to partner Verstappen at Red Bull in 2021, as Albon becomes reserve driver|work=F1|publisher=Formula One World Championship|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-perez-to-partner-verstappen-at-red-bull-in-2021-as-albon-becomes.21qHfmHAyfzAjVHT3PfVBd.html|dead-url=no|access-date=18 December 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201218140613/https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-perez-to-partner-verstappen-at-red-bull-in-2021-as-albon-becomes.21qHfmHAyfzAjVHT3PfVBd.html|archive-date=18 December 2020}}</ref> Peress kļuva par pirmo pilotu kopš [[Marks Vebers|Marka Vebera]] [[2007. gada F1 sezona|2007. gadā]], kurš pievienojās ''Red Bull'', iepriekš neesot ''Red Bull'' junioru komandas dalībnieks.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Coch |first1=Mat |title=Perez replaces Albon at Red Bull for 2021 F1 season |url=https://www.speedcafe.com/2020/12/19/perez-replaces-albon-at-red-bull-for-2021-f1-season/ |access-date=20 December 2020 |work=speedcafe.com |date=19 December 2020 |archive-date=19 December 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201219214402/https://www.speedcafe.com/2020/12/19/perez-replaces-albon-at-red-bull-for-2021-f1-season/ |dead-url=no }}</ref> [[Romēns Grožāns]] un [[Kevins Magnusens]] pameta ''[[Haas F1 Team|Haas]]'' pēc sezonas beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=22 October 2020|title=Grosjean and Magnussen announce they are to leave Haas at the end of 2020|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-grosjean-and-magnussen-announce-they-are-to-leave-haas-at-the-end.5pXS3lUq9uQIbBZvXo41cV.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20201024101759/https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-grosjean-and-magnussen-announce-they-are-to-leave-haas-at-the-end.5pXS3lUq9uQIbBZvXo41cV.html|archive-date=24 October 2020|access-date=22 October 2020|website=F1}}</ref> Viņus aizstāja 2020. gada ''[[Formula 2]]'' čempions [[Miks Šūmahers]], septiņkārtējā pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls,<ref name=":4">{{ziņu atsauce|date=2 December 2020|title=Mick Schumacher to race for Haas in 2021 as famous surname returns to F1 grid|work=F1|publisher=Formula One World Championship|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-mick-schumacher-to-race-for-haas-in-2021-as-famous-surname-returns.66XTVfSt80GrZe91lvWVwJ.html|dead-url=no|access-date=2 December 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201208061658/https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-mick-schumacher-to-race-for-haas-in-2021-as-famous-surname-returns.66XTVfSt80GrZe91lvWVwJ.html|archive-date=8 December 2020}}</ref> kā arī ''Formula 2'' 5. vietas ieguvējs [[Ņikita Mazepins]].<ref name="Mazepin">{{ziņu atsauce|date=1 December 2020|title=Haas sign F2 racer Nikita Mazepin for 2021 on multi-year deal|website=F1|publisher=Formula One World Championship|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-haas-sign-f2-racer-nikita-mazepin-for-2021-on-multi-year-deal.4PefsyopWnbM4MQYZBkKSj.html|dead-url=no|access-date=1 December 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201213011338/https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-haas-sign-f2-racer-nikita-mazepin-for-2021-on-multi-year-deal.4PefsyopWnbM4MQYZBkKSj.html|archive-date=13 December 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=FIA Formula 2 Championship 2020 standings|url=https://www.driverdb.com/championships/standings/gp2-series/2020/|access-date=8 December 2020|website=Driver Database|archive-date=10 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210210133917/https://www.driverdb.com/championships/standings/gp2-series/2020/|dead-url=no}}</ref> [[Juki Cunoda]], kurš ieguva 3. vietu ''Formula 2'' čempionātā, kļuva par ''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]'' pilotu, aizstājot [[Daniils Kvjats|Daniilu Kvjatu]], kurš kļuva par ''Alpine'' rezerves pilotu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Kvyat joins Alpine as reserve F1 driver |url=https://www.motorsport.com/f1/news/kvyat-joins-alpine-as-reserve-f1-driver/5548814/ |access-date=2 March 2021 |date=2 March 2021 |work=motorsport.com |archive-date=2 March 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210302154319/https://www.motorsport.com/f1/news/kvyat-joins-alpine-as-reserve-f1-driver/5548814/ |dead-url=no }}</ref> Cunoda kļuva par pirmo [[Japāna|japāņu]] pilotu Pirmajā formulā kopš [[Kamui Kobajaši]] [[2014. gada F1 sezona|2014. gadā]].<ref name="Tsunoda">{{tīmekļa atsauce|date=16 December 2020|title=Tsunoda to make F1 racing debut with AlphaTauri in 2021, in place of Kvyat|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-tsunoda-to-make-f1-racing-debut-with-alphatauri-in-2021-in-place-of.2AeT7L7KrbDKmIxvXgYrp4.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20201216080424/https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-tsunoda-to-make-f1-racing-debut-with-alphatauri-in-2021-in-place-of.2AeT7L7KrbDKmIxvXgYrp4.html|archive-date=16 December 2020|access-date=16 December 2020|website=F1}}</ref> ==== Izmaiņas sezonas gaitā ==== Pirms {{f1gp|Nīderlandes}} [[Kimi Reikenens]] saņēma pozitīvu [[SARS-CoV-2|koronavīrusa]] testu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Alfa Romeo Racing ORLEN – Dutch GP team statement |url=https://www.sauber-group.com/motorsport/f1-news/alfa-romeo-racing-orlen-dutch-gp-team-statement/ |website=sauber-group.com |publisher=Alfa Romeo Racing ORLEN |date=4 September 2021 |access-date=4 September 2021 |archive-date={{dat|2021|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210904074537/https://www.sauber-group.com/motorsport/f1-news/alfa-romeo-racing-orlen-dutch-gp-team-statement/ }}</ref> Viņu aizstāja ''[[Alfa Romeo]]'' rezerves pilots [[Roberts Kubica]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Robert Kubica to compete in the 2021 Dutch Grand Prix |url=https://www.sauber-group.com/motorsport/f1-news/robert-kubica-to-compete-in-the-2021-dutch-grand-prix/ |website=sauber-group.com |publisher=Alfa Romeo Racing ORLEN |date=4 September 2021 |access-date=4 September 2021 |archive-date={{dat|2021|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210904074539/https://www.sauber-group.com/motorsport/f1-news/robert-kubica-to-compete-in-the-2021-dutch-grand-prix/ }}</ref> Tā kļuva par Kubicas pirmo F1 sacīksti kopš 2019. gada {{f1gp|Abū Dabī}}. Kubica aizstāja Reikenenu arī nākamajā sacīkstē, {{f1gp|Itālijas}}.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.raikkonen-ruled-out-of-italian-grand-prix-with-kubica-set-to-deputise-again.4y6i0KS8Fm7AEeYdzFJSmX.html|title=Raikkonen ruled out of Italian Grand Prix, with Kubica set to deputise again for Alfa Romeo|website=Formula1|date=8 September 2021|access-date=8 September 2021}}</ref> Pēc {{f1gp|Abū Dabī}} kvalifikācijas [[Ņikita Mazepins]] saņēma pozitīvu [[SARS-CoV-2|koronavīrusa]] testu. Aizvietot viņu nebija iespējams, jo ''[[Haas F1 Team|Haas]]'' komandai nebija cita pilota, kurš šajā ''Grand Prix'' būtu piedalījies vismaz vienā sesijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-mazepin-ruled-out-of-abu-dhabi-gp-after-positive-covid-19-test.7b6FFTXUvQxdRRQPzXzNNk.html|title=Mazepin ruled out of Abu Dhabi GP after positive Covid-19 test|website=Formula1|date=12 December 2021|access-date=12 December 2021}}</ref> == Sezonas kalendārs == 2021. gada sezonā notika 22 ''Grand Prix''. {|class="sortable wikitable" width="650px" style="font-size: 85%;" !data-sort-type="number" |Kārta !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' ![[F1 trašu saraksts|Trase]] !class="unsortable" |Datums |- !1 |[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Bah" |{{flaga|BHR}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]] |28. marts |- !2 |Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'' |data-sort-value="I" |{{flaga|ITA}} [[Enco un Dino Ferrāri autodroms|Imolas trase]], [[Imola]] |18. aprīlis |- !3 |[[Portugāles Grand Prix|Portugāles ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Al" |{{flaga|POR}} [[Algraves starptautiskā trase]], [[Portimauna]] |2. maijs |- !4 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Circuit de Bar" |{{flaga|ESP}} [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas trase]], [[Barselona]] |9. maijs |- !5 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Circuit de Mon" |{{flaga|MCO}} [[Monako trase]], [[Montekarlo]] |23. maijs |- !6 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Bak" |{{flaga|AZE}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |6. jūnijs |- !7 |[[Francijas Grand Prix|Francijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Circuit P" |{{flaga|FRA}}[[Pola Rikāra trase]], [[Kastelē]] |20. jūnijs{{efn|Francijas ''Grand Prix'' sākotnēji tika plānots 27. jūnijā, tomēr tika pārcelts Turcijas ''Grand Prix'' atlikšanas dēļ.}} |- !8 |Štīrijas ''Grand Prix'' |data-sort-value=R" rowspan=2|{{flaga|Austrija}} [[Red Bull Rings]], [[Špīlberga (pilsēta)|Špīlberga]] |27. jūnijs |- !9 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |4. jūlijs |- !10 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Si" |{{flaga|UK}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |18. jūlijs |- !11 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Hu" |{{flaga|HUN}} [[Hungaroringa]], [[Budapešta]] |1. augusts |- !12 |[[2021. gada Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Circuit de Sp" |{{flaga|BEL}} [[Spā-Frankošampa|Spā-Frankošampas trase]], [[Frankošampa]] |29. augusts |- !13 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Circuit Z" |{{flaga|NED}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |{{Nowrap|5. septembris}} |- !14 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Monz" |{{flaga|ITA}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |{{Nowrap|12. septembris}} |- !15 |[[Krievijas Grand Prix|Krievijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="So" |{{flaga|RUS}} [[Soču autodroms]], [[Soči]] |{{Nowrap|26. septembris}} |- !16 |[[Turcijas Grand Prix|Turcijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Is" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas trase]], [[Tuzlas rajons|Tuzla]] |10. oktobris{{efn|Turcijas ''Grand Prix'' sākotnēji tika plānots 13. jūnijā, atceltā Kanādas ''Grand Prix'' vietā. Tas tika atcelts un vēlāk atkal pievienots kalendāram, atceltā Singapūras ''Grand Prix'' vietā, vēlāk tiekot pārcelts sacīkšu skaita samazināšanas dēļ.}} |- !17 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Circuit of the Americas" |{{flaga|USA}} [[Amerikas trase]], Trevisa apgabals, [[Ostina]], [[Teksasa]] |24. oktobris |- !18 |[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Autódromo He" |{{nowrap|{{flaga|MEX}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]]}} |7. novembris{{Efn|Meksikas ''Grand Prix'' sākotnēji tika plānots 31. oktobrī, tomēr tas tika pārcelts sacīkšu skaita samazināšanas dēļ.}} |- !19 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Autódromo Jo" |{{flaga|BRA}} [[Interlaguša|Žosē Karluša Pases autodroms]], [[Sanpaulu]] |{{Nowrap|14. novembris}}{{efn|Sanpaulu ''Grand Prix'' sākotnēji bija plānots 14. novembrī, bet tika pārcelts uz 7. novembri Austrālijas ''Grand Prix'' pārcelšanas dēļ. Pēc tam tas tika pārcelts vēl nedēļu vēlāk sacīkšu skaita samazināšanas dēļ.}} |- !20 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Al" |{{flaga|Katara}} [[Lūseilas Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |{{Nowrap|21. novembris}} |- !21 |{{Nowrap|[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]}} |data-sort-value="Je" |{{flaga|SAU}} [[Džidas ielu trase]], [[Džida]] |{{Nowrap|5. decembris}}{{efn|Saūda Arābijas ''Grand Prix'' sākotnēji bija plānots 28. novembrī, bet tika pārcelts Austrālijas ''Grand Prix'' pārcelšanas dēļ.}} |- !22 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |data-sort-value="Y" |{{flaga|UAE}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |{{Nowrap|12. decembris}}{{efn|Abū Dabī ''Grand Prix'' sākotnēji bija plānots 5. decembrī, bet tika pārcelts Austrālijas ''Grand Prix'' pārcelšanas dēļ.}} |- class="sortbottom" |colspan="4" align="bottom" style="background-color:#EAECF0; text-align:center" |'''Avoti:'''<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce|date=10 November 2020|title=F1 schedule 2021: Formula 1 announces provisional 23-race calendar for 2021|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-announces-provisional-23-race-calendar-for-2021.2Dgw83ieWq48p0ZjmcGRnX.html|access-date=10 November 2020|website=F1|archive-date=10 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201110100143/https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-announces-provisional-23-race-calendar-for-2021.2Dgw83ieWq48p0ZjmcGRnX.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=5 March 2021|title=FIA Announces World Motor Sport Council Decisions|url=https://www.fia.com/news/fia-announces-world-motor-sport-council-decisions-21|access-date=5 March 2021|website=FIA|archive-date=5 March 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210305185620/https://www.fia.com/news/fia-announces-world-motor-sport-council-decisions-21|dead-url=no}}</ref><ref name="revised">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.f1-schedule-2021-bahrain-to-host-season-opener-as-australia-moves-later.4GpFlW2pc8sK9snFaVSHYg.html|title=F1 Schedule 2021 – Bahrain to host season opener as Australia moves later in calendar and Imola returns|website=F1|date=12 January 2021|access-date=12 January 2021|archive-date=12 January 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210112080301/https://www.formula1.com/en/latest/article.f1-schedule-2021-bahrain-to-host-season-opener-as-australia-moves-later.4GpFlW2pc8sK9snFaVSHYg.html|dead-url=no}}</ref><ref name="PortugalF1">{{tīmekļa atsauce|last=|first=|date=11 February 2021|title=Formula 1 intends to fill vacant slot on 2021 F1 calendar with race in Portugal|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-intends-to-fill-vacant-slot-on-2021-f1-calendar-with-race-in.28jk1fAAJnXXFldO7v4DHf.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211212534/https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-intends-to-fill-vacant-slot-on-2021-f1-calendar-with-race-in.28jk1fAAJnXXFldO7v4DHf.html|archive-date=11 February 2021|access-date=12 February 2021|website=F1}}</ref><ref name="PortugalBBC">{{ziņu atsauce|author=Andrew Benson|date=10 February 2021|title=Portuguese Grand Prix: Formula 1 secures confirmation Portugal can host race on 2 May|url=https://www.bbc.com/sport/formula1/56012819|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210210133914/https://www.bbc.com/sport/formula1/56012819|archive-date=10 February 2021|access-date=10 February 2021|work=BBC Sport}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-confirms-portuguese-grand-prix-will-take-place-on-may-2-calendar.3rIBafoGkoPn9OYMoNGm6k.html|title=Formula 1 confirms Portuguese Grand Prix will take place on May 2 calendar slot|website=F1|date=5 March 2021|access-date=5 March 2021|archive-date=5 March 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210305090428/https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-confirms-portuguese-grand-prix-will-take-place-on-may-2-calendar.3rIBafoGkoPn9OYMoNGm6k.html|dead-url=no}}</ref><ref name = 'styria2021'>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-2021-f1-calendar-reshuffled-as-turkey-drops-off-and-extra-austria.3TufMtNBGTB4ALrfGaiN9e.html|title=2021 F1 calendar reshuffled, as Turkey drops off and extra Austria race added|website=formula1.com|date=14 May 2021|accessdate=14 May 2021}}</ref><ref name=":9">{{tīmekļa atsauce|date=28 August 2021|title=Formula 1 announces revised 22-race calendar for 2021|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-formula-1-announces-revised-22-race-calendar-for-2021.6OaQqLr4jrU5Ia2va3sjkv.html|dead-url=no|access-date=2021-08-28|website=Formula1}}</ref><ref name="Qatar">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-qatar-to-join-f1-calendar-in-2021-as-country-signs-additional-10.50lbiJcZfoo6udNWZMDAn6.html|title=Qatar to join F1 calendar in 2021, as country signs additional 10-year deal from 2023|website=Formula1|date=30 September 2021|access-date=30 September 2021}}</ref> |} === COVID-19 pandēmijas radītās izmaiņas === Sāktonējā kalendārā tika iekļauts [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] 11. aprīlī, tomēr ar pandēmiju saistīto pārvietošanās ierobežojumu dēļ tas tika atcelts. Tas tika aizvietots ar Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'' [[Enco un Dino Ferrāri autodroms|Imolas trasē]], kas sākotnēji bija plānots kā vienreizējs ''Grand Prix'' [[2020. gada F1 sezona|2020. gadā]]. [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']], kas sākotnēji tika plānots 21. martā, tika pārcelts uz 21. novembri. Tā rezultātā tika izmainīti datumi [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']], [[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']] un [[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']].<ref name="revised" /> 28. aprīlī tika paziņots, ka [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] otro gadu pēc kārtas tiks atcelts pandēmijas dēļ, to aizvietojot ar [[Turcijas Grand Prix|Turcijas ''Grand Prix'']].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Turkey to replace Canada on 2021 F1 race calendar|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.turkey-to-replace-canada-on-2021-f1-race-calendar.5oXc8g8NfkRUrlydMahSVF.html|website=www.formula1.com|date=28 April 2021|access-date=28 April 2021}}</ref> 14. maijā tika paziņots, ka Turcijas ''Grand Prix'' tiks atlikts ceļošanas ierobežojumu dēļ. Šī iemesla dēļ [[Francijas Grand Prix|Francijas ''Grand Prix'']] tiks pārcelts nedēļu ātrāk un tā vietā notiks Štīrijas ''Ģrand Prix''.<ref name = 'styria2021' /> 4. jūnijā tika paziņots, ka 3. oktobrī plābnotais [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] tiks atcelts, pamatojot to ar drošības un loģistikas problēmām, kas saistītas ar pandēmiju.<ref name=":3">{{tīmekļa atsauce|date=4 June 2021|access-date=4 June 2021|title=Singapore Grand Prix called off for 2021|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.singapore-grand-prix-called-off-for-2021.3bFXuXAA1PQOF5M1bwREF4.html|dead-url=no|website=Formula1.com|archive-date=4 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604215445/https://www.formula1.com/en/latest/article.singapore-grand-prix-called-off-for-2021.3bFXuXAA1PQOF5M1bwREF4.html}}</ref> Tas tika aizvietots ar Turcijas ''Grand Prix''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-turkish-grand-prix-to-rejoin-2021-formula-1-calendar.7JsDzHsgxu26IxaOmPVnOX.html|title=Turkish Grand Prix to rejoin 2021 Formula 1 calendar|website=Formula1.com|date=25 June 2021|access-date=25 June 2021|archive-date=25 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210625090500/https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-turkish-grand-prix-to-rejoin-2021-formula-1-calendar.7JsDzHsgxu26IxaOmPVnOX.html|dead-url=no}}</ref> 6. jūlijā tika paziņots, ka [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] otro gadu pēc kārtas tiks atcelts, zemā vakcinācijas īpatsvara, kā arī ceļošanas ierobežojumu [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]] dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=2021 Formula 1® Australian Grand Prix cancelled|url=https://www.grandprix.com.au/fan-zone/news/2021-formula-1-australian-grand-prix-cancelled|access-date=7 July 2021|website=Formula 1® Australian Grand Prix|language=en|archive-date={{dat|2021|11|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211122233523/https://www.grandprix.com.au/fan-zone/news/2021-formula-1-australian-grand-prix-cancelled}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Morgan|first=Cassandra|last2=Fowler|first2=Michael|date=6 July 2021|title=Australian Grand Prix cancelled again due to COVID-19|url=https://www.smh.com.au/sport/motorsport/australian-grand-prix-set-to-be-cancelled-again-due-to-covid-19-20210706-p5877g.html|access-date=7 July 2021|website=[[The Sydney Morning Herald]]|publisher=[[Nine Entertainment|Nine Entertainment Co. Pty Ltd]]|language=en}}</ref> 18. augustā tika paziņots par [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] atcelšanu pandēmijas dēļ.<ref name="Japan">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-confirms-2021-japanese-grand-prix-has-been-cancelled.2Cn8r5e6lIm00IW984WnfW.html|title=Formula 1 confirms 2021 Japanese Grand Prix has been cancelled|website=Formula 1.com|date=18 August 2021|access-date=18 August 2021}}</ref> 28. augustā tika publicēts atjaunotais kalendārs, kas sastāv no 22 sacīkstēm, Turcijas, Meksikas un Sanpaulu ''Grand Prix'' tiekot pārceltiem nedēļu vēlāk. Japānas ''Grand Prix'' netika aizvietots, kamēr Austrālijas ''Grand Prix'' vietā tika atstāta brīva vieta.<ref name=":9" /> 30. septembrī tika paziņots, ka {{f1gp|Kataras}} aizstās atcelto {{f1gp|Austrālijas}}.<ref name="Qatar"/> == Rezultāti un kopvērtējums == === Sacīkstes === {|class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Posms !Sacīkste !Pirmā starta vieta !Ātrākais aplis !Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) |- !1 |{{flaga|Bahrain}}[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="BOT" nowrap|{{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="MER"|{{flaga|DEU}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- !2 |{{flaga|Italy}} Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'' |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- !3 |{{flaga|Portugal}} [[Portugāles Grand Prix|Portugāles ''Grand Prix'']] |data-sort-value="BOT" nowrap|{{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]] |data-sort-value="BOT" |{{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]] |data-sort-value="ham" |{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="mer" |{{flaga|DEU}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- !4 |{{flaga|Spain}} [[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="mer" |{{flaga|DEU}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- !5 |{{flaga|Monaco}} [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |data-sort-value="LEC" nowrap|{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]]{{Efn|[[Šarls Leklērs]] uzstādīja ātrāko laiku kvalifikācijā, bet sacīksti nesāka. Pirmā starta vieta tika atstāta brīva. [[Makss Verstapens]], otrās starta vietas īpašnieks, tehniski startēja pirmais. Tomēr Leklērs tāpat tiek uzskatīts par pirmās starta vietas ieguvēju.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.autosport.com/f1/news/leclerc-fails-to-start-monaco-gp-with-gearbox-issue/6514168/|work=[[Autosport]]|date=23 May 2021|title=Leclerc fails to start Monaco GP with left driveshaft issue|last=Smith|first=Luke|access-date=23 May 2021|archive-date=23 May 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210523150212/https://www.autosport.com/f1/news/leclerc-fails-to-start-monaco-gp-with-gearbox-issue/6514168/|dead-url=no}}</ref>}} |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- !6 |{{flaga|Azerbaijan}} [[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="LEC" nowrap|{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="PER" nowrap|{{flaga|MEX}} [[Serhio Peress]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- !7 |{{flaga|France}} [[Francijas Grand Prix|Francijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- !8 |{{flaga|Austria}} Štīrijas ''Grand Prix'' |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- !9 |{{flaga|Austria}} [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- !10 |{{flaga|United Kingdom}} [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="PER" nowrap|{{flaga|MEX}} [[Serhio Peress]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="mer" |{{flaga|DEU}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- !11 |{{flaga|Hungary}} [[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="GAS" nowrap|{{flaga|FRA}} [[Pjērs Gaslī]] |data-sort-value="OCO" nowrap|{{flaga|FRA}} [[Estebans Okons]] |data-sort-value="alp" |{{flaga|FRA}} ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' |- !12 |{{flaga|Belgium}} [[2021. gada Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |''Netika piešķirts''{{efn|[[2021. gada Beļģijas Grand Prix|2021. gada Beļģijas ''Grand Prix'']] ātrākais aplis netika piešķirts.<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Connelly|first1=Garry|last2=Holter|first2=Felix|last3=Warwick|first3=Derek|author-link3=Dereks Vorviks|last4=Bacquelaine|first4=Yves|date=29 August 2021|title=2021 Belgian Grand Prix – Final Race Classification|url=https://www.fia.com/sites/default/files/decision-document/2021%20Belgian%20Grand%20Prix%20-%20Final%20Race%20Classification.pdf|dead-url=no|access-date=30 August 2021|website=FIA.com|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|page=2}}</ref>}} |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- !13 |{{flaga|Netherlands}} [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- !14 |{{flaga|Italy}} [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]{{Efn|[[Valteri Botass]] uzvarēja sprinta kvalifikāciju, tomēr bija spiests sākt sacīksti no beigām dzinēja elementu kvotas pārsniegšanas dēļ. Līdz ar to [[Makss Verstapens]] uzsāka sacīksti no pirmās starta vietas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.verstappen-claims-pole-position-for-italian-grand-prix-as-penalty-hit-bottas.WG5tLvR0vstNuA2VLmsiV.html|title=Verstappen set for pole position for Italian Grand Prix as penalty-hit Bottas wins Monza Sprint|website=Formula1|date=11 September 2021|access-date=11 September 2021}}</ref>}} |data-sort-value="RIC" nowrap|{{flaga|AUS}} [[Daniels Rikardo]] |data-sort-value="RIC" nowrap|{{flaga|AUS}} [[Daniels Rikardo]] |data-sort-value="MCL" nowrap|{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- !15 |{{flaga|Russia}} [[Krievijas Grand Prix|Krievijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="NOR" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] |data-sort-value="NOR" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="mer" |{{flaga|DEU}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- !16 |{{flaga|Turkey}} [[Turcijas Grand Prix|Turcijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="BOT" |{{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]]{{efn|[[Luiss Hamiltons]] uzstādija ātrāko laiku kvalifikācijā, tomēr saņēma 10 starta vietu sodu dzinēju kvotas pārsniegšanas dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-hamilton-set-for-turkish-gp-grid-penalty-after-taking-new-mercedes.2767biwoXLLinxWmgElMq4.html|title=Hamilton set for Turkish GP grid penalty after taking new Mercedes engine|website=Formula1|date=8 October 2021|access-date=8 October 2021}}</ref> Līdz ar to [[Valteri Botass]] uzsāka sacīksti no pirmās starta vietas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.bottas-claims-pole-for-turkish-gp-as-fastest-driver-hamilton-takes-grid.3CPZb4CsFHQMas7ibSfSF3.html|title=Bottas claims pole for Turkish GP as fastest driver Hamilton takes grid penalty|website=Formula1|date=9 October 2021|access-date=9 October 2021}}</ref>}} |data-sort-value="BOT" nowrap|{{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]] |data-sort-value="BOT" nowrap|{{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]] |data-sort-value="mer" |{{flaga|DEU}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- !17 |{{flaga|United States}} [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- !18 |{{flaga|Mexico}} [[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="BOT" nowrap|{{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]] |data-sort-value="BOT" nowrap|{{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- !19 |{{flaga|Brazil}} [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |data-sort-value="BOT" nowrap|{{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]] |data-sort-value="PER" nowrap|{{flaga|MEX}} [[Serhio Peress]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="mer" |{{flaga|DEU}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- !20 |{{flaga|Qatar}} [[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="mer" |{{flaga|DEU}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- !21 |{{flaga|Saudi Arabia}} [[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |data-sort-value="mer" |{{flaga|DEU}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- !22 |{{flaga|United Arab Emirates}} [[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |- |colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center"|'''Avots:<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Formula One Results 2021|url=https://motorsportstats.com/series/formula-one/results/2021|publisher=Motorsport Stats|access-date=13 December 2021|archive-date={{dat|2021|12|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211213085847/https://motorsportstats.com/series/formula-one/results/2021}}</ref>''' |} === Pilotu kopvērtējums === Punkti tiek piešķirti tikai tiem braucējiem, kuri sacīkstē finišē pirmajās desmit pozīcijās. Papildus punktu saņem tas, kurš veicis ātrāko apli, ja viņš finišējis starp pirmajiem desmit dalībniekiem. Sprinta kvalifikācijā punktus saņem pirmo trīs vietu ieguvēji.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Gray |first1=James |title=What is F1 sprint qualifying? Race format explained as Formula 1 confirms introduction at three grands prix |url=https://inews.co.uk/sport/formula-one/f1-sprint-qualifying-race-what-explained-format-formula-1-grand-prix-973530 |publisher=inews.co.uk |date=27 April 2021 |access-date=27 April 2021 |archive-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427092650/https://inews.co.uk/sport/formula-one/f1-sprint-qualifying-race-what-explained-format-formula-1-grand-prix-973530 |dead-url=no }}</ref> Vienādu punktu skaita gadījumā kopvērtējumā augstāk ierindojas pilots, kuram ir vairāk uzvaru. Ja uzvaru skaits starp viņiem ir vienāds, augstāk ir tas pilots, kam ir vairāk otro vietu, utt. Ja šī procedūra neļauj noteikt rezultātu, pilotu secība tiks izvēlēta pēc [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] noteiktiem kritērijiem.<ref name="points regs">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/file/78014/download/26183|title=2019 Formula One Sporting Regulations|date=12 March 2019|website=fia.com|pages=3–4, 41|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20190313225312/https://www.fia.com/file/78014/download/26183|archive-date=13 March 2019|access-date=27 November 2019}}</ref> {|class="wikitable" style="font-size: 85%; text-align:center" !Vieta !style="background-color:#ffffbf"|&nbsp;1.&nbsp; !style="background-color:#dfdfdf"|&nbsp;2.&nbsp; !style="background-color:#ffdf9f"|&nbsp;3.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;4.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;5.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;6.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;7.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;8.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;9.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;10.&nbsp; !&nbsp;Ātrākais aplis&nbsp; |- !Sacīkste |style="background-color:#ffffbf"|25 |style="background-color:#dfdfdf"|18 |style="background-color:#ffdf9f"|15 |style="background-color:#dfffdf"|12 |style="background-color:#dfffdf"|10 |style="background-color:#dfffdf"|8 |style="background-color:#dfffdf"|6 |style="background-color:#dfffdf"|4 |style="background-color:#dfffdf"|2 |style="background-color:#dfffdf"|1 |1 |- !Sprinta kvalifikācija{{Efn|Sprinta kvalifikācija notika Lielbritānijas, Itālijas un Sanpaulu ''Grand Prix''.}} |3 |2 |1 |colspan="8" {{N/A|}} |} {| |style="vertical-align:top; text-align:center"| {|class="wikitable" style="font-size: 85%" !style="vertical-align:middle"|Vieta !style="vertical-align:middle;background"|Pilots !BHR<br />{{flaga|BHR}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !POR<br />{{flaga|POR}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !MON<br />{{flaga|MON}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !FRA<br />{{flaga|FRA}} !STY<br />{{flaga|AUT}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} ![[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]{{smallsup|‡}}<br />{{flaga|BEL}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !RUS<br />{{flaga|RUS}} !TUR<br />{{flaga|TUR}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !SAU<br />{{flaga|SAU}} !ABU<br />{{flaga|ARE}} ! style="vertical-align:middle" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- !1. |style="text-align:left" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#CFCFFF"|18†<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">1 P</sup> |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">2 P</sup> |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">2</sup> |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> !395,5 |- !2. |style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|7<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold">2</sup> |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#DFDFDF"|2 !387,5 |- !3, |style="text-align:left" |{{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]] |style="background:#FFDF9F"|3<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#FFDF9F"|3<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#FFDF9F"|3<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold">3</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#FFDF9F"|3<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold">1</sup> |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|15<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#FFDF9F"|3<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">1 P</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|6 !226 |- !4. |style="text-align:left" |{{flaga|MEX}} [[Serhio Peress]] |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|16<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|4<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|15† !190 |- !5 |style="text-align:left" |{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="Background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|6<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold">3</sup> |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#FFDF9F"|3 !164,5 |- !6. |style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFFFDF"|7<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|7 !160 |- !7. |style="text-align:left" |{{flaga|MCO}} [[Šarls Leklērs]] |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#FFFFFF"|NS<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|4<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|10 !159 |- !8. |style="text-align:left" |{{flaga|AUS}} [[Daniels Rikardo]] |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">3 F</sup> |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#CFCFFF"|12 !115 |- !9. |style="text-align:left" |{{flaga|FRA}} [[Pjērs Gaslī]] |style="background:#CFCFFF"|17† |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|5<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|5 !110 |- !10. |style="text-align:left" |{{flaga|ESP}} [[Fernando Alonso]] |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|8 !81 |- !11. |style="text-align:left" |{{flaga|FRA}} [[Estebans Okons]] |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|9 !74 |- !12. |style="text-align:left" |{{flaga|DEU}} [[Sebastiāns Fetels]] |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|15† |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|17† |style="background:#EFCFFF"|Izat |style="background-color:#000000; color:white"|DK |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|11 !43 |- !13. |style="text-align:left" |{{flaga|CAN}} [[Lānss Strols]] |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|20 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#EFCFFF"|Izs |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|13 !34 |- !14. |style="text-align:left" |{{flaga|JPN}} [[Juki Cunoda]] |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#FFFFFF"|NS |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#DFFFDF"|4 !32 |- !15. |style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|17† |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#CFCFFF"|17† |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#EFCFFF"|Izst !16 |- !16. |style="text-align:left" |{{flaga|FIN}} [[Kimi Reikenens]] |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|18 |AT | |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#EFCFFF"|Izst !10 |- !17. |style="text-align:left" |{{flaga|CAN}} [[Nikolass Latifi]] |style="background:#CFCFFF"|18† |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|19† |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#EFCFFF"|Izst !7 |- !18. |style="text-align:left" nowrap="" |{{flaga|ITA}} [[Antonio Džovinaci]] |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#EFCFFF"|Izst !3 |- !19. |style="text-align:left" |{{flaga|GER}} [[Miks Šūmahers]] |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|14 !0 |- !20 |style="text-align:left" |{{flaga|POL}} [[Roberts Kubica]] | | | | | | | | | | | | |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|14 | | | | | | | | !0 |- !21. |style="text-align:left" |[[Attēls:Russian Automobile Federation flag.svg|25px|Krievijas Automobiļu federācija]] [[Ņikita Mazepins]] |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|20 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|20 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#EFCFFF"|Izst |AT !0 |- ! style="vertical-align:middle" |Vieta ! style="vertical-align:middle" |Pilots !BHR<br />{{flaga|BHR}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !POR<br />{{flaga|POR}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !MON<br />{{flaga|MON}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !FRA<br />{{flaga|FRA}} !STY<br />{{flaga|AUT}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} ![[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]{{smallsup|‡}}<br />{{flaga|BEL}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !RUS<br />{{flaga|RUS}} !TUR<br />{{flaga|TUR}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !SAU<br />{{flaga|SAU}} !ABU<br />{{flaga|ARE}} ! style="vertical-align:middle" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! colspan="25" |Avots:<ref name="fia classification">{{tīmekļa atsauce|title=2021 Classifications|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2021/2021-classifications|access-date=|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref> |} |style="vertical-align:top" | {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">Skaitlis augšrakstā&nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta kvalifikācijā<br /> P&nbsp;– Pirmā starta vieta<br /> F&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} '''Piezīmes:''' * {{dagger}}&nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma. * {{double-dagger}}&nbsp;– Par [[2021. gada Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] tika piešķirti puse no punktiem, jo tika veikts mazāk par 75% no plānotās sacīkstes garuma. Ātrākais aplis netika piešķirts. === Konstruktoru kopvērtējums === {| | style="vertical-align:top; text-align:center" | {| class="wikitable" style="font-size: 85%;" ! style="vertical-align:middle" |Vieta ! style="vertical-align:middle;background" |Konstruktors !BHR<br />{{flaga|BHR}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !POR<br />{{flaga|POR}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !MON<br />{{flaga|MON}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !FRA<br />{{flaga|FRA}} !STY<br />{{flaga|AUT}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} ![[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]{{smallsup|‡}}<br />{{flaga|BEL}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !RUS<br />{{flaga|RUS}} !TUR<br />{{flaga|TUR}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !SAU<br />{{flaga|SAU}} !ABU<br />{{flaga|ARE}} ! style="vertical-align:middle" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! rowspan="2" |1. | rowspan="2" style="text-align:left" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|7<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold">2</sup> |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#FFDF9F"|3<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold">1</sup> |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#DFDFDF"|2 ! rowspan="2" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" | 613,5 |- |style="background:#FFDF9F"|3<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#FFDF9F"|3<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#FFDF9F"|3<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold">3</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|15<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#FFDF9F"|3<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">1 P</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|6 |- ! rowspan="2" |2. | rowspan="2" style="text-align:left" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]]'' |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#CFCFFF"|16<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">2</sup> |style="background:#DFDFDF"|2<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> ! rowspan="2" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" | 585,5 |- |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#CFCFFF"|18†<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#EFCFFF"|Izst<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">1 P</sup> |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#EFCFFF"|Izst<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">2 P</sup> |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|4<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|15† |- ! rowspan="2" |3. | rowspan="2" style="text-align:left" |{{flaga|ITA}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFFFDF"|4<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="Background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#FFDF9F"|3 ! rowspan="2" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" | 323,5 |- |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#FFFFFF"|NS<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|6<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold">3</sup> |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|10 |- ! rowspan="2" |4. | rowspan="2" style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#FFFFBF"|1<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">3 F</sup> |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFFFDF"|7 ! rowspan="2" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" | 275 |- |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFFFDF"|7<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''P F'''</sup> |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|12 |- ! rowspan="2" |5. | rowspan="2" style="text-align:left" |{{flaga|FRA}} ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#FFFFBF"|1 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|8 ! rowspan="2" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" | 155 |- |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|9 |- ! rowspan="2" |6. | rowspan="2" style="text-align:left" |{{flaga|ITA}} ''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]''-''[[Honda]]'' |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#FFDF9F"|3 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|5<sup style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-weight:bold;white-space:nowrap">'''F'''</sup> |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|4 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#DFFFDF"|4 ! rowspan="2" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" | 142 |- |style="background:#CFCFFF"|17† |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#FFFFFF"|NS |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#DFFFDF"|5 |- ! rowspan="2" |7. | rowspan="2" style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} ''[[Aston Martin]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|5 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|6 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|11 ! rowspan="2" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" | 77 |- |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|15† |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|17† |style="background:#EFCFFF"|Izat |style="background-color:#000000; color:white"|DK |style="background:#CFCFFF"|20 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|13 |- ! rowspan="2" |8. | rowspan="2" style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} ''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|7 |style="background:#DFDFDF"|2 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#EFCFFF"|Izst ! rowspan="2" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" | 23 |- |style="background:#CFCFFF"|18† |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|17† |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#CFCFFF"|17† |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|19† |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#EFCFFF"|Izst |- ! rowspan="2" |9. | rowspan="2" style="text-align:left" nowrap="" |{{flaga|CHE}} {{nowrap|''[[Alfa Romeo|Alfa Romeo Racing]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''}} |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|10 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#DFFFDF"|8 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#DFFFDF"|9 |style="background:#EFCFFF"|Izst ! rowspan="2" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" | 13 |- |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|11 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#EFCFFF"|Izst |- ! rowspan="2" |10. | rowspan="2" style="text-align:left" |{{flaga|USA}} ''[[Haas F1 Team|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|13 |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|12 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|15 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|16 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|14 ! rowspan="2" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" | 0 |- |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|14 |style="background:#CFCFFF"|20 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|19 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|20 |style="background:#CFCFFF"|17 |style="background:#EFCFFF"|Izst |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#CFCFFF"|18 |style="background:#EFCFFF"|Izst |AT |- ! style="vertical-align:middle" |Vieta ! style="vertical-align:middle" |Konstruktors !BHR<br />{{flaga|BHR}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !POR<br />{{flaga|POR}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !MON<br />{{flaga|MON}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !FRA<br />{{flaga|FRA}} !STY<br />{{flaga|AUT}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} ![[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]{{smallsup|‡}}<br />{{flaga|BEL}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !RUS<br />{{flaga|RUS}} !TUR<br />{{flaga|TUR}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !SAU<br />{{flaga|SAU}} !ABU<br />{{flaga|ARE}} ! style="vertical-align:middle" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! colspan="25" |Avots:<ref name="fia classification"/> |} | style="vertical-align:top;" | {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">Skaitlis augšrakstā&nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta kvalifikācijā<br /> P&nbsp;– Pirmā starta vieta<br /> F&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} '''Piezīmes:''' * {{dagger}}&nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma. * {{double-dagger}}&nbsp;– Par [[2021. gada Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] tika piešķirti puse no punktiem, jo tika veikts mazāk par 75% no plānotās sacīkstes garuma. Ātrākais aplis netika piešķirts. * Tabula ir kārtota pēc rezultātiem — rindas neatbilst konkrētam pilotam. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.formula1.com/ Oficiālā mājaslapa] {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2021. gads sportā]] dznfc8ow5i9j9diknrromwbeqld2mbe 0 483553 4531161 4416661 2026-10-02T17:51:57Z Olgerts V 41522 noform. 4531161 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Bramberģes iela |attēls = Bramberģes iela, Rīga.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q106676646 | zoom= 14}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 1290 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Bramberģes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimē, pilsētas daļā [[Mārupe (Rīga)|Mārupē]]. Bramberģes iela sākas krustojumā ar [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa ielu]] pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līnijas]] un beidzas krustojumā ar [[Pampāļu iela (Rīga)|Pampāļu ielu]]. Ielas kopējais garums ir 1290 metri, tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Bramberģes ielā ir tikai savrupmāju apbūve. Iela nosaukta [[Bramberģe]]s — ciema [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Glūdas pagasts|Glūdas pagastā]] — vārdā. 1908. gadā tās pastāvējušā posma nosaukums pilsētas kartē no [[Tēriņu iela]]s līdz [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa ielai]] bija '''Brandenburgas iela'''.<ref>[https://kartes.lndb.lv/viewer/split-map?b=1&x=2680108&y=7742432&z=16&br=7&h=34481 Штегман, Р., ''План города Риги на 24 листах'', Рига : Лит. A. Шталь, 1908.]</ref> == Ielu savienojumi == Bramberģes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa iela]] * [[Apguldes iela (Rīga)|Apguldes iela]] (T veida krustojums) * [[Kabiles iela (Rīga)|Kabiles iela]] * [[Tēriņu iela]] * [[Kalvenes iela (Rīga)|Kalvenes iela]] * [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] * [[Velēnu iela (Rīga)|Velēnu iela]] (T veida krustojums) * [[Pampāļu iela (Rīga)|Pampāļu iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Bieriņi]] == Atsauces == {{atsauces+}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}} {{coord|56.9147|24.0677|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] bilcgmo4pfo6j9u6gi31tdz8vqh0epm 0 492268 4531025 4336929 2026-10-02T12:53:53Z Uldis s 26307 4531025 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aleksandrs Dončenko | vārds_orig = ''Alexander Donchenko'' | attēls = 2021-Alexander-Donchenko.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Aleksandrs Dončenko 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1998 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Aleksandrs Dončenko''' ({{val|de|Alexander Donchenko}}; {{val|ru|Александр Анатольевич Донченко}}; dzimis {{dat|1998|3|22}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija|Krievijā]] dzimis [[Vācija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2015). == Biogrāfija == Piedzimis Maskavā starptautiskā šaha meistara Anatolija Dončenko ģimenē. Agrā bērnībā pārcēlies uz dzīvi Vācijā. Šahu sācis spēlēt četru gadu vecumā, astoņu gadu vecumā piedalījies savā pirmajā šaha turnīrā. 2010. gadā uzvarējis Vācijas junioru šaha čempionātā U12 vecuma grupā. Pārstāvējis Vāciju Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātos.<ref>[http://www.olimpbase.org/players-ind/5/5zfdxdfk.html OlimpBase :: All-Time Player History :: Donchenko, Alexander]</ref> Daudzu starptautisko šaha turnīru uzvarētājs, tajā skaitā bijis pirmais Balatona šaha festivāls Balatonboglārā (2014), [[Groningena]]s šaha festivāla "A" turnīrā (2014), [[Orhūsa]]s lielmeistaru turnīrā (2015), ''Purtichju Open'' (Francija, 2018), [[Česke Budejovice]] lielmeistaru turnīrā (2020), ''Tegernsee Masters'' (Vācija, 2020). 2021. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] uzvarējis starptautiskajā šaha festivāla ''[[Rīgas Tehniskās universitātes Open|Rīgas Tehniskās universitātes Open 2021]]'' "A" turnīrā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr554041.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Riga Technical University Open 2021 - Tournament A|website=chess-results.com}}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 71. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 106. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2023. gadā [[Budva|Budvā]] Vācijas izlases sastāvā izcīnījis 2. vietu [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr832215.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES&flag=30 European Team Chess Championship 2023 - Open]</ref> 2025. gada maijā izcīnījis 6. vietu Vācijas šaha čempionātā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/german-chess-championships-2025-report Vincent Keymer and Dinara Wagner are 2025 German chess champions]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 59. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2026. gadā piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] Vācijas izlases sastāvā un komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=GER&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2012. gadā Dončenko piešķīrusi starptautiskā meistara (IM),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=24603295&title=IM&pb=34 |title=Title Applications International Master (IM): Donchenko, Alexander |access-date={{dat|2021|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210823115254/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=24603295&title=IM&pb=34 }}</ref> bet 2015. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=24603295&title=GM&pb=42 |title=Title Applications Grand Master (GM): Donchenko, Alexander |access-date={{dat|2021|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210823115252/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=24603295&title=GM&pb=42 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 24603295 | chessgames = 129292 | 365chess = Alexander_Donchenko }} {{DEFAULTSORT:Dončenko, Aleksandrs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] huclbocxu8l66xldbjb75kt43hq96a4 0 492800 4531162 4397851 2026-10-02T17:52:57Z Olgerts V 41522 noform. 4531162 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Cēres iela|Cēres iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Cēres iela |attēls = RigaCeresIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q108426062 | zoom= 13}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 1860 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Cēres iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimē, pilsētas daļā [[Mārupe (Rīga)|Mārupē]]. Cēres iela sākas krustojumā ar [[Graudu iela (Rīga)|Graudu ielu]] un [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa ielu]] pie pārbrauktuves pāri [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līnijai]] un beidzas krustojumā ar [[Dauguļu iela (Rīga)|Dauguļu ielu]]. Ielas kopējais garums ir 1860 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Cēres ielā ir tikai savrupmāju apbūve. Iela nosaukta [[Cēre]]s — [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Cēres pagasts|Cēres pagasta]] centra — vārdā. == Ielu savienojumi == Cēres iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] * [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa iela]] * [[Kabiles iela (Rīga)|Kabiles iela]] * [[Kurmales iela (Rīga)|Kurmales iela]] * [[Tēriņu iela]] * [[Kalvenes iela (Rīga)|Kalvenes iela]] * [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] * [[Velēnu iela (Rīga)|Velēnu iela]] (T veida krustojums) * [[Pampāļu iela (Rīga)|Pampāļu iela]] (T veida krustojums);. * [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] (T veida krustojums) * [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] * [[Dauguļu iela (Rīga)|Dauguļu iela]] (T veida krustojums) == Sabiedriskais transports == Pa Cēres ielu kursē [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56. maršruta autobusi]]. == Atsauces == {{atsauces+}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} {{coord|56.9135|24.0648|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] bqh92fo63kt2iz3f73v5xatliebnswr 0 493355 4531023 4407307 2026-10-02T12:52:24Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531023 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vincents Kejmers | vārds_orig = ''Vincent Keymer'' | attēls = 2022-Vincent-Keymer.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Vincents Kejmers 2022. gadā | dz_gads = 2004 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Vācija|Mainca}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Vincents Kejmers''' ({{val|de|Vincent Keymer}}; dzimis {{dat|2004|11|15}} [[Mainca|Maincā]]) ir [[Vācija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2020). == Biogrāfija == Šahu iemācījies spēlēt piecu gadu vecumā.<ref>[http://www.zeit.de/zeit-magazin/2016/47/vincent-keymer-schach-talent-deutschland Ein kleiner König]</ref> Pārstāvējis Vāciju Eiropas un Pasaules jauniešu šaha čempionātos dažādās vecuma grupās. 2015. un 2017. gadā Vācijas izlases sastāvā uzvarējis Eiropas komandu šaha čempionātos U18 vecuma grupā.<ref>[https://www.schachbund.de/news/deutschland-holt-gold-bei-der-jugend-europameisterschaft.html Deutschland holt Gold bei der Jugend-Europameisterschaft]</ref><ref>[https://de.chessbase.com/post/deutschland-ist-u18-mannschaftseuropameister Deutschland ist U18-Mannschaftseuropameister]</ref> 2018. gadā uzvarējis tradicionālā [[Karlsrūe|Karlsrūē]] šaha festivālā ''Grenke Chess Open'' A turnīrā.<ref>[http://ergebnisse.grenkechessopen.de/3gco/a-open-fort.html?t=1522761742 Ergebnisse 3. GRENKE Chess Open]</ref> 2021. gada septembrī [[Reikjavika|Reikjavikā]] izcīnījis sudraba medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr563954.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Chess Championship 2021 - Reykjavik Open]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] izcīnījis 5. vietu [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada decembrī [[Almati]] dalījis 2.-3. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr706381.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2022 FIDE World Rapid & Blitz Championship Rapid Open]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] izcīnījis 5. vietu "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2023. gadā [[Budva|Budvā]] Vācijas izlases sastāvā izcīnījis 2. vietu [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr832215.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES&flag=30 European Team Chess Championship 2023 - Open]</ref> 2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojies 9. vietā ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1101638.aspx?lan=1&art=4 Tata Steel Chess Tournament 2025 : Masters]</ref> 2025. gada martā ierindojies 6. vietā [[Prāga]]s šaha festivāla lielmeistaru turnīrā.<ref>[https://praguechessfestival.com/en/2025/vysledek?id=A&idmenu=261 Results | Prague Chess Festival 2025]</ref> 2025. gada maijā uzvarējis Vācijas šaha čempionātā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/german-chess-championships-2025-report Vincent Keymer and Dinara Wagner are 2025 German chess champions]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījis 4. vietu "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 4. vietu ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1328218.aspx?lan=1&art=4&flag=30&turdet=YES&SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Masters 2026]</ref> 2026. gadā piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] Vācijas izlases sastāvā un komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=GER&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2020. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 12940690 | chessgames = 155740 | 365chess = Vincent_Keymer }} {{DEFAULTSORT:Kejmers, Vincents}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] mcsfihbfwevqf5pwi1fhpjed9fphklc 0 497334 4531355 4467807 2026-10-03T09:21:45Z Meistars Joda 781 4531355 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Alberts Brambats | vārds_orig = | attēls = Alberts Brambats.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] pulkveža formas tērpā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Mujānu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{mdv2|1943|||1884|5|15}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Usoļlags|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1914—1918<br />1919—1940 | valsts = [[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Krievijas impērija]]<br />{{LAT}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = [[Latvijas Sarkanais Krusts|Sarkanais Krusts]] }} }}'''Alberts Brambats''' (1884—1943) bija latviešu [[kara ārsts]], [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] Apgādes pārvaldes Sanitārās daļas priekšnieks, ārsts [[ģenerālis]] (1938). == Dzīvesgājums == Dzimis 1884. gada 15. maijā [[Mujānu pagasts|Mujānu pagasta]] Tilgaļos. Mācījās [[Valmieras draudze]]s skolā, [[Rīgas Nikolaja ģimnāzija|Rīgas Nikolaja ģimnāzijā]] un Tērbatas Tretnera privātģimnāzijā. Studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē, 1911. gadā sāka strādāt par [[Palsmanes draudze]]s ārstu. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], A. Brambatu 1914. gadā iesauca [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] armijā. Viņš bija 95. kājnieku pulka jaunākais ārsts, 1915. gadā 104. evakuācijas punkta ārsts [[Valmiera|Valmierā]] un [[Rževa|Rževā]], 1916. gadā evakuācijas punkta galvenā ārsta palīgs. 1918. gada janvārī A. Brambats atstāja dienestu un turpināja ārsta darbu Valmierā, bet vēlāk [[Rīgas 2. slimnīca|Rīgas 2. slimnīcā]]. 1919. gada 4. augustā A. Brambats brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]] un kļuva par Sanitārās pārvaldes priekšnieka palīgu. 1919. gada decembrī A. Brambatam apstiprināja pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi, bet 1920. gada novembrī – ārsta pulkveža dienesta pakāpi. 1933. gadā A. Brambatu iecēla par Apgādes pārvaldes Sanitārās daļas un kara sanitāro priekšnieku, 1936. gadā – par kara sanitāro priekšnieku Kara sanitārajā inspekcijā. 1938. gadā piešķīra ārsta ģenerāļa dienesta pakāpi. 1939. gadā A. Brambats kļuva par [[Latvijas Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] biedru. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s 1940. gada oktobrī A. Brambatu atvaļināja no dienesta un viņš strādāja Rīgas pilsētas 5. poliklīnikā. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijas]] laikā A. Brambatu apcietināja un izsūtīja uz Maskavu, kur viņam piesprieda 5 gadus ieslodzījumā. 1943. gadā gājis bojā [[Soļikamskas nometne|Soļikamskas soda nometnē]]. == Apbalvojumi == Savas militārās karjeras laikā A. Brambats saņēma Latvijas 3. un 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], 2. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]], [[Aizsargu Nopelnu krusts|Aizsargu Nopelnu krustu]], Igaunijas Sarkanā Krusta goda zīmi, Krievijas 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 3. šķiras Sv. Annas ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/generalis_BrambatsAlberts.aspx |title=karamuzejs.lv |access-date={{dat|2021|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211121152700/http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/generalis_BrambatsAlberts.aspx }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Brambats, Alberts}} [[Kategorija:1943. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] t8d6dgam5iwy05fi5xtcgidr4i8ns08 0 497775 4531030 4336530 2026-10-02T12:56:52Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531030 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nihals Sarins | vārds_orig = ''നിഹാൽ സരിൻ'' | attēls = NihalSarin19a.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Nihals Sarins 2019. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2004 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Kerala|Trisura}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Nihals Sarins''' ({{val|ml|നിഹാൽ സരിൻ}}; dzimis {{dat|2004|7|13}} [[Trisura|Trisurā]]) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2018). == Biogrāfija == 2013. gadā uzvarējis Indijas jauniešu šaha čempionātā U11 vecuma grupā. Sekmīgi pārstāvējis Indiju Pasaules jauniešu šaha čempionātos dažādās vecuma grupās, kuros izcīnījis trīs medaļas: 2 zelta (2014 - U10, 2020 - U18) un sudraba (2015 - U12). 2013. gadā uzvarējis Pasaules jauniešu čempionātā šaha ātrspēlē U10 vecuma grupā.<ref>[http://www.thehindu.com/todays-paper/tp-sports/little-nihal-showing-big-promise/article5528773.ece Little Nihal showing big promise]</ref> 2014. gadā [[Taškenta|Taškentā]] uzvarējis Āzijas čempionātos ātrajā šahā un šaha ātrspēlē U10 vecuma grupās. 2020. gadā Indijas izlases sastāvā uzvarējis FIDE rīkotājā tiešsaites Pasaules šaha olimpiādē.<ref>[https://www.firstpost.com/sports/online-chess-olympiad-2020-vidit-s-gujrathi-d-harika-and-nihal-sarin-win-as-india-reach-semis-after-armenia-lose-appeal-8765591.html Online Chess Olympiad 2020: Vidit S Gujrathi, D Harika and Nihal Sarin win as India reach semis after Armenia lose appeal]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 18. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> Pārstāvējis Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījis bronzas medaļu komandu vērtējumā un individuālo zelta medaļu pie 2. galdiņa.<ref>[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 45. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2025. gada maijā izcīnījis 2. vietu [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionātā šahā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1162719.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Asian Individual Men's Chess Championships 2025]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījis 9. vietu "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2026. gadā [[Samarkanda|Samarkandā]] piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] un komandu vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2018. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Lielmeistara nosaukuma piešķiršanas brīdī bijis 12. jaunākais lielmeistars visā šaha vēsturē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 25092340 | chessgames = 151598 | 365chess = Nihal_Sarin }} {{DEFAULTSORT:Sarins, Nihals}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Keralā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] nrsyr7sgumru6jnogmlg1cj2xsi24rw 0 497909 4531029 4407316 2026-10-02T12:56:16Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531029 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Arjauns Erigaisi | vārds_orig = ''అర్జున్ ఎరిగైసి'' | attēls = TataSteelChess2023-47.jpg | att_izmērs = 220 px | att_nosaukums = Erigaisi (2023) | dz_dat_alt = | dz_gads = 2003 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Telangāna|Karimnagara}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Arjauns Erigaisi''' ({{val|te|అర్జున్ ఎరిగైసి}}; dzimis {{dat|2003|9|3|L}}, [[Karimnagara|Karimnagarā]]) ir [[Indija]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2018). == Biogrāfija == 2015. gadā izcīnījis 2. vietu Āzijas jauniešu šaha čempionātā U12 vecuma grupā.<ref>[https://www.thehindu.com/news/cities/Hyderabad/Hanamkonda-boy-set-to-create-ripples-in-chess-world/article14546841.ece Hanamkonda boy set to create ripples in chess world]</ref> 2017. gadā uzvarējis Āzijas jauniešu šaha čempionātā<ref>[https://chess-results.com/tnr270990.aspx?lan=16&art=4&turdet=YES&flag=30 Asian Chess Championship U14]</ref> un izcīnījis 2. vietu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U14 vecuma grupās.<ref>[https://chess-results.com/tnr297049.aspx?lan=16&art=4&turdet=YES&flag=30 World Youth Chess Championship 2017 U14]</ref> 2019. gadā uzvarējis [[Nāciju Sadraudzība]]s valstu jauniešu šaha čempionātā U16 vecuma grupā. 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 58. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] izcīnījis 4. vietu "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> Pārstāvējis Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] un [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījis zelta medaļu gan komandu, gan individuālā vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref> 2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojies 10. vietā ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1101638.aspx?lan=1&art=4 Tata Steel Chess Tournament 2025 : Masters]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījis 6. vietu "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2025. gada decembrī [[Doha|Dohā]] izcīnījis 3. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā,<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1313074.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE World Rapid Championship 2025]</ref> bet Pasaules šaha ātrspēles čempionātā dalījis 3.-4. vietu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1326033.aspx?lan=1&art=29&rd=2&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE World Blitz Championship 2025 - Stage 2]</ref> 2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojies 13. vietā ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1328218.aspx?lan=1&art=4&flag=30&turdet=YES&SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Masters 2026]</ref> 2026. gadā [[Samarkanda|Samarkandā]] piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] un komandu vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) un starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumus. Kļuvis par lielmeistaru 14 gadu, 11 mēnešu un 13 dienu vecumā.<ref>[https://ratings.fide.com/titles_page.phtml 89th FIDE Congress, 26 Sep.-6 Oct., Batumi, Georgia]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 35009192 | chessgames = 154314 | 365chess = Erigaisi_Arjun }} {{DEFAULTSORT:Erigaisi, Arjauns}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Telangānā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] 7phwrs00d0c2wkr924frzc3z5ewbayt 0 497967 4531028 4478747 2026-10-02T12:55:38Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531028 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ramēšbābu Pragnanandhā | vārds_orig = ரமேசுபாபு பிரக்ஞானந்தா | attēls = Praggnanandhaa in 2025.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Ramēšbābu Pragnanandhā 2025. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2005 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Tamilnāda|Čennai}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Ramēšbābu Pragnanandhā''' vai '''Ramēšbābu Pirakņānantā''' ({{val|ta|ரமேசுபாபு பிரக்ஞானந்தா}}; dzimis {{dat|2005|8|10|L}}, [[Čennai]]) ir [[Indija]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2018). == Biogrāfija == Trīs reizes uzvarējis Pasaules jauniešu šaha čempionātos dažādās vecuma grupās: U8 (2013), U10 (2015),<ref>[http://indianexpress.com/article/sports/sport-others/im-praggnanandhaa-worlds-youngest-ever-chess-international-master-2828111/ I’m Praggnanandhaa, world’s youngest ever chess International Master]</ref> U18 (2019).<ref>[https://www.newsnation.in/sports/other-sports/r-praggnanandhaa-14-year-old-grand-master-wins-gold-world-youth-chess-championships-india-end-with-seven-medals-240726.html Praggnanandhaa Wins Gold In World Youth Chess Championships, India End With Record Seven Medals]</ref> Daudzu starptautisko šaha turnīru laurēats, tajā skaitā uzvarējis ''Xtracon Chess Open'' (Dānija, 2019), ''Polgar Challenge'' (tiešsaite, 2021). 2021. gadā piedalījies FIDE Pasaules kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā nokļuvis līdz 4. kārtai, kurā piekāpies [[Maksims Vašjērs-Lagravs|Maksimam Vašjēram-Lagravam]]. 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 72. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada janvārī dalījis 11.-12. vietu tradicionālajā ''Tata Steel Masters'' lielmeistaru turnīrā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/wijk_aan_zee22 ChessPro. Tata Steel Masters. Вейк-ан-Зее, Нидерланды 2022. Все о турнире]</ref> Pārstāvējis Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījis bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījis zelta medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref> 2022. gada novembrī uzvarējis [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālajā šaha čempionātā vīriešiem]].<ref>[http://chess-results.com/tnr677430.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Asian Continental Chess Championship-2022]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] izcīnījis 2. vietu FIDE Pasaules kausa izcīņā šahā, pusfinālā pieveicot [[Fabiāno Karuāna|Fabiāno Karuānu]], bet finālā piekāpjoties [[Mangnuss Kārlsens|Magnusam Kārlsenam]], un iekļuvis FIDE pretendentu turnīrā.<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 13. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2024. gada aprīlī [[Toronto]] ierindojies 5. vietā Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr918851.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Candidates Tournament 2024]</ref> 2025. gada februārī Veikanzē ([[Nīderlande]]) uzvarējis ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā, pārspēlē par 1. vietu ar 2:1 pieveicot Pasaules šaha čempionu [[Dommaradžu Gukešs|Dommaradžu Gukēšu]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1101638.aspx?lan=1&art=4 Tata Steel Chess Tournament 2025 : Masters]</ref> 2025. gada martā izcīnījis 4. vietu [[Prāga]]s šaha festivāla lielmeistaru turnīrā.<ref>[https://praguechessfestival.com/en/2025/vysledek?id=A&idmenu=261 Results | Prague Chess Festival 2025]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 35. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojies 11. vietā ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1328218.aspx?lan=1&art=4&flag=30&turdet=YES&SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Masters 2026]</ref> 2026. gada aprīlī Kiprā ierindojies 7. vietā Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14 Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]</ref> 2026. gadā [[Samarkanda|Samarkandā]] piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] un komandu vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu, bet individuālā vērtējumā bronzas medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=21&fed=UZB&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2016. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2018. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Bijis jaunākais šahists vēsturē, kas ieguvis starptautiskā meistara nosaukumu 10 gadu, 10 mēnešu un 19 dienu vecumā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/praggnanandhaa-youngest-chess-im-in-history Praggnanandhaa — youngest chess IM in history!]</ref><ref>[https://www.theguardian.com/sport/2016/oct/21/rameshbabu-praggnanandhaa-world-grandmaster-record Rameshbabu Praggnanandhaa chases world grandmaster age record at 11]</ref> Par lielmeistaru kļuvis 12 gadu, 10 mēnešu un 14 dienu vecumā, kļūstot par otru jaunāko lielmeistaru šaha vēsturē pēc [[Sergejs Karjakins|Sergeja Karjakina]].<ref>[https://timesofindia.indiatimes.com/sports/chess/chennais-praggnanandhaa-becomes-2nd-youngest-gm/articleshow/64715771.cms Chennai's Praggnanandhaa becomes 2nd youngest GM]</ref> Viņa vecākā māsa ir šaha lielmeistare [[Vaišali Ramešbābu|Vaišali Ramēšbābu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 25059530 | chessgames = 151629 | 365chess = Praggnanandhaa_R }} {{DEFAULTSORT:Pragnanandhā, Ramešbābu}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] 4jgepaq7mhaix07lytnscz8ort8cft1 0 497978 4531031 4407311 2026-10-02T12:57:26Z Uldis s 26307 4531031 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dommaradžu Gukēšs | vārds_orig = దొమ్మరాజు గుకేష్ | attēls = Gukesh in 2025 (cropped).jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Dommaradžu Gukēšs 2025. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2006 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Tamilnāda|Čennai}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Dommaradžu Gukēšs''' ({{val|te|దొమ్మరాజు గుకేష్}}, {{val|en|Dommaraju Gukesh}}; dzimis {{dat|2006|5|29|L}}, [[Čennai]]) ir [[Indija]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2019). [[Pasaules čempioni šahā|Pasaules čempions]] no 2024. gada 12. decembra. == Biogrāfija == 2015. gadā uzvarējis Āzijas skolnieku šaha čempionātā U9 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iiflwmumbaichess.com/index.php?option=com_content&view=article&id=134:gukesh%20d-the-story-behind-a-budding-talent&catid=8:news-event&Itemid=130 |title=Gukesh D: The story behind a budding talent |access-date={{dat|2021|12|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190416062735/http://www.iiflwmumbaichess.com/index.php?option=com_content&view=article&id=134:gukesh%20d-the-story-behind-a-budding-talent&catid=8:news-event&Itemid=130 }}</ref> 2018. gadā uzvarējis Pasaules jauniešu šaha čempionātā U12 vecuma grupā.<ref>[https://scroll.in/field/902419/chess-indias-gukesh-savitha-shri-bag-gold-medals-in-u-12-world-cadets-championship Chess: India's Gukesh, Savitha Shri bag gold medals in U-12 World Cadets Championship]</ref> 2018. gadā izcīnījis piecas zelta medaļas Āzijas jauniešu šaha čempionātā, uzvarot U12 vecuma grupā individuālajā un komandu vērtējumā ātrajā šahā un šaha ātrspēlē, kā arī individuāli klasiskajā šahā.<ref>[https://timesofindia.indiatimes.com/sports/chess/gukesh-wins-5-gold-medals-in-asian-youth-chess-championship/articleshow/63687428.cms Gukesh wins 5 gold medals in Asian Youth Chess Championship]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 75. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 81. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> Pārstāvējis Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījis bronzas medaļu komandu vērtējumā un individuālo zelta medaļu pie 1. galdiņa.<ref>[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> Pēc [[45. šaha olimpiāde|diviem gadiem]] [[Budapešta|Budapeštā]] atkal bijis labākais pie 1. galdiņa, kā arī savas valsts sastāvā izcīnījis zelta medaļu.<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2019. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Par lielmeistaru kļuvis 12 gadu, 7 mēnešu un 17 dienu vecumā, kļūstot par otru jaunāku lielmeistaru šaha vēsturē pēc [[Sergejs Karjakins|Sergeja Karjakina]].<ref>[https://en.chessbase.com/post/gukesh-becomes-second-youngest-gm-in-history Gukesh becomes second youngest GM in history]</ref> 2023. gada decembrī pēc ''FIDE Circuit'' atlases rezultātiem, kuri ietvēra labākos rezultātus gada spēcīgākajos šaha turnīros, Gukešs iekļuvis Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref name="gukesh-confirms-his-candidates-spot">[https://www.hindustantimes.com/sports/others/gukesh-confirms-his-candidates-spot-101703957927677.html Gukesh confirms his Candidates spot]</ref> Gukešs šajā atlasē finišēja otrais, taču uzvarētājs [[Fabiāno Karuāna]] bija jau kvalificējies pretendentu turnīram pēc FIDE Pasaules kausa izcīņas rezultātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wcc.fide.com/fide_circuit.phtml |title=FIDE World Championship Cycle |access-date={{dat|2024|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230824200918/https://wcc.fide.com/fide_circuit.phtml }}</ref> Pēc [[Bobijs Fišers|Bobija Fišera]] un [[Mangnuss Kārlsens|Magnusa Kārlsena]] Gukešs kļuva par trešo jaunāko šahistu, kas izcīnījis tiesības spēlēt Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref name="gukesh-confirms-his-candidates-spot" /><ref>[https://en.chessbase.com/post/candidates-tournament-2024-poll Who will win the 2024 Candidates Tournament?]</ref> 2024. gada aprīlī [[Toronto]] uzvarējis Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā un izcīnījis tiesības uz maču par Pasaules šaha čempiona nosaukumu ar [[Dins Ližeņs|Dinu Ližeņu]].<ref>[https://chess-results.com/tnr918851.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Candidates Tournament 2024]</ref> 17 gadu un 10 mēnešu vecumā kļuvis par visu laiku jaunāko pretendentu uz Pasaules šaha čempiona nosaukumu.<ref>[https://www.hindustantimes.com/sports/others/gukesh-wins-candidates-tournament-becomes-youngest-ever-challenger-for-world-title-101713751437746.html Gukesh makes history, becomes youngest-ever World Championship challenger]</ref> 2024. gadā [[Singapūra|Singapūrā]] mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu uzvarējis Ķīnas lielmeistaru [[Dins Ližeņs|Dinu Ližeņu]] ar 7½:6½ un 18 gadu vecumā kļuvis par visu laiku jaunāko Pasaules čempionu šahā.<ref>[https://sportacentrs.com/prata_speles/12122024-domarodzu_klust_par_visu_laiku_jaunako_pa Domarodžu kļūst par visu laiku jaunāko pasaules čempionu šahā]</ref> 2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 2. vietu ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā, pārspēlē par 1. vietu piekāpjoties savam tautietim [[Ramešbābu Pragnanandhā]] ar 1:2.<ref>[https://chess-results.com/tnr1101638.aspx?lan=1&art=4 Tata Steel Chess Tournament 2025 : Masters]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 41. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojies 8. vietā ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1328218.aspx?lan=1&art=4&flag=30&turdet=YES&SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Masters 2026]</ref> 2026. gadā [[Samarkanda|Samarkandā]] piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] un komandu vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu, bet individuālā vērtējumā sudraba medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=21&fed=UZB&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 46616543 | chessgames = 158070 | 365chess = Gukesh_D }} {{Pasaules čempioni šahā}} {{DEFAULTSORT:Gukešs, Dommaradžu}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] dltinz6kcg8jbn1vp74sqngn1m9a6ib 0 498046 4531024 4455110 2026-10-02T12:53:29Z Uldis s 26307 4531024 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Matiass Blībaums | vārds_orig = ''Matthias Blübaum'' | attēls = 2021-Matthias-Bluebaum.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Matiass Blībaums 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1997 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Vācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Lemgo}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{DEU}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Matiass Blībaums''' ({{val|de|Matthias Blübaum}}; dzimis {{dat|1997|4|18|L}}, [[Lemgo]]) ir [[Vācija]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2015). == Biogrāfija == Šahu iemācījies spēlēt sešu gadu vecumā, bet no astoņu gadu vecuma uzsācis regulārus treniņus. 2011. gadā izcīnījis trešo vietu Vācijas jauniešu šaha čempionātā U18 vecuma grupā<ref>[http://www.deutsche-schachjugend.de/spielerdesjahres/2011/kandidaten/u14_maennlich/ Spieler des Jahres > 2011, U14, männlich]</ref> un bijis sestais Pasaules jauniešu šaha čempionātā U14 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr58155.aspx?lan=1&art=1&rd=9 World Youth Chess Championship - U-14 Open]</ref> 2012. gadā debitējis Vācijas šaha čempionātā finālā. 2015. gadā Vācijas izlases sastāvā uzvarējis Eiropas jauniešu šaha komandu čempionātā.<ref>[http://www.europechess.org/germany-and-estonia-win-european-youth-team-championship/ Germany and Estonia win European Youth Team Championship]</ref> Tā paša gada septembrī bijis trešais Pasaules jauniešu šaha čempionātā aiz [[Mihails Antipovs|Mihaila Antipova]] un [[Jans Kšištofs Duda|Jana Kšištofa Dudas]].<ref>[http://www.chess-results.com/tnr185847.aspx?lan=1&art=1&rd=13&flag=30&wi=821 FIDE World Junior U20 Championship (Open)]</ref> 2016. gadā uzvarējis starptautiskajos šaha turnīros ''Grenke Chess Open'',<ref>[https://en.chessbase.com/post/matthias-bluebaum-wins-grenke-chess-open Matthias Blübaum wins GRENKE Chess Open]</ref> ''Xtracon Chess Open''<ref>[https://www.chess.com/news/view/bluebaum-wins-xtracon-open-on-tiebreak-9897 Bluebaum Wins Xtracon Open, Shirov 2nd]</ref> un ''Accentus Young Masters''.<ref>[https://www.365chess.com/tournaments/Accentus_Young_Masters_2016/41482 Accentus Young Masters 2016]</ref> 2020. gadā uzvarējis ''Volksbank-Cup'' šaha turnīrā, uzvarot visās 9 partijās.<ref>[https://www.nw.de/sport/lokalsport/bielefeld/lokalsport_bielefeld/22672936_Erfolgreiches-Schachturnier-von-zweihochsechs-Bielefeld.html Erfolgreiches Schachturnier von zweihochsechs Bielefeld]</ref> Pārstāvējis Vācijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 2 reizes (2016-2018); * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 3 reizes (2017-2021). 2023. gadā [[Budva|Budvā]] Vācijas izlases sastāvā izcīnījis 2. vietu [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr832215.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES&flag=30 European Team Chess Championship 2023 - Open]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 61. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gadā [[Slovēnija|Slovēnijā]] uzvarējis [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā čempionātā šahā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1613/eiropas-cempionata-meskovs-finise-arpus-labako-simta/ |title=Eiropas čempionātā Meškovs finišē ārpus labāko simta |access-date={{dat|2022|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2022|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220407111201/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1613/eiropas-cempionata-meskovs-finise-arpus-labako-simta/ }}</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 50. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2025. gada Rumānijas pilsētā [[Eforije|Eforijē]] kļuvis par pirmo šahistu, kas atkārtoti uzvarējis [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā čempionātā šahā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1080156.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Chess Championship 2025]</ref> 2025. gada maijā izcīnījis 2. vietu Vācijas šaha čempionātā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/german-chess-championships-2025-report Vincent Keymer and Dinara Wagner are 2025 German chess champions]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījis 2. vietu "FIDE Grand Swiss" turnīrā un izcīnījis tiesības piedalīties FIDE Pretendentu turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojies 7. vietā ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1328218.aspx?lan=1&art=4&flag=30&turdet=YES&SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Masters 2026]</ref> 2026. gada aprīlī Kiprā ierindojies 6. vietā Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14 Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]</ref> 2026. gadā piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] Vācijas izlases sastāvā un komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=GER&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2012. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2015. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=24651516&title=GM&pb=42 |title=1st quarter Presidential Board Meeting, 26-29 April 2015 |access-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211202134855/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=24651516&title=GM&pb=42 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 24651516 | chessgames = 117666 | 365chess = Matthias_Bluebaum }} {{DEFAULTSORT:Blībaums, Matiass}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] hw3x568ic85zhyidm6pul6qe1cb8noc 0 500506 4531271 4336047 2026-10-03T05:14:03Z Biafra 13794 4531271 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada septembris}} '''Vitkovskis''' ir [[poļu valoda|poļu]] cilmes uzvārds. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Romans Vitkovskis]] (1948) — latviešu karikatūrists un matemātiķis; * [[Vladimirs Vitkovskis]] (''Владимир Витковский''; 1885—1978) — krievu virsdnieks, Baltās armijas ģenerālis. {{uzvārds}} [[Kategorija:Poļu uzvārdi]] qoxgz8fx5jgpzecktu9qocf6jzskzba 10 515794 4531065 3643168 2026-10-02T15:08:24Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Veidne:Maratons vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs]] to [[Veidne:Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs]] 4531065 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs]] pwk6m9f4lm28tntzbjem5ugk9t1jgm4 0 518886 4531256 4529206 2026-10-03T02:18:01Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4531256 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Rucavas pagasts<br/>Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts<br/>Pape }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] a80z5t1otcai32fqnxju0pcfv32g84v 0 521150 4531165 4516805 2026-10-02T17:53:44Z Olgerts V 41522 vienīgā 4531165 wikitext text/x-wiki {{novec}} Šis ir '''[[Rīga]]s 100 garāko ielu uzskaitījums''' (pēc 2016. gada datiem). {| class="wikitable" ! Nr. !! Nosaukums !! Garums,<br> m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |- | align="center" | 1 || [[Jaunciema gatve]] || align="right" | 16177 |- | align="center" | 2 || [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] || align="right" | 14734 |- | align="center" | — || ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] (ar [[Brīvības bulvāris (Rīga)|bulvāri]] un [[Brīvības gatve|gatvi]])'' || align="right" | ''12071'' |- | align="center" | 3 || [[Kārļa Ulmaņa gatve]] || align="right" | 11958 |- | align="center" | — || ''[[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] (kopā ar [[Daugavgrīvas šoseja|šoseju]])'' || align="right" | ''10581'' |- | align="center" | 4 || [[Biķernieku iela]] || align="right" | 8884 |- | align="center" | 5 || [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] || align="right" | 8451 |- | align="center" | 6 || [[Brīvības gatve]] || align="right" | 8450 |- | align="center" | 7 || [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] || align="right" | 7385 |- | align="center" | 8 || [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] || align="right" | 6994 |- | align="center" | 9 || [[Jāņa Čakstes gatve]] || align="right" | 6475 |- | align="center" | 10 || [[Jūrmalas gatve]] || align="right" | 6372 |- | align="center" | 11 || [[Daugavgrīvas šoseja]] || align="right" | 6176 |- | align="center" | 12 || [[Vecāķu prospekts]] || align="right" | 6093 |- | align="center" | 13 || [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] || align="right" | 6006 |- | align="center" | 14 || [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] || align="right" | 5976 |- | align="center" | 15 || [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] || align="right" | 5777 |- | align="center" | 16 || [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] || align="right" | 5626 |- | align="center" | 17 || [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] || align="right" | 5518 |- | align="center" | 18 || [[Dzelzavas iela]] || align="right" | 5451 |- | align="center" | 19 || [[Gustava Zemgala gatve]] || align="right" | 5381 |- | align="center" | 20 || [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] || align="right" | 5315 |- | align="center" | 21 || [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] || align="right" | 5307 |- | align="center" | 22 || [[Kurzemes prospekts]] || align="right" | 4889 |- | align="center" | 23 || [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas iela]] || align="right" | 4573 |- | align="center" | 24 || [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]] || align="right" | 4569 |- | align="center" | 25 || [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] || align="right" | 4509 |- | align="center" | 26 || [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]] || align="right" | 4418 |- | align="center" | 27 || [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] || align="right" | 4405 |- | align="center" | 28 || [[Lidlauka iela (Rīga)|Lidlauka iela]] || align="right" | 4332 |- | align="center" | 29 || [[Mūkusalas iela]] || align="right" | 4081 |- | align="center" | 30 || [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]] || align="right" | 3879 |- | align="center" | 31 || [[Daugavmalas iela (Rīga)|Daugavmalas iela]] || align="right" | 3856 |- | align="center" | 32 || [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] || align="right" | 3718 |- | align="center" | 33 || [[Beberbeķu iela]] || align="right" | 3676 |- | align="center" | 34 || [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]] || align="right" | 3650 |- | align="center" | 35 || [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] || align="right" | 3574 |- | align="center" | 36 || [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] || align="right" | 3541 |- | align="center" | 37 || [[Mangaļsalas iela]] || align="right" | 3494 |- | align="center" | 38 || [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] || align="right" | 3433 |- | align="center" | 39 || [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] || align="right" | 3414 |- | align="center" | 40 || [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] || align="right" | 3283 |- | align="center" | 41 || [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] || align="right" | 3190 |- | align="center" | 42 || [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] || align="right" | 3147 |- | align="center" | 43 || [[Zolitūdes iela]] || align="right" | 3081 |- | align="center" | 44 || [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] || align="right" | 3081 |- | align="center" | 45 || [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] || align="right" | 3049 |- | align="center" | 46 || [[Mazjumpravas iela]] || align="right" | 3041 |- | align="center" | 47 || [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] || align="right" | 2987 |- | align="center" | 48 || [[Ganību dambis]] || align="right" | 2926 |- | align="center" | 49 || [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] || align="right" | 2910 |- | align="center" | 50 || [[Viestura prospekts]] || align="right" | 2901 |- | align="center" | 51 || [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] || align="right" | 2883 |- | align="center" | 52 || [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] || align="right" | 2826 |- | align="center" | 53 || [[Bullēnu iela]] || align="right" | 2772 |- | align="center" | 54 || [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] || align="right" | 2744 |- | align="center" | 55 || [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] || align="right" | 2740 |- | align="center" | 56 || [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils iela]] || align="right" | 2717 |- | align="center" | 57 || [[Šampētera iela]] || align="right" | 2675 |- | align="center" | 58 || [[Rājumsila iela]] || align="right" | 2653 |- | align="center" | 59 || [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu iela]] || align="right" | 2631 |- | align="center" | 60 || [[Ulbrokas iela]] || align="right" | 2622 |- | align="center" | 61 || [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] || align="right" | 2617 |- | align="center" | 62 || [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] || align="right" | 2612 |- | align="center" | 63 || [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] || align="right" | 2554 |- | align="center" | 64 || [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] || align="right" | 2534 |- | align="center" | 65 || [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] || align="right" | 2499 |- | align="center" | 66 || [[Ozolciema iela]] || align="right" | 2481 |- | align="center" | 67 || [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] || align="right" | 2469 |- | align="center" | 68 || [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] || align="right" | 2452 |- | align="center" | 69 || [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] || align="right" | 2421 |- | align="center" | 70 || [[Mazā Juglas iela]] || align="right" | 2403 |- | align="center" | 71 || [[Ūnijas iela]] || align="right" | 2390 |- | align="center" | 72 || [[Auduma iela (Rīga)|Auduma iela]] || align="right" | 2388 |- | align="center" | 73 || [[Volguntes iela]] || align="right" | 2381 |- | align="center" | 74 || [[Kanāla iela (Rīga)|Kanāla iela]] || align="right" | 2376 |- | align="center" | 75 || [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] || align="right" | 2366 |- | align="center" | 76 || [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] || align="right" | 2362 |- | align="center" | 77 || [[Sēlijas iela (Rīga)|Sēlijas iela]] || align="right" | 2356 |- | align="center" | 78 || [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] || align="right" | 2350 |- | align="center" | 79 || [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] || align="right" | 2308 |- | align="center" | 80 || [[Jaunciema 6. līnija]] || align="right" | 2285 |- | align="center" | 81 || [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] || align="right" | 2267 |- | align="center" | 82 || [[Zaķusalas krastmala]] || align="right" | 2266 |- | align="center" | 83 || [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] || align="right" | 2261 |- | align="center" | 84 || [[Rudzu iela (Rīga)|Rudzu iela]] || align="right" | 2261 |- | align="center" | 85 || [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] || align="right" | 2222 |- | align="center" | 86 || [[Anniņmuižas bulvāris]] || align="right" | 2208 |- | align="center" | 87 || [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] || align="right" | 2204 |- | align="center" | 88 || [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] || align="right" | 2183 |- | align="center" | 89 || [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] || align="right" | 2182 |- | align="center" | 90 || [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes iela]] || align="right" | 2155 |- | align="center" | 91 || [[Ezera iela (Rīga)|Ezera iela]] || align="right" | 2144 |- | align="center" | 92 || [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]] || align="right" | 2137 |- | align="center" | 93 || [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]] || align="right" | 2124 |- | align="center" | 94 || [[Airu iela (Rīga)|Airu iela]] || align="right" | 2111 |- | align="center" | 95 || [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] || align="right" | 2090 |- | align="center" | 96 || [[Tēriņu iela]] || align="right" | 2075 |- | align="center" | 97 || [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] || align="right" | 2070 |- | align="center" | 98 || [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]] || align="right" | 2054 |- | align="center" | 99 || [[Voleru iela]] || align="right" | 2052 |- | align="center" | 100 || [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] || align="right" | 2010 |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rīgas ielu uzskaitījumi|Rīgas ielu uzskaitījumi]] qsthzxb88v7a8dlnq6kcuis7wlv1ql8 0 522692 4531002 4041811 2026-10-02T12:29:36Z Kikos 3705 4531002 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Viklovas grāfiste |official_name=''Contae Chill Mhantáin''<br/>''County Wicklow'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Wicklow Coat of Arms.png |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Viklova]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Wicklow.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Lenstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=2027 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=925 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-10-02|language=en}}</ref> |population_total=155851 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|http://www.wicklow.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-WW |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta|established_date=1606}} '''Viklovas grāfiste''' ({{Val|en|County Wicklow}}, {{Val|ga|Contae Chill Mhantáin}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera|Lenseras provincē]]. Atrodas valsts austrumos [[Īrijas jūra|Īrijas jūras]] krastā. Robežojas ziemeļos ar [[Danlīri-Retdauna|Danlīri-Retdaunu]] un [[Dienviddublina|Dienviddublinu]], rietumos – ar [[Kildēras grāfiste|Kildēru]] un [[Kārlovas grāfiste|Kārlovu]], bet dienvidos – ar [[Veksfordas grāfiste|Veksfordu]]. Grāfistes administratīvais centrs ir [[Viklova]] ({{Sk|12957}} iedzīvotāji), bet lielākās pilsētas ir [[Breja]] ({{Sk|33512}} iedzīvotāji), [[Greistonsa]] ({{Sk|22009}}) un [[Ārklova]] ({{Sk|13399}}). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}}{{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] mkkzwysorc3t3u3mh3nelb1qhzwo99v 4531003 4531002 2026-10-02T12:30:28Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4531003 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Viklovas grāfiste |official_name=''Contae Chill Mhantáin''<br/>''County Wicklow'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Wicklow Coat of Arms.png |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Viklova]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Wicklow.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Lenstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=2027 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=925 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-10-02|language=en}}</ref> |population_total=155851 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|http://www.wicklow.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-WW |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta|established_date=1606}} '''Viklovas grāfiste''' ({{Val|en|County Wicklow}}, {{Val|ga|Contae Chill Mhantáin}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera|Lenseras provincē]]. Atrodas valsts austrumos [[Īrijas jūra|Īrijas jūras]] krastā. Robežojas ziemeļos ar [[Danlīri-Retdauna|Danlīri-Retdaunu]] un [[Dienviddublina|Dienviddublinu]], rietumos – ar [[Kildēras grāfiste|Kildēru]] un [[Kārlovas grāfiste|Kārlovu]], bet dienvidos – ar [[Veksfordas grāfiste|Veksfordu]]. Grāfistes administratīvais centrs ir [[Viklova]] ({{Sk|12957}} iedzīvotāji), bet lielākās pilsētas ir [[Breja]] ({{Sk|33512}} iedzīvotāji), [[Greistonsa]] ({{Sk|22009}}) un [[Ārklova]] ({{Sk|13399}}). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īrijas administratīvais iedalījums}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] hut3lp2k3gi8xhd1yvujkq7xbn1exiw 0 523500 4531170 4398301 2026-10-02T18:00:05Z Olgerts V 41522 noform. 4531170 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ģimnastikas iela |attēls = RigaGimnastikasIelaAtgazene.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q114713355|zoom=13}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Atgāzene]], [[Ziepniekkalns]], [[Bieriņi]] |ielas garums = 1220 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = {{Rīga sab|t=a|44|46|55}} |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ģimnastikas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Atgāzene|Atgāzenē]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]] un [[Bieriņi|Bieriņos]]. Ģimnastikas iela sākas krustojumā ar [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1220 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Ģimnastikas iela ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ģimnastikas ielā ir dažāda veida dzīvojamā apbūve. Ielas sākumā (Ģimnastikas ielā 1) atrodas [[Rīgas 2. slimnīca]]. == Vēsture == Ģimnastikas iela tika izveidota 1885. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (ģimnastika — [[vingrošana]]), kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/atgazene/ielas/|title=Atgāzenes ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-10-13}}</ref> == Ielas raksturojums == Ģimnastikas iela ir 1220 metrus gara, asfaltēta iela [[Atgāzene|Atgāzenē]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]] un [[Bieriņi|Bieriņos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes ielu]] Ziepniekkalnā un iet rietumu-austrumu virzienā. Iela pie [[Atgāzenes stacija]]s šķērso [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līniju [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (šeit nav pārbrauktuves transporta līdzekļiem, tikai gājēju celiņš, līdz ar to Ģimnastikas ielas divi posmi ir savstarpēji nesavienoti satiksmei). Ģimnastikas iela beidzas krustojumā ar [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielu]] Bieriņos. == Ielu savienojumi == Ģimnastikas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]] * [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] * [[Dīķa iela (Rīga)|Dīķa iela]] * [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa iela]] * [[Aizupes iela (Rīga)|Aizupes iela]] * [[Apguldes iela (Rīga)|Apguldes iela]] * [[Alsungas iela (Rīga)|Alsungas iela]] * [[Tēriņu iela]] * [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} {{coord|56.9176|24.0812|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Atgāzenē]] [[Kategorija:Ielas Ziepniekkalnā]] [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] 74ppw6t1szhy7s8n3ctyrzozgeo4s7o 0 524417 4531172 4398353 2026-10-02T18:01:36Z Olgerts V 41522 noform. 4531172 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Imulas iela|Imulas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Imulas iela |attēls = Imulas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q114866299|zoom=15}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 400 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Imulas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņos]] ([[Mārupe (Rīga)|Mārupē]]). Iela sākas krustojumā ar [[Tēriņu iela|Tēriņu ielu]] un beidzas strupceļā pie [[Mārupīte]]s, gājējiem šeit ir iespējams savienojums ar Mārupītes gājēju un velo celiņu. Kopējais ielas garums ir 400 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet Mārupītei tuvākais ielas posms — ar grants segumu. Imulas ielā ir tikai savrupmāju apbūve. Iela ir nosaukta [[Imula]]s — [[Abava]]s pietekas — vārdā. Vēsturiski Imulas iela sastāvējusi no divām daļām, līdz 2022. gada jūlijā ar Rīgas domes lēmumu ielas daļu Mārupītes labajā krastā pārdēvēja par [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas ielu]].<ref>[https://www.riga.lv/lv/notikums/rigas-domes-63-sede Rīgas domes 63. sēde] Rīgas dome</ref> == Ielu savienojumi == Imulas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Tēriņu iela]] (T veida krustojums) * [[Kalvenes iela (Rīga)|Kalvenes iela]] (krustojas divreiz) == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}} {{coord|56.9169|24.0686|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] sazaicfg6vh76g79c70v39o95v9berr 0 524874 4531050 4244216 2026-10-02T13:54:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531050 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Ugunszemes Lielā sala |attēls = Lago Fagnano Hualo.jpg |attēla paraksts = Fanjāno ezers salas dienvidos |attēla izmērs = |vietaskarte = Argentīna#Čīle |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |vietējais nosaukums = ''Isla Grande de Tierra del Fuego'' |izvietojums = [[Atlantijas okeāns]] |arhipelāgs = [[Ugunszeme]] |latd=54|latm=10 |lats= |latNS=S |longd=68|longm= 30|longs= |longEW=W |platība = 47 992 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = [[Šiptona kalns]] |augstums = 2469 |salu skaits = |valsts = Argentīna |valsts adm vienības tips = Province |valsts adm vienība = [[Tjerra del Fuego (Argentīna)|Tjerra del Fuego]] |valsts1 = Čīle |valsts1 adm vienības tips = Reģions |valsts1 adm vienība = [[Magaljanesa]] |iedzīvotāji = 135 000 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Riogrande (Argentīna)|Riogrande]] |valsts1 lielpilsēta = [[Porvenira]] |piezīme = }} '''Ugunszemes Lielā sala''' ({{val|es|Isla Grande de Tierra del Fuego}}) ir [[Argentīna]]i un [[Čīle]]i piederoša sala [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos, [[Ugunszeme]]s arhipelāga lielākā un apdzīvotākā sala. == Ģeogrāfija == Sala izvietojusies [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidrietumos, [[Magelāna šaurums]] ziemeļos un ziemeļrietumos to šķir no Dienvidamerikas kontinenta, bet [[Bīgla šaurums]] dienvidos — no Ugunszemes arhipelāga mazākajām salām [[Navarino]], [[Oste (sala)|Ostes]], [[Gordona sala]]s, [[Londonderi (sala)|Londonderi]] u.c. Rietumos vairāki šaurumi salu atdala no [[Dosona sala|Dosona]], [[Kapteiņa Arasenas sala|Arasena]]s, [[Klerensa sala]]s un citām mazākām saliņām. Dienvidaustrumu galā [[Lemēra šaurums]] salu atdala no [[Estadosa]]s salas. Salas ziemeļu un austrumu krasti lēzeni, bet salas dienvidos krasti stipri izroboti ar daudzām pussalā, līčiem un fjordiem. Dabas apstākļu ziņā sala dalās divās izteikti atšķirīgās daļās. Salas ziemeļdaļu aizņem zemas plakankalnes un viļņoti līdzenumi, kurās dominējošās ainavas ir vēsa [[stepe]] un pustuksneši. Pieder [[Patagonija]]s fitoģeogrāfiskajam rajonam. Izplatīti [[kūdra]]s purvi. Salas dienviddaļā iestiepjas [[Andi|Andu]] kalnu grēdas turpinājums [[Darvina Kordiljera]]; salas augstākais punkts [[Šiptona kalns]] sasniedz 2469 m vjl. Gar grēdas ziemeļu pakāji stiepjas [[Fanjāno ezers]]. Virsotnēs un ēnainajās nogāzēs ledāji. 30% salas teritorijas klāj meži, kuros dominē kanelo, [[Magelāna maitens]], [[Gvataikes ciprese]] (vistālāk dienvidos augošais skujkoks), [[notro]] un 3 [[notofāgi|notofāgu]] sugas. Tipiskie dzīvnieku valsts pārstāvji ir [[gvanako]], [[Ugunszemes zorro]], [[tukotuko]], [[dienvidu upesūdrs]], kā arī introducētie [[pelēkais zorro]], Kastīlijas [[trusis]], [[ondatra]], [[Kanādas bebrs]] un [[Amerikas ūdele]]. Piekrastēs mīt [[jūras lauva]], [[jūras leopards]] un [[dienvidu ziloņronis]]. Mīt vai ligzdo daudzas putnu sugas, tajā skaitā [[Andu kondors|kondori]] un [[pingvīni]]. Salā valda subpolārais okeāniskais klimats un mērens [[tundra]]s klimats. Raksturīga īsa un vēsa vasara ar vidējo temperatūru ap 10 °C un siltu un mitru ziemu ar temperatūru ap 0 °C. Salas ziemeļaustrumiem raksturīgi stipri vēji un neliels nokrišņu daudzums, bet dienvidiem — ļoti vējains, miglains un mitrs visa gada garumā ar vidējo nokrišņu daudzumu ap 3000 mm gadā. Pastāvīga sniega līnija sākas 700 m augstumā. Salas kalnainā dienvidrietumu daļa iekļauta [[Alberto de Agostini nacionālais parks|Alberto de Agostini nacionālā parka]] teritorijā, bet Argentīnas daļas dienvidrietumu stūrī izveidots [[Tjerras del Fuego nacionālais parks]]. == Vēsture == Sala bijusi apdzīvota jau 10 000 gadu tālā senatnē. Vēl 19. gadsimta vidū salu apdzīvoja tikai četras aborigēnās tautas. [[Selknami]] (oni) apdzīvoja salas ziemeļdaļas stepes, salas austrumos [[Mitres pussala|Mitres pussalā]] dzīvoja tiem radniecīgie [[manekenki]] (hauši), dienvidu piekrastē gar [[Bīgla šaurums|Bīgla šaurumu]] dzīvoja [[jamani]] (jagani), bet rietumu piekrastē abpus [[Magelāna šaurums|Magelāna šaurumam]] — [[kaveskari]] (alakulufi). Selknami un manekenki nodarbojās galvenokārt ar medībām un vākšanu, bet jamani un kaveskari — ar jūras zvēru medībām. Aplēses liecina, ka pirms eiropiešu kolonizācijas sākuma arhipelāgā dzīvojuši ap 10 000 iezemiešu.<ref>{{PZT|726|Ugunszemieši}}</ref> Pirmais no eiropiešiem, kas atklāja salu bija [[Fernāns Magelāns]], kurš 1520. gadā kuģoja no [[Spānija]]s uz [[Filipīnas|Filipīnām]] apkārt [[Dienvidamerika]]s dienvidiem. Kuģotāji piekrastē novēroja daudzos jamanu dedzinātos ugunskurus, ar kuru palīdzību tie sildījās vēsajā klimatā, un nodēvēja jaunatklāto zemi par Ugunszemi. Vēlākos laikos salu apmeklēja vairākas izpētes ekspedīcijas, tajā skaitā [[Roberts Ficrojs|Roberta Ficroja]] vadītās ekspedīcijas ar kuģi ''Beagle'' 1830. gados, vienā no kurām piedalījās arī [[Čārlzs Darvins]]. 1869. gadā Lielās salas dienvidu krastā tika izveidota [[anglikāņi|anglikāņu]] misija un tie bija pirmie neaborigēni, kas apmetās salā. 19. gadsimta otrajā pusē interesi par arhipelāga pārvaldību sāka izrādīt [[Argentīna]] un [[Čīle]] un abas valstis pretendēja uz visu arhipelāgu. 1881. gadā tika noslēgts robežlīgums starp abām valstīm, kas cita starpā sadalīja Ugunszemes arhipelāgu, novelkot valsts robežu Lielajā salā pa 68°34' rietumu meridiānu līdz Bīgla šaurumam dienvidos. 1884. gadā arhipelāgā tika atklātas [[zelts|zelta]] iegulas un sākās [[zelta drudzis]], kas turpinājās līdz 1906. gadam, kad iegulas tika izsmeltas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://scielo.conicyt.cl/scielo.php?script=sci_arttext&pid=S0717-71942003003600009 |title=LA MINERÍA AURÍFERA EN LA REGIÓN AUSTRAL AMERICANA (1869—1950) |access-date={{dat|2022|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210129120413/https://scielo.conicyt.cl/scielo.php?script=sci_arttext&pid=S0717-71942003003600009 }}</ref> Zelta drudža laikā salā ieradās vairāki tūkstoši zelta meklētāju no Argentīnas, Čīles, Ziemeļamerikas un Eiropas, bet ievērojamu daļu no strādniekiem veidoja [[horvāti|horvātu]] kalnrači no [[Dalmācija]]s. 1884. gada 12 oktobrī netālu no anglikāņu misijas tika izveidots Argentīnas militārais postenis, kas vēlāk izauga par [[Ušvaja]]s pilsētu. Sakarā ar ieceļotāju ierašanos salās izplatījās slimības ([[masalas]], [[bakas]], [[tuberkuloze]] u.c.), pret kurām iezemiešiem nebija [[imunitāte]]. 1880. gadu [[epidēmija|epidēmiju]] un vēlākā [[genocīds|genocīda]] rezultātā aborigēno iedzīvotāju skaits samazinājās no vairākiem tūkstošiem līdz dažiem simtiem.<ref>[http://chileprecolombino.cl/pueblos-originarios/selknam/historia/ PUEBLOS ORIGINARIOS > SELK’NAM]</ref> Sākot attīstīties aitkopībai, mērķtiecīgi tika iznīcināti potenciālās ganības apdzīvojošie [[selknami]], kuriem nebija izprotama privātīpašuma koncepcija uz dzīvniekiem; par selknamu galvām bija izsludināta atlīdzība. == Administrācija == Sala ir administratīvi sadalīta starp [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Čīle|Čīli]]. Saskaņā ar 1881. gadā parakstīto robežlīgumu robeža starp valstīm tika vilkta no Espiritu Santo zemesraga salas ziemeļaustrumu piekrastē pa 68°34' rietumu meridiānu līdz Bīgla šaurumam dienvidos. 1893. gadā robeža tika precizēta, pavirzot to par 11,3 km uz rietumiem līdz 68° 36' 26.840" rietumu garumam, iekļaujot Argentīnas teritorijā visu Sansebastjana līča piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.soberaniachile.cl/resumen_de_las_ocho_entregas_de_territorio_chileno_a_argentina.html#sub2 |title=RESUMEN HISTÓRICO DE LAS OCHO ENTREGAS DE TERRITORIO CHILENO A LA ARGENTINA ENTRE LOS AÑOS 1881 Y 1998 |access-date={{dat|2022|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221104124440/http://www.soberaniachile.cl/resumen_de_las_ocho_entregas_de_territorio_chileno_a_argentina.html#sub2}}</ref> Salas austrumu daļa veido Argentīnas [[Tjerra del Fuego (Argentīna)|Tjerras del Fuego]] provinci, kas savukārt iedalās trijos departamentos: [[Riogrande (Argentīna)|Riogrande]], [[Ušvaja]] un [[Toluina]]. Salas rietumu Čīles daļa ietilpst [[Magaljanesa]]s reģionā. Lielākā teritorijas ziemeļu daļa veido [[Tjerra del Fuego (Čīle)|Tjerras del Fuego]] provinci, kas iedalās [[Porvenira]]s, [[Primavera (Čīle)|Primavera]]s un [[Timaukela]]s komūnās, bet mazākā dienvidu daļa ietilpst [[Čīles Antarktikas province|Čīles Antarktikas]] provencē kā [[Kabo de Ornosa]]s komūnas daļa. Lielākās salas apdzīvotās vietas ir [[Riogrande (Argentīna)|Riogrande]] ar 98 277 (2020) iedzīvotājiem, [[Ušvaja]] ar 74 752 (2019) iedzīvotājiem, [[Porvenira]] ar 6801 (2017) iedzīvotāju un [[Toluina]] ar 2949 (2010) iedzīvotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čīles salas]] [[Kategorija:Argentīnas salas]] [[Kategorija:Ugunszeme]] hswgz04fda2o54am5jibpvs7ersxdb3 0 534082 4531068 3788386 2026-10-02T15:08:39Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Džerai Grants]] to [[Džerai Grānts]] 4531068 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džerai Grānts]] a291imbopwxpw8f7deqtqnwjqoi4syo 0 541463 4531337 4474733 2026-10-03T08:52:32Z Lasks 38532 /* Novadi */ 4531337 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#Fff200| [[Kustība Par!]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #59a236| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9D2235| [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Sarauj, Latgale!]] | |- | style="background: #Fff200| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa piedalās Latvijas Pašvaldību savienības kongresā (cropped).jpg|80px]] | '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|07|01|N|bez}} | [[Kustība Par!]] | |- | style="background: #00FF80| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Jānis Lediņš]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|11|24|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | ''No 2025. gada 30. oktobra līdz 24. novembrim bijis pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #59a236| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #9D2235| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Tutins]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2026|04|10|N|bez}} | [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] | No 2026. gada 10. februāra līdz 10. aprīlim — pienākumu izpildītājs |- | style="background: #E64632| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|80px]] | '''[[Viesturs Kleinbergs]]'''<br /><small>(1978)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61| [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ffa800| [[Apvienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #019734| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Gatis Miglāns]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2026|05|28|N|bez}} | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | ''No 2026. gada 8. janvāra līdz 28. maijam pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N|bez}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00008B| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts.jpg|80px]] | '''[[Vitālijs Aizbalts]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #00FF80| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Trupovnieks]]'''<br /><small>(1961)</small> | {{dat|2025|06|20|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Mačeks]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N|bez}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #EFC800| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] | '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #00FF80| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa piedalās lauksaimniecības pasākumā “Traktordiena 2025” (cropped).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br /><small>(1953)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #FFDD00| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Mazūrs.jpg|80px]] | '''[[Normunds Mazūrs]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2025|06|30|N|bez}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ingus Zālītis.jpg|80px]] | '''[[Ingus Zālītis]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N|bez}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] | '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]] | '''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #FFDD00| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas reģionālā darba vizīte Mārupes novadā (cropped).png|80px]] | '''[[Aivars Osītis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Krauja.jpg|80x80px]] | '''[[Andris Krauja]]'''<br /><small>(1981)</small> | {{dat|2026|02|03|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N|bez}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #00008B| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|80px]] | '''[[Aldis Adamovičs]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Guntars Skudra.jpg|80px]] | '''[[Guntars Skudra]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|20|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #ffa800| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas reģionālā darba vizīte Ropažu novadā2 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Aivars Draudiņš]]'''<br /><small>(1965)</small> | {{dat|2026|05|20|N|bez}} | [[Apvienotais saraksts]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N|bez}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #019734| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Forums "Iedzīvotāju padomes- kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei" (cropped).jpg|80px]] | '''[[Linards Kumskis]]'''<br /><small>(1987)</small> | {{dat|2025|12|11|N|bez}} | [[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #E64632| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ervins Labanovskis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #D39D61| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N|bez}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #EFC800| | 35. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Zariņš.jpg|80px]] | '''[[Andis Zariņš]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] gj8ohdjmydn3j1gvq7kwbhaffo0xcwj 0 542538 4531225 4113167 2026-10-02T20:20:26Z Jānis U. 198 4531225 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Scaumenacia curta-2.jpg | att_nosaukums = ''[[Scaumenacia curta]]'' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | virsklase = Osteichthyes | virsklase_lv = Kaulzivis | klase = Sarcopterygii | klase_lv = Daivspurzivis | apakšklase = Dipnoi | apakšklase_lv = Divējādelpojošās zivis | kārta = Dipteridiformes | kārta_lv = Dipterīdveidīgās | dzimta = Scaumenaciidae | dzimta_lv = Skaumenakīdas | iedalījums = | binomial = Scaumenaciidae<br /><small>Berg, 1940</small> | kategorijas = nē }} '''Skaumenakīdas''' (''Scaumenaciidae'') ir izmirušu [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] dzimta no [[Divējādelpojošās zivis|divējādelpojošo zivju]] virskārtas. Dzimtu 1940. gadā izdalīja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Zivis bija izplatītas [[Augšdevons|augšdevona]] laikā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Tipiskā ģints ir ''[[Scaumenacia]]'' <small>Traquair, 1893</small>. Bez šīs ģints reizēm dzimtā nosacīti ieskaita ''[[Oervigia]]'' <small>Lehman 1959</small> ģinti. Beidzamā laikā bieži vien ''Scaumenacia'' ģinti nosacīti vai tieši ieskaita ''[[Phaneropleuridae]]'' dzimtā. == Morfoloģija == [[Galva]]i bedrīšu līnijas ir dziļas. Uz [[pterigoīdi]]em un ''[[praearticularia]]'' [[zobu plātnes]] ir ar paugurainiem ķīļiem, kas radiāli atiet no viena (iekšējā) stūra. [[Galvas vairogs|Galvas vairogu]] veido divas ''[[frontalia]]'', un divas ''[[postrostralia medialia]]''. [[Zivis|Zivīm]] ir divas [[muguras spura]]s, kas nesaplūst kopā. Otrā muguras spura nesaskaras ar [[Astes spura|astes spuru]]. Astes spura ir heterocerkāla. Priekšējā muguras spura ir bez iekšējā [[Skelets|skeleta]]. [[Anālā spura]] ir ar koncentrētu iekšējo skeletu. Tā ir neliela un mēreni norobežota no astes spuras. Ass skelets ir stipri pārkaulots. Neirālie un hemālie izaugumi saplūst ar to lokiem. [[Zvīņas]] brīvajā daļā ir ornamentētas.<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 310. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] 1o7wn8yfibzf92jtkb3cmczknrxigtc 0 543630 4531102 4123577 2026-10-02T16:49:04Z Mentylol 151228 /* Pieturvietas */ 4531102 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=5435. mikroautobusu maršruts|fona krāsa=#B33563|no=[[Rīga]] ([[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]])|uz=[[Mārupe]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Mārupe|atklāts=apmērām 2000. gadā|plānots atklāt=|tika plān atklāt=|izmaksas=|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=23 (11 / 12)|transporta vienīb=2 (darbdienās) 1 (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=Latvijas Sabiedriskais autobusu parks (apkalpo)|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=https://www.marsruti.lv/LSA/#pieriga/minibus/5435/a-b|apakšveidne=}} '''5435. mikroautobusu maršruts''' ir sabiedriskā transporta mikroautobusu maršruts, kas kursē no [[Rīga|Rīga (Elizabetes iela)]] līdz [[Mārupe]]i. 5435. mikroautobusu maršrutu atklāja apmērām 2000. gadā. Darbdienās maršrutā kursē apmērām 2 mikroautobusi, bet brīvdienās — apmērām 1 mikroautobuss. 5435. mikroautobusu maršrutu apkalpo [[Latvijas Sabiedriskais Autobuss|SIA ''Latvijas Sabiedriskais Autobuss'']]. == Maršruts == '''[[Rīga|Rīga (Elizabetes iela)]]''' — '''[[Mārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Altonavas iela]], [[Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)|Daugavas iela]], [[Lībiešu iela (Mārupe)|Lībiešu iela]], [[Vecozolu iela (Mārupe)|Vecozolu iela]], [[Zeltrītu iela]]. '''[[Jaunmārupe|Mārupe]]''' — '''[[Rīga|Rīga (Elizabetes iela)]]''' kursē pa šādām ielām: [[Zeltrītu iela]], [[Vecozolu iela (Mārupe)|Vecozolu iela]], [[Lībiešu iela (Mārupe)|Lībiešu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)|Daugavas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Ārlavas iela]], [[Altonavas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela,]] [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E.Birznieka-Upīša iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]. == Pieturvietas == 5435. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 23 pieturas. Maršrutā '''[[Rīga|Rīga (Elizabetes iela)]]''' — '''[[Mārupe]]''' ir 11 pieturas, bet maršrutā '''[[Mārupe]]''' — '''[[Rīga|Rīga (Elizabetes iela)]]''' ir 12 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- ! align="center" |1 |Rīga (Elizabetes iela) |- ! align="center" |2 |13. janvāra iela |- ! align="center" |3 |Nacionālā bibliotēka |- ! align="center" |4 |Āgenskalna tirgus |- ! align="center" |5 |Tukuma iela |- ! align="center" |6 |Ārlavas iela |- ! align="center" |7 |Sējas iela |- ! align="center" |8 |Mārupes dome |- ! align="center" |9 |Mārasciems |- ! align="center" |10 |Bērnudārzs "Zeltrīti" |- !11 |Zeltrītu iela / Mārupe |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- ! align="center" |1 |Zeltrītu iela / Mārupe |- ! align="center" |2 |Bērnudārzs "Zeltrīti" |- ! align="center" |3 |Mārasciems |- ! align="center" |4 |Mārupes novada dome |- ! align="center" |5 |Sējas iela |- ! align="center" |6 |Ārlavas iela |- ! align="center" |7 |Tukuma iela |- ! align="center" |8 |Āgenskalna tirgus |- ! align="center" |9 |Nacionālā bibliotēka |- ! align="center" |10 |11. novembra krastmala |- ! align="center" |11 |Autoosta |- ! align="center" |12 |Rīga (Elizabetes iela) |} |} == Skatīt arī == * [[Mārupe]] * [[Latvijas Sabiedriskais Autobuss|Latvijas Sabiedriskais autobuss]] == Ārējās saites == * [https://www.marsruti.lv/LSA/#pieriga/minibus/5435/a-b] * [https://www.sabiedriskaisautobuss.lv/] [[Kategorija:Autobusu maršruti]] [[Kategorija:Mārupe]] 0u779oaq0xz38qpkz0kzizt0tnpxk20 4531140 4531102 2026-10-02T17:26:54Z Olgerts V 41522 Atcēlu [[Special:Contributions/Mentylol|Mentylol]] ([[User talk:Mentylol|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4531102 4531140 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=5435. mikroautobusu maršruts|fona krāsa=#B33563|no=[[Rīga]] ([[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]])|uz=[[Mārupe]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Mārupe|atklāts=apmērām 2000. gadā|plānots atklāt=|tika plān atklāt=|izmaksas=|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=23 (11 / 12)|transporta vienīb=2 (darbdienās) 1 (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=Latvijas Sabiedriskais autobusu parks (apkalpo)|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=https://www.marsruti.lv/LSA/#pieriga/minibus/5435/a-b|apakšveidne=}} '''5435. mikroautobusu maršruts''' ir sabiedriskā transporta mikroautobusu maršruts, kas kursē no [[Rīga|Rīga (Elizabetes iela)]] līdz [[Mārupe]]i. 5435. mikroautobusu maršrutu atklāja apmērām 2000. gadā. Darbdienās maršrutā kursē apmērām 2 mikroautobusi, bet brīvdienās — apmērām 1 mikroautobuss. 5435. mikroautobusu maršrutu apkalpo [[Latvijas Sabiedriskais Autobuss|SIA ''Latvijas Sabiedriskais Autobuss'']]. == Maršruts == '''[[Rīga|Rīga (Elizabetes iela)]]''' — '''[[Mārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Altonavas iela]], [[Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)|Daugavas iela]], [[Lībiešu iela (Mārupe)|Lībiešu iela]], [[Vecozolu iela (Mārupe)|Vecozolu iela]], [[Zeltrītu iela]]. '''[[Jaunmārupe|Mārupe]]''' — '''[[Rīga|Rīga (Elizabetes iela)]]''' kursē pa šādām ielām: [[Zeltrītu iela]], [[Vecozolu iela (Mārupe)|Vecozolu iela]], [[Lībiešu iela (Mārupe)|Lībiešu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)|Daugavas iela]], [[Tēriņu iela]], [[Ārlavas iela]], [[Altonavas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela,]] [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E.Birznieka-Upīša iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]. == Pieturvietas == 5435. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 23 pieturas. Maršrutā '''[[Rīga|Rīga (Elizabetes iela)]]''' — '''[[Mārupe]]''' ir 11 pieturas, bet maršrutā '''[[Mārupe]]''' — '''[[Rīga|Rīga (Elizabetes iela)]]''' ir 12 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- ! align="center" |1 |Rīga (Elizabetes iela) |- ! align="center" |2 |13. janvāra iela |- ! align="center" |3 |Nacionālā bibliotēka |- ! align="center" |4 |Āgenskalna tirgus |- ! align="center" |5 |Tukuma iela |- ! align="center" |6 |Ārlavas iela |- ! align="center" |7 |Sējas iela |- ! align="center" |8 |Mārupes novada dome |- ! align="center" |9 |Mārasciems |- ! align="center" |10 |Bērnudārzs "Zeltrīti" |- !11 |Zeltrītu iela / Mārupe |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- ! align="center" |1 |Zeltrītu iela / Mārupe |- ! align="center" |2 |Bērnudārzs "Zeltrīti" |- ! align="center" |3 |Mārasciems |- ! align="center" |4 |Mārupes novada dome |- ! align="center" |5 |Sējas iela |- ! align="center" |6 |Ārlavas iela |- ! align="center" |7 |Tukuma iela |- ! align="center" |8 |Āgenskalna tirgus |- ! align="center" |9 |Nacionālā bibliotēka |- ! align="center" |10 |11. novembra krastmala |- ! align="center" |11 |Autoosta |- ! align="center" |12 |Rīga (Elizabetes iela) |} |} == Skatīt arī == * [[Mārupe]] * [[Latvijas Sabiedriskais Autobuss|Latvijas Sabiedriskais autobuss]] == Ārējās saites == * [https://www.marsruti.lv/LSA/#pieriga/minibus/5435/a-b] * [https://www.sabiedriskaisautobuss.lv/] [[Kategorija:Autobusu maršruti]] [[Kategorija:Mārupe]] 2b2zjrmxq9qxs7qrwk6h0c5xnq5celr 0 569658 4531033 4336534 2026-10-02T12:58:38Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531033 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vidits Gudžrāti | vārds_orig = ''വിദിത് ഗുജ്രാത്തി'' | attēls = Vidit Gujrathi in 2024 (cropped).jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Vidits Gudžrāti 2024. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1994 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Mahārāštra|Nāšika}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Vidits Santošs Gudžrāti''' ({{val|ml|വിദിത് ഗുജ്രാത്തി}}; {{val|en|Vidit Santosh Gujrathi}}; dzimis {{dat|1994|10|24}} [[Nāšika|Nāšikā]]) ir [[Indija]]s [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2013). == Biogrāfija == Piedzimis ārstu ģimenē un no bērnības nodarbojies ar šahu. 2006. gadā uzvarējis [[Nāciju Sadraudzība|Nāciju Sadraudzības]] jauniešu šaha čempionātā U12 vecuma grupā. Sekmīgi pārstāvējis savu valsti Pasaules jauniešu un junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās. 2008. gadā uzvarējis Pasaules jauniešu šaha čempionātā U14 vecuma grupā.<ref>[https://chess-results.com/tnr15978.aspx?lan=1&art=4&flag=30 World Youth Chess Championships 2008 - Open 14]</ref> 2009. gadā dalījis pirmo vietu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U16 vecuma grupā, taču pārspēlē zaudējis citam Indijas šahistam [[Panajapans Sēturāmans|Panajapanam Sēturāmanam]] un palicis otrais.<ref>[https://chess-results.com/tnr28630.aspx?lan=1&art=4&flag=30 WORLD YOUTH CHESS CHAMPIONSHIP 2009 (16)]</ref> 2013. gadā bijis trešais Pasaules junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. 2013. gadā dalījis pirmo vietu Kavalas starptautiskajā šaha turnīrā Grieķijā, bet papildu cīņā par pirmo vietu piekāpies Izraēlas šahistam [[Tamirs Nabati|Tamiram Nabati]].<ref>[http://www.chessdom.com/tamir-nabaty-wins-kavala-open-on-tie-break/ Tamir Nabaty wins Kavala Open on tie-break]</ref> 2014. gadā [[Daramsala|Daramsalā]] uzvarējis Indijas šaha čempionātā.<ref>[http://www.chessdom.com/vidit-santosh-gujrathi-claims-52nd-indian-championship/ Vidit Santosh Gujrathi claims 52nd Indian Championship]</ref> Tajā pašā gadā uzvarējis arī Armēnijas starptautiskajā šaha festivālā ''Lake Sevan''.<ref>[http://www.chessdom.com/gm-vidit-santosh-gujrathi-clear-first-in-lake-sevan-tournament/ GM Vidit Santosh Gujrathi clear first in Lake Sevan Tournament]</ref> 2017. gadā [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālajā šaha čempionātā]] izcīnījis bronzas medaļu.<ref>[https://www.olimpbase.org/ind-asia/asia-2017.html 15th Asian Continental Championship - "Sichuan Airlines Cup" :: Chengdu 2017]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] uzvarējis "FIDE Grand Swiss" turnīrā un iekļuvis Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2024. gada aprīlī [[Toronto]] ierindojies 6. vietā Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr918851.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Candidates Tournament 2024]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 15. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> Pārstāvējis Indijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 4 reizes (2018, 2022, 2024, 2026) un izcīnījis zelta (2024) un sudraba (2026) medaļas komandu vērtējumā ;<ref>[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Chess Olympiad 2022 Open]</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 43rd Chess Olympiad 2018 Open]</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref><ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījies 3 reizes (2015, 2017, 2022) un individuālajā vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu (2017);<ref>[http://www.olimpbase.org/playerst/q6uig8yn.html OlimpBase :: World Men's Team Chess Championship :: Vidit Santosh Gujrathi]</ref> * Āzijas valstu komandu šaha čempionātā piedalījies 2016. gadā un komandu un individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersa/q6uig8yn.html OlimpBase :: Men's Asian Team Chess Championship :: Vidit Santosh Gujrathi]</ref> * Pasaules jauniešu komandu šaha olimpiādē U16 vecuma grupā piedalījies 2010. gadā un komandu, un individuālajā vērtējumā izcīnījis sudraba medaļas.<ref>[https://www.olimpbase.org/playerswy/q6uig8yn.html OlimpBase :: World Youth U16 Chess Olympiads :: Vidit Santosh Gujrathi]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2009. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2013. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 5029465 | chessgames = 117302 | 365chess = Santosh_Gujrathi_Vidit }} {{DEFAULTSORT:Gudžrāti, Vidits}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mahārāštrā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] 10e6b970o9x00ubmt0ni81uvmhjn9l7 0 571877 4531234 4414515 2026-10-02T21:19:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531234 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Volejbols | games = | image = [[attēls:Volleyball (indoor) pictogram.svg|150px]] | caption = | venue = | dates = | num_events = 2 (1 vīriešu, 1 sieviešu) | competitors = | nations = | teams = | prev = [[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Parīze 2024]] | next = [[Volejbols 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Losandželosa 2028]] }} [[Attēls:Women's_Volleyball_semifinals_-_6.jpg|thumb|Sieviešu volejbola pusfināls starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Dienvidkoreja]]s komandām [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]]]] [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] (SOK)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/|title=Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK)|access-date=21.05.2024}}</ref> 1957. gadā telpu [[Volejbols|volejbolam]] piešķīra olimpiskā [[Sporta veids|sporta veida]] statusu. Volejbols olimpiskajās spēlēs debiju piedzīvoja 1964. gadā [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/news/what-history-volleyball-game-origin-mintonette-ymca-fivb-olympics|title=Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK), volejbola vēsture|access-date=21.05.2024}}</ref> Visvairāk medaļu vīriešu un sieviešu olimpiskajā volejbolā ir izcīnījušas kādreizējā [[Padomju Savienība]], kā arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Japāna]], [[Itālijas volejbola izlase|Itālija]] un [[Ķīna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.volleyballworld.com/volleyball/world-ranking/men|title=Volejbola pasaule, vīriešu rezultāti|access-date=21.05.2024}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.volleyballworld.com/volleyball/world-ranking/women|title=Volejbola pasaule, sieviešu rezultāti|access-date=21.05.2024}}</ref> Ne [[Latvija]]s sieviešu, ne vīriešu volejbola izlase nekad nav kvalificējusies olimpiskajās spēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://volejbols.lv/|title=Latvijas volejbola federācija|access-date=21.05.2024|archive-date=25.05.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240525103000/https://volejbols.lv/}}</ref> == Noteikumi == Sacensības notiek apakšgrupu formātā, pēc kura seko izslēgšanas spēles. Volejbola spēle notiek līdz trīs setu uzvarai. Sets tiek uzvarēts, ja komanda ir sasniegusi 25 punktus ar minimālo divu punktu pārsvaru. Piektie seti tiek spēlēti, ja abas komandas ir uzvarējušas pa diviem setiem. Piektais sets tiek spēlēts līdz 15 punktiem, atkal ar minimālo divu punktu pārsvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcolympics.com/news/volleyball-101-olympic-rules-and-regulations|title=Olimpiskās spēles, noteikumi|access-date=21.05.2024}}</ref> Katrā laukuma pusē ir seši spēlētāji, laukuma puses tiek atdalītas ar tīklu vidū. Spēle sākas ar servi pāri laukumam. Katrai komandai ir atļauts pieskarties bumbai ne vairāk kā trīs reizes (neskaitot bumbas pieskārienu blokam), trešajā pieskāriena reizē bumba ir jāraida pāri tīklam. == Laukuma izmēri == [[Attēls:VolleyballCourt.svg|thumb|Volejbola laukuma izmēri]] Volejbola laukums olimpiskajās spēlēs ir 18 metrus garš un 9 metrus plats. Volejbola laukums ir sadalīts divās daļās, katra pa 9 metriem, kas tiek atdalīta ar tīklu. Volejbola tīkla augstums ir 2,43 metri vīriešu un 2,24 metri sieviešu konkurencē. Uzbrukuma līnija, kas atdala priekšējo un aizmugures laukumu, ir 3 metri no tīkla abās pusēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/news/how-to-play-volleyball-rules-game-court-about-match-set-smash-spike|title=Starptautiskā olimpiskā komiteja, laukuma izmēri|access-date=21.05.2024}}</ref> == Rezultāti == === Vīriešu turnīrs === {| class="wikitable" style="font-size:90%; width:100%; text-align:center" |- !rowspan="2" style="width:6%"|Gads !rowspan="2" style="width:12%"|Pilsēta !width=1% rowspan=18 bgcolor=ffffff| !colspan="3"|Zelta medaļas spēle !width=1% rowspan=18 bgcolor=ffffff| !colspan="3"|Bronzas medaļas spēle !width=1% rowspan=18 bgcolor=ffffff| !rowspan="2" style="width:5%"|Komandas |- style="background:#efefef" !style="width:14%; background:gold"|Zelta medaļa !width=9%|Rezultāts !style="width:14%; background:silver"|Sudraba medaļa !style="width:14%; background:#cc9966"|Bronzas medaļa !width=9%|Rezultāts !style="width:14%; background:#9acdff"|4. vieta |- |1964<br />[[Volejbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|JPN}}<br>[[Tokija]] |'''{{sp|vb|URS}}''' |[[Apļveida sistēma|Apļveida sistēmas turnīrs]] |{{sp|vb|TCH}} |{{sp|vb|JPN}} |[[Apļveida sistēma|Apļveida sistēmas turnīrs]] |{{sp|vb|ROU}} |10 |- |1968<br />[[Volejbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|MEX}}<br>[[Mehiko]] |'''{{sp|vb|URS}}''' |[[Apļveida sistēma|Apļveida sistēmas turnīrs]] |{{sp|vb|JPN}} |{{sp|vb|TCH}} |[[Apļveida sistēma|Apļveida sistēmas turnīrs]] |{{sp|vb|GDR}} |10 |- |1972<br />[[Volejbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|FRG}}<br>[[Minhene]] |'''{{sp|vb|JPN}}''' |'''3–1''' |{{sp|vb|GDR}} |{{sp|vb|URS}} |'''3–0''' |{{sp|vb|BUL}} |12 |- |1976<br />[[Volejbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|CAN}}<br>[[Monreāla]] |'''{{sp|vb|POL}}''' |'''3–2''' |{{sp|vb|URS}} |{{sp|vb|CUB}} |'''3–0''' |{{sp|vb|JPN}} |10 |- |1980<br />[[Volejbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|URS|1955}}<br>[[Maskava]] |'''{{sp|vb|URS}}''' |'''3–1''' |{{sp|vb|BUL}} |{{sp|vb|ROU}} |'''3–1''' |{{sp|vb|POL}} |10 |- |1984<br />[[Volejbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|USA}}<br>[[Losandželosa]] |'''{{sp|vb|USA}}''' |'''3–0''' |{{sp|vb|BRA}} |{{sp|vb|ITA}} |'''3–0''' |{{sp|vb|CAN}} |10 |- |1988<br />[[Volejbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|KOR|1984}}<br>[[Seula]] |'''{{sp|vb|USA}}''' |'''3–1''' |{{sp|vb|URS}} |{{sp|vb|ARG}} |'''3–2''' |{{sp|vb|BRA}} |12 |- |1992<br />[[Volejbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|ESP}}<br>[[Barselona]] |'''{{sp|vb|BRA}}''' |'''3–0''' |{{sp|vb|NED}} |{{sp|vb|USA}} |'''3–1''' |{{sp|vb|CUB}} |12 |- |1996<br />[[Volejbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|USA}}<br>[[Atlanta]] |'''{{sp|vb|NED}}''' |'''3–2''' |{{sp|vb|ITA}} |{{sp|vb|SRB}} |'''3–1''' |{{sp|vb|RUS}} |12 |- |2000<br />[[Volejbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|AUS}}<br>[[Sidneja]] |'''{{sp|vb|SRB}}''' |'''3–0''' |{{sp|vb|RUS}} |{{sp|vb|ITA}} |'''3–0''' |{{sp|vb|ARG}} |12 |- |2004<br />[[Volejbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|GRE}}<br>[[Atēnas]] |'''{{sp|vb|BRA}}''' |'''3–1''' |{{sp|vb|ITA}} |{{sp|vb|RUS}} |'''3–0''' |{{sp|vb|USA}} |12 |- |2008<br />[[Volejbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|CHN}}<br>[[Pekina]] |'''{{sp|vb|USA}}''' |'''3–1''' |{{sp|vb|BRA}} |{{sp|vb|RUS}} |'''3–0''' |{{sp|vb|ITA}} |12 |- |2012<br />[[Volejbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|GBR}}<br>[[Londona]] |'''{{sp|vb|RUS}}''' |'''3–2''' |{{sp|vb|BRA}} |{{sp|vb|ITA}} |'''3–1''' |{{sp|vb|BUL}} |12 |- |2016<br />[[Volejbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|BRA}}<br>[[Riodežaneiro]] |'''{{sp|vb|BRA}}''' |'''3–0''' |{{sp|vb|ITA}} |{{sp|vb|USA}} |'''3–2''' |{{sp|vb|RUS}} |12 |- |2020<br />[[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|JPN}}<br>[[Tokija]] |'''{{sp|vb|FRA}}''' |'''3–2''' |{{sp|vb|RUS}} (KOK) |{{sp|vb|ARG}} |'''3–2''' |{{sp|vb|BRA}} |12 |- |2024<br />[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|FRA}}<br>[[Parīze]] |'''{{sp|vb|FRA}}''' |'''3–0''' |{{sp|vb|POL}} |{{sp|vb|USA}} |'''3–0''' |{{sp|vb|ITA}} |12 |} === Sieviešu turnīrs === {| class="wikitable" style="font-size:90%; width:100%; text-align:center" |- !rowspan="2" style="width:6%"|Gads !rowspan="2" style="width:12%"|Pilsēta !width=1% rowspan=18 bgcolor=ffffff| !colspan="3"|Zelta medaļas spēle !width=1% rowspan=18 bgcolor=ffffff| !colspan="3"|Bronzas medaļas spēle !width=1% rowspan=18 bgcolor=ffffff| !rowspan="2" style="width:5%"|Komandas |- style="background:#efefef" !style="width:14%; background:gold"|Zelta medaļa !width=9%|Rezultāts !style="width:14%; background:silver"|Sudraba medaļa !style="width:14%; background:#cc9966"|Bronzas medaļa !width=9%|Rezultāts !style="width:14%; background:#9acdff"|4. vieta |- |1964<br />[[Volejbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|JPN}}<br>[[Tokija]] |'''{{spw|vb|JPN}}''' |[[Apļveida sistēma|Apļveida sistēmas turnīrs]] |{{spw|vb|URS}} |{{spw|vb|POL}} |[[Apļveida sistēma|Apļveida sistēmas turnīrs]] |{{spw|vb|ROU}} |6 |- |1968<br />[[Volejbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|MEX}}<br>[[Mehiko]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļveida sistēma|Apļveida sistēmas turnīrs]] |{{spw|vb|JPN}} |{{spw|vb|POL}} |[[Apļveida sistēma|Apļveida sistēmas turnīrs]] |{{spw|vb|PER}} |8 |- |1972<br />[[Volejbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|FRG}}<br>[[Minhene]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|JPN}} |{{spw|vb|PRK}} |'''3–0''' |{{spw|vb|KOR}} |8 |- |1976<br />[[Volejbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|CAN}}<br>[[Monreāla]] |'''{{spw|vb|JPN}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|URS}} |{{spw|vb|KOR}} |'''3–1''' |{{spw|vb|HUN}} |8 |- |1980<br />[[Volejbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|URS|1955}}<br>[[Maskava]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|GDR}} |{{spw|vb|BUL}} |'''3–2''' |{{spw|vb|HUN}} |8 |- |1984<br />[[Volejbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|USA}}<br>[[Losandželosa]] |'''{{spw|vb|CHN}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|USA}} |{{spw|vb|JPN}} |'''3–1''' |{{spw|vb|PER}} |8 |- |1988<br />[[Volejbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|KOR|1984}}<br>[[Seula]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|PER}} |{{spw|vb|CHN}} |'''3–0''' |{{spw|vb|JPN}} |8 |- |1992<br />[[Volejbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|ESP}}<br>[[Barselona]] |'''{{spw|vb|CUB}}''' |'''3–1''' |[[Image:Olympic flag.svg|30px|border|alt=|link=]]<br /> [[Krievijas sieviešu volejbola izlase|Apvienotā komanda]] |{{spw|vb|USA}} |'''3–0''' |{{spw|vb|BRA}} |8 |- |1996<br />[[Volejbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|USA}}<br>[[Atlanta]] |'''{{spw|vb|CUB}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|CHN}} |{{spw|vb|BRA}} |'''3–2''' |{{spw|vb|RUS}} |12 |- |2000<br />[[Volejbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|AUS}}<br>[[Sidneja]] |'''{{spw|vb|CUB}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|RUS}} |{{spw|vb|BRA}} |'''3–0''' |{{spw|vb|USA}} |12 |- |2004<br />[[Volejbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|GRE}}<br>[[Atēnas]] |'''{{spw|vb|CHN}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|RUS}} |{{spw|vb|CUB}} |'''3–1''' |{{spw|vb|BRA}} |12 |- |2008<br />[[Volejbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|CHN}}<br>[[Pekina]] |'''{{spw|vb|BRA}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|USA}} |{{spw|vb|CHN}} |'''3–1''' |{{spw|vb|CUB}} |12 |- |2012<br />[[Volejbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|GBR}}<br>[[Londona]] |'''{{spw|vb|BRA}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|USA}} |{{spw|vb|JPN}} |'''3–0''' |{{spw|vb|KOR}} |12 |- |2016<br />[[Volejbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|BRA}}<br>[[Riodežaneiro]] |'''{{spw|vb|CHN}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|SRB}} |{{spw|vb|USA}} |'''3–1''' |{{spw|vb|NED}} |12 |- |2020<br />[[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|JPN}}<br>[[Tokija]] |'''{{spw|vb|USA}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|BRA}} |{{spw|vb|SRB}} |'''3–0''' |{{spw|vb|KOR}} |12 |- |2024<br />[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|FRA}}<br>[[Parīze]] |'''{{spw|vb|ITA}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|USA}} |{{spw|vb|BRA}} |'''3–1''' |{{spw|vb|TUR}} |12 <!--|- |2028<br />[[Volejbols 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sīkāk]] |{{flagicon|USA}}<br>[[Losandželosa]] |'''{{vbw-big|}}''' |'''–''' |{{vbw-big|}} |{{vbw-big|}} |'''–''' |{{vbw-big|}} |12--> <!--|- |2032<br />[[Volleyball at the 2032 Summer Olympics – Women's tournament|Details]] |{{flagicon|AUS}}<br>[[Brisbane]] |'''{{vbw-big|}}''' |'''–''' |{{vbw-big|}} |{{vbw-big|}} |'''–''' |{{vbw-big|}} |--> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sports-aizmetnis}} {{Sporta veidi olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Volejbols olimpiskajās spēlēs]] foleaxn8blbic2nvw3edm5hv945btj8 0 575238 4530994 4530990 2026-10-02T12:01:57Z Ainartam 100926 /* Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) */ 4530994 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani. Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd. JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.<ref name=":0" /> === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts. == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- |2026. |1/32 fināls |- |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2026. |7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā) |- |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Nauris Bulvītis]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Bruno Vanags]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aivars Ķeris]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jānis Līcītis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=DF | name=[[Kristers Zuševics]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF | name=[[Pēteris Grietēns]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=1|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artūrs Štefenhāgens]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=9|nat=LAT| pos=FW | name=[[Kristens Knope]]}} {{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Raivi Minkevičs]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kristofers Zviņģelis]]}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=GK | name=[[Roberts Purmalis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Regnārs Gasners]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vladislavs Žihs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Emīls Emulovs]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Brūniņš]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Tomass Linds]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kristers Panteļejevs]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : ''{{dat|2026|10|2||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}} * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] pmyca80v8ngjw7wzkz6thuerxzb0yi5 4530995 4530994 2026-10-02T12:02:47Z Ainartam 100926 /* Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) */ 4530995 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani. Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd. JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.<ref name=":0" /> === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts. == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- |2026. |1/32 fināls |- |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2026. |7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā) |- |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Nauris Bulvītis]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Bruno Vanags]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aivars Ķeris]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jānis Līcītis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=DF | name=[[Kristers Zuševics]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF | name=[[Pēteris Grietēns]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=1|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artūrs Štefenhāgens]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=9|nat=LAT| pos=FW | name=[[Kristens Knope]]}} {{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Raivi Minkevičs]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kristofers Zviņģelis]]}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=GK | name=[[Roberts Purmalis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Regnārs Gasners]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vladislavs Žihs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Emīls Emulovs]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Brūniņš]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Tomass Linds]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kristers Panteļejevs]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : ''{{dat|2026|10|2||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=DF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}} * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] 0wpryzenjk8bbqru96sbvg4y7nhe954 4530997 4530995 2026-10-02T12:04:58Z Ainartam 100926 /* Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā */ 4530997 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani. Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd. JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.<ref name=":0" /> === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018.gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Joprojām katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts. == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- |2026. |1/32 fināls |- |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2026. |7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā) |- |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Nauris Bulvītis]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Bruno Vanags]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aivars Ķeris]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jānis Līcītis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=DF | name=[[Kristers Zuševics]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF | name=[[Pēteris Grietēns]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=1|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artūrs Štefenhāgens]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=9|nat=LAT| pos=FW | name=[[Kristens Knope]]}} {{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Raivi Minkevičs]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kristofers Zviņģelis]]}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=GK | name=[[Roberts Purmalis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Regnārs Gasners]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vladislavs Žihs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Emīls Emulovs]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Brūniņš]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Tomass Linds]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kristers Panteļejevs]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : ''{{dat|2026|10|2||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=DF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}} * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] 5exm7qe26qjrxwmpnh73ypubtcwte7p 4530998 4530997 2026-10-02T12:05:22Z Ainartam 100926 /* Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana */ 4530998 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani. Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd. JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.<ref name=":0" /> === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018.gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Joprojām katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionātu rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts. == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- |2026. |1/32 fināls |- |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2026. |7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā) |- |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Nauris Bulvītis]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Bruno Vanags]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aivars Ķeris]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jānis Līcītis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=DF | name=[[Kristers Zuševics]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF | name=[[Pēteris Grietēns]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=1|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artūrs Štefenhāgens]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=9|nat=LAT| pos=FW | name=[[Kristens Knope]]}} {{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Raivi Minkevičs]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kristofers Zviņģelis]]}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=GK | name=[[Roberts Purmalis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Regnārs Gasners]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vladislavs Žihs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Emīls Emulovs]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Brūniņš]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Tomass Linds]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kristers Panteļejevs]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : ''{{dat|2026|10|2||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=DF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}} * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] ghzi90tsuibt64u6ghxeeq3t988lphq 4530999 4530998 2026-10-02T12:06:05Z Ainartam 100926 /* Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā */ 4530999 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018.gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Joprojām katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionātu rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts. == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- |2026. |1/32 fināls |- |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2026. |7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā) |- |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Nauris Bulvītis]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Bruno Vanags]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aivars Ķeris]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jānis Līcītis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=DF | name=[[Kristers Zuševics]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF | name=[[Pēteris Grietēns]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=1|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artūrs Štefenhāgens]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=9|nat=LAT| pos=FW | name=[[Kristens Knope]]}} {{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Raivi Minkevičs]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kristofers Zviņģelis]]}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=GK | name=[[Roberts Purmalis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Regnārs Gasners]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vladislavs Žihs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Emīls Emulovs]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Brūniņš]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Tomass Linds]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kristers Panteļejevs]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : ''{{dat|2026|10|2||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=DF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}} * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] 0piimsvlt2vocba07ren0bs8rirgd1t 4531001 4530999 2026-10-02T12:13:18Z Ainartam 100926 /* ievads */ 4531001 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. Kopš 2024.gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2026.gadā izcīnīja 4.vietu Latvijas futbola 2.līgas A grupā (kopvērtējumā 7.-8.vieta 2.līgā), kas nozīmē, ka JFC Viola saglabā vietu Latvijas TOP-25 futbola klubu saimē. LFF vērtējumā JFC Viola 5 gadus pēc kārtas tika novērtēts kā labākais Latvijas amatieru futbola klubs. 2024.gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 2 treniņu grupām (2017. un 2016.gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). 2026.gada septembrī JFC Viola futbola skolā jau ir 7 treniņu grupas (Viola-16, Viola-17, Viola-18, Viola-19a, Viola-19b, Viola-20 un Viola-21), kam nodarbības notiek saskaņā ar interešu izglītības programmu "Futbols" (vairāk kā 230 audzēkņi). Paralēli "vakara grupām", notiek JFC Viola organizēti bērnu futbola pulciņi Jelgavas pirmsskolas izglītbas iestādēs (izglītības programma "Pirmsskolas futbols Jelgavā", izglītojamo skaits - vairāk kā 200). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018.gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Joprojām katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionātu rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts. == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- |2026. |1/32 fināls |- |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2026. |7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā) |- |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Nauris Bulvītis]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Bruno Vanags]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aivars Ķeris]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jānis Līcītis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=DF | name=[[Kristers Zuševics]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF | name=[[Pēteris Grietēns]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=1|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artūrs Štefenhāgens]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=9|nat=LAT| pos=FW | name=[[Kristens Knope]]}} {{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Raivi Minkevičs]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kristofers Zviņģelis]]}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=GK | name=[[Roberts Purmalis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Regnārs Gasners]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vladislavs Žihs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Emīls Emulovs]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Brūniņš]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Tomass Linds]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kristers Panteļejevs]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : ''{{dat|2026|10|2||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=DF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}} * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] 454f2v6xeaipppyn043z84rdg3hmic5 0 575355 4531159 4324115 2026-10-02T17:46:48Z Olgerts V 41522 4531159 wikitext text/x-wiki '''Jaunsaules iela''' var būt: * [[Jaunsaules iela (Rīga)|Jaunsaules iela]] — iela Rīgā; * [[Jaunsaules iela (Saulkrasti)|Jaunsaules iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; * [[Jaunsaules iela (Skulte)|Jaunsaules iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]. == Skatīt arī == * [[Jaunsaule]] * [[Vecsaules iela]] {{Ielu nosaukums}} 6lrpm7j7hz4atg9ifm4qulac253gmgh 0 578422 4531200 4112788 2026-10-02T19:14:56Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4531200 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Markuss Rūts | vārds_orig = ''Markus Rooth'' | attēls = Markus Rooth (NOR) 2022.jpg | att_izm = | paraksts = Markuss Rūts 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|12|22}} | dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NOR}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=182}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[desmitcīņa]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 8796 (2024, [[Parīze]]) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}} | PR1_d = Desmitcīņa | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = V | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{NOR}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Desmitcīņa]]}} {{MedalCompetition|Eiropas U-23 čempionāts}} {{MedalGold|Espo 2023|Desmitcīņa}} {{MedalBronze|Tallina 2021|Desmitcīņa}} {{MedalCompetition|Eiropas U-20 čempionāts}} {{MedalBronze|Burosa 2019|Desmitcīņa}} }} '''Markuss Rūts''' ({{val|no|Markus Rooth}}; dzimis {{dat|2001|12|22}} [[Oslo]]) ir norvēģu [[vieglatlēts]], startē [[desmitcīņa]]s sacensībās un septiņcīņā telpās, {{oss|V=2024|L=G}} čempions. == Karjera == Starptautiskās sacensībās sāka piedalīties 2017. gadā. 2019. gadā izcīnīja bronzas medaļu Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]]. 2020. gadā Bisletā desmitcīņā ieguva 8238 punktus, kas bija visu laiku otrais labākais rezultāts pasaulē U-20 grupā aiz [[Niklass Kauls|Niklasa Kaula]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrk.no/sport/norsk-junior-naer-sensasjon-_-nest-best-i-verden-gjennom-tidene-1.15071956 |title=Nest best i verden gjennom tidene, hylles av Warholm: – En stor prestasjon |website=nrk.no|language=no |date={{dat|2020|6|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|8|24||bez}}}}</ref> 2021. gadā ieguva bronzu Eiropas U-23 čempionātā, kas notika [[Tallina|Tallinā]]. 2022. gadā sacensībās [[Groseto]], Itālijā, uzstādīja Norvēģijas rekordu desmitcīņā, iegūstot 8307 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrk.no/sport/stjerneskudd-satte-norsk-rekord-og-smadret-em-kravet_-_-helt-surrealistisk-1.15950716 |title=Stjerneskudd satte norsk rekord og smadret EM-kravet: – Helt surrealistisk |website=nrk.no|language=no |date={{dat|2022|5|1|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|8|24||bez}}}}</ref> 2023. gada maijā [[Gecisa|Gecisā]] šo Norvēģijas rekordu pārspēja [[Sanders Skotheims]]. Tomēr tā paša gada jūlijā [[Espo]], abiem startējot 2023. gada Eiropas U-23 čempionātā, tieši Rūts uzvarēja ar jaunu personisko, čempionāta un valsts rekordu — 8608 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/european-u23-championships-2023-rooth |title=European U23 Championships end on high with Rooth’s decathlon triumph |website=worldathletics.org |language=en |date={{dat|2023|7|17|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|8|24||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]], kas bija debija augstākā līmeņa pieaugušo sacensībās, ieguva 8. vietu. Piedalījās [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]], bet septiņcīņas pēdējā disciplīnā 1000 metru skrējienā neizgāja uz starta. Arī [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] nepabeidza sacensības. Viņš cīnījās par medaļu, bet bija spiests izstāties traumas dēļ, ko guva kārtslēkšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/historic-golds-for-austria-and-estonia-at-roma-2024 |title=Historic golds for Austria and Estonia at Roma 2024 |website=european-athletics.com |language=en |date={{dat|2024|6|12|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|8|24||bez}}}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 8796 punktiem, kas bija jauns Norvēģijas rekords, kļuva par čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/olympic-games/paris24/news/article/paris-2024-olympics-report-men-decathlon |title=Rooth wins dramatic decathlon at Paris 2024 Olympic Games |website=worldathletics.org |language=en |date={{dat|2024|8|3|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|8|24||bez}}}}</ref> Tā bija pirmā Norvēģijas zelta medaļa šajā disciplīnā kopš [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada]], kad to izcīnīja [[Helge Lēvlanns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vartoslo.no/bydel-nordstrand-helge-lovland-markus-rooth/full-medaljejubel-for-en-22-aring-fra-oslos-ostkant/597494 |title=Full medaljejubel for en 22-åring fra Oslos østkant |website=vartoslo.no |language=no |date={{dat|2024|8|4|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|8|24||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Event=yes|Results=yes}} |- |2018 |Eiropas U-18 čempionāts |{{vieta|Ungārija|Ģēra}} |7. |Desmitcīņa |7253 |- |2019 |Eiropas U-20 čempionāts |{{vieta|Zviedrija|Burosa}} |bgcolor="cc9966" |3. |Desmitcīņa |7692 |- |2021 |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Igaunija|Tallina}} |bgcolor="cc9966" |3. |Desmitcīņa |7967 |- |rowspan="2"|2023 |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Somija|Espo}} |bgcolor="gold" |1. |Desmitcīņa |8608 |- |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |8. |Desmitcīņa |8491 |- |rowspan=3|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |— |Septiņcīņa |{{DNF}} |- |[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |— |Desmitcīņa |{{DNF}} |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor="gold" |1. |Desmitcīņa |8796 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Rūts, Markuss}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Oslo dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] 3nhq5c31bc06docozptysz8s97p9bl2 0 581822 4531008 4336935 2026-10-02T12:40:45Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531008 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Frederiks Svāne | vārds_orig = ''Frederik Svane'' | attēls = Frederik Svane in 2025.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Frederiks Svāne 2025. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2004 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Vācija|Šlēsviga-Holšteina|Lībeka}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Frederiks Svāne''' ({{val|de|Frederik Svane}}; dzimis {{dat|2004|1|21}} [[Lībeka|Lībekā]]) ir [[Vācija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2022), [[45. šaha olimpiāde]]s laureāts (2024). == Biogrāfija == Ar šahu sācis nodarboties četru gadu vecumā. 2020. gadā uzvarējis Pasaules jauniešu tiešsaites šaha čempionātā U16 vecuma grupā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/german-top-tournament-starts-with-a-surprise German top tournament starts with a surprise]</ref> 2021. gadā [[Magdeburga|Magdeburgā]] izcīnījis sudraba medaļu Vācijas šaha čempionātā.<ref>[https://chess-results.com/tnr562557.aspx?lan=0 92. Deutsche Schachmeisterschaft Magdeburg 2021]</ref> 2023. gadā piedalījies FIDE Pasaules kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 2. kārtā piekāpies bulgāru lielmeistaram [[Ivans Čeparinovs|Ivanam Čeparinovam]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/tree FIDE World Cup 2023]</ref> 2024. gada novembrī [[Melnkalne]]s pilsētā [[Petrovaca|Petrovacā]] izcīnījis bronzas medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1011499.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Chess Championship 2024]</ref> 2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 7. vietu ''Tata Steel Challengers'' šaha turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1101618.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES Tata Steel Chess Tournament 2025 : Challengers]</ref> 2025. gada Rumānijas pilsētā [[Eforije|Eforijē]] otro gadu pēc kārtas izcīnījis medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā čempionātā šahā]] - šoreiz sudraba.<ref>[https://chess-results.com/tnr1080156.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Chess Championship 2025]</ref> 2025. gada maijā izcīnījis 4. vietu Vācijas šaha čempionātā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/german-chess-championships-2025-report Vincent Keymer and Dinara Wagner are 2025 German chess champions]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 65. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> Frederiks Svāne pārstāvējis Vāciju [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]]: * [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie rezerves galdiņa (+7, =2, -0) un individuālā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu.<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1&art=20&fed=GER&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref> * [[46. šaha olimpiāde|2026. gadā]] [[Samarkanda|Samarkandā]] pie 3. galdiņa (+6, =5, -0) un komandu un individuālajos vērtējumus izcīnījis zelta medaļas.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=UZB&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=21&fed=UZB&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2022. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Viņa vecākais brālis [[Rasmuss Svāne]] (dzimis 1997. gadā) arī ir šaha lielmeistars.<ref>[http://www.ln-online.de/Sport/Sport-im-Norden/Vom-Prinzen-zum-Titelfavoriten Vom Prinzen zum Titelfavoriten]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 12923044 | chessgames = 150644 | 365chess = Frederik_Svane }} {{DEFAULTSORT:Svāne, Frederiks}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] jtklssaqiady9ogqlzge213tuvdps8z 4531009 4531008 2026-10-02T12:43:07Z Uldis s 26307 4531009 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Frederiks Svāne | vārds_orig = ''Frederik Svane'' | attēls = Frederik Svane in 2025.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Frederiks Svāne 2025. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2004 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Vācija|Šlēsviga-Holšteina|Lībeka}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Frederiks Svāne''' ({{val|de|Frederik Svane}}; dzimis {{dat|2004|1|21}} [[Lībeka|Lībekā]]) ir [[Vācija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2022), [[45. šaha olimpiāde]]s un [[46. šaha olimpiāde]]s laureāts (2024, 2026). == Biogrāfija == Ar šahu sācis nodarboties četru gadu vecumā. 2020. gadā uzvarējis Pasaules jauniešu tiešsaites šaha čempionātā U16 vecuma grupā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/german-top-tournament-starts-with-a-surprise German top tournament starts with a surprise]</ref> 2021. gadā [[Magdeburga|Magdeburgā]] izcīnījis sudraba medaļu Vācijas šaha čempionātā.<ref>[https://chess-results.com/tnr562557.aspx?lan=0 92. Deutsche Schachmeisterschaft Magdeburg 2021]</ref> 2023. gadā piedalījies FIDE Pasaules kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 2. kārtā piekāpies bulgāru lielmeistaram [[Ivans Čeparinovs|Ivanam Čeparinovam]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/tree FIDE World Cup 2023]</ref> 2024. gada novembrī [[Melnkalne]]s pilsētā [[Petrovaca|Petrovacā]] izcīnījis bronzas medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1011499.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Chess Championship 2024]</ref> 2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 7. vietu ''Tata Steel Challengers'' šaha turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1101618.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES Tata Steel Chess Tournament 2025 : Challengers]</ref> 2025. gada Rumānijas pilsētā [[Eforije|Eforijē]] otro gadu pēc kārtas izcīnījis medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā čempionātā šahā]] - šoreiz sudraba.<ref>[https://chess-results.com/tnr1080156.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Chess Championship 2025]</ref> 2025. gada maijā izcīnījis 4. vietu Vācijas šaha čempionātā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/german-chess-championships-2025-report Vincent Keymer and Dinara Wagner are 2025 German chess champions]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 65. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> Frederiks Svāne pārstāvējis Vāciju [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]]: * [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie rezerves galdiņa (+7, =2, -0) un individuālā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu.<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1&art=20&fed=GER&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref> * [[46. šaha olimpiāde|2026. gadā]] [[Samarkanda|Samarkandā]] pie 3. galdiņa (+6, =5, -0) un komandu vērtējumā izcīnījis bronzas, bet individuālajā vērtējumā - zelta medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=UZB&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=21&fed=UZB&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2022. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Viņa vecākais brālis [[Rasmuss Svāne]] (dzimis 1997. gadā) arī ir šaha lielmeistars.<ref>[http://www.ln-online.de/Sport/Sport-im-Norden/Vom-Prinzen-zum-Titelfavoriten Vom Prinzen zum Titelfavoriten]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 12923044 | chessgames = 150644 | 365chess = Frederik_Svane }} {{DEFAULTSORT:Svāne, Frederiks}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] bzaerursusz2asgiy62eafx1ewhcuyi 4531013 4531009 2026-10-02T12:45:19Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4531013 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Frederiks Svāne | vārds_orig = ''Frederik Svane'' | attēls = Frederik Svane in 2025.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Frederiks Svāne 2025. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2004 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Vācija|Šlēsviga-Holšteina|Lībeka}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Frederiks Svāne''' ({{val|de|Frederik Svane}}; dzimis {{dat|2004|1|21}} [[Lībeka|Lībekā]]) ir [[Vācija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2022), [[45. šaha olimpiāde]]s un [[46. šaha olimpiāde]]s laureāts (2024, 2026). == Biogrāfija == Ar šahu sācis nodarboties četru gadu vecumā. 2020. gadā uzvarējis Pasaules jauniešu tiešsaites šaha čempionātā U16 vecuma grupā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/german-top-tournament-starts-with-a-surprise German top tournament starts with a surprise]</ref> 2021. gadā [[Magdeburga|Magdeburgā]] izcīnījis sudraba medaļu Vācijas šaha čempionātā.<ref>[https://chess-results.com/tnr562557.aspx?lan=0 92. Deutsche Schachmeisterschaft Magdeburg 2021]</ref> 2023. gadā piedalījies FIDE Pasaules kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 2. kārtā piekāpies bulgāru lielmeistaram [[Ivans Čeparinovs|Ivanam Čeparinovam]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/tree FIDE World Cup 2023]</ref> 2024. gada novembrī [[Melnkalne]]s pilsētā [[Petrovaca|Petrovacā]] izcīnījis bronzas medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1011499.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Chess Championship 2024]</ref> 2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 7. vietu ''Tata Steel Challengers'' šaha turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1101618.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES Tata Steel Chess Tournament 2025 : Challengers]</ref> 2025. gada Rumānijas pilsētā [[Eforije|Eforijē]] otro gadu pēc kārtas izcīnījis medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā čempionātā šahā]] - šoreiz sudraba.<ref>[https://chess-results.com/tnr1080156.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Chess Championship 2025]</ref> 2025. gada maijā izcīnījis 4. vietu Vācijas šaha čempionātā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/german-chess-championships-2025-report Vincent Keymer and Dinara Wagner are 2025 German chess champions]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 65. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> Frederiks Svāne pārstāvējis Vāciju [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]]: * [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie rezerves galdiņa (+7, =2, -0) un individuālā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu.<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1&art=20&fed=GER&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref> * [[46. šaha olimpiāde|2026. gadā]] [[Samarkanda|Samarkandā]] pie 3. galdiņa (+6, =5, -0) un komandu vērtējumā izcīnījis bronzas, bet individuālajā vērtējumā - zelta medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=GER&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=21&fed=UZB&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2022. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Viņa vecākais brālis [[Rasmuss Svāne]] (dzimis 1997. gadā) arī ir šaha lielmeistars.<ref>[http://www.ln-online.de/Sport/Sport-im-Norden/Vom-Prinzen-zum-Titelfavoriten Vom Prinzen zum Titelfavoriten]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 12923044 | chessgames = 150644 | 365chess = Frederik_Svane }} {{DEFAULTSORT:Svāne, Frederiks}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] o3sowmw32p1pn69hj24sh641l438khf 0 581824 4531007 4155392 2026-10-02T12:37:19Z Uldis s 26307 Noņēma pāradresāciju uz [[Frederiks Svāne]] 4531007 wikitext text/x-wiki '''Svāne''' var būt: * [[Frederiks Svāne]] — Vācijas šahists (dzimis 2004.); * [[Rasmuss Svāne]] — Vācijas šahists (dzimis 1997.). {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] fgjkcscjcgh1o34knbbzgvuenoytggn 0 585058 4531109 4474833 2026-10-02T17:01:14Z ~2026-53087-81 151231 /* */ 4531109 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party | name = Sarauj, Latgale! | colorcode = #002e5d | logo = Sarauj Latgale partijas logo.png | leader = [[Andrejs Elksniņš]] | foundation = {{dat|2024|11|23}} | ideology = * [[reģionālisms]] * [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvisms]] | position = | international = | national = | european = | europarl = | colours = {{krāsa|#002e5d}} [[zils]] | merged = | headquarters = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#002e5d}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#002e5d}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#002e5d}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex= #002e5d}} | seats5_title = [[Daugavpils dome]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|14|15|hex= #002e5d}} | seats6_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats6 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#002e5d}} | membership_year = 2026 | membership = 322{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-03-20|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | website = {{URL|https://saraujlatgale.lv/}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Sarauj, Latgale!"''' ir [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-daugavpili-dibina-jaunu-partiju-sarauj-latgale.a577541/|access-date=2024-11-24|title=Daugavpilī dibina jaunu partiju «Sarauj, Latgale»}}</ref> [[Latvija]]s [[politiskā partija]], kas tika izveidota 2024. gadā, pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas. == Vēlēšanās == === Pašvaldību vēlēšanas === Partija [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] piedalījās divās valstspilsētu ([[Daugavpils]] un [[Rēzekne]]s) un trīs novadu ([[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]] un [[Līvānu novads|Līvānu novadu]]) domes vēlēšanās. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]] |15 879 |68,25% |{{center|{{Infobox political party/seats|14|15|hex=#002e5d}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]] |253 |2,48% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#002e5d}}}} |- |{{flagicon image|Augšdaugavas novada ģerbonis.svg}} [[Augšdaugavas novads]] |1645 |25,86% |{{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#002e5d}}}} |- |{{flagicon image|Krāslavas novads COA.svg}} [[Krāslavas novads]] |1157 |20,21% |{{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#002e5d}}}} |- |{{flagicon image|Līvānu novads COA.svg}} [[Līvānu novads]] |123 |3,23% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#002e5d}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]] 4vqlfwc5qyzb6w1nlcvvtuxthqb4bb7 0 587303 4531263 4378415 2026-10-03T04:29:57Z Meistars Joda 781 4531263 wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste | Vārds = Kaspars Karls | Bilde = [[Attēls:Kaspars_karls.jpg|Kaspars Karls|350px]] | Paraksts = Kaspars Karls | Taut = {{LAT}} | SKom = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda Racing Team]] | Vds = Motosporta | Sac = vairāk nekā 100 | Čemp = 4 | Posm = | Posp = | Pirm = 2000 | Pēd = 2025 | Dzim = 1987 | Dzim_m = 4 | Dzim_d = 13 }} '''Kaspars Karls''' (līdz {{dat|2023|8|18|D|bez}} '''Kaspars Kuļikovs'''; dzimis {{dat|1987|4|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Motosports|motosporta]] [[treneris]], bijušais Latvijas triāla izlases dalībnieks. Šobrīd ir sociālo zinību un vēstures skolotājs [[Siguldas pilsētas vidusskola|Siguldas pilsētas vidusskolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spv.edupage.org/timetable/|title=Stundu saraksts {{!}} Siguldas pilsētas vidusskola, Kr. Barona iela 10, Sigulda|website=spv.edupage.org|access-date=2025-12-14}}</ref> Iepriekš ieņēmis ģenerālsekretāra amatu [[Latvijas Motosporta federācija|Latvijas Motosporta federācijā]] (2013—2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.licences.lv/uploads/temp/1570617980-jurkalnes-sacensibas-2019.pdf|title=LaMSF}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/lamsf/24092014-intervija_par_naciju_motokrosu_ar_lamsf_g|title=Intervija par Nāciju Motokrosu ar LaMSF ģenerālsekretāru Kasparu Kuļikovu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-23|date=2014-09-24|language=lv}}</ref> un juriskonsulta amatu [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentā (2007—2013). "Gada sportists" amatieru un tautas sporta kategorijā "Siguldas novada Gada balvas sportā 2022". ''Motovēsture.lv'' mājas lapas idejiskais iniciators un autors. 2011. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Juridisko fakultāti, iegūstot [[tiesību zinātne]]s [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]] grādu. 2013. gadā absolvējis [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu “Turība”]], iegūstot sabiedrisko attiecību vadības [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] grādu. 2025. gadā absolvējis [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa Universitāti]] sporta un izglītības darba specialitātē. Trīs bērnu tēvs, precējies. == Motosporta karjera == Kaspars Karls startē [[Mototriāls|mototriāla]] sacensībās kopš 2000. gada. Piedalījies [[Eiropas Jauniešu čempionāts|Eiropas Jauniešu čempionātā]] 2002. gadā. Pārstāvējis Latvijas triāla izlasi [[Pasaules Nāciju kauss|Pasaules Nāciju kausā]] 2003., 2006. un 2008. gadā. Izcīnījis Latvijas un Igaunijas Amatieru čempiona titulus 2021., 2024. gadā, kā arī kluba čempiona titulu 2022. un 2024.gadā. Pārstāv [[Latvijas Motosporta federācija|Latvijas Motosporta federāciju]] triāla dzīves veidošanā kopš 2007. gada. 2018.gadā nodibinājis [[Motoklubs|motoklubu]] ''Sigulda Racing Team'', vada triāla treniņus kopš 2017. gada. Šobrīd ir aktīvs mototriāla sportists amatieru līmenī un treneris jauniešiem, pārstāvot motoklubu ''Sigulda Racing Team''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/moto/23012024-jauns_aktivs_un_specigs_motoklubs_sigulda|title=Jauns, aktīvs un spēcīgs - motoklubs "Sigulda Racing Team"|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-23|date=2024-01-23|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == '''2025. gads''' * 2. vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, B grupa; * 3. vieta, Latvijas klubu čempionāts (motoklubs Sigulda Racing Team; motocikls Montesa, 260cc)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trials.lv/competitions/lamsf/2026|title=Mototrials.lv|website=trials.lv|access-date=2026-10-03}}</ref> ==== 2025. gads ==== * 2. vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, B grupa; * 2. vieta, Latvijas klubu čempionāts (motoklubs Sigulda Racing Team; motocikls Montesa, 260cc)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mototrials.lv/competitions/lamsf/2025|title=Mototrials.lv|website=mototrials.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> ==== 2024. gads ==== * 1.vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, B grupa;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lamsf.lv/latvijas-cempionata-mototriala-priezkalnos-trial-gp-grupa-uzvar-andris-grinfelds-b-amatieri-grupa-pirmais-kaspars-karls|title=Latvijas čempionātā mototriālā Priežkalnos Trial GP grupā uzvar Andris Grīnfelds, “B Amatieri grupā” pirmais Kaspars Karls|last=|website=LaMSF.lv|access-date=2024-12-23|date=2024-07-15|language=lv}}</ref> * 1.vieta, Latvijas klubu čempionāts (Motoklubs ''Sigulda Racing Team''; motocikls Montesa, 260cc) ==== 2023. gads ==== * 2. vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, A grupa; * 2. vieta, Latvijas klubu čempionāts (Motoklubs ''Sigulda Racing Team''; motocikls Montesa, 260cc) ==== 2022. gads ==== * 2. vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, C grupa; * 1. vieta, Latvijas klubu čempionāts (Motoklubs ''Sigulda Racing Team''; motocikls Montesa, 260cc) ==== 2021. gads ==== * 1. vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, C grupa; * 1. vieta, Igaunijas čempionāts, C grupa; * 2. vieta Latvijas klubu čempionāts (Motoklubs ''Sigulda Racing Team''; motocikls GasGas, 300cc) ==== 2020. gads ==== * 3. vieta, Latvijas kauss, D grupa; * 1. vieta, Siguldas kauss, D grupa; * 2. vieta, Keila Ziemas triāls, D grupa (Motoklubs ''Sigulda Racing Team'', motocikls Sherco, 125cc) ==== 2011-2019. gads ==== * sacensībās nestartē ==== 2010. gads ==== * 1. vieta, Latvijas kauss, E grupa velotriālā; * 1. vieta, Baltijas čempionāts, E grupa, velotriālā (Karters klubs, velosipēds Monty) ==== 2009. gads ==== * 8. vieta, Latvijas kauss, E grupa, velotriāls (startē privāti, velosipēds Monty) ==== 2008. gads ==== * 3. vieta, Latvijas čempionāts, A grupa; 3.vieta Baltijas čempionāts, A grupa; * 3. vieta, Igaunijas čempionāts, A grupa; * 2. vieta, Latvijas klubu komandu čempionāts; * 3. vieta, Rīgas čempionāts, A grupa; * 22.vieta, Pasaules Nāciju kauss komandām (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2007. gads ==== * 4. vieta, Latvijas čempionāts, Junioru vērtējumā, B grupa; * 2. vieta, Latvijas klubu komandu čempionāts; * 2. vieta, Baltijas čempionāts, B junioru grupa (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2006. gads ==== * 5. vieta, Latvijas kauss, B grupa; * 3. vieta, Igaunijas čempionāts, A grupa; * 2. vieta, Latvijas klubu komandu čempionāts; * 1. vieta, Jelgavas un Agarska TK balvas izcīņa, B grupa; * 22. vieta, Pasaules Nāciju kauss komandām (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2005. gads ==== * 2. vieta, Latvijas klubu komandu čempionāts, A grupa; * 1. vieta, Slovākijas čempionāts, C grupa, Zariečie posms (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2004. gads ==== * 8. vieta, Latvijas čempionāts, A grupa (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2003. gads ==== * 4. vieta, Latvijas čempionāts, A grupa; * 20. vieta, Pasaules Nāciju kauss komandām (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2002. gads ==== * 4. vieta, Latvijas čempionāts, A grupa; * 3. vieta, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas čempionāts, A grupa; * 4. vieta, Polijas čempionāts, Jauniešu grupa; * 2. vieta, Slovākijas čempionāts, A grupa, Kysak posms; * startē Eiropas Jauniešu čempionātā Francijā un Itālijā (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2001. gads ==== * 7. vieta, Latvijas kauss, B grupa; * 2. vieta, Latvijas čempionāts, Jauniešu grupa; * 2. vieta, Daugavpils kauss; * 2. vieta, Latvijas komandu čempionāts; * 3. vieta, Polijas čempionāts, Jauniešu grupa; * 4. vieta, Čehijas čempionāts, C grupa, Zašova posms (AKA Team klubs, motocikls Sherco, 250cc) ==== 2000. gads ==== * 5. vieta, Latvijas kauss, C grupa; * 5. vieta, Rīgas čempionāts, C grupa (Grobiņas Motoklubs, motocikls Yamaha, 250cc)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motovesture.lv/personibas/item/personibas-k/kulikovs-kaspars-1987/|title=Karls Kaspars (1987) - Personības [K...] - Personības - Motosporta vēsture|website=www.motovesture.lv|access-date=2024-12-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lamsf.lv/jauns-aktivs-un-specigs-tads-ir-motoklubs-sigulda-racing-team Latvijas Motosporta federācija] * [https://www.motovesture.lv/ MOTO vēsture] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karls, Kaspars}} [[Kategorija:Latvijas motosportisti]] 344rygyoagidsg3pdkf2u1ll85wzz88 4531278 4531263 2026-10-03T05:35:21Z Meistars Joda 781 4531278 wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste | Vārds = Kaspars Karls | Bilde = [[Attēls:Kaspars_karls.jpg|Kaspars Karls|350px]] | Paraksts = Kaspars Karls | Taut = {{LAT}} | SKom = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda Racing Team]] | Vds = Motosporta | Sac = vairāk nekā 100 | Čemp = 4 | Posm = | Posp = | Pirm = 2000 | Pēd = 2025 | Dzim = 1987 | Dzim_m = 4 | Dzim_d = 13 }} '''Kaspars Karls''' (līdz {{dat|2023|8|18|D|bez}} '''Kaspars Kuļikovs'''; dzimis {{dat|1987|4|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Motosports|motosporta]] [[treneris]], bijušais Latvijas triāla izlases dalībnieks. Šobrīd ir sociālo zinību un vēstures skolotājs [[Siguldas pilsētas vidusskola|Siguldas pilsētas vidusskolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spv.edupage.org/timetable/|title=Stundu saraksts {{!}} Siguldas pilsētas vidusskola, Kr. Barona iela 10, Sigulda|website=spv.edupage.org|access-date=2025-12-14}}</ref> Iepriekš ieņēmis ģenerālsekretāra amatu [[Latvijas Motosporta federācija|Latvijas Motosporta federācijā]] (2013—2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.licences.lv/uploads/temp/1570617980-jurkalnes-sacensibas-2019.pdf|title=LaMSF}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/lamsf/24092014-intervija_par_naciju_motokrosu_ar_lamsf_g|title=Intervija par Nāciju Motokrosu ar LaMSF ģenerālsekretāru Kasparu Kuļikovu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-23|date=2014-09-24|language=lv}}</ref> un juriskonsulta amatu [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentā (2007—2013). "Gada sportists" amatieru un tautas sporta kategorijā "Siguldas novada Gada balvas sportā 2022". ''Motovēsture.lv'' mājas lapas idejiskais iniciators un autors. 2011. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Juridisko fakultāti, iegūstot [[tiesību zinātne]]s [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]] grādu. 2013. gadā absolvējis [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu “Turība”]], iegūstot sabiedrisko attiecību vadības [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] grādu. 2025. gadā absolvējis [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa Universitāti]] sporta un izglītības darba specialitātē. Trīs bērnu tēvs, precējies. == Motosporta karjera == Kaspars Karls startē [[Mototriāls|mototriāla]] sacensībās kopš 2000. gada. Piedalījies [[Eiropas Jauniešu čempionāts|Eiropas Jauniešu čempionātā]] 2002. gadā. Pārstāvējis Latvijas triāla izlasi [[Pasaules Nāciju kauss|Pasaules Nāciju kausā]] 2003., 2006. un 2008. gadā. Izcīnījis Latvijas un Igaunijas Amatieru čempiona titulus 2021., 2024. gadā, kā arī kluba čempiona titulu 2022. un 2024.gadā. Pārstāv [[Latvijas Motosporta federācija|Latvijas Motosporta federāciju]] triāla dzīves veidošanā kopš 2007. gada. 2018.gadā nodibinājis [[Motoklubs|motoklubu]] ''Sigulda Racing Team'', vada triāla treniņus kopš 2017. gada. Šobrīd ir aktīvs mototriāla sportists amatieru līmenī un treneris jauniešiem, pārstāvot motoklubu ''Sigulda Racing Team''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/moto/23012024-jauns_aktivs_un_specigs_motoklubs_sigulda|title=Jauns, aktīvs un spēcīgs - motoklubs "Sigulda Racing Team"|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-23|date=2024-01-23|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == '''2026. gads''' * 2. vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, B grupa; * 3. vieta, Latvijas klubu čempionāts (motoklubs Sigulda Racing Team; motocikls Montesa, 260cc)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trials.lv/competitions/lamsf/2026|title=Mototrials.lv|website=trials.lv|access-date=2026-10-03}}</ref> ==== 2025. gads ==== * 2. vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, B grupa; * 2. vieta, Latvijas klubu čempionāts (motoklubs Sigulda Racing Team; motocikls Montesa, 260cc)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mototrials.lv/competitions/lamsf/2025|title=Mototrials.lv|website=mototrials.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> ==== 2024. gads ==== * 1.vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, B grupa;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lamsf.lv/latvijas-cempionata-mototriala-priezkalnos-trial-gp-grupa-uzvar-andris-grinfelds-b-amatieri-grupa-pirmais-kaspars-karls|title=Latvijas čempionātā mototriālā Priežkalnos Trial GP grupā uzvar Andris Grīnfelds, “B Amatieri grupā” pirmais Kaspars Karls|last=|website=LaMSF.lv|access-date=2024-12-23|date=2024-07-15|language=lv}}</ref> * 1.vieta, Latvijas klubu čempionāts (Motoklubs ''Sigulda Racing Team''; motocikls Montesa, 260cc) ==== 2023. gads ==== * 2. vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, A grupa; * 2. vieta, Latvijas klubu čempionāts (Motoklubs ''Sigulda Racing Team''; motocikls Montesa, 260cc) ==== 2022. gads ==== * 2. vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, C grupa; * 1. vieta, Latvijas klubu čempionāts (Motoklubs ''Sigulda Racing Team''; motocikls Montesa, 260cc) ==== 2021. gads ==== * 1. vieta, Latvijas Amatieru čempionāts, C grupa; * 1. vieta, Igaunijas čempionāts, C grupa; * 2. vieta Latvijas klubu čempionāts (Motoklubs ''Sigulda Racing Team''; motocikls GasGas, 300cc) ==== 2020. gads ==== * 3. vieta, Latvijas kauss, D grupa; * 1. vieta, Siguldas kauss, D grupa; * 2. vieta, Keila Ziemas triāls, D grupa (Motoklubs ''Sigulda Racing Team'', motocikls Sherco, 125cc) ==== 2011-2019. gads ==== * sacensībās nestartē ==== 2010. gads ==== * 1. vieta, Latvijas kauss, E grupa velotriālā; * 1. vieta, Baltijas čempionāts, E grupa, velotriālā (Karters klubs, velosipēds Monty) ==== 2009. gads ==== * 8. vieta, Latvijas kauss, E grupa, velotriāls (startē privāti, velosipēds Monty) ==== 2008. gads ==== * 3. vieta, Latvijas čempionāts, A grupa; 3.vieta Baltijas čempionāts, A grupa; * 3. vieta, Igaunijas čempionāts, A grupa; * 2. vieta, Latvijas klubu komandu čempionāts; * 3. vieta, Rīgas čempionāts, A grupa; * 22.vieta, Pasaules Nāciju kauss komandām (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2007. gads ==== * 4. vieta, Latvijas čempionāts, Junioru vērtējumā, B grupa; * 2. vieta, Latvijas klubu komandu čempionāts; * 2. vieta, Baltijas čempionāts, B junioru grupa (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2006. gads ==== * 5. vieta, Latvijas kauss, B grupa; * 3. vieta, Igaunijas čempionāts, A grupa; * 2. vieta, Latvijas klubu komandu čempionāts; * 1. vieta, Jelgavas un Agarska TK balvas izcīņa, B grupa; * 22. vieta, Pasaules Nāciju kauss komandām (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2005. gads ==== * 2. vieta, Latvijas klubu komandu čempionāts, A grupa; * 1. vieta, Slovākijas čempionāts, C grupa, Zariečie posms (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2004. gads ==== * 8. vieta, Latvijas čempionāts, A grupa (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2003. gads ==== * 4. vieta, Latvijas čempionāts, A grupa; * 20. vieta, Pasaules Nāciju kauss komandām (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2002. gads ==== * 4. vieta, Latvijas čempionāts, A grupa; * 3. vieta, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas čempionāts, A grupa; * 4. vieta, Polijas čempionāts, Jauniešu grupa; * 2. vieta, Slovākijas čempionāts, A grupa, Kysak posms; * startē Eiropas Jauniešu čempionātā Francijā un Itālijā (AKA Team klubs, motocikls GasGas, 280cc) ==== 2001. gads ==== * 7. vieta, Latvijas kauss, B grupa; * 2. vieta, Latvijas čempionāts, Jauniešu grupa; * 2. vieta, Daugavpils kauss; * 2. vieta, Latvijas komandu čempionāts; * 3. vieta, Polijas čempionāts, Jauniešu grupa; * 4. vieta, Čehijas čempionāts, C grupa, Zašova posms (AKA Team klubs, motocikls Sherco, 250cc) ==== 2000. gads ==== * 5. vieta, Latvijas kauss, C grupa; * 5. vieta, Rīgas čempionāts, C grupa (Grobiņas Motoklubs, motocikls Yamaha, 250cc)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motovesture.lv/personibas/item/personibas-k/kulikovs-kaspars-1987/|title=Karls Kaspars (1987) - Personības [K...] - Personības - Motosporta vēsture|website=www.motovesture.lv|access-date=2024-12-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lamsf.lv/jauns-aktivs-un-specigs-tads-ir-motoklubs-sigulda-racing-team Latvijas Motosporta federācija] * [https://www.motovesture.lv/ MOTO vēsture] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karls, Kaspars}} [[Kategorija:Latvijas motosportisti]] fxw77puf5eyc2i63xhun2l336xjkswo 0 588300 4531216 4505543 2026-10-02T19:57:01Z Biafra 13794 atj. 4531216 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Edmunds Elksnis | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|11|19}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rūjiena}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērv|cm=188}} | svars = {{mērv|kg=91}} | iesauka = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = treneris asistents | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = 2011—2015 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 2 = 2015—2017 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]] | kl_sez 3 = 2017—2018 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 4 = 2018—2021 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 5 = 2021—2022 | klubs 5 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Tartu Ülikool (basketbols)|Tartu Ülikool]]'' | kl_sez 6 = 2022—2023 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 7 = 2023—2025 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 8 = 2025 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[OC Limbaži]] | kl_sez 9 = 2025 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] | kl_sez 10 = 2026—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[OC Limbaži]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2020 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * Igaunijas kausa ieguvējs <small>(2022)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Edmunds Elksnis''' (dzimis {{dat|1990|11|19}} [[Rūjiena|Rūjienā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Spēlējis vairākos [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s klubos, bet 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) klubu [[OC Limbaži]]. Pēc profesionāla spēlētāja karjeras beigām pievērsies [[treneris|trenera]] darbam un šobrīd ir [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] galvenā trenera asistents. == Karjera == E. Elksnis nāk no Rūjienas, kur uzsācis trenēties basketbolā, pēc tam bijis [[Valmiera]]s jaunatnes basketbola sistēmā. Profesionālā līmenī sācis spēlēt [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubā [[BK Valmiera]]. Ārpus Latvijas spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], vienā no stiprākajām valsts komandām ''[[Tartu Ülikool (basketbols)|Tartu Ülikool]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/14182/edmunds-elksnis|title=Edmunds Elksnis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-12-30|language=en}}</ref> Pēc neveiksmīgas sezonas [[BK Ventspils]] 2023. gada vasarā E. Elksnis atgriezās "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7824784/elksnis-atgriezas-valmiera-glass-vidzemes-augstskola-komanda|title=Elksnis atgriežas "Valmiera Glass"/"Vidzemes Augstskola" komandā|website=Basketbols|access-date=2024-12-30|date=2023-07-31|language=lv}}</ref> kur bija komandas kapteinis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgvia.lv/zinas/edmunds-elksnis-turpinas-parstavet-valmieru|title=Edmunds Elksnis turpinās pārstāvēt Valmieru|website=www.vgvia.lv|access-date=2024-12-30|language=lv-lv}}</ref> Divās sezonās Valmieras klubā E. Elksnim neizdevās parādīt izcilu spēli, un 2025. gada rudenī viņš pievinojās līmeni zemāk, [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] spēlējošajai [[OC Limbaži]] komandai. Pēc četrām spēlēm [[Limbaži|Limbažu]] komandā viņš pārcēlās uz vienu no šīs līgas labākajiem klubiem [[Gulbenes "Buki"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/28102025-elksnis_maina_pierakstu_nacionalaja_liga_|title=Elksnis maina pierakstu Nacionālajā līgā un apvieno spēkus ar Kaufmani|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-10-29|date=2025-10-28|language=lv}}</ref> bet decembri pameta arī šo komandu. 2026. gada vasarā pievērsās trenera darbam, bet rudenī atgriezās baskebolā arī kā spēlētājs, atkal pievienojoties Nacionālās līgas komandai OC Limbaži. Nav pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlases, toties ir bijis iekļauts pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā draudzības turnīrā 2020. gadā. Bija kandidātu lokā [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2022. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlēm,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/izlases/viriesi/viriesu-valstsvieniba-24-kandidati-eiropas-cempionata-kvalifikacijas-turnira-pirmajam-sabraukumam|title=Vīriešu valstsvienība: 24 kandidāti Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pirmajam sabraukumam|website=www2.basket.lv|access-date=2024-12-30|language=lv|archive-date=2024-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241230162916/https://www2.basket.lv/izlases/viriesi/viriesu-valstsvieniba-24-kandidati-eiropas-cempionata-kvalifikacijas-turnira-pirmajam-sabraukumam}}</ref> taču sastāvā netika iekļauts. Pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies [[treneris|trenera]] darbam un 2026. gada vasarā tika pstiprināts par kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" galvenā trenera [[Dāvis Čoders|Dāvja Čodera]] asistentu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Elksnis, Edmunds}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rūjienā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] nv67pdfzgug6eaht8ke8p63cfu4op5i 0 603713 4531380 4501937 2026-10-03T10:56:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531380 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2024 | Tagad = 2025 | Nākam = 2026 }} {{Vairāki attēli | perrow = 2 | total_width = 400 | image1 = 2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg | image2 = 2025 Japan GP - McLaren - Lando Norris - FP1.jpg | footer = [[Lando Noriss]] izcīnija savu pirmo čempiona titulu, kamēr ''[[McLaren]]'' ieguva konstruktoru kausu }} '''2025. gada ''F1'' sezona''', oficiāli pazīstama kā '''2025. gada ''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2025 FIA Formula One World Championship}}), bija [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 76. čempionāta sezona. Sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix''.<ref name="2025 calendar" /> 2025. gada sezonā ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]. [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Konstruktoru kausu]] ieguva ''McLaren'', kam tas bija desmitais tituls kopā un otrais pēc kārtas. == Komandas un braucēji == 2025. gada sezonā piedalās šādas komandas un piloti: {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors !class="unsortable" rowspan="2"|Šasija !scope="col" rowspan="2" nowrap|Dzinējs !colspan="3" scope="col" class="unsortable"|Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !class="unsortable" |Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|France}} ''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|website=BWT|date=11 February 2022|access-date=24 April 2024|archive-date=24 April 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240424190638/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/}}</ref> ! ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' | A525<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Collantine |first=Keith |date=18 February 2025 |title=First pictures: Alpine presents its livery for the 2025 F1 season |url=https://www.racefans.net/2025/02/18/first-pictures-alpine-presents-its-livery-for-the-2025-f1-season/ |access-date=18 February 2025 |website=RaceFans}}</ref> |{{Nowrap|''Renault E-Tech RE25''}}<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |date=8 January 2024 |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240526060831/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-date=26 May 2024 |access-date=8 February 2024 |work=The Race |language=en}}</ref> |style="text-align:center"|7<br />43<br />10 |{{flaga|Australia}} [[Džeks Dūans]]<br />{{flaga|Argentina}} [[Franko Kolapinto]]<br />{{flaga|France}} [[Pjērs Gaslī]] | align="center" nowrap|1—6<br />7—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|United Kingdom}} ''Aston Martin [Aramco F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=3 February 2022 |title=F1: Aston Martin sela acordo de patrocínio com Aramco |url=https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240907004439/https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-date=7 September 2024 |access-date=25 January 2024 |website=motorsport.uol.com.br |publisher=[[Universo Online|UOL]]}}<!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --></ref> ! {{Nowrap|''[[Aston Martin]] [[Saudi Aramco|Aramco]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}} |AMR25<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Aston Martin Aramco announces high-performance partnership with PUMA |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202110759/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |quote=PUMA car branding will debut on the AMR25 when it is launched ahead of the 2025 F1 season.}}</ref> |{{nowrap|''Mercedes-AMG F1 M16''}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |title=AMR25 |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20250301114341/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |archive-date=1 March 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |language=en |archive-date=8 February 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240208172635/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport }}</ref> |style="text-align:center"|14<br />18 |{{flaga|Spain}} [[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Canada}} [[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24{{efn|[[Lānss Strols]] tika pieteikts {{f1gp|Spānijas}}, bet vēlāk izstājās sāpju plaukstā un plaukstas locītavā dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-aston-martin-announce-stroll-to-miss-spanish-grand-prix.4FI8kbD2YhaiuMDhXgW8KO|title=Aston Martin announce Stroll to miss Spanish Grand Prix|website=Formula1.com|date=31 May 2025|access-date=31 May 2025}}</ref>}} |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Italy}} ''Scuderia Ferrari HP''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |website=HP |access-date=24 April 2024 |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424135809/https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.htm }}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |''SF-25''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Velasco |first1=Paul |title=Ferrari confirms SF-25 as name for 2025 Formula 1 car |url=https://www.grandprix247.com/2025/01/30/ferrari-confirms-sf-25-as-name-for-2025-formula-1-car/ |access-date=30 January 2025 |work=GRANDPRIX247 |date=30 January 2025}}</ref> |''Ferrari 066/15''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monaco}} [[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|United States}} ''MoneyGram Haas F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html|title=Haas sign new title sponsor for 2023 in multi-year deal|website=Formula 1|date=20 October 2022|access-date=22 October 2022|archive-date=28 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128011030/https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |VF-25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gallery-haas-showcase-new-livery-for-2025-season-at-f1-75-live.1MglCUrG0z3HKWB8h1ZvLp|title=Haas showcase new livery for 2025 season at F1 75 Live|website=Formula 1|date=18 February 2025|access-date=19 February 2025}}</ref> |''Ferrari 066/15''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis |url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-date=30 August 2020 |access-date=30 August 2020 |website=grandprix.com}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|France}} [[Estebans Okons]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|United Kingdom}} ''McLaren Formula 1 Team'' ! ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | ''MCL39''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Kalinauckas |first=Alex |date=2025-02-13 |title=McLaren becomes first F1 team to reveal 2025 car design |url=https://au.motorsport.com/f1/news/mclaren-becomes-first-f1-team-reveal-2025-car-design/10695547/ |access-date=2025-02-13 |work=[[Motorsport.com|Motorsport.com Australia]] |publisher=[[Motorsport Network]]}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M16<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |title=McLaren's deal to use Mercedes F1 engines again from 2021 announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ |access-date=17 September 2022 |website=Autosport |date=28 September 2019 |language=en |archive-date=2 June 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215052/https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ }}</ref> |style="text-align:center"|4<br />81 |{{flaga|United Kingdom}} [[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Australia}} [[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{nowrap|{{flaga|Germany}} ''Mercedes-AMG Petronas F1 Team''}}<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Noble |first1=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |date=28 September 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301081705/https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |archive-date=1 March 2024 |access-date=24 April 2024 |website=Motorsport |language=en}}</ref> ! ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | F1 W16<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercedesamgf1.com/news/w16-launch-date-confirmed|title=W16 Launch Date Confirmed|date=27 January 2025|access-date=27 January 2025|website=[[Mercedes-AMG Petronas F1 Team]]}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M16''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{nowrap|{{flaga|Italy}} [[Andrea Kimi Antonelli]]}}<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Racing Bulls"|{{nowrap|{{flaga|Italy}} ''Visa Cash App Racing Bulls F1 Team''}}<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Noble |first=Jonathan |date=2024-11-02 |title=What's really going on with RB's name change plans for F1 2025 |url=https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ |access-date=2024-11-07 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=11 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241111014048/https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ }}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Honda]] RBPT'' |{{nowrap|VCARB 02<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Hahnair to join Visa Cash App RB Formula 1 Team |url=https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |website=Visa Cash App RB Formula One Team |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202230015/https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en |quote=As from the start of the 2025 season, the Hahnair logo will feature on the VCARB-02 mirrors}}</ref>}} |{{nowrap|''Honda RBPTH003''}}<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=Honda RBPTH003 {{!}} Formula 1 |url=https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 |access-date=2025-05-13 |website=Honda.Racing |language=en |archive-date=2025-04-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250414165315/https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 }}</ref> |style="text-align:center"|6<br />22<br />30 |{{flaga|France}} [[Izaks Hadžars]]<br />{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]<br />{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—2<br />3—24 |- |data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austria}} ''Oracle Red Bull Racing''<ref>{{Tīmekļa atsauce|access-date=25 January 2024|date=10 February 2022|website=Autoracing|title=Acordo Red Bull/Oracle é "o maior na história da F1"|url=https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/|archive-date=4 April 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230404024812/https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/}}<!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --></ref> !''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |RB21<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Oracle Red Bull Racing Partners with Neat |url=https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |website=Oracle Red Bull Racing |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126175421/https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |archive-date=26 November 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en}}</ref> |{{nowrap|Honda RBPTH003''}}<ref name=":3" /> |style="text-align:center"|1<br />30<br />22 |{{nowrap|{{flaga|Netherlands}} [[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]]<br />{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]}} | align="center" nowrap|1—24<br />1—2<br />3—24 |- | data-sort-value="Sauber"|{{flaga|Switzerland}} ''Stake F1 Team Kick Sauber''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Nichol |first1=Jake |title=Sauber announces official team name for 2024 and 2025 |url=https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. |access-date=24 April 2024 |work=RacingNews365 |date=1 January 2024 |language=en |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424183544/https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. }}</ref>{{efn|[[Sauber]] sponsors ir ''[[Stake.com|Stake]]'', kas ir straumēšanas platformas ''[[kick.com|Kick]]'' līdzdibinātāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |url=https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/ |title=Sauber to run under Stake F1 Team name in 2024–25 |date=15 December 2023 |access-date=18 March 2024 |website=[[Motorsport.com]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=15 December 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231215121736/https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/}}</ref> 1., 9., 13., 15., 23. un 24. kārtā komanda startēja kā ''Kick Sauber F1 Team''.<ref name="entry lists" />}} ! ''[[Kick.com|Kick]]'' ''[[Sauber]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | C45<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sauber-group.com/de/news/detail/stake-f1-team-kick-sauber-and-coinpayments-launch-partnership-prior-to-2025-season|title=Stake F1 Team KICK Sauber and CoinPayments launch partnership prior to 2025 season|website=sauber-group.com|date=17 February 2025|accessdate=18 February 2025|quote=As part of the agreement, CoinPayments’ logo will be sported on the team’s 2025 challenger, the soon-to-be unveiled C45.}}</ref> | ''Ferrari 066/15''<ref>{{Ziņu atsauce |date=26 October 2022 |title=Audi to team up with Sauber for Formula One entry in 2026 |url=https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240826025222/https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-date=26 August 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[USA Today]] |agency=[[Associated Press]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kisby |first=Cambridge |date=23 July 2024 |title=Audi's F1 team explained: 2026 entry concerns as Binotto and Wheatley are drafted in |url=https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240516131900/https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-date=16 May 2024 |access-date=22 September 2024 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |language=en}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Germany}} [[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Williams"|{{flaga|United Kingdom}} ''Atlassian Williams Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mann-Bryans |first1=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |FW47<ref name="FW47">{{Tīmekļa atsauce |title=Williams Racing is pleased to announce a new multi-year partnership with Santander that will begin in 2025 |url=https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |website=williamsf1.com |date=9 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241214024616/https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |archive-date=14 December 2024 |access-date=16 June 2025 |quote=Santander or Openbank branding will feature on the FW47, driver helmets and team clothing throughout 2025}}</ref> |''Mercedes-AMG F1 M16''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |date=8 January 2024 |editor-last=Sarkar |editor-first=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08 |archive-url=https://archive.today/20240922005425/https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |archive-date=22 September 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[Reuters]]}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref name="entry lists">Oficiālie dalībnieku saraksti: * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_australian_grand_prix_-_entry_list_corrected_.pdf |title=2025 Australian Grand Prix – Entry List (Corrected) |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=14 March 2025 |access-date=14 March 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Chinese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=21 March 2025 |access-date=21 March 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Japanese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 April 2025 |access-date=4 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_bahrain_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Bahrain Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=11 April 2025 |access-date=11 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_saudi_arabian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Saudi Arabian Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=18 April 2025 |access-date=18 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Miami Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=2 May 2025 |access-date=2 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_emilia_romagna_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Emilia Romagna Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=16 May 2025 |access-date=16 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Monaco Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 May 2025 |access-date=23 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_spanish_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Spanish Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=30 May 2025 |access-date=30 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Canadian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Austrian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=27 June 2025 |access-date=27 June 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_british_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 British Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 July 2025 |access-date=4 July 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_belgian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Belgian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=25 July 2025 |access-date=26 July 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_hungarian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Hungarian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=1 August 2025 |access-date=1 August 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_dutch_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Dutch Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=29 August 2025 |access-date=29 August 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_italian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Italian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 September 2025 |access-date=5 September 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_azerbaijan_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Azerbaijan Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=19 September 2025 |access-date=19 September 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_singapore_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Singapore Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=3 October 2025 |access-date=3 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_united_states_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 United States Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=17 October 2025 |access-date=17 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_mexico_city_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Mexico City Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=24 October 2025 |access-date=24 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_sao_paulo_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 São Paulo Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=6 November 2025 |access-date=6 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_las_vegas_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Las Vegas Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=20 November 2025 |access-date=20 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_qatar_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Qatar Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=28 November 2025 |access-date=28 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 December 2025 |access-date=5 December 2025}} </ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2025|title=2025 FIA Formula One World Championship – Entry List|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2025/2025-fia-formula-one-world-championship-entry |access-date=12 May 2025|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]}} </ref> |} === Komandu izmaiņas === ''RB'' pārstāja lietot iniciālismu un turpmāk čempionātā piedalās kā ''[[Racing Bulls]]''.<ref name=":1" /> === Pilotu izmaiņas === [[Luiss Hamiltons]] pēc 12 sezonām ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā pameta to un pievienojās ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''.<ref name="HamiltonFerrari">{{Tīmekļa atsauce|title=Team Statement|date=1 February 2024|access-date=1 February 2024|publisher=[[Scuderia Ferrari]]|url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024|archive-date=2 February 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240202001954/https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024}}</ref> Viņš aizstāja [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosu Sainsu]], kurš pievienojās ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=29 July 2024 |title=Sainz signs for Williams as Spaniard's F1 future is confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-url=https://web.archive.org/web/20240913025145/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-date=13 September 2024 |access-date=29 July 2024 |website=Formula 1}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka Sainss aizstās [[Loganu Sārdžentu]], tomēr viņš [[2024. gada F1 sezona|iepriekšējās sezonas]] gaidā tika aizstāts ar [[Franko Kolapinto]], kurš savukārt kļuva par ''[[Alpine]]'' komandas rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=BWT Alpine Formula One Team enters into agreement with Williams Racing to secure services of Franco Colapinto on multi-year deal |url=https://media.alpinecars.com/bwt-alpine-formula-one-team-enters-into-agreement-with-williams-racing-to-secure-services-of-franco-colapinto-on-multi-year-deal/?lang=eng |access-date=2025-01-09 |website=Newsroom Alpine |language=en-EN}}</ref> Hamiltonu ''Mercedes'' komandā aizstāja [[Andrea Kimi Antonelli]], kam šī kļuva par debijas sezonu Pirmajā formulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=31 August 2024 |title=Antonelli confirmed as Hamilton's replacement with Mercedes looking ahead to 'next chapter' |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm |access-date=31 August 2024 |website=Formula 1 |archive-date=31 August 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240831071304/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm }}</ref> ''[[Haas F1|Haas]]'' pilnībā nomainīja savu pilotu sastāvu. [[Niko Hilkenbergs]] pameta komandu, lai pievienotos ''[[Sauber]]'', komandai, ko viņš bija pārstāvējis {{f1|2013}}. gada sezonā.<ref name="Hulkenberg">{{Tīmekļa atsauce |date=26 April 2024 |title=Nico Hulkenberg to depart Haas at the end of 2024 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909151355/https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-date=9 September 2024 |access-date=21 September 2024 |website=Formula 1 |quote=But it's now been confirmed that the 36-year-old will depart the American squad – and make his way to Sauber – at the end of the campaign.}}</ref> Viņu aizstāja ''Haas'' rezerves pilots [[Olivers Bērmans]], kurš iepriekšējā sezonā bija aizvadījis trīs sacīkstes ''Haas'' un ''Ferrari'' komandu sastāvos.<ref name="Bearman">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8|title=F2 star Ollie Bearman promoted to F1 with Haas for 2025|website=Formula 1|date=4 July 2024|access-date=4 July 2024|archive-date=4 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240704092004/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8}}</ref> Komandu pameta arī [[Kevins Magnusens]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf|title=Magnussen to leave Haas when contract expires at the end of 2024 season|website=Formula 1|date=18 July 2024|access-date=18 July 2024|archive-date=18 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240718080942/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf}}</ref> kuru aizstāja [[Estebans Okons]], kurš pameta ''Alpine'' pirms iepriekšējās sezonas {{f1gp|Abū Dabī}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barretto |first=Lawrence |date=3 June 2024 |title=Alpine to part ways with Ocon at end of 2024 season |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-url=https://web.archive.org/web/20240819180038/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-date=19 August 2024 |access-date=3 June 2024 |website=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group]] |language=en}}</ref> [[Džeks Dūans]], kurš aizstāja Okonu Abū Dabī ''Grand Prix'', kļuva par ''Alpine'' pilotu 2025. gada sezonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Doohan to race for Alpine in 2025 as F1 promotion confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp |date=23 August 2024 |access-date=23 August 2024 |website=Formula 1 |language=en |archive-date=9 September 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909155813/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |title=Alpine confirm Doohan to race in Abu Dhabi as Ocon is released |website=Formula 1 |date=2 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202091119/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |archive-date=2 December 2024 |access-date=2 December 2024}}</ref> [[Valteri Botass]] un [[Džou Guaņju]] abi pameta ''Sauber'' komandu pēc trīs gadiem tajā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J|title=Bottas and Zhou to leave Kick Sauber as team confirm decision to part ways|website=Formula 1|date=6 November 2024|access-date=6 November 2024|archive-date=10 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241110071615/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J}}</ref> Botass pievienojās ''Mercedes'' kā rezerves pilots,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk|title=Bottas to re-join Mercedes as reserve driver in 2025 |website=Formula 1 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219120645/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk |archive-date=19 December 2024 |date=19 December 2024 |access-date=16 June 2025}}</ref> bet Džou kļuva par ''Ferrari'' rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McDonagh |first=Connor |url=https://www.crash.net/f1/news/1062777/1/axed-zhou-guanyu-lands-new-role-ferrari-2025 |title=Axed Zhou Guanyu lands new role with Ferrari for 2025 |website=Crash |date=5 February 2025 |access-date=5 February 2025}}</ref> Kopā ar Hilkenbergu, 2025. gada sezonā ''Sauber'' komandu pārstāvēs ''[[Formula 2]]'' čempions [[Gabriels Bortoleto]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|access-date=6 November 2024|date=6 November 2024|title=Kick Sauber confirm rookie Bortoleto as second driver for 2025|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9|website=Formula 1|archive-date=6 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241106235853/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9}}</ref> [[Serhio Peress]] pēc 2024. gada sezonas pameta ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'', lai gan viņam bija spēkā līgums līdz pat {{f1|2026}}. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp|title=Perez and Red Bull agree to part ways following conclusion of 2024 season|website=Formula 1|date=18 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241218171746/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp |archive-date=18 December 2024 |access-date=18 December 2024}}</ref> Viņa vietā no ''Racing Bulls'' tika paaugstināts [[Liams Losons]], kurš bija aizvadījis piecas sacīkstes {{f1|2023}}. gada sezonā, bet sešas — 2024. gada sezonā.<ref name="Lawson">{{Tīmekļa atsauce |title=Liam Lawson Joins Max Verstappen for 2025 Season |url=https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219091330/https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-date=19 December 2024 |access-date=2024-12-19 |website=Oracle Red Bull Racing |language=en}}</ref> Viņu ''Racing Bulls'' aizstāja [[Izaks Hadžars]], kuram ši bija debija Pirmajā formulā.<ref name="Hadjar">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|title=Hadjar signs for RB as he takes final seat on 2025 F1 grid|website=Formula 1|date=20 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241220101337/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|archive-date=20 December 2024|access-date=20 December 2024}}</ref> === Izmaiņas sezonas gaitā === Pēc otrās sezonas sacīkstes, {{f1gp|Ķīnas}}, Liams Losons tika pazemināts uz ''Racing Bulls'', viņu aizstājot ar [[Juki Cunodu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-tsunoda-to-replace-lawson-at-red-bull-from-japanese-gp-as-new.49qawI5Q4YYPhhMJpHqUiO |title=Tsunoda to replace Lawson at Red Bull from Japanese GP as New Zealander drops down to Racing Bulls |website=Formula One |date=27 March 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref> Pēc {{f1gp|Maiami}} [[Džeks Dūans]] tika pazemināts par rezerves pilotu, viņu aizstājot iepriekšējam rezerves pilotam [[Franko Kolapinto]], kurš iepriekšējā sezonā aizvadīja 9 sacīkstes ''Williams'' komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-colapinto-to-replace-doohan-for-next-five-rounds-as-team-opt.4lH96VnGHyC45S3yjeJOMK |title=Alpine confirm Colapinto to replace Doohan for next five rounds as team opt to 'rotate' seat |website=Formula One |date=7 May 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref> == Kalendārs == 2025. gada sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix'', tie paši, kas [[2024. gada F1 sezona|pagājušajā sezonā]].<ref name="2025 calendar">{{publikācijas atsauce |date=12 April 2024 |title=FIA and Formula 1 announce calendar for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-url=https://web.archive.org/web/20240920154537/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-date=20 September 2024 |access-date=12 April 2024 |publisher=[[Formula One Group]]|location=London}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last=Barretto|first=Lawrence|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd|title=The key differences and stand outs from the 2025 F1 calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=12 April 2024|access-date=12 April 2024|archive-date=8 October 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241008140026/https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd}}</ref> Sešos no tiem ([[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas]], [[ASV Grand Prix|ASV]], [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu]] un [[Kataras Grand Prix|Kataras]]) tika aizvadītas sprinta sacīkstes.<ref name="sprint">{{publikācijas atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|title=FIA and Formula 1 announce 2025 Sprint calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=11 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240711120412/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|archive-date=11 July 2024|access-date=11 July 2024}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Boxall-Legge |first=Jake |date=11 July 2024 |title=F1 Announces Sprint Race Calendar for 2025, Belgium Replaces Austria |url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240905144110/https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-date=5 September 2024 |access-date=11 July 2024 |work=[[Motorsport.com|Motorsport]]|location=Miami}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" !data-sort-type="number" |Kārta !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' ![[F1 trašu saraksts|Trase]] !class="unsortable" |Datums |- !1 | [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | {{flaga|AUS}} [[Albertparks|Melburnas ''Grand Prix'' trase]], [[Melburna]] |16. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|CHN}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |23. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|JPN}} [[Sudzuka|Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |6. aprīlis |- !4 |[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] |{{flaga|BHR}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]] |13. aprīlis |- !5 |{{Nowrap|[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]}} |{{flaga|SAU}} [[Džidas ielu trase]], [[Džida]] |20. aprīlis |- !6 | [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{nowrap|{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]]}} |4. maijs |- !7 | [[Emīlijas-Romanjas Grand Prix|Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ITA}} [[Enco un Dino Ferrāri autodroms|Imolas trase]], [[Imola]] |18. maijs |- !8 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|MCO}} [[Monako trase]], [[Montekarlo]] |25. maijs |- !9 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ESP}} [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas trase]], [[Barselona]] |1. jūnijs |- !10 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|CAN}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |15. jūnijs |- !11 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Rings]], [[Špīlberga (pilsēta)|Špīlberga]] |29. jūnijs |- !12 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|UK}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |6. jūlijs |- !13 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|BEL}} [[Spā-Frankošampa|Spā-Frankošampas trase]], [[Frankošampa]] |27. jūlijs |- !14 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|HUN}} [[Hungaroringa]], [[Budapešta]] |3. augusts |- !15 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|NED}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |31. augusts |- !16 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ITA}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |7. septembris |- !17 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|AZE}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |21. septembris |- !18 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|SGP}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |5. oktobris |- !19 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]], [[Teksasa]] |19. oktobris |- !20 |[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] |{{nowrap|{{flaga|MEX}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]]}} |26. oktobris |- !21 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|BRA}} [[Interlaguša|Žosē Karluša Pases autodroms]], [[Sanpaulu]] |9. novembris |- !22 | [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | {{flaga|USA}} [[Las Vegas Strip trase|''Las Vegas Strip'' trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |22. novembris |- !23 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseilas Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |30. novembris |- !24 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|UAE}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |7. decembris |- ! colspan="4" |Avoti:<ref name="2025 calendar"/> |} == Rezultāti un kopvērtējums == === Sacīkstes === {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Posms !Sacīkste !Pirmā starta vieta !Ātrākais aplis !Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) |- ! 1 | {{flaga|Australia}} {{f1gp|Austrālijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 2 | {{flaga|China}} {{f1gp|Ķīnas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]{{Efn|[[Luiss Hamiltons]] sākotnēji uzstādīja ātrāko apli, bet vēlāk tika diskvalificēts.<ref name="china dsq">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-hamilton-disqualified-from-chinese-gp-after-skid-block-breach-as.6L1hYOxfmeSeNUnMpHQLaz|title=Hamilton disqualified from Chinese GP after skid block breach as Ferrari suffer double disqualification|website=Formula 1|date=23 March 2025|access-date=23 March 2025}}</ref> [[Lando Noriss]], kurš sākotnēji uzstādīja otro ātrāko apli, tika atzīts par sacīkstes ātrākā apļa veicēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_final_race_classification.pdf|title=2025 Chinese Grand Prix – Final Race Classification|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 March 2025 |access-date=23 March 2025}}</ref>}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 3 | {{flaga|Japan}} {{f1gp|Japānas}} | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="ANT" nowrap|{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 4 | {{flaga|Bahrain}} {{f1gp|Bahreinas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 5 | {{flaga|Saudi Arabia}} {{f1gp|Saūda Arābijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 6 | {{flaga|United States}} {{f1gp|Maiami}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 7 | {{nowrap|{{flaga|Italy}} {{f1gp|Emīlijas-Romanjas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 8 | {{flaga|Monaco}} {{f1gp|Monako}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 9 | {{flaga|Spain}} {{f1gp|Spānijas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 10 | {{flaga|Canada}} {{f1gp|Kanādas}} | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 11 | {{flaga|Austria}} {{f1gp|Austrijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 12 | {{flaga|United Kingdom}} {{f1gp|Lielbritānijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 13 | {{flaga|Belgium}} {{f1gp|Beļģijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 14 | {{flaga|Hungary}} {{f1gp|Ungārijas}} | data-sort-value="LEC" |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 15 | {{flaga|Netherlands}} {{f1gp|Nīderlandes}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 16 | {{flaga|Italy}} {{f1gp|Itālijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 17 | {{flaga|Azerbaijan}} {{f1gp|Azerbaidžānas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 18 | {{flaga|Singapore}} {{f1gp|Singapūras}} | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" |{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 19 | {{flaga|United States}} {{f1gp|ASV}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 20 | {{flaga|Mexico}} [[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 21 | {{flaga|Brazil}} [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ALB" |{{nowrap|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 22 | {{flaga|United States}} {{f1gp|Lasvegasas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 23 | {{flaga|Qatar}} {{f1gp|Kataras}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 24 | {{flaga|United Arab Emirates}} {{f1gp|Abū Dabī}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="LEC" |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avoti:<ref name="2025 calendar" /><ref name="pole+fl">{{Tīmekļa atsauce|title=FIA Formula One World Championship Results 2025|url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/results/2025|website=Motorsportstats.com|access-date=7 December 2025|archive-date={{dat|2025|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251114151349/https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/results/2025}}</ref> |} === Pilotu kopvērtējums === Punkti tiek piešķirti tikai tiem braucējiem, kuri sacīkstē finišē pirmajās desmit pozīcijās. Sprinta sacīkstē punktus saņem pirmo astoņu vietu ieguvēji.<ref name="BeginnersWeekendGuide">{{Tīmekļa atsauce |title=The beginner's guide to the F1 weekend |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-beginners-guide-to-the-formula-1-weekend.5RFZzGXNhEi9AEuMXwo987 |access-date=3 February 2025 |website=Formula 1}}</ref> Ja sacīkste beidzas priekšlaikus, atkarībā no veiktās distances, var tikt samazināts piešķirto punktu skaits, kā arī braucēju, kuriem piešķir punktus, skaits. Vienādu punktu skaita gadījumā kopvērtējumā augstāk ierindojas pilots, kuram ir vairāk uzvaru. Ja uzvaru skaits starp viņiem ir vienāds, augstāk ir tas pilots, kam ir vairāk otro vietu, utt. Ja šī procedūra neļauj noteikt rezultātu, pilotu secība tiks izvēlēta pēc FIA noteiktiem kritērijiem. {|class="wikitable" style="font-size: 85%; text-align:center" !Vieta !style="background-color:#ffffbf"|&nbsp;1.&nbsp; !style="background-color:#dfdfdf"|&nbsp;2.&nbsp; !style="background-color:#ffdf9f"|&nbsp;3.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;4.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;5.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;6.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;7.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;8.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;9.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;10.&nbsp; |- !Sacīkste |style="background-color:#ffffbf"|25 |style="background-color:#dfdfdf"|18 |style="background-color:#ffdf9f"|15 |style="background-color:#dfffdf"|12 |style="background-color:#dfffdf"|10 |style="background-color:#dfffdf"|8 |style="background-color:#dfffdf"|6 |style="background-color:#dfffdf"|4 |style="background-color:#dfffdf"|2 |style="background-color:#dfffdf"|1 |- !Sprinta sacīkste{{Efn|Sprinta sacīkste notika Ķīnas, Maiami, Beļģijas, ASV, Sanpaulu un Kataras ''Grand Prix''.}} |8 |7 |6 |5 |4 |3 |2 |1 |colspan="2" {{N/A|}} |} {| |style="vertical-align:top; text-align:center; white-space: nowrap;"| {|class="wikitable" style="font-size: 85%; border-collapse:collapse; border-spacing: 0;" !Vieta !Pilots !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! 1 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{3 P}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|423 |- ! 2 | style="text-align:left" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|421 |- ! 3 | style="text-align:left"|{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{2 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|410 |- ! 4 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |5 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|319 |- ! 5 | style="text-align:left"|{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|242 |- ! 6 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|156 |- ! 7 | style="text-align:left" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |15 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|150 |- ! 8 | style="text-align:left"|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]] | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|73 |- ! 9 | style="text-align:left"|{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |18<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|64 |- ! 10 | style="text-align:left" |{{flaga|ESP}} [[Fernando Alonso]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6 ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |56 |- ! 11 | style="text-align:left"|{{flaga|GER}} [[Niko Hilkenbergs]] | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|51 |- ! 12 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Izaks Hadžars]] | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |17 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|51 |- ! 13 | style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} [[Olivers Bērmans]] | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|41 |- ! 14 | style="text-align:left" |{{flaga|NZL}} [[Liams Losons]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |18 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|38 |- ! 15 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Estebans Okons]] | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|38 |- ! 16 | style="text-align:left"|{{flaga|CAN}} [[Lānss Strols]] | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | AT | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#DFFFDF" |10 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|33 |- ! 17 | style="text-align:left"|{{flaga|JPN}} [[Juki Cunoda]] | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |14 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|33 |- ! 18 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Pjērs Gaslī]] | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |19 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|22 |- ! 19 | style="text-align:left" |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |19 |- ! 20 | style="text-align:left" |{{flaga|ARG}} [[Franko Kolapinto]] | | | | | | | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |20 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|0 |- ! 21 | style="text-align:left" |{{flaga|AUS}} [[Džeks Dūans]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#EFCFFF" |Izst | | | | | | | | | | | | | | | | | | ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |0 |- !Vieta !Pilots !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- !colspan="27"|Avoti:<ref name="pole+fl" /><ref name="results">{{Tīmekļa atsauce |last1=Connelly |first1=Garry |last2=Remmerie |first2=Mathieu |last3=Warwick |first3=Derek |author-link3=Dereks Vorviks |last4=Al Hashmi |first4=Mohammed |date=7 December 2025 |title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Championship Points |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_championship_points.pdf |access-date=7 December 2025 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref><ref name="nationalities">{{Tīmekļa atsauce|url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/standings/2025|title=Formula One Standings|access-date=7 December 2025|website=Motorsportstats|archive-date={{dat|2025|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251114140748/https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/standings/2025}}</ref><ref name="race results"> *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/australie/classement.aspx|title=Australia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/sprint.aspx|title=China 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/classement.aspx|title=China 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/japon/classement.aspx|title=Japan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/bahrein/classement.aspx|title=Bahrain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=13 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/arabie-saoudite/classement.aspx|title=Saudi Arabia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=20 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/sprint.aspx|title=Miami 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=3 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/classement.aspx|title=Miami 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=4 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/emilie-romagne/classement.aspx|title=Emilia-Romagna 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=18 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/monaco/classement.aspx|title=Monaco 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=25 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/espagne/classement.aspx|title=Spain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=1 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/canada/classement.aspx|title=Canada 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=15 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/autriche/classement.aspx|title=Austria 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=29 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/grande-bretagne/classement.aspx|title=Britain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/sprint.aspx|title=Belgium 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=26 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/classement.aspx|title=Belgium 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=27 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/hongrie/classement.aspx|title=Hungary 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=3 August 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/pays-bas/classement.aspx|title=Netherlands 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=31 August 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/italie/classement.aspx|title=Italy 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 September 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/azerbaidjan/classement.aspx|title=Azerbaijan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=21 September 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/singapour/classement.aspx|title=Singapore 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/sprint.aspx|title=USA 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=18 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/classement.aspx|title=USA 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=19 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/mexico-city/classement.aspx|title=Mexico City 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=26 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/sprint.aspx|title=São Paulo 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=8 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/classement.aspx|title=São Paulo 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=9 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/las-vegas/classement.aspx|title=Las Vegas 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=23 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/sprint.aspx|title=Qatar 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=29 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/classement.aspx|title=Qatar 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=30 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/abou-dhabi/classement.aspx|title=Abu Dhabi 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 December 2025}}</ref> |} |style="vertical-align:top" | {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">Skaitlis augšrakstā&nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta sacīkstē<br /> P&nbsp;– Pirmā starta vieta<br /> F&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} '''Piezīmes:''' * {{dagger}}&nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma. === Konstruktoru kopvērtējums === {| | style="vertical-align:top; text-align:center"| {| class="wikitable" style="font-size: 85%;" !Vieta !Konstruktors !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! rowspan="2"| 1 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{2 P}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|833 |- | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{3 P}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 |- ! rowspan="2"| 2 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |5 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|469 |- | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#CFCFFF" |15 |- ! rowspan="2"| 3 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|451 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |14 |- ! rowspan="2"| 4 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|ITA}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|398 |- | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 |- ! rowspan="2"| 5 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|GBR}} [[Williams Racing|Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]] | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|137 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |18<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 |- ! rowspan="2"| 6 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|ITA}} ''[[Racing Bulls]]-[[Honda]] RBPT'' | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|92 |- | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |18 |- ! rowspan="2"| 7 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{nowrap|{{flagicon|GBR}} ''[[Aston Martin]] [[Saudi Aramco|Aramco]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}} | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|89 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#EFCFFF" |Izst | AT | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#DFFFDF" |10 |- ! rowspan="2"| 8 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|USA}} ''[[Haas F1|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|79 |- | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 |- ! rowspan="2"| 9 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|SUI}} ''[[Kick.com|Kick]]'' ''[[Sauber]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |9 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|70 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 |- ! rowspan="2"| 10 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|FRA}} ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |19 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|22 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 |- !Vieta !Konstruktors !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- !colspan="27"|Avoti:<ref name="results" /><ref name="nationalities" /><ref name="race results" /><ref name="pole+fl" /> |} | style="vertical-align:top;"| {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">Skaitlis augšrakstā&nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta sacīkstē<br /> P&nbsp;– Pirmā starta vieta<br /> F&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} '''Notes:''' * {{dagger}}&nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma. * Tabula ir kārtota pēc rezultātiem — rindas neatbilst konkrētam pilotam. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{commons|Category:2025 in Formula One|2025. gada F1 sezona}} * [https://www.formula1.com/ Oficiālā mājaslapa] {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2025. gads sportā|F1]] tbsxt96fv9gfeh8ij4zef8afs5o2ntn 0 604864 4531262 4511562 2026-10-03T04:23:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531262 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste | nosaukums = Šuahine | attēls = Huahine topographic map-fr.svg | attēla paraksts = | attēla izmērs = | vietas karte = | vietaskarte = Franču Polinēzija#Biedrības salas#Klusais okeāns | reljefa_karte = jā | alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> | mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> | label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> | position = | mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> | caption = | vietējais nosaukums = ''Huahine'' | izvietojums = [[Klusais okeāns]] | latd = 16 | latm = 44 | lats = | latNS = S | longd = 151 | longm = 02 | longs = | longEW = W | arhipelāgs = [[Biedrības salas]],<br/>[[Aizvēja salas (Okeānija)|Aizvēja salas]] | salu skaits = | galvenās salas = | platība = 74 | garums = 15 | platums = 9<!-- tikai skaitli km --> | lagūna = | krasta līnija = 46<!-- tikai skaitli km --> | augstākais kalns = Turi | augstums = 669 | valsts = | valsts adm vienības tips = Valsts | valsts adm vienība = {{FRA}} | valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija | valsts adm vienība1 = {{PYF}} | valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> | valsts adm vienība2 = Šuahine<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> | valsts galvaspilsēta = | valsts lielpilsēta = | valsts ciems = Fare<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> | valsts lielpilsētas iedzīvotāji = | valsts vadoņa tituls = | valsts vadoņa vārds = | iedzīvotāji = 6263 | iedzīvotāju gads = 2022<ref>[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf "Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française" (ISPF)]</ref> | blīvums = 84,6 | pamatiedzīvotāji = taitieši | citas daļas = | piezīme = }} '''Šuahine''' ([[franču valoda|franču]] un {{val|ty|Huahine}} — ‘sieviešu dzimte’) ir vulkāniska sala [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], arhipelāga piektā lielākā sala pēc platības un iedzīvotāju skaita. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]s [[Aizvēja salas (Okeānija)|Aizvēja salu]] administratīvajai vienībai, kur veido atsevišķu Šuahines komūnu. Salas pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[taitieši]]. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Fare salas ziemeļrietumu krastā. Šuahine tiek dēvēta arī par «sieviešu salu», jo to vienmēr ir pārvaldījušas karalienes. == Ģeogrāfija == [[Attēls:PICT0083 French Polynésia Huahiné Island Vaioréa and Maroé Bay Channel (8228941519).jpg|thumb|left|Šaurums starp Lielo un Mazo Šuahines salām]] Šuahine atrodas Biedrības salu rietumdaļā, [[Aizvēja salas (Okeānija)|Aizvēja salu]] grupā, tuvākā sala ir {{nobr|30 km}} attālā [[Raiātea]] rietumos. Šuahine faktiski ir salu grupa, ko veido divas galvenās salas — Šuahinenui (''Huahine Nui'' — ‘Lielā Šuahine’) ziemeļos un Šuahineiti (''Huahine Iti'' — ‘Mazā Šuahine’) dienvidos. Salas atdala {{nobr|70 m}} plats šaurums, pār kuru uzbūvēts tilts; bēguma laikā atklājas pārejams smilšu sēklis. Salas vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Turi kalns ({{nobr|669 m}} vjl) Lielās Šuahines vidienē. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Šuahini ieskauj {{nobr|46 km}} garš [[koraļļu rifs]] ar pieciem kuģojamiem savienojumiem ar okeānu; uz rifa vairākas [[motu]]. Ainavā valda [[tropiskie lietusmeži]], ir vairākas [[Endēms|endēmas]] augu sugas. Valda tropisks musonu klimats bez izteiktām sezonām; temperatūra svārstās no {{nobr|22 °C}} līdz {{nobr|30 °C}}. == Vēsture == [[Attēls:Marae à Maeva.JPG|thumb|left|Maevas [[marae]]]] Šuahine bijusi apdzīvota jau vismaz 1000 gadus tālā senatnē, par ko liecina daudzie šejienes [[marae]]. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Šuahini apdzīvojuši ieceļotāji no [[Taiti]] ap m.ē. 9. gadsimtu. Salā līdz pat 19. gadsimtam pastāvēja neatkarīga karaliste, ko dēvēja par Šuahines vai Maiao karalisti. Pirmie no eiropiešiem salu apmeklēja britu ekspedīcija [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] vadībā 1769. gadā. Salinieki ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem. 1847. gadā sala pasludināja sevi par neatkarīgu valsti ar nosaukumu Šuahines Karaliste. 1879. gada 20. aprīlī karakuģa ''Bismarck'' komandieris Karls Deinhards un Vācijas impērijas konsuls Dienvidjūras salās Gustavs Godefruā juniors [[Vācijas impērija]]s vārdā parakstīja draudzības un tirdzniecības līgumu ar salas valdību. 1888. gadā [[Francija]] beidzot izveidoja protektorātu pār salu. Sala tika oficiāli anektēta 1888. gada 18. aprīlī. 1890. gada septembrī franču karakuģi bombardēja divus lielākos salas ciematus, izraisot vairākus cilvēku upurus. 1895. gadā pēdējā karaliene Tehaapapa III tika gāzta no troņa, un sala tika iekļauta Francijas Okeānijas valdījumos. == Saimniecība == Salas galvenās saimniecības nozares ir zveja un lauksaimniecība — audzē [[vaniļa|vaniļu]] un melones, kā arī iegūst kopru. Lielāku nozīmi iegūst tūrisms — šeit periodiski piestāj kruīzu laineri. Salas ziemeļos no 1998. gada bijušajā militārajā lidlaukā darbojas Šuahines-Fares lidosta ar {{nobr|1500 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Taiti]] un citām Biedrības arhipelāga salām<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/bob/routes Bora Bora routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> un gadā apkalpo ap 100 tūkstošiem pasažieru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d'activit%C3%A9%20final.pdf |title="Résultats d'activité des aéroports français 2018". ''aeroport.fr'' |access-date={{dat|2025|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210131155637/https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d%27activit%C3%A9%20final.pdf}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Biedrības salas]] tfobgovqumeyzbi1nxzcjmij2se3r2y 0 605722 4531049 4516241 2026-10-02T13:49:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531049 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Uapou |attēls = Baie d'Hakahau (Ua Pou), vue du nord-ouest.jpg |attēla paraksts = Hakahau līcis un osta |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Marķīza salas#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Ua Pou''<br />''ʻUapou'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 9 |latm= 24 |lats=20 |latNS= S |longd= 140 |longm= 04 |longs=45 |longEW= W |arhipelāgs = [[Marķīza salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 106 |garums = 28 |platums = 25<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = |krasta līnija = 49,3<ref>[https://web.archive.org/web/20190402183727/http://islands.unep.ch/IKM.htm#472 Island Directory]</ref> |augstākais kalns = Oave |augstums = 1232 |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Uapou<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Hakahau<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 2168 |iedzīvotāju gads = 2022<ref>[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf "Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française" (ISPF)]</ref> |blīvums = 20,5 |pamatiedzīvotāji = marķīzieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Uapou''' ([[Franču valoda|franču]] un {{val|ty|Ua Pou}}; {{val|mrq|ʻUapou}}) ir vulkāniska sala [[Marķīza salas|Marķīza salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], arhipelāga trešā lielākā sala. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]s [[Marķīza salas|Marķīza salu]] administratīvajai vienībai, veido atsevišķu Uapou komūnu. Salas pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[marķīzieši]]. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs [[Hakahau]] salas ziemeļaustrumu krastā. Uapou bija vienīgā no arhipelāga lielajām salām, kas pirms rietumnieku ierašanās nebija sadalīta ciltīs, bet to pārvaldīja viens monarhs. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Ua Pou - Tapageuse.jpg|thumb|left|Oaves smaile]] Uapou atrodas Marķīza salu ziemeļdaļā, tuvākā sala ir {{nobr|43 km}} attālā [[Nukuhiva]] ziemeļos. Sala vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Oaves kalns ({{nobr|1232 m}} vjl) salas centrā, kas ir arī Marķīza salu augstākā virsotne. Krasta līnija stipri izrobota, daudz nelielu līču un pussalu, piekrastē vairākas nelielas klinšainas saliņas, no kurām lielākā ir Motuoa (36 ha) dienvidu piekrastē. Ainavā dominē tropiskie [[lietusmeži]], bet kalnu plato un ziemeļu nogāzē — [[savanna]]. == Vēsture == [[Attēls:Marquesashaus.jpg|thumb|left|Tradicionālas marķīziešu mājas rekonstrukcija]] Pirmais no rietumniekiem salai garām kuģoja amerikānis Džozefs Ingreims 1791. gada aprīlī, kas to nodēvēja par Adamsa salu par godu ASV viceprezidentam [[Džons Adamss (prezidents)|Džonam Adamsam]], bet krastā nepiestāja. Pirmais salā krastā nokāpa francūzis Etjēns Maršāns tā paša gada 20. jūnijā, kas nodēvēja to par Maršāna salu. Salas iezemiešu nosaukums nozīmē ‘Divi pilāri’ pēc zīmīgajām virsotnēm salas centrā. 1880. gadā Uapou kļuva par [[Francija]]s koloniju. Līdz pat 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumam sala bija visapdzīvotākā arhipelāgā. Pārējās salas bija smagi cietušas dažādu epidēmiju dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu misionāri pārliecināja izdzīvojušos saliniekus patverties karantīnā savās baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem, tādējādi ierobežojot viņu pakļautību ievestajām slimībām. Vēlākos gados iedzīvotāju skaits samazinājās migrācijas rezultātā. == Saimniecība == Salas galvenās saimniecības nozares ir lauksaimniecība ([[jamss]], [[kolokāzija|taro]], [[kokospalma]]s, [[banāni]], tropiskie augļi) un zveja, bet pēdējā laikā lielāku nozīmi iegūst tūrisms. Salas ziemeļu krastā darbojas Uapou lidosta ar {{nobr|830 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar citām Marķīza salām<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/uap/routes Ua Pou routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> un gadā apkalpo ap 3900 pasažieru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aeroport.fr/view-statistiques/ua-pou |title="Statistiques annuelles: Aéroport de Ua Pou". UAF&FA |access-date={{dat|2025|07|22||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241215195743/https://www.aeroport.fr/view-statistiques/ua-pou}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Marķīza salas]] 98zwlku54ghg725ogpsydxqoxkgxh4j 0 605821 4531004 4517357 2026-10-02T12:31:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531004 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|salu|arhipelāgu|Tubuai salas}} {{Salu infokaste |nosaukums = Tubuai |attēls = Carte topographique Tubuai avec des communes associées.svg |attēla paraksts = Tubuai salas karte |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Tubuai salas#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Tubuai''<br/>''Tupuaʻi'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 23 |latm= 22 |lats=21 |latNS= S |longd= 149 |longm= 28 |longs=49 |longEW= W |arhipelāgs = [[Tubuai salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 45 |garums = 9,4 |platums = 5,6<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 85 |krasta līnija = 26,8<ref>[https://web.archive.org/web/20190402183727/http://islands.unep.ch/IKM.htm#1167 UNEP Islands Directory]</ref><!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Taitaa |augstums = 422 |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Tubuai<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Mataura<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 2185 |iedzīvotāju gads = 2022<ref>[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf "Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française" (ISPF)]</ref> |blīvums = 48,6 |pamatiedzīvotāji = tubuajieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Tubuai''' ({{val|fr|Tubuai}}, {{val|ty|Tupuaʻi}}) ir vulkāniska sala [[Tubuai salas|Tubuai salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur veido atsevišķu Tubuai komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tubuajieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir Tubuai salu administratīvās vienības un komūnas centrs Mataura ziemeļu krastā; citas apdzīvotās vietas ir Taahuaia ziemeļaustrumu krastā un Mahu dienvidu krastā. == Ģeogrāfija == [[File:Mont Taitaʼa.jpg|thumb|left|Taitaas kalns]] Tubuai atrodas Tubuai salu vidusdaļā, tuvākā cietzeme ir {{nobr|185 km}} attālā [[Raivavae]] dienvidaustrumos. Sala ir sena vulkāna virsotne, ko ieskauj {{nobr|46 km}} garš [[koraļļu rifs]], kas iekļauj {{nobr|85 km²}} lielu un līdz {{nobr|25 m}} dziļu [[Lagūna|lagūnu]] ar vienu kuģojamu savienojumu ar okeānu; uz rifa 8 nelielu [[motu]]. Reljefs paugurains, augstākais kalns ir Taitaa ({{nobr|422 m}} vjl) salas austrumu daļā. Rietumu daļā purvaina zemiene. Sala atrodas gandrīz tieši uz [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loka]], valda subtropu okeāna klimats, dominējot austrumu [[pasāts|pasātiem]]. Vidējā gaisa temperatūra {{nobr|23,4 °C}}, vidējais nokrišņu daudzums {{nobr|1826 mm}}. Nereti cikloni ar vēja ātrumu līdz {{nobr|160—220 km/h}}. == Vēsture == [[File:Fort George Panneau.jpg|thumb|left|Džordža forta piemiņas zīme]] Sala apdzīvota kopš 13. gadsimta pirmās puses. Jau senos laikos gar salas krastu izbūvēts ceļš, saglabājušies vairāki [[marae]], māju platformas un kapsētas. Pirmais no eiropiešiem salu 1777. gadā atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]], bet krastā neizkāpa. Nākamie rietumnieki salā piestāja [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] 1789. gadā, kas nomaļo Tubuai bija izvēlējušies par slēpņa vietu, bet pēc konflikta ar iezemiešiem, kad vairāki no tiem tika nogalināti, bija spiesti salu pamest. Pēc reisa uz [[Taiti]], kur dumpinieki sagūstīja vairākas sievietes un ieguva mājlopus, tie atgriezās salā un tās ziemeļaustrumu krastā uzcēla Džordža fortu (''Fort George''), kas mūsdienās ir atjaunots un ir vēstures piemineklis. Salinieki joprojām bija naidīgi noskaņoti pret dumpiniekiem un neļāva tiem apņemt vietējās sievas un netirgojās ar pārtiku. Sekoja vairākas bruņotas sadursmes un tikai divus mēnešus pēc pirmās ierašanās salā dumpinieki bija spiesti to pamest, lai dotos uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]. Eiropieši salā ievazāja infekcijas slimības, pret kurām iezemiešiem nebija imunitātes. 1789. gadā viens no dumpiniekiem Džeimss Morisons savās piezīmēs novērtēja, ka salā ir ap 3000 iedzīvotāju, bet kad 1820. gados šeit ieradās kristiešu misionāri, bija palicis tikai ap 300 iedzīvotāju. No 1819. gada līdz tam neatkarīgā Tubuai nonāca [[Taiti]] karaļa Pomares II valdījumā, bet no 1842. gada — [[Francija]]s protektorātā. 1880. gadā kopā ar Taiti Tubuai kļuva par Francijas koloniju. == Saimniecība == Galvenā saimniecības nozare ir lauksaimniecība — audzē galvenokārt [[Kartupelis|kartupeļus]] un [[Burkāns|burkānus]] eksportam, kā arī vietējos produktus, piemēram, [[Taro (augs)|taro]], [[Saldais kartupelis|saldos kartupeļus]], [[Kokosrieksti|kokosriekstus]] un [[Manioka|manioku]]. Zvejniecība attīstīta tikai vietējam patēriņam. Attīstās tūrisms. Salas ziemeļrietumos darbojas Tubuai lidosta ar {{nobr|1500 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Taiti]] un citām Franču Polinēzijas salām<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/tub/routes Tubuai routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> un gadā apkalpo ap 20 tūkstošiem pasažieru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d'activit%C3%A9%20final.pdf |title="Résultats d'activité des aéroports français 2018". ''aeroport.fr'' |access-date={{dat|2025|07|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210131155637/https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d%27activit%C3%A9%20final.pdf}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tubuai salas]] svb4sfjndp6swkcm9w2w6t0lwiisp94 0 609054 4531185 4332522 2026-10-02T18:51:13Z Biafra 13794 4531185 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Vādī es Salāmas kapsēta | native_name = وادي السلام | image = Wadi Al-Salaam.jpg | imagesize = | caption = Fotogrāfija no gaisa | map_type = Irāka | map_size = | map_caption = | established = 1873 | country = {{IRQ}} | location = {{vieta|Irāka|Nedžefa}} | coordinates = | latd = 32 | latm = 01 | lats = 02 | latNS = N | longd = 44 | longm = 17 | longs = 51 | longEW = E | type = [[Šiītu islāms|islāma]] kapsēta | style = | owner = | size = 601,16 ha | interments = Vairāk nekā 5 miljoni | website = | findagrave = [https://www.findagrave.com/cemetery/2603567/ 2603567] | political = }} '''Vādī es Salāma''' ({{val|ar|وادي السلام}} — ‘Miera ieleja’) ir [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]], kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]]. Tā ir lielākā kapsēta pasaulē.<ref name="FattahCaso2009">{{grāmatas atsauce|author1=Hala Mundhir Fattah|author2=Frank Caso|title=A brief history of Iraq|url=https://books.google.com/books?id=Q_-hrXU-mWYC&pg=PA140|access-date=18 October 2010|year=2009|publisher=Infobase Publishing|isbn=978-0816057672|page=140|archive-date=1 January 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20140101065445/http://books.google.com/books?id=Q_-hrXU-mWYC&pg=PA140|dead-url=}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2016-06-12 |title=The world's biggest cemetery |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/av/world-middle-east-36688600 |access-date=2022-06-27 |archive-date=2021-04-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210416072741/https://www.bbc.com/news/av/world-middle-east-36688600 |dead-url= }}</ref> Kapsēta aizņem 601,16 ha un tajā apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku.<ref>[http://www.washingtonmonthly.com/archives/individual/2004_08/004514.php How Big is Wadi-Us-Salaam Cemetery?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150425051853/http://www.washingtonmonthly.com/archives/individual/2004_08/004514.php |date=2015-04-25 }}, washingtonmonthly.com.</ref><ref name="ReferenceA">{{grāmatas atsauce|author1=Anthony Ham|title=Middle East|date=2010|publisher=Lonely Planet|isbn=978-1742203591|page=224}}</ref> Tā katru gadu piesaista arī miljoniem svētceļnieku.<ref name="ReferenceA"/> Kapsēta atrodas netālu no Ali ibn Abi Taliba, ceturtā [[Sunnītu islāms|sunnītu]] [[kalifs|kalifa]], kā arī pirmā [[Šiītu islāms|šiītu]] [[Imāms|imāma]], svētnīcas. Tādēļ daudzi šiīti Irākā lūdz, lai viņus apglabātu šajā kapsētā. Uzlabojoties pārvietošanās metodēm, šiīti no visas pasaules tiek (vai cenšas tikt) apglabāti šajā kapsētā. Mūsdienu apbedījumi tiek veikti kopīgās kriptās.<ref name="Al-Akhbar English">{{ziņu atsauce|author1=Qassem Fayyad|title=Wadi al-Salam: A Cemetery to Cleanse Sins|url=http://english.al-akhbar.com/content/wadi-al-salam-cemetery-cleanse-sins#comment-41087|access-date=29 March 2015|work=Al-Akhbar English|date=19 September 2012|archive-date=26 January 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180126070943/http://english.al-akhbar.com/content/wadi-al-salam-cemetery-cleanse-sins#comment-41087|dead-url=}}</ref> [[Attēls:Wadi Al-Salam.jpg|500px|Kapsētas panorāmas skats|center]] [[Irākas karš|Irākas kara]] laikā kapsētā tika veikti no 200 līdz 250 apbedījumiem dienā, un šis skaitlis 2010. gadā samazinājās līdz 100. Apbedījumi notiek katru dienu jau 1400 gadus. Tā ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma vietu kandidātu sarakstā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |language=en |website=[[UNESCO]] |url=http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5578/ |title=Wadi Al-Salam Cemetery in Najaf |access-date=2014-11-03 |archive-date=2014-11-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20141103171047/http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5578/ |dead-url= }}</ref> Kapsētā atrodas daudzu slavenu musulmaņu kapi, tostarp ceturtā kalifa Ali ibn Abu Taliba kaps kapsētas centrā. Netālu ir apglabāts [[ajatolla]] Muhameds Bakirs al Sadrs un viņa māsa Amina al Sadra. Daži šiīti uzskata, ka divpadsmitais imāms katru ceturtdienu [[Salāhs|saulrieta lūgšanu]] laikā parādās netālu no Vadi al Salāmas mošejas. Amerikāņu iebrukuma Irākā laikā vietējās bruņotās grupas izmantoja kapus kā patvērumu un tur arī ierīkoja slēptas mīnmetēju pozīcijas, kā rezultātā kapsēta tika regulāri apšaudīta, tostarp no gaisa. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.globalsecurity.org/military/world/iraq/najaf08.htm Satellite photograph of the cemetery] * [http://ara-photos.net/blog/2014/07/31/wadi-us-salaam-shia-holy-city-of-najaf/ Wadi-us-salaam Photos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140804071946/http://ara-photos.net/blog/2014/07/31/wadi-us-salaam-shia-holy-city-of-najaf/ |date=2014-08-04 }} * [http://www.abc.net.au/news/2016-07-13/drone-footage-worlds-largest-cemetery/7625154 A drone flying over the cemetery] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irāka]] [[Kategorija:Kapsētas]] [[Kategorija:Šiītu islāms| ]] k86w1lv2a4hvkgmdz9sgc87u74nv8lu 0 609060 4531188 4331218 2026-10-02T18:52:31Z Biafra 13794 4531188 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Ķirķrags |vietējais nosaukums = |attēls = Ķirķrags, Rojas novads - panoramio.jpg |attēla paraksts = Ķirķrags |attēla izmērs = |vietaskarte = Latvija |reljefa_karte = jā |mark = Orange_pog.svg |position = |izvietojums = |apskalo = [[Rīgas līcis]] |atdala = |atdala1 = |latd=57 |latm=29 |lats=31|latNS=N |longd=22|longm=50|longs=49|longEW=E |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{LVA}} |valsts adm vienības tips1 = Novads |valsts adm vienība1 = [[Talsu novads]] |valsts adm vienības tips2 = Pagasts |valsts adm vienība2 = [[Rojas pagasts]] |piezīme = }} '''Ķirķrags''' ir [[zemesrags]] [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] [[Kurzeme]]s piekrastē [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Rojas pagasts|Rojas pagastā]] uz dienvidiem no [[Roja]]s. Līča piekraste ap Ķirķragu ir akmeņaina. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas zemesragi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas zemesragi]] [[Kategorija:Rojas pagasts]] mj7wgap0k6k1jser98k24kd5fa6gh6e 0 609076 4531193 4395785 2026-10-02T19:05:42Z Biafra 13794 noformējums. 4531193 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karina Palkova | attēls = Karina Palkova.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Karina Palkova 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas tiesībsargs|Latvija Republikas tiesībsardze]] | term_sākums = {{dat|2025|9|18|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]] | pēctecis = | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|02|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] * [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | profesija = [[juriste]] | tautība = | partija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Karina Palkova''' (dzimusi 1986. gada 16. februārī kā '''Karina Petrosjana''') ir [[Latvija]]s [[juriste]], tiesību zinātņu doktore, zvērināta [[advokāte]], kura specializējas medicīnas tiesībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2025-tiesibsarga-amatam-apsver-ari-rsu-profesores-palkovas-kandidaturu.a611975/|title=Tiesībsarga amatam apsver arī RSU profesores Palkovas kandidatūru|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-03|language=lv}}</ref> Kopš 2025. gada septembra [[Latvijas Republikas tiesībsargs|Latvijas Republikas tiesībsardze]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.09.2025-tiesibsarga-amata-iecelta-profesore-un-advokate-karina-palkova.a614779/|title=Tiesībsarga amatā iecelta profesore un advokāte Karina Palkova|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-18|language=lv}}</ref> == Ģimene un izglītība == Karina Palkova dzimusi 1986. gada 16. februārī Jūrmalā Meružana un Olgas Petrosjanu ģimenē. Viņa ieguvusi juridisko izglītību, absolvējot [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmiju]], kur ieguva tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju. Vēlāk turpinājusi studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]], kur ieguvusi maģistra grādu pārrobežu komerctiesībās. 2020. gadā Palkova aizstāvēja promocijas darbu [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]], iegūstot tiesību zinātņu doktora (Ph.D.) grādu. Viņas promocijas darba tēma bija nepilngadīgo pacientu un ārstniecības personu tiesiskās attiecības ārstniecības procesā. Akadēmisko karjeru Palkova lielākoties saistījusi ar Rīgas Stradiņa universitāti, kur strādājusi Juridiskajā fakultātē, vadījusi doktora studiju programmas tiesību un sociālajās zinātnēs, kā arī maģistra studiju programmu Ekonomiskā drošība. 2024. gadā viņa kļuva par RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāni. Viņa darbojusies arī kā vadošā pētniece RSU, docējusi [[Ventspils Augstskola|Ventspils Augstskolā]] un [[Ekonomikas un kultūras augstskola|Ekonomikas un kultūras augstskolā]], kā arī strādājusi juridiskajā praksē kā zvērināta advokāte un šķīrējtiesnese. Palkovas profesionālā pieredze aptver darbu valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā. == Politiskā darbība == Iestājās partijā "[[Sabiedrība citai politikai]]". Trim partijām apvienojoties, 2012. gada 14. februārī kļuva par jaunizveidotas partijas "[[Vienotība]]" Jūrmalas nodaļas valdes locekli un atvērtā biroja vadītāju.<ref>[https://www.vienotiba.lv/vienotiba-atklaj-ideju-un-sadarbibas-biroju-jurmala/ Šī gada 13. oktobrī Jūrmalā notika svinīga politiskās partijas VIENOTĪBA Jūrmalas atvērtā biroja atklāšana. ''VIENOTĪBA,'' 2012.]</ref>. 2013. gadā kļuvusi par Saeimas deputāta [[Jānis Reirs|Jāņa Reira]] palīdzi.<ref>[https://www.vienotiba.lv/reirs-regionalaja-vizite-viesojas-liepaja/ Reirs reģionālajā vizītē viesojas Liepājā. Vienotiba.lv]</ref> [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidējusi no partijas "Vienotība" uz vietu Jūrmalas pilsētas domē.<ref>[http://www.pv2013.cvk.lv/saraksti/aab9340963eb.html 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti]</ref> Izstājusies no partijas 2013. gadā. == Darba pieredze un apbalvojumi == Karina Palkova savu profesionālo darbību apvienojusi ar akadēmisko darbu, juridisko praksi un iesaisti valsts un pašvaldību institūcijās. === Akadēmiskā darbība === 2024. gadā ievēlēta par RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāni. Karina Palkova ir RSU asociētā profesore un vadošā pētniece. Zinātniskā darbība saistīta ar medicīnas tiesībām, pacientu tiesībām, cilvēktiesībām un mākslīgā intelekta izmantošanas veselības aprūpē tiesiskajiem un ētiskajiem jautājumiem. Vadījusi doktora studiju programmas “Tiesību zinātne” un “Sociālajās zinātnēs”, kā arī maģistra programmu “Ekonomiskā drošība”. RSU strādājusi arī par Juridiskās fakultātes prodekāni. Papildus RSU docējusi Ventspils Augstskolā (ES politika un ekonomika) un Ekonomikas un kultūras augstskolā (administratīvās tiesības, mediācija). Starptautiski recenzējamā zinātniskā žurnāla “Socrates” zinātniskā redaktore. Vairāk nekā 50 zinātnisku publikāciju autore. === Juridiskā prakse === Kopš 2020. gada ir zvērināta advokāte, uzņemta advokatūrā 2020. gada 11. novembrī, darbojas savā birojā SIA “Zvērinātas advokātes Karinas Palkovas birojs”. No 2006. līdz 2017. gadam vadījusi savu uzņēmumu SIA “KP Consulting & Law”, kas specializējās administratīvajās, civiltiesībās un medicīnas tiesībās. === Valsts un pašvaldību darbs === No 2009. gada līdz 2014. gadam darbojās Jūrmalas pilsētas domes Sociālās palīdzības komisijā, sākotnēji kā locekle, bet vēlāk kā priekšsēdētāja. Vēlāk kļuva par Jūrmalas pilsētas domes administrācijas projektu ieviešanas nodaļas vecāko projektu vadītāju, bet 2017. gadā tika apstiprināta par Jūrmalas Sporta servisa centra direktora vietnieci. Strādājusi arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā par juriskonsulti, kā arī Ķekavas pašvaldības pagaidu administrācijā. === Apbalvojumi un atzinības === * 2025 — Ukrainas Tieslietu ministrijas pateicības raksts par ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā. * 2025 — Nacionālās aviācijas un kosmosa universitātes Harkivas Aviācijas institūta pateicības raksts par sadarbību zinātnes stiprināšanā. * 2024 — Veselības ministrijas pateicības raksts par ieguldījumu veselības nozarē, sabiedriskajā darbā, jauno mediķu izglītošanā un iesaisti veselības politikas veidošanā. * 2020 — Borisa un Ināras Teterevu fonda Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu modernizācijas mērķstipendija. * 2017, 2018, 2019 — Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes atzinības raksti par profesionālo darbu un ieguldījumu fakultātes attīstībā. * 2016 — Jūrmalas pilsētas domes atzinības raksts “Par ieguldīto darbu un entuziasmu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā”. == Tiesībsarga amatā == 2025. gada 1. septembrī valdības koalīcija, partija "[[Vienotība]]" un pārējie koalīcijas partneri [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un "[[Progresīvie]]" vienojās izvirzīt K. Palkovu [[Tiesībsargs (Latvija)|tiesībsarga]] amatam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2025-koalicija-vienojusies-tiesibsarga-amatam-virzit-profesori-palkovu.a612596/|title=Koalīcija vienojusies tiesībsarga amatam virzīt profesori Palkovu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-03|language=lv}}</ref> paziņoja Ministru prezidente [[Evika Siliņa]].<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/671288-tiesibsarga-amatam-virzita-palkova-skaidro-kadas-butu-vinas-prioritates-stajoties-amata Tiesībsarga amatam virzītā Palkova skaidro, kādas būtu viņas prioritātes, stājoties amatā, ''Kasjauns'', 2025. gada 1. septembrī,]</ref> 18. septembrī Saeima Palkovu apstiprināja tiesībsarga amatā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Palkova, Karina}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Rīgas Stradiņa universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] nel6sy8r9xntpdq3pkr28t2f01pko34 0 609146 4531267 4332798 2026-10-03T05:01:44Z Biafra 13794 4531267 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Izaks Hadžars | vārds_oriģ = ''Isack Hadjar'' | attēls = Isack Hadjar 2022.JPG | att_izm = | paraksts = Izaks Hadžars 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Izaks Aleksandrs Hadžars | dz_dat = {{ddv|2004|9|28}} | dz_viet = {{vieta|Francija|Parīze}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | komanda = {{flaga|ITA}} ''[[Racing Bulls]]'' | numurs = 6 | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes = | sezonas = {{f1|2025}}— | sacīkstes = 15 | tituli = 0 | uzvaras = 0 | pjedestāli = 1 | p_position = 0 | ā_apļi = 0 | p_sacīkste = {{f1|2025}}. gada {{f1gp|Austrālijas}} | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_uzvara = <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = | klubs1 = | kl_sez2 = | klubs2 = | kl_sez3 = | klubs3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---> <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = }} '''Izaks Aleksandrs Hadžars''' ({{val|fr|Isack Alexandre Hadjar}}; dzimis {{dat|2004|9|28}} [[Parīze|Parīzē]]) ir [[Alžīrija|alžīriešu]] izcelsmes [[Francija]]s [[autosports|autosportists]], kurš 2025. gada sezonā piedalās ''[[Formula 1]]'' čempionātā ''[[Racing Bulls]]'' komandas sastāvā. Hadžaram ir gan Francijas, gan Alžīrijas pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju.<ref name="SI2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.si.com/onsi/f1/news/isack-hadjar-what-you-need-to-know-ahead-of-his-debut-f1-season-alongside-yuki-tsunoda-01jfj2cfncg5 |last=Harrington |first=Alex |title=Isack Hadjar: What You Need To Know Ahead Of His Debut F1 Season Alongside Yuki Tsunoda |website=[[Sports Illustrated]] |publisher=[[Minute Media]] |date=20 December 2024 |access-date=21 March 2025}}</ref> Hadžars dzimis Parīzē, alžīriešu ārstu un fiziķu ģimenē, ar [[kartings|kartingu]] sācis nodarboties 2012. gadā.<ref name="SI2024" /> 2019. gadā sācis piedalīties formulu sacīkstēs, 2020. gadā izcīnot 3. vietu Francijas F4 čempionātā.<ref name="SI2024" /> 2022. gadā piedalījās ''[[Formula 3]]'' čempionātā, izcīnot 4. vietu kopvērtējumā. Nākamās divas sezonas Hadžars piedalījās ''[[Formula 2]]'' čempionātā, 2024. gadā izcīnot 2. vietu kopvērtējumā.<ref name="SI2024" /> Kopš 2022. gada Hadžars ir ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' junioru komandas dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=FRECA - EXCLU AUTOhebdo : Isack Hadjar rejoint le Red Bull Junior Team|url=https://www.autohebdo.fr/monoplace/freca/actualites/exclu-autohebdo-isack-hadjar-rejoint-le-red-bull-junior-team-218240.html|access-date=16 June 2021|language=fr-FR|website=www.autohebdo.fr}}</ref> 2024. gada septembrī Hadžars kļuva par ''Red Bull'' un ''RB Formula 1'' komandu rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Red Bull Racing confirms: This is Lawson's replacement |url=https://www.gpblog.com/en/news/303759/hadjar-new-reserve-driver-of-red-bull-and-vcarb-after-passing-on-lawson.html |access-date=2024-10-25 |website=GPblog.com |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Isack Hadjar |url=https://www.visacashapprb.com/int-en/team/vcarb-isack-hadjar |access-date=2024-10-25 |website=Visa Cash App RB Formula One Team |language=en}}</ref> {{f1|2025}}. gada sezonā viņu paaugstināja par pilna laika pilotu ''[[Racing Bulls]]'' (iepriekš zināma kā ''RB'') komandā.<ref name="contract">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG |title=Hadjar signs for RB as he takes final seat on 2025 F1 grid |date=20 December 2024 |website=[[Formula 1]] |publisher=[[Formula One Group]] |access-date=20 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250317134349/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG |archive-date=17 March 2025}}</ref> Savu Pirmās formulas debiju Hadžars piedzīvoja {{f1gp|Austrālijas}}, kvalificējoties 11. vietā, tomēr pēc avārijas formācijas aplī nespējot uzsākt sacīksti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.motorsport.com/f1/news/australian-grand-prix-delayed-after-isack-hadjar-suffers-formation-lap-crash/10703849/|title=Isack Hadjar consoled by Lewis Hamilton's father after Australia GP crash|date=16 March 2025|access-date=16 March 2025|work=[[Motorsport.com]]|last=Mee|first=Lydia|archive-url=https://web.archive.org/web/20250316143754/https://www.motorsport.com/f1/news/australian-grand-prix-delayed-after-isack-hadjar-suffers-formation-lap-crash/10703849/|archive-date=16 March 2025}}</ref> Savā trešajā sacīkstē, {{f1gp|Japānas}}, Hadžars izcīnīja 8. vietu, gūstot savus pirmos punktus Pirmajā formulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.autosport.com/f1/news/how-a-trio-of-rookies-impressed-at-the-f1-japanese-gp/10710552/ |title=How a trio of rookies impressed at the F1 Japanese GP |last=Mann-Bryans |first=Mark |date=6 April 2025 |website=Autosport |publisher=[[Motorsport Network]] |access-date=6 April 2025 |issn=0269-946X |archive-url=https://web.archive.org/web/20250406175608/https://www.autosport.com/f1/news/how-a-trio-of-rookies-impressed-at-the-f1-japanese-gp/10710552/ |archive-date=6 April 2025}}</ref> {{f1gp|Nīderlandes}} viņš kvalificējās kā ceturtais, bet sacīkstē izcīnīja 3. vietu, pirmo reizi kāpjot uz goda pjedestāla Pirmajā formulā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/athletic/6587732/2025/09/01/isack-hadjar-first-podium-dutch-gp |title=Nearly 170 days after his F1 debut disaster, Isack Hadjar truly earned his first podium |last=Coleman |first=Madeline |date=1 September 2025 |work=[[The Athletic]] |publisher=[[The New York Times]] |access-date=1 September 2025 |issn=1553-8095 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250901122533/https://www.nytimes.com/athletic/6587732/2025/09/01/isack-hadjar-first-podium-dutch-gp |archive-date=1 September 2025}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{F1 piloti}} {{DEFAULTSORT:Hadžars, Izaks}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Francijas autosportisti]] qtyq80t3x0u5gm5on2eh9far5d5vcus 4531269 4531267 2026-10-03T05:05:03Z Biafra 13794 atj. 4531269 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Izaks Hadžars | vārds_oriģ = ''Isack Hadjar'' | attēls = Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Izaks Hadžars 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Izaks Aleksandrs Hadžars | dz_dat = {{ddv|2004|9|28}} | dz_viet = {{vieta|Francija|Parīze}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | komanda = {{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]'' | numurs = 6 | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes = | sezonas = {{f1|2025}}— | sacīkstes = 37 | tituli = 0 | uzvaras = 0 | pjedestāli = 3 | p_position = 0 | ā_apļi = 0 | p_sacīkste = {{f1|2025}}. gada {{f1gp|Austrālijas}} | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_uzvara = <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = | klubs1 = | kl_sez2 = | klubs2 = | kl_sez3 = | klubs3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---> <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = }} '''Izaks Aleksandrs Hadžars''' ({{val|fr|Isack Alexandre Hadjar}}; dzimis {{dat|2004|9|28}} [[Parīze|Parīzē]]) ir [[Alžīrija|alžīriešu]] izcelsmes [[Francija]]s [[autosports|autosportists]], kurš 2025. gada sezonā piedalās ''[[Formula 1]]'' čempionātā ''[[Red Bull Racing]]'' komandas sastāvā. Hadžaram ir gan Francijas, gan Alžīrijas pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju.<ref name="SI2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.si.com/onsi/f1/news/isack-hadjar-what-you-need-to-know-ahead-of-his-debut-f1-season-alongside-yuki-tsunoda-01jfj2cfncg5 |last=Harrington |first=Alex |title=Isack Hadjar: What You Need To Know Ahead Of His Debut F1 Season Alongside Yuki Tsunoda |website=[[Sports Illustrated]] |publisher=[[Minute Media]] |date=20 December 2024 |access-date=21 March 2025}}</ref> Hadžars dzimis Parīzē, alžīriešu ārstu un fiziķu ģimenē, ar [[kartings|kartingu]] sācis nodarboties 2012. gadā.<ref name="SI2024" /> 2019. gadā sācis piedalīties formulu sacīkstēs, 2020. gadā izcīnot 3. vietu Francijas F4 čempionātā.<ref name="SI2024" /> 2022. gadā piedalījās ''[[Formula 3]]'' čempionātā, izcīnot 4. vietu kopvērtējumā. Nākamās divas sezonas Hadžars piedalījās ''[[Formula 2]]'' čempionātā, 2024. gadā izcīnot 2. vietu kopvērtējumā.<ref name="SI2024" /> Kopš 2022. gada Hadžars ir ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' junioru komandas dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=FRECA - EXCLU AUTOhebdo : Isack Hadjar rejoint le Red Bull Junior Team|url=https://www.autohebdo.fr/monoplace/freca/actualites/exclu-autohebdo-isack-hadjar-rejoint-le-red-bull-junior-team-218240.html|access-date=16 June 2021|language=fr-FR|website=www.autohebdo.fr}}</ref> 2024. gada septembrī Hadžars kļuva par ''Red Bull'' un ''RB Formula 1'' komandu rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Red Bull Racing confirms: This is Lawson's replacement |url=https://www.gpblog.com/en/news/303759/hadjar-new-reserve-driver-of-red-bull-and-vcarb-after-passing-on-lawson.html |access-date=2024-10-25 |website=GPblog.com |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Isack Hadjar |url=https://www.visacashapprb.com/int-en/team/vcarb-isack-hadjar |access-date=2024-10-25 |website=Visa Cash App RB Formula One Team |language=en}}</ref> {{f1|2025}}. gada sezonā viņu paaugstināja par pilna laika pilotu ''[[Racing Bulls]]'' (iepriekš zināma kā ''RB'') komandā.<ref name="contract">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG |title=Hadjar signs for RB as he takes final seat on 2025 F1 grid |date=20 December 2024 |website=[[Formula 1]] |publisher=[[Formula One Group]] |access-date=20 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250317134349/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG |archive-date=17 March 2025}}</ref> Savu Pirmās formulas debiju Hadžars piedzīvoja {{f1gp|Austrālijas}}, kvalificējoties 11. vietā, tomēr pēc avārijas formācijas aplī nespējot uzsākt sacīksti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.motorsport.com/f1/news/australian-grand-prix-delayed-after-isack-hadjar-suffers-formation-lap-crash/10703849/|title=Isack Hadjar consoled by Lewis Hamilton's father after Australia GP crash|date=16 March 2025|access-date=16 March 2025|work=[[Motorsport.com]]|last=Mee|first=Lydia|archive-url=https://web.archive.org/web/20250316143754/https://www.motorsport.com/f1/news/australian-grand-prix-delayed-after-isack-hadjar-suffers-formation-lap-crash/10703849/|archive-date=16 March 2025}}</ref> Savā trešajā sacīkstē, {{f1gp|Japānas}}, Hadžars izcīnīja 8. vietu, gūstot savus pirmos punktus Pirmajā formulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.autosport.com/f1/news/how-a-trio-of-rookies-impressed-at-the-f1-japanese-gp/10710552/ |title=How a trio of rookies impressed at the F1 Japanese GP |last=Mann-Bryans |first=Mark |date=6 April 2025 |website=Autosport |publisher=[[Motorsport Network]] |access-date=6 April 2025 |issn=0269-946X |archive-url=https://web.archive.org/web/20250406175608/https://www.autosport.com/f1/news/how-a-trio-of-rookies-impressed-at-the-f1-japanese-gp/10710552/ |archive-date=6 April 2025}}</ref> {{f1gp|Nīderlandes}} viņš kvalificējās kā ceturtais, bet sacīkstē izcīnīja 3. vietu, pirmo reizi kāpjot uz goda pjedestāla Pirmajā formulā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/athletic/6587732/2025/09/01/isack-hadjar-first-podium-dutch-gp |title=Nearly 170 days after his F1 debut disaster, Isack Hadjar truly earned his first podium |last=Coleman |first=Madeline |date=1 September 2025 |work=[[The Athletic]] |publisher=[[The New York Times]] |access-date=1 September 2025 |issn=1553-8095 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250901122533/https://www.nytimes.com/athletic/6587732/2025/09/01/isack-hadjar-first-podium-dutch-gp |archive-date=1 September 2025}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{F1 piloti}} {{DEFAULTSORT:Hadžars, Izaks}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Francijas autosportisti]] 5c0i4k5296z6p9lqe757pmkbzj62lyu 0 609163 4531272 4333945 2026-10-03T05:22:17Z Biafra 13794 kosmētika. 4531272 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vladimirs Vitkovskis | vārds_orig = ''Владимир Витковский'' | attēls = Vitkovsky VK.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1885 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Pleskava|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1978 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 18 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | nodarbošanās = virsnieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1905–1920 | valsts = [[Krievijas Impērija]], [[Balto kustība]] | struktūra = [[Attēls:Flag of Russia.svg|25px]] [[Krievijas Impērijas armija]]<br>[[Attēls:Flag of Russia.svg|25px]] [[1. Armijas korpuss (Balto kustība)]] | vienība = | komandēja = Drozdovska divīzija<br>1. armijas korpuss (Balto kustība)<br>2. armijas korpuss (Dienvidkrievijas bruņotie spēki) | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Attēls:RUS Order of Saint George 1st class ribbon 2000.svg|45px]] [[Svētā Jura ordenis]]<br>[[Attēls:Order of Saint Anna ribbon bar.svg|45px]] [[Svētās Annas ordenis]]<br>[[Svētā Staņislava ordenis]] | cits_darbs = }} }} '''Vladimirs Vitkovskis''' ({{val|ru|Владимир Константинович Витковский}}; dzimis {{dat|1885|4|21}}, miris {{dat|1978|1|18}}) bija [[Krievi|krievu]] virsnieks, [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās armijas]] ģenerālis [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]]. Vitkovskis dzimis [[Pleskava|Pleskavā]]. Pirmajā pasaules karā dienējis [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Viņš bija Svētā Jura, Svētā Vladimira, Svētās Annas un Svētā Staņislava ordeņu kavalieris. 1918. gada sākumā Vitkovskis pievienojās pulkveža Mihaila Drozdovska vadītajai speciālajai krievu brīvprātīgo brigādei un piedalījās Jasu-Donas gājienā. Brīvprātīgo armijā viņš piedalījās Otrajā Kubaņas kampaņā un 1918. gada jūnijā komandēja bataljonu un pēc tam 2. pulku, aizstājot kaujā kritušo pulkvedi Mihailu Jebraku. Novembrī viņš komandēja 3. divīzijas brigādi un 1918. gada decembrī tika paaugstināts par [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]]. 1919. gada februārī Vitkovskis tika iecelts par 3. Drozdovska divīzijas vadītāju, ar kuru viņš piedalījās uzbrukumā [[Maskava]]i un atkāpās virzienā uz [[Novorosijska|Novorosijsku]]. 1920. gada aprīlī viņš kļuva par [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]] un par savu rīcību Ziemeļtaurijas operācijā saņēma Svētā Nikolaja Brīnumdara ordeni. [[Attēls:Белые генералы в Болгарии 1921.jpg|thumb|1. armijas korpusa vadība. Ģenerālis V. Vitkovskis, otrais no kreisās, sēž. [[Veliko Tarnova]], Bulgārija, 1922. gads|left]] Pēc [[Baltā kustība|Baltās kustības]] sakāves 1920. gada novembrī viņš kopā ar ģenerāli [[Pjotrs Vrangelis|Pjotru Nikolajeviču Vrangeli]] evakuējās uz Turciju. Pēc īsas uzturēšanās Bulgārijā (1921—1922) viņš devās uz [[Parīze|Parīzi]], [[Francija|Francijā]], kur bija Krievijas kopējās militārās savienības (''Русский общевоинский союз'') biedrs. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņš emigrēja uz [[ASV]]. Viņš nomira 1978. gadā [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijā]].<ref name="Желябин">Желябин А. Белградская находка // Старый цейхгауз. № 33. — с 10.</ref> == Apbalvojumi == * Svētā Staņislava ordenis, 2. šķira (3.06.1915.) * Svētā Annas ordenis, 3. šķira ar zobeniem un loku (7.03.1916.) * Svētā Staņislava ordenis, 3. šķira "par izcilu un uzcītīgu dienestu un darbu militāro operāciju laikā" (7.03.1916.) * Svētā Vladimira ordenis, 4. šķira ar zobeniem un loku * Svētās Annas ordenis, 2. šķira ar zobeniem * Svētās Annas ordenis, 4. šķira ar uzrakstu "Par drosmi" * Svētā Vladimira ordenis, 3. šķira ar zobeniem (1917.) * Svētā Jura ordenis, 4. šķira (19.04.1917.) * Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja ordenis (Dienvidkrievijas Bruņoto spēku ordenis, Nr. 167, 1920. gada 11. jūlijs) Ārzemju: * Grieķijas Glābēja ordenis 2. pakāpe == Publikācijas == * [https://archive.org/details/konstantinopolsk00vitk Константинопольский поход: из воспоминаний о Галлиполи.] Parīze, 1933. * [https://archive.org/details/vborbezarossiiuv00vitk В борьбе за Россию: воспоминания.] Sanfrancisko, 1963. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://rovs.atropos.spb.ru/index.php?view=person&mode=text&id=13 Биография] * [https://www.hrono.ru/biograf/bio_we/vitkovski.html Биография] * [http://cherksoft.narod.ru/vr7.htm Воспоминания генерала Врангеля]{{Dead link|date=July 2018 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }} * ''Лобыцин В.'' [https://www.dk1868.ru/gallipoli/gallipoli.htm Русская армия в Галлиполи] * [https://feb-web.ru/feb/rosarc/pictures/RAD-Vk8.jpg Фотография штаба 1-й пех. дивизии в Галлиполи] * [https://vadimus58.livejournal.com/7650.html Уникальные документы и фотографии генерала Витковского В. К.] * [http://www.grwar.ru/persons/person/560/ Vladimirs Vitkovskis] {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Vitkovskis, Vladimirs}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Pleskavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] czjd7bowrzsrea42xc20h09rfz3bzp1 4531273 4531272 2026-10-03T05:23:05Z Biafra 13794 4531273 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vladimirs Vitkovskis | vārds_orig = ''Владимир Витковский'' | attēls = Vitkovsky VK.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1885 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Pleskava|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1978 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 18 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | nodarbošanās = virsnieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1905–1920 | valsts = [[Krievijas Impērija]], [[Balto kustība]] | struktūra = [[Attēls:Flag of Russia.svg|25px]] [[Krievijas Impērijas armija]]<br>[[Attēls:Flag of Russia.svg|25px]] [[1. Armijas korpuss (Balto kustība)]] | vienība = | komandēja = Drozdovska divīzija<br>1. armijas korpuss (Balto kustība)<br>2. armijas korpuss (Dienvidkrievijas bruņotie spēki) | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Attēls:RUS Order of Saint George 1st class ribbon 2000.svg|45px]] [[Svētā Jura ordenis]]<br>[[Attēls:Order of Saint Anna ribbon bar.svg|45px]] [[Svētās Annas ordenis]]<br>[[Svētā Staņislava ordenis]] | cits_darbs = }} }} '''Vladimirs Vitkovskis''' ({{val|ru|Владимир Константинович Витковский}}; dzimis {{dat|1885|4|21}}, miris {{dat|1978|1|18}}) bija [[Krievi|krievu]] virsnieks, [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās armijas]] ģenerālis [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]]. Vitkovskis dzimis [[Pleskava|Pleskavā]]. Pirmajā pasaules karā dienējis [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Viņš bija Svētā Jura, Svētā Vladimira, Svētās Annas un Svētā Staņislava ordeņu kavalieris. 1918. gada sākumā Vitkovskis pievienojās pulkveža Mihaila Drozdovska vadītajai speciālajai krievu brīvprātīgo brigādei un piedalījās Jasu-Donas gājienā. Brīvprātīgo armijā viņš piedalījās Otrajā Kubaņas kampaņā un 1918. gada jūnijā komandēja bataljonu un pēc tam 2. pulku, aizstājot kaujā kritušo pulkvedi Mihailu Jebraku. Novembrī viņš komandēja 3. divīzijas brigādi un 1918. gada decembrī tika paaugstināts par [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]]. 1919. gada februārī Vitkovskis tika iecelts par 3. Drozdovska divīzijas vadītāju, ar kuru viņš piedalījās uzbrukumā [[Maskava]]i un atkāpās virzienā uz [[Novorosijska|Novorosijsku]]. 1920. gada aprīlī viņš kļuva par [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]] un par savu rīcību Ziemeļtaurijas operācijā saņēma Svētā Nikolaja Brīnumdara ordeni. [[Attēls:Белые генералы в Болгарии 1921.jpg|thumb|1. armijas korpusa vadība. Ģenerālis V. Vitkovskis, otrais no kreisās, sēž. [[Veliko Tarnova]], [[Bulgārija]], 1922. gads|left]] Pēc [[Baltā kustība|Baltās kustības]] sakāves 1920. gada novembrī viņš kopā ar ģenerāli [[Pjotrs Vrangelis|Pjotru Nikolajeviču Vrangeli]] evakuējās uz Turciju. Pēc īsas uzturēšanās [[Bulgārija|Bulgārijā]] (1921—1922) viņš devās uz [[Parīze|Parīzi]], [[Francija|Francijā]], kur bija Krievijas kopējās militārās savienības (''Русский общевоинский союз'') biedrs. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņš emigrēja uz [[ASV]]. Viņš nomira 1978. gadā [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijā]].<ref name="Желябин">Желябин А. Белградская находка // Старый цейхгауз. № 33. — с 10.</ref> == Apbalvojumi == * Svētā Staņislava ordenis, 2. šķira (3.06.1915.) * Svētā Annas ordenis, 3. šķira ar zobeniem un loku (7.03.1916.) * Svētā Staņislava ordenis, 3. šķira "par izcilu un uzcītīgu dienestu un darbu militāro operāciju laikā" (7.03.1916.) * Svētā Vladimira ordenis, 4. šķira ar zobeniem un loku * Svētās Annas ordenis, 2. šķira ar zobeniem * Svētās Annas ordenis, 4. šķira ar uzrakstu "Par drosmi" * Svētā Vladimira ordenis, 3. šķira ar zobeniem (1917.) * Svētā Jura ordenis, 4. šķira (19.04.1917.) * Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja ordenis (Dienvidkrievijas Bruņoto spēku ordenis, Nr. 167, 1920. gada 11. jūlijs) Ārzemju: * Grieķijas Glābēja ordenis 2. pakāpe == Publikācijas == * [https://archive.org/details/konstantinopolsk00vitk Константинопольский поход: из воспоминаний о Галлиполи.] Parīze, 1933. * [https://archive.org/details/vborbezarossiiuv00vitk В борьбе за Россию: воспоминания.] Sanfrancisko, 1963. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://rovs.atropos.spb.ru/index.php?view=person&mode=text&id=13 Биография] * [https://www.hrono.ru/biograf/bio_we/vitkovski.html Биография] * [http://cherksoft.narod.ru/vr7.htm Воспоминания генерала Врангеля]{{Dead link|date=July 2018 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }} * ''Лобыцин В.'' [https://www.dk1868.ru/gallipoli/gallipoli.htm Русская армия в Галлиполи] * [https://feb-web.ru/feb/rosarc/pictures/RAD-Vk8.jpg Фотография штаба 1-й пех. дивизии в Галлиполи] * [https://vadimus58.livejournal.com/7650.html Уникальные документы и фотографии генерала Витковского В. К.] * [http://www.grwar.ru/persons/person/560/ Vladimirs Vitkovskis] {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Vitkovskis, Vladimirs}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Pleskavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] 9h68pt16se3701diac5z24p9hmha0mx 0 609194 4531275 4509779 2026-10-03T05:28:20Z Biafra 13794 4531275 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|6|18}} | piktogramma_1 saite = Vingrošana | piktogramma_1 = Gymnastics (artistic) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | paraksts = Anastasija Anaņjeva 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | dzimums = S | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Vingrošana]] | kar_sāk = 2018 | tautība = [[krieviete]] | attēls = 2022-08-11 European Championships 2022 – Gymnastics Women's All-Around by Sandro Halank–097.jpg }} '''Anastasija Anaņjeva''' (dzimusi {{dat|2006|6|18}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/anastasija-ananjeva/|title=Anastasija Ananjeva|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2020-12-20|language=en}}</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[Vingrošana|vingrotāja]]. Latvijas izlases dalībniece. 2022. gada Latvijas čempione vingrošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2022/12/11/2022-latvian-championships-results/|title=2022 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2022-12-11|language=en}}</ref> 2023. un 2024. gada [[Latvijas vingrošanas čempionāts|Latvijas vingrošanas čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2023/03/19/2023-latvian-championships-results/|title=2023 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2023-03-19|language=en}}</ref> 2025. gada Latvijas kausa ieguvēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2025/04/27/2025-latvian-cup-results/|title=2025 Latvian Cup Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2025-04-27|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Anaņjeva, Anastasija}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vingrotāji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] j2z5af0pd6h0gwj32d5p5drvvwi4st5 0 609712 4531143 4516682 2026-10-02T17:34:25Z Olgerts V 41522 Olgerts V pārvietoja lapu [[Tēriņu iela (Rīga)]] uz [[Tēriņu iela]]: vienīgā 4516682 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Tēriņu iela |attēls = 55. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q117382925|zoom=15}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 2075 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = {{Rīga sab|t=a|10|25|55|56}} |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Tēriņu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Zemgales priekšpilsēta]]s [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimē, kas turpinās kā [[Mārupe]]s pilsētas [[Daugavas iela (Mārupe)|Daugavas iela]]. Tās kopējais garums ir 2075 metri,<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> un tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Tēriņu ielā ir privātmāju apbūve, kā arī dažas mazstāvu daudzdzīvokļu un veikalu mājas. Iela šķērso [[Bieriņgrāvis|Bieriņgrāvi]]. == Vēsture == Ielas nosaukums cēlies no Tīriņa ([[Tīraine]]s) muižas ({{val-de|Thieringshof}}) ceļa vārda. Ielas nosaukums atrodams 1902. gada Rīgas pilsētas plānā, līdz Pirmajam pasaules karam tā sākās Altonavas ciemā un beidzās pie pilsētas robežas krustojumā ar Codes ielu, aiz kuras turpinājās kā lauku ceļš uz Tīraini. [[PSRS|PSRS okupācijas laikā]] 1961. gadā pārdēvēta [[Arvīds Pelše|Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmā sekretāra Arvīda Pelšes]] brālēna, [[Oktobra revolūcija|1917. gada oktobra boļševiku apvērsuma]] dalībnieka un [[LZA]] Folkloras institūta direktora (1946—1955) [[Roberts Pelše|Roberta Pelšes (1880-1955)]] godināšanai. 1990. gada 20. aprīlī ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu Nr. 1/19 [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] vadībā ielai atjaunots vēsturiskais Tēriņu ielas nosaukums<ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558487|article:DIVL168|page:2 Melnalksnis, A. Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes sekretārs, "Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes LĒMUMS par 20.04.90 Rīgā Nr. 1/19 PAR IELU VĒSTURISKO NOSAUKUMU ATJAUNOŠANU", ''Rīgas Balss'', 1990, 2. lpp., 5. lpp.]</ref>. == Ielu savienojumi un pārvadi == * [[Altonavas iela]] un Abavas iela (T veida krustojums) * [[Vecsaules iela]] * [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]] * [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] (pārvads) * [[Asītes iela]] (T veida krustojums) * [[Vecauces iela]] (T veida krustojums) * [[Ģimnastikas iela]] * [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] un [[Vecmoku iela]] * [[Imulas iela (Rīga)|Imulas iela]] (T veida krustojums) * [[Codes iela]] * [[Bramberģes iela]] * [[Kurmales iela]] (T veida krustojums) * [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]] * [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] * [[Sārtes iela]] (T veida krustojums) * [[Sīpeles iela]] * [[Daugavas iela (Mārupe)|Daugavas iela]] (ielas turpinājums Mārupē) == Skatīt arī == * [[Bieriņi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} {{coord|56|55|03|N|24|04|25|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] 77vnu4lu7rtta9rf89rprxr1smm7pd4 10 619615 4531177 4530703 2026-10-02T18:11:42Z Dainis 876 4531177 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[USSF-385]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' <!-- -->[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 <!-- --> }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> mkr7fxjj8ozqg57wjgosy9j3usztz8h 0 619616 4531176 4530702 2026-10-02T18:08:50Z Dainis 876 /* Oktobris */ 4531176 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]''; ** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-385]]'' (''SBST R-3''). * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[NROL-97]]'' (''SBST R-3''). == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) * [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] h13volfmu3sabmizcuempzflqmjb762 0 621813 4531265 4406166 2026-10-03T04:55:32Z Biafra 13794 4531265 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salē | image_skyline = Monuments_de_Salé.png | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | pushpin_map = Maroka#Āfrika | map_relief = yes | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{vieta|Maroka}} | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1534 | population_as_of = 2024 | population_total = 1 089 554 | utc_offset = -5 | latd = 34 | latm = 02 | lats = 43 | latNS = N | longd = 06 | longm = 49 | longs = 04 | longEW = W | elevation_m = 0 līdz 115 m v.j.l. | website = }} <mapframe text="Salē" width=280 height=280 zoom=10 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q466046" } </mapframe> '''Salē''' ({{val|ar|سلا}}) ir pilsēta [[Maroka|Marokā]] uz ziemeļaustrumiem no valsts galvaspilsētas [[Rabāta]]s, [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā. No Rabātas to atdala [[Bū Regrera]]s upe un veido ar to vienotu aglomerāciju. Jau feniķieši nodibināja apmetni, ko nosauca par Salu, tiesa, tā atradās uz dienvidiem no Bū Regreras upes, t.i. mūsdienu Rabātā. Pašreizējo pilsētu 11. gadsimtā nodibināja musulmaņu izceļotāji no [[Andalūzija]]s. Apmēram tajā pašā laikā tika nodibināta arī Rabāta, tomēr Salē saglabāja savu nozīmīgumu. [[Marinīdu dinastija]]s laikā, 1260. gadā Salē uz divām nedēļām okupēja [[Kastīlijas karaliste|kastīlieši]], tomēr tika padzīti. No 1627. līdz 1668. gadam Salē un Rabāta ietilpa [[Berberu pirāti|Berberu pirātu]] valstī [[Salē republika|Salē republikā]]. Salē pirāti pelnīja no vergu tirdzniecības. Savos reidos tie sasniedza [[Anglija]]s, [[Īrija]]s un [[Islande]]s krastus. 1628. gadā Salē bombardēja spāņi, bet 1629. gadā — franči. Ar laiku Salē osta aizsērēja un tika slēgta. 20. gadsimta pirmajā pusē Salē bija viens no Marokas nacionālistu centriem. Ievērojamākās pilsētas celtnes — [[Salē Lielā mošeja]] (11. gadsimts, trešā lielākā mošeja Marokā), [[Salē Marinīdu medrese]] (14. gs). Salē savienota ar Rabātu ar 2011. gadā atklāto tramvaja līniju un 2012. gadā atklāto piepilsētas vilciena līniju. Salē pilsētā atrodas [[Rabātas—Salē lidosta]]. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Marokas pilsētas]] ruowzas41cv5zy0gav58h415m2qnbrk 0 623162 4530996 4530976 2026-10-02T12:02:55Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-53069-82|~2026-53069-82]] ([[User talk:~2026-53069-82|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4530976 4530996 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = soliste | Vārds = Atvara | Attēls = ESC 2026 Turquoise Carpet Event Atvara 001.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = Liene Stūrmane | Pseidonīms = Atvara | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|2}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, influencere | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = Atvara.lv | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Liene Stūrmane''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/x-faktors/gribas-ko-tiru-liene-sturmane-paskaidro-kapec-vinai-emocionali-tuva-ir-dziesma-lugums/|title="Gribas ko tīru!" Liene Stūrmane paskaidro, kāpēc viņai emocionāli tuva ir dziesma "Lūgums"|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2021-09-28|language=lv|archive-date=2026-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20260219124310/https://tv3.lv/raidijumi/x-faktors/gribas-ko-tiru-liene-sturmane-paskaidro-kapec-vinai-emocionali-tuva-ir-dziesma-lugums/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/tema/atvara-liene-sturmane/|title=Atvara (Liene Stūrmane)|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2022-04-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> skatuves vārdi '''Atvara''' un '''Liene Atvara''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijasslavenibas.lv/kas-ir-liene-atvara-pilns-stasts-par-eirovizijas-parstavi-un-vinas-dzivi/|title=Liene Atvara: Biogrāfija, Eirovīzija|last=Silins|first=Karlis|website=Latvijas Slavenības|access-date=2026-02-20|date=2026-02-16|language=lv-LV}}</ref><ref name="atvara">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ | title= Liene Atvara | publisher= draugiem.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī | archive-date= 2026. gada 19. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20260219130543/https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ }}</ref> (dzimusi {{dat|1993|4|2}} [[Liepāja|Liepājā]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/03/09/latvia-who-is-atvara/|title=🇱🇻 Latvia: Who Is Atvara?|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date=2026-04-02|date=2026-03-09|language=en-GB}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] dziedātāja, komponiste un influencere. == Biogrāfija == Dzimusi 1993. gada 2. aprīlī [[Liepāja|Liepājā]].<ref name=":0" /> Mācījusies [[Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola|Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā]]. Absolvējusi [[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu]], kur apguvusi džeza un populārās mūzikas vokālu. Piedalījusies tādos šovos kā [[Dziedošās ģimenes]], [[Koru kari]] un [[X faktors (Latvija)|X faktors]]. Dziedātājas dziesma ''Pie manis tveries'' bijusi arī viena no seriāla "[[Nelūgtie viesi (2023)|Nelūgtie viesi]]" tituldziesmām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.santa.lv/raksts/personibas/piedzivo-krizi-notieve-par-40-kg-un-uzraksta-hitu-kas-maina-dzivi.-lienes-atvaras-stasts-74247/ | title=Piedzīvo krīzi, notievē par 40 kg un uzraksta hitu, kas maina dzīvi. Lienes Atvaras stāsts |publisher=santa.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Viņas rakstītās dziesmas ir izskanējušas arī [[Supernova (konkurss)|Supernovas]] konkursā (2020. un 2024. gadā). [[Supernova 2026|2026. gada Supernovas]] konkursā viņa piedalījās ar dziesmu "[[Ēnā]]". Konkursa finālā viņa uzvarēja gan skatītāju, gan žūrijas kopējā balsojumā un tādējādi ieguva iespēju pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.apollo.lv/8415519/latviju-eirovizija-parstaves-atvara | title=Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Atvara |publisher=apollo.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Dziedātājas skatuves vārds "Atvara" ir viņas tēva uzvārds. Pēc viņas pašas stāstītā, tēvs bijis alkoholiķis un saistīts ar noziedzīgo pasauli, taču ar vārda izvēli viņa ir vēlējusies tā negatīvo asociāciju vietā radīt pozitīvas.<ref>[https://www.latviesi.com/jaunumi/ari-aizkustinosas-balades-uzvar-muziki-diaspora-atzinigi-verte-latvijas-izveli-si-gada-eirovizijai Latvieši.com. Arī aizkustinošas balādes uzvar. Mūziķi diasporā atzinīgi vērtē Latvijas izvēli šī gada Eirovīzijai]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Tautumeitas]]<br />ar dziesmu ''[[Bur man laimi]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu "[[Ēnā]]" | periods = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''Tiks paziņots'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 7ceoybvlo4hioe7hajgd371pvlur95b 0 623571 4531000 4419732 2026-10-02T12:06:13Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Kudjape-saaremaa-andres_larin.jpg" aizvietots ar "Kudjape-saaremaa.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: author request"). 4531000 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kudjape | official_name = ''Kudjape'' | settlement_type = lielciems | image_skyline = Kudjape-saaremaa.jpg | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Igaunija#Sāmsalas apriņķis | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{EST}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Sāmsalas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Sāmsalas pagasts]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5.23 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_total = 653 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 58 | latm = 15 | lats = 30 | latNS = N | longd = 22 | longm = 32 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = 93851 | elevation_footnotes = | elevation_m = 7 | website = | footnotes = }} '''Kudjape''' ({{val|et|Kudjape}}) ir lielciems [[Igaunija|Igaunijā]], [[Sāmsalas apriņķis|Sāmsalas apriņķa]] [[Sāmsalas pagasts|Sāmsalas pagastā]]. Robežojas ar apriņķa administratīvo centru [[Kuresāre|Kuresāri]], faktiski ir tās austrumu piepilsēta. == Vēsture == Kudjapes muiža (''Kudjapäh'') pirmo reizi minēta 1560. gadā. Vēsturiski muiža piederēja fon Nolkenu dzimtai. Muižas pils ēka ir saglabājusies, taču tā laika gaitā tikusi vairākkārt pārbūvēta. Ciema izaugsmi veicināja Kuresāres tuvums. 18. gadsimta beigās šeit tika izveidota pilsētas galvenā kapsēta, kas kļuva par nozīmīgu kultūrvēsturisku objektu. Padomju laikā Kudjape attīstījās kā lauksaimniecības un komunālās saimniecības centrs. Līdz 1997. gada apdzīvoto vietu reformai to dēvēja par Kuresāres ciemu (''Kuressaare küla''). 2009. gadā Kudjapei piešķīra lielciema statusu. == Saimniecība un infrastruktūra == Kudjape ir nozīmīgs Sāmsalas saimnieciskais centrs. Šeit atrodas vairāki lielveikali un tirdzniecības centri, kas apkalpo Kuresāres pilsētu un apkaimi, atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas centrs, kā arī vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar būvniecību un kokapstrādi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.saaremaavald.ee/ Sāmsalas pagasta oficiālā vietne] (igauniski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas lielciemi]] [[Kategorija:Sāres apriņķis]] 7wwgb84w5dzg61tzvkix1k9apxgnkx4 0 634071 4531201 4511820 2026-10-02T19:15:04Z Derkoenig 97274 dz_dat 4531201 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rabea Roge | vārds_orig = ''Rabea Rogge'' | attēls = | att_izmērs = 280px | att_nosaukums = | dz_gads = 1996 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Berlīne]] {{DEU}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{DEU}} | tautība = [[vācieši|vāciete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = komerciālā kosmonaute | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = 3 d 14 h 32 min | kos_iesaukums = 2024. gads | kos_misija = ''[[Fram2]]'' | kos_kuģi = ''[[Resilience (Crew Dragon)]]'' }} }} '''Rabea Patricia Roge''' (''Rabea Patricia Rogge''; dzimis [[1996. gads|1996]]. gada [[28. janvāris|28. janvārī]] [[Berlīne|Berlīnē]]) ir [[Vācija]]s [[Elektrotehnika|elektroinženiere]], [[robotika]]s pētniece. 2025. gadā viņa veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' misijā ''[[Fram2]]''. == Dzīves gaitu sākums == Rabea Roge piedzima [[Berlīne|Berlīnē]]. Viņa mācījās Georga Bīhnera ģimnāzijā. == Izglītība == No 2016. gada septembra līdz 2020. gada februārim Roge studēja [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|Cīrihes Federāatīvajā tehnoloģiju augstskolā]] (''ETH Zürich'') [[Šveice|Šveicē]], kur ieguva bakalaura grādu elektrotehnikā un informācijas tehnoloģijās. 2022. gada maijā turpat viņa ieguva maģistra grādu elektrotehnikā un informācijas tehnoloģijās. Kopš 2023. gada aprīļa Roge studēja doktorantūrā Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Jūras tehnoloģiju fakultātē [[Tronheima|Tronheimā]]. Viņa gatavoja doktora disertāciju par tēmu: "Datos balstīta navigācija, vadība un kontrole autonomiem sauszemes transportlīdzekļiem ekstremālos apstākļos". == Profesionālā darbība == Vienlaikus ar studijām Roge arī darbojās Šveices akadēmiskās kosmosa iniciatīvas (''ARIS'') grupā kā ''CubeSat'' nanopavadoņa tehniskā vadītāja no 2021. līdz 2023. gadam. Viņa apmeklēja [[radioamatierisms|radioamatieru]] kursus un ieguva ''CPE'' radioamatiera licenci. Rogei ir piešķirts ASV radioamatieru izsaukuma signāls ''KD3AID'' un Norvēģijas izsaukuma signāls ''LB9NJ''. Rogge ir piedalījusies ekspedīcijās, tostarp uz ''Sea Shepherd'' kuģa pie Rietumāfrikas, kur viņa trīs mēnešus veica pētījumus. Pēc studiju beigšanas Cīrihē viņa specializējās Arktikas robotikā, [[Špicbergena|Špicbergenā]] pētot autonomu laivu darbību. == Lidojums kosmosā == 2024. gada 12. augustā ASV kosmisko lidojumu nodrošinātājs ''[[SpaceX]]'' paziņoja, ka ķīnietis [[Čuņs Vans]], [[Malta]]s pilsonis, finansēs un vadīs ''[[Fram2]]'' misiju ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' — pirmo pilotējamo lidojumu retrogrādā polārā orbītā virs Zemes poliem.<ref name="spacenews 2024-08-13" /> Līdzi viņš ņemtu trīs cilvēkus ([[Jannike Mikelsena]], Rabea Roge un [[Eriks Filipss]]), kas bija aizrautīgi [[Arktika]]s pētnieki, dokumentētāji un ceļotāji. Vans un Roge iepazinās Špicbergenā; šī tikšanās galu galā noveda pie Vanga piedāvājuma Rogei doties ''SpaceX'' misijā. Lidojumu kosmosā Rabea Roge sāka 2025. gada 1. aprīlī ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''Fram2''. 3 dienu 14 stundu lidojuma laikā apkalpe novēroja un pētīja arktiskos apgabalus. Roge bija atbildīga par 22 zinātniskiem eksperimentiem. Tie notika ''SpaceX'' un ''NASA'', kā arī dažu Eiropas un ASV universitāšu uzdevumā. Roge cita starpā pētīja gaismas parādības, kas līdzinās ziemeļblāzmai. Turklāt, lai izpētītu kosmosa lidojumu ietekmi uz cilvēka ķermeni, tika uzņemts pirmais rentgena attēls cilvēkam kosmosā. Lidojuma laikā Roge pirmo reizi no ''Dragon'' kapsulas nodibināja amatieru radio sakarus ar [[Berlīnes Tehniskā universitāte|Berlīnes Tehniskā universitāti]] un veica STEM aktivitāti, izmantojot SSTV, sadarbībā ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] radioamatieru programmu ''Amateur Radio on the International Space Station''. 4. aprīlī kosmosa kuģis atgriezās uz Zemes. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Fram2]]'' | {{dat|2025|4|1|SK}} | {{dat|2025|4|4|SK}} | [[Čuņs Vans]], [[Jannike Mikelsena]], [[Eriks Filipss]] | Pilots | 3 d 14 h 32 min | Privāts autonoms lidojums polārā orbītā |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spacenews 2024-08-13">[https://spacenews.com/crypto-entrepreneur-buys-crew-dragon-flight/ Crypto entrepreneur buys Crew Dragon flight] Jeff Foust, spacenews.com, 2024-08-13</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://rabearogge.com/ Rabeas Roges vietne] {{no ikona}} * [https://www.astronaut.ru/crossroad/631.htm Рабеа Патрисия Рогге] astronaut.ru, {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Roge, Rabea}} [[Kategorija:Vācijas kosmonauti]] [[Kategorija:Kosmonautes]] mx7s8r4oqvebop4xtl1eqxi0hbo958k 4531218 4531201 2026-10-02T20:09:13Z Egilus 27634 4531218 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rabea Roge | vārds_orig = ''Rabea Rogge'' | attēls = | att_izmērs = 280px | att_nosaukums = | dz_gads = 1996 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Berlīne]] {{DEU}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{DEU}} | tautība = [[vācieši|vāciete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = komerciālā kosmonaute | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = 3 d 14 h 32 min | kos_iesaukums = 2024. gads | kos_misija = ''[[Fram2]]'' | kos_kuģi = ''[[Resilience (Crew Dragon)]]'' }} }} '''Rabea Patricia Roge''' (''Rabea Patricia Rogge''; dzimusi {{dat|1996|1|28}} [[Berlīne|Berlīnē]]). ir [[Vācija]]s [[Elektrotehnika|elektroinženiere]], [[robotika]]s pētniece. 2025. gadā viņa veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' misijā ''[[Fram2]]''. == Dzīves gaitu sākums == Rabea Roge piedzima [[Berlīne|Berlīnē]]. Viņa mācījās Georga Bīhnera ģimnāzijā. == Izglītība == No 2016. gada septembra līdz 2020. gada februārim Roge studēja [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|Cīrihes Federāatīvajā tehnoloģiju augstskolā]] (''ETH Zürich'') [[Šveice|Šveicē]], kur ieguva bakalaura grādu elektrotehnikā un informācijas tehnoloģijās. 2022. gada maijā turpat viņa ieguva maģistra grādu elektrotehnikā un informācijas tehnoloģijās. Kopš 2023. gada aprīļa Roge studēja doktorantūrā Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Jūras tehnoloģiju fakultātē [[Tronheima|Tronheimā]]. Viņa gatavoja doktora disertāciju par tēmu: "Datos balstīta navigācija, vadība un kontrole autonomiem sauszemes transportlīdzekļiem ekstremālos apstākļos". == Profesionālā darbība == Vienlaikus ar studijām Roge arī darbojās Šveices akadēmiskās kosmosa iniciatīvas (''ARIS'') grupā kā ''CubeSat'' nanopavadoņa tehniskā vadītāja no 2021. līdz 2023. gadam. Viņa apmeklēja [[radioamatierisms|radioamatieru]] kursus un ieguva ''CPE'' radioamatiera licenci. Rogei ir piešķirts ASV radioamatieru izsaukuma signāls ''KD3AID'' un Norvēģijas izsaukuma signāls ''LB9NJ''. Rogge ir piedalījusies ekspedīcijās, tostarp uz ''Sea Shepherd'' kuģa pie Rietumāfrikas, kur viņa trīs mēnešus veica pētījumus. Pēc studiju beigšanas Cīrihē viņa specializējās Arktikas robotikā, [[Špicbergena|Špicbergenā]] pētot autonomu laivu darbību. == Lidojums kosmosā == 2024. gada 12. augustā ASV kosmisko lidojumu nodrošinātājs ''[[SpaceX]]'' paziņoja, ka ķīnietis [[Čuņs Vans]], [[Malta]]s pilsonis, finansēs un vadīs ''[[Fram2]]'' misiju ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' — pirmo pilotējamo lidojumu retrogrādā polārā orbītā virs Zemes poliem.<ref name="spacenews 2024-08-13" /> Līdzi viņš ņemtu trīs cilvēkus ([[Jannike Mikelsena]], Rabea Roge un [[Eriks Filipss]]), kas bija aizrautīgi [[Arktika]]s pētnieki, dokumentētāji un ceļotāji. Vans un Roge iepazinās Špicbergenā; šī tikšanās galu galā noveda pie Vanga piedāvājuma Rogei doties ''SpaceX'' misijā. Lidojumu kosmosā Rabea Roge sāka 2025. gada 1. aprīlī ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''Fram2''. 3 dienu 14 stundu lidojuma laikā apkalpe novēroja un pētīja arktiskos apgabalus. Roge bija atbildīga par 22 zinātniskiem eksperimentiem. Tie notika ''SpaceX'' un ''NASA'', kā arī dažu Eiropas un ASV universitāšu uzdevumā. Roge cita starpā pētīja gaismas parādības, kas līdzinās ziemeļblāzmai. Turklāt, lai izpētītu kosmosa lidojumu ietekmi uz cilvēka ķermeni, tika uzņemts pirmais rentgena attēls cilvēkam kosmosā. Lidojuma laikā Roge pirmo reizi no ''Dragon'' kapsulas nodibināja amatieru radio sakarus ar [[Berlīnes Tehniskā universitāte|Berlīnes Tehniskā universitāti]] un veica STEM aktivitāti, izmantojot SSTV, sadarbībā ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] radioamatieru programmu ''Amateur Radio on the International Space Station''. 4. aprīlī kosmosa kuģis atgriezās uz Zemes. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Fram2]]'' | {{dat|2025|4|1|SK}} | {{dat|2025|4|4|SK}} | [[Čuņs Vans]], [[Jannike Mikelsena]], [[Eriks Filipss]] | Pilots | 3 d 14 h 32 min | Privāts autonoms lidojums polārā orbītā |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spacenews 2024-08-13">[https://spacenews.com/crypto-entrepreneur-buys-crew-dragon-flight/ Crypto entrepreneur buys Crew Dragon flight] Jeff Foust, spacenews.com, 2024-08-13</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://rabearogge.com/ Rabeas Roges vietne] {{no ikona}} * [https://www.astronaut.ru/crossroad/631.htm Рабеа Патрисия Рогге] astronaut.ru, {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Roge, Rabea}} [[Kategorija:Vācijas kosmonauti]] [[Kategorija:Kosmonautes]] ki2nzudqihmk6r0rw7rhqavpurabxvs 0 636335 4531243 4517621 2026-10-02T21:40:13Z Dainis 876 4531243 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = SKS 75. ekspedīcija | misijas nosaukums cits = SKS-75 | misijas nosaukums orig = ''Expedition 75'', ''Экспедиция МКС-75'' | kosmosa kuģis = ''[[Sojuz MS-29]]'', ''[[SpaceX Crew-12|Crew-12]]'', ''[[SpaceX Crew-13|Crew-13]]'', ''[[Sojuz MS-30]]'' | nesējs = | apkalpes skaits = 7 — 11 | misijas sākums = 2026. gada 26. jūlijs | misijas beigas = 2027. gada 1. aprīlis (plānots) | misijas ilgums = | apkalpes attēls = The official portrait of the Expedition 75 crew (iss075-s-002).jpg | apkalpes attēla apraksts = no kreisās: [[Džesika Meira|Meira]], [[Anils Menons|Menons]], [[Pjotrs Dubrovs|Dubrovs]], [[Andrejs Fedjajevs|Fedjajevs]], [[Anna Kikina|Kikina]], [[Džeks Hetevejs|Hetevejs]], [[Sofija Adeno|Adeno]] | iepriekšējā misija = [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]] | nākošā misija = [[SKS 76. ekspedīcija|SKS-76]] | citas misijas = }} '''SKS 75. ekspedīcija''' (''Expedition 75'', ''ISS-75'', ''Экспедиция МКС-75'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA''), [[Krievija]]s ''[[Roskosmos]]'', [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s (EKA) un [[Kanādas Kosmosa aģentūra]]s (KKA) [[kosmonauts|kosmonautu]] pastāvīgā ekspedīcija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) no 2026. gada 26. jūlija. == Ekspedīcijas gaita == 74. ekspedīcija sākās 2026. gada 26. jūlija ar kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienošanos un turpināsies līdz kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-29]]'' atvienošanai 2027. gada 1. aprīlī. == Apkalpe == {| class="wikitable"style="text-align:center" ! Kosmosa kuģis ! Kosmonauts,<br />valsts, organizācija !<small>2026. gada 26. jūlijs — 1. oktobris</small> !<small>1. oktobris — 5. oktobris</small> !<small>5. oktobris— 2027. gada marts</small> !<small>marts — 1. aprīlis</small> |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-29]]'' | [[Pjotrs Dubrovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |colspan="2"| '''komandieris''' |- | [[Anna Kikina]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="4"| lidojuma inženieris |- | [[Anils Menons]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="4"| lidojuma inženieris |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-12]]'' | [[Džesika Meira]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="2"| '''komandieris''' |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Džeks Hetevejs]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Sofija Adeno]]<br />{{FRA}}, [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Andrejs Fedjajevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-13]]'' | [[Džesika Votkinsa]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Luks Deleinijs]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Džošua Kutriks]]<br />{{CAN}}, [[Kanādas Kosmosa aģentūra|KKA]] |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Sergejs Teterjatņikovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-30]]'' | [[Dmitrijs Peteļins]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Konstantins Borisovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Denīza Bērnema]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |} == Iziešanas kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="6%"|'''Misija''' ! width="6%"|'''Slūžu kamera''' ! width="13%"|'''Kosmonauti''' ! width="6%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="6%"|'''Beigas''' ! width="6%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | SKS-75 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Džesika Meira]]{{br}}[[Anils Menons]] | {{dat|2026|8|6|SK}} 12:33 | 19:00 | 6 h 27 min | Sagatavota vieta papildu saules bateriju paneļa ''iROSA'' uzstādīšanai pie 3B paneļa |- | SKS-75 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Anils Menons]]{{br}}[[Sofija Adeno]] | {{dat|2026|8|18|SK}} 12:29 | 18:52 | 6 h 23 min | Demontēta bojātā sakaru antena ''SGANT'' pie Z1 fermas. Beigās tika noņemts kāju fiksators pie ''Quest'' slūžu kameras un ienests iekšā, lai tā siltuma vairogu un savienojuma ligzdu varētu nomainīt un nākamajā iziešanā kosmosā uzstādīt atpakaļ. |- | SKS-75 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Anils Menons]]{{br}}[[Sofija Adeno]] | {{dat|2026|8|25|SK}} 12:27 | 18:57 | 6 h 30 min | Uzstādīta ''SGANT'' sakaru antena |- | SKS-75 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Sofija Adeno]]{{br}}[[Džesika Meira]] | {{dat|2026|9|1|SK}} 12:40 | 19:29 | 6 h 49 min | Nomainīts atstarotājs uz ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' moduļa priekšējā saslēgšanās porta, ko izmanto, lai uzlabotu navigācijas datus kosmosa kuģu tuvošanās laikā. Kosmonautes izvilka kabeļus nākotnes moduļiem un amonjaka un slāpekļa savienojumus radiatoram, veica uzpildi labajā pusē esošajā fermā, nomainīja trešo kameru, pievilka skrūves uz ''[[Alpha Magnetic Spectrometer|AMS]]'' un sagatavoja SKS tās galīgajai ekspluatācijas pārtraukšanai. Adeno radās problēmas ar savienojuma bloķēšanos skafandrā, un viņas paspēja pievienot tikai vienu no kabeļiem, kā arī atbrīvot pusi no ''AMS'' skrūvēm. Meira vēlāk noskaidroja, ka problēma bija saistīta ar to, ka Adeno skafandra savienojuma sildītājs bija ieķēries, tāpēc iziešana kosmosā tika pārtraukta apmēram 10 minūtes ātrāk, un viņas veica ārkārtas gaisa spiediena atjaunošanu, lai noņemtu šo cimdu un novērstu problēmu. Cimdi vēlāk tiks nogādāti uz Zemi, lai tos izvērtētu. |} <!-- == Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri == {| class="wikitable" |- ! Manevra veicējs ! Datums ! Sākums (UTC) ! Ilgums (sekundes) ! Orbītas paaugstinājums (km) ! Orbītas augstums beigās (km) ! Piezīmes |- | ''[[Progress MS-22]]'' | 2023-03-30 | 00:31 | 716,8 | 1,95 | 417,12 | |} == Atsauces == {{atsauces|refs= }} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/mission/expedition-75/ 75. ekspedīcija NASA mājas lapā] {{en ikona}} [[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|75]] [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā]] 8a29im1zczn6fv8y2li3ooekrr8idt6 0 636774 4531222 4503941 2026-10-02T20:13:09Z Biafra 13794 jāuzlabo 4531222 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Veinholds Georgs fon Felkerzāms''' ({{val|de|Weinhold Georg von Völckersahm}}, 1678—1736) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieks no [[Felkerzāmu dzimta]]s. [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes landrāts]] (1721—1735), [[Bonaventuras muiža|Bonaventuras]], [[Mazsalacas muiža|Mazsalacas]] un [[Veļķumuiža]]s īpašnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1678. ɡada 20. septembrī [[Zviedru Vidzeme]]s majora Veinholda Felkerzāma (miris 1690) un viņa sievas Ģertrūdes, dzimušas [[Šulci fon Ašerādeni|Šulcas]], ģimenē. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1720. gadā ieteica veikt Vidzemes zemes īpašumu novērtēšanu pēc zviedru kadastra metodes, 1721. ɡadā kļuva par Vidzemes landrātu, bija hoftiesas priekšsēdētāja vietnieks. 1725. gadā vadīja [[Rīgas guberņa]]s zemes mērniecību un no 1730. līdz 1732. gadam bija Vidzemes ekonomikas pārvaldes ģenerāldirektors. 1728. ɡadā apprecējās ar Sofiju Elizabeti [[Mengdeni|Mengdenu]], viņiem piedzima dēls [[Gustavs Georgs fon Felkerzāms]] (1734—1801). Miris 1736. ɡada 30. auɡustā Rīgā.<ref>[https://bbld.de/0000000055791293 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Felkerzāms, Veinholds fon}} [[Kategorija:Felkerzāmi|V]] e8zpybvsd0ebxrfxz4g22sg3ocel4zn 0 636824 4531276 4504324 2026-10-03T05:30:36Z Biafra 13794 4531276 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ieva Mūrniece | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1940|6|15}} | dz. vieta = [[Liepāja]] | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Varis Krūmiņš (režisors)]], [[Haralds Ulmanis]] | vecāki = [[Nikolajs Mūrnieks]], [[Irmgarde Mitrēvice]] | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ieva Mūrniece''' (dzimusi {{dat|1940|6|15}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1940. gadā [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] galvenā režisora Nikolaja Mūrnieka un aktrises Irmgardes Mitrēvices ģimenē. Mācījās Dailes teātra 3. aktieru studijā (1960—1962), bija [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise (1964—1966), filmējās latviešu spēlfilmās “[[Atbalss (filma)|Atbalss]]” (1959), “[[Velna ducis (filma)|Velna ducis]]” (1961), “[[Atspulgs ūdenī]]” (1977), “[[Vakara variants]]” (1980), “[[Vilkatis Toms]]” (1983) un citās. Filmējās arī Igaunijā (“Lietū un saulē”, 1960), Krievijā (“Ziemeļu stāsts”, 1960), Uzbekistānā (“Tēvzemes dēli”, 1968), Gruzijā (“Krustā sistā sala”, 1968), Baltkrievijā (“Radi cīņu”, 1969) un Ukrainā ("Komisāra Berlaha pēdējā lieta", 1971). 1974. ɡadā atɡriezās Liepājā, bija pilsētas teātra aktrise. Kopā ar vīru Haraldu Ulmani gatavoja latviešu dzejnieku dzejas programmas un uzstājās ar deklamācijām, darbojās [[Raiņa un Aspazijas muzejs|Raiņa un Aspazijas muzejā]] [[Rīga|Rīgā]] un vasarnīcā [[Majori|Majoros]] un Aspazijas mājā [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{režisors-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mūrniece, Ieva}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] f1h2jniki3glbf3zsz8fdth2q7v68vc 4531277 4531276 2026-10-03T05:31:11Z Biafra 13794 4531277 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ieva Mūrniece | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1940|6|15}} | dz. vieta = [[Liepāja]] | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Varis Krūmiņš (režisors)]], [[Haralds Ulmanis]] | vecāki = [[Nikolajs Mūrnieks]], [[Irmgarde Mitrēvice]] | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ieva Mūrniece''' (dzimusi {{dat|1940|6|15}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1940. gadā [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] galvenā režisora [[Nikolajs Mūrnieks|Nikolaja Mūrnieka]] un aktrises [[Irmgarde Mitrēvice|Irmgardes Mitrēvices]] ģimenē. Mācījās Dailes teātra 3. aktieru studijā (1960—1962), bija [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise (1964—1966), filmējās latviešu spēlfilmās “[[Atbalss (filma)|Atbalss]]” (1959), “[[Velna ducis (filma)|Velna ducis]]” (1961), “[[Atspulgs ūdenī]]” (1977), “[[Vakara variants]]” (1980), “[[Vilkatis Toms]]” (1983) un citās. Filmējās arī Igaunijā (“Lietū un saulē”, 1960), Krievijā (“Ziemeļu stāsts”, 1960), Uzbekistānā (“Tēvzemes dēli”, 1968), Gruzijā (“Krustā sistā sala”, 1968), Baltkrievijā (“Radi cīņu”, 1969) un Ukrainā ("Komisāra Berlaha pēdējā lieta", 1971). 1974. ɡadā atɡriezās Liepājā, bija pilsētas teātra aktrise. Kopā ar vīru Haraldu Ulmani gatavoja latviešu dzejnieku dzejas programmas un uzstājās ar deklamācijām, darbojās [[Raiņa un Aspazijas muzejs|Raiņa un Aspazijas muzejā]] [[Rīga|Rīgā]] un vasarnīcā [[Majori|Majoros]] un Aspazijas mājā [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{režisors-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mūrniece, Ieva}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] kbltormlhp70ytfq4i1f9w1m2pcph36 0 639290 4531192 4520089 2026-10-02T19:01:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531192 wikitext text/x-wiki '''Vienspēlētāju videospēle''' ir [[videospēle]], kas paredzēta spēlēšanai tikai vienam cilvēkam.<ref name="cambridge">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/single-player|title=single-player|website=dictionary.cambridge.org|access-date=2026-09-10|date=2026-09-09|language=en}}</ref> Šādā spēlē pretspēku un izaicinājumu nodrošina pati spēles sistēma, nevis citi cilvēki,<ref name="crc-gdw">{{Grāmatas atsauce|title=Game Design Workshop: A Playcentric Approach to Creating Innovative Games|publisher=Boca Raton: CRC Press|year=2014|url=https://archive.org/details/gamedesignworksh0000full_g4g0|edition=3rd Edition}}</ref> un ar to tā atšķiras no [[daudzspēlētāju videospēle]]s. Apzīmējums var attiekties arī uz spēles atsevišķu versiju vai režīmu,<ref name="cambridge"/> jo daudzas spēles piedāvā gan vienspēlētāju, gan daudzspēlētāju režīmu.<ref name="igi">{{Grāmatas atsauce|title=Single-Player Game|url=https://www.igi-global.com/dictionary/single-player-game/27018|access-date={{dat|2026|09|10||bez}}|archive-date={{dat|2024|05|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240519102659/https://www.igi-global.com/dictionary/single-player-game/27018}}</ref> Starp agrīnajām vienspēlētāju spēlēm ar lielu ietekmi ir [[arkādes spēle]] "Space Invaders" (1978)<ref name="mop-si">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.museumofplay.org/games/space-invaders/|title=Space Invaders|website=The Strong National Museum of Play|access-date=2026-09-10|language=en-US}}</ref> un teksta piedzīvojumu spēle "Colossal Cave Adventure" (1976–1977).<ref name="dh-09">{{Publikācijas atsauce|last=Jerz|first=Dennis G.|date=2007-09-12|title=Somewhere Nearby is Colossal Cave: Examining Will Crowther's Original Adventure in Code and in Kentucky|url=https://dhq.digitalhumanities.org/vol/1/2/000009/000009.html|journal=Digital Humanities Quarterly|volume=001|issue=2|issn=1938-4122}}</ref> Spēļu pētniecībā vienspēlētāju spēles bieži aplūko saistībā ar stāstījumu un spēlētāja iegrimšanu izdomātā pasaulē.<ref name="half-real">{{Ziņu atsauce|url=https://mitpress.mit.edu/9780262516518/half-real/|title=Half-Real|work=MIT Press|access-date=2026-09-10|language=en-US}}</ref><ref name="hoth">{{Ziņu atsauce|url=https://mitpress.mit.edu/9780262533485/hamlet-on-the-holodeck/|title=Hamlet on the Holodeck|work=MIT Press|access-date=2026-09-10|language=en-US}}</ref> 2017. gadā nozarē izvērsās diskusija par to, vai lielbudžeta vienspēlētāju spēles vēl ir komerciāli dzīvotspējīgas.<ref name="eurogamer-ea">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurogamer.net/ea-has-shut-down-visceral-games|title=EA has shut down Visceral Games|last=Writer|first=Matt Wales Staff|website=Eurogamer.net|access-date=2026-09-10|date=2017-10-17|language=en}}</ref><ref name="polygon-ea">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polygon.com/2017/10/18/16491188/ea-star-wars-visceral-games-single-player/|title=EA’s Star Wars ‘pivot’ is a vote of no confidence in single-player games|last=Sarkar|first=Samit|website=Polygon.com|access-date=2026-09-10|date=2017-10-18|language=en}}</ref> Vairākas vēlākas vienspēlētāju spēles guva lielus komerciālus panākumus,<ref name="gamespot-gow">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamespot.com/articles/god-of-war-2018-reaches-23-milion-sales-worldwide/1100-6508776/|title=God Of War 2018 Reaches 23 Milion Sales Worldwide|website=GameSpot|access-date=2026-09-10|language=en-US}}</ref><ref name="gamespot-bg3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamespot.com/articles/baldurs-gate-3-ceo-weighs-in-on-the-single-player-games-are-dead-argument/1100-6530174/|title=Baldur's Gate 3 CEO Weighs In On The "Single-Player Games Are Dead" Argument|website=GameSpot|access-date=2026-09-10|language=en-US}}</ref> savukārt vairāku tiešsaistes pakalpojumu spēļu neveiksmes 2024. gadā diskusiju atjaunoja.<ref name="concord">{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcgamer.com/games/is-concord-the-biggest-live-service-failure-of-all-time-heres-how-it-stacks-up-next-to-other-major-flops/|title=Is Concord the biggest live service failure of all time? Here's how it stacks up next to other major flops|work=PC Gamer|access-date=2026-09-10|date=2024-10-30|last=Carpenter|first=Lincoln|language=en}}</ref><ref name="forbes">{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/paultassi/2024/01/15/suicide-squad-kill-the-justice-league-and-the-enormous-risk-of-live-service-in-2024/|title=‘Suicide Squad: Kill The Justice League’ And The Enormous Risk Of Live Service In 2024|work=Forbes|access-date=2026-09-10|last=Tassi|first=Paul|language=en}}</ref> == Definīcija == [[Kembridžas vārdnīca]] skaidro apzīmējumu "single-player" kā tādu, kas attiecas uz [[Datorspēle|datorspēli]] vai tās versiju, kura paredzēta tikai vienam spēlētājam.<ref name="cambridge"/> Spēļu pētniece Lorija Teilore ({{val|en|Laurie N. Taylor}}) vienspēlētāju spēli definē kā spēli, kas veidota vienam spēlētājam vai tiek spēlēta vienspēlētāju režīmā, vienlaikus norādot, ka spēlēšanas telpā var būt iesaistīti arī citi cilvēki.<ref name="igi"/> Spēļu dizaina mācību grāmatā Treisija Fulertone ({{val|en|Tracy Fullerton}}) šo uzbūvi apraksta kā spēlētāju mijiedarbības modeli "viens spēlētājs pret spēli", kurā viens spēlētājs sacenšas ar spēles sistēmu, piemēram, [[Pasjanss|pasjansā]] vai spēlē "[[Tetris]]".<ref name="crc-gdw"/> == Vēsture == === Agrīnās arkādes spēles === "Space Invaders", ko izstrādāja Tomohiro Nišikado un 1978. gadā izdeva uzņēmums "Taito", ir viena no agrākajām un ietekmīgākajām videospēlēm. Muzejs "The Strong" to raksturo kā spēli, ar kuru videospēles ienāca masu kultūrā un kuras augstāko rezultātu uzskaite kļuva par nozares standartu.<ref name="mop-si"/> === Teksta piedzīvojumu spēles === "Colossal Cave Adventure", ko Vils Krouters ({{val|en|Will Crowther}}) uzrakstīja 1975./1976. mācību gadā un ko būtiski paplašināja Dons Vudss ({{val|en|Don Woods}}), nebija ne pirmā datorspēle, ne pirmā spēle ar teksta komandām, taču pētnieks Deniss Džerzs ({{val|en|Dennis G. Jerz}}) to raksturo kā pirmo teksta spēļu jeb interaktīvās fikcijas virknē, kurā uzsvars likts uz izpēti, mīklām un stāstu. Šīm spēlēm bija ievērojama kultūras ietekme 1970. gadu beigās un komerciāla klātbūtne 1980. gadu sākumā, un "Adventure" pēcteces bija starp 1980. gadu vispārdotākajām datorspēlēm.<ref name="dh-09"/> Ietekmīgākā no lieldatoru teksta spēlēm, kas tapa kā atbilde uz "Adventure", bija "Zork", un tās veidotāju uzņēmums "Infocom" aizsāka komerciālu interaktīvo fikciju mājas datoriem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://mitpress.mit.edu/9780262633185/twisty-little-passages/|title=Twisty Little Passages|work=MIT Press|access-date=2026-09-10|language=en-US}}</ref> === Diskusija par lielbudžeta vienspēlētāju spēļu nākotni === Spēļu dizainers Rafs Kosters ({{val|en|Raph Koster}}) 2006. gadā rakstīja, ka vēsturiski vienspēlētāju spēles ir anomālija un ka videospēļu nozares līdzšinējā vēsture bijusi iespējama tikai savstarpēji nesavienotu datoru dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.raphkoster.com/2006/02/10/are-single-player-games-doomed/|title=Are single-player games doomed?|website=Raph Koster|access-date=2026-09-10|date=2006-02-11|language=en-US}}</ref> 2017. gada 17. oktobrī uzņēmums "[[Electronic Arts]]" slēdza studiju "Visceral Games" un paziņoja, ka tās izstrādātā lineārā vienspēlētāju "[[Zvaigžņu kari|Star Wars]]" spēle tiks pārstrādāta.<ref name="eurogamer-ea"/> Uzņēmums skaidroja, ka dizains jāmaina, lai piedāvātu pieredzi, pie kuras spēlētāji gribēs atgriezties ilgstoši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamespot.com/articles/ea-revamping-star-wars-single-player-game-shutting/1100-6454142/|title=EA Revamping Star Wars Single-Player Game, Shutting Down Dead Space Dev Visceral|website=GameSpot|access-date=2026-09-10|language=en-US}}</ref> Izdevums "Polygon" lēmumu nosauca par neuzticības balsojumu vienspēlētāju spēlēm,<ref name="polygon-ea"/> bet nozares izdevums "Gamasutra" jautāja, vai studijas slēgšana pierāda lielbudžeta vienspēlētāju spēļu norietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamedeveloper.com/business/does-visceral-s-closure-prove-aaa-single-player-games-are-dying-|title=Does Visceral's closure prove AAA single-player games are dying?|website=Game Developer|access-date=2026-09-10|language=en}}</ref> 2017. gada decembrī izdevējs "[[Bethesda Softworks]]" rīkoja savu vienspēlētāju spēļu izpārdošanu ar nosaukumu "Save Player 1".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcgamer.com/bethesda-kicks-off-a-save-player-1-sale-for-its-single-player-games/|title=Bethesda kicks off a 'Save Player 1' sale for its single-player games|work=PC Gamer|access-date=2026-09-10|date=2017-12-08|last=tell|first=Andy Chalk Lynda Carter has a sad tale to|language=en}}</ref> 2021. gadā "[[Xbox Game Studios|Xbox]]" vadītājs [[Fils Spensers]] ({{val|en|Phil Spencer}}) izdevumam "[[The Guardian]]" sacīja, ka stāstiskām spēlēm "[[Xbox]]" piedāvājumā joprojām ir vieta un ka abonēšanas pakalpojums mazina ar tām saistīto finansiālo risku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2021/jul/13/phil-spencer-future-of-microsoft-xbox-risks-narrative-games|title=Phil Spencer on the future of Xbox: we still want to take risks with games|work=The Guardian|access-date=2026-09-10|date=2021-07-13|last=Stuart|first=Keith|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Vairāki vēlāki izlaidumi apstrīdēja pieņēmumu par vienspēlētāju spēļu norietu. "[[Sony Interactive Entertainment|Sony]]" spēle "[[God of War]]" (2018) līdz 2022. gada novembrim bija pārdota vairāk nekā 23 miljonos eksemplāru.<ref name="gamespot-gow"/> "[[Baldur's Gate 3]]" ieguva 2023. gada spēles balvu ceremonijā "[[The Game Awards]]", un studijas "Larian" vadītājs Svens Vinke ({{val|en|Swen Vincke}}) diskusijā par lielo vienspēlētāju spēļu likteni rakstīja, ka tās atkal tiek pasludinātas par mirušām, taču tās nav mirušas, tām vienkārši jābūt labām.<ref name="gamespot-bg3"/> Vienlaikus vairākas tiešsaistes pakalpojumu spēles cieta neveiksmi. "Sony" izdotā daudzspēlētāju spēle "[[Concord]]" iznāca 2024. gada 23. augustā par 40 ASV dolāriem, tās vienlaicīgo spēlētāju maksimums "[[Steam]]" platformā bija 697, un 2024. gada 6. septembrī tā tika atslēgta.<ref name="concord"/> Studijas "Rocksteady Studios", kuras reputācija balstījās vienspēlētāju spēļu sērijā "[[Batman: Arkham]]", nākamo spēli "Suicide Squad: Kill the Justice League" (2024) veidoja kā kooperatīvu tiešsaistes pakalpojuma spēli, un izdevums "Forbes" jau pirms iznākšanas šo pavērsienu vērtēja kā ievērojamu komerciālu risku spēlētāju negatīvās reakcijas dēļ.<ref name="forbes"/> == Dizaina iezīmes un stāstījums == Spēļu dizaina literatūrā vienspēlētāju spēli apraksta kā mijiedarbības modeli, kurā spēlētājs sacenšas ar spēles sistēmu, tāpēc pretspēku un izaicinājumus nodrošina spēles noteikumi un datora vadītie pretinieki.<ref name="crc-gdw"/> Ernests Adamss ({{val|en|Ernest Adams}}) līdzsvarošanu vienspēlētāju spēlēs saista ar grūtības pakāpes kontroli, savukārt daudzspēlētāju spēlēs — ar godīgumu pret visiem spēlētājiem.<ref name="adams">{{Publikācijas atsauce|last=Adams|first=Ernest|date=2010-01-01|title=Fundamentals of game design|url=https://www.academia.edu/81247135/Fundamentals_of_game_design|journal=Choice Reviews Online|doi=10.5860/CHOICE.47-4462}}</ref> Spēļu teorētiķis Jespers Jūls ({{val|en|Jesper Juul}}) videospēli raksturo kā "pa pusei reālu" — spēlētājs ievēro reālus noteikumus, vienlaikus iztēlojoties izdomātu pasauli.<ref name="half-real"/> Dženeta Mareja ({{val|en|Janet H. Murray}}) grāmatā "Hamlet on the Holodeck" (1997) digitālās vides raksturīgos baudījumus iedala trīs veidos — iegrimšana, rīcībspēja un pārtapšana.<ref name="hoth"/> Henrijs Dženkinss ({{val|en|Henry Jenkins}}) spēļu dizainerus raksturo kā stāstījuma arhitektus, kas veido pasaules un telpas, kurās stāsts var norisināties, un izšķir četrus vides stāstījuma veidus — izsaukto, izspēlēto, iegulto un emerģento{{efn|'''Emerģentais stāstījums''' ir stāsts, kas netiek iepriekš pilnībā uzrakstīts vai ieprogrammēts, bet gan dabiski veidojas spēlētāja (vai lietotāja) un spēles sistēmu mijiedarbības rezultātā.}} stāstījumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://mitpress.mit.edu/9780262731751/first-person/|title=First Person|work=MIT Press|access-date=2026-09-10|language=en-US}}</ref> Espens Ošets ({{val|en|Espen Aarseth}}) darbā "Cybertext" (1997) piedzīvojumu spēles pieskaita ergodiskajai{{efn|'''Ergodiskā literatūra''' ir teksta organizācijas veids, kurā lasītājam ir jāpieliek aktīva, netriviāla piepūle, lai virzītos cauri tekstam un uztvertu stāstu. Atšķirībā no parastām grāmatām, kur lasīšana aprobežojas ar acu kustību un lapu šķiršanu pēc kārtas, ergodiskajā literatūrā lasītājs pats kļūst par līdzautoru, izvēloties ceļu cauri stāsta labirintam.}} literatūrai, kurā lasītājam nepieciešamas netriviālas pūles, lai izietu cauri tekstam.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hunter|first=Lynette|date=1998-09-01|title=Espen Aarseth, Cybertext: Perspectives on Ergodic Literature (Baltimore and London: The Johns Hopkins University Press, 1997), 203pp. ISBN 0-8018-5576-0 (hbk), 0-8018-5579-9 (pbk|url=https://www.researchgate.net/publication/249828936_Espen_Aarseth_Cybertext_Perspectives_on_Ergodic_Literature_Baltimore_and_London_The_Johns_Hopkins_University_Press_1997_203pp_ISBN_0-8018-5576-0_hbk_0-8018-5579-9_pbk|journal=Convergence: The International Journal of Research into New Media Technologies|volume=4|pages=100–102|doi=10.1177/135485659800400312}}</ref> === Žanri === Vienspēlētāju forma ir pamatā interaktīvajai fikcijai un teksta piedzīvojumu spēlēm.<ref name="dh-09"/><ref name="forbes"/> Adamss norāda, ka daudzām videospēlēm stāsts nav nepieciešams, bet piedzīvojumu spēlēs stāsts ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki tās spēlē.<ref name="adams"/> Ne visas vienspēlētāju spēles balstās uz stāstu — Fulertones minētie modeļa "viens spēlētājs pret spēli" piemērus min pasjansu un mīklu spēli "Tetris".<ref name="crc-gdw"/> == Tirgus un spēlētāju paradumi == Saskaņā ar ASV Izklaides programmatūras asociācijas (ESA) 2024. gada ziņojumu "Essential Facts" videospēles spēlē 61% ASV iedzīvotāju vecumā no 5 līdz 90 gadiem jeb aptuveni 190,6 miljoni cilvēku, kas spēlē vismaz stundu nedēļā, un vidējais spēlētāja vecums ir 36 gadi. Ziņojumā iekļautajā 2023. gada ASV pārdotāko spēļu sarakstā pirmajā vietā bija vienspēlētāju spēle "Hogwarts Legacy".<ref>{{Publikācijas atsauce|title=2024 Essential Facts About the U.S. Video Game Industry|url=https://www.theesa.com/wp-content/uploads/2024/05/Essential-Facts-2024-FINAL.pdf|journal=}}</ref> 2024. gada martā veiktā aptaujā vairāk nekā puse ASV datoru un konsoļu spēlētāju norādīja, ka aptuveni 75–100 % spēlēšanas laika pavada, spēlējot vieni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/statistics/259577/us-single-player-vs-multiplayer-frequency-among-gamers/|title=U.S. single player vs. multiplayer frequency among gamers 2024|website=Statista|access-date=2026-09-10|language=en}}</ref> == Pastāvīga savienojuma prasība un spēļu saglabāšana == Ar vienspēlētāju spēlēm saistīta atsevišķa problēma — spēles, kas tiek tirgotas kā vienspēlētāju pieredze vai ar vienspēlētāja režīmu, bet tehniski ir atkarīgas no izdevēja serveriem, kļūst nespēlējamas arī vienatnē, tiklīdz serveri nav pieejami.<ref name="simcity">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eff.org/deeplinks/2013/03/tale-simcity-users-struggle-against-onerous-drm|title=A Tale of SimCity: Users Struggle Against Onerous DRM|last=Higgins|first=Parker|website=Electronic Frontier Foundation|access-date=2026-09-10|date=2013-03-08|language=en}}</ref><ref name="en-skg">{{Ziņu atsauce|url=https://www.euronews.com/next/2025/07/08/citizens-petition-to-stop-killing-games-reaches-1-million-signatures-likely-triggering-eu-|title=‘Stop Killing Games’ petition may trigger change to EU video game laws|work=euronews|access-date=2026-09-10|language=en-GB}}</ref> Spēle "[[SimCity]]" (2013) prasīja savienojumu ar izdevēja serveriem arī vienspēlētāja režīmā, tās izlaišanu pavadīja serveru pārslodze, un Elektroniskās robežas fonds (EFF) to minēja kā piemēru apgrūtinošai digitālo tiesību pārvaldībai.<ref name="simcity"/> Izdevums "Forbes" rakstīja, ka pastāvīgā savienojuma prasība liedz spēlētājiem piekļuvi viņu iegādātajai spēlei.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/erikkain/2013/03/11/simcity-is-inherently-broken/|title='SimCity' Is 'Inherently Broken'|work=Forbes|access-date=2026-09-10|last=Kain|first=Erik|language=en}}</ref> 2024. gada 31. martā "[[Ubisoft]]" atslēdza [[Ātrumsacīkšu spēle|sacīkšu spēles]] "[[The Crew]]" serverus, un spēle kļuva nespēlējama arī vienam spēlētājam, kas rosināja patērētāju kampaņu "[[Stop Killing Games]]".<ref name="en-skg"/> Kampaņas Eiropas pilsoņu iniciatīva "Stop Destroying Videogames", kas prasa izdevējiem atstāt pārdotās spēles funkcionējošā stāvoklī, savāca 1 294 188 apstiprinātus atbalsta paziņojumus un 2026. gada 26. janvārī tika iesniegta [[Eiropas Komisija]]i. 2026. gada 16. jūnijā Komisija atbildēja, ka šobrīd nevar ierosināt juridisku pienākumu saglabāt spēles spēlējamas pēc to komerciālās darbības beigām, bet līdz 2026. gada beigām sāks sarunas ar nozari par rīcības kodeksu spēļu dzīves cikla beigu pārvaldībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citizens-initiative.europa.eu/stop-destroying-videogames-commissions-reply-european-citizens-initiative_lv|title=Komisijas atbilde uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Pārtraukt videospēļu iznīcināšanu” - Eiropas pilsoņu iniciatīva|website=citizens-initiative.europa.eu|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Videospēļu termini]] 40gdkoehuob02zk0jlhvp0labg4po7i 0 639672 4531051 4521913 2026-10-02T13:58:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531051 wikitext text/x-wiki '''Ukrainas grieķu katoļu baznīca''' ({{val-uk|Українська греко-католицька церква}}, saīsināti '''UGKB''') ir viena no [[Austrumu katoļu baznīcas|Austrumu katoļu baznīcām]], kas atrodas pilnā vienībā ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], vienlaikus saglabājot [[Bizantijas rits|Bizantijas ritu]], Austrumu kristietības liturģiskās tradīcijas un savu baznīcas pārvaldes sistēmu.<ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Ukrainian-Greek-Catholic-Church |title=Ukrainian Greek Catholic Church |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-13 }}</ref> Tā ir lielākā no Austrumu katoļu baznīcām un vēsturiski ir īpaši cieši saistīta ar Ukrainas rietumu daļu, galvenokārt [[Galīcija|Galīciju]].<ref name="ugcc-history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugcc.ua/en/church/history/ |title=History of the Ukrainian Greek Catholic Church |publisher=Ukrainian Greek Catholic Church |access-date=2026-09-13 }}</ref> Baznīcas vadītājs ir Kijivas–Galičas lielais arhibīskaps. Kopš 2011. gada šo amatu ieņem [[Svjatoslavs Ševčuks]].<ref name="ugcc-head">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugcc.ua/en/church/head-of-the-church/ |title=Head of the Church |publisher=Ukrainian Greek Catholic Church |access-date=2026-09-13 }} {{Novecojusi saite}}</ref> Baznīcas galvenā katedrāle ir Kristus Augšāmcelšanās patriarhālā katedrāle [[Kijiva|Kijivā]]. == Vēsture == Ukrainas grieķu katoļu baznīcas vēsturiskās saknes saistītas ar [[Kijivas Krievzeme]]s kristianizāciju 988. gadā, kad kņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs]] pieņēma kristietību no [[Bizantijas Impērija]]s.<ref name="ugcc-history" /> Mūsdienu Ukrainas grieķu katoļu baznīcas izveidošanās parasti tiek saistīta ar [[Brestas ūnija|Brestas ūniju]] 1596. gadā. Daļa [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pareizticīgo bīskapu atzina Romas pāvesta varu, vienlaikus saglabājot Bizantijas ritu un Austrumu kristietības tradīcijas.<ref name="britannica" /> Īpaši nozīmīgu stāvokli baznīca ieguva [[Galīcija|Galīcijā]], kas pēc [[Polijas dalīšana|Polijas dalīšanas]] nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s sastāvā. 19. gadsimtā grieķu katoļu garīdzniecībai bija nozīmīga loma ukraiņu nacionālās identitātes, kultūras un izglītības attīstībā Rietumukrainā.<ref name="ugcc-history" /> 20. gadsimta pirmajā pusē viens no ievērojamākajiem baznīcas vadītājiem bija Ļvivas metropolīts Andrijs Šeptickis, kurš baznīcu vadīja no 1901. līdz 1944. gadam.<ref name="britannica" /> Pēc Rietumukrainas iekļaušanas [[PSRS]] sastāvā padomju vara sāka baznīcas vajāšanu. 1946. gada tā sauktajā Ļvivas koncilā tika pasludināta [[Brestas ūnija]]s atcelšana un baznīcas pievienošana [[Krievu pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgajai baznīcai]]. Ukrainas grieķu katoļu baznīca šo lēmumu neatzina un turpmākajās desmitgadēs darbojās pagrīdē.<ref name="britannica" /> 1980. gadu beigās, [[perestroika]]s laikā, baznīca atguva legālu statusu. Pēc [[Ukrainas neatkarības deklarācija|Ukrainas neatkarības atjaunošanas]] 1991. gadā tā atkal kļuva par vienu no nozīmīgākajām reliģiskajām organizācijām valstī.<ref name="ugcc-history" /> 2005. gadā baznīcas vadības galvenā rezidence tika pārcelta no [[Ļviva]]s uz [[Kijiva|Kijivu]].<ref name="ugcc-head" /> == Organizācija un ticība == Ukrainas grieķu katoļu baznīca atzīst Romas pāvesta augstāko varu un [[Katoļu baznīca]]s doktrīnu, taču tās dievkalpojumu tradīcija pamatā ir Austrumu kristietības tradīcija. Baznīcā tiek izmantots [[Bizantijas rits]].<ref name="britannica" /> Atšķirībā no latīņu rita katoļu tradīcijas precēti vīrieši Ukrainas grieķu katoļu baznīcā var tikt ordinēti par priesteriem, savukārt bīskapi tiek izraudzīti no neprecētiem garīdzniekiem.<ref name="britannica" /> Baznīcu vada Kijivas–Galičas lielais arhibīskaps kopā ar bīskapu sinodi. Lai gan tās vadītājs oficiāli lieto lielā arhibīskapa titulu, Ukrainas grieķu katoļu baznīcā ilgstoši pastāv centieni panākt tās atzīšanu par patriarhātu.<ref name="ugcc-head" /> == Izplatība == Baznīcas tradicionālais centrs atrodas Rietumukrainā, īpaši [[Ļvivas apgabals|Ļvivas]], [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]]. Mūsdienās tās draudzes darbojas arī citos Ukrainas reģionos.<ref name="ugcc-history" /> Plašās [[Ukraiņu diaspora|ukraiņu diasporas]] dēļ Ukrainas grieķu katoļu baznīcas eparhijas un draudzes darbojas arī [[Polija|Polijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un citās valstīs.<ref name="britannica" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ugcc.ua/ Ukrainas grieķu katoļu baznīcas oficiālā tīmekļvietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kristietība]] md3zetz4edheg314ezj765gwhgmevnu 0 639815 4531259 4530785 2026-10-03T02:38:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531259 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} '''Ēvalds Ribulis''' (1936—2018) bija Latvijas dzelzceļa nozares un informātikas speciālists, viens no Latvijas dzelzceļa informatizācijas aizsācējiem un [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] Informatīvās skaitļošanas centra (ISC) izveides iniciatoriem. No 1996. līdz 2004. gadam viņš bija Latvijas Republikas [[Satiksmes ministrija]]s un VAS «Latvijas dzelzceļš» pilnvarotais pārstāvis Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) Komitejā [[Varšava|Varšavā]]. Ribulis nodarbojās arī ar novadpētniecību un bija grāmatu sērijas ''Laikmetu griežos'' autors. == Darbība Latvijas dzelzceļā == 1962. gadā Ribulis kopā ar Vasiliju Kovaļevu un Genādiju Antonovu izveidoja iniciatīvas grupu, kas sāka darbu pie skaitļošanas tehnoloģiju ieviešanas Latvijas dzelzceļā. Šī grupa vēlāk kļuva par pamatu Latvijas dzelzceļa Informatīvās skaitļošanas centra izveidei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://isc.ldz.lv/lv/1/7/ |title=ISC vēsture |website=isc.ldz.lv |access-date=2026-09-15 |archive-date=2014-04-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140405055228/http://isc.ldz.lv/lv/1/7/ }}</ref> 1963. gadā iniciatīvas grupa izstrādāja pirmo programmu dzelzceļa vajadzībām. Tā kā Latvijas dzelzceļam tolaik vēl nebija savas elektroniskās skaitļojamās mašīnas (ESM), aprēķini sākotnēji tika veikti ar [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] ESM BESM-4, bet vēlāk tika izmantota Rīgas Civilās aviācijas institūta ESM Minsk-22.<ref name="ISC">{{Tīmekļa atsauce |url=http://isc.ldz.lv/lv/1/7/ |title=ISC vēsture |website=isc.ldz.lv |access-date=2026-09-15 |archive-date=2014-04-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140405055228/http://isc.ldz.lv/lv/1/7/ }}</ref> Informatīvās skaitļošanas centrs tika oficiāli izveidots 1972. gada 17. aprīlī.<ref name="ISC" /> == Darbība Dzelzceļu sadarbības organizācijā == Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas dzelzceļš iesaistījās [[Dzelzceļu sadarbības organizācija]]s (OSŽD) darbībā. Latvija organizācijas darbā piedalās kopš 1992. gada.<ref name="LDZ2001">{{Publikācijas atsauce |title=Annual Report 2001 |date=2001 |url=https://www.ldz.lv/sites/default/files/3_8_9_2001.pdf |publisher=Latvijas dzelzceļš }}</ref> No 1993. līdz 1996. gadam Latvijas pārstāvis OSŽD Komitejā Varšavā bija Edvīns Lazdiņš (1932—1996).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldzb.lv/ldzb-goda-biedri |title=LDzB Goda biedri |website=Latvijas Dzelzceļnieku biedrība |access-date=2026-09-15 }}</ref> Pēc Lazdiņa Ribulis no 1996. līdz 2004. gadam bija Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un VAS «Latvijas dzelzceļš» pilnvarotais pārstāvis OSŽD Komitejā Varšavā.<ref name="LDZ2001" /> == Novadpētniecība == Ribulis pievērsās arī [[Sēlija]]s un savas dzimtās puses vēstures pētniecībai. Viņš apkopoja vēsturiskas liecības, atmiņas un vietējo iedzīvotāju dzīvesstāstus. Ribulis bija grāmatu sērijas ''Laikmetu griežos'' autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ogresnovads.lv/lv/galerija/iznakusi-evalda-ribula-gramata-laikmetu-griezos-i |title=Iznākusi Ēvalda Ribuļa grāmata «Laikmetu griežos I» |website=Ogres novada pašvaldība |access-date=2026-09-15 }}</ref> == Bibliogrāfija == * ''Laikmetu griežos I. Ormaņkalna stāsti'' — novadpētniecības darbs par Ormaņkalna apkārtnes un [[Lone]]s vēsturi un vietējo dzimtu likteņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ogresnovads.lv/lv/galerija/iznakusi-evalda-ribula-gramata-laikmetu-griezos-i |title=Iznākusi Ēvalda Ribuļa grāmata «Laikmetu griežos I» |website=Ogres novada pašvaldība |access-date=2026-09-15 }}</ref> * ''Laikmetu griežos II. Sibīrijas stāsti'' — atmiņu un vēsturisko liecību apkopojums par politiski represēto un uz Sibīriju izsūtīto Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ocb.lv/2016/10/31/e-ribula-gramata-laikmetu-griezos-ii-sibirijas-stasti-visas-ogres-novada-bibliotekas/ |title=Ē. Ribuļa grāmata «Laikmetu griežos II. Sibīrijas stāsti» visās Ogres novada bibliotēkās |website=Ogres Centrālā bibliotēka |access-date=2026-09-15 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ribulis, Ēvalds}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] 1z5uvmkm56u7yu6v7pxyb1z417tfzxm 0 639826 4531248 4522804 2026-10-02T23:06:48Z Raippa-Valli 150932 File 4531248 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Džozefs Jūdžīns Stiglics | vārds_orig = ''Joseph Eugene Stiglitz'' | attēls = Joseph E. Stiglitz, 2019 (cropped).jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Džozefs Stiglics 2019. gadā | dz_gads = 1943 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{flaga|ASV}} [[Gēri]], [[Indiāna]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | pilsonība = {{USA}} | dzimums = V | zinātne = [[ekonomika]], [[informācijas ekonomika]], [[makroekonomika]], [[publiskā ekonomika]], [[attīstības ekonomika]] | grāds = [[filozofijas doktors]] ekonomikā | darba_vietas = {{ubl|[[Kolumbijas Universitāte]]|[[Jeila Universitāte]]|[[Prinstonas Universitāte]]|[[Stenforda Universitāte]]|[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]]|[[Pasaules Banka]]}} | akad_amats = universitātes profesors [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]] | alma_mater = {{ubl|[[Amhērstas koledža]]|[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]]}} | zinātniskie_vadītāji = [[Roberts Solovs]] | sasniegumi = informācijas ekonomikas attīstīšana; tirgu ar [[asimetriska informācija|asimetrisku informāciju]] analīze | apbalvojumi = {{ubl|[[Nobela prēmija ekonomikā]] (2001)|[[Džona Beitsa Klārka medaļa]] (1979)}} | piezīmes = | kategorijas = }} [[File:Joseph Eugene Stiglitz 1964.jpg|thumb|right|upright=0.8|Stiglitz (1964)]] '''Džozefs Jūdžīns Stiglics''' ({{val|en|Joseph Eugene Stiglitz}}; dzimis {{dat|1943|2|9}}) ir amerikāņu [[ekonomists]], viens no nozīmīgākajiem [[informācijas ekonomika]]s attīstītājiem. Viņš īpaši pazīstams ar tādu [[tirgus|tirgu]] analīzi, kuros pastāv [[asimetriska informācija|asimetriska]] vai [[nepilnīga informācija]], un pētījis [[skrīnings (ekonomika)|skrīningu]], [[pašatlase|pašatlasi]], [[kredīta normēšana|kredīta normēšanu]], [[bezdarbs|bezdarbu]], [[alga|algu]] veidošanos, [[finanšu tirgus]], [[publiskā ekonomika|publisko ekonomiku]], [[attīstības ekonomika|attīstības ekonomiku]] un [[ekonomiskā nevienlīdzība|nevienlīdzību]]. 1979. gadā Stiglics saņēma [[Džona Beitsa Klārka medaļa|Džona Beitsa Klārka medaļu]] par nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas zinātnē. No 1993. līdz 1995. gadam Stiglics bija ASV prezidenta [[Ekonomikas padomnieku padome]]s loceklis, bet no 1995. līdz 1997. gadam — tās priekšsēdētājs [[Bills Klintons|Billa Klintona]] administrācijā. No 1997. līdz 2000. gadam viņš bija [[Pasaules Banka]]s vecākais viceprezidents un galvenais ekonomists. Kopš 2001. gada Stiglica akadēmiskā darbība galvenokārt saistīta ar [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitāti]]. 2001. gadā viņš kopā ar [[Džordžs Akerlofs|Džordžu Akerlofu]] un [[Maikls Spenss|Maiklu Spensu]] saņēma [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]] “par tirgu ar asimetrisku informāciju analīzi”. Stiglica pētījumi parādīja, kā tirgus dalībnieki nepilnīgas informācijas apstākļos var izmantot skrīningu un pašatlasi un kā [[informācijas asimetrija]] var būtiski ietekmēt tirgus darbību. Stiglics plaši iesaistījies arī [[ekonomikas politika]]s debatēs. Viņš kritizējis atsevišķas [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] īstenotās politikas un ar [[Vašingtonas konsenss|Vašingtonas konsensu]] saistītās pieejas, īpaši jautājumos par [[globalizācija|globalizāciju]], [[privatizācija|privatizāciju]] un [[attīstības politika|attīstības politiku]]. Savos pētījumos un grāmatās viņš plaši pievērsies arī [[tirgus nepilnība|tirgus nepilnībām]], nevienlīdzībai, [[klimata politika|klimata politikai]] un [[ekonomiskā brīvība|ekonomiskās brīvības]] jēdzienam. 2026. gadā Stiglics joprojām ir Kolumbijas Universitātes profesors, viņa dibinātās ''[[Initiative for Policy Dialogue]]'' līdzprezidents un [[Rūzvelta institūts|Rūzvelta institūta]] galvenais ekonomists, kā arī darbojas vairākās starptautiskās ekonomikas politikas iniciatīvās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti ekonomikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stiglics, Džozefs}} [[Kategorija:ASV ekonomisti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ekonomikā]] l6o442ogojeg01qwj3sudlw88ldj5mm 4531249 4531248 2026-10-02T23:14:09Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Raippa-Valli|Raippa-Valli]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs 4522804 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Džozefs Jūdžīns Stiglics | vārds_orig = ''Joseph Eugene Stiglitz'' | attēls = Joseph E. Stiglitz, 2019 (cropped).jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Džozefs Stiglics 2019. gadā | dz_gads = 1943 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{flaga|ASV}} [[Gēri]], [[Indiāna]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | pilsonība = {{USA}} | dzimums = V | zinātne = [[ekonomika]], [[informācijas ekonomika]], [[makroekonomika]], [[publiskā ekonomika]], [[attīstības ekonomika]] | grāds = [[filozofijas doktors]] ekonomikā | darba_vietas = {{ubl|[[Kolumbijas Universitāte]]|[[Jeila Universitāte]]|[[Prinstonas Universitāte]]|[[Stenforda Universitāte]]|[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]]|[[Pasaules Banka]]}} | akad_amats = universitātes profesors [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]] | alma_mater = {{ubl|[[Amhērstas koledža]]|[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]]}} | zinātniskie_vadītāji = [[Roberts Solovs]] | sasniegumi = informācijas ekonomikas attīstīšana; tirgu ar [[asimetriska informācija|asimetrisku informāciju]] analīze | apbalvojumi = {{ubl|[[Nobela prēmija ekonomikā]] (2001)|[[Džona Beitsa Klārka medaļa]] (1979)}} | piezīmes = | kategorijas = }} '''Džozefs Jūdžīns Stiglics''' ({{val|en|Joseph Eugene Stiglitz}}; dzimis {{dat|1943|2|9}}) ir amerikāņu [[ekonomists]], viens no nozīmīgākajiem [[informācijas ekonomika]]s attīstītājiem. Viņš īpaši pazīstams ar tādu [[tirgus|tirgu]] analīzi, kuros pastāv [[asimetriska informācija|asimetriska]] vai [[nepilnīga informācija]], un pētījis [[skrīnings (ekonomika)|skrīningu]], [[pašatlase|pašatlasi]], [[kredīta normēšana|kredīta normēšanu]], [[bezdarbs|bezdarbu]], [[alga|algu]] veidošanos, [[finanšu tirgus]], [[publiskā ekonomika|publisko ekonomiku]], [[attīstības ekonomika|attīstības ekonomiku]] un [[ekonomiskā nevienlīdzība|nevienlīdzību]]. 1979. gadā Stiglics saņēma [[Džona Beitsa Klārka medaļa|Džona Beitsa Klārka medaļu]] par nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas zinātnē. No 1993. līdz 1995. gadam Stiglics bija ASV prezidenta [[Ekonomikas padomnieku padome]]s loceklis, bet no 1995. līdz 1997. gadam — tās priekšsēdētājs [[Bills Klintons|Billa Klintona]] administrācijā. No 1997. līdz 2000. gadam viņš bija [[Pasaules Banka]]s vecākais viceprezidents un galvenais ekonomists. Kopš 2001. gada Stiglica akadēmiskā darbība galvenokārt saistīta ar [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitāti]]. 2001. gadā viņš kopā ar [[Džordžs Akerlofs|Džordžu Akerlofu]] un [[Maikls Spenss|Maiklu Spensu]] saņēma [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]] “par tirgu ar asimetrisku informāciju analīzi”. Stiglica pētījumi parādīja, kā tirgus dalībnieki nepilnīgas informācijas apstākļos var izmantot skrīningu un pašatlasi un kā [[informācijas asimetrija]] var būtiski ietekmēt tirgus darbību. Stiglics plaši iesaistījies arī [[ekonomikas politika]]s debatēs. Viņš kritizējis atsevišķas [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] īstenotās politikas un ar [[Vašingtonas konsenss|Vašingtonas konsensu]] saistītās pieejas, īpaši jautājumos par [[globalizācija|globalizāciju]], [[privatizācija|privatizāciju]] un [[attīstības politika|attīstības politiku]]. Savos pētījumos un grāmatās viņš plaši pievērsies arī [[tirgus nepilnība|tirgus nepilnībām]], nevienlīdzībai, [[klimata politika|klimata politikai]] un [[ekonomiskā brīvība|ekonomiskās brīvības]] jēdzienam. 2026. gadā Stiglics joprojām ir Kolumbijas Universitātes profesors, viņa dibinātās ''[[Initiative for Policy Dialogue]]'' līdzprezidents un [[Rūzvelta institūts|Rūzvelta institūta]] galvenais ekonomists, kā arī darbojas vairākās starptautiskās ekonomikas politikas iniciatīvās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti ekonomikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stiglics, Džozefs}} [[Kategorija:ASV ekonomisti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ekonomikā]] b9iba89u2611ppfjjbbibfxcws4wylb 0 639869 4531094 4524271 2026-10-02T16:40:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531094 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Warszawa, ul. Senatorska 21, 25 20170516 001.jpg|thumb|Varšavas Lielais teātris]] '''Varšavas Lielais teātris''' ({{val|pl|Teatr Wielki w Warszawie}}), oficiāli '''Lielais teātris — Nacionālā opera''' ({{val|pl|Teatr Wielki – Opera Narodowa}}), ir [[opera]]s un [[balets|baleta]] teātris [[Varšava|Varšavā]], [[Polija|Polijā]]. Tas atrodas [[Teātra laukums (Varšava)|Teātra laukumā]] un ir viena no nozīmīgākajām Polijas skatuves mākslas institūcijām. Ēkā darbojas Polijas Nacionālā opera un Polijas Nacionālais balets.<ref name="opera">{{Tīmekļa atsauce |url=https://teatrwielki.pl/en/the-theatre/ |title=The Theatre |publisher=Teatr Wielki – Opera Narodowa |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> == Vēsture == Lielā teātra ēku projektēja itāļu izcelsmes arhitekts Antonio Koraci (''Antonio Corazzi''). Teātra būvniecība sākās 1825. gadā, bet tas tika atklāts 1833. gada 24. februārī ar [[Džoakīno Rosīni]] operas „Seviljas bārddzinis” izrādi.<ref name="history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://teatrwielki.pl/en/the-theatre/history/ |title=History |publisher=Teatr Wielki – Opera Narodowa |accessdate=2026. gada 16. septembrī |archive-date=2024. gada 4. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20240304013209/https://teatrwielki.pl/en/the-theatre/history/}}</ref> 19. gadsimtā teātris kļuva par nozīmīgu Polijas operas kultūras centru. Tajā tika iestudēti arī poļu komponista [[Staņislavs Moņuško|Staņislava Moņuško]] darbi; 1858. gadā Lielajā teātrī notika viņa operas „Halka” Varšavas pirmizrāde.<ref name="history"/> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, īpaši pēc [[Varšavas sacelšanās]] 1944. gadā, teātra ēka tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Pēc kara tā tika rekonstruēta, saglabājot Antonio Koraci projektētās fasādes arhitektonisko veidolu. Atjaunotais Lielais teātris tika atklāts 1965. gada 19. novembrī ar Staņislava Moņuško operas „''Straszny dwór''” izrādi.<ref name="history"/> Mūsdienās Lielais teātris ir Polijas Nacionālās operas un Polijas Nacionālā baleta mājvieta. Teātra kompleksā atrodas arī Teātra muzejs.<ref name="opera"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Teātri Polijā]] [[Kategorija:Varšava]] jpm6h4x801po03edjvlawnd82b3h95i 0 640031 4531224 4523991 2026-10-02T20:17:14Z Biafra 13794 4531224 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Erskīns Hamiltons Čailderss | vārds_orģ = ''Erskine Hamilton Childers'' | attēls = Erskine_Hamilton_Childers.png | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = 4. [[Īrijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|1973|6|25|N}} | term_beigas = {{dat|1974|11|17|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = [[Liams Kosgreivs]] | priekštecis = [[Īmons de Valera]] | pēctecis = [[Kērbals O'Dalijs]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dat|1905|12|11}} | dzim_vieta = [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]] | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1974|11|17|1905|12|11}} | mir_vieta = [[Dublina]], [[Īrija]] | apglabāts = | tautība = [[Īrija|īrs]] | partija = [[Fianna Fáil]] | dinastija = | tēvs = [[Roberts Erskīns Čailderss]] | māte = Mērija Oldena Čaildersa | dzīvesb = Ruta Elena Daulinga <small>(1925—1950)</small><br />Rita Dadlija <small>(1952—1974)</small> | bērni = 7 | profesija = politiķis | alma_mater = [[Triniti koledža Kembridžā]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Erskīns Hamiltons Čailderss''' ({{val|en|Erskine Hamilton Childers}}; {{dat|1905|12|11}}—{{dat|1974|11|17}}) bija [[Īri|īru]] [[politiķis]], ''[[Fianna Fáil]]'' biedrs un ceturtais [[Īrijas prezidents]]. Prezidenta amatu viņš ieņēma no 1973. gada līdz savai nāvei 1974. gadā.<ref name="president">{{Tīmekļa atsauce |url=https://president.ie/en/the-president/erskine-childers |title=Erskine Childers |publisher=President of Ireland |access-date=2026-09-17}}</ref> Čailderss piedzima [[Londona|Londonā]]. Viņa tēvs Roberts Erskīns Čailderss bija [[rakstnieks]] un īru republikāņu kustības dalībnieks, kurš piedalījās Īrijas neatkarības cīņās un 1922. gadā [[Īrijas pilsoņu karš|Īrijas pilsoņu kara]] laikā sodīts ar nāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dib.ie/biography/childers-robert-erskine-a1654 |title=Childers, Robert Erskine |publisher=Dictionary of Irish Biography |access-date=2026-09-17}}</ref> Erskīns Hamiltons Čailderss izglītību ieguva [[Anglija|Anglijā]] un studēja [[Triniti koledža|Triniti koledžā]] [[Kembridža|Kembridžā]].<ref name="DIB">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dib.ie/biography/childers-erskine-hamilton-a1653 |title=Childers, Erskine Hamilton |publisher=Dictionary of Irish Biography |access-date=2026-09-17}}</ref> 1938. gadā Čailderss ievēlēts ''Dáil Éireann'' kā ''Fianna Fáil'' pārstāvis. Turpmākajās desmitgadēs viņš ieņēma vairākus amatus Īrijas valdībā, tostarp pasta un telegrāfa ministra, zemes ministra, transporta un enerģētikas ministra un veselības ministra amatu.<ref name="DIB"/> No 1969. līdz 1973. gadam viņš bija [[Īrijas premjerministrs|Īrijas premjerministra]] vietnieks (''Tánaiste'').<ref name="president"/> 1973. gadā Čailderss izvirzīts par ''Fianna Fáil'' kandidātu prezidenta vēlēšanās. Viņš uzvarēja vēlēšanās un {{dat|1973|6|25||bez}} stājās Īrijas prezidenta amatā, nomainot [[Īmons de Valera|Īmonu de Valeru]].<ref name="president"/> Čaildersa prezidentūra ilga nepilnus 17 mēnešus. Prezidenta amatā viņš centās palielināt prezidenta institūcijas sabiedrisko lomu un pievērsa uzmanību attiecībām starp dažādām Īrijas sabiedrības grupām.<ref name="DIB"/> {{dat|1974|11|17||bez}} Čailderss pēkšņi nomira [[Dublina|Dublinā]] 68 gadu vecumā, būdams prezidenta amatā.<ref name="president"/> Viņš bija pirmais Īrijas prezidents, kurš nomira amata pilnvaru laikā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrijas prezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čailderss, Erskīns Hamiltons}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1974. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Īrijas prezidenti]] rlc0avkcky89u5brm8qr59rwsrl5lh7 0 640131 4531284 4530900 2026-10-03T05:54:38Z Vylks 50297 /* C līga */ 4531284 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = UEFA Nāciju līga | citi_nosaukumi = | gads = 2026.—2027. gada | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | laiks = '''Līgas posms:'''<br />2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris<br />'''A līgas ceturtdaļfināli,'''<br />'''A/B līgas pārspēles,'''<br />'''B/C līgas pārspēles:'''<br />2027. gada 25.—30. marts<br />'''Finālturnīrs:'''<br />2027. gada 9.—13. jūnijs | komandu_skaits = 54 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]] | nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> == Formāts == Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā. A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls. 2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu. Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi: * Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu. * Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu. * Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā. * Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu. * Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā. * Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.<ref name="reglaments">{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> === Kritēriji vietu sadalījumam grupā === Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="reglaments"/> # lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs; # labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs; # ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus; # labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs; # lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs; # lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs; # mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā); # vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem). === Kritēriji vietu sadalījumam līgā === Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:<ref name="reglaments"/> # vieta grupā; # punktu skaits; # vārtu starpība; # gūto vārtu skaits; # gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs; # uzvaru skaits; # uzvaru skaits izbraukuma spēlēs; # mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā); # vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem). == Kalendārs == {| class="wikitable" ! Posms ! Kārta ! Datumi |- | rowspan="6" | '''Līgas posms''' | 1. kārta | 2026. gada 24.—26. septembris |- | 2. kārta | 2026. gada 27.—29. septembris |- | 3. kārta | 2026. gada 1.—3. oktobris |- | 4. kārta | 2026. gada 4.—6. oktobris |- | 5. kārta | 2026. gada 12.—14. novembris |- | 6. kārta | 2026. gada 15.—17. novembris |- | rowspan="2" | '''A līgas ceturtdaļfināli''',<br />'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles''' | 1. spēle | 2027. gada 25.—27. marts |- | 2. spēle | 2027. gada 28.—30. marts |- | rowspan="3" | '''Finālturnīrs''' | Pusfināli | 2027. gada 9.—10. jūnijs |- | Spēle par 3. vietu | rowspan="2" | 2027. gada 13. jūnijs |- | Fināls |} UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> == Komandas == [[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]] {| class="wikitable" style="font-size:85%" |+ Apzīmējumu skaidrojums |- ! {{increase}} | Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas |- ! {{samazinājās}} | Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas |- ! * | Piedalījās pārspēlēs |} {| |- style="vertical-align:top" | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#A līga|A līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|POR}} | | 1 |- | style="text-align:left" | {{fb|ESP}} | | 2 |- | style="text-align:left" | {{fb|FRA}} | | 3 |- | style="text-align:left" | {{fb|GER}} | | 4 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|ITA}} | | 5 |- | style="text-align:left" | {{fb|NED}} | | 6 |- | style="text-align:left" | {{fb|DEN}} | | 7 |- | style="text-align:left" | {{fb|CRO}} | | 8 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|SRB}} | * | 9 |- | style="text-align:left" | {{fb|BEL}} | * | 10 |- | style="text-align:left" | {{fb|ENG}} | {{increase}} | 11 |- | style="text-align:left" | {{fb|NOR}} | {{increase}} | 12 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|WAL}} | {{increase}} | 13 |- | style="text-align:left" | {{fb|CZE}} | {{increase}} | 14 |- | style="text-align:left" | {{fb|GRE}} | {{increase}}* | 15 |- | style="text-align:left" | {{fb|TUR}} | {{increase}}* | 16 |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#B līga|B līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|SCO}} | {{samazinājās}}* | 17 |- | style="text-align:left" | {{fb|HUN}} | {{samazinājās}}* | 18 |- | style="text-align:left" | {{fb|POL}} | {{samazinājās}} | 19 |- | style="text-align:left" | {{fb|ISR}} | {{samazinājās}} | 20 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|SUI}} | {{samazinājās}} | 21 |- | style="text-align:left" | {{fb|BIH}} | {{samazinājās}} | 22 |- | style="text-align:left" | {{fb|AUT}} | * | 23 |- | style="text-align:left" | {{fb|UKR}} | * | 24 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|SVN}} | * | 25 |- | style="text-align:left" | {{fb|GEO}} | * | 26 |- | style="text-align:left" | {{fb|IRL}} | * | 27 |- | style="text-align:left" | {{fb|ROU}} | {{increase}} | 28 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|SWE}} | {{increase}} | 29 |- | style="text-align:left" | {{fb|MKD}} | {{increase}} | 30 |- | style="text-align:left" | {{fb|NIR}} | {{increase}} | 31 |- | style="text-align:left" | {{fb|KOS}} | {{increase}}* | 32 |} |- style="vertical-align:top" | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#C līga|C līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|ISL}} | {{samazinājās}}* | 33 |- | style="text-align:left" | {{fb|ALB}} | {{samazinājās}} | 34 |- | style="text-align:left" | {{fb|MNE}} | {{samazinājās}} | 35 |- | style="text-align:left" | {{fb|KAZ}} | {{samazinājās}} | 36 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|FIN}} | {{samazinājās}} | 37 |- | style="text-align:left" | {{fb|SVK}} | * | 38 |- | style="text-align:left" | {{fb|BUL}} | * | 39 |- | style="text-align:left" | {{fb|ARM}} | * | 40 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|BLR}} | | 41 |- | style="text-align:left" | {{fb|FRO}} | | 42 |- | style="text-align:left" | {{fb|CYP}} | | 43 |- | style="text-align:left" | {{fb|EST}} | | 44 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}} | * | 45 |- | style="text-align:left" | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 46 |- | style="text-align:left" | {{fb|MDA}} | {{increase}} | 47 |- | style="text-align:left" | {{fb|SMR}} | {{increase}} | 48 |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#D līga|D līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|AZE}} | {{samazinājās}} | 49 |- | style="text-align:left" | {{fb|LTU}} | {{samazinājās}} | 50 |- | style="text-align:left" | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 51 |- | style="text-align:left" | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 52 |- | rowspan="2" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|LIE}} | | 53 |- | style="text-align:left" | {{fb|AND}} | | 54 |} {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ Izslēgta no sacensībām |- ! style="width:310px" | Izlase |- | style="text-align:left" | {{fb|RUS}} |} |} {{notelist}} == A līga == === A1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|28||bez}} |win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=2 |ga_FRA=0 |win_ITA=1 |draw_ITA=0 |loss_ITA=1 |gf_ITA=4 |ga_ITA=3 |win_BEL=1 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=2 |ga_BEL=1 |win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=1 |ga_TUR=5 |match_FRA_ITA={{small|2. okt.}} |match_FRA_BEL={{small|5. okt.}} |match_FRA_TUR={{small|15. nov.}} |match_ITA_FRA={{small|12. nov.}} |match_ITA_BEL=0–2 |match_ITA_TUR={{small|5. okt.}} |match_BEL_FRA=0–1 |match_BEL_ITA={{small|15. nov.}} |match_BEL_TUR={{small|2. okt.}} |match_TUR_FRA=0–1 |match_TUR_ITA=1–4 |match_TUR_BEL={{small|12. nov.}} <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA= |name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA= |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL= |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=GRE |team2=NED |team3=GER |team4=SRB <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_GER=1 |draw_GER=1 |loss_GER=1 |gf_GER=3 |ga_GER=2 |win_NED=1 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=5 |ga_NED=4 |win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=3 |gf_SRB=2 |ga_SRB=6 |win_GRE=2 |draw_GRE=1 |loss_GRE=0 |gf_GRE=5 |ga_GRE=3 |match_GER_NED={{small|16. nov.}} |match_GER_SRB=2–0 |match_GER_GRE=0–1 |match_NED_GER=1–1 |match_NED_SRB={{small|4. okt.}} |match_NED_GRE={{small|13. nov.}} |match_SRB_GER={{small|13. nov.}} |match_SRB_NED=1–2 |match_SRB_GRE=1–2 |match_GRE_GER={{small|4. okt.}} |match_GRE_NED=2–2 |match_GRE_SRB={{small|16. nov.}} <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER= |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED= |name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB= |name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=7 |ga_ESP=3 |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=5 |win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3 |win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=1 |ga_CZE=4 |match_ESP_CRO=4–1 |match_ESP_ENG={{small|15. nov.}} |match_ESP_CZE={{small|3. okt.}} |match_CRO_ESP={{small|6. okt.}} |match_CRO_ENG={{small|3. okt.}} |match_CRO_CZE={{small|15. nov.}} |match_ENG_ESP=2–3 |match_ENG_CRO={{small|12. nov.}} |match_ENG_CZE={{small|6. okt.}} |match_CZE_ESP={{small|12. nov.}} |match_CZE_CRO=1–2 |match_CZE_ENG=0–2 <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP= |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO= |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG= |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=DEN |team3=NOR |team4=WAL <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_POR=3 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=7 |ga_POR=3 |win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=6 |ga_DEN=7 |win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=2 |gf_NOR=5 |ga_NOR=6 |win_WAL=1 |draw_WAL=0 |loss_WAL=2 |gf_WAL=2 |ga_WAL=4 |match_POR_DEN={{small|14. nov.}} |match_POR_NOR={{small|4. okt.}} |match_POR_WAL=1–0 |match_DEN_POR=2–4 |match_DEN_NOR={{small|17. nov.}} |match_DEN_WAL=2–0 |match_NOR_POR=1–2 |match_NOR_DEN=3–2 |match_NOR_WAL={{small|14. nov.}} |match_WAL_POR={{small|17. nov.}} |match_WAL_DEN={{small|4. okt.}} |match_WAL_NOR=2–1 <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR= |name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN= |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR= |name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === 3. vietu rangs === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=Gr1 |team3=Gr4 |team1=Gr2 |team4=Gr3 <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_Gr1=1 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=4 |ga_Gr1=3 |status_Gr1= |win_Gr2=1 |draw_Gr2=1 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=2 |status_Gr2= |win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=1 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=5 |status_Gr3= |win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=5 |ga_Gr4=6 |status_Gr4= <!--Team definitions--> |name_Gr1={{fb|ITA}} |name_Gr2={{fb|GER}} |name_Gr3={{fb|CRO}} |name_Gr4={{fb|NOR}} <!--Group definitions--> |show_groups=T |group_Gr1=A1 |group_Gr2=A2 |group_Gr3=A3 |group_Gr4=A4 <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result3=RPO |result4=RPO |col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles }} === 4. vietu rangs === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=Gr3 |team3=Gr2 |team1=Gr4 |team4=Gr1 <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=2 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=5 |status_Gr1= |win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=3 |gf_Gr2=2 |ga_Gr2=6 |status_Gr2= |win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=1 |ga_Gr3=4 |status_Gr3= |win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=2 |ga_Gr4=4 |status_Gr4= <!--Team definitions--> |name_Gr1={{fb|TUR}} |name_Gr2={{fb|SRB}} |name_Gr3={{fb|CZE}} |name_Gr4={{fb|WAL}} <!--Group definitions--> |show_groups=T |group_Gr1=A1 |group_Gr2=A2 |group_Gr3=A3 |group_Gr4=A4 <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL |col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu }} === Ceturtdaļfināli === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} === Finālturnīrs === {{#invoke:RoundN|N4 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Pusfināli |RD2=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu <!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --> <!-- Semi-finals --> |2027. gada 9. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |2027. gada 10. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!-- Final --> |2027. gada 13. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!-- 3rd place --> |2027. gada 13. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} == B līga == === B1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team3=SCO |team2=SVN |team4=MKD <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_SCO=0 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=0 |ga_SCO=3 |win_SUI=2 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=6 |ga_SUI=0 |win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=0 |gf_SVN=2 |ga_SVN=0 |win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=2 |gf_MKD=0 |ga_MKD=5 |match_SCO_SUI=0–3 |match_SCO_SVN={{small|6. okt.}} |match_SCO_MKD={{small|13. nov.}} |match_SUI_SCO={{small|16. nov.}} |match_SUI_SVN={{small|3. okt.}} |match_SUI_MKD={{small|6. okt.}} |match_SVN_SCO=0–0 |match_SVN_SUI={{small|13. nov.}} |match_SVN_MKD=2–0 |match_MKD_SCO={{small|3. okt.}} |match_MKD_SUI=0–3 |match_MKD_SVN={{small|16. nov.}} <!--Team definitions--> |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO= |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI= |name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN= |name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=NIR |team2=UKR |team3=GEO |team4=HUN <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|28||bez}} |win_HUN=0 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=0 |ga_HUN=1 |win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=0 |gf_UKR=1 |ga_UKR=0 |win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=1 |gf_GEO=0 |ga_GEO=1 |win_NIR=1 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=1 |ga_NIR=0 |match_HUN_UKR=0–1 |match_HUN_GEO={{small|2. okt.}} |match_HUN_NIR={{small|17. nov.}} |match_UKR_HUN={{small|5. okt.}} |match_UKR_GEO={{small|17. nov.}} |match_UKR_NIR={{small|2. okt.}} |match_GEO_HUN={{small|14. nov.}} |match_GEO_UKR=0–0 |match_GEO_NIR=0–1 |match_NIR_HUN=0–0 |match_NIR_UKR={{small|14. nov.}} |match_NIR_GEO={{small|5. okt.}} <!--Team definitions--> |name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN= |name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR= |name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO= |name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_ISR=0 |draw_ISR=1 |loss_ISR=2 |gf_ISR=1 |ga_ISR=6 |win_AUT=2 |draw_AUT=1 |loss_AUT=0 |gf_AUT=8 |ga_AUT=4 |win_IRL=1 |draw_IRL=1 |loss_IRL=1 |gf_IRL=5 |ga_IRL=3 |win_KOS=1 |draw_KOS=1 |loss_KOS=1 |gf_KOS=2 |ga_KOS=3 |match_ISR_AUT={{small|17. nov.}} |match_ISR_IRL=0–3 |match_ISR_KOS=0–0 |match_AUT_ISR=3–1 |match_AUT_IRL={{small|14. nov.}} |match_AUT_KOS=3–1 |match_IRL_ISR={{small|4. okt.}} |match_IRL_AUT=2–2 |match_IRL_KOS={{small|17. nov.}} |match_KOS_ISR={{small|14. nov.}} |match_KOS_AUT={{small|4. okt.}} |match_KOS_IRL=1–0 <!--Team definitions--> |name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR= |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT= |name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL= |name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|28||bez}} |win_POL=0 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=1 |ga_POL=3 |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=0 |gf_BIH=4 |ga_BIH=2 |win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=2 |gf_ROU=3 |ga_ROU=6 |win_SWE=2 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=5 |ga_SWE=2 |match_POL_BIH=0–0 |match_POL_ROU={{small|2. okt.}} |match_POL_SWE={{small|17. nov.}} |match_BIH_POL={{small|5. okt.}} |match_BIH_ROU={{small|17. nov.}} |match_BIH_SWE={{small|2. okt.}} |match_ROU_POL={{small|14. nov.}} |match_ROU_BIH=2–4 |match_ROU_SWE={{small|5. okt.}} |match_SWE_POL=3–1 |match_SWE_BIH={{small|14. nov.}} |match_SWE_ROU=2–1 <!--Team definitions--> |name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL= |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH= |name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU= |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} == C līga == === C1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=FIN |team1=ALB |team3=BLR |team4=SMR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=0 |gf_ALB=5 |ga_ALB=0 |win_FIN=1 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=7 |ga_FIN=0 |win_BLR=0 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=0 |ga_BLR=2 |win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=2 |gf_SMR=0 |ga_SMR=10 |match_ALB_FIN={{small|12. nov.}} |match_ALB_BLR=2–0 |match_ALB_SMR={{small|6. okt.}} |match_FIN_ALB={{small|3. okt.}} |match_FIN_BLR=0–0 |match_FIN_SMR={{small|15. nov.}} |match_BLR_ALB={{small|15. nov.}} |match_BLR_FIN={{small|6. okt.}} |match_BLR_SMR={{small|3. okt.}} |match_SMR_ALB=0–3 |match_SMR_FIN=0–7 |match_SMR_BLR={{small|12. nov.}} <!--Team definitions--> |name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB= |name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN= |name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR= |name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MNE |team2=CYP |team3=ARM |team4=LVA <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_CYP=1 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=3 |ga_CYP=2 |win_MNE=3 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=7 |ga_MNE=4 |win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=2 |gf_ARM=4 |ga_ARM=5 |win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=2 |gf_LVA=1 |ga_LVA=4 |match_MNE_ARM={{small|5. okt.}} |match_MNE_CYP=2–1 |match_MNE_LVA={{small|12. nov.}} |match_ARM_MNE=2–3 |match_ARM_CYP={{small|12. nov.}} |match_ARM_LVA=2–0 |match_CYP_MNE={{small|15. nov.}} |match_CYP_ARM=2–0 |match_CYP_LVA={{small|5. okt.}} |match_LVA_MNE=1–2 |match_LVA_ARM={{small|15. nov.}} |match_LVA_CYP=0–0 <!--Team definitions--> |name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE= |name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM= |name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP= |name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SVK |team2=MDA |team3=FRO |team4=KAZ <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_FRO=0 |draw_FRO=3 |loss_FRO=0 |gf_FRO=3 |ga_FRO=3 |win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=2 |gf_KAZ=3 |ga_KAZ=5 |win_SVK=2 |draw_SVK=1 |loss_SVK=0 |gf_SVK=5 |ga_SVK=2 |win_MDA=1 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=3 |ga_MDA=4 |match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}} |match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}} |match_KAZ_MDA=1–2 |match_SVK_KAZ=2–1 |match_SVK_FRO={{small|13. nov.}} |match_SVK_MDA=2–0 |match_FRO_KAZ=1–1 |match_FRO_SVK=1–1 |match_FRO_MDA={{small|16. nov.}} |match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}} |match_MDA_SVK={{small|6. okt.}} |match_MDA_FRO=1–1 <!--Team definitions--> |name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ= |name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK= |name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO= |name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=LUX|team3=EST |team1=ISL |team4=BUL <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_ISL=1 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=4 |ga_ISL=1 |win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=1 |gf_BUL=1 |ga_BUL=2 |win_EST=0 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=1 |ga_EST=1 |win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=1 |gf_LUX=2 |ga_LUX=4 |match_ISL_BUL={{small|3. okt.}} |match_ISL_EST=1–1 |match_ISL_LUX={{small|16. nov.}} |match_BUL_ISL={{small|13. nov.}} |match_BUL_EST=0–0 |match_BUL_LUX=1–2 |match_EST_ISL={{small|6. okt.}} |match_EST_BUL={{small|16. nov.}} |match_EST_LUX={{small|3. okt.}} |match_LUX_ISL=0–3 |match_LUX_BUL={{small|6. okt.}} |match_LUX_EST={{small|13. nov.}} <!--Team definitions--> |name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL= |name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL= |name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST= |name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} == D līga == === D1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MLT |team2=GIB |team3=AND <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1 |win_MLT=1 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=3 |ga_MLT=2 |win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=1 |gf_AND=1 |ga_AND=2 |match_GIB_MLT={{small|16. nov.}} |match_GIB_AND=0–0 |match_MLT_GIB=1–1 |match_MLT_AND={{small|4. okt.}} |match_AND_GIB={{small|13. nov.}} |match_AND_MLT=1–2 <!--Team definitions--> |name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P |name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P |name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P <!--Promotion column definitions--> |res_col_header=P |result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu }} === D2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=LTU |team2=AZE |team3=LIE <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future{{dat|2026|9|27||bez}} |win_AZE=0 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=1 |ga_AZE=1 |win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=0 |gf_LTU=3 |ga_LTU=1 |win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2 |match_LTU_AZE=1–1 |match_LTU_LIE={{small|16. nov.}} |match_AZE_LTU={{small|4. okt.}} |match_AZE_LIE=0–0 |match_LIE_LTU=0–2 |match_LIE_AZE={{small|13. nov.}} <!--Team definitions--> |name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P |name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P |name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P <!--Promotion column definitions--> |res_col_header=P |result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu }} == Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles == === A/B līgas pārspēles === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} === B/C līgas pārspēles === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Nāciju līga}} [[Kategorija:UEFA Nāciju līga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]] fpw57lvn6micfl1ce0tkfa99pf8eyby 4531287 4531284 2026-10-03T05:58:26Z Vylks 50297 /* B līga */ 4531287 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = UEFA Nāciju līga | citi_nosaukumi = | gads = 2026.—2027. gada | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | laiks = '''Līgas posms:'''<br />2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris<br />'''A līgas ceturtdaļfināli,'''<br />'''A/B līgas pārspēles,'''<br />'''B/C līgas pārspēles:'''<br />2027. gada 25.—30. marts<br />'''Finālturnīrs:'''<br />2027. gada 9.—13. jūnijs | komandu_skaits = 54 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]] | nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> == Formāts == Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā. A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls. 2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu. Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi: * Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu. * Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu. * Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā. * Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu. * Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā. * Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.<ref name="reglaments">{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> === Kritēriji vietu sadalījumam grupā === Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="reglaments"/> # lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs; # labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs; # ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus; # labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs; # lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs; # lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs; # mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā); # vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem). === Kritēriji vietu sadalījumam līgā === Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:<ref name="reglaments"/> # vieta grupā; # punktu skaits; # vārtu starpība; # gūto vārtu skaits; # gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs; # uzvaru skaits; # uzvaru skaits izbraukuma spēlēs; # mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā); # vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem). == Kalendārs == {| class="wikitable" ! Posms ! Kārta ! Datumi |- | rowspan="6" | '''Līgas posms''' | 1. kārta | 2026. gada 24.—26. septembris |- | 2. kārta | 2026. gada 27.—29. septembris |- | 3. kārta | 2026. gada 1.—3. oktobris |- | 4. kārta | 2026. gada 4.—6. oktobris |- | 5. kārta | 2026. gada 12.—14. novembris |- | 6. kārta | 2026. gada 15.—17. novembris |- | rowspan="2" | '''A līgas ceturtdaļfināli''',<br />'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles''' | 1. spēle | 2027. gada 25.—27. marts |- | 2. spēle | 2027. gada 28.—30. marts |- | rowspan="3" | '''Finālturnīrs''' | Pusfināli | 2027. gada 9.—10. jūnijs |- | Spēle par 3. vietu | rowspan="2" | 2027. gada 13. jūnijs |- | Fināls |} UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> == Komandas == [[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]] {| class="wikitable" style="font-size:85%" |+ Apzīmējumu skaidrojums |- ! {{increase}} | Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas |- ! {{samazinājās}} | Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas |- ! * | Piedalījās pārspēlēs |} {| |- style="vertical-align:top" | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#A līga|A līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|POR}} | | 1 |- | style="text-align:left" | {{fb|ESP}} | | 2 |- | style="text-align:left" | {{fb|FRA}} | | 3 |- | style="text-align:left" | {{fb|GER}} | | 4 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|ITA}} | | 5 |- | style="text-align:left" | {{fb|NED}} | | 6 |- | style="text-align:left" | {{fb|DEN}} | | 7 |- | style="text-align:left" | {{fb|CRO}} | | 8 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|SRB}} | * | 9 |- | style="text-align:left" | {{fb|BEL}} | * | 10 |- | style="text-align:left" | {{fb|ENG}} | {{increase}} | 11 |- | style="text-align:left" | {{fb|NOR}} | {{increase}} | 12 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|WAL}} | {{increase}} | 13 |- | style="text-align:left" | {{fb|CZE}} | {{increase}} | 14 |- | style="text-align:left" | {{fb|GRE}} | {{increase}}* | 15 |- | style="text-align:left" | {{fb|TUR}} | {{increase}}* | 16 |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#B līga|B līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|SCO}} | {{samazinājās}}* | 17 |- | style="text-align:left" | {{fb|HUN}} | {{samazinājās}}* | 18 |- | style="text-align:left" | {{fb|POL}} | {{samazinājās}} | 19 |- | style="text-align:left" | {{fb|ISR}} | {{samazinājās}} | 20 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|SUI}} | {{samazinājās}} | 21 |- | style="text-align:left" | {{fb|BIH}} | {{samazinājās}} | 22 |- | style="text-align:left" | {{fb|AUT}} | * | 23 |- | style="text-align:left" | {{fb|UKR}} | * | 24 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|SVN}} | * | 25 |- | style="text-align:left" | {{fb|GEO}} | * | 26 |- | style="text-align:left" | {{fb|IRL}} | * | 27 |- | style="text-align:left" | {{fb|ROU}} | {{increase}} | 28 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|SWE}} | {{increase}} | 29 |- | style="text-align:left" | {{fb|MKD}} | {{increase}} | 30 |- | style="text-align:left" | {{fb|NIR}} | {{increase}} | 31 |- | style="text-align:left" | {{fb|KOS}} | {{increase}}* | 32 |} |- style="vertical-align:top" | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#C līga|C līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|ISL}} | {{samazinājās}}* | 33 |- | style="text-align:left" | {{fb|ALB}} | {{samazinājās}} | 34 |- | style="text-align:left" | {{fb|MNE}} | {{samazinājās}} | 35 |- | style="text-align:left" | {{fb|KAZ}} | {{samazinājās}} | 36 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|FIN}} | {{samazinājās}} | 37 |- | style="text-align:left" | {{fb|SVK}} | * | 38 |- | style="text-align:left" | {{fb|BUL}} | * | 39 |- | style="text-align:left" | {{fb|ARM}} | * | 40 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|BLR}} | | 41 |- | style="text-align:left" | {{fb|FRO}} | | 42 |- | style="text-align:left" | {{fb|CYP}} | | 43 |- | style="text-align:left" | {{fb|EST}} | | 44 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}} | * | 45 |- | style="text-align:left" | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 46 |- | style="text-align:left" | {{fb|MDA}} | {{increase}} | 47 |- | style="text-align:left" | {{fb|SMR}} | {{increase}} | 48 |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#D līga|D līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|AZE}} | {{samazinājās}} | 49 |- | style="text-align:left" | {{fb|LTU}} | {{samazinājās}} | 50 |- | style="text-align:left" | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 51 |- | style="text-align:left" | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 52 |- | rowspan="2" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|LIE}} | | 53 |- | style="text-align:left" | {{fb|AND}} | | 54 |} {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ Izslēgta no sacensībām |- ! style="width:310px" | Izlase |- | style="text-align:left" | {{fb|RUS}} |} |} {{notelist}} == A līga == === A1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|28||bez}} |win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=2 |ga_FRA=0 |win_ITA=1 |draw_ITA=0 |loss_ITA=1 |gf_ITA=4 |ga_ITA=3 |win_BEL=1 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=2 |ga_BEL=1 |win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=1 |ga_TUR=5 |match_FRA_ITA={{small|2. okt.}} |match_FRA_BEL={{small|5. okt.}} |match_FRA_TUR={{small|15. nov.}} |match_ITA_FRA={{small|12. nov.}} |match_ITA_BEL=0–2 |match_ITA_TUR={{small|5. okt.}} |match_BEL_FRA=0–1 |match_BEL_ITA={{small|15. nov.}} |match_BEL_TUR={{small|2. okt.}} |match_TUR_FRA=0–1 |match_TUR_ITA=1–4 |match_TUR_BEL={{small|12. nov.}} <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA= |name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA= |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL= |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=GRE |team2=NED |team3=GER |team4=SRB <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_GER=1 |draw_GER=1 |loss_GER=1 |gf_GER=3 |ga_GER=2 |win_NED=1 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=5 |ga_NED=4 |win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=3 |gf_SRB=2 |ga_SRB=6 |win_GRE=2 |draw_GRE=1 |loss_GRE=0 |gf_GRE=5 |ga_GRE=3 |match_GER_NED={{small|16. nov.}} |match_GER_SRB=2–0 |match_GER_GRE=0–1 |match_NED_GER=1–1 |match_NED_SRB={{small|4. okt.}} |match_NED_GRE={{small|13. nov.}} |match_SRB_GER={{small|13. nov.}} |match_SRB_NED=1–2 |match_SRB_GRE=1–2 |match_GRE_GER={{small|4. okt.}} |match_GRE_NED=2–2 |match_GRE_SRB={{small|16. nov.}} <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER= |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED= |name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB= |name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=7 |ga_ESP=3 |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=5 |win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3 |win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=1 |ga_CZE=4 |match_ESP_CRO=4–1 |match_ESP_ENG={{small|15. nov.}} |match_ESP_CZE={{small|3. okt.}} |match_CRO_ESP={{small|6. okt.}} |match_CRO_ENG={{small|3. okt.}} |match_CRO_CZE={{small|15. nov.}} |match_ENG_ESP=2–3 |match_ENG_CRO={{small|12. nov.}} |match_ENG_CZE={{small|6. okt.}} |match_CZE_ESP={{small|12. nov.}} |match_CZE_CRO=1–2 |match_CZE_ENG=0–2 <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP= |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO= |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG= |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=DEN |team3=NOR |team4=WAL <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_POR=3 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=7 |ga_POR=3 |win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=6 |ga_DEN=7 |win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=2 |gf_NOR=5 |ga_NOR=6 |win_WAL=1 |draw_WAL=0 |loss_WAL=2 |gf_WAL=2 |ga_WAL=4 |match_POR_DEN={{small|14. nov.}} |match_POR_NOR={{small|4. okt.}} |match_POR_WAL=1–0 |match_DEN_POR=2–4 |match_DEN_NOR={{small|17. nov.}} |match_DEN_WAL=2–0 |match_NOR_POR=1–2 |match_NOR_DEN=3–2 |match_NOR_WAL={{small|14. nov.}} |match_WAL_POR={{small|17. nov.}} |match_WAL_DEN={{small|4. okt.}} |match_WAL_NOR=2–1 <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR= |name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN= |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR= |name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === 3. vietu rangs === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=Gr1 |team3=Gr4 |team1=Gr2 |team4=Gr3 <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_Gr1=1 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=4 |ga_Gr1=3 |status_Gr1= |win_Gr2=1 |draw_Gr2=1 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=2 |status_Gr2= |win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=1 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=5 |status_Gr3= |win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=5 |ga_Gr4=6 |status_Gr4= <!--Team definitions--> |name_Gr1={{fb|ITA}} |name_Gr2={{fb|GER}} |name_Gr3={{fb|CRO}} |name_Gr4={{fb|NOR}} <!--Group definitions--> |show_groups=T |group_Gr1=A1 |group_Gr2=A2 |group_Gr3=A3 |group_Gr4=A4 <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result3=RPO |result4=RPO |col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles }} === 4. vietu rangs === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=Gr3 |team3=Gr2 |team1=Gr4 |team4=Gr1 <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=2 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=5 |status_Gr1= |win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=3 |gf_Gr2=2 |ga_Gr2=6 |status_Gr2= |win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=1 |ga_Gr3=4 |status_Gr3= |win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=2 |ga_Gr4=4 |status_Gr4= <!--Team definitions--> |name_Gr1={{fb|TUR}} |name_Gr2={{fb|SRB}} |name_Gr3={{fb|CZE}} |name_Gr4={{fb|WAL}} <!--Group definitions--> |show_groups=T |group_Gr1=A1 |group_Gr2=A2 |group_Gr3=A3 |group_Gr4=A4 <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL |col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu }} === Ceturtdaļfināli === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} === Finālturnīrs === {{#invoke:RoundN|N4 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Pusfināli |RD2=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu <!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --> <!-- Semi-finals --> |2027. gada 9. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |2027. gada 10. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!-- Final --> |2027. gada 13. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!-- 3rd place --> |2027. gada 13. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} == B līga == === B1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team3=SCO |team2=SVN |team4=MKD <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_SCO=0 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=0 |ga_SCO=3 |win_SUI=2 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=6 |ga_SUI=0 |win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=0 |gf_SVN=2 |ga_SVN=0 |win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=2 |gf_MKD=0 |ga_MKD=5 |match_SCO_SUI=0–3 |match_SCO_SVN={{small|6. okt.}} |match_SCO_MKD={{small|13. nov.}} |match_SUI_SCO={{small|16. nov.}} |match_SUI_SVN={{small|3. okt.}} |match_SUI_MKD={{small|6. okt.}} |match_SVN_SCO=0–0 |match_SVN_SUI={{small|13. nov.}} |match_SVN_MKD=2–0 |match_MKD_SCO={{small|3. okt.}} |match_MKD_SUI=0–3 |match_MKD_SVN={{small|16. nov.}} <!--Team definitions--> |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO= |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI= |name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN= |name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=NIR |team2=UKR |team3=HUN |team4=GEO <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_HUN=1 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=1 |ga_HUN=1 |win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=1 |ga_UKR=3 |win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=2 |gf_GEO=0 |ga_GEO=2 |win_NIR=2 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=4 |ga_NIR=0 |match_HUN_UKR=0–1 |match_HUN_GEO=1–0 |match_HUN_NIR={{small|17. nov.}} |match_UKR_HUN={{small|5. okt.}} |match_UKR_GEO={{small|17. nov.}} |match_UKR_NIR=0–3 |match_GEO_HUN={{small|14. nov.}} |match_GEO_UKR=0–0 |match_GEO_NIR=0–1 |match_NIR_HUN=0–0 |match_NIR_UKR={{small|14. nov.}} |match_NIR_GEO={{small|5. okt.}} <!--Team definitions--> |name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN= |name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR= |name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO= |name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_ISR=0 |draw_ISR=1 |loss_ISR=2 |gf_ISR=1 |ga_ISR=6 |win_AUT=2 |draw_AUT=1 |loss_AUT=0 |gf_AUT=8 |ga_AUT=4 |win_IRL=1 |draw_IRL=1 |loss_IRL=1 |gf_IRL=5 |ga_IRL=3 |win_KOS=1 |draw_KOS=1 |loss_KOS=1 |gf_KOS=2 |ga_KOS=3 |match_ISR_AUT={{small|17. nov.}} |match_ISR_IRL=0–3 |match_ISR_KOS=0–0 |match_AUT_ISR=3–1 |match_AUT_IRL={{small|14. nov.}} |match_AUT_KOS=3–1 |match_IRL_ISR={{small|4. okt.}} |match_IRL_AUT=2–2 |match_IRL_KOS={{small|17. nov.}} |match_KOS_ISR={{small|14. nov.}} |match_KOS_AUT={{small|4. okt.}} |match_KOS_IRL=1–0 <!--Team definitions--> |name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR= |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT= |name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL= |name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_POL=1 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=3 |win_BIH=1 |draw_BIH=2 |loss_BIH=0 |gf_BIH=5 |ga_BIH=3 |win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=3 |ga_ROU=12 |win_SWE=2 |draw_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=6 |ga_SWE=3 |match_POL_BIH=0–0 |match_POL_ROU=6–0 |match_POL_SWE={{small|17. nov.}} |match_BIH_POL={{small|5. okt.}} |match_BIH_ROU={{small|17. nov.}} |match_BIH_SWE=1–1 |match_ROU_POL={{small|14. nov.}} |match_ROU_BIH=2–4 |match_ROU_SWE={{small|5. okt.}} |match_SWE_POL=3–1 |match_SWE_BIH={{small|14. nov.}} |match_SWE_ROU=2–1 <!--Team definitions--> |name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL= |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH= |name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU= |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} == C līga == === C1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=FIN |team1=ALB |team3=BLR |team4=SMR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=0 |gf_ALB=5 |ga_ALB=0 |win_FIN=1 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=7 |ga_FIN=0 |win_BLR=0 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=0 |ga_BLR=2 |win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=2 |gf_SMR=0 |ga_SMR=10 |match_ALB_FIN={{small|12. nov.}} |match_ALB_BLR=2–0 |match_ALB_SMR={{small|6. okt.}} |match_FIN_ALB={{small|3. okt.}} |match_FIN_BLR=0–0 |match_FIN_SMR={{small|15. nov.}} |match_BLR_ALB={{small|15. nov.}} |match_BLR_FIN={{small|6. okt.}} |match_BLR_SMR={{small|3. okt.}} |match_SMR_ALB=0–3 |match_SMR_FIN=0–7 |match_SMR_BLR={{small|12. nov.}} <!--Team definitions--> |name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB= |name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN= |name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR= |name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MNE |team2=CYP |team3=ARM |team4=LVA <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_CYP=1 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=3 |ga_CYP=2 |win_MNE=3 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=7 |ga_MNE=4 |win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=2 |gf_ARM=4 |ga_ARM=5 |win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=2 |gf_LVA=1 |ga_LVA=4 |match_MNE_ARM={{small|5. okt.}} |match_MNE_CYP=2–1 |match_MNE_LVA={{small|12. nov.}} |match_ARM_MNE=2–3 |match_ARM_CYP={{small|12. nov.}} |match_ARM_LVA=2–0 |match_CYP_MNE={{small|15. nov.}} |match_CYP_ARM=2–0 |match_CYP_LVA={{small|5. okt.}} |match_LVA_MNE=1–2 |match_LVA_ARM={{small|15. nov.}} |match_LVA_CYP=0–0 <!--Team definitions--> |name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE= |name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM= |name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP= |name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SVK |team2=MDA |team3=FRO |team4=KAZ <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_FRO=0 |draw_FRO=3 |loss_FRO=0 |gf_FRO=3 |ga_FRO=3 |win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=2 |gf_KAZ=3 |ga_KAZ=5 |win_SVK=2 |draw_SVK=1 |loss_SVK=0 |gf_SVK=5 |ga_SVK=2 |win_MDA=1 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=3 |ga_MDA=4 |match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}} |match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}} |match_KAZ_MDA=1–2 |match_SVK_KAZ=2–1 |match_SVK_FRO={{small|13. nov.}} |match_SVK_MDA=2–0 |match_FRO_KAZ=1–1 |match_FRO_SVK=1–1 |match_FRO_MDA={{small|16. nov.}} |match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}} |match_MDA_SVK={{small|6. okt.}} |match_MDA_FRO=1–1 <!--Team definitions--> |name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ= |name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK= |name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO= |name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=LUX|team3=EST |team1=ISL |team4=BUL <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_ISL=1 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=4 |ga_ISL=1 |win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=1 |gf_BUL=1 |ga_BUL=2 |win_EST=0 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=1 |ga_EST=1 |win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=1 |gf_LUX=2 |ga_LUX=4 |match_ISL_BUL={{small|3. okt.}} |match_ISL_EST=1–1 |match_ISL_LUX={{small|16. nov.}} |match_BUL_ISL={{small|13. nov.}} |match_BUL_EST=0–0 |match_BUL_LUX=1–2 |match_EST_ISL={{small|6. okt.}} |match_EST_BUL={{small|16. nov.}} |match_EST_LUX={{small|3. okt.}} |match_LUX_ISL=0–3 |match_LUX_BUL={{small|6. okt.}} |match_LUX_EST={{small|13. nov.}} <!--Team definitions--> |name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL= |name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL= |name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST= |name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} == D līga == === D1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MLT |team2=GIB |team3=AND <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1 |win_MLT=1 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=3 |ga_MLT=2 |win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=1 |gf_AND=1 |ga_AND=2 |match_GIB_MLT={{small|16. nov.}} |match_GIB_AND=0–0 |match_MLT_GIB=1–1 |match_MLT_AND={{small|4. okt.}} |match_AND_GIB={{small|13. nov.}} |match_AND_MLT=1–2 <!--Team definitions--> |name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P |name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P |name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P <!--Promotion column definitions--> |res_col_header=P |result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu }} === D2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=LTU |team2=AZE |team3=LIE <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future{{dat|2026|9|27||bez}} |win_AZE=0 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=1 |ga_AZE=1 |win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=0 |gf_LTU=3 |ga_LTU=1 |win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2 |match_LTU_AZE=1–1 |match_LTU_LIE={{small|16. nov.}} |match_AZE_LTU={{small|4. okt.}} |match_AZE_LIE=0–0 |match_LIE_LTU=0–2 |match_LIE_AZE={{small|13. nov.}} <!--Team definitions--> |name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P |name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P |name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P <!--Promotion column definitions--> |res_col_header=P |result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu }} == Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles == === A/B līgas pārspēles === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} === B/C līgas pārspēles === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Nāciju līga}} [[Kategorija:UEFA Nāciju līga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]] 33k1gr07dwx3841ei8p0zv8qzi41l55 4531289 4531287 2026-10-03T06:02:15Z Vylks 50297 /* A līga */ 4531289 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = UEFA Nāciju līga | citi_nosaukumi = | gads = 2026.—2027. gada | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | laiks = '''Līgas posms:'''<br />2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris<br />'''A līgas ceturtdaļfināli,'''<br />'''A/B līgas pārspēles,'''<br />'''B/C līgas pārspēles:'''<br />2027. gada 25.—30. marts<br />'''Finālturnīrs:'''<br />2027. gada 9.—13. jūnijs | komandu_skaits = 54 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]] | nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> == Formāts == Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā. A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls. 2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu. Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi: * Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu. * Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu. * Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā. * Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu. * Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā. * Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.<ref name="reglaments">{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> === Kritēriji vietu sadalījumam grupā === Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="reglaments"/> # lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs; # labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs; # ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus; # labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs; # lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs; # lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs; # mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā); # vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem). === Kritēriji vietu sadalījumam līgā === Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:<ref name="reglaments"/> # vieta grupā; # punktu skaits; # vārtu starpība; # gūto vārtu skaits; # gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs; # uzvaru skaits; # uzvaru skaits izbraukuma spēlēs; # mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā); # vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem). == Kalendārs == {| class="wikitable" ! Posms ! Kārta ! Datumi |- | rowspan="6" | '''Līgas posms''' | 1. kārta | 2026. gada 24.—26. septembris |- | 2. kārta | 2026. gada 27.—29. septembris |- | 3. kārta | 2026. gada 1.—3. oktobris |- | 4. kārta | 2026. gada 4.—6. oktobris |- | 5. kārta | 2026. gada 12.—14. novembris |- | 6. kārta | 2026. gada 15.—17. novembris |- | rowspan="2" | '''A līgas ceturtdaļfināli''',<br />'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles''' | 1. spēle | 2027. gada 25.—27. marts |- | 2. spēle | 2027. gada 28.—30. marts |- | rowspan="3" | '''Finālturnīrs''' | Pusfināli | 2027. gada 9.—10. jūnijs |- | Spēle par 3. vietu | rowspan="2" | 2027. gada 13. jūnijs |- | Fināls |} UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> == Komandas == [[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]] {| class="wikitable" style="font-size:85%" |+ Apzīmējumu skaidrojums |- ! {{increase}} | Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas |- ! {{samazinājās}} | Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas |- ! * | Piedalījās pārspēlēs |} {| |- style="vertical-align:top" | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#A līga|A līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|POR}} | | 1 |- | style="text-align:left" | {{fb|ESP}} | | 2 |- | style="text-align:left" | {{fb|FRA}} | | 3 |- | style="text-align:left" | {{fb|GER}} | | 4 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|ITA}} | | 5 |- | style="text-align:left" | {{fb|NED}} | | 6 |- | style="text-align:left" | {{fb|DEN}} | | 7 |- | style="text-align:left" | {{fb|CRO}} | | 8 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|SRB}} | * | 9 |- | style="text-align:left" | {{fb|BEL}} | * | 10 |- | style="text-align:left" | {{fb|ENG}} | {{increase}} | 11 |- | style="text-align:left" | {{fb|NOR}} | {{increase}} | 12 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|WAL}} | {{increase}} | 13 |- | style="text-align:left" | {{fb|CZE}} | {{increase}} | 14 |- | style="text-align:left" | {{fb|GRE}} | {{increase}}* | 15 |- | style="text-align:left" | {{fb|TUR}} | {{increase}}* | 16 |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#B līga|B līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|SCO}} | {{samazinājās}}* | 17 |- | style="text-align:left" | {{fb|HUN}} | {{samazinājās}}* | 18 |- | style="text-align:left" | {{fb|POL}} | {{samazinājās}} | 19 |- | style="text-align:left" | {{fb|ISR}} | {{samazinājās}} | 20 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|SUI}} | {{samazinājās}} | 21 |- | style="text-align:left" | {{fb|BIH}} | {{samazinājās}} | 22 |- | style="text-align:left" | {{fb|AUT}} | * | 23 |- | style="text-align:left" | {{fb|UKR}} | * | 24 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|SVN}} | * | 25 |- | style="text-align:left" | {{fb|GEO}} | * | 26 |- | style="text-align:left" | {{fb|IRL}} | * | 27 |- | style="text-align:left" | {{fb|ROU}} | {{increase}} | 28 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|SWE}} | {{increase}} | 29 |- | style="text-align:left" | {{fb|MKD}} | {{increase}} | 30 |- | style="text-align:left" | {{fb|NIR}} | {{increase}} | 31 |- | style="text-align:left" | {{fb|KOS}} | {{increase}}* | 32 |} |- style="vertical-align:top" | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#C līga|C līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|ISL}} | {{samazinājās}}* | 33 |- | style="text-align:left" | {{fb|ALB}} | {{samazinājās}} | 34 |- | style="text-align:left" | {{fb|MNE}} | {{samazinājās}} | 35 |- | style="text-align:left" | {{fb|KAZ}} | {{samazinājās}} | 36 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|FIN}} | {{samazinājās}} | 37 |- | style="text-align:left" | {{fb|SVK}} | * | 38 |- | style="text-align:left" | {{fb|BUL}} | * | 39 |- | style="text-align:left" | {{fb|ARM}} | * | 40 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|BLR}} | | 41 |- | style="text-align:left" | {{fb|FRO}} | | 42 |- | style="text-align:left" | {{fb|CYP}} | | 43 |- | style="text-align:left" | {{fb|EST}} | | 44 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}} | * | 45 |- | style="text-align:left" | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 46 |- | style="text-align:left" | {{fb|MDA}} | {{increase}} | 47 |- | style="text-align:left" | {{fb|SMR}} | {{increase}} | 48 |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#D līga|D līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|AZE}} | {{samazinājās}} | 49 |- | style="text-align:left" | {{fb|LTU}} | {{samazinājās}} | 50 |- | style="text-align:left" | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 51 |- | style="text-align:left" | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 52 |- | rowspan="2" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|LIE}} | | 53 |- | style="text-align:left" | {{fb|AND}} | | 54 |} {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ Izslēgta no sacensībām |- ! style="width:310px" | Izlase |- | style="text-align:left" | {{fb|RUS}} |} |} {{notelist}} == A līga == === A1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1 |win_ITA=1 |draw_ITA=1 |loss_ITA=1 |gf_ITA=5 |ga_ITA=4 |win_BEL=2 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=5 |ga_BEL=1 |win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=3 |gf_TUR=1 |ga_TUR=8 |match_FRA_ITA=1–1 |match_FRA_BEL={{small|5. okt.}} |match_FRA_TUR={{small|15. nov.}} |match_ITA_FRA={{small|12. nov.}} |match_ITA_BEL=0–2 |match_ITA_TUR={{small|5. okt.}} |match_BEL_FRA=0–1 |match_BEL_ITA={{small|15. nov.}} |match_BEL_TUR=3–0 |match_TUR_FRA=0–1 |match_TUR_ITA=1–4 |match_TUR_BEL={{small|12. nov.}} <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA= |name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA= |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL= |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=GRE |team2=NED |team3=GER |team4=SRB <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_GER=1 |draw_GER=1 |loss_GER=1 |gf_GER=3 |ga_GER=2 |win_NED=1 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=5 |ga_NED=4 |win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=3 |gf_SRB=2 |ga_SRB=6 |win_GRE=2 |draw_GRE=1 |loss_GRE=0 |gf_GRE=5 |ga_GRE=3 |match_GER_NED={{small|16. nov.}} |match_GER_SRB=2–0 |match_GER_GRE=0–1 |match_NED_GER=1–1 |match_NED_SRB={{small|4. okt.}} |match_NED_GRE={{small|13. nov.}} |match_SRB_GER={{small|13. nov.}} |match_SRB_NED=1–2 |match_SRB_GRE=1–2 |match_GRE_GER={{small|4. okt.}} |match_GRE_NED=2–2 |match_GRE_SRB={{small|16. nov.}} <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER= |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED= |name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB= |name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=7 |ga_ESP=3 |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=5 |win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3 |win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=1 |ga_CZE=4 |match_ESP_CRO=4–1 |match_ESP_ENG={{small|15. nov.}} |match_ESP_CZE={{small|3. okt.}} |match_CRO_ESP={{small|6. okt.}} |match_CRO_ENG={{small|3. okt.}} |match_CRO_CZE={{small|15. nov.}} |match_ENG_ESP=2–3 |match_ENG_CRO={{small|12. nov.}} |match_ENG_CZE={{small|6. okt.}} |match_CZE_ESP={{small|12. nov.}} |match_CZE_CRO=1–2 |match_CZE_ENG=0–2 <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP= |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO= |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG= |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=DEN |team3=NOR |team4=WAL <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_POR=3 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=7 |ga_POR=3 |win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=6 |ga_DEN=7 |win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=2 |gf_NOR=5 |ga_NOR=6 |win_WAL=1 |draw_WAL=0 |loss_WAL=2 |gf_WAL=2 |ga_WAL=4 |match_POR_DEN={{small|14. nov.}} |match_POR_NOR={{small|4. okt.}} |match_POR_WAL=1–0 |match_DEN_POR=2–4 |match_DEN_NOR={{small|17. nov.}} |match_DEN_WAL=2–0 |match_NOR_POR=1–2 |match_NOR_DEN=3–2 |match_NOR_WAL={{small|14. nov.}} |match_WAL_POR={{small|17. nov.}} |match_WAL_DEN={{small|4. okt.}} |match_WAL_NOR=2–1 <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR= |name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN= |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR= |name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === 3. vietu rangs === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=Gr1 |team2=Gr2 |team3=Gr4 |team4=Gr3 <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_Gr1=1 |draw_Gr1=1 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=5 |ga_Gr1=4 |status_Gr1= |win_Gr2=1 |draw_Gr2=1 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=2 |status_Gr2= |win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=1 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=5 |status_Gr3= |win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=5 |ga_Gr4=6 |status_Gr4= <!--Team definitions--> |name_Gr1={{fb|ITA}} |name_Gr2={{fb|GER}} |name_Gr3={{fb|CRO}} |name_Gr4={{fb|NOR}} <!--Group definitions--> |show_groups=T |group_Gr1=A1 |group_Gr2=A2 |group_Gr3=A3 |group_Gr4=A4 <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result3=RPO |result4=RPO |col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles }} === 4. vietu rangs === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=Gr3 |team3=Gr2 |team1=Gr4 |team4=Gr1 <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=3 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=8 |status_Gr1= |win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=3 |gf_Gr2=2 |ga_Gr2=6 |status_Gr2= |win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=1 |ga_Gr3=4 |status_Gr3= |win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=2 |ga_Gr4=4 |status_Gr4= <!--Team definitions--> |name_Gr1={{fb|TUR}} |name_Gr2={{fb|SRB}} |name_Gr3={{fb|CZE}} |name_Gr4={{fb|WAL}} <!--Group definitions--> |show_groups=T |group_Gr1=A1 |group_Gr2=A2 |group_Gr3=A3 |group_Gr4=A4 <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL |col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu }} === Ceturtdaļfināli === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} === Finālturnīrs === {{#invoke:RoundN|N4 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Pusfināli |RD2=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu <!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --> <!-- Semi-finals --> |2027. gada 9. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |2027. gada 10. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!-- Final --> |2027. gada 13. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!-- 3rd place --> |2027. gada 13. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} == B līga == === B1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team3=SCO |team2=SVN |team4=MKD <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_SCO=0 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=0 |ga_SCO=3 |win_SUI=2 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=6 |ga_SUI=0 |win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=0 |gf_SVN=2 |ga_SVN=0 |win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=2 |gf_MKD=0 |ga_MKD=5 |match_SCO_SUI=0–3 |match_SCO_SVN={{small|6. okt.}} |match_SCO_MKD={{small|13. nov.}} |match_SUI_SCO={{small|16. nov.}} |match_SUI_SVN={{small|3. okt.}} |match_SUI_MKD={{small|6. okt.}} |match_SVN_SCO=0–0 |match_SVN_SUI={{small|13. nov.}} |match_SVN_MKD=2–0 |match_MKD_SCO={{small|3. okt.}} |match_MKD_SUI=0–3 |match_MKD_SVN={{small|16. nov.}} <!--Team definitions--> |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO= |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI= |name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN= |name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=NIR |team2=UKR |team3=HUN |team4=GEO <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_HUN=1 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=1 |ga_HUN=1 |win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=1 |ga_UKR=3 |win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=2 |gf_GEO=0 |ga_GEO=2 |win_NIR=2 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=4 |ga_NIR=0 |match_HUN_UKR=0–1 |match_HUN_GEO=1–0 |match_HUN_NIR={{small|17. nov.}} |match_UKR_HUN={{small|5. okt.}} |match_UKR_GEO={{small|17. nov.}} |match_UKR_NIR=0–3 |match_GEO_HUN={{small|14. nov.}} |match_GEO_UKR=0–0 |match_GEO_NIR=0–1 |match_NIR_HUN=0–0 |match_NIR_UKR={{small|14. nov.}} |match_NIR_GEO={{small|5. okt.}} <!--Team definitions--> |name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN= |name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR= |name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO= |name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_ISR=0 |draw_ISR=1 |loss_ISR=2 |gf_ISR=1 |ga_ISR=6 |win_AUT=2 |draw_AUT=1 |loss_AUT=0 |gf_AUT=8 |ga_AUT=4 |win_IRL=1 |draw_IRL=1 |loss_IRL=1 |gf_IRL=5 |ga_IRL=3 |win_KOS=1 |draw_KOS=1 |loss_KOS=1 |gf_KOS=2 |ga_KOS=3 |match_ISR_AUT={{small|17. nov.}} |match_ISR_IRL=0–3 |match_ISR_KOS=0–0 |match_AUT_ISR=3–1 |match_AUT_IRL={{small|14. nov.}} |match_AUT_KOS=3–1 |match_IRL_ISR={{small|4. okt.}} |match_IRL_AUT=2–2 |match_IRL_KOS={{small|17. nov.}} |match_KOS_ISR={{small|14. nov.}} |match_KOS_AUT={{small|4. okt.}} |match_KOS_IRL=1–0 <!--Team definitions--> |name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR= |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT= |name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL= |name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_POL=1 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=3 |win_BIH=1 |draw_BIH=2 |loss_BIH=0 |gf_BIH=5 |ga_BIH=3 |win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=3 |ga_ROU=12 |win_SWE=2 |draw_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=6 |ga_SWE=3 |match_POL_BIH=0–0 |match_POL_ROU=6–0 |match_POL_SWE={{small|17. nov.}} |match_BIH_POL={{small|5. okt.}} |match_BIH_ROU={{small|17. nov.}} |match_BIH_SWE=1–1 |match_ROU_POL={{small|14. nov.}} |match_ROU_BIH=2–4 |match_ROU_SWE={{small|5. okt.}} |match_SWE_POL=3–1 |match_SWE_BIH={{small|14. nov.}} |match_SWE_ROU=2–1 <!--Team definitions--> |name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL= |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH= |name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU= |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} == C līga == === C1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=FIN |team1=ALB |team3=BLR |team4=SMR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=0 |gf_ALB=5 |ga_ALB=0 |win_FIN=1 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=7 |ga_FIN=0 |win_BLR=0 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=0 |ga_BLR=2 |win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=2 |gf_SMR=0 |ga_SMR=10 |match_ALB_FIN={{small|12. nov.}} |match_ALB_BLR=2–0 |match_ALB_SMR={{small|6. okt.}} |match_FIN_ALB={{small|3. okt.}} |match_FIN_BLR=0–0 |match_FIN_SMR={{small|15. nov.}} |match_BLR_ALB={{small|15. nov.}} |match_BLR_FIN={{small|6. okt.}} |match_BLR_SMR={{small|3. okt.}} |match_SMR_ALB=0–3 |match_SMR_FIN=0–7 |match_SMR_BLR={{small|12. nov.}} <!--Team definitions--> |name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB= |name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN= |name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR= |name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MNE |team2=CYP |team3=ARM |team4=LVA <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_CYP=1 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=3 |ga_CYP=2 |win_MNE=3 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=7 |ga_MNE=4 |win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=2 |gf_ARM=4 |ga_ARM=5 |win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=2 |gf_LVA=1 |ga_LVA=4 |match_MNE_ARM={{small|5. okt.}} |match_MNE_CYP=2–1 |match_MNE_LVA={{small|12. nov.}} |match_ARM_MNE=2–3 |match_ARM_CYP={{small|12. nov.}} |match_ARM_LVA=2–0 |match_CYP_MNE={{small|15. nov.}} |match_CYP_ARM=2–0 |match_CYP_LVA={{small|5. okt.}} |match_LVA_MNE=1–2 |match_LVA_ARM={{small|15. nov.}} |match_LVA_CYP=0–0 <!--Team definitions--> |name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE= |name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM= |name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP= |name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SVK |team2=MDA |team3=FRO |team4=KAZ <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|2||bez}} |win_FRO=0 |draw_FRO=3 |loss_FRO=0 |gf_FRO=3 |ga_FRO=3 |win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=2 |gf_KAZ=3 |ga_KAZ=5 |win_SVK=2 |draw_SVK=1 |loss_SVK=0 |gf_SVK=5 |ga_SVK=2 |win_MDA=1 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=3 |ga_MDA=4 |match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}} |match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}} |match_KAZ_MDA=1–2 |match_SVK_KAZ=2–1 |match_SVK_FRO={{small|13. nov.}} |match_SVK_MDA=2–0 |match_FRO_KAZ=1–1 |match_FRO_SVK=1–1 |match_FRO_MDA={{small|16. nov.}} |match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}} |match_MDA_SVK={{small|6. okt.}} |match_MDA_FRO=1–1 <!--Team definitions--> |name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ= |name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK= |name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO= |name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team2=LUX|team3=EST |team1=ISL |team4=BUL <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|9|29||bez}} |win_ISL=1 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=4 |ga_ISL=1 |win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=1 |gf_BUL=1 |ga_BUL=2 |win_EST=0 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=1 |ga_EST=1 |win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=1 |gf_LUX=2 |ga_LUX=4 |match_ISL_BUL={{small|3. okt.}} |match_ISL_EST=1–1 |match_ISL_LUX={{small|16. nov.}} |match_BUL_ISL={{small|13. nov.}} |match_BUL_EST=0–0 |match_BUL_LUX=1–2 |match_EST_ISL={{small|6. okt.}} |match_EST_BUL={{small|16. nov.}} |match_EST_LUX={{small|3. okt.}} |match_LUX_ISL=0–3 |match_LUX_BUL={{small|6. okt.}} |match_LUX_EST={{small|13. nov.}} <!--Team definitions--> |name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL= |name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL= |name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST= |name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} == D līga == === D1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MLT |team2=GIB |team3=AND <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update={{dat|2026|10|1||bez}} |win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1 |win_MLT=1 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=3 |ga_MLT=2 |win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=1 |gf_AND=1 |ga_AND=2 |match_GIB_MLT={{small|16. nov.}} |match_GIB_AND=0–0 |match_MLT_GIB=1–1 |match_MLT_AND={{small|4. okt.}} |match_AND_GIB={{small|13. nov.}} |match_AND_MLT=1–2 <!--Team definitions--> |name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P |name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P |name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P <!--Promotion column definitions--> |res_col_header=P |result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu }} === D2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=LTU |team2=AZE |team3=LIE <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future{{dat|2026|9|27||bez}} |win_AZE=0 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=1 |ga_AZE=1 |win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=0 |gf_LTU=3 |ga_LTU=1 |win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2 |match_LTU_AZE=1–1 |match_LTU_LIE={{small|16. nov.}} |match_AZE_LTU={{small|4. okt.}} |match_AZE_LIE=0–0 |match_LIE_LTU=0–2 |match_LIE_AZE={{small|13. nov.}} <!--Team definitions--> |name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P |name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P |name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P <!--Promotion column definitions--> |res_col_header=P |result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu }} == Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles == === A/B līgas pārspēles === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} === B/C līgas pārspēles === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Nāciju līga}} [[Kategorija:UEFA Nāciju līga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]] s0a1zre6mrrx1477kkidq11cxcv0anu 0 640225 4531264 4528264 2026-10-03T04:34:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531264 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Francescoli River Plate Poland 1986.jpg|right|thumb|alt=Photograph of a man striking a ball in mid-air|upright=1.35|''[[River Plate]]'' uzbrucējs [[Enzo Frančeskoli]] izpilda ''šķērītes'' sitienu draudzības spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]] 1986. gadā.]] [[Futbols|Futbolā]] '''''šķērīte''''' jeb '''sitiens pāri galvai''' ir akrobātisks sitiens, kurā spēlētājs gaisā esošo [[Futbolbumba|bumbu]] ar kāju sit uz aizmuguri. Lai to izpildītu, spēlētājs met ķermeni atpakaļ un paceļ to gaisā, bet, pirms nokrišanas uz zemes, ar kājām veic šķērveida kustību, novietojot kāju, ar kuru tiek izdarīts sitiens, priekšā otrai kājai. Lielākajā daļā valodu šis paņēmiens nosaukts pēc [[riteņbraukšana]]i raksturīgās kustības vai [[Šķēres|šķēru]] kustības, kurai tas līdzinās. Tā sarežģītība un salīdzinoši retā izpildīšana futbolā padara šo paņēmienu par vienu no visvairāk atzītajām un iespaidīgākajām futbola prasmēm.<ref name=":7">Turner, Elliott (2011). ''An Illustrated Guide to Soccer and Spanish''. n.p.: Round Ball Media LLC. {{ISBN|978-0-615-48583-6}}.</ref><ref name=":2">Witzig, Richard (2006). ''The Global Art of Soccer''. Harahan, Louisiana: CusiBoy Publishing. 22. lpp. {{ISBN|978-0-9776688-0-9}}.</ref> ''Šķērītes'' sitienus var izmantot aizsardzībā, lai aizraidītu bumbu prom no vārtiem, vai uzbrukumā, lai raidītu to pretinieku vārtos ar mērķi gūt vārtus. ''Šķērītes'' sitiens ir sarežģīts futbola paņēmiens, kas nepieredzējušiem spēlētājiem var būt bīstams. Tā veiksmīga izpilde [[Futbola vēsture|futbola vēsturē]] lielākoties bijusi pa spēkam tikai pieredzējušākajiem un fiziski labi sagatavotākajiem spēlētājiem. [[Strādnieku šķira|Strādnieki]] [[Čīle]]s un [[Peru]] Klusā okeāna ostās, visticamāk, pirmie izpildīja ''šķērītes'' sitienus futbola spēlēs, iespējams, jau 19. gadsimta beigās, kad šis paņēmiens kļuva pazīstams ar nosaukumu ''chilena''. Tādi sarežģīti paņēmieni kā ''šķērītes'' sitiens attīstījās, [[Dienvidamerika]]s spēlētājiem pielāgojot futbola stilu, ko reģionā ieviesa britu imigranti. [[Brazīlija]]s futbolisti [[Leonidass]] un [[Pelē]] 20. gadsimtā popularizēja šo paņēmienu starptautiskā mērogā. Kopš tā laika ''šķērītes'' sitiens ir ieguvis tik plašu atzinību, ka 2016. gadā [[FIFA]], futbola starptautiskā pārvaldes organizācija, to nodēvēja par “futbola iespaidīgāko skatu”. Kā ikoniskam futbola paņēmienam, šim sitienam ir būtiska nozīme [[Futbola kultūra|futbola kultūrā]]. Sitiena izpildīšana sacensību spēlē, jo īpaši tad, ja ar to tiek gūti vārti, parasti piesaista plašu [[Sporta žurnālisms|sporta mediju]] uzmanību. Šis sitiens ir atainots arī dažādos mākslas darbos, tostarp skulptūrās, filmās, reklāmās un literatūrā. Strīdi par šā paņēmiena izgudrotāju un tā nosaukumu ir vēl vairāk veicinājuši tā atpazīstamību populārajā kultūrā. Šo paņēmienu augstu vērtē arī citos līdzīgos bumbu sporta veidos, īpaši futbola paveidos, piemēram, [[Telpu futbols|telpu futbolā]] un [[Pludmales futbols|pludmales futbolā]]. == Nosaukums == [[Attēls:Chilena de Sergio Ramos.jpg|thumb|upright=1.1|alt=Photograph of a football match|''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' aizsargs [[Serhio Ramoss]] (baltajā formā) 2010. gada ''[[La Liga]]'' spēlē pret sāncenšiem ''[[Athletic Bilbao]]'' izpilda ''šķērīti''.]] Sitiens [[Angļu valoda|angļu valodā]] ir pazīstams ar trim nosaukumiem: ''bicycle kick'', ''overhead kick'' un ''scissors kick''. Termins “bicycle kick” apraksta kāju kustību, ķermenim atrodoties gaisā, kas atgādina velosipēda mīšanu.<ref>Tyagi, Arun Kumar (2010). ''Football: Skills and Rules''. New Delhi: KSK Publisher. {{ISBN|978-81-7524-572-3}}.</ref> Šo paņēmienu sauc arī par “overhead kick” (sitiens pāri galvai), kas attiecas uz bumbas raidīšanu pāri galvai,<ref>Bischops, Klaus; Gerards, Heinz-Willi (2003). ''Soccer Training for Girls''. Translated by Anne Lammert. Oxford, UK: Meyer & Meyer. 88. lpp. {{ISBN|978-1-84126-097-6}}.</ref> vai par “scissors kick” (''šķērīte''), jo šī tehnika atgādina divu šķēru asmeņu satuvināšanos.<ref name=":1">Schmidt, Colin (1997). ''Advanced Soccer Drills: 69 Drills for Techniques and Tactics''. Champaign, Illinois: Human Kinetics. 88. lpp. {{ISBN|978-0-88011-614-5}}.</ref> Daži autori “scissors kick” uzskata par "bicycle kick" sitienam līdzīgu paņēmienu, kas tiek izpildīts uz sāniem vai leņķī,<ref name=":2"/><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The complete idiot's guide to soccer basics|url=http://archive.org/details/completeidiotsgu0000bord|publisher=Indianapolis, IN : Alpha Books|date=2009|isbn=978-1-59257-830-6|first=Sam|last=Borden|page=138}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The simplest game : the intelligent fan's guide to the world of soccer|url=http://archive.org/details/simplestgameinte00gard|publisher=New York : Collier Books|date=1994|isbn=978-0-02-043225-8|first=Paul|last=Gardner|page=144, 148}}</ref> savukārt citi uzskata, ka abi nosaukumi apzīmē vienu un to pašu kustību.<ref name=":1" /><ref name=":3">Ruiz, Laureano (2003). ''The Spanish Soccer Coaching Bible''. Vol.&#x20;2. Spring City, Pennsylvania: Reedswain Inc. {{ISBN|978-1-59164-022-6}}.</ref><ref name=":4">Rull, Nomdedeu (2004). ''Terminología del Fútbol y Diccionarios: Elaboración de un diccionario de especialidad para el gran público'' &#x5B;''Terminology of Football and Dictionaries: Elaboration of a Specialized Dictionary for the General Public''&#x5D; (PhD). "Universitat Autònoma de Barcelona". 166. lpp. {{ISBN|978-84-689-0939-4}}.</ref> Arī citās valodās šī paņēmiena nosaukums bieži atspoguļo kustību, kurai tas līdzinās. [[Čīle]]s laikraksta ''El Mercurio'' sporta žurnālists Alehandro Sisternass apkopoja šo nosaukumu sarakstu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://diario.elmercurio.cl/detalle/index.asp?id={94d4d5e9-b792-408e-ad03-60d56e61d1bf}|title=En Todas Partes Se Llama Chilena|website=El Mercurio}}</ref>{{Novecojusi saite}} Vairumā gadījumu tie vai nu atsaucas uz sitiena kustību, kas atgādina šķēres, piemēram, [[Franču valoda|franču]] ''ciseaux retourné'' (“atgrieztās šķēres”) un [[Grieķu valoda|grieķu]] ''anapodo psalidi'' (“apgrieztās šķēres”), vai arī uz kustību, kas atgādina velosipēda mīšanu, piemēram, [[Portugāļu valoda|portugāļu]] ''pontapé de bicicleta'' (“velosipēda sitiens”).<ref name=":5" />{{Novecojusi saite}} Citās valodās tiek aprakstīta pašas kustības būtība: [[Vācu valoda|vācu]] ''Fallrückzieher'' (“sitiens, krītot atmuguriski”), [[Poļu valoda|poļu]] ''przewrotka'' (“apmešanās/apgāšanās sitiens”), [[nīderlandiešu valoda|holandiešu]] ''omhaal'' (“apgrieziena sitiens”) un [[Itāļu valoda|itāļu]] ''rovesciata'' (“apgrieztais sitiens”).<ref name=":5" />{{Novecojusi saite}} Izņēmumi no šiem nosaukumu veidošanas principiem ir sastopami valodās, kurās šo paņēmienu nosauc, atsaucoties uz kādu vietu vai reģionu, piemēram, [[Norvēģu valoda|norvēģu]] ''brassespark'' (“Brazīlijas sitiens”).<ref name=":5" />{{Novecojusi saite}}<ref>Coppock, Patrick (2001). ''The Semiotics of Writing: Transdisciplinary Perspectives on the Technology of Writing''. Oakville, Connecticut: The David Brown Book Company. 139. lpp. {{ISBN|978-2-503-51241-9}}.</ref> Šis izņēmums ir īpaši nozīmīgs [[Spāņu valoda|spāņu valodā]], kur starp Čīli un [[Peru]] — abu valstu vēsturiskās sporta sāncensības kontekstā — pastāv asas domstarpības par "bicycle kick" nosaukumu. Čīlieši un lielākā daļa Latīņamerikas iedzīvotāju to sauc par ''chilena'', savukārt peruāņi — par ''chalaca''.<ref name=":2" /><ref>"Essential Soccer Skills: Key Tips and Techniques to Improve Your Game". ''Essential Soccer Skills''. New York: DK Publishing. 2011. 100. lpp. {{ISBN|978-0-7566-5902-8}}.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.peru.com/futbol/AutoNoticias/FutbolPortada/2006/11/29/DetalleNoticia82859.asp|title=A propósito de la 'Chalaca'...|website=Peru.com|language=es|access-date={{dat|2026|09|20||bez}}|archive-date={{dat|2010|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101118025653/http://www.peru.com/futbol/AutoNoticias/FutbolPortada/2006/11/29/DetalleNoticia82859.asp}}</ref><ref name="Bellos, Alex 2014">Bellos, Alex (2014). ''Futebol: The Brazilian Way of Life''. London: Bloomsburry Publish Plc. 38. lpp. {{ISBN|978-1-4088-5416-7}}.</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://elpais.com/deportes/2015/06/26/actualidad/1435311849_896179.html|title=De pisco y chalacas|work=El País|access-date=2026-09-20|date=2015-06-29|last=Lati|first=Alberto|issn=1134-6582|language=es}}</ref><ref>Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. lpp. 1–2. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref><ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dechalaca.com/informes/curiosidades/el-huevo-o-la-gallina|title=El huevo o la gallina|last=Castro (Twitter: @rcastrolizarbe)|first=Roberto|website=De Chalaca {{!}} Futbol para el que la conoce|access-date=2026-09-20|date=2011-10-11|language=es}}</ref> Tomēr spāņu valodā šo paņēmienu apzīmē arī ar mazāk strīdīgiem nosaukumiem ''tijera'' un ''tijereta'', kas abi atsaucas uz kustības līdzību šķērēm.<ref name=":3" /><ref name=":4" /> == Izpildījums == [[Attēls:Rovesciata.jpg|upright=1.8|thumb|alt=Diagram of the different stages in a bicycle kick|''Šķērītes'' izpildes fāzes. R = labā kāja.]] Veiksmīga ''šķērītes'' izpilde parasti prasa lielu meistarību un atlētiskumu.<ref name=":6">"Essential Soccer Skills: Key Tips and Techniques to Improve Your Game". ''Essential Soccer Skills''. New York: DK Publishing. 2011. 98. lpp. {{ISBN|978-0-7566-5902-8}}.</ref><ref name=":9">United States Soccer Federation; Lewis, Michael (2000). ''Soccer For Dummies''. Hoboken, New Jersey: Wiley Publishing. {{ISBN|978-0-7645-5229-8}}.</ref> Lai izpildītu ''šķērīti'', bumbai jāatrodas gaisā, lai spēlētājs varētu to atsist, vienlaikus veicot atmugurisku salto; bumba var lidot spēlētāja virzienā, piemēram, pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]], vai arī spēlētājs pats var to uzsist gaisā.<ref name=":6" /> Lai palīdzētu ķermenim pacelties, vispirms augšup jāpaceļ kāja, kas nepieskaras bumbai, kamēr ar sitiena kāju tiek veikts lēciens.<ref name=":1" /><ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 70. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref> Lēciena laikā mugurai jāvirzās atpakaļ, līdz ķermenis atrodas paralēli zemei.<ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. lpp. 70-71. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref> Kad ķermenis sasniedz augstāko punktu, sitiena kājai strauji jāvirzās bumbas virzienā, vienlaikus nolaižot otru kāju, lai palielinātu sitiena spēku.<ref name=":1" /><ref>Coleman, Lori (2000). ''Soccer''. Minneapolis: Lerner Publications Company. 56. lpp. {{ISBN|978-0-8225-9876-3}}.</ref><ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 71. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref> Skatienam jābūt vērstam uz bumbu līdz brīdim, kad pēda tai pieskaras.<ref name=":1" /><ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 69. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref> Rokas jāizmanto līdzsvara saglabāšanai un kritiena trieciena mazināšanai.<ref name=":1" /> ''Šķērīti'' parasti izpilda divās situācijās — aizsardzībā un uzbrukumā. Aizsardzības ''šķērīti'' spēlētājs izpilda tad, kad, esot ar seju pret savas komandas vārtiem, viņš izmanto šo paņēmienu, lai raidītu bumbu prom no savas komandas vārtu puses. Sporta vēsturnieks Ričards Vicigs uzskata, ka aizsardzības ''šķērīte'' ir izmisīgs paņēmiens, kura izpildei nepieciešama mazāka precizitāte nekā uzbrukuma ''šķērītei''.<ref name=":2"/> Uzbrukuma ''šķērīti'' izmanto, kad spēlētājs ir ar muguru pret pretinieku vārtiem un atrodas to tuvumā. Pēc Viciga teiktā, uzbrukuma ''šķērītei'' nepieciešama koncentrēšanās un laba izpratne par bumbas atrašanās vietu.<ref name=":2"/> ''Šķērīti'' var izpildīt arī laukuma vidusdaļā, taču tas nav ieteicams, jo šajā zonā iespējams veikt drošākas un precīzākas piespēles.<ref name=":2"/> [[Attēls:Peru Chile Copa America 1975 Oblitas Chalaca Version2.png|left|thumb|alt=Two photographs of a bicycle kick execution|[[Peru futbola izlase|Peru]] izlases malējais uzbrucējs [[Huans Karloss Oblitass]] gūst vārtus ar ''šķērīti'' pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]] [[1975. gada Copa América|1975. gada ''Copa América'']] spēlē, kas notika ''[[Estadio Alejandro Villanueva]]'' laukumā.]] Centrējumi, kas tiek veikti pirms uzbrukuma ''šķērītes'', mēdz būt apšaubāmi precīzi — tiek ziņots, ka vācu [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Klauss Fišers]] ir norādījis: lielākā daļa centrējumu pirms ''šķērītes'' ir slikti.<ref name=":24">Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 3. lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref> Turklāt ''šķērītes'' izpilde ir bīstama pat tad, ja tā tiek veikta pareizi, jo tā var savainot laukumā esošu spēlētāju, kuru šāds paņēmiens pārsteidz.<ref name=":1" /><ref name=":10">Wahl, Grant (2010). ''The Beckham Experiment''. New York City: Three Rivers Press. 135. lpp. {{ISBN|978-0-307-40859-4}}.</ref> Šī iemesla dēļ Peru [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] [[Sesars Gonsaless]] iesaka spēlētājam, kurš izpilda ''šķērīti'', nodrošināt sev pietiekami daudz vietas tās veikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://diario.elmercurio.cl/detalle/index.asp?id=%7Be03d4504-1316-418b-b566-e4b637814f5a%7D|title=¿Quién inventó la chilena?|last=S.A.P.|first=El Mercurio|website=diario.elmercurio.cl|access-date=2026-09-21|language=Spanish}}</ref> Spēlētājam, kurš izpilda šo paņēmienu, vislielākais risks rodas piezemēšanās laikā — neveiksmīgs kritiens var izraisīt galvas, muguras vai plaukstas locītavas [[Sporta trauma|traumu]]. Vicigs iesaka spēlētājiem, kas mēģina izpildīt šo paņēmienu, piezemēties uz muguras augšdaļas, izmantojot rokas atbalstam, un vienlaikus pārvelties uz sāniem, lai mazinātu kritiena triecienu.<ref name=":2"/> Vicigs iesaka futbolistiem mēģināt izpildīt ''šķērīti'' ar koncentrētu un apņēmīgu prāta stāvokli.<ref name=":2"/> Izpildot šo kustību, spēlētājam jāievēro pareiza tehnika, vienlaikus demonstrējot izcilu precizitāti un trāpīgumu, sitot pa bumbu.<ref name=":2"/><ref name=":10" /> Brazīlijas uzbrucējs [[Pelē]], viens no sporta veida izcilākajiem spēlētājiem, arī uzskatīja šo manevru par sarežģītu un atcerējās, ka savā 1283 vārtu guvumu karjerā viņam bija izdevies gūt vārtus ar šo paņēmienu tikai dažas reizes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2003/jun/30/sport.comment|title=And God created Pele|work=The Guardian|access-date=2026-09-21|date=2003-06-30|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Šīs kustības sarežģītības dēļ veiksmīgi izpildīta ''šķērīte'' ir ievērības cienīga un, pēc sporta žurnālista Eliota Tērnera domām, var izraisīt skatītāju sajūsmu un apbrīnu.<ref name=":7" /> Savukārt neveiksmīgi izpildīta ''šķērīte'' var pakļaut spēlētāju izsmieklam.<ref name=":9" /><ref name=":10" /><ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref> == Vēsture == Futbola vēsturē ir daudz leģendu par to, kad un kur pirmo reizi tika izpildīta ''šķērīte'' un kas to izgudroja.<ref name=":11" /><ref name=":12">Pérez, Diego (26 March 2008). "Genios: De Sudamerica Salieron Las Maravillas Del Fútbol". ''El País'' (in Spanish). Montevideo.</ref><ref name=":26">Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 2. lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref> Pēc brazīliešu [[Antropoloģija|antropologa]] Antoniu Žuržes Suareša domām, ''šķērītes'' izcelsme ir nozīmīga tikai kā piemērs tam, kā rodas folklora.<ref>Soares, Antonio Jorge (2012). "História E A Invenção De Tradições No Futebol Brasileiro" &#x5B;The History and Invention of Brazilian Football Traditions&#x5D;. In Ronaldo Helal; Antonio Jorge Soares; Hugo Lovisolo (eds.). ''A Invenção Do País Do Futebol'' &#x5B;''The Invention of the Football Nation''&#x5D; (in Portuguese) (2nd&#x20;ed.). Rio de Janeiro: Editora Mauad X. {{ISBN|978-85-7478-620-9}}.</ref> Sabiedrībā joprojām turpinās diskusijas par tās precīzo izcelsmi, īpaši par vietām, kur šis paņēmiens, iespējams, tika radīts (piemēram, Brazīlijā, Čīlē un Peru).<ref name=":5" /><ref name=":27">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.conmebol.com/en/03302015-2155/chilean-chalaca-or-bicycle-monument-football|title="Chilean", "Chalaca" or "Bicycle", a monument to football. {{!}} Conmebol.com|website=www.conmebol.com|access-date=2026-09-22|language=en|archive-date=2016-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20161008134706/http://www.conmebol.com/en/03302015-2155/chilean-chalaca-or-bicycle-monument-football}}</ref><ref>Natali, Marcos (2007). "The Realm of the Possible: Remembering Brazilian ''Futebol''". In Sean Brown (ed.). ''Football Fans Around the World: From Supporters to Fanatics''. New York City: Routledge. {{ISBN|978-0-415-39505-2}}.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.nytimes.com/goal.blogs.nytimes.com/2013/03/20/peru-chile-and-the-war-of-the-pacific/|title=Peru, Chile and the War of the Pacific|last=Arango|first=Juan|website=Goal|access-date=2026-09-22|date=2013-03-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eluniverso.com/2006/12/02/0001/15/08110C60AF5340DC9AD059E567A5A389.html|title=¿Chilena o chalaca? - DIC. 02, 2006 - Deportes - Historicos - EL UNIVERSO|last=eluniverso.com.|website=www.eluniverso.com|access-date=2026-09-22|archive-date=2016-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20161008140116/http://www.eluniverso.com/2006/12/02/0001/15/08110C60AF5340DC9AD059E567A5A389.html}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://larepublica.pe/30-11-2006/ipd-resuelve-hacer-cumplir-castigo-la-fpf-pero-en-marzo-del-2007|title=IPD resuelve hacer cumplir castigo a la FPF, pero en marzo del 2007|work=larepublica.pe|access-date=2026-09-22|date=2006-11-30|language=es|archive-date=2016-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20161008140258/http://larepublica.pe/30-11-2006/ipd-resuelve-hacer-cumplir-castigo-la-fpf-pero-en-marzo-del-2007}}</ref> Tomēr pieejamie fakti un datumi veido diezgan skaidru ainu, norādot, ka ''šķērīte'' tika izgudrota Dienvidamerikā laikā, kad norisinājās aktīva inovācija futbolā izmantotajā [[Futbola taktika|taktikā un spēles paņēmienos]].<ref name=":5" /><ref name=":12" /><ref name=":23">{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/news/the-bicycle-kick-football-s-most-spectacular-sight-2862019|title=The Best FIFA Football Awards™ - News - The bicycle kick, football’s most spectacular sight - FIFA.com|work=www.fifa.com|access-date=2026-09-22|last=FIFA.com|language=en|archive-date=2019-04-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20190403203105/https://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/news/the-bicycle-kick-football-s-most-spectacular-sight-2862019}}</ref><ref>Giulianotti, Richard; Robertson, Roland (2009). ''Globalization and Football''. London: SAGE Publications. lpp. 40-41. {{ISBN|978-1-4129-2127-5}}.</ref><ref name=":13">Goldblatt, David (2008). ''The Ball is Round''. New York: Riverhead Trade. 192. lpp. {{ISBN|978-1-59448-296-0}}.</ref><ref name=":15">Wilson, Jonathan (2013). ''Inverting The Pyramid: The History of Soccer Tactics''. New York: Nation Books. 33. lpp. {{ISBN|978-1-56858-738-7}}.</ref> [[Attēls:Football match report from Peruvian newspaper El Comercio (Lima, 1904).png|right|thumb|alt= Snippet of an old newspaper|Izraksts no Peru laikraksta ''El Comercio'' 1904. gadā par spēli starp kreisera "HMS Amphion" apkalpi un apvienoto "Lima Cricket/Unión Cricket" komandām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://elcomercio.pe/deporte-total/futbol-peruano/primera-foto-futbol-publicada-comercio-hace-110-anos-noticia-1708545/|title=Primera foto de fútbol publicada por El Comercio hace 110 años|work=El Comercio|access-date=2026-09-22|date=2014-02-10|issn=1605-3052|language=es-PE}}</ref><ref>"Naval & Military intelligence". ''The Times''. No.&#x20;36665. London. 15 January 1902. lpp.&#x20;11.</ref>]] Britu imigranti, kurus piesaistīja Dienvidamerikas ekonomiskās iespējas, tostarp [[kafija]]s eksports no Brazīlijas, jēlādu un [[gaļa]]s eksports no [[Argentīna]]s, un [[gvano]] eksports no Peru, 19. gadsimta laikā ieviesa futbolu šajā reģionā.<ref name=":14">Wilson, Jonathan (2013). ''Inverting The Pyramid: The History of Soccer Tactics''. New York: Nation Books. 21. lpp. {{ISBN|978-1-56858-738-7}}.</ref> Šīs imigrantu kopienas dibināja dažādas iestādes, piemēram, skolas un sporta klubus, kuros nodarbības līdzinājās [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] praktizētajām aktivitātēm — tostarp futbolam.<ref name=":14" /> Iepriekš futbols no Lielbritānijas bija izplatījies kontinentālajā [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Skandināvija|Skandināvijā]], taču šajās vietās spēle netika būtiski pārveidota.<ref>Wilson, Jonathan (2013). ''Inverting The Pyramid: The History of Soccer Tactics''. New York: Nation Books. 22. lpp. {{ISBN|978-1-56858-738-7}}.</ref> Dienvidamerikā situācija attīstījās citādi, jo dienvidamerikāņi nevis vienkārši atdarināja imigrantu spēles stilu — tas vairāk balstījās lēnākajā “Skotijas piespēļu spēlē”, nevis ātrākajā un fiziski skarbākajā angļu futbola stilā —, bet gan veicināja sporta attīstību, īpašu uzmanību pievēršot spēlētāju tehniskajām prasmēm.<ref>Goldblatt, David (2008). ''The Ball is Round''. New York: Riverhead Trade. 191-192 lpp. {{ISBN|978-1-59448-296-0}}.</ref><ref>Wilson, Jonathan (2013). ''Inverting The Pyramid: The History of Soccer Tactics''. New York: Nation Books. 22, 27-33 lpp. {{ISBN|978-1-56858-738-7}}.</ref> Pielāgojot futbolu savām vēlmēm un spēles stilam, Dienvidamerikas futbolisti pilnveidoja tādas individuālās prasmes kā [[dribls]], iegrieztie [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitieni]] un ''šķērīte''.<ref name=":13" /> ''Šķērīte'' pirmo reizi, iespējams, radās Čīles un Peru Klusā okeāna piekrastes ostās jau 19. gadsimta beigās.<ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/mundo/noticias/2015/06/150612_deportes_chilena_chalaca_futbol_copa_america_amv|title=La chilena, lo más famoso que Chile le ha dado al fútbol|website=BBC News Mundo|access-date=2026-09-23|date=2015-06-15|language=es}}</ref> Kamēr viņu kuģi atradās ostās, britu jūrnieki brīvajā laikā spēlēja futbolu gan savā starpā, gan kopā ar vietējiem iedzīvotājiem; futbols ostās kļuva populārs, jo tā vienkāršie noteikumi un aprīkojums padarīja to pieejamu plašai sabiedrībai.<ref name=":17">Bravo, Gonzalo (2012). "Association Football, Pacific Coast of South America". In Nauright, John; Parrish, Charles (eds.). ''Sports Around the World: History, Culture, and Practice''. Vol.&#x20;3. Santa Barbara: ABC-Clio. 40. lpp. {{ISBN|978-1-59884-301-9}}.</ref><ref name=":18">{{Grāmatas atsauce|title=The encyclopedia of world soccer|url=http://archive.org/details/encyclopediaofwo0000hens_z1k7|publisher=Washington : New Republic Books|date=1979|isbn=978-0-915220-34-2|first=Richard|last=Henshaw|page=237}}</ref><ref name=":19">Páez, Pedro Fernando; Pineda, Daniel (2015). ''Copa América de Fútbol: 100 Años de Historia, Anécdotas y Curiosidades'' &#x5B;''Football's Copa America: 100 Years of History, Anecdotes, and Curiosities''&#x5D; (in Spanish). Bogota: Bilineata Publishing. {{ISBN|978-958-8839-19-6}}.</ref><ref>Reyes Coca, Marco Aurelio (2013). "Deportes Masivos: Subproducto de la Inmigración Extranjera en Chillán, 1850-1910". In Jara, Marcelo; Lopez, Felipe (eds.). ''Migraciones: Una mirada interdisciplinaria''. Concepción, Chile: El Sur Impresores. 125-127 lpp. {{ISBN|978-956-353-317-0}}.</ref><ref name=":20">Stein, Steve (2011). "The Case of Soccer in Early Twentieth-Century Lima". In Stavans, Ilan (ed.). ''Fútbol''. Santa Barbara: ABC-CLIO, LLC. 3-4 lpp. {{ISBN|978-0-313-37515-6}}.</ref> Iespējams, ka [[Afroperuāņi|afroperuāņu]] ostas strādnieki ''šķērīti'' pirmo reizi izpildīja 19. gadsimta beigu spēlēs pret britu jūrniekiem un dzelzceļa darbiniekiem Peru galvenajā ostā. Tur šis sitiens ieguva nosaukumu ''tiro de chalaca'' (“[[Kaljao]] sitiens”).<ref name=":6" /><ref name=":15" /><ref name=":16" /><ref name=":17" /><ref name=":18" /><ref name=":19" /><ref name=":20" /><ref name=":21">Quitián Roldán, David Leonardo (2006). ''Fútbol Sin Barrera'' &#x5B;''Football Without Barriers''&#x5D; (in Spanish). Armenia, Colombia: Editorial Kinesis. 69, 272 lpp. {{ISBN|978-958-8269-12-2}}.</ref><ref>Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 1-5 lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref> ''Šķērītes'' sitiens pirmo reizi varētu būt izpildīts arī 20. gadsimta 10. gados Čīles [[Talkavano]] ostā, un to, iespējams, paveica Spānijā dzimušais [[Baski|basku]] izcelsmes sportists [[Ramons Unsaga]], kurš vēlāk [[Naturalizācija|kļuva]] par Čīles pilsoni. Tur šis sitiens ieguva nosaukumu ''chorera'', kas attiecas uz vietējo iedzīvotāju apzīmējumu.<ref name=":2"/><ref name=":3" /><ref name="Bellos, Alex 2014"/><ref name=":11" /><ref name=":15" /><ref name=":16" /><ref name=":19" /><ref>Burns, Jimmy (2012). ''Roja: A Journey Through Spanish Football''. London: Simon & Schuster UK Ltd. {{ISBN|978-0-85720-652-7}}.</ref><ref name=":28">Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 1. lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref><ref name=":22">{{Tīmekļa atsauce|url=http://diario.elmercurio.com/detalle/index.asp?id=%7B0c9d6c5f-1f56-4593-af6e-22db8cdd67d8%7D|title=El inventor de la chilena en la primera vez de la Roja|last=S.A.P.|first=El Mercurio|website=diario.elmercurio.com|access-date=2026-09-23|language=Spanish}}</ref> [[Attēls:Colo-Colo v Deportivo La Coruña (1927).png|left|thumb|alt=Photograph of a football match|upright=1.20|Davids Areljano (centrā, baltajā kreklā) 1927. gada spēlē starp ''Colo-Colo'' un ''[[Akoruņas "Deportivo"|La Coruña]]'', tiek uzskatīts par vienu no šī paņēmiena popularizētājiem.]] Čīles futbolisti šo prasmi izplatīja ārpus Dienvidamerikas rietumu daļas 1910. un 1920. gados.<ref name=":12" /><ref name=":16" /> [[Copa América|Dienvidamerikas čempionāta]] pirmajos turnīros Unsaga un viņa tautietis, [[Čīles futbola izlase|Čīles]] aizsargs [[Fransisko Hatika]], pārsteidza skatītājus ar ''šķērītes'' sitieniem.<ref name=":16" /><ref name=":21" /> Arī Čīles uzbrucējs [[Davids Areljano]] šo paņēmienu un citus riskantus trikus iespaidīgi demonstrēja kluba ''[[Colo-Colo]]'' 1927. gada turnejas laikā pa [[Spānija|Spāniju]]. Viņa pāragrā nāve šīs turnejas laikā — savainojuma dēļ, ko izraisīja viens no viņa akrobātiskajiem paņēmieniem — saskaņā ar Simpsonu un Hesi bija “drūms brīdinājums par izrādīšanās bīstamību”.<ref name=":16" /><ref name=":22" /><ref>Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 5. lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref> Iespaidoti par šiem ''šķērītes'' sitieniem, futbola [[Fans|cienītāji]] Spānijā un Argentīnā šo paņēmienu nodēvēja par ''chilena'' — atsauci uz spēlētāju tautību.<ref name=":12" /><ref name=":16" /> 1940. gados [[Karlo Parola]] popularizēja ''šķērītes'' sitienu [[Futbols Itālijā|Itālijas futbolā]], iegūstot iesauku ''Signor Rovesciata'' (“Misters Sitiens pāri galvai”).<ref>"Milestones". ''Time''. Vol.&#x20;155, no.&#x20;13. New York City: Time Inc. April 2000. 25. lpp.</ref> Brazīliešu uzbrucējs [[Pelē]] 20. gadsimta otrajā pusē atjaunoja ''šķērītes'' sitiena starptautisko popularitāti.<ref>Freedman, Lew (2014). ''Pelé: A Biography''. Santa Barbara: Greenwood Biographies. 34. lpp. {{ISBN|978-1-4408-2980-2}}.</ref><ref>Pelé; Fish, Robert (2007). ''My Life and the Beautiful Game''. New York: Skyhorse Publishing. {{ISBN|978-1-60239-196-3}}.</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/pele-made-bicycle-kick-famous-140433424.html|title=How Pele made the bicycle kick famous|access-date=2026-09-25|language=en-IN|archive-date=2015-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20151227053322/https://in.news.yahoo.com/pele-made-bicycle-kick-famous-140433424.html}}</ref> Viņa spēja bez piepūles izpildīt ''šķērītes'' sitienus bija viena no īpašībām, kas jau sporta karjeras sākumā viņu izcēla citu spēlētāju vidū, kā arī vairoja viņa pašpārliecinātību kā futbolistam.<ref>Freedman, Lew (2014). ''Pelé: A Biography''. Santa Barbara: Greenwood Biographies. 35. lpp. {{ISBN|978-1-4408-2980-2}}.</ref><ref name=":25">Pelé (2006). ''Pelé: The Autobiography''. London: Simon & Schuster UK Ltd. {{ISBN|978-1-84739-488-0}}.</ref> Pēc Pelē argentīniešu pussargs [[Djego Maradona]] un meksikāņu uzbrucējs [[Ugo Sančess]] 20. gadsimta pēdējās desmitgadēs kļuva par ievērojamiem ''šķērītes'' sitiena izpildītājiem.<ref name=":9" /> Citi šajā periodā zināmi spēlētāji, kuri izpildīja šo paņēmienu, bija peruāņu malējais uzbrucējs [[Huans Karloss Oblitass]], kurš [[1975. gada Copa América|1975. gada ''Copa América'']] spēlē starp [[Peru futbola izlase|Peru]] un Čīli guva vārtus pēc ''šķērītes'' sitiena, kā arī velsiešu uzbrucējs [[Marks Hjūzs]], kurš 1985. gadā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē starp [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] guva vārtus pēc šāda paša sitiena.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/blog/2010/sep/10/the-joy-of-six-overhead-scissor-kicks|title=The Joy of Six: overhead and scissor kicks|work=The Guardian|access-date=2026-09-25|date=2010-09-10|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Kopš 21. gadsimta sākuma ''šķērīte'' joprojām ir paņēmiens, ko futbola spēlēs veiksmīgi izpilda salīdzinoši reti.<ref name=":9" /> 2016. gadā [[Starptautiskā Futbola federāciju asociācija]] (FIFA) ''šķērītes'' sitienu nodēvēja par “futbola iespaidīgāko skatu” un secināja, ka, neraugoties uz tā diskutējamo izcelsmi un tehniskajiem skaidrojumiem, ''šķērītes'' sitieni “ir atstājuši savas pēdas futbola vēsturē”.<ref name=":23" /> == Ikoniskais statuss == [[Attēls:Diego Costa y Ángel Trujillo - 01.jpg|thumb|right|alt=Photograph of a man who is about to kick a football|''[[Atlético Madrid]]'' uzbrucējs [[Djegu Kosta]] izpilda ''šķērīti'' 2013. gada spēlē pret ''[[UD Almería|Almeria]]'']] ''Šķērītes'' sitiens joprojām ir ļoti iecienīts gan līdzjutēju, gan futbolistu vidū. Hese un Simpsons uzsver, ka veiksmīgi izpildīta ''šķērīte'' pozitīvi ietekmē spēlētāja atpazīstamību, savukārt [[Amerikas Savienoto Valstu Futbola federācija]] to raksturo kā ikonisku futbola rotājumu.<ref name=":9" /><ref name=":24" /> Bijušais [[Mančestras "City"|Mančestras „City”]] aizsargs [[Pols Leiks]] stāsta, ka ievērojams ''šķērītes'' sitiens, ko izpildīja angļu kreisās malas uzbrucējs [[Deniss Tjuarts]], izraisīja traumas simtiem līdzjutēju, kuri centās to atdarināt.<ref>Lake, Paul (2012). ''I'm Not Really Here: A Life of Two Halves''. London: Random House. 30. lpp. {{ISBN|978-0-09-955325-0}}.</ref> 2012. gadā laikraksta ''[[The Guardian]]'' līdzjutēju aptaujā angļu uzbrucēja [[Veins Rūnijs|Veina Rūnija]] 2011. gada [[Mančestras derbijs|Mančestras derbijā]] gūtie vārti pēc ''šķērītes'' sitiena tika atzīti par labākajiem vārtiem Premjerlīgas vēsturē.<ref name=":24" /> Itāļu uzbrucējs [[Mario Balotelli]] jaunības gados, veidojot savas prasmes pēc brazīliešu pussarga [[Ronaldiņu]] un franču pussarga [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] parauga, īpaši aizrāvās ar ''šķērītes'' sitienu. 2015. gadā, mačā pret ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'', [[Huans Mata]] guva ikoniskus vārtus pēc ''šķērītes'' sitiena, kas nodrošināja viņa komandai uzvaru.<ref>Caioli, Luca (2015). ''Balotelli: The Remarkable Story Behind the Sensational Headlines''. London: Icon Books, Ltd. {{ISBN|978-1-84831-913-4}}.</ref> Portugāļu uzbrucēja [[Krištianu Ronaldu]] 2018. gadā [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]] gūtie vārti pēc ''šķērītes'' izpelnījās plašu atzinību no citiem futbolistiem. Angļu uzbrucējs [[Pīters Kraučs]] ''[[X (sociālais tīkls)|tviterī]]'' rakstīja „tikai daži no mums tā var”, savukārt zviedru uzbrucējs [[Zlatans Ibrahimovičs]] izaicināja Ronaldu „pamēģināt to no 40 metriem” — atsauce uz viņa paša 2012. gada ''šķērītes'' vārtu guvumu, kas saņēma [[FIFA Puškāša balva|FIFA Puškāša balvu]], un tika gūti [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] un [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlašu [[draudzības spēle|pārbaudes spēlē]].<ref name=":24" /><ref name=":23" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2018/04/04/bicycle-gang-acrobatic-duo-zlatan-crouch-offer-differing-reactions-ronaldos-wonder-goal|title=Zlatan, Crouch Offer Hilarious Reaction to Cristiano Ronaldo's Bicycle Kick|website=SI|access-date=2026-09-25|date=2018-04-04|language=en}}</ref> [[Gerets Beils|Gereta Beila]] ''šķērīte'' [[2018. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2018. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] pret ''Liverpool'' tiek uzskatīts par vieniem no visu laiku labākajiem vārtu guvumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/gareth-bale-overhead-kick-real-madrid-goal-greatest-ever-champions-league-a3849141.html|title=Bale overhead kick: Greatest ever Champions League goal?|last=Young|first=Alex|website=The Standard|access-date=2026-09-25|date=2018-08-03|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/robertkidd/2018/09/26/sorry-mo-salah-gareth-bales-bicycle-kick-was-the-best-goal/|title=Sorry, Mo Salah, Gareth Bale's Bicycle Kick Was The Best Goal|work=Forbes|access-date=2026-09-25|last=Kidd|first=Robert|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/026f-13ba0b98a312-7bcf4e411a87-1000--the-best-goals-in-uefa-champions-league-history/|title=The best goals in UEFA Champions League history?|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-09-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/fourfourtwos-20-best-champions-league-and-european-cup-goals-all-time|title=FourFourTwo's 20 best Champions League and European Cup goals of all time|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-25|date=2022-02-14|language=en}}</ref> Daži no neaizmirstamākajiem ''šķērītes'' sitieniem ir īpaši izcēlušies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros.<ref name=":25" /> Vācijas uzbrucējs Klauss Fišers pēc ''šķērītes'' guva vārtus [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada Pasaules kausa]] pusfināla spēlē starp [[Vācijas futbola izlase|Rietumvāciju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]], izlīdzinot rezultātu pagarinājumā. Pēc tam spēle nonāca līdz [[11 metru sitienu sērija|11 metru sitienu sērijai]], kurā uzvarēja Vācijas komanda.<ref name=":24" /><ref>Lisi, Clemente (2015). ''A History of the World Cup: 1930–2014''. Lanham, Maryland: Rowman & Littlefield. 185. lpp. {{ISBN|978-0-8108-7753-5}}.</ref> Hese un Simpsons Fišera vārtus uzskata par izcilāko ''šķērītes'' sitienu Pasaules kausa vēsturē.<ref name=":24" /> [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausā Meksikā]] meksikāņu pussargs [[Manuels Negrete]] ''šķērītē'' guva vārtus astotdaļfināla spēlē starp [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] un [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]]. Lai gan šo vārtu guvumu aizēnoja [[Djego Maradona]]s „[[Argentīna—Anglija (1986. gada FIFA Pasaules kauss)|Gadsimta vārti]]”, kas tika gūti ceturtdaļfināla spēlē starp [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] un Angliju,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The simplest game : the intelligent fan's guide to the world of soccer|url=http://archive.org/details/simplestgameinte00gard|publisher=New York : Collier Books|date=1994|isbn=978-0-02-043225-8|first=Paul|last=Gardner|page=97}}</ref> Negretes vārti 2018. gadā FIFA līdzjutēju aptaujā tika atzīti par „Pasaules kausa skaistākajiem vārtiem”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/news/negrete-s-wonder-volley-voted-world-cup-s-greatest-goal|title=Negrete's wonder volley voted World Cup's greatest goal|website=www.fifa.com|access-date=2026-09-26}}</ref> Aizsarga [[Marselo Balboa]]s ''šķērītes'' sitiens [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] spēlē starp [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] un [[ASV futbola izlase|ASV]] izpelnījās lielu atzinību, un tam pat tiek piedēvēta nozīme ''[[Major League Soccer]]'' attīstības veicināšanā ASV.<ref name=":2"/><ref>Lisi, Clemente (2015). ''A History of the World Cup: 1930–2014''. Lanham, Maryland: Rowman & Littlefield. 256. lpp. {{ISBN|978-0-8108-7753-5}}.</ref><ref>Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 4. lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref> [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausā Korejā un Japānā]], [[Beļģijas futbola izlase|beļģu]] uzbrūkošais pussargs [[Marks Vilmotss]] pret [[Japānas futbola izlase|Japānu]] guva vārtus, ko angļu futbola žurnālists [[Braiens Glenvils]] aprakstīja kā „iespaidīgu ''šķērītes'' sitienu”.<ref>Glanville, Brian (2010). ''The Story of the World Cup: The Essential Companion to South Africa 2010''. London: Faber & Faber. 3. lpp. {{ISBN|978-0-571-23605-3}}.</ref> 2022. gada FIFA Pasaules kausā brazīlieša [[Rišarlisons|Rišarlisona]] ''šķērītē'' gūtie vārti pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]] tika uzskatīti par vieniem no labākajiem visa turnīra vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/us/soccer/news/richarlison-goal-brazil-world-cup-scissor-kick/ozq8bxa4k9zil4g7lglhkd5m|title=Best goal of World Cup so far? Richarlison's stunner for Brazil, hands down! {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-09-26|date=2022-11-24|language=en}}</ref> ''Šķērītes'' sitieni ir arī nozīmīga futbola kultūras sastāvdaļa. Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Futbola federācijas teikto, Pelē ''šķērītes'' sitiens 1981. gada filmā ''[[Escape to Victory]]'' ir šīs tehnikas paraugizpildījums,<ref name=":9" /> un savā autobiogrāfijā Pelē pauda gandarījumu par savu mēģinājumu filmā ar šo paņēmienu „izrādīties”.<ref name=":25" /> 2013. gada septembrī ''[[Google Doodle]]'', kas bija veltīts [[Leonidass|Leonidasa da Silvas]] 100. dzimšanas dienai, īpaši izcēla ''šķērītes'' sitienu, ko izpildīja nūjiņveida figūra, kas attēloja populāro brazīliešu uzbrucēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37371802/leonidas-da-silva-legacy-lives-brazil-writes-tim-vickery|title=The legacy of Leonidas da Silva lives on|website=www.espn.com|access-date=2026-09-26}}</ref> ''Šķērītes'' sitieni ir izmantoti arī reklāmās, piemēram, 2014. gada televīzijas reklāmā, kurā argentīniešu uzbrucējs [[Lionels Mesi]] izpilda šo paņēmienu, lai popularizētu tā gada ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' futbola simulācijas videospēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamespot.com/articles/watch-messi-do-a-bicycle-kick-in-his-living-room-f/1100-6422288/|title=Watch Messi Do a Bicycle Kick in His Living Room for This FIFA 15 Trailer|website=GameSpot|access-date=2026-09-26|language=en}}</ref> 2022. gadā FIFA, izmantojot savu oficiālo spāņu valodas ''[[Twitter]]'' kontu, no jauna aktualizēja strīdus par ''šķērītes'' sitiena izcelsmi, jautājot lietotājiem, vai šo paņēmienu vajadzētu saukt par ''chalaca'' vai ''chilena'' (atsaucoties uz strīdu starp peruāņiem un čīliešiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://larepublica.pe/deportes/mundial-qatar-2022/2022/12/14/fifa-revive-el-debate-entre-chilena-o-chalaca-durante-partido-francia-vs-marruecos-por-mundial-qatar-2022|title=FIFA revive el debate entre chilena o chalaca en pleno Francia vs. Marruecos por Qatar 2022|last=LR|first=Deportes|website=larepublica.pe|access-date=2026-09-26|date=2022-12-14|language=es}}</ref> Piemineklis ''šķērītes'' sitienam, ko izpildīja [[Ramons Unsaga]], 2014. gadā tika uzstādīts [[Talkavano]] pilsētā Čīlē. Tēlnieces Marijas Anhelikas Ečavarri veidotā statuja ir izgatavota no vara un bronzas un tās diametrs ir trīs metri.<ref name=":27" /> [[Mehiko]] [[Kojoakana]]s rajonā ir plānots uzstādīt statuju par godu Manuelam Negretem un viņa ''šķērītes'' sitienam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://espndeportes.espn.com/news/story?id=1926647&s=mundial&type=story|title=Jiménez y Negrete: similitudes de golazos|work=ESPNdeportes.com|access-date=2026-09-26|archive-date=2016-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20161008135524/http://espndeportes.espn.com/news/story?id=1926647&s=mundial&type=story}}</ref> Urugvajiešu rakstnieks [[Eduardo Galeano]] savā grāmatā „Futbols saulē un ēnā” rakstīja par ''šķērītes'' sitienu, slavējot Unsagu kā šī paņēmiena izgudrotāju.<ref name=":28" /> Peru Nobela prēmijas laureāts rakstnieks [[Mario Vargass Ljosa|Mario Vargasa Ljosa]] romāna „Varoņa laiks” spāņu valodas izdevumā liek galvenajam varonim apgalvot, ka ''šķērītes'' sitiens noteikti esot izgudrots [[Kaljao]], Peru.<ref name=":26" /> Šis paņēmiens tiek augstu vērtēts arī citos futbola veidos, piemēram, [[Pludmales futbols|pludmales futbolā]] un [[Telpu futbols|telpu futbolā]].<ref name=":27" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/beachsoccerworldcup/news/y%3D2015/m%3D7/news%3Ditaly-s-gori-soaring-to-the-top-2662551.html|title=Italy’s Gori soaring to the top|work=FIFA.com|access-date=2026-09-26|date=1900-01-01|last=FIFA.com|language=en|archive-date=2016-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20161008134825/http://www.fifa.com/beachsoccerworldcup/news/y%3D2015/m%3D7/news%3Ditaly-s-gori-soaring-to-the-top-2662551.html}}</ref> Itāļu pludmales futbola uzbrucējs Gabriele Gori 2015. gadā, runājot par ''šķērītes'' sitienu, esot norādījis, ka tā izpilde prasa „ļoti daudz treniņu”.<ref name=":23" /> ''Šķērītes'' sitienam līdzīgs paņēmiens tiek izmantots arī [[sepaktakrau]] — sporta veidā, kura mērķis ir pārsist bumbu pāri tīklam pretinieka laukuma pusē.<ref>Crego, Robert (2003). ''Sports and Games of the 18th and 19th Centuries''. Westport, Connecticut: Greenwood Press. 32. lpp. {{ISBN|978-0-313-31610-4}}.</ref> == Skatīt arī == {{portal bar|Futbols}} * [[Skorpiona sitiens (futbols)|Skorpiona sitiens]] (apgrieztais ''šķērītes'' sitiens) == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://news.bbc.co.uk/sportacademy/hi/sa/football/skills/newsid_2072000/2072116.stm ''BBC Sport Academy'']&nbsp;– Kā izpildīt ''šķērītes'' sitienu — soli pa solim. {{En ikona}} * [http://grassroots.fifa.com/en/for-coach-educators/technical-elements-for-grassroots-education/the-basic-techniques/the-basic-techniques.html ''Grassroots FIFA.com''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150716094533/http://grassroots.fifa.com/en/for-coach-educators/technical-elements-for-grassroots-education/the-basic-techniques/the-basic-techniques.html|date=16 July 2015}}&nbsp;– Pamattehnikas un īpašās futbola tehnikas. {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120728233508/http://www.uefa.com/trainingground/skills/video/videoid=1842094.html ''UEFA Training Ground'']&nbsp;– Profesionāls futbolists izskaidro tehniku, kas nepieciešama veiksmīga ''šķērītes'' sitiena izpildei. {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbols Dienvidamerikā]] 2890iag53i93xejqfsqkaeuh23am8pm 0 640435 4531048 4530959 2026-10-02T13:47:41Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4531048 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Diska mešana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Martin Sheridan throws the discus at the 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 200 |caption = [[Martins Šeridans]] veic metienu diska mešanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Martins Šeridans]] |goldNOC = USA |silver= [[Ralfs Rouzs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Nikolaoss Georgants]] |bronzeNOC = GRE |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Diska mešana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56149 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Discus Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad diska mešana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur olimpiskās medaļas ieguva arī citu valstu pārstāvji, ne tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu ieguva amerikānis [[Martins Šeridans]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Ralfs Rouzs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]]s sportists [[Nikolaoss Georgants]]. Amerikāņu Martina Šeridana un Ralfa Rouza uzstādītais rezultāts, 39.28 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu šajā disciplīnā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171721/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Discus Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensību precīza norises gaita nav zināma, bet tiek uzskatīts, ka tika aizvadīta viena mešanas kārta, kurā katrs sportists varēja veikt sešus mēģinājumus. Toreiz nebija noteikumu, kas paredzētu vienādu rezultātu (neizšķirta) atrisināšanu, balstoties uz otro labāko metienu, tāpēc pirmās vietas dalītais rezultāts tika izšķirts papildu metienu sērijā, kurā katram dalībniekam bija trīs mēģinājumi. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 3. septembris (Sestdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''43.21*''' || {{flaga|Francija}} [[Mariuss Einārs]] <small> (Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1903. gada 2. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''36.04''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | rowspan="2"| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan="2" align=center|'''39.28''' || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Martin Sheridan throws the discus at the 1904 Summer Olympics.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Ralph Rose.jpg|160px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Nikolaos Georgantas, 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Pārmetiens (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 39.28 || 38.97 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 39.28 || 36.74 || '''OR''' |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 37.68 || || |- | 4 || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.14 || || |- | 5 || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || || |- | 6 || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171721/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56149 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Diska mešana]] bs42lposoaak4ctpnkyizq80v8s712i 4531135 4531048 2026-10-02T17:20:14Z Kleivas 2704 4531135 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Diska mešana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Martin Sheridan throws the discus at the 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 200 |caption = [[Martins Šeridans]] veic metienu diska mešanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Martins Šeridans]] |goldNOC = USA |silver= [[Ralfs Rouzs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Nikolaoss Georgants]] |bronzeNOC = GRE |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Diska mešana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56149 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Discus Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad diska mešana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur olimpiskās medaļas ieguva arī citu valstu pārstāvji, ne tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu ieguva amerikānis [[Martins Šeridans]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Ralfs Rouzs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]]s sportists [[Nikolaoss Georgants]]. Amerikāņu Martina Šeridana un Ralfa Rouza uzstādītais rezultāts, 39.28 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu šajā disciplīnā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171721/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Discus Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensību precīza norises gaita nav zināma, bet tiek uzskatīts, ka tika aizvadīta viena mešanas kārta, kurā katrs sportists varēja veikt sešus mēģinājumus. Toreiz nebija noteikumu, kas paredzētu vienādu rezultātu (neizšķirta) atrisināšanu, balstoties uz otro labāko metienu, tāpēc pirmās vietas dalītais rezultāts tika izšķirts papildu metienu sērijā, kurā katram dalībniekam bija trīs mēģinājumi. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 3. septembris (Sestdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''43.21*''' || {{flaga|Francija}} [[Mariuss Einārs]] <small> (Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1903. gada 2. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''36.04''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | rowspan="2"| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan="2" align=center|'''39.28''' || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Martin Sheridan throws the discus at the 1904 Summer Olympics.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Ralph Rose.jpg|160px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Nikolaos Georgantas, 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Pārmetiens (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 39.28 || 38.97 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 39.28 || 36.74 || '''OR''' |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 37.68 || || |- | 4 || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.14 || || |- | 5 || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || || |- | 6 || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171721/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56149 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Diska mešana]] flmv36z5gh1gj3tcst8ox6q48aixa3f 0 640558 4531221 4528181 2026-10-02T20:11:07Z Biafra 13794 4531221 wikitext text/x-wiki '''Tiesu administrācija''' ir [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu darbības administratīvo atbalstu, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/300700|title=Tiesu administrācijas nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Tiesu administrācija tika izveidota 2004. gadā, nodalot tiesu administratīvās funkcijas no Tieslietu ministrijas centrālā aparāta. Iestādes izveides mērķis bija centralizēt tiesu darbības nodrošināšanu un uzlabot tiesu sistēmas administratīvo pārvaldību. Tiesu administrācijas funkcijās ietilpst tiesu darba materiāltehniskā un finansiālā nodrošināšana, tiesu ēku apsaimniekošana, tiesu darbībai nepieciešamo informācijas tehnoloģiju uzturēšana un attīstīšana, kā arī tiesu darbības statistikas apkopošana un analīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/300700|title=Tiesu administrācijas nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Iestāde nodrošina vairāku ar tiesu sistēmu saistītu informācijas sistēmu darbību. To vidū ir [[Tiesu informatīvā sistēma]] (TIS), kurā tiek apstrādāti dati par tiesvedības gaitu un tiesu nolēmumiem. Tiesu administrācija piedalās arī e-lietas risinājumu ieviešanā un attīstībā, veicinot tiesvedības procesu digitalizāciju un elektronisku informācijas apriti starp tiesām un citām institūcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ta.gov.lv/lv/par-mums|title=Par mums|publisher=Tiesu administrācija|website=ta.gov.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Tiesu administrācija organizatoriski nodrošina tiesu darbu, taču neiejaucas [[Tiesnesis|tiesnešu]] darbībā un tiesas spriešanā. Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmi]] un likumu ''Par tiesu varu'' tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/57980|title=Latvijas Republikas Satversme|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Iestāde sniedz sabiedrībai informāciju par Latvijas tiesām un to darbību, nodrošina atsevišķu tiesu elektronisko pakalpojumu pieejamību un piedalās tiesu sistēmas attīstības projektu īstenošanā. Tā sadarbojas ar Tieslietu padomi, Tieslietu ministriju, tiesām un citām valsts institūcijām jautājumos, kas saistīti ar tiesu sistēmas administrēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/300700|title=Tiesu administrācijas nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Tiesu administrāciju vada direktors, kuru amatā ieceļ un no amata atbrīvo tieslietu ministrs. Direktors organizē iestādes darbu un ir atbildīgs par tās funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izmantošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/300700|title=Tiesu administrācijas nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Tiesas]] po8ptym08nu4ukxrarykbslhv2th72c 0 640631 4531066 4528582 2026-10-02T15:08:29Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Danlīri-Ratdauna]] to [[Danlīri-Retdauna]] 4531066 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Danlīri-Retdauna]] d2wnmdgo7vq41f9la1pre4use4f6oa5 0 640665 4531047 4530963 2026-10-02T13:40:32Z Kleivas 2704 /* Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi */ 4531047 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 25 | competitors = 233 (visi vīrieši) | nations = 9<ref>Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.</ref> | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=13| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=13| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] 9lb282r4ps12mr7slsfrpzspm1vi4jx 4531088 4531047 2026-10-02T16:30:43Z Kleivas 2704 /* Disciplīnu kalendārs */ 4531088 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 25 | competitors = 233 (visi vīrieši) | nations = 9<ref>Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.</ref> | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — triatlons vīriešiem|Triatlons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] 26uvqpmfupz4ign68hb645hj8ez5or5 4531089 4531088 2026-10-02T16:32:03Z Kleivas 2704 4531089 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 24. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 25 | competitors = 233 (visi vīrieši) | nations = 9<ref>Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.</ref> | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 24. jūlijā un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — triatlons vīriešiem|Triatlons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] lo19pqvibxlvxibqb0bbhywvzusejqc 4531090 4531089 2026-10-02T16:33:11Z Kleivas 2704 4531090 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 24. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 25 | competitors = 233 (visi vīrieši) | nations = 9<ref>Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.</ref> | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 24. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — triatlons vīriešiem|Triatlons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] oljug1wnvghbnz0itv8biq5n01as07e 4531100 4531090 2026-10-02T16:47:09Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās */ 4531100 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 24. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 25 | competitors = 233 (visi vīrieši) | nations = 9<ref>Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.</ref> | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 24. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — triatlons vīriešiem|Triatlons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Triatlons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — triatlons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Makss Emmerihs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Graiebs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Mercs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] 6qmhihd3dcjtlx65f9qwdc998box4hu 4531115 4531100 2026-10-02T17:15:00Z Kleivas 2704 4531115 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 24. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 233 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 24. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] bsag55bpwzwits0ggr45is28004fh92 4531141 4531115 2026-10-02T17:28:03Z Kleivas 2704 4531141 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 24. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 233 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 24. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] 8uxwiz22nt3qfyhnartrw7z9d4rsa1n 4531149 4531141 2026-10-02T17:37:32Z Kleivas 2704 4531149 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 233 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] tjthzwrlklb0kp7pvses88twtng8ymn 4531182 4531149 2026-10-02T18:41:11Z Kleivas 2704 /* Disciplīnu kalendārs */ 4531182 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 233 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] ew2h1rlzwn5pn3ijcenlcxn2aa34m6o 10 640669 4531043 4530163 2026-10-02T13:19:02Z Kleivas 2704 4531043 wikitext text/x-wiki {| style="float:right; clear:right; padding:0.3em; margin-left:15px; border:1px solid #B8C7D9; background:#f5faff; text-align:left; font-size:85%; line-height:1.5em" |- style="background:#cedff2; text-align:center;" !colspan=3| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika 1904. gada <br/> vasaras olimpiskajās spēlēs]] <br/> [[Attēls:Athletics pictogram.svg|50px]][[Attēls:Olympic rings without rims.svg|50px]] |- | colspan=3 style="text-align:center| [[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Sportisti]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Skrejceļa disciplīnas |- | 60 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 100 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 200 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 400 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 800 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 1500 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 110 metru barjerskrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 200 metru barjerskrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 400 metru barjerskrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 2590 metru šķēršļu skrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 4 jūdžu komandu skrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Šosejas disciplīnas |- | Maratons |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Vīrieši]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Laukuma disciplīnas |- | Augstlēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Tāllēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Trīssoļlēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Augstlēkšana no vietas |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]] |- | Tāllēkšana no vietas |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]] |- | Trīssoļlēkšana no vietas |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]] |- | Kārtslēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Diska mešana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Lodes grūšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Vesera mešana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vīrieši]] |- | 56 mārciņu svaru mešana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|Vīrieši]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Kombinētās disciplīnas |- | Triatlons |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu triatlons vīriešiem|Vīrieši]] |- | Daudzcīņa |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu daudzcīņa vīriešiem|Vīrieši]] |}<noinclude> [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|1900]] </noinclude> pcgyga7h54zw30rb3ghgx1w8l730dz2 4531113 4531043 2026-10-02T17:13:01Z Kleivas 2704 4531113 wikitext text/x-wiki {| style="float:right; clear:right; padding:0.3em; margin-left:15px; border:1px solid #B8C7D9; background:#f5faff; text-align:left; font-size:85%; line-height:1.5em" |- style="background:#cedff2; text-align:center;" !colspan=3| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika 1904. gada <br/> vasaras olimpiskajās spēlēs]] <br/> [[Attēls:Athletics pictogram.svg|50px]][[Attēls:Olympic rings without rims.svg|50px]] |- | colspan=3 style="text-align:center| [[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Sportisti]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Skrejceļa disciplīnas |- | 60 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 100 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 200 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 400 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 800 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 1500 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 110 metru barjerskrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 200 metru barjerskrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 400 metru barjerskrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 2590 metru šķēršļu skrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 4 jūdžu komandu skrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Šosejas disciplīnas |- | Maratons |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Vīrieši]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Laukuma disciplīnas |- | Augstlēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Tāllēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Trīssoļlēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Augstlēkšana no vietas |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]] |- | Tāllēkšana no vietas |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]] |- | Trīssoļlēkšana no vietas |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]] |- | Kārtslēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Diska mešana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Lodes grūšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Vesera mešana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vīrieši]] |- | 56 mārciņu svaru mešana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|Vīrieši]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Kombinētās disciplīnas |- | Daudzcīņa |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu daudzcīņa vīriešiem|Vīrieši]] |}<noinclude> [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|1900]] </noinclude> ejxt9qmmcqn321c83r4etux94ou6r77 4531147 4531113 2026-10-02T17:36:20Z Kleivas 2704 4531147 wikitext text/x-wiki {| style="float:right; clear:right; padding:0.3em; margin-left:15px; border:1px solid #B8C7D9; background:#f5faff; text-align:left; font-size:85%; line-height:1.5em" |- style="background:#cedff2; text-align:center;" !colspan=3| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika 1904. gada <br/> vasaras olimpiskajās spēlēs]] <br/> [[Attēls:Athletics pictogram.svg|50px]][[Attēls:Olympic rings without rims.svg|50px]] |- | colspan=3 style="text-align:center| [[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Sportisti]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Skrejceļa disciplīnas |- | 60 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 100 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 200 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 400 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 800 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 1500 metri |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|Vīrieši]] |- | 110 metru barjerskrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 200 metru barjerskrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 400 metru barjerskrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 2590 metru šķēršļu skrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- | 4 jūdžu komandu skrējiens |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|Vīrieši]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Šosejas disciplīnas |- | Maratons |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Vīrieši]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Laukuma disciplīnas |- | Augstlēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Tāllēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Trīssoļlēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Augstlēkšana no vietas |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]] |- | Tāllēkšana no vietas |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]] |- | Trīssoļlēkšana no vietas |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]] |- | Kārtslēkšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Diska mešana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Lodes grūšana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Vīrieši]] |- | Vesera mešana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vīrieši]] |- | 56 mārciņu svaru mešana |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|Vīrieši]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Kombinētās disciplīnas |- | Daudzcīņa |&ensp; |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Vīrieši]] |}<noinclude> [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|1900]] </noinclude> ljj0wk7f9acfh4girnkkif9zdfokz0d 0 640676 4531210 4530786 2026-10-02T19:26:09Z ~2026-53288-48 151238 /* Politiskā darbība */ 4531210 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Personas infokaste|vārds=Māris Ozoliņš|attēls=<!-- Ievieto faila nosaukumu, piemēram: Maris_Ozolins.jpg -->|attēla_izmērs=250px|attēla_paraksts=Māris Ozoliņš|| dz_gads = 1979| dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 1|dz_vieta=[[Jūrmala]], [[Latvija]]|miršanas_datums=|miršanas_vieta=|dzīvesvieta=|tautība=[[latvieši|latvietis]]|pilsonība={{LAT}}|nodarbošanās=portāla iAuto.lv redaktors, uzņēmējs, politiķis|dzīvesbiedrs=Vita Ozoliņa|bērni=3|alma_mater=[[Latvijas Universitāte]]}} '''Māris Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1979|11|4||bez}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir interneta portāla ''iAuto.lv'' redaktors, uzņēmējs un politiķis. Pazīstams ar konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanu. == Biogrāfija un izglītība == Māris Ozoliņš dzimis Jūrmalā. Pamatizglītību ieguvis Pumpuru vidusskolā (1986–1994). No 1992. līdz 1994. gadam apguvis mežraga spēli Jūrmalas bērnu mūzikas skolā. Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 3. vidusskolā (1994–1997). Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2001. gadā ieguvis Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. Turpinājis studijas Latvijas Universitātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūtā, 2003. gadā iegūstot Sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē. == Profesionālā darbība == Profesionālo darbību sācis 1998. gadā uzņēmumā SIA „Telia Latvija”. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam ieņēmis klientu menedžera amatu SIA „Baltijas Realizācijas centrs”. No 1999. līdz 2004. gadam bijis projektu direktors tiešā mārketinga uzņēmumā SIA „EON”. No 2004. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam pildījis valdes locekļa un rīkotājdirektora pienākumus nekustamo īpašumu interneta medijā SIA „City24”. Viņa vadības laikā portāls ''city24.lv'' kļuva par vienu no apmeklētākajiem nozares resursiem Latvijā, un sadarbībā ar SIA „Mediju nams” tika izdots žurnāls „Īpašums un City24.lv”. Pēc 2009. gada pievienojies SIA „Jauni auto” kā stratēģisko projektu vadītājs. Kopš 2012. gada M. Ozoliņš ir specializētā Latvijas auto nozares portāla ''iAuto.lv'' redaktors. 2012. gadā viņš pārņēma nacionālā mēroga konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanas tiesības no autožurnālista Ata Jansona un turpina šī konkursa vadīšanu. Kopš 2024. gada darbojas arī konkursa „Latvijas Gada motocikls” žūrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/14930-iauto-lv-veckais-un-jaunkais-latvij|title=iAuto.lv – vecākais un jaunākais Latvijā|website=iauto.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}</ref> Kopš 2020.gada attīsta sludinājumu platformu ZIP.lv == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 2010. gadā, iestājoties Ģirta Valda Kristovska vadītajā partijā „[[Pilsoniskā savienība]]”. Pēc partiju apvienošanās 2012. gadā kļuvis par partijas „[[Vienotība (partija)|Vienotība]]” biedru, no kuras vēlāk izstājies pēc paša vēlēšanās. 2026.gada kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Apvienotais saraksts]]” kā bezpartijiskais kandidāts. == Sabiedriskā darbība == Kopš 1997. gada darbojas studentu korporācijā [[Lettgallia]], kur ieņēmis dažādus amatus, bet 2018.gadā izstājies pēc paša vēlēšanās. Daudzu gadu garumā bija viens no ikgadējās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] labdarības balles organizatoriem, nodrošinot sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām studentu organizācijām. 2011-2012. gadā aktīvi līdzdarbojās sabiedriskajā kampaņā pirms [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē]], aicinot pilsoņus piedalīties un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. == Privātā dzīve == Māris Ozoliņš ir dzimis ārsta, izgudrotāja un politiķa [[Leopolds Ozoliņš|Leopolda Ozoliņa]] un ārstes Ievas Ozoliņas (dzimusi Daugule) ģimenē. Vecvectēvs no tēva puses ir latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks [[Dāvis Ozoliņš]], savukārt vectēvs no mātes puses ir farmaceits, bikušais [[Mazsalaca]]s mērs [[Nikolajs Daugulis]]. Māris Ozoliņš ir precējies ar Vitu Ozoliņu. Ģimenē aug trīs bērni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.iauto.lv/ iAuto.lv portāls] * [http://www.gadaauto.lv/ Konkurss „Latvijas Gada auto”] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 63uw8pzcjpdvydr6e1p2pqe5akb5i7k 4531215 4531210 2026-10-02T19:53:22Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53288-48|~2026-53288-48]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4529757 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Personas infokaste|vārds=Māris Ozoliņš|attēls=<!-- Ievieto faila nosaukumu, piemēram: Maris_Ozolins.jpg -->|attēla_izmērs=250px|attēla_paraksts=Māris Ozoliņš|| dz_gads = 1979| dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 1|dz_vieta=[[Jūrmala]], [[Latvija]]|miršanas_datums=|miršanas_vieta=|dzīvesvieta=|tautība=[[latvieši|latvietis]]|pilsonība={{LAT}}|nodarbošanās=portāla iAuto.lv redaktors, uzņēmējs, politiķis|dzīvesbiedrs=Vita Ozoliņa|bērni=3|alma_mater=[[Latvijas Universitāte]]}} '''Māris Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1979|11|4||bez}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir interneta portāla ''iAuto.lv'' redaktors, uzņēmējs un politiķis. Pazīstams ar konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanu. == Biogrāfija un izglītība == Māris Ozoliņš dzimis Jūrmalā. Pamatizglītību ieguvis Pumpuru vidusskolā (1986–1994). No 1992. līdz 1994. gadam apguvis mežraga spēli Jūrmalas bērnu mūzikas skolā. Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 3. vidusskolā (1994–1997). Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2001. gadā ieguvis Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. Turpinājis studijas Latvijas Universitātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūtā, 2003. gadā iegūstot Sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē. == Profesionālā darbība == Profesionālo darbību sācis 1998. gadā uzņēmumā SIA „Telia Latvija”. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam ieņēmis klientu menedžera amatu SIA „Baltijas Realizācijas centrs”. No 1999. līdz 2004. gadam bijis projektu direktors tiešā mārketinga uzņēmumā SIA „EON”. No 2004. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam pildījis valdes locekļa un rīkotājdirektora pienākumus nekustamo īpašumu interneta medijā SIA „City24”. Viņa vadības laikā portāls ''city24.lv'' kļuva par vienu no apmeklētākajiem nozares resursiem Latvijā, un sadarbībā ar SIA „Mediju nams” tika izdots žurnāls „Īpašums un City24.lv”. Pēc 2009. gada pievienojies SIA „Jauni auto” kā stratēģisko projektu vadītājs. Kopš 2012. gada M. Ozoliņš ir specializētā Latvijas auto nozares portāla ''iAuto.lv'' redaktors. 2012. gadā viņš pārņēma nacionālā mēroga konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanas tiesības no autožurnālista Ata Jansona un turpina šī konkursa vadīšanu. Kopš 2024. gada darbojas arī konkursa „Latvijas Gada motocikls” žūrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/14930-iauto-lv-veckais-un-jaunkais-latvij|title=iAuto.lv – vecākais un jaunākais Latvijā|website=iauto.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}</ref> Kopš 2020.gada attīsta sludinājumu platformu ZIP.lv == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 2010. gadā, iestājoties Ģirta Valda Kristovska vadītajā partijā „[[Pilsoniskā savienība]]”. Pēc partiju apvienošanās 2012. gadā kļuvis par partijas „[[Vienotība (partija)|Vienotība]]” biedru, no kuras vēlāk izstājies pēc paša vēlēšanās. 2026.gada kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Apvienotais saraksts]]” kā bezpartijiskais kandidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/velesanas|title=15. Saeimas vēlēšanu deputāta amata kandidāti|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2026-09-28}}</ref> == Sabiedriskā darbība == Kopš 1997. gada darbojas studentu korporācijā [[Lettgallia]], kur ieņēmis dažādus amatus, bet 2018.gadā izstājies pēc paša vēlēšanās. Daudzu gadu garumā bija viens no ikgadējās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] labdarības balles organizatoriem, nodrošinot sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām studentu organizācijām. 2011-2012. gadā aktīvi līdzdarbojās sabiedriskajā kampaņā pirms [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē]], aicinot pilsoņus piedalīties un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. == Privātā dzīve == Māris Ozoliņš ir dzimis ārsta, izgudrotāja un politiķa [[Leopolds Ozoliņš|Leopolda Ozoliņa]] un ārstes Ievas Ozoliņas (dzimusi Daugule) ģimenē. Vecvectēvs no tēva puses ir latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks [[Dāvis Ozoliņš]], savukārt vectēvs no mātes puses ir farmaceits, bikušais [[Mazsalaca]]s mērs [[Nikolajs Daugulis]]. Māris Ozoliņš ir precējies ar Vitu Ozoliņu. Ģimenē aug trīs bērni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.iauto.lv/ iAuto.lv portāls] * [http://www.gadaauto.lv/ Konkurss „Latvijas Gada auto”] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] db9m5lgbconvabwseltng0qnhc280uw 0 640682 4531155 4530661 2026-10-02T17:40:42Z Lietotaajs 19361 4531155 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Cristiano Ronaldo 0876.jpg|thumb|upright|[[Krištianu Ronaldu]] izpilda savas slavenās ''Siuuu'' svinības, kas bieži tiek uzskatītas par vienām no ikoniskākajām un atpazīstamākajām vārtu guvumu svinībām sportā.<ref>{{Cite web | url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented | title=Cristiano Ronaldo's first Siuuu: When the celebration was invented | website=www.espn.com | access-date=1 June 2026 | archive-date=9 March 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260309080036/https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented }}</ref>]] Sportā '''vārtu guvuma svinības''' ir [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu gūšanas]] atzīmēšana. Parasti to dara vārtu guvējs, un svinībās var iesaistīties arī viņa komandas biedri, treneris vai treneru korpuss, kā arī komandas līdzjutēji. Lai gan šis termins kopumā apzīmē vārtu guvuma svinības, tas var attiekties arī uz konkrētām darbībām, piemēram, spēlētāja krekla novilkšanu vai salto izpildīšanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lev|first=Assaf|last2=Galily|first2=Yair|last3=Eldadi|first3=Omer|last4=Tenenbaum|first4=Gershon|date=2020|title=Deconstructing celebratory acts following goal scoring among elite professional football players|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7494092/|journal=PloS One|volume=15|issue=9|pages=e0238702|doi=10.1371/journal.pone.0238702|issn=1932-6203|pmc=7494092|pmid=32936807}}</ref> Svinības parasti ir izteiktākas sporta veidos, kuros tiek gūts mazāk punktu vai vārtu, piemēram, [[Futbols|futbolā]] un [[Hokejs|hokejā]], jo katram vārtu guvumam ir lielāka nozīme. Daudzas vārtu guvumu svinības ir kļuvušas leģendāras un iemūžinātas, piemēram, statujās ([[Tjerī Anrī]] un [[Bobijs Ors]]), reklāmās ([[Ronaldu]]), pastmarkās ([[Pelē]]), žurnālu vākos vai videospēlēs: [[Krištianu Ronaldu]], [[Gerets Beils]], [[Lionels Mesi]] un daudzi citi futbolisti ir attēloti ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' un ''[[EA Sports FC]]'' spēļu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-14-celebrations-how-gareth-2268393|title=Fifa 14 celebrations: How to do Gareth Bale, Ronaldo, and Lionel Messi's signature moves|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/ABC_Univision/ABC_Univision/evolution-ea-sports-fifa-14-video-game/story?id=20028621|title=EA Sport's FIFA 14 Video Game Adds Likeness of Big Name Players|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-09-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/8-new-celebrations-wed-love-see-fifa-18|title=8 new celebrations we'd love to see in FIFA 18|last=seasoning|first=Fraser Gilbert From Cristiano Ronaldo thinking to Danny Welbeck's liberal|last2=FIFA 18|first2=Fraser Gilbert serves up a selection of celebrations that deserve inclusion in EA's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-28|date=2017-06-29|language=en}}</ref> == Svinības == === Vārtu guvuma dziesma === [[File:ACMilanultras2006curvasud.jpg|thumb|upright|Papildus dziesmas “Jump” atskaņošanai, ''A.C. Milan'' stadionā ''[[Sansiro|San Siro]]'' dažkārt pēc vārtu guvuma tiek aizdedzinātas arī signālraķetes.]] ''Vārtu guvuma dziesma'' jeb ''vārtu guvuma svinību mūzika'' ir īss mūzikas skaņdarbs, kas tiek atskaņots tādos sporta veidos kā [[futbols]] vai [[hokejs]] pēc vārtu gūšanas. Pirms dziesmas atskaņošanas, īpaši [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] (NHL), dažkārt atskan arī īpašs vārtu signāls jeb sirēna. Viena no šādām dziesmām ir [[Bellini (vācu grupa)|''Bellini'']] skaņdarbs “[[Samba de Janeiro]]”, kas tika izmantots kā vārtu guvuma dziesma ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2008]]'' turnīrā. ''[[Van Halen]]'' dziesma “[[Jump (Van Halen dziesma)|Jump]]” tiek atskaņota ikreiz, kad [[A.C. Milan]] gūst vārtus savā [[Sansiro|''San Siro'']] stadionā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181010011105/https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958|title=The songs of soccer, from stadium anthems to Ronaldo's solo {{!}} DW {{!}} 08.06.2016|last=(www.dw.com)|first=Deutsche Welle|website=DW.COM|access-date=2026-09-29|language=en}}</ref> ''[[Blur]]'' dziesma “[[Song 2]]” tiek atskaņota dažos Vācijas un Austrijas klubos.<ref name=":1" /> Ziemeļamerikā bieži tiek atskaņota ''[[Glitter Band]]'' dziesma “[[Rock and Roll (Part Two)]]”. Ukrainas futbola kluba [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas “Shakhtar”]] mājas stadionā ''[[Donbas Arena]]'' pastāv tradīcija pēc katra mājinieku vārtu guvuma atskaņot mūziku, kas atbilst vārtu guvēja tautībai. Piemēram, kad vārtus guva armēņu futbolists [[Henriks Mhitarjans]], tika atskaņota viņa tautieša [[Arams Hačaturjans|Arama Hačaturjana]] “[[Sabre Dance]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171011072244/http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html|title=Sabre Dance by Henrikh Mkhitaryan|website=ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk|access-date=2026-09-29}}</ref>{{Novecojusi saite}}<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/22/henrik-mkhitaryan-shakhtar-donetsk|title=Henrik Mkhitaryan orchestrates Shakhtar Donetsk's great leap forward|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2012-10-22|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Savukārt, kad [[Minhenes "Bayern"|Minhenes “Bayern”]] gūst vārtus ''[[Allianz Arena]]'' stadionā, tiek atskaņota [[Kankāns|kankāna]] mūzika. Hokejā vārtu guvuma dziesmu izmantošana ir ļoti izplatīta. Līdz 2012. gadam pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba [[Monreālas "Canadiens"|Monreālas “Canadiens”]] vārtu guvuma [[Centre Bell|mājas spēlēs]] tika atskaņota ''[[U2]]'' dziesma “[[Vertigo (U2 dziesma)|Vertigo]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/|title=Habs Goal Song|website=Canadiens de Montreal|access-date=2026-09-29|language=en-US}}</ref> [[Ņujorkas "Rangers"|Ņujorkas “Rangers”]] izmanto dziesmu “[[Slapshot]]”, ko sarakstījis [[Rejs Kastoldi]], ''[[Madison Square Garden]]'' mūzikas direktors. [[Čikāgas "Blackhawks"|Čikāgas “Blackhawks”]] un [[Notingemas “Panthers”]] pēc katra mājas spēlē gūta vārtu guvuma atskaņo ''[[The Fratellis]]'' dziesmu “[[Chelsea Dagger]]”. === Biežākās svinības === [[File:Nolito after Goal.jpg|thumb|upright|right|[[Nolito]] svin gūtos vārtus, aizskrienot prom no saviem komandas biedriem.]] [[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|upright|right|[[Madrides "Atletico"|Madrides “Atlético”]] spēlētāji svin gūtos vārtus, visi kopā apskaujoties.]] [[File:CINvCHI 2017-06-28 - Andrew Wiedeman celebrates (cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Endrū Vīdemans]] pēc tam, kad novilka savu spēles kreklu]] [[File:André Santos, Neymar and Ramires celebrate Neymars goal.jpg|upright|thumb|right|[[Neimars]], [[Ramiress]] un [[Andrē Santušs]] svin vārtu guvumu ar deju]] [[File:ECUADOR VS ARGENTINA (36956136633).jpg|thumb|upright|right|Pēc "krusta mešanas" [[Lionels Mesi]] bieži svin vārtu guvumu ar pa vienam pirkstam no katras rokas rādot uz debesīm, tādējādi veltot vārtus savai mirušajai vecmāmiņai.<ref name=":5" /> Spēlētāji bieži rāda uz debesīm, lai pateiktos Dievam vai pieminētu kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku.<ref name=":6" />]] [[File:Ronaldinho Gaúcho.jpg|thumb|upright|[[Ronaldiņu]] svin vārtu guvumu, vicinot abas rokas]] [[File:Gerrard celebrates his second goal v Everton.jpg|thumb|upright|[[Stīvens Džerards]] svin vārtu guvumu, sveicinot līdzjutējus. Spēlētāji bieži norāda uz saviem līdzjutējiem, salutē viņiem vai pamāj, savukārt daži mēdz provocēt pretinieku komandas fanus.]] * Spēlētāji grupā apskaujas laukumā, bet vārtu guvējs atrodas apakšā, vai arī spēlētāji lec cits citam uz pleciem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/03/22/mario-balotelli-goal-brazil-italy_n_2933450.html?guccounter=1|title=Mario Balotelli Goal: Brazil, Italy Draw 2-2 (VIDEO)|website=Huffington Post|access-date=Sep 29, 2026|date=Mar 22, 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs skrien pie stūra karoga un, kliedzot, ar vienu roku turas pie karoga masta – līdzīgu svinību veidu, kad viņš spēlēja ''[[Fiorentina]]'', izmantoja [[Gabriels Batistuta]]. Tas iedvesmoja viņa dabiskā lieluma bronzas statujas izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190322104426/http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html|title=Splitting a Pair|website=TIME.com|access-date=2026-09-29|language=en-us}}</ref> * Vārtu guvējs pieliek rādītājpirkstu pie lūpām, it kā liekot pretinieku līdzjutējiem un/vai kritiķiem apklust – [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|"Real"]] uzbrucējs [[Rauls Gonsaless|Rauls]] šādā veidā iespaidīgi svinēja vārtu guvumu pret [[El Clásico|sīvākajiem konkurentiem]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' tās stadionā ''[[Camp Nou]]'', 1999. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|last=Español|first=En|last2=Español|first2=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-29|date=2017-04-24|language=en|last3=Shared|last4=Shared}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.egypttoday.com/Article/8/39224/When-Raul-ended-Madrid%E2%80%99s-humiliation-silenced-Nou-Camp|title=When Raul ended Madrid’s humiliation, silenced Nou Camp|website=EgyptToday|access-date=2026-09-29|date=2018-01-03}}</ref> Sākot ar [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausu]], [[Ronaldu]] izmantoja līdzīgu žestu, vicinot rādītājpirkstu pret skatītājiem, it kā norādot saviem kritiķiem, lai tie apklust. * Vārtu guvējs izliekas, ka šauj ar ložmetēju, kā to darīja [[Gabriels Batistuta]] un [[Edinsons Kavani]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/dec/04/golden-goal-gabriel-batistuta-for-fiorentina-v-arsenal-1999|title=Golden Goal: Gabriel Batistuta for Fiorentina v Arsenal (1999)|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2015-12-04|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs pagriež plaukstas locītavu pie auss, parasti to darot skriešanas laikā. Šo žestu daudzkārt, ja ne katru reizi, izmantoja [[Luka Toni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160610053753/http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html|title=La mano di Toni sul Mondiale|website=it.uefa.com|access-date=Sep 29, 2026|date=Sep 9, 2005|language=it}}</ref> * Vārtu guvējs metās uz zālāja, izstiepjot rokas un kājas. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi izdarīja [[Jirgens Klinsmans]] neilgi pēc pievienošanās ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Patiesībā Klinsmans šādi svinēja vārtus, ironizējot par savu, viņaprāt, nepamatoto reputāciju par simulēšanu, lai iegūtu brīvsitienus un 11 metru soda sitienus. Šis vārtu svinēšanas veids kļuva pazīstams kā “Klinsmans”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20141129040300/http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one|title=Jürgen Klinsmann: One-on-One|website=FourFourTwo|access-date=Sep 30, 2026|date=1 August 2004|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs bezrūpīgi aiziet vai aizskrien prom, ar pašpārliecinātu smīnu sejā, it kā sakot: “Es esmu labākais, tas bija viegli utt.” * [[Zlatans Ibrahimovičs|Ibrahimovičs]] popularizēja žestu, kurā abu roku pirksti tiek salikti sirds formā, svinot gūtos vārtus. Vēlāk šo žestu izmantoja arī [[Gerets Beils]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/10042652/Gareth-Bale-plans-to-put-heart-goal-celebration-on-clothing-after-filing-trademark.html|title=Gareth Bale plans to put 'heart' goal celebration on clothing after filing trademark|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 30, 2026|date=7 May 2013|language=en}}</ref> [[Anhels Di Marija]] un [[Lorenco Insinje]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190522053550/https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825|title=Napoli, Insigne: "I dedicate this goal to my wife. Manchester City?..."|website=calciomercato.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs noskūpsta zeltnesi, kā to vienmēr darīja Rauls.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181012014455/https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1|title=How to do the 12 new FIFA 18 celebrations – plus more of our favourites|work=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-10-06|language=en}}</ref> Precētie spēlētāji ar šo žestu sūta sveicienu savām dzīvesbiedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181011053735/https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html|title=12 Trademark goal celebrations of footballers|website=in.news.yahoo.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en}}</ref> [[Rivaldu]] arī slaveni izmantoja šo vārtu svinēšanas veidu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Līdzīgu žestu popularizēja [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], noskūpstot plaukstas locītavu un pirkstus par godu savai sievai un bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/396001/why-luis-suarez-kiss-his-wrist-goal-celebration-atletico-madrid/|title=Why does Luis Suarez kiss his wrist when he celebrates a goal?|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-09-30|date=2022-12-02|language=en-gb}}</ref> * Vārtu guvējs noslīd uz ceļiem – šo vārtu svinēšanas veidu bieži izmantoja [[Didjē Drogba]] un [[Edens Azārs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/didier-drogba-smashes-ridiculous-free-kick-phoenix-rising|title=Didier Drogba smashes in ridiculous free-kick for Phoenix Rising|last=Phoenix –|first=James Kilpatrick The Ivorian is loving life at|last2=Screamers|first2=He's Still Scoring|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-08-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien apkārt, mainot roku leņķi un atdarinot lidmašīnu. Šo žestu popularizēja bijušais Brazīlijas uzbrucējs [[Kareka]], bet vēlāk itāļu uzbrucējs [[Vinčenco Montella]] tā dēļ ieguva iesauku “mazā lidmašīna” (''l'aeroplanino'' itāļu valodā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20140129140314/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html|title=European football's best nicknames|work=UEFA.com|access-date=2026-09-30|date=2014-01-27|last=uefa.com|language=en}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Vincenzo Montella {{!}} Best Serie A Goals {{!}} Throwback {{!}} Serie A TIM|url=https://www.youtube.com/watch?v=dBsyIJUTd-o|date=2020-03-18|accessdate=2026-09-30|last=Serie A}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien taisni uz priekšu. Brazīliešu uzbrucējs [[Ronaldu]] savas karjeras sākumā bieži svinēja vārtus šādā veidā. Šī vārtu svinēšana kļuva par pamatu ''[[Pirelli]]'' 1998. gada reklāmai, kurā viņš ''[[Inter Milan]]'' formā aizstāja [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statujā]] attēloto Kristu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/17_giugno_21/pubblicita-con-la-maiuscola-fondazione-pirelli-corraini-5efebe1c-569c-11e7-a35b-7a875278503a.shtml|title=Pirelli e le metamorfosi della pubblicità|last=COLIN|first=GIANLUIGI|website=Corriere della Sera|access-date=2026-09-30|date=2017-06-21|language=it}}</ref> Zlatans Ibrahimovičs, kura elks bija Ronaldu, arī bieži svinēja vārtu guvumus ar abām izplestām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2018/06/10/5b1d531e22601d2f1d8b45ba.html|title=LA Galaxy 3-0 Real Salt Lake: Ibrahimovic scores two headers and celebrates in customary fashion|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-30|date=2018-06-10|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs šūpo rokas no vienas puses uz otru, it kā šūpotu mazuli.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=The Kingfisher football encyclopedia|url=http://archive.org/details/kingfisherfootba0000giff|publisher=London : Kingfisher|date=2010|isbn=978-0-7534-1961-8|first=Clive|last=Gifford|page=29}}</ref> Parasti tas nozīmē, ka vārtu guvējs nesen kļuvis par vecāku – neatkarīgi no tā, vai tas noticis pirmo reizi. Šo žestu pasaules uzmanībai pievērsa Brazīlijas uzbrucējs [[Bebetu]] (kopā ar komandas biedriem [[Romariu]] un [[Maziņu]]) [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pēc ceturtdaļfināla vārtu guvuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš šādi atzīmēja sava dēla [[Mateušs Oliveira|Mateuša]] piedzimšanu divas dienas iepriekš.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&cc=5739&ver=global|title=First XI: World Cup celebrations|website=ESPN}}</ref>{{Novecojusi saite}} * Vārtu guvējs ieliek bumbu zem sava krekla, tādējādi norādot uz tuvinieces grūtniecību. * Vārtu guvējs zīž īkšķi, tādējādi godinot savu bērnu(-us) vai simbolizējot to, ka gūtie vārti ir tikpat vienkārši kā bērnu spēle. Gadu gaitā tas ir kļuvis par leģendārā ''[[AS Roma|Roma]]'' futbolista [[Frančesko Toti]] "firmas zīmi" pēc gūtiem vārtiem, kā rezultātā viņš ieguva iesauku ''er Pupone'' (romiešu dialektā — „lielais bērns”).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20100113115443/http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html|title=Totti’s Goal Celebration Is For Wife Blasi - Calcio|website=www.footballitaliano.org|access-date=2026-10-01|language=en-US}}</ref> [[Brunu Fernandešs]] bieži pēc īkšķa zīšanas novieto rokas uz ausīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2021/03/07/bruno-fernandes-explains-goal-celebration-after-scoring-in-manchester-derby-14203915/|title=Bruno Fernandes explains goal celebration after scoring in Manchester derby|website=Metro|access-date=2026-10-01|date=2021-03-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs rāda uz debesīm, lai izteiktu pateicību [[Dievs|Dievam]] vai pieminētu mirušu cilvēku. [[Kakā]] vienmēr pateicās Dievam.<ref name=":6">{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12027/2374557/kaka-profile|title=Kaka profile|work=Sky Sports|access-date=2026-10-01|language=en-GB}}</ref> Arī [[Lionels Mesi]] svin vārtu guvumus līdzīgā veidā, veltot tos savai aizsaulē aizgājušajai vecmāmiņai.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2705366-the-story-behind-lionel-messis-5-most-iconic-barcelona-celebrations|title=The Story Behind Lionel Messi's 5 Most Iconic Barcelona Celebrations|last=Matchett|first=Karl|website=bleacherreport.com|access-date=2026-10-01|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs paņem rokās kameru. [[Sons Hinmins]] pēc vārtu guvuma bieži izmanto šādu kameras imitācijas svinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/son-heung-min-celebration-what-is-the-meaning-behind-tottenham-stars-camera-gesture/1swct743e00az1jdg2eukkc4tt|title=Son Heung-min celebration: What is the meaning behind Tottenham star's camera gesture? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2022-04-09|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs novieto rokas aiz ausīm, it kā censtos labāk sadzirdēt skatītāju reakciju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/everton-fans-unhappy-romelu-lukakus-13634711|title=Everton fans unhappy with Romelu Lukaku's goal celebration|website=www.liverpoolecho.co.uk|access-date=2026-10-01}}</ref> To parasti dara, kad spēlētāju spēles laikā izsvilpj un viņš pēc tam gūst vārtus, vai arī tad, kad spēlētājs atgriežas un gūst vārtus pret savu bijušo klubu. Tā, piemēram, [[Mančestras "United"|Mančestras „United”]] uzbrucējs [[Romelu Lukaku]] pēc vārtu guvuma pielika rokas pie ausīm pret ''[[Everton FC|Everton]]'' līdzjutējiem, kuri visas spēles laikā viņu bija izsvilpuši.<ref name=":4" /> Retos gadījumos šāds žests tiek vērsts pret kluba personālu, spēlētājiem vai amatpersonām dažādu iekšēju iemeslu dēļ. * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu deju, kurai parasti pievienojas arī komandas biedri. Iespējams, pirmais spēlētājs, kurš ar šādu svinēšanas veidu ieguva pasaules mēroga slavu, bija [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] veterāns [[Rožē Milla]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš visus četrus savus vārtu guvumus atzīmēja, dejojot ap stūra karodziņu.<ref name=":3" />{{Novecojusi saite}} [[Pīters Kraučs]] izpelnījās uzmanību ar savām robota dejām pēc vārtu gūšanas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/5094114/Peter-Crouchs-robot-dance-and-the-10-funniest-goal-celebrations.html|title=Peter Crouch’s robot dance and the 10 funniest goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 1, 2026|date=2 April 2009|language=en}}</ref> Pieci [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]] („Bafana Bafana”) spēlētāji neaizmirstami nodejoja „Macarena” stilā pēc komandas pirmo vārtu gūšanas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/fifa-world-cup-2018/story/world-cup-2018-dazzling-goals-memorable-celebrations-and-the-dance-of-joy-1278096-2018-07-05|title=World Cup 2018: Dazzling goals, memorable celebrations and the dance of joy|last=Basu|first=Ritayan|website=India Today|access-date=2026-10-01|date=2018-07-05|language=en}}</ref> [[Antuāns Griezmans|Antuāna Grīzmana]] vārtu svinību deja „Hotline Bling” stilā tika izmantota 2016. gada „[[Puma (uzņēmums)|Puma]]” reklāmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/dancing-his-way-to-man-utd-this-griezmann-advert-is-brilliant/v4owm7q46git1en6jz435ucs1|title=VIDEO: Dancing his way to Man Utd?! This Griezmann advert is brilliant {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2016-11-25|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu akrobātisku priekšnesumu. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] izlases uzbrucējs [[Ugo Sančess]] bija pirmais ievērojamais futbolists, kurš kļuva pazīstams ar [[salto]] izpildīšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/nov/22/comment.gdnsport3|title=Bravo Bernardo, from duffer to dubber|work=The Guardian|access-date=2026-10-01|date=2006-11-22|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Sieviešu futbolā ar vārtu svinēšanu, izpildot salto, pazīstama arī [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrālijas]] izlases spēlētāja [[Sema Kerra]]. [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] futbolisti arī ir labi pazīstami ar salto izpildīšanu pēc vārtu gūšanas; īpaši [[Obafemi Martinss]], kā arī ļoti slavenais [[Džūliuss Aghahova|Džūliusa Aghahovas]] salto [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] pēc vārtu guvuma pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]].<ref name=":2" /> [[Lomana Luāluā]] savulaik tika aizliegts izpildīt salto savā toreizējā klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmuth]]'' komandā pēc tam, kad vienā no vārtu svinībām viņš savainoja pēdu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/p/portsmouth/4936354.stm|title=LuaLua faces scan on foot injury|access-date=2026-10-01|date=2006-04-23|language=en-GB}}</ref> * [[Miroslavs Kloze]] un [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] arī ir pazīstami ar šāda veida svinībām, lai gan viņi to dara ar salto uz priekšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/soccer/borussia-dortmund/story/2794995/pierre-emerick-aubameyang-bvb-somersault-celebration-risk|title=Pierre-Emerick Aubameyang aware of Dortmund somersault celebration risk|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-02}}</ref> * Vārtu guvējs novelk savu kreklu. [[Rivaldu]] visbiežāk tā rīkojās Brazīlijas izlases spēlēs, turot kreklu labajā rokā un griežot to virs galvas. Kopš 2004. gada, saskaņā ar FIFA Spēles noteikumiem, tas tiek uzskatīts par pārmērīgu vārtu guvuma svinēšanu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20150512140833/http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html|title=Clarification of Law 12: Yellow Card for removal of jersey|work=FIFA.com|access-date=2026-10-02|date=2004-06-22|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref> par ko spēlētājam tiek piešķirta dzeltenā kartīte. [[Andress Injesta]] tika sodīts šādā veidā par savu vārtu svinēšanu [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada Pasaules kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20200703184246/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html|title=World Cup final: Spain goal scorer Andres Iniesta pays tribute to Dani Jarque with t-shirt|work=Telegraph.co.uk|access-date=2026-10-02|last=By Telegraph staff and agencies|language=en}}</ref> [[Hloja Kellija]] saņēma dzelteno kartīti [[2022. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm fināls|UEFA Sieviešu Eiropas čempionāta 2022. gada finālā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/chloe-kelly-of-england-is-shown-a-yellow-card-by-the-news-photo/1412079349|title=Chloe Kelly of England is shown a yellow card by the referee Kateryna...|website=Getty Images|access-date=2026-10-02|date=2022-07-31|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/yellow-card-taking-shirt-off-footballers-rules-explained-chloe-kelly-celebration-1772383|title=Why footballers get a yellow card for taking their shirts off after Chloe Kelly's celebration|last=Finnis|first=Alex|website=The i Paper|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-US}}</ref> par svinībām, kuras mediji citādi slavēja kā “iedvesmojošas un spēku apliecinošas”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62376808|title=Chloe Kelly: England winger's celebration praised for empowering women|work=BBC Sport|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-GB}}</ref> * Izplatīta alternatīva, kas gan bija biežāk sastopama 20. gadsimta 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, bija tāda, ka vārtu guvējs pacēla kreklu un skatītājiem parādīja zem tā uzvilktu [[T krekls|T-kreklu]] ar kādu vēstījumu. [[Romariu]] bieži izmantoja šāda veida svinības, katrā spēlē parādot citu vēstījumu. ''[[AS Roma|Roma]]'' uzbrucējs [[Frančesko Toti]] bieži šādā veidā svinēja vārtus pret ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' [[Romas derbijs|Romas derbijā]]. Kādā reizē viņš īpaši atmiņā paliekoši atklāja T-kreklu ar uzrakstu, kas itāļu valodā nozīmēja “Es jūs atkal apspēlēju!”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20191220211348/https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-|title=The A-to-Z of Francesco Totti|website=asroma.com|access-date=Oct 2, 2026|date=10 Jun 2016|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs izliekas šaujam ar kāda veida ieroci, mērķējot vai nu debesīs, vai uz kādu iedomātu mērķi. [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlases uzbrucējs [[Robijs Kīns]] reiz pēc spēles pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] izpildīja salto uz priekšu un noslēdza svinības, atdarinot loka šāvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/149059-football-moves-90s-tried-to-copy-149059|title=The Archer and 9 Other Football Moves 90s Kids Tried To Copy|last=O'Leary|first=Conor|website=Balls.ie|access-date=2026-10-02|date=2014-10-31|language=en}}</ref> [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] bieži svin vārtu guvumu, atdarinot loka izšaušanu — viņš iztēlojas, ka velk loku, un pēc tam to atlaiž. Līdzīgi savulaik rīkojās arī bijušais [[PSG]] uzbrucējs [[Edinsons Kavani]]. * Komandas biedri apsveic vārtu guvēju, nometoties ceļos un izliekoties, ka spodrina viņa kurpi — ''[[Inter Milan|Inter]]'' komandas biedri [[Ronaldu]] bieži apsveica tieši šādā veidā.<ref>Collie, Ashley Jude (2003). ''World of Soccer: A Complete Guide to the World's Most Popular Sport''. The Rosen Publishing Group. lpp.&#x20;9.</ref> * Spēlētājs noguļas ar seju pret zemi, lai ''sujud'' jeb musulmaņu lūgšanas pozā pateiktos [[Dievs|Dievam]]. To galvenokārt dara musulmaņu spēlētāji. Ēģiptiešu uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] pēc vārtu guvuma šādi rīkojas, tāpat kā [[Santjago Himeness]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/think/opinion/champions-league-final-liverpool-star-mohamed-salah-s-unapologetic-muslim-ncna877736|title=Opinion {{!}} The extraordinary case of Mo Salah, Europe's unapologetically Muslim soccer star|website=NBC News|access-date=2026-10-02|date=2018-05-26|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola kultūra]] [[Kategorija:Sporta kultūra]] fdfn543bsyclwlgc60n82iwl994ue81 4531245 4531155 2026-10-02T21:51:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 15 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4531245 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Cristiano Ronaldo 0876.jpg|thumb|upright|[[Krištianu Ronaldu]] izpilda savas slavenās ''Siuuu'' svinības, kas bieži tiek uzskatītas par vienām no ikoniskākajām un atpazīstamākajām vārtu guvumu svinībām sportā.<ref>{{Cite web | url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented | title=Cristiano Ronaldo's first Siuuu: When the celebration was invented | website=www.espn.com | access-date=1 June 2026 | archive-date=9 March 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260309080036/https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented }}</ref>]] Sportā '''vārtu guvuma svinības''' ir [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu gūšanas]] atzīmēšana. Parasti to dara vārtu guvējs, un svinībās var iesaistīties arī viņa komandas biedri, treneris vai treneru korpuss, kā arī komandas līdzjutēji. Lai gan šis termins kopumā apzīmē vārtu guvuma svinības, tas var attiekties arī uz konkrētām darbībām, piemēram, spēlētāja krekla novilkšanu vai salto izpildīšanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lev|first=Assaf|last2=Galily|first2=Yair|last3=Eldadi|first3=Omer|last4=Tenenbaum|first4=Gershon|date=2020|title=Deconstructing celebratory acts following goal scoring among elite professional football players|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7494092/|journal=PloS One|volume=15|issue=9|pages=e0238702|doi=10.1371/journal.pone.0238702|issn=1932-6203|pmc=7494092|pmid=32936807}}</ref> Svinības parasti ir izteiktākas sporta veidos, kuros tiek gūts mazāk punktu vai vārtu, piemēram, [[Futbols|futbolā]] un [[Hokejs|hokejā]], jo katram vārtu guvumam ir lielāka nozīme. Daudzas vārtu guvumu svinības ir kļuvušas leģendāras un iemūžinātas, piemēram, statujās ([[Tjerī Anrī]] un [[Bobijs Ors]]), reklāmās ([[Ronaldu]]), pastmarkās ([[Pelē]]), žurnālu vākos vai videospēlēs: [[Krištianu Ronaldu]], [[Gerets Beils]], [[Lionels Mesi]] un daudzi citi futbolisti ir attēloti ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' un ''[[EA Sports FC]]'' spēļu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-14-celebrations-how-gareth-2268393|title=Fifa 14 celebrations: How to do Gareth Bale, Ronaldo, and Lionel Messi's signature moves|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/ABC_Univision/ABC_Univision/evolution-ea-sports-fifa-14-video-game/story?id=20028621|title=EA Sport's FIFA 14 Video Game Adds Likeness of Big Name Players|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-09-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/8-new-celebrations-wed-love-see-fifa-18|title=8 new celebrations we'd love to see in FIFA 18|last=seasoning|first=Fraser Gilbert From Cristiano Ronaldo thinking to Danny Welbeck's liberal|last2=FIFA 18|first2=Fraser Gilbert serves up a selection of celebrations that deserve inclusion in EA's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-28|date=2017-06-29|language=en}}</ref> == Svinības == === Vārtu guvuma dziesma === [[File:ACMilanultras2006curvasud.jpg|thumb|upright|Papildus dziesmas “Jump” atskaņošanai, ''A.C. Milan'' stadionā ''[[Sansiro|San Siro]]'' dažkārt pēc vārtu guvuma tiek aizdedzinātas arī signālraķetes.]] ''Vārtu guvuma dziesma'' jeb ''vārtu guvuma svinību mūzika'' ir īss mūzikas skaņdarbs, kas tiek atskaņots tādos sporta veidos kā [[futbols]] vai [[hokejs]] pēc vārtu gūšanas. Pirms dziesmas atskaņošanas, īpaši [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] (NHL), dažkārt atskan arī īpašs vārtu signāls jeb sirēna. Viena no šādām dziesmām ir [[Bellini (vācu grupa)|''Bellini'']] skaņdarbs “[[Samba de Janeiro]]”, kas tika izmantots kā vārtu guvuma dziesma ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2008]]'' turnīrā. ''[[Van Halen]]'' dziesma “[[Jump (Van Halen dziesma)|Jump]]” tiek atskaņota ikreiz, kad [[A.C. Milan]] gūst vārtus savā [[Sansiro|''San Siro'']] stadionā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958|title=The songs of soccer, from stadium anthems to Ronaldo's solo {{!}} DW {{!}} 08.06.2016|last=(www.dw.com)|first=Deutsche Welle|website=DW.COM|access-date=2026-09-29|language=en|archive-date=2018-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20181010011105/https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958}}</ref> ''[[Blur]]'' dziesma “[[Song 2]]” tiek atskaņota dažos Vācijas un Austrijas klubos.<ref name=":1" /> Ziemeļamerikā bieži tiek atskaņota ''[[Glitter Band]]'' dziesma “[[Rock and Roll (Part Two)]]”. Ukrainas futbola kluba [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas “Shakhtar”]] mājas stadionā ''[[Donbas Arena]]'' pastāv tradīcija pēc katra mājinieku vārtu guvuma atskaņot mūziku, kas atbilst vārtu guvēja tautībai. Piemēram, kad vārtus guva armēņu futbolists [[Henriks Mhitarjans]], tika atskaņota viņa tautieša [[Arams Hačaturjans|Arama Hačaturjana]] “[[Sabre Dance]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171011072244/http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html|title=Sabre Dance by Henrikh Mkhitaryan|website=ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk|access-date=2026-09-29}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/22/henrik-mkhitaryan-shakhtar-donetsk|title=Henrik Mkhitaryan orchestrates Shakhtar Donetsk's great leap forward|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2012-10-22|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Savukārt, kad [[Minhenes "Bayern"|Minhenes “Bayern”]] gūst vārtus ''[[Allianz Arena]]'' stadionā, tiek atskaņota [[Kankāns|kankāna]] mūzika. Hokejā vārtu guvuma dziesmu izmantošana ir ļoti izplatīta. Līdz 2012. gadam pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba [[Monreālas "Canadiens"|Monreālas “Canadiens”]] vārtu guvuma [[Centre Bell|mājas spēlēs]] tika atskaņota ''[[U2]]'' dziesma “[[Vertigo (U2 dziesma)|Vertigo]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/|title=Habs Goal Song|website=Canadiens de Montreal|access-date=2026-09-29|language=en-US|archive-date=2011-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110714180430/http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/}}</ref> [[Ņujorkas "Rangers"|Ņujorkas “Rangers”]] izmanto dziesmu “[[Slapshot]]”, ko sarakstījis [[Rejs Kastoldi]], ''[[Madison Square Garden]]'' mūzikas direktors. [[Čikāgas "Blackhawks"|Čikāgas “Blackhawks”]] un [[Notingemas “Panthers”]] pēc katra mājas spēlē gūta vārtu guvuma atskaņo ''[[The Fratellis]]'' dziesmu “[[Chelsea Dagger]]”. === Biežākās svinības === [[File:Nolito after Goal.jpg|thumb|upright|right|[[Nolito]] svin gūtos vārtus, aizskrienot prom no saviem komandas biedriem.]] [[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|upright|right|[[Madrides "Atletico"|Madrides “Atlético”]] spēlētāji svin gūtos vārtus, visi kopā apskaujoties.]] [[File:CINvCHI 2017-06-28 - Andrew Wiedeman celebrates (cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Endrū Vīdemans]] pēc tam, kad novilka savu spēles kreklu]] [[File:André Santos, Neymar and Ramires celebrate Neymars goal.jpg|upright|thumb|right|[[Neimars]], [[Ramiress]] un [[Andrē Santušs]] svin vārtu guvumu ar deju]] [[File:ECUADOR VS ARGENTINA (36956136633).jpg|thumb|upright|right|Pēc "krusta mešanas" [[Lionels Mesi]] bieži svin vārtu guvumu ar pa vienam pirkstam no katras rokas rādot uz debesīm, tādējādi veltot vārtus savai mirušajai vecmāmiņai.<ref name=":5" /> Spēlētāji bieži rāda uz debesīm, lai pateiktos Dievam vai pieminētu kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku.<ref name=":6" />]] [[File:Ronaldinho Gaúcho.jpg|thumb|upright|[[Ronaldiņu]] svin vārtu guvumu, vicinot abas rokas]] [[File:Gerrard celebrates his second goal v Everton.jpg|thumb|upright|[[Stīvens Džerards]] svin vārtu guvumu, sveicinot līdzjutējus. Spēlētāji bieži norāda uz saviem līdzjutējiem, salutē viņiem vai pamāj, savukārt daži mēdz provocēt pretinieku komandas fanus.]] * Spēlētāji grupā apskaujas laukumā, bet vārtu guvējs atrodas apakšā, vai arī spēlētāji lec cits citam uz pleciem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/03/22/mario-balotelli-goal-brazil-italy_n_2933450.html?guccounter=1|title=Mario Balotelli Goal: Brazil, Italy Draw 2-2 (VIDEO)|website=Huffington Post|access-date=Sep 29, 2026|date=Mar 22, 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs skrien pie stūra karoga un, kliedzot, ar vienu roku turas pie karoga masta – līdzīgu svinību veidu, kad viņš spēlēja ''[[Fiorentina]]'', izmantoja [[Gabriels Batistuta]]. Tas iedvesmoja viņa dabiskā lieluma bronzas statujas izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html|title=Splitting a Pair|website=TIME.com|access-date=2026-09-29|language=en-us|archive-date=2019-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190322104426/http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html}}</ref> * Vārtu guvējs pieliek rādītājpirkstu pie lūpām, it kā liekot pretinieku līdzjutējiem un/vai kritiķiem apklust – [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|"Real"]] uzbrucējs [[Rauls Gonsaless|Rauls]] šādā veidā iespaidīgi svinēja vārtu guvumu pret [[El Clásico|sīvākajiem konkurentiem]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' tās stadionā ''[[Camp Nou]]'', 1999. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|last=Español|first=En|last2=Español|first2=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-29|date=2017-04-24|language=en|last3=Shared|last4=Shared}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.egypttoday.com/Article/8/39224/When-Raul-ended-Madrid%E2%80%99s-humiliation-silenced-Nou-Camp|title=When Raul ended Madrid’s humiliation, silenced Nou Camp|website=EgyptToday|access-date=2026-09-29|date=2018-01-03}}</ref> Sākot ar [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausu]], [[Ronaldu]] izmantoja līdzīgu žestu, vicinot rādītājpirkstu pret skatītājiem, it kā norādot saviem kritiķiem, lai tie apklust. * Vārtu guvējs izliekas, ka šauj ar ložmetēju, kā to darīja [[Gabriels Batistuta]] un [[Edinsons Kavani]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/dec/04/golden-goal-gabriel-batistuta-for-fiorentina-v-arsenal-1999|title=Golden Goal: Gabriel Batistuta for Fiorentina v Arsenal (1999)|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2015-12-04|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs pagriež plaukstas locītavu pie auss, parasti to darot skriešanas laikā. Šo žestu daudzkārt, ja ne katru reizi, izmantoja [[Luka Toni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html|title=La mano di Toni sul Mondiale|website=it.uefa.com|access-date=Sep 29, 2026|date=Sep 9, 2005|language=it|archive-date={{dat|2016|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160610053753/http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html}}</ref> * Vārtu guvējs metās uz zālāja, izstiepjot rokas un kājas. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi izdarīja [[Jirgens Klinsmans]] neilgi pēc pievienošanās ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Patiesībā Klinsmans šādi svinēja vārtus, ironizējot par savu, viņaprāt, nepamatoto reputāciju par simulēšanu, lai iegūtu brīvsitienus un 11 metru soda sitienus. Šis vārtu svinēšanas veids kļuva pazīstams kā “Klinsmans”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one|title=Jürgen Klinsmann: One-on-One|website=FourFourTwo|access-date=Sep 30, 2026|date=1 August 2004|language=en|archive-date={{dat|2014|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141129040300/http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one}}</ref> * Vārtu guvējs bezrūpīgi aiziet vai aizskrien prom, ar pašpārliecinātu smīnu sejā, it kā sakot: “Es esmu labākais, tas bija viegli utt.” * [[Zlatans Ibrahimovičs|Ibrahimovičs]] popularizēja žestu, kurā abu roku pirksti tiek salikti sirds formā, svinot gūtos vārtus. Vēlāk šo žestu izmantoja arī [[Gerets Beils]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/10042652/Gareth-Bale-plans-to-put-heart-goal-celebration-on-clothing-after-filing-trademark.html|title=Gareth Bale plans to put 'heart' goal celebration on clothing after filing trademark|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 30, 2026|date=7 May 2013|language=en}}</ref> [[Anhels Di Marija]] un [[Lorenco Insinje]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825|title=Napoli, Insigne: "I dedicate this goal to my wife. Manchester City?..."|website=calciomercato.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190522053550/https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825}}</ref> * Vārtu guvējs noskūpsta zeltnesi, kā to vienmēr darīja Rauls.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1|title=How to do the 12 new FIFA 18 celebrations – plus more of our favourites|work=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-10-06|language=en|archive-date=2018-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20181012014455/https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1}}</ref> Precētie spēlētāji ar šo žestu sūta sveicienu savām dzīvesbiedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html|title=12 Trademark goal celebrations of footballers|website=in.news.yahoo.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011053735/https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html}}</ref> [[Rivaldu]] arī slaveni izmantoja šo vārtu svinēšanas veidu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Līdzīgu žestu popularizēja [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], noskūpstot plaukstas locītavu un pirkstus par godu savai sievai un bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/396001/why-luis-suarez-kiss-his-wrist-goal-celebration-atletico-madrid/|title=Why does Luis Suarez kiss his wrist when he celebrates a goal?|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-09-30|date=2022-12-02|language=en-gb}}</ref> * Vārtu guvējs noslīd uz ceļiem – šo vārtu svinēšanas veidu bieži izmantoja [[Didjē Drogba]] un [[Edens Azārs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/didier-drogba-smashes-ridiculous-free-kick-phoenix-rising|title=Didier Drogba smashes in ridiculous free-kick for Phoenix Rising|last=Phoenix –|first=James Kilpatrick The Ivorian is loving life at|last2=Screamers|first2=He's Still Scoring|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-08-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien apkārt, mainot roku leņķi un atdarinot lidmašīnu. Šo žestu popularizēja bijušais Brazīlijas uzbrucējs [[Kareka]], bet vēlāk itāļu uzbrucējs [[Vinčenco Montella]] tā dēļ ieguva iesauku “mazā lidmašīna” (''l'aeroplanino'' itāļu valodā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html|title=European football's best nicknames|work=UEFA.com|access-date=2026-09-30|date=2014-01-27|last=uefa.com|language=en|archive-date=2017-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171022212533/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Vincenzo Montella {{!}} Best Serie A Goals {{!}} Throwback {{!}} Serie A TIM|url=https://www.youtube.com/watch?v=dBsyIJUTd-o|date=2020-03-18|accessdate=2026-09-30|last=Serie A}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien taisni uz priekšu. Brazīliešu uzbrucējs [[Ronaldu]] savas karjeras sākumā bieži svinēja vārtus šādā veidā. Šī vārtu svinēšana kļuva par pamatu ''[[Pirelli]]'' 1998. gada reklāmai, kurā viņš ''[[Inter Milan]]'' formā aizstāja [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statujā]] attēloto Kristu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/17_giugno_21/pubblicita-con-la-maiuscola-fondazione-pirelli-corraini-5efebe1c-569c-11e7-a35b-7a875278503a.shtml|title=Pirelli e le metamorfosi della pubblicità|last=COLIN|first=GIANLUIGI|website=Corriere della Sera|access-date=2026-09-30|date=2017-06-21|language=it}}</ref> Zlatans Ibrahimovičs, kura elks bija Ronaldu, arī bieži svinēja vārtu guvumus ar abām izplestām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2018/06/10/5b1d531e22601d2f1d8b45ba.html|title=LA Galaxy 3-0 Real Salt Lake: Ibrahimovic scores two headers and celebrates in customary fashion|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-30|date=2018-06-10|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs šūpo rokas no vienas puses uz otru, it kā šūpotu mazuli.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=The Kingfisher football encyclopedia|url=http://archive.org/details/kingfisherfootba0000giff|publisher=London : Kingfisher|date=2010|isbn=978-0-7534-1961-8|first=Clive|last=Gifford|page=29}}</ref> Parasti tas nozīmē, ka vārtu guvējs nesen kļuvis par vecāku – neatkarīgi no tā, vai tas noticis pirmo reizi. Šo žestu pasaules uzmanībai pievērsa Brazīlijas uzbrucējs [[Bebetu]] (kopā ar komandas biedriem [[Romariu]] un [[Maziņu]]) [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pēc ceturtdaļfināla vārtu guvuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš šādi atzīmēja sava dēla [[Mateušs Oliveira|Mateuša]] piedzimšanu divas dienas iepriekš.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&cc=5739&ver=global|title=First XI: World Cup celebrations|website=ESPN}}</ref> * Vārtu guvējs ieliek bumbu zem sava krekla, tādējādi norādot uz tuvinieces grūtniecību. * Vārtu guvējs zīž īkšķi, tādējādi godinot savu bērnu(-us) vai simbolizējot to, ka gūtie vārti ir tikpat vienkārši kā bērnu spēle. Gadu gaitā tas ir kļuvis par leģendārā ''[[AS Roma|Roma]]'' futbolista [[Frančesko Toti]] "firmas zīmi" pēc gūtiem vārtiem, kā rezultātā viņš ieguva iesauku ''er Pupone'' (romiešu dialektā — „lielais bērns”).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html|title=Totti’s Goal Celebration Is For Wife Blasi - Calcio|website=www.footballitaliano.org|access-date=2026-10-01|language=en-US|archive-date=2010-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20100113115443/http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html}}</ref> [[Brunu Fernandešs]] bieži pēc īkšķa zīšanas novieto rokas uz ausīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2021/03/07/bruno-fernandes-explains-goal-celebration-after-scoring-in-manchester-derby-14203915/|title=Bruno Fernandes explains goal celebration after scoring in Manchester derby|website=Metro|access-date=2026-10-01|date=2021-03-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs rāda uz debesīm, lai izteiktu pateicību [[Dievs|Dievam]] vai pieminētu mirušu cilvēku. [[Kakā]] vienmēr pateicās Dievam.<ref name=":6">{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12027/2374557/kaka-profile|title=Kaka profile|work=Sky Sports|access-date=2026-10-01|language=en-GB}}</ref> Arī [[Lionels Mesi]] svin vārtu guvumus līdzīgā veidā, veltot tos savai aizsaulē aizgājušajai vecmāmiņai.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2705366-the-story-behind-lionel-messis-5-most-iconic-barcelona-celebrations|title=The Story Behind Lionel Messi's 5 Most Iconic Barcelona Celebrations|last=Matchett|first=Karl|website=bleacherreport.com|access-date=2026-10-01|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs paņem rokās kameru. [[Sons Hinmins]] pēc vārtu guvuma bieži izmanto šādu kameras imitācijas svinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/son-heung-min-celebration-what-is-the-meaning-behind-tottenham-stars-camera-gesture/1swct743e00az1jdg2eukkc4tt|title=Son Heung-min celebration: What is the meaning behind Tottenham star's camera gesture? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2022-04-09|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs novieto rokas aiz ausīm, it kā censtos labāk sadzirdēt skatītāju reakciju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/everton-fans-unhappy-romelu-lukakus-13634711|title=Everton fans unhappy with Romelu Lukaku's goal celebration|website=www.liverpoolecho.co.uk|access-date=2026-10-01}}</ref> To parasti dara, kad spēlētāju spēles laikā izsvilpj un viņš pēc tam gūst vārtus, vai arī tad, kad spēlētājs atgriežas un gūst vārtus pret savu bijušo klubu. Tā, piemēram, [[Mančestras "United"|Mančestras „United”]] uzbrucējs [[Romelu Lukaku]] pēc vārtu guvuma pielika rokas pie ausīm pret ''[[Everton FC|Everton]]'' līdzjutējiem, kuri visas spēles laikā viņu bija izsvilpuši.<ref name=":4" /> Retos gadījumos šāds žests tiek vērsts pret kluba personālu, spēlētājiem vai amatpersonām dažādu iekšēju iemeslu dēļ. * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu deju, kurai parasti pievienojas arī komandas biedri. Iespējams, pirmais spēlētājs, kurš ar šādu svinēšanas veidu ieguva pasaules mēroga slavu, bija [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] veterāns [[Rožē Milla]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš visus četrus savus vārtu guvumus atzīmēja, dejojot ap stūra karodziņu.<ref name=":3" />{{Novecojusi saite}} [[Pīters Kraučs]] izpelnījās uzmanību ar savām robota dejām pēc vārtu gūšanas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/5094114/Peter-Crouchs-robot-dance-and-the-10-funniest-goal-celebrations.html|title=Peter Crouch’s robot dance and the 10 funniest goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 1, 2026|date=2 April 2009|language=en}}</ref> Pieci [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]] („Bafana Bafana”) spēlētāji neaizmirstami nodejoja „Macarena” stilā pēc komandas pirmo vārtu gūšanas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/fifa-world-cup-2018/story/world-cup-2018-dazzling-goals-memorable-celebrations-and-the-dance-of-joy-1278096-2018-07-05|title=World Cup 2018: Dazzling goals, memorable celebrations and the dance of joy|last=Basu|first=Ritayan|website=India Today|access-date=2026-10-01|date=2018-07-05|language=en}}</ref> [[Antuāns Griezmans|Antuāna Grīzmana]] vārtu svinību deja „Hotline Bling” stilā tika izmantota 2016. gada „[[Puma (uzņēmums)|Puma]]” reklāmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/dancing-his-way-to-man-utd-this-griezmann-advert-is-brilliant/v4owm7q46git1en6jz435ucs1|title=VIDEO: Dancing his way to Man Utd?! This Griezmann advert is brilliant {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2016-11-25|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu akrobātisku priekšnesumu. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] izlases uzbrucējs [[Ugo Sančess]] bija pirmais ievērojamais futbolists, kurš kļuva pazīstams ar [[salto]] izpildīšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/nov/22/comment.gdnsport3|title=Bravo Bernardo, from duffer to dubber|work=The Guardian|access-date=2026-10-01|date=2006-11-22|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Sieviešu futbolā ar vārtu svinēšanu, izpildot salto, pazīstama arī [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrālijas]] izlases spēlētāja [[Sema Kerra]]. [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] futbolisti arī ir labi pazīstami ar salto izpildīšanu pēc vārtu gūšanas; īpaši [[Obafemi Martinss]], kā arī ļoti slavenais [[Džūliuss Aghahova|Džūliusa Aghahovas]] salto [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] pēc vārtu guvuma pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]].<ref name=":2" /> [[Lomana Luāluā]] savulaik tika aizliegts izpildīt salto savā toreizējā klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmuth]]'' komandā pēc tam, kad vienā no vārtu svinībām viņš savainoja pēdu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/p/portsmouth/4936354.stm|title=LuaLua faces scan on foot injury|access-date=2026-10-01|date=2006-04-23|language=en-GB}}</ref> * [[Miroslavs Kloze]] un [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] arī ir pazīstami ar šāda veida svinībām, lai gan viņi to dara ar salto uz priekšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/soccer/borussia-dortmund/story/2794995/pierre-emerick-aubameyang-bvb-somersault-celebration-risk|title=Pierre-Emerick Aubameyang aware of Dortmund somersault celebration risk|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-02}}</ref> * Vārtu guvējs novelk savu kreklu. [[Rivaldu]] visbiežāk tā rīkojās Brazīlijas izlases spēlēs, turot kreklu labajā rokā un griežot to virs galvas. Kopš 2004. gada, saskaņā ar FIFA Spēles noteikumiem, tas tiek uzskatīts par pārmērīgu vārtu guvuma svinēšanu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html|title=Clarification of Law 12: Yellow Card for removal of jersey|work=FIFA.com|access-date=2026-10-02|date=2004-06-22|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2016-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160525202133/http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html}}</ref> par ko spēlētājam tiek piešķirta dzeltenā kartīte. [[Andress Injesta]] tika sodīts šādā veidā par savu vārtu svinēšanu [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada Pasaules kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html|title=World Cup final: Spain goal scorer Andres Iniesta pays tribute to Dani Jarque with t-shirt|work=Telegraph.co.uk|access-date=2026-10-02|last=By Telegraph staff and agencies|language=en|archive-date=2020-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200703184246/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html}}</ref> [[Hloja Kellija]] saņēma dzelteno kartīti [[2022. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm fināls|UEFA Sieviešu Eiropas čempionāta 2022. gada finālā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/chloe-kelly-of-england-is-shown-a-yellow-card-by-the-news-photo/1412079349|title=Chloe Kelly of England is shown a yellow card by the referee Kateryna...|website=Getty Images|access-date=2026-10-02|date=2022-07-31|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/yellow-card-taking-shirt-off-footballers-rules-explained-chloe-kelly-celebration-1772383|title=Why footballers get a yellow card for taking their shirts off after Chloe Kelly's celebration|last=Finnis|first=Alex|website=The i Paper|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-US}}</ref> par svinībām, kuras mediji citādi slavēja kā “iedvesmojošas un spēku apliecinošas”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62376808|title=Chloe Kelly: England winger's celebration praised for empowering women|work=BBC Sport|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-GB}}</ref> * Izplatīta alternatīva, kas gan bija biežāk sastopama 20. gadsimta 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, bija tāda, ka vārtu guvējs pacēla kreklu un skatītājiem parādīja zem tā uzvilktu [[T krekls|T-kreklu]] ar kādu vēstījumu. [[Romariu]] bieži izmantoja šāda veida svinības, katrā spēlē parādot citu vēstījumu. ''[[AS Roma|Roma]]'' uzbrucējs [[Frančesko Toti]] bieži šādā veidā svinēja vārtus pret ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' [[Romas derbijs|Romas derbijā]]. Kādā reizē viņš īpaši atmiņā paliekoši atklāja T-kreklu ar uzrakstu, kas itāļu valodā nozīmēja “Es jūs atkal apspēlēju!”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-|title=The A-to-Z of Francesco Totti|website=asroma.com|access-date=Oct 2, 2026|date=10 Jun 2016|language=en|archive-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220211348/https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-}}</ref> * Vārtu guvējs izliekas šaujam ar kāda veida ieroci, mērķējot vai nu debesīs, vai uz kādu iedomātu mērķi. [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlases uzbrucējs [[Robijs Kīns]] reiz pēc spēles pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] izpildīja salto uz priekšu un noslēdza svinības, atdarinot loka šāvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/149059-football-moves-90s-tried-to-copy-149059|title=The Archer and 9 Other Football Moves 90s Kids Tried To Copy|last=O'Leary|first=Conor|website=Balls.ie|access-date=2026-10-02|date=2014-10-31|language=en}}</ref> [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] bieži svin vārtu guvumu, atdarinot loka izšaušanu — viņš iztēlojas, ka velk loku, un pēc tam to atlaiž. Līdzīgi savulaik rīkojās arī bijušais [[PSG]] uzbrucējs [[Edinsons Kavani]]. * Komandas biedri apsveic vārtu guvēju, nometoties ceļos un izliekoties, ka spodrina viņa kurpi — ''[[Inter Milan|Inter]]'' komandas biedri [[Ronaldu]] bieži apsveica tieši šādā veidā.<ref>Collie, Ashley Jude (2003). ''World of Soccer: A Complete Guide to the World's Most Popular Sport''. The Rosen Publishing Group. lpp.&#x20;9.</ref> * Spēlētājs noguļas ar seju pret zemi, lai ''sujud'' jeb musulmaņu lūgšanas pozā pateiktos [[Dievs|Dievam]]. To galvenokārt dara musulmaņu spēlētāji. Ēģiptiešu uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] pēc vārtu guvuma šādi rīkojas, tāpat kā [[Santjago Himeness]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/think/opinion/champions-league-final-liverpool-star-mohamed-salah-s-unapologetic-muslim-ncna877736|title=Opinion {{!}} The extraordinary case of Mo Salah, Europe's unapologetically Muslim soccer star|website=NBC News|access-date=2026-10-02|date=2018-05-26|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola kultūra]] [[Kategorija:Sporta kultūra]] 9nh2ulj029i29bxf16s5doaidjfzeb8 0 640686 4531116 4530695 2026-10-02T17:15:17Z Kleivas 2704 4531116 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 60 metri vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Finish of 60 m running event during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no 60 metru fināla finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 12 |nations = 3 |gold= [[Ārčijs Hāns]] |goldNOC = USA |silver= [[Viljams Hogensons]] |silverNOC = USA |bronze = [[Fejs Moltons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1900 Parīze]] |next = [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''60 metri vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Tā bija īsākā šo olimpisko spēļu skriešanas disciplīna. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56109 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=60 metres, Men |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija otrā un pēdējā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 60 metres |accessdate=2020. gada 28. septembris}}</ref> [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. [[Ungārijs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] un ASV bija pārstāvētas otro reizi, kļūstot par vienīgajām divām valstīm, kas piedalījušās abās olimpiskajās 60 metru skriešanas sacensībās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Viljams Hogensons]], bet bronzas medaļu — [[Fejs Moltons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 60m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Ārčīja Hāna uzstādītais rezultāts finālā, 7.0 sekundes, kļuva par jauno, laboto, olimpisko rekordu šajā disciplīnā. Amerikānis [[Džordžs Podžs]], startējot šīs disciplīnas pirmajā kārtā, kļuva par pirmo tumšādaino sportistu, kurš piedalījies vieglatlētikas sacensībās olimpiskajās spēlēs. Vēlāk viņš kļuva arī par pirmo tumšādaino sportistu, kurš izcīnījis olimpisko medaļu vieglatlētikā, iegūstot bronzu gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru]], gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskriešanā]]. == Sacensību formāts == Sacensības veidoja trīs kārtas: pirmā kārta, gandarījuma skrējiens ''(repechage)'' un fināls. Katra pirmā kārtas skrējiena uzvarētājs kvalificējās tieši finālam. Katra pirmās kārtas otrās vietas ieguvējs startēja gandarījuma skrējienā, no kura divi labākie sportisti iekļuva finālā. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=3|29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Gandarījuma skrējiens''' || style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4" align=center| ''Nav zināms'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | rowspan="3"| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan="3" align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Pirmā kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; <br/> {{Color box|#bbf3ff |'''R'''|border=darkgray}} Kvalifikācija gandarījuma kārtai; <br/> {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords ;1. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |- |rowspan=2| 3/4 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;2. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |} ;3. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |- | 3 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;4. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |} === Gandarījuma kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} === Fināls (medaļu izcīņa) === {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[ Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || |- | 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || |- | 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Gandarījuma kārta || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.0 '''(OR)''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.2 |- | 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2 |- | 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms'' |- | 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms'' |- |rowspan=2| 7/8 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- |rowspan=4| 9/12 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 60 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}} * {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56109 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 60 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|60 metri]] n33ez36aao8i09n64um0fiql1ymp3ly 0 640714 4531117 4530693 2026-10-02T17:15:34Z Kleivas 2704 4531117 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 100 metri vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club finishing first during the final heat of the 100 meter run at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no 100 metru fināla finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 11 |nations = 3 |gold= [[Ārčijs Hāns]] |goldNOC = USA |silver= [[Natanjels Kārtmens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Viljams Hogensons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''100 metri vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56117 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=100 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 100 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}</ref> [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā tika pārstāvēta pirmo reizi. Neviens no iepriekšējo spēļu dalībniekiem 1904. gadā nepiedalījās. [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] bija vienīgā cita valsts, neskaitot rīkotājvalsti, kas nosūtīja savu skrējēju. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 100m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Tā kā dalībnieku skaits bija mazāk nekā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]], sacensību kārtu skaits tika samazināts no četrām uz divām: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra kvalifikācijas kārtas skrējiena divi labākie skrējēji kvalificējās finālam. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2|3. septembris (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | rowspan="16"|'''Pasaules rekords''' || rowspan="16" align=center|'''10.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Luters Kerijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1891. gada 4. jūlijs |- | {{flaga|BEL}} [[Etjēns De Re]] <small>(Beļģija)</small> || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 4. augusts |- | {{flaga|GBR}} [[Sesils Lī]] <small>(Beļģija)</small> || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 25. septembris |- | {{flaga|GBR}} [[L. Atčerlijs]] <small>(Lielbritānija)</small> || {{vieta|Vācijas Impērija|Frankfurte pie Mainas}} || 1895. gada 13. aprīlis |- | {{flaga|GBR}} [[Harijs Bītons]] <small>(Lielbritānija)</small> || {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} || 1895. gada 28. augusts |- | {{flaga|SWE}} [[Haralds Andersons-Arbins]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Helsingborga}} || 1896. gada 9. augusts |- | {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 10. septembris |- | {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 11. septembris |- | {{flaga|USA}} [[Frenks Džārviss]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- | {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- | {{flaga|SWE}} [[Karls Ljungs]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} || 1900. gada 23. septembris |- | {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|ASV|Filadelfija}} || 1900. gada 6. oktobris |- | {{flaga|FRA}} [[Andrē Pasā]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs |- | {{flaga|SWE}} [[Luijs Kūns]] <small>(Šveice)</small> || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs |- | {{flaga|DEN}} [[Haralds Grēnfelts]] <small>(Dānija)</small> || {{vieta|Dānija|Orhūsa}} || 1903. gada 5. jūlijs |- | {{flaga|SWE}} [[Ēriks Friks]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Jenšēpinga}} || 1903. gada 9. augusts |- | rowspan="2"|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan="2" align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džārviss]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- | {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} ''(*)'' — ''neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Pirmā kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam ;1. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;2. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;3. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} === Fināls (medaļu izcīņa) === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || |- | 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Rezultātu kopsavilkums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.2 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || 11.2 |- | 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' |- | 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' |- | 6 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' |- | rowspan="5"| 7/11 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 100 metru disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56117 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 100 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|100 metri]] eqtxqb9l6gt5n7omvg177zdtegd2u9l 4531279 4531117 2026-10-03T05:36:48Z Biafra 13794 saprotu, ka šādi domāts? 4531279 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 100 metri vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club finishing first during the final heat of the 100 meter run at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no 100 metru fināla finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 11 |nations = 3 |gold= [[Ārčijs Hāns]] |goldNOC = USA |silver= [[Natanjels Kārtmens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Viljams Hogensons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''100 metri vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56117 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=100 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 100 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}</ref> [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā tika pārstāvēta pirmo reizi, bet vēl bez mājiniekiem piedalījās sportists no [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]]. Neviens no iepriekšējo spēļu dalībniekiem 1904. gadā nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 100m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Tā kā dalībnieku skaits bija mazāk nekā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]], sacensību kārtu skaits tika samazināts no četrām uz divām: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra kvalifikācijas kārtas skrējiena divi labākie skrējēji kvalificējās finālam. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2|3. septembris (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | rowspan="16"|'''Pasaules rekords''' || rowspan="16" align=center|'''10.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Luters Kerijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1891. gada 4. jūlijs |- | {{flaga|BEL}} [[Etjēns De Re]] <small>(Beļģija)</small> || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 4. augusts |- | {{flaga|GBR}} [[Sesils Lī]] <small>(Beļģija)</small> || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 25. septembris |- | {{flaga|GBR}} [[L. Atčerlijs]] <small>(Lielbritānija)</small> || {{vieta|Vācijas Impērija|Frankfurte pie Mainas}} || 1895. gada 13. aprīlis |- | {{flaga|GBR}} [[Harijs Bītons]] <small>(Lielbritānija)</small> || {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} || 1895. gada 28. augusts |- | {{flaga|SWE}} [[Haralds Andersons-Arbins]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Helsingborga}} || 1896. gada 9. augusts |- | {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 10. septembris |- | {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 11. septembris |- | {{flaga|USA}} [[Frenks Džārviss]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- | {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- | {{flaga|SWE}} [[Karls Ljungs]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} || 1900. gada 23. septembris |- | {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|ASV|Filadelfija}} || 1900. gada 6. oktobris |- | {{flaga|FRA}} [[Andrē Pasā]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs |- | {{flaga|SWE}} [[Luijs Kūns]] <small>(Šveice)</small> || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs |- | {{flaga|DEN}} [[Haralds Grēnfelts]] <small>(Dānija)</small> || {{vieta|Dānija|Orhūsa}} || 1903. gada 5. jūlijs |- | {{flaga|SWE}} [[Ēriks Friks]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Jenšēpinga}} || 1903. gada 9. augusts |- | rowspan="2"|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan="2" align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džārviss]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- | {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} ''(*)'' — ''neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Pirmā kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam ;1. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;2. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;3. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} === Fināls (medaļu izcīņa) === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || |- | 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Rezultātu kopsavilkums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.2 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || 11.2 |- | 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' |- | 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' |- | 6 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' |- | rowspan="5"| 7/11 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 100 metru disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56117 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 100 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|100 metri]] oyp3us8r6dpb7tcx0hopqqwx8ztf9qx 0 640733 4531118 4530692 2026-10-02T17:15:47Z Kleivas 2704 4531118 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 200 metri vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club, winner of the 60, 100, and 200 meter running events at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Ārčijs Hāns]] 200 metru disciplīnā izcīnīja zelta medaļu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 5 |nations = 2 |gold= [[Ārčijs Hāns]] |goldNOC = USA |silver= [[Natanjels Kārtmens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Viljams Hogensons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1900 Parīze]] |next = [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''200 metri vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56123 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=200 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Šī bija otrā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20090221201720/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 200 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}</ref> [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/200m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 200m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības norisinājās divās kārtās: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra no diviem kvalifikācijas kārtas skrējieniem divi ātrākie skrējēji kvalificējās finālam. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes garš izdedžu seguma celiņš, kurā viena no taisnēm bija garāka par pārējām trim. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2|31. augusts (Trešdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''21.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džims Mejberijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1897. gada 5. jūnijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 22. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | rowspan="2"| '''Olimpiskais rekords''' || '''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 31. augusts |- | '''21.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 31. augusts |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,17 m)'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Pirmā kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; <br/> {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords ;1. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.2 || '''Q'''; '''OR''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |} ;2. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.8 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} === Fināls (medaļu izcīņa) === {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21.6 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21.9 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Rezultātu kopsavilkums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.2 ('''OR''') || 21.6 ('''OR''') |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 21.9 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.8 || ''Nav zināms'' |- | 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' |- | 5 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 200 metru disciplīnā startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}} * {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090221201720/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56123 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/200m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|200 metri]] 25qder36w5cupwmx0gso6y6h3tptocl 0 640734 4531119 4530691 2026-10-02T17:16:00Z Kleivas 2704 4531119 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 400 metri vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Finish of 400 m running event at the 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no 400 metru fināla finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 12 |nations = 3 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Volers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Hermans Gromens]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''400 metri vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56128 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=400 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122328/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 400 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}</ref> Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hilmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Hermans Gromens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/400m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 400m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''47.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Maksvels Longs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1900. gada 29. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''49.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || '''49.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m)'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Waller.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Herman Groman.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 49.2 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 49.9 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Hermans Gromens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 50.0 || |- | 4 || align=left|[[Džozefs Flemings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | rowspan="6"| 7/12 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Persivals Molsons]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 400 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}} * {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100222122328/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56128 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/400m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 metri]] fk358m37az0d4upuben5qjjbfc32ijn 0 640736 4531120 4530690 2026-10-02T17:16:11Z Kleivas 2704 4531120 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 800 metri vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = James D. Lightbody of the Chicago Athletic Club running in fourth place during the final lap of the 800 meter run at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = 800 metru skrējiena pēdējais aplis. Zelta medaļas ieguvējs Džims Laitbodijs šajā brīdī atrodas ceturtajā vietā. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 13 |nations = 3 |gold= [[Džims Laitbodijs]] |goldNOC = USA |silver= [[Hovards Valentains]] |silverNOC = USA |bronze = [[Emīls Braitkreics]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''800 metri vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56129 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=800 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 800 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}</ref> Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Hovards Valentains]], bet bronzas medaļu — [[Emīls Braitkreics]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 800m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Atšķirībā no iepriekšējām olimpiskajām spēlēm 800 metru sacensības veidoja viens skrējiens, nevis kvalifikācijas kārta un fināls. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes (536,448 m) garš izdedžu seguma celiņš ar vienu garu taisni. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1:53.4*''' || {{flaga|USA}} [[Čārlzs Kilpatriks]] <small>(ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || '''1:56.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Emil Breitkreutz.jpg|120px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.0 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.3 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Emīls Braitkreics]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.4 || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.5 || ''Rezultāts aptuvens'' |- | 5 || align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 1:57.1 || ''Rezultāts aptuvens'' |- | 6 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | rowspan="7"| 7/13 || align=left|[[Džordžs Bonegs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Pīters Dīrs]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džons Džoiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džeimss Peks]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 800 metru disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}} * {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56129 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Vidējo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|800 metri]] gdzzulu8psd4f9ohobledp631r5s2i0 0 640738 4531121 4530689 2026-10-02T17:16:48Z Kleivas 2704 4531121 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 1500 metri vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = James D. Lightbody of the Chicago Athletic Club winning the 1500 meter run at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Zelta medaļas ieguvējs Džims Laitbodijs pie finiša līnijas. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 9 |nations = 3 |gold= [[Džims Laitbodijs]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Verners]] |silverNOC = USA |bronze = [[Leisijs Hērns]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''800 metri vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56130 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=1500 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050203/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 1500 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}</ref> Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Frenks Verners]], bet bronzas medaļu — [[Leisijs Hērns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/1500m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 1500m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes (536,448 m) garš izdedžu seguma celiņš ar vienu garu taisni. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 3. septembris (Sestdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''4:06.2''' || {{flaga|GBR}} [[Čārlzs Benets]] <small>(Lielbritānija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''4:06.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || '''4:05.4''' || {{flaga|USA}} [[Džims Laitbodijs]] <small>(ASV)</small> || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 3. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || '''4:05.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 3. septembris |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; <br/> {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:05.4 || '''OR'''; '''WR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:06.8 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Pīters Dīrs]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 8 || align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 9 || align=left|[[Čārlzs Bēkons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 800 metru disciplīnā startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050203/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56130 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/1500m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Vidējo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1500 metri]] 5j5fs8j5ux8fz6x5l0fecrcj88a6s42 2 640746 4531070 4530043 2026-10-02T15:08:49Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[WP Bakery]] to [[WPBakery]] 4531070 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[WPBakery]] 3zubyp7du9x7kb59hj9apaufsnjt87l 0 640753 4531122 4530688 2026-10-02T17:17:02Z Kleivas 2704 4531122 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 110 metru barjerskrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Frederick W. Schule of the Milwaukee Athletic Club winning the 110 meter hurdle race at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no pirmā skrējiena kvalifikācijas kārtā. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Frederiks Šūle]] |goldNOC = USA |silver= [[Tadeuss Šidlers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Leslijs Ešbērners]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''110 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56132 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=110 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] šajā disciplīnā debitēja. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Frederiks Šūle]], sudraba medaļu — [[Tadeuss Šidlers]], bet bronzas medaļu — [[Leslijs Ešbērners]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības norisinājās divās kārtās: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra no diviem kvalifikācijas kārtas skrējieniem divi ātrākie skrējēji kvalificējās finālam. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2|3. septembris (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.0*''' || {{flaga|ASV}} [[Tadeuss Šidlers]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 11. jūnijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 120 jardos (109,73 m)'' == Rezultāti == === Pirmā kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam ;1. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 16.4 || |} ;2. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |} === Fināls (medaļu izcīņa) === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.0 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.3 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.4 || |- | 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Rezultātu kopsavilkums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 16.0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 16.2 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 16.4 |- | 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || ''Nav zināms'' |- | 5 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 6 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 16.4 || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 110 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{flagIOC|AUS|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56132 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 110 metrI]] jbvr4ajjk5jschrm0u4n4vgt32ee6af 2 640754 4531071 4530044 2026-10-02T15:08:54Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieks:MargaritaPLV/WPBakery]] to [[WPBakery]] 4531071 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[WPBakery]] 3zubyp7du9x7kb59hj9apaufsnjt87l 0 640758 4531103 4530687 2026-10-02T16:51:30Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4531103 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 200 metru barjerskrējiens |games = 1904. gada Vasaras |image = Finish of the 200 meter hurdle race at the 1904 Olympics. H.L. Hillman, N.Y. Athletic Club, first; George Poage, Milwaukee Athletic Club, third.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no skrējiena finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 5 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Kāslmens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''200 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56137 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=200 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 5 sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā un arī pēdējā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Kāslmens]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''23.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Alvins Krencleins]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1898. gada 28. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''25.4 ''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || '''24.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,1 m)'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Castleman.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.6 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.9 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 200 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 5 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56137 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 200 metri]] ci2g9x48vehxhkanlv7vqovbug3csll 4531123 4531103 2026-10-02T17:17:20Z Kleivas 2704 4531123 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 200 metru barjerskrējiens |games = 1904. gada Vasaras |image = Finish of the 200 meter hurdle race at the 1904 Olympics. H.L. Hillman, N.Y. Athletic Club, first; George Poage, Milwaukee Athletic Club, third.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no skrējiena finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 5 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Kāslmens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''200 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56137 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=200 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 5 sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā un arī pēdējā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Kāslmens]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''23.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Alvins Krencleins]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1898. gada 28. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''25.4 ''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || '''24.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,1 m)'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Castleman.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.6 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.9 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 200 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 5 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56137 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 200 metri]] jcm4n0hdnu6ozsawd3udpakdht8ruar 0 640760 4531124 4530686 2026-10-02T17:17:34Z Kleivas 2704 4531124 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 400 metru barjerskrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Volers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu. == Sacensību formāts == Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots**'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).'' ''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par pasaules rekordu.'' == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.'' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]] 1qxvygyzv4pzzbw4g4d6x5et4c9xyts 0 640770 4531125 4530685 2026-10-02T17:17:50Z Kleivas 2704 4531125 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 2590 metru šķēršļu skrējiens |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 7 |nations = 2 |gold= [[Džims Laitbodijs]] |goldNOC = USA |silver= [[Džons Deilijs]] |silverNOC = GBR |bronze = [[Artūrs Lī Ņūtons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (2500 m)]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56139 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=Steeplechase (2,590 metres), Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja septiņi sportisti no divām valstīm. Šķēršļu skrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs tika ieviestas 1900. gadā, kad [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] notika divas sacensības — [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru]] distancē. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Džons Deilijs]], bet bronzas medaļu — [[Artūrs Lī Ņūtons]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050223/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 2,590 metres Steeplechase |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. Bija jāveic 2590 metru skrējiens, ar šķēršļiem un ūdens bedri. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''nebija'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7:34.4*''' || {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Ortons]]|CAN|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''nebija'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || '''7:39.6**''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |} ''(*) — Olimpiskais rekords 2500 metru distancē.'' <br/> ''(**) — Olimpiskais rekords 2590 metru distancē.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:John Daly athlete.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7:39.6 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Deilijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 7:40.6 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7:45.6 || |- | 4 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | rowspan="3"|5/7 || align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Ričards Senfords]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 2590 metru šķēršļu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|6}} * {{flagIOC|GBR|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050223/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56139 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Šķēršļu skrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 3000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šķēršļu skrējiens, 2590 metri]] iqocvrbm9m8wdc6tretulq0gm6krzia 0 640794 4531126 4530684 2026-10-02T17:18:01Z Kleivas 2704 4531126 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 10 |nations = 2 |teams = 2 |gold= [[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Mansons]] <br/> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]] |goldNOC = USA |silver= [[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]] |silverNOC = USA |bronze = |bronzeNOC = |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (5000 metri)]] |next = [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|1908 Londona (3 jūdzes)]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56140 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Team Race (4 miles), Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja divas komandas — ''New York AC'' un ''Chicago AA'' — katrā pa pieciem sportistiem. Visi sportisti bija no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja ''New York AC'' sportisti [[Džordžs Andervuds]], [[Deivids Mansons]], [[Artūrs Lī Ņūtons]], [[Pols Pilgrims]] un [[Hovards Valentains]]. Savukārt sudraba medaļu ieguva ''Chicago AA'' sportisti [[Sidnijs Hačs]], [[Leisijs Hērns]], [[Alberts Korijs]], [[Džims Laitbodijs]] un [[Frenks Verners]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 4 mile, Team |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Disciplīnas distance bija 4 jūdzes. Sacensības veidoja viens skrējiens. Visi skrējēji startēja kopīgā masveida startā. Komandas rezultāts tika aprēķināts pēc sistēmas "punkts par ieņemto vietu" — pirmais skrējējs ieguva 1 punktu, otrais — 2 punktus un tā tālāk. Uzvarēja komanda ar zemāko kopējo punktu skaitu, saskaitot visu piecu komandas dalībnieku rezultātus. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 3. septembris (Sestdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''20:12 4⁄5''' || {{flaga|ASV}} [[Volters Džordžs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|Lielbritānija|Birmingema}} || 1884. gada 21. jūnijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''nebija'' |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''nebija'' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Mansons]] <br/> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | ''netika pasniegta'' |} == Rezultāti == === Individuālais vērtējums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Komanda || Laiks || Punkti || Piezīmes |- | 1 || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 1 || |- | 2 || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 2 || |- | 3 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 3 || |- | 4 || align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 4 || |- | 5 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 5 || |- | 6 || align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 6 || |- | 7 || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 7 || |- | 8 || align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 8 || |- | 9 || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 9 || |- | 10 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 10 || |} === Komandu vērtējums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Komanda || Valsts || Punkti || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 27 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || 28 || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 4 jūdžu komandu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10 (2 komandas)}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56140 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Komandu skrējiens olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Komandu skrējiens]] oon6yjbzn0ui6l6jsqilxi4ewpnh9fh 0 640826 4531127 4530681 2026-10-02T17:18:14Z Kleivas 2704 4531127 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Maratons vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg |image_size = 250 |caption = Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs) |date = 1900. gada 30. augusts |competitors = 32 |nations = 4 |gold= [[Tomass Hikss]] |goldNOC = USA |silver= [[Alberts Korijs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Artūrs Lī Ņūtons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Maratons vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos. Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos. Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}</ref> Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]]. == Sacensību formāts == [[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku. Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.<ref name="Smithsonian">{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}</ref> Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.<ref name="Smithsonian" /> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 30. augusts (Otrdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''nebija'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} (*) — ''distances garums bija 40 kilometri.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Sacensību kopsavilkums == Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.<ref name="CBOTO">{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}</ref> [[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minūtēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skrējienā šķērsoja finiša līniju.<ref name="Smithsonian" /> Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā. Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorcs bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā. [[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.<ref>{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}</ref> 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trases malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.<ref name="Smithsonian" /> Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līniju, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuves, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.<ref name="Smithsonian" /> Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām apgrieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.<ref name="Smithsonian" /><ref>{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}</ref> Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.<ref name="Smithsonian" /> <gallery mode="packed" widths="150" heights="195"> Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai). Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu. Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena. </gallery> === Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem === Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietu sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski atbalstījuši (vai nesuši) distances pēdējā posmā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.<ref name="genty-joh">{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}</ref><ref name="genty-cbeh">{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}</ref> Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpisko spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, kā rezultātā par uzvarētāju tika pasludināts otrās vietas ieguvējs [[Džons Heipss]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]]. 2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību vietu sadalījums nav ticis mainīts. === Dehidratācija === Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par "tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]" (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē. == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 || |- | 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lorcs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <del>3:13:00</del>|| ''Diskvalifikācija'' |- | rowspan="17"| ''DNF'' || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}} * {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]] 1v61jz28uti5045fq71v1abie6jn25u 0 640831 4531038 4530720 2026-10-02T13:05:56Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4531038 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Augstlēkšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Samuel Jones.JPG |image_size = 250 |caption = [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 6 |nations = 3 |gold= [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] |goldNOC = USA |silver= [[Džarets Serviss]] |silverNOC = USA |bronze = [[Pauls Veinšteins]] |bronzeNOC = GER |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Veinšteins]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; <br/> {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="6"|Augstumi (m) || rowspan="2"|Rezultājošais <br/> augstums || rowspan="2"|Piezīmes |- ! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89 |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' || |- | 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan="2" {{n/a|—}} || '''1.75''' || |- | 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan="3" {{n/a|—}} || '''1.72''' || |- | 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan="4" {{n/a|—}} || '''1.70''' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]] 73f6tc71ugtiyejocieywhpk771yu7k 4531128 4531038 2026-10-02T17:18:28Z Kleivas 2704 4531128 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Augstlēkšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Samuel Jones.JPG |image_size = 250 |caption = [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 6 |nations = 3 |gold= [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] |goldNOC = USA |silver= [[Džarets Serviss]] |silverNOC = USA |bronze = [[Pauls Veinšteins]] |bronzeNOC = GER |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Veinšteins]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; <br/> {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="6"|Augstumi (m) || rowspan="2"|Rezultājošais <br/> augstums || rowspan="2"|Piezīmes |- ! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89 |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' || |- | 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan="2" {{n/a|—}} || '''1.75''' || |- | 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan="3" {{n/a|—}} || '''1.72''' || |- | 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan="4" {{n/a|—}} || '''1.70''' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]] 9cx8er55eurfskfa03nmy9p9qpejpqd 0 640836 4531039 4530909 2026-10-02T13:06:11Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4531039 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Tāllēkšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Myer Prinstein in action in the long jump during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Maiers Prinšteins]] veic lēcienu tāllēkšanā. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 9 |nations = 3 |gold= [[Maiers Prinšteins]] |goldNOC = USA |silver= [[Denjels Frenks]] |silverNOC = USA |bronze = [[Roberts Stenglends]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Tāllēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56144 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 9 sportisti no trim valstīm. Šī bija trešā reize, kad tāllēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] pirmo reizi bija pārstāvēta šajā disciplīnā. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Denjels Frenks]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Long Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> Maiers Prinšteins kļuva par pirmo sportistu, kurš šajā disciplīnā izcīnījis divas olimpiskās medaļas. == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''7.61''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Dublina}} || 1895. gada 21. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.185''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.34''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.34 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Denjels Frenks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.89 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.88 || |- | 4 || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | rowspan="3"|7/9 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džons Okslijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanas sacensībās startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{valstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56144 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]] b1xn2i4t88arp1qvd3y900w9267bwtd 4531129 4531039 2026-10-02T17:18:43Z Kleivas 2704 4531129 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Tāllēkšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Myer Prinstein in action in the long jump during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Maiers Prinšteins]] veic lēcienu tāllēkšanā. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 9 |nations = 3 |gold= [[Maiers Prinšteins]] |goldNOC = USA |silver= [[Denjels Frenks]] |silverNOC = USA |bronze = [[Roberts Stenglends]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Tāllēkšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56144 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 9 sportisti no trim valstīm. Šī bija trešā reize, kad tāllēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] pirmo reizi bija pārstāvēta šajā disciplīnā. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Denjels Frenks]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Long Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> Maiers Prinšteins kļuva par pirmo sportistu, kurš šajā disciplīnā izcīnījis divas olimpiskās medaļas. == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''7.61''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Dublina}} || 1895. gada 21. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.185''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.34''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.34 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Denjels Frenks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.89 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.88 || |- | 4 || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | rowspan="3"|7/9 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džons Okslijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanas sacensībās startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{valstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56144 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]] 8j5eofmg927704q1vxxkcdga7ducgtv 0 640838 4531041 4530910 2026-10-02T13:06:30Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4531041 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Trīssoļlēkšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 7 |nations = 1 |gold= [[Maiers Prinšteins]] |goldNOC = USA |silver= [[Frederiks Englharts]] |silverNOC = USA |bronze = [[Roberts Stenglends]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Trīssoļlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56146 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Triple Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 7 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš piedalījās šajās spēlēs un disciplīnā. Olimpisko zelta medaļu trīssoļlēkšanā izcīnīja [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Frederiks Englharts]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Triple Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Lielbritānija}} [[Metjū Rouzingreivs]] <small> (Lielbritānija)</small> || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Gorta}} || 1900. gada 28. aprīlis |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.47''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Fred Engelhardt.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.32 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.90 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.36 || |- | 4 || align=left|[[Džons Fūrers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.91 || |- | 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no vienas valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56146 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]] 4cg87ydldppl1dfrebn1eu7k1ue5tna 4531130 4531041 2026-10-02T17:19:04Z Kleivas 2704 4531130 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Trīssoļlēkšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 7 |nations = 1 |gold= [[Maiers Prinšteins]] |goldNOC = USA |silver= [[Frederiks Englharts]] |silverNOC = USA |bronze = [[Roberts Stenglends]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Trīssoļlēkšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56146 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Triple Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 7 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš piedalījās šajās spēlēs un disciplīnā. Olimpisko zelta medaļu trīssoļlēkšanā izcīnīja [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Frederiks Englharts]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Triple Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Lielbritānija}} [[Metjū Rouzingreivs]] <small> (Lielbritānija)</small> || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Gorta}} || 1900. gada 28. aprīlis |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.47''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Fred Engelhardt.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.32 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.90 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.36 || |- | 4 || align=left|[[Džons Fūrers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.91 || |- | 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no vienas valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56146 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]] 8sqlbbugm2efeoh5pftnldf6tloi1y8 0 640841 4531134 4530961 2026-10-02T17:20:00Z Kleivas 2704 4531134 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Kārtslēkšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Charles Dvorak.JPG |image_size = 250 |caption = [[Čārlzs Dvoraks]] veic lēcienu kārtslēkšanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 7 |nations = 2 |gold= [[Čārlzs Dvoraks]] |goldNOC = USA |silver= [[Lerojs Semss]] |silverNOC = USA |bronze = [[Lūiss Vilkinss]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Kārtslēkšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56143 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Pole Vault, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Neviens no iepriekšējo olimpisko spēļu dalībniekiem šajās reizē nepiedalījās. [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. Visas olimpiskās medaļas kārtslēkšanā izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja [[Čārlzs Dvoraks]], sudraba medaļu ieguva [[Lerojs Semss]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lūiss Vilkinss]]. Čārlza Dvoraka uzstādītais rezultāts, 3.50 metri, kļuva par jauno olimpisko rekordu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Pole Vault |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensībās bija tikai viena lēkšanas kārta. Barjera tika paaugstināta par 3 collām katrā lēciena gājienā. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 3. septembris (Sestdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Francija}} [[Fernāns Gondērs]] <small> (Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1904. gada 4. jūnijs |- | rowspan="2"|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan="2" align=center|'''3.30''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis |- | {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || rowspan="2" align=center|'''3.30''' || rowspan="2"| {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 3. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:1904 Charles Dvorak.JPG|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:LeRoy Samse.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:1904 Louis Wilkins.JPG|130px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; <br/> {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts; <br/> {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} olimpiskais rekords; <br/> {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} pasaules rekords. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="4"|Augstumi (m) || rowspan="2"|Rezultājošais <br/> augstums || rowspan="2"|Piezīmes |- ! 3.35 || 3.43 || 3.50 || 3.71 |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārls Dvoraks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || '''3.50''' || '''OR'''; '''WR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Lerojs Semss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan="2" {{n/a|—}} || '''3.35''' || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lūiss Vilkinss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan="2" {{n/a|—}} || '''3.35''' || |- | 4 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan="2" {{n/a|—}} || '''3.35''' || |- | 5 || align=left|[[Klods Allens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan="2" {{n/a|—}} || '''3.35''' || |- | 6 || align=left|[[Volters Drejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan="5"|''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || colspan="5"|''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Kārstlēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no divām valstīm. Vācija šajā disciplīnā debitēja. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}} * {{valstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56143 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kārtslēkšana]] 7rt0v7iqddy4eg6ipl10xkmvhayum87 0 640858 4531132 4530908 2026-10-02T17:19:31Z Kleivas 2704 4531132 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Tāllēkšana no vietas vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg |image_size = 250 |caption = [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Rejs Jūrijs]] |goldNOC = USA |silver= [[Čārlzs Kings]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džons Billers]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Tāllēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56145 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 4 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad tāllēkšana no vietas bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Čārlzs Kings]], bet bronzas medaļu ieguva [[Džons Billers]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171706/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing Long Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. Katram sportistam bija doti četri lēciena mēģinājumi. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''3.45''' || {{flaga|ASV}} [[Rejs Jūrijs]] <small> (ASV)</small> || || |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''3.21''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || rowspan="2" align=center|'''3.47''' || rowspan="2"|{{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 29. augusts |- | '''Olimpiskais rekords''' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; <br/> {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || 1. lēciens || 2. lēciens || 3. lēciens || 4. lēciens || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3.40 || 3.41 || 3.46 || 3.47 || '''OR'''; '''WR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārlzs Kings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan="4"|''Nav zināms'' || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan="4"|''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Henrijs Fīlds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan="4"|''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanā no vietas startēja 4 sportisti no vienas valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171706/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56145 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana no vietas]] a10zws1tyepzc82lzau7u3enez6f97k 0 640863 4531131 4530911 2026-10-02T17:19:18Z Kleivas 2704 4531131 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Augstlēkšana no vietas vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 5 |nations = 2 |gold= [[Rejs Jūrijs]] |goldNOC = USA |silver= [[Džozefs Stadlers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Lausons Robertsons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Augstlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56142 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing High Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 5 sportisti no divām valstīm. Šī bija otrā reize, kad augstlēkšana no vietas bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] un ungārs [[Lajošs Genči]] bija vienīgie [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Džozefs Stadlers]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lausons Robertsons]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110915091647/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing High Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || rowspan="2" align=center|'''1.655''' || rowspan="2"|{{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan="2"|1900. gada 16. jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Lawson Robertson (1927) (cropped).png|50px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.60 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džozefs Stadlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.44 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.44 || |- | 4 || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.42 || |- | 5 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 1.35 || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Augstlēkšanā no vietas sacensībās startēja 5 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}} * {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110915091647/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56142 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana no vietas]] 4mmbrgc5q3m3iafg0g0maaqykjcviu5 0 640864 4531133 4530962 2026-10-02T17:19:46Z Kleivas 2704 4531133 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg |image_size = 250 |caption = [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Rejs Jūrijs]] |goldNOC = USA |silver= [[Čārlzs Kings]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džozefs Stadlers]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56145 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 4 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize un arī pēdējā reize, kad trīssoļlēkšana no vietas bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Čārlzs Kings]], bet bronzas medaļu ieguva [[Džozefs Stadlers]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20140221232252/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-triple-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing Triple Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 3. septembris (Sestdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''nebija'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.58''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''nebija'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.54 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārlzs Kings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.16 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džozefs Stadlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.60 || |- | 4 || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.53 || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Trīssoļlēkšanā no vietas sacensībās startēja 4 sportisti no vienas valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140221232252/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-triple-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56145 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana no vietas]] og4gijh1pbub6vuh9fcl1v4zbmkkrga 0 640873 4531005 2026-10-02T12:34:29Z Uldis s 26307 Izveidota lapa par Vācijas šaha lielmeistaru - Rasmuss Svāne 4531005 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Rasmuss Svāne | vārds_orig = ''Rasmus Svane'' | attēls = RasmusSvane23b.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Rasmuss Svāne 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1997 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Dānija|Zēlandes reģions}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Rasmuss Svāne''' ({{val|de|Rasmus Svane}}; dzimis {{dat|1997|5|21}} [[Zēlandes reģions|Zēlandes reģionā]]) ir [[Vācija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2016), [[46. šaha olimpiāde]]s laureāts (2026). == Biogrāfija == Dzimis Alerēdas pašvaldībā, Dānijā. Dāņu čellista Trūla Svanes dēls. Viņa jaunākais brālis [[Frederiks Svāne]] (dzimis 2004. gadā) arī ir šaha lielmeistars.<ref>[http://www.ln-online.de/Sport/Sport-im-Norden/Vom-Prinzen-zum-Titelfavoriten Vom Prinzen zum Titelfavoriten]</ref> Šahu iemācījies spēlēt četru gadu vecumā, kad brokastu pārslu iepakojumā atradis šaha spēles kompaktdisku. 2009. gadā viņš ieguva otro vietu Vācijas jauniešu čempionātā šahā U12 vecuma grupā,<ref>[http://www.deutsche-schachjugend.de/spielerdesjahres/2009/kandidaten/u14_maennlich/ Spieler des Jahres > 2009, U14]</ref> bet 2010. gadā uzvarēja Vācijas jauniešu čempionātā šahā U14 vecuma grupā.<ref>[http://www.deutsche-schachjugend.de/spielerdesjahres/2010/kandidaten/u14_maennlich/ Spieler des Jahres > 2010, U14]</ref> Pateicoties šim pēdējam sasniegumam, Vācijas Šaha federācija viņu atzina par 2010. gada labāko spēlētāju U14 vecuma grupā.<ref>[http://www.deutsche-schachjugend.de/spielerdesjahres/2010/ergebnisse/ Spieler des Jahres - 2010]</ref> Savu pirmo starptautiskā meistara (IM) normu izpildījis 2011. gada Vācijas šaha čempionātā, iegūstot 5 punktus no 9 iespējamajiem. Otro normu no tām viņš izpildīja 2012. gada jūlijā un augustā notikušajā ''Politiken Cup'' turnīrā, kur ieguva 7½ punktus no 10, bet trešo — decembrī Korbahas lielmeistaru (GM) turnīrā, iegūstot 7 punktus no 11. FIDE viņam oficiāli piešķīra šo titulu 2013. gada maijā.<ref>[https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4657101&title=IM&pb=36 2nd quarter Presidential Board Meeting 2013, 4-7 May, Baku, AZE]</ref> Savu pirmo lielmeistara (GM) normu izpildījis 2015. gada ''Aeroflot Open'' turnīrā, iegūstot 4½ punktus no 9. Otro normu viņš ieguva 2015. gada ''Visma'' lielmeistaru turnīrā (6 punkti no 9), bet pēdējo normu izpildīja 2015./2016. gada Vācijas šaha Bundeslīgas sezonā (6 punkti no 10). Lielmeistara tituls viņam tika piešķirts 2016. gada septembrī, kad viņam bija 19 gadu.<ref>[https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4657101&title=GM&pb=46 87th FIDE Congress 2016, 1-14 September, Baku, Azerbaijan]</ref> No 2017. gada 28. oktobra līdz 6. novembrim viņš pārstāvēja Vāciju pie ceturtā galdiņa [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]], iegūstot 5½ punktus no 7 (+5, =1, -1). Tas bija otrais labākais rezultāts pie ceturtā galdiņa šajā turnīrā.<ref>[http://www.chess-results.com/tnr304480.aspx?lan=1&art=75&flag=30&wi=821 European Team Chess Championship 2017 Open Section: The best players per board]</ref> 2018. gada augustā piedalījies [[Rīgas Tehniskās universitātes Open]] A turnīrā un ieņēmis 5. vietu ar 7 punktiem no 9 (+5, =4, -0).<ref>[https://en.chessbase.com/post/riga-tech-university-open-2018 Riga Tech University Open: Armenians on top]</ref> Tajā pašā gadā [[43. šaha olimpiāde|43. šaha olimpiādē]] pārstāvējis Vācijas izlasi pie rezerves galdiņa un ieguvis 4½ punktus no 8 (+3, =3, –2).<ref>[http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=16 43rd Olympiad Batumi 2018 Open]</ref> 2019. gadā šaha turnīrā ''Sunway Sitges Festival'' dalījis 2.–3. vietu ar [[Vasifs Durarbejli|Vasifu Durarbejli]]. 2026. gadā piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] Vācijas izlases sastāvā pie rezerves galdiņa (+4, =3, -0) un komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=GER&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4657101 | chessgames = 118157 | 365chess = Rasmus_Svane }} {{DEFAULTSORT:Svāne, Rasmuss}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zēlandes reģionā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] sdbi55vpls08wytd548xmogrwc7jw8x 0 640874 4531006 2026-10-02T12:35:11Z Uldis s 26307 Pāradresē uz [[Rasmuss Svāne]] 4531006 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rasmuss Svāne]] de1e7irmzgil1lpci9tw0xoel3jle9d 0 640875 4531010 2026-10-02T12:43:08Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Oni... 4531010 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Luckeus | ģints_lv = Lukeji | binomial = Luckeus <small>Young & Schultze, 2005</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Lukeji''' (''Luckeus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Apakšdevons|apakšdevonā]] vai [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģinti 2005. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs [[Gevins Jangs]] un vācu paleontologs [[Hans Pīters Šulce]], aprakstot jauno sugu ''Luckeus abudda'' no Tumbareindžas pauguru devona nogulumiem ([[emsas stāvs]] - [[eifela stāvs]]) rietumu [[Kvīnslenda|Kvīnslendā]], [[Austrālija|Austrālijā]]. Nosaukums veidots no vārda "''Lucke''" (veiksme), kas bija vācu paleontologa [[Hanss Ludolfs Jessens|Hansa Ludolfa Jessena]] iesauka, ņemot vērā viņa ieguldījumu onihodontīdu pētniecībā. Ģinti pārstāv vienīgā ''Luckeus abudda'' suga, kas nosaukta [[Abuddas ezers|Abuddas ezera]] vārdā [[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]], netālu no kura tika atrasta šīs sugas pārstāvju paliekas. == Apraksts == Lukeji ir zināmi vienīgi pēc kreisā apakšžokļa (holotips) un simfīzo zobu fragmentu paliekām. Šo zivju apakšžokļiem bija galvenā zobu rinda ar lieliem, uz mēles pusi atliektiem un perpendikulāri žokļa garenasij saplacinātiem zobiem, kuri mijas ar gandrīz taisnstūrveida formas ligzdām, kā arī sānu rinda no mazākiem zobiem, kas mijas ar neregulārāk izkārtoām zobu ligzdām. Gar apakšžokļa ārējo malu gāja uz sānu izvirzīta šķautne, klāta ar blīvi izvietotiem sīkiem zobiņiem (dentikliem), daži no kuriem ir palielināti un atgādina izliektus mazus zobus. Apakšžokļa iekšējā zobu šķautne paliek plānāka priekšgalā pirms zobu rindas. Mekkeļa skrimšļa priekšējā daļa pārkaulojās perihondrāli un tai ir dziļa iedobe priekš parasimfīzās zobu rindas ar minimālu dermālo klājumu. Žokļa simfīzam ir kombinēts skrimšļa un dermālais savienojums. Parasimfīzie zobi ir ar harpūnveida galu un to virsma ir garniski švīkāta ar blīvumu 30–50 švīku uz mm.<ref>Young, Gavin C.; Schultze, Hans-Peter (2005). "''New Osteichthyans (bony fishes) from the Devonian of Central Australia''". Mitteilungen aus dem Museum für Naturkunde in Berlin, Geowissenschaftliche Reihe. 8: 13–35., 26. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] dkzabg5ihcmqbusja4lwk0qnoh6zxrh 4531017 4531010 2026-10-02T12:48:20Z Jānis U. 198 4531017 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Luckeus | ģints_lv = Lukeji | binomial = Luckeus <small>Young & Schultze, 2005</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Lukeji''' (''Luckeus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Apakšdevons|apakšdevonā]] vai [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģinti 2005. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs [[Gevins Jangs]] un vācu paleontologs [[Hans Pīters Šulce]], aprakstot jauno sugu ''Luckeus abudda'' no Tumbareindžas pauguru devona nogulumiem ([[emsas stāvs]] - [[eifela stāvs]]) rietumu [[Kvīnslenda|Kvīnslendā]], [[Austrālija|Austrālijā]]. Nosaukums veidots no vārda "''Lucke''" (veiksme), kas bija vācu paleontologa [[Hanss Ludolfs Jessens|Hansa Ludolfa Jessena]] iesauka, ņemot vērā viņa ieguldījumu onihodontīdu pētniecībā. Ģinti pārstāv vienīgā ''Luckeus abudda'' suga, kas nosaukta [[Abuddas ezers|Abuddas ezera]] vārdā [[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]], netālu no kura tika atrasta šīs sugas pārstāvju paliekas. == Apraksts == Lukeji ir zināmi vienīgi pēc kreisā [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] ([[holotips]]) un [[Simfīzie zobi|simfīzo zobu]] fragmentu paliekām. Šo zivju apakšžokļiem bija galvenā [[Zobi|zobu]] rinda ar lieliem, uz mēles pusi atliektiem un perpendikulāri žokļa garenasij saplacinātiem zobiem, kuri mijas ar gandrīz taisnstūrveida formas ligzdām, kā arī sānu rinda no mazākiem zobiem, kas mijas ar neregulārāk izkārtoām zobu ligzdām. Gar apakšžokļa ārējo malu gāja uz sānu izvirzīta šķautne, klāta ar blīvi izvietotiem sīkiem zobiņiem (dentikliem), daži no kuriem ir palielināti un atgādina izliektus mazus zobus. Apakšžokļa iekšējā zobu šķautne paliek plānāka priekšgalā pirms zobu rindas. [[Mekkeļa skrimslis|Mekkeļa skrimšļa]] priekšējā daļa pārkaulojās perihondrāli un tai ir dziļa iedobe priekš parasimfīzās zobu rindas ar minimālu dermālo klājumu. [[Žoklis|Žokļa]] simfīzam ir kombinēts [[Skrimslis|skrimšļa]] un dermālais savienojums. Parasimfīzie zobi ir ar harpūnveida galu un to virsma ir garniski švīkāta ar blīvumu 30–50 švīku uz mm.<ref>Young, Gavin C.; Schultze, Hans-Peter (2005). "''New Osteichthyans (bony fishes) from the Devonian of Central Australia''". Mitteilungen aus dem Museum für Naturkunde in Berlin, Geowissenschaftliche Reihe. 8: 13–35., 26. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] elxed5flx6d9ihvvuqdmiqt6rhy96u0 4531026 4531017 2026-10-02T12:55:01Z Jānis U. 198 4531026 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Luckeus abudda.jpg | att_nosaukums = ''Luckeus abudda'' apakšžoklis ([[holotips]]) un simfīzā zoba fragments (pa kreisi) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Luckeus | ģints_lv = Lukeji | binomial = Luckeus <small>Young & Schultze, 2005</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Lukeji''' (''Luckeus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Apakšdevons|apakšdevonā]] vai [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģinti 2005. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs [[Gevins Jangs]] un vācu paleontologs [[Hans Pīters Šulce]], aprakstot jauno sugu ''Luckeus abudda'' no Tumbareindžas pauguru devona nogulumiem ([[emsas stāvs]] - [[eifela stāvs]]) rietumu [[Kvīnslenda|Kvīnslendā]], [[Austrālija|Austrālijā]]. Nosaukums veidots no vārda "''Lucke''" (veiksme), kas bija vācu paleontologa [[Hanss Ludolfs Jessens|Hansa Ludolfa Jessena]] iesauka, ņemot vērā viņa ieguldījumu onihodontīdu pētniecībā. Ģinti pārstāv vienīgā ''Luckeus abudda'' suga, kas nosaukta [[Abuddas ezers|Abuddas ezera]] vārdā [[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]], netālu no kura tika atrasta šīs sugas pārstāvju paliekas. == Apraksts == Lukeji ir zināmi vienīgi pēc kreisā [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] ([[holotips]]) un [[Simfīzie zobi|simfīzo zobu]] fragmentu paliekām. Šo zivju apakšžokļiem bija galvenā [[Zobi|zobu]] rinda ar lieliem, uz mēles pusi atliektiem un perpendikulāri žokļa garenasij saplacinātiem zobiem, kuri mijas ar gandrīz taisnstūrveida formas ligzdām, kā arī sānu rinda no mazākiem zobiem, kas mijas ar neregulārāk izkārtoām zobu ligzdām. Gar apakšžokļa ārējo malu gāja uz sānu izvirzīta šķautne, klāta ar blīvi izvietotiem sīkiem zobiņiem (dentikliem), daži no kuriem ir palielināti un atgādina izliektus mazus zobus. Apakšžokļa iekšējā zobu šķautne paliek plānāka priekšgalā pirms zobu rindas. [[Mekkeļa skrimslis|Mekkeļa skrimšļa]] priekšējā daļa pārkaulojās perihondrāli un tai ir dziļa iedobe priekš parasimfīzās zobu rindas ar minimālu dermālo klājumu. [[Žoklis|Žokļa]] simfīzam ir kombinēts [[Skrimslis|skrimšļa]] un dermālais savienojums. Parasimfīzie zobi ir ar harpūnveida galu un to virsma ir garniski švīkāta ar blīvumu 30–50 švīku uz mm.<ref>Young, Gavin C.; Schultze, Hans-Peter (2005). "''New Osteichthyans (bony fishes) from the Devonian of Central Australia''". Mitteilungen aus dem Museum für Naturkunde in Berlin, Geowissenschaftliche Reihe. 8: 13–35., 26. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] 7pcdcwh4emlvbmocmtyo6ogzsqbeza7 0 640876 4531011 2026-10-02T12:43:30Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Lukeji]] 4531011 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lukeji]] kan1lowsnpkkxwm3ul5sw6pyc1n2qt0 0 640877 4531014 2026-10-02T12:45:33Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viklova | official_name = ''Wicklow''<br/>''Cill Mhantáin'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Wicklow - aerial - 202... 4531014 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viklova | official_name = ''Wicklow''<br/>''Cill Mhantáin'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Wicklow - aerial - 2026-01-01 03.jpg | image2 = St Patrick's Church, Wicklow - 2025-03-09 03.jpg | image3 = Wicklow Gaol - 2025-03-09 01.jpg }} | image_caption = Viklovas panorāma; Svētā Patrika baznīca; Viklovas cietums | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Īrija | latd = 52| latm = 58| lats = 40 | latNS = N | longd = 06| longm = 02| longs = 20 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IRL}} | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Lenstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Viklovas grāfiste|Viklova]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 12957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 21 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Eircode | postal_code = A67 | website = {{url|https://www.wicklow.ie/}} | footnotes = }} '''Viklova''' ({{val|en|Wicklow}}, {{val|ga|Cill Mhantáin}}) ir pilsēta un osta [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera]]s provincē, [[Viklovas grāfiste]]s administratīvais centrs. Tā atrodas valsts austrumu piekrastē, [[Īrijas jūra|Īrijas jūras]] krastā, aptuveni 50 kilometrus uz dienvidiem no [[Dublina]]s. Pilsētas nosaukums angļu valodā cēlies no [[senskandināvu valoda]]s vārdiem ''Víkingaló'' vai ''Wykynlo'', kas tulkojumā nozīmējā 'vikingu pļava' vai 'vikingu līcis'. Savukārt īru nosaukums ''Cill Mhantáin'' tulkojumā nozīmē 'Mantāna baznīca' par godu Svētā Patrika māceklim Mantānam.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=139 |language=en}}</ref> == Vēsture == Vietas izdevīgais piekrastes novietojums piesaistīja skandināvu jūrasbraucējus, un ap 8. un 9. gadsimtu vikingi šeit izveidoja nocietinātu apmetni un tirdzniecības ostu. Pēc normaņu iebrukuma Īrijā 12. gadsimta beigās Viklova tika piešķirta Morisam Ficdžeraldam (''Maurice FitzGerald''). Viņš uzsāka Melnās pils (''Black Castle'') būvniecību piekrastes klintīs, lai aizsargātu pilsētu pret vietējo īru cilšu uzbrukumiem. Gadsimtu gaitā pilsēta un tās nocietinājumi bija intensīvu cīņu arēna starp angļu varas iestādēm un kalnos mītošajām gēlu dzimtām O'Bērniem un O'Tūliem. 1606. gadā, izveidojot Viklovas grāfisti, pilsēta kļuva par tās administratīvo centru. 1613. gadā karalis [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] piešķīra Viklovai oficiālu pilsētas hartu. == Saimniecība un transports == Mūsdienās Viklovas saimniecība balstās uz tūrismu, pakalpojumu nozari, koksnes pārstrādi un mazumtirdzniecību. Pilsētā atrodas Viklovas grāfistes padomes galvenā mītne. Pilsētai ir laba transporta sasniedzamība — gar tās rietumu malu iet galvenā automaģistrāle N11 (Dublina—[[Veksforda]]). Pilsētā atrodas dzelzceļa stacija līnijā Dublina—Veksforda—Roslēra, nodrošinot regulāru pasažieru satiksmi ar galvaspilsētu. == Ievērojamas vietas == * Viklovas cietums (''Wicklow Gaol'') — 18. gadsimta beigās celta cietuma ēka, kas mūsdienās darbojs kā populārs vēstures muzejs, atspoguļojot Īrijas sacelšanās vēsturi un ieslodzīto deportāciju uz [[Austrālija|Austrāliju]]. * Melnā pils (''Black Castle'') — 12. gadsimta normaņu pils drupas klints galā pie Īrijas jūras. * Viklovas osta (''Wicklow Harbour'') — vēsturiska akmens osta Vartri upes ietekā, ko izmanto zvejniecībai, kravu transportam un jahtām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.wicklow.ie/ Viklovas grāfistes padomes oficiālā vietne] (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] innlpk6ggzrqkwobsr7r332zvaju38m 0 640878 4531015 2026-10-02T12:46:32Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Viklova]] 4531015 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viklova]] kfa51fnmvh9q9gawerlkkntqgvuowtr 0 640879 4531016 2026-10-02T12:46:47Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Viklova]] 4531016 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viklova]] kfa51fnmvh9q9gawerlkkntqgvuowtr 10 640880 4531021 2026-10-02T12:50:24Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Navbox | name = Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | image = | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Diska mešana | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = back... 4531021 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | image = | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Diska mešana | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1896]] * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900]] * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1904]] * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1924}} * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2024]] }} | group2 = Lodes grūšana | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1896]] * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900]] * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1904]] * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1936}} * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2024]] }} | group3 = Šķēpa mešana | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1928}} * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2024]] }} | group4 = Vesara mešana | list4 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1900]] * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1904]] * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1996}} * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2024]] }} | group5 = Akmens mešana | list5 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — akmens mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * {{Color|#AAA|1908 — ''pašlaik''}} }} | group6 = Diska mešana ar divām rokām | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana ar divām rokām vīriešiem|1912]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} | group7 = Diska mešana grieķu stilā | list7 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|1908]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} | group8 = Lodes grūšana ar divām rokām | list8 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana ar divām rokām vīriešiem|1912]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} | group9 = Šķēpa mešana brīvajā stilā | list9 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana brīvajā stilā vīriešiem|1908]] * {{Color|#AAA|1912 — ''pašlaik''}} }} | group10 = Šķēpa mešana ar divām rokām | list10 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana ar divām rokām vīriešiem|1912]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]] </noinclude> j4tjhass1nghujbgi43g5p7fio9fgct 4531027 4531021 2026-10-02T12:55:24Z Kleivas 2704 4531027 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | image = | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Diska mešana | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1896]] * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900]] * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1904]] * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1924}} * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2024]] }} | group2 = Lodes grūšana | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1896]] * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900]] * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1904]] * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1936}} * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2024]] }} | group3 = Šķēpa mešana | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1928}} * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2024]] }} | group4 = Vesara mešana | list4 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1900]] * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1904]] * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1996}} * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2024]] }} | group5 = Akmens mešana | list5 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — akmens mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * {{Color|#AAA|1908 — ''pašlaik''}} }} | group6 = Diska mešana ar divām rokām | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana ar divām rokām vīriešiem|1912]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} | group7 = Diska mešana grieķu stilā | list7 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|1908]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} | group8 = Lodes grūšana ar divām rokām | list8 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana ar divām rokām vīriešiem|1912]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} | group9 = Svaru mešana (56 mārciņas) | list9 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1900}} * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svara mešana vīriešiem|1904]] * {{Color|#AAA|1908 — 1912}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svara mešana vīriešiem|1920]] * {{Color|#AAA|1924 — ''pašlaik''}} }} | group10 = Šķēpa mešana brīvajā stilā | list10 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana brīvajā stilā vīriešiem|1908]] * {{Color|#AAA|1912 — ''pašlaik''}} }} | group11 = Šķēpa mešana ar divām rokām | list11 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana ar divām rokām vīriešiem|1912]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]] </noinclude> mffcpp1bwyd5sx1dxmb6mibkinkp8ug 4531077 4531027 2026-10-02T15:52:49Z Kleivas 2704 4531077 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | image = | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Diska mešana | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1896]] * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900]] * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1904]] * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1924}} * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|2024]] }} | group2 = Lodes grūšana | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1896]] * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900]] * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1904]] * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1936}} * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana sievietēm|2024]] }} | group3 = Šķēpa mešana | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1928}} * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana sievietēm|2024]] }} | group4 = Vesara mešana | list4 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1900]] * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1904]] * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1996}} * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana sievietēm|2024]] }} | group5 = Akmens mešana | list5 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — akmens mešana vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * {{Color|#AAA|1908 — ''pašlaik''}} }} | group6 = Diska mešana ar divām rokām | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana ar divām rokām vīriešiem|1912]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} | group7 = Diska mešana grieķu stilā | list7 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|1908]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} | group8 = Lodes grūšana ar divām rokām | list8 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana ar divām rokām vīriešiem|1912]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} | group9 = Svaru mešana (56 mārciņas) | list9 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1900}} * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|1904]] * {{Color|#AAA|1908 — 1912}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svara mešana vīriešiem|1920]] * {{Color|#AAA|1924 — ''pašlaik''}} }} | group10 = Šķēpa mešana brīvajā stilā | list10 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1904}} * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana brīvajā stilā vīriešiem|1908]] * {{Color|#AAA|1912 — ''pašlaik''}} }} | group11 = Šķēpa mešana ar divām rokām | list11 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana ar divām rokām vīriešiem|1912]] * {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}} }} }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]] </noinclude> hijw0c4mxe8617lnyyfs76mb5dd3jdp 6 640881 4531022 2026-10-02T12:51:39Z Jānis U. 198 Luckeus abudda kreisais žoklis (holotips) un simfīzā zoba fragments. Tumbareindžas pauguru devona nogulumi (emsas stāvs - eifela stāvs) rietumu Kvīnslendā, Austrālijā. Ņemts no "Young, Gavin C.; Schultze, Hans-Peter (2005). "New Osteichthyans (bony fishes) from the Devonian of Central Australia". Mitteilungen aus dem Museum für Naturkunde in Berlin, Geowissenschaftliche Reihe. 8: 13–35., 27. lpp." 4531022 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Luckeus abudda kreisais žoklis (holotips) un simfīzā zoba fragments. Tumbareindžas pauguru devona nogulumi (emsas stāvs - eifela stāvs) rietumu Kvīnslendā, Austrālijā. Ņemts no "Young, Gavin C.; Schultze, Hans-Peter (2005). "New Osteichthyans (bony fishes) from the Devonian of Central Australia". Mitteilungen aus dem Museum für Naturkunde in Berlin, Geowissenschaftliche Reihe. 8: 13–35., 27. lpp." == Licence == {{PD-zinātne}} dtnk35t06mt8esa2lw6fx6q3inym2yz 0 640882 4531045 2026-10-02T13:32:48Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Lodes grūšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Ralph W. Rose, Chicago Athletic Association, winner, Olympic Championship shot putting.jpg |image_size = 250 |caption = [[Ralfs Rouzs]] veic metienu lodes grūšanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 8 |nations = 2... 4531045 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Lodes grūšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Ralph W. Rose, Chicago Athletic Association, winner, Olympic Championship shot putting.jpg |image_size = 250 |caption = [[Ralfs Rouzs]] veic metienu lodes grūšanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 8 |nations = 2 |gold= [[Ralfs Rouzs]] |goldNOC = USA |silver= [[Veslijs Ko]] |silverNOC = USA |bronze = [[Lorenss Feierbahs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Lodes grūšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augusts [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56148 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Shot Put, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 8 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad diska mešana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ralfs Rouzs]], sudraba medaļu ieguva [[Veslijs Ko]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lorenss Feierbahs]]. Amerikāņa Ralfa Rouza rezultāts, 14.81 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Shot Put |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības tika aizvadītas viena metiena kārtā un katrs no sportistiem varēja veikt sešus mēģinājumus. Metienu laukums bija 2,13 metru aplis — šī bija pirmā reize spēļu vēsturē, kad kvadrāta vietā tika izmantots mūsdienu aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''14.81*''' || {{flaga|ASV}} [[Ralfs Rouzs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1904. gada 21. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.10''' || {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || rowspan="2" align=center|'''14.81''' || rowspan="2"|{{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 31. augusts |- | '''Olimpiskais rekords''' |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Ralph Rose.jpg|130px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Wesley Coe (sitting).jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Lawrence Feuerbach.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; <br/> {{Color box| |'''PR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.81 || '''OR'''; '''WR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Veslijs Ko]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.40 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lorenss Feierbahs]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 13.37 || |- | 4 || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.39 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Alberts Džonsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Džordžs Gvinejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | ''DSQ'' || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Diskvalificēts'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Lodes grūšanas sacensībās startēja 8 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56148 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lodes grūšana]] aok1sxqsqm778qfqvve7zsybssv2vwe 4531059 4531045 2026-10-02T15:01:27Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4531059 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Lodes grūšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Ralph W. Rose, Chicago Athletic Association, winner, Olympic Championship shot putting.jpg |image_size = 250 |caption = [[Ralfs Rouzs]] veic metienu lodes grūšanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 8 |nations = 2 |gold= [[Ralfs Rouzs]] |goldNOC = USA |silver= [[Veslijs Ko]] |silverNOC = USA |bronze = [[Lorenss Feierbahs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Lodes grūšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augusts [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56148 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Shot Put, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 8 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad diska mešana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ralfs Rouzs]], sudraba medaļu ieguva [[Veslijs Ko]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lorenss Feierbahs]]. Amerikāņa Ralfa Rouza rezultāts, 14.81 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Shot Put |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības tika aizvadītas viena metiena kārtā un katrs no sportistiem varēja veikt sešus mēģinājumus. Metienu laukums bija 2,13 metru aplis — šī bija pirmā reize spēļu vēsturē, kad kvadrāta vietā tika izmantots mūsdienu aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''14.81*''' || {{flaga|ASV}} [[Ralfs Rouzs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1904. gada 21. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.10''' || {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || rowspan="2" align=center|'''14.81''' || rowspan="2"|{{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 31. augusts |- | '''Olimpiskais rekords''' |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Ralph Rose.jpg|130px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Wesley Coe (sitting).jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Lawrence Feuerbach.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; <br/> {{Color box| |'''PR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.81 || '''OR'''; '''WR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Veslijs Ko]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.40 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lorenss Feierbahs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.37 || |- | 4 || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.39 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Alberts Džonsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Džordžs Gvinejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | ''DSQ'' || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Diskvalificēts'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Lodes grūšanas sacensībās startēja 8 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56148 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lodes grūšana]] 0jg3vbx4qab8n41q46eu36ajr0w08eo 4531060 4531059 2026-10-02T15:06:05Z Kleivas 2704 4531060 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Lodes grūšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Ralph W. Rose, Chicago Athletic Association, winner, Olympic Championship shot putting.jpg |image_size = 250 |caption = [[Ralfs Rouzs]] veic metienu lodes grūšanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 8 |nations = 2 |gold= [[Ralfs Rouzs]] |goldNOC = USA |silver= [[Veslijs Ko]] |silverNOC = USA |bronze = [[Lorenss Feierbahs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Lodes grūšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augusts [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56148 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Shot Put, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 8 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad lodes grūšana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ralfs Rouzs]], sudraba medaļu ieguva [[Veslijs Ko]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lorenss Feierbahs]]. Amerikāņa Ralfa Rouza rezultāts, 14.81 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Shot Put |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības tika aizvadītas viena metiena kārtā un katrs no sportistiem varēja veikt sešus mēģinājumus. Metienu laukums bija 2,13 metru aplis — šī bija pirmā reize spēļu vēsturē, kad kvadrāta vietā tika izmantots mūsdienu aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''14.81*''' || {{flaga|ASV}} [[Ralfs Rouzs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1904. gada 21. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.10''' || {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || rowspan="2" align=center|'''14.81''' || rowspan="2"|{{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 31. augusts |- | '''Olimpiskais rekords''' |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Ralph Rose.jpg|130px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Wesley Coe (sitting).jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Lawrence Feuerbach.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; <br/> {{Color box| |'''PR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.81 || '''OR'''; '''WR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Veslijs Ko]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.40 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lorenss Feierbahs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.37 || |- | 4 || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.39 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Alberts Džonsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Džordžs Gvinejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | ''DSQ'' || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Diskvalificēts'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Lodes grūšanas sacensībās startēja 8 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56148 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lodes grūšana]] 8kdo3zfczquhqp4d09oyry2p1041qyj 4531075 4531060 2026-10-02T15:35:34Z Kleivas 2704 4531075 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Lodes grūšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Ralph W. Rose, Chicago Athletic Association, winner, Olympic Championship shot putting.jpg |image_size = 250 |caption = [[Ralfs Rouzs]] veic metienu lodes grūšanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 8 |nations = 2 |gold= [[Ralfs Rouzs]] |goldNOC = USA |silver= [[Veslijs Ko]] |silverNOC = USA |bronze = [[Lorenss Feierbahs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Lodes grūšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56148 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Shot Put, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 8 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad lodes grūšana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ralfs Rouzs]], sudraba medaļu ieguva [[Veslijs Ko]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lorenss Feierbahs]]. Amerikāņa Ralfa Rouza rezultāts, 14.81 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Shot Put |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības tika aizvadītas viena metiena kārtā un katrs no sportistiem varēja veikt sešus mēģinājumus. Metienu laukums bija 2,13 metru aplis — šī bija pirmā reize spēļu vēsturē, kad kvadrāta vietā tika izmantots mūsdienu aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''14.81*''' || {{flaga|ASV}} [[Ralfs Rouzs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1904. gada 21. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.10''' || {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || rowspan="2" align=center|'''14.81''' || rowspan="2"|{{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 31. augusts |- | '''Olimpiskais rekords''' |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Ralph Rose.jpg|130px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Wesley Coe (sitting).jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Lawrence Feuerbach.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; <br/> {{Color box| |'''PR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.81 || '''OR'''; '''WR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Veslijs Ko]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.40 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lorenss Feierbahs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.37 || |- | 4 || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.39 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Alberts Džonsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Džordžs Gvinejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | ''DSQ'' || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Diskvalificēts'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Lodes grūšanas sacensībās startēja 8 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56148 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lodes grūšana]] so739ig7822eb5t8ae098bklg5ex98j 4531076 4531075 2026-10-02T15:49:19Z Kleivas 2704 4531076 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Lodes grūšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Ralph W. Rose, Chicago Athletic Association, winner, Olympic Championship shot putting.jpg |image_size = 250 |caption = [[Ralfs Rouzs]] veic metienu lodes grūšanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 8 |nations = 2 |gold= [[Ralfs Rouzs]] |goldNOC = USA |silver= [[Veslijs Ko]] |silverNOC = USA |bronze = [[Lorenss Feierbahs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Lodes grūšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56148 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Shot Put, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 8 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad lodes grūšana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ralfs Rouzs]], sudraba medaļu ieguva [[Veslijs Ko]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lorenss Feierbahs]]. Amerikāņa Ralfa Rouza rezultāts, 14.81 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Shot Put |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības tika aizvadītas viena metiena kārtā un katrs no sportistiem varēja veikt sešus mēģinājumus. Metienu laukums bija 2,13 metru aplis — šī bija pirmā reize spēļu vēsturē, kad kvadrāta vietā tika izmantots mūsdienu aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''14.81*''' || {{flaga|ASV}} [[Ralfs Rouzs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1904. gada 21. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.10''' || {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || rowspan="2" align=center|'''14.81''' || rowspan="2"|{{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 31. augusts |- | '''Olimpiskais rekords''' |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Ralph Rose.jpg|130px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Wesley Coe (sitting).jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Lawrence Feuerbach.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; <br/> {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.81 || '''OR'''; '''WR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Veslijs Ko]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.40 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lorenss Feierbahs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.37 || |- | 4 || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.39 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Alberts Džonsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Džordžs Gvinejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | ''DSQ'' || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Diskvalificēts'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Lodes grūšanas sacensībās startēja 8 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56148 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lodes grūšana]] 1c2fg4bna0wrccscvexgendscnnu9l4 4531136 4531076 2026-10-02T17:20:39Z Kleivas 2704 4531136 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Lodes grūšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Ralph W. Rose, Chicago Athletic Association, winner, Olympic Championship shot putting.jpg |image_size = 250 |caption = [[Ralfs Rouzs]] veic metienu lodes grūšanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 8 |nations = 2 |gold= [[Ralfs Rouzs]] |goldNOC = USA |silver= [[Veslijs Ko]] |silverNOC = USA |bronze = [[Lorenss Feierbahs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Lodes grūšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56148 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Shot Put, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 8 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad lodes grūšana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ralfs Rouzs]], sudraba medaļu ieguva [[Veslijs Ko]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lorenss Feierbahs]]. Amerikāņa Ralfa Rouza rezultāts, 14.81 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Shot Put |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensības tika aizvadītas viena metiena kārtā un katrs no sportistiem varēja veikt sešus mēģinājumus. Metienu laukums bija 2,13 metru aplis — šī bija pirmā reize spēļu vēsturē, kad kvadrāta vietā tika izmantots mūsdienu aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''14.81*''' || {{flaga|ASV}} [[Ralfs Rouzs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1904. gada 21. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.10''' || {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || rowspan="2" align=center|'''14.81''' || rowspan="2"|{{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 31. augusts |- | '''Olimpiskais rekords''' |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Ralph Rose.jpg|130px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Wesley Coe (sitting).jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Lawrence Feuerbach.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; <br/> {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.81 || '''OR'''; '''WR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Veslijs Ko]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.40 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lorenss Feierbahs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.37 || |- | 4 || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.39 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Alberts Džonsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Džordžs Gvinejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | ''DSQ'' || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Diskvalificēts'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Lodes grūšanas sacensībās startēja 8 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171718/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-shot-put.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56148 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lodes grūšana]] c9c9ozpu5o93cgj1jd2bpeiox3juu3c 0 640883 4531052 2026-10-02T14:38:23Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Oni... 4531052 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Bukkanodus | ģints_lv = Bakanodi | binomial = Bukkanodus <small>Johanson et al., 2007</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Bakanodi''' (''Bukkanodus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Apakšdevons|apakšdevonā]]. Ģinti 2007. gadā izveidoja paleontologu grupa no Austrālijas un Francijas (Zerina Johansone, Džons Longs, Džons Talents, Filips Žanvjē, Džeimss Vorens), aprakstot jauno sugu ''Bukkanodus jesseni'' no [[Bakana]]s apakšdevona nogulumiem (feiri svīta, [[prāgas stāvs]]) [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]], [[Austrālija|Austrālijā]]. Nosaukums veidots no Bakanas pilsētas (''Buchan'') vietējo aborigenu izloksnē, rietumos no kuras šīs ģints paliekas tika atrastas, un grieķu valodas vārda "''odus''" - zobs. Ģinti pārstāv vienīgā ''Bukkanodus jesseni'' suga, kas nosaukta vācu paleontologa [[Hanss Ludolfs Jessens|Hansa Ludolfa Jessena]] vārdā, ņemot vērā viņa ieguldījumu onihodontīdu pētniecībā. == Apraksts == Bakanodi ir sīkas [[zivis]], kurām galvas vairoga un apakšžokļa segkauli satur divu līdz četru lielu bedrīšu/poru grupu, kas savienotas ar sensoro līniju. Poras uz dentārija un premaksillas kauliem atveras uz iekšējās virsmas. Parasimfīzā zobu spirāle ir saplacinata un ar salīdzinoši lieliem papildzobiem, izvietotiem laterāli un mrediāli no no galvenās zobu rindas, turklāt visās trijās rindās zobu skaits ir vienāds. Premaxilla ir vairāk kā trīs reizes garāka par savu augstumu. Gar tās dorsālo malu stiepjas etmoidālais sensorais kanāls. Uz premaxilla malām nav pārklājošo virsmu ar blakusesošajiem kauliem. Lemeša kaulam ir trīsstūrveida forma. Rostrāles sānu kaulos ir priekšējās un aizmugurējās nāsu atveres, izvietotas gar dorsālo un ventrālo malu, bet tās posterodorsālā mala sastāda apmēram 25% no acs dobuma malas. Galvenās sensorās līnijas poru atveres ir lielas. Uz dentārija malas nav sīko zobu rindas. Uz dentārija ir tikai galvenā zobu rinda, uz kura ir attīstīts mediālais plaukts, kas balsta koronoīdus. Koronoīdi satur pāris lielu ilkņveidīgu zobu (funkcionējošais zobs un iedobe aizvietojošajam zobam). Ribas uz zobu emaljas vagām ir vāji izteiktas vai arī to vispār nav. Kaulu ārējo ornamentējumu veido sīkas poras un blīvi izvietoti tārpveida ķīlīši. Pauguriņu nav.<ref>Johanson, Zerina; et al. (September 2007). "''New Onychodontiform (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Lower Devonian of Victoria, Australia''". Journal of Paleontology. 81 (5): 1031–1043., 1035. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] 0n55zjug1gbvi06mg7fshkyh7efes24 4531055 4531052 2026-10-02T14:46:29Z Jānis U. 198 4531055 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Bukkanodus | ģints_lv = Bakanodi | binomial = Bukkanodus <small>Johanson et al., 2007</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Bakanodi''' (''Bukkanodus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Apakšdevons|apakšdevonā]]. Ģinti 2007. gadā izveidoja paleontologu grupa no Austrālijas un Francijas (Zerina Johansone, Džons Longs, Džons Talents, Filips Žanvjē, Džeimss Vorens), aprakstot jauno sugu ''Bukkanodus jesseni'' no [[Bakana]]s apakšdevona nogulumiem (feiri svīta, [[prāgas stāvs]]) [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]], [[Austrālija|Austrālijā]]. Nosaukums veidots no Bakanas pilsētas (''Buchan'') vietējo aborigenu izloksnē, rietumos no kuras šīs ģints pārstāvju paliekas tika atrastas, un [[grieķu valoda]]s vārda "''odus''" - zobs. Ģinti pārstāv vienīgā ''Bukkanodus jesseni'' suga, kas nosaukta vācu paleontologa [[Hanss Ludolfs Jessens|Hansa Ludolfa Jessena]] vārdā, ņemot vērā viņa ieguldījumu onihodontīdu pētniecībā. == Apraksts == Bakanodi ir sīkas [[zivis]], kurām [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] un [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] [[segkauli]] satur divu līdz četru lielu bedrīšu/poru grupu, kas savienotas ar sensoro līniju. Poras uz [[Dentārijs|dentārija]] un [[premaksilla]]s kauliem atveras uz iekšējās virsmas. [[Parasimfīzā zobu spirāle]] ir saplacinata un ar salīdzinoši lieliem papildzobiem, izvietotiem laterāli un mediāli no no galvenās zobu rindas, turklāt visās trijās rindās zobu skaits ir vienāds. ''[[Premaxilla]]'' ir vairāk kā trīs reizes garāka par savu augstumu. Gar tās dorsālo malu stiepjas etmoidālais sensorais kanāls. Uz ''premaxilla'' malām nav pārklājošo virsmu ar blakusesošajiem kauliem. [[Lemeša kauls|Lemeša kaulam]] ir trīsstūrveida forma. [[Rostrāle]]s sānu kaulos ir priekšējās un aizmugurējās [[Nāsis|nāsu]] atveres, izvietotas gar dorsālo un ventrālo malu, bet tās posterodorsālā mala sastāda apmēram 25% no [[Acs dobums|acs dobuma]] malas. Galvenās sensorās līnijas poru atveres ir lielas. Uz dentārija malas nav sīko zobu rindas. Uz dentārija ir tikai galvenā zobu rinda, uz kura ir attīstīts mediālais plaukts, kas balsta [[Koronoīdi|koronoīdus]]. Koronoīdi satur pāris lielu ilkņveidīgu [[Zobi|zobu]] (funkcionējošais zobs un iedobe aizvietojošajam zobam). Ribas uz [[zobu emalja]]s vagām ir vāji izteiktas vai arī to vispār nav. Kaulu ārējo ornamentējumu veido sīkas poras un blīvi izvietoti tārpveida ķīlīši. Pauguriņu nav.<ref>Johanson, Zerina; et al. (September 2007). "''New Onychodontiform (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Lower Devonian of Victoria, Australia''". Journal of Paleontology. 81 (5): 1031–1043., 1035. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] 77hta1x0jhvkgmzaj2jjl799b2ckkky 4531058 4531055 2026-10-02T14:56:01Z Jānis U. 198 4531058 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Bukkanodus jesseni.jpg | att_nosaukums = ''Bukkanodus jesseni'' ''[[premaxilla]]'' ([[holotips]]), [[postparietālais vairogs|postparietālā vairoga]] rekonstrukcija un [[zvīņas]] | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Bukkanodus | ģints_lv = Bakanodi | binomial = Bukkanodus <small>Johanson et al., 2007</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Bakanodi''' (''Bukkanodus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Apakšdevons|apakšdevonā]]. Ģinti 2007. gadā izveidoja paleontologu grupa no Austrālijas un Francijas (Zerina Johansone, Džons Longs, Džons Talents, Filips Žanvjē, Džeimss Vorens), aprakstot jauno sugu ''Bukkanodus jesseni'' no [[Bakana]]s apakšdevona nogulumiem (feiri svīta, [[prāgas stāvs]]) [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]], [[Austrālija|Austrālijā]]. Nosaukums veidots no Bakanas pilsētas (''Buchan'') vietējo aborigenu izloksnē, rietumos no kuras šīs ģints pārstāvju paliekas tika atrastas, un [[grieķu valoda]]s vārda "''odus''" - zobs. Ģinti pārstāv vienīgā ''Bukkanodus jesseni'' suga, kas nosaukta vācu paleontologa [[Hanss Ludolfs Jessens|Hansa Ludolfa Jessena]] vārdā, ņemot vērā viņa ieguldījumu onihodontīdu pētniecībā. == Apraksts == Bakanodi ir sīkas [[zivis]], kurām [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] un [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] [[segkauli]] satur divu līdz četru lielu bedrīšu/poru grupu, kas savienotas ar sensoro līniju. Poras uz [[Dentārijs|dentārija]] un [[premaksilla]]s kauliem atveras uz iekšējās virsmas. [[Parasimfīzā zobu spirāle]] ir saplacinata un ar salīdzinoši lieliem papildzobiem, izvietotiem laterāli un mediāli no no galvenās zobu rindas, turklāt visās trijās rindās zobu skaits ir vienāds. ''[[Premaxilla]]'' ir vairāk kā trīs reizes garāka par savu augstumu. Gar tās dorsālo malu stiepjas etmoidālais sensorais kanāls. Uz ''premaxilla'' malām nav pārklājošo virsmu ar blakusesošajiem kauliem. [[Lemeša kauls|Lemeša kaulam]] ir trīsstūrveida forma. [[Rostrāle]]s sānu kaulos ir priekšējās un aizmugurējās [[Nāsis|nāsu]] atveres, izvietotas gar dorsālo un ventrālo malu, bet tās posterodorsālā mala sastāda apmēram 25% no [[Acs dobums|acs dobuma]] malas. Galvenās sensorās līnijas poru atveres ir lielas. Uz dentārija malas nav sīko zobu rindas. Uz dentārija ir tikai galvenā zobu rinda, uz kura ir attīstīts mediālais plaukts, kas balsta [[Koronoīdi|koronoīdus]]. Koronoīdi satur pāris lielu ilkņveidīgu [[Zobi|zobu]] (funkcionējošais zobs un iedobe aizvietojošajam zobam). Ribas uz [[zobu emalja]]s vagām ir vāji izteiktas vai arī to vispār nav. Kaulu ārējo ornamentējumu veido sīkas poras un blīvi izvietoti tārpveida ķīlīši. Pauguriņu nav.<ref>Johanson, Zerina; et al. (September 2007). "''New Onychodontiform (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Lower Devonian of Victoria, Australia''". Journal of Paleontology. 81 (5): 1031–1043., 1035. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] lhs4jmtlr8vlk9840uevia605x8b22r 0 640884 4531054 2026-10-02T14:38:44Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Bakanodi]] 4531054 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bakanodi]] s80lynohifu0ko2cu67p3nhwdgxhpnn 6 640885 4531057 2026-10-02T14:52:37Z Jānis U. 198 Bukkanodus jesseni premaxilla (holotips), postparietālā vairoga rekonstrukcija un zvīņas. Apakšdevons (feiri svīta, prāgas stāvs) rietumos no Bakanas pilsētas, Viktorija, Austrālija. Ņemts no "Johanson, Zerina; et al. (2007). "New Onychodontiform (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Lower Devonian of Victoria, Australia". Journal of Paleontology. 81 (5): 1031–1043., 1036., 1041. un 1043. lpp." 4531057 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Bukkanodus jesseni premaxilla (holotips), postparietālā vairoga rekonstrukcija un zvīņas. Apakšdevons (feiri svīta, prāgas stāvs) rietumos no Bakanas pilsētas, Viktorija, Austrālija. Ņemts no "Johanson, Zerina; et al. (2007). "New Onychodontiform (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Lower Devonian of Victoria, Australia". Journal of Paleontology. 81 (5): 1031–1043., 1036., 1041. un 1043. lpp." == Licence == {{PD-zinātne}} jx6v0zubzy9vuhofg1ayvoy0sl7oc90 0 640886 4531074 2026-10-02T15:24:59Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vesera mešana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Saint-Louis 1904 - athletics - FLANAGAN John (USA) hammer throw.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic vesera mešanu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 6 |nations = 1 |gold= [[Džons Flenegens]] |goldNOC = USA... 4531074 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vesera mešana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Saint-Louis 1904 - athletics - FLANAGAN John (USA) hammer throw.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic vesera mešanu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 6 |nations = 1 |gold= [[Džons Flenegens]] |goldNOC = USA |silver= [[Džons Devits]] |silverNOC = USA |bronze = [[Ralfs Rouzs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vesera mešana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56150 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Shot Put, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija trešā reize, kad vesera mešana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Džons Flenegens]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|veseras mešanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. Zelta medaļu ieguva [[Džons Flenegens]], sudraba medaļu ieguva [[Džons Devits]], bet bronzas medaļu ieguva [[Ralfs Rouzs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-hammer-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-hammer-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Hammer Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Džons Flenegens kļuva par pirmo sportistu, kurš vesera mešanas sacensībās izcīnīja divas zelta medaļas. Kā arī viņš laboja savu olimpisko rekordu, kuru uzstādīja pirms četriem gadiem, jaunais olimpiskais rekords ir 51.23 metri. == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena vesera mešanas kārta. Mešanas laukums bija septiņu pēdu aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums (m) !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''52.71*''' || {{flaga|ASV}} [[Džons Flenegens]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1904. gada 31. jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''51.01''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''51.23''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:John Flanagan.jpg|130px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:John DeWitt.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:1904 Ralph Rose in action.JPG|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 51.23 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Devits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 50.26 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 45.73 || |- | 4 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 42.78 || |- | 5 || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Alberts Džonsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Lodes grūšanas sacensībās startēja 6 sportisti no vienas valsts ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-hammer-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56150 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — vesera mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vesera mešana]] nw64424jw6tiw5yf6oxptaaiu19ij69 4531137 4531074 2026-10-02T17:20:52Z Kleivas 2704 4531137 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vesera mešana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Saint-Louis 1904 - athletics - FLANAGAN John (USA) hammer throw.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic vesera mešanu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 6 |nations = 1 |gold= [[Džons Flenegens]] |goldNOC = USA |silver= [[Džons Devits]] |silverNOC = USA |bronze = [[Ralfs Rouzs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vesera mešana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56150 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Shot Put, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija trešā reize, kad vesera mešana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Džons Flenegens]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|veseras mešanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. Zelta medaļu ieguva [[Džons Flenegens]], sudraba medaļu ieguva [[Džons Devits]], bet bronzas medaļu ieguva [[Ralfs Rouzs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-hammer-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-hammer-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Hammer Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Džons Flenegens kļuva par pirmo sportistu, kurš vesera mešanas sacensībās izcīnīja divas zelta medaļas. Kā arī viņš laboja savu olimpisko rekordu, kuru uzstādīja pirms četriem gadiem, jaunais olimpiskais rekords ir 51.23 metri. == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena vesera mešanas kārta. Mešanas laukums bija septiņu pēdu aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums (m) !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''52.71*''' || {{flaga|ASV}} [[Džons Flenegens]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1904. gada 31. jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''51.01''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''51.23''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:John Flanagan.jpg|130px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:John DeWitt.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:1904 Ralph Rose in action.JPG|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 51.23 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Devits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 50.26 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 45.73 || |- | 4 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 42.78 || |- | 5 || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Alberts Džonsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Lodes grūšanas sacensībās startēja 6 sportisti no vienas valsts ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-hammer-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56150 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — vesera mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vesera mešana]] 3z5u3ad70zim0oeo0c3t3hwoni64vhb 0 640887 4531079 2026-10-02T15:57:50Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 56 mārciņu svaru mešana |games = 1904. gada Vasaras |image = John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic metienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |g... 4531079 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 56 mārciņu svaru mešana |games = 1904. gada Vasaras |image = John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic metienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Etjēms Demarto]] |goldNOC = CAN |silver= [[Džons Flenegens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džeimss Mičels]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|1920 Antverpene]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''56 mārciņu svaru mešana''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56151 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=56-pound Weight Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija pirmā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur visas olimpiskās medaļas neizcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja [[Kanāda]]s sportists [[Etjēms Demarto]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Džons Flenegens]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Džeimss Mičels]]. Šī bija vienīgā vieglatlētikas disciplīna, kur zelta medaļu izcīnīja citas valsts pārstāvis, nevis ASV sportists.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 56-pound Weight Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Etjēna Demarto rezultāts, 10.46 m, kļuva par šīs disciplīnas pirmo olimpisko rekordu. Nākamā reize, kad šī disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā bija [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes olimpiskās spēles]]. == Sacensību formāts == Precīzs sacensību formāts nav zināms. Mešanas laukums bija septiņu pēdu (2,13 metru) diametra aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''12.24*''' || {{flaga|ASV}} [[Džons Flenegens]] <small> (ASV)</small> || || 1904. gada jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="5"|''nebija'' |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.46''' || {{Valsts OS sportists|[[Etjēms Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Etienne Desmarteau-2.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēms Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:James Mitchel 1906.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Etjēms Demarto]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 10.46 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.16 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.13 || |- | 4 || align=left|[[Čārlzs Hennemens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.18 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 8.53 || ''aptuvens rezultāts'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Svaru mešanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56151 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — vesera mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svaru mešana]] dy7o07rvejgip4rhske2c5p4v10wsaf 4531080 4531079 2026-10-02T16:00:01Z Kleivas 2704 4531080 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 56 mārciņu svaru mešana |games = 1904. gada Vasaras |image = John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic metienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Etjēns Demarto]] |goldNOC = CAN |silver= [[Džons Flenegens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džeimss Mičels]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|1920 Antverpene]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''56 mārciņu svaru mešana''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56151 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=56-pound Weight Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija pirmā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur visas olimpiskās medaļas neizcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja [[Kanāda]]s sportists [[Etjēns Demarto]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Džons Flenegens]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Džeimss Mičels]]. Šī bija vienīgā vieglatlētikas disciplīna, kur zelta medaļu izcīnīja citas valsts pārstāvis, nevis ASV sportists.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 56-pound Weight Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Etjēna Demarto rezultāts, 10.46 m, kļuva par šīs disciplīnas pirmo olimpisko rekordu. Nākamā reize, kad šī disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā bija [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes olimpiskās spēles]]. == Sacensību formāts == Precīzs sacensību formāts nav zināms. Mešanas laukums bija septiņu pēdu (2,13 metru) diametra aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''12.24*''' || {{flaga|ASV}} [[Džons Flenegens]] <small> (ASV)</small> || || 1904. gada jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="5"|''nebija'' |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.46''' || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Etienne Desmarteau-2.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:James Mitchel 1906.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Etjēns Demarto]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 10.46 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.16 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.13 || |- | 4 || align=left|[[Čārlzs Hennemens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.18 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 8.53 || ''aptuvens rezultāts'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Svaru mešanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56151 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — vesera mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svaru mešana]] 4swvhlawilr7zjbnfsgkk1l09xuigy1 4531082 4531080 2026-10-02T16:02:30Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4531082 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 56 mārciņu svaru mešana |games = 1904. gada Vasaras |image = John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic metienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Etjēns Demarto]] |goldNOC = CAN |silver= [[Džons Flenegens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džeimss Mičels]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|1920 Antverpene]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''56 mārciņu svaru mešana''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56151 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=56-pound Weight Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija pirmā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur visas olimpiskās medaļas neizcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja [[Kanāda]]s sportists [[Etjēns Demarto]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Džons Flenegens]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Džeimss Mičels]]. Šī bija vienīgā vieglatlētikas disciplīna, kur zelta medaļu izcīnīja citas valsts pārstāvis, nevis ASV sportists.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 56-pound Weight Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Etjēna Demarto rezultāts, 10.46 m, kļuva par šīs disciplīnas pirmo olimpisko rekordu. Nākamā reize, kad šī disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā bija [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes olimpiskās spēles]]. == Sacensību formāts == Precīzs sacensību formāts nav zināms. Mešanas laukums bija septiņu pēdu (2,13 metru) diametra aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''12.24*''' || {{flaga|ASV}} [[Džons Flenegens]] <small> (ASV)</small> || || 1904. gada jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="5"|''nebija'' |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.46''' || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Etienne Desmarteau-2.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:James Mitchel 1906.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Etjēns Demarto]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 10.46 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.16 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.13 || |- | 4 || align=left|[[Čārlzs Hennemens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.18 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 8.53 || ''aptuvens rezultāts'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Svaru mešanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56151 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — svaru mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svaru mešana]] 31lnmsjs9m8fo25qlxy4hj384nlmhhe 4531112 4531082 2026-10-02T17:12:24Z Kleivas 2704 4531112 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 56 mārciņu svaru mešana |games = 1904. gada Vasaras |image = John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic metienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Etjēns Demarto]] |goldNOC = CAN |silver= [[Džons Flenegens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džeimss Mičels]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|1920 Antverpene]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''56 mārciņu svaru mešana''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56151 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=56-pound Weight Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija pirmā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur visas olimpiskās medaļas neizcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja [[Kanāda]]s sportists [[Etjēns Demarto]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Džons Flenegens]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Džeimss Mičels]]. <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 56-pound Weight Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Etjēna Demarto rezultāts, 10.46 m, kļuva par šīs disciplīnas pirmo olimpisko rekordu. Nākamā reize, kad šī disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā bija [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes olimpiskās spēles]]. == Sacensību formāts == Precīzs sacensību formāts nav zināms. Mešanas laukums bija septiņu pēdu (2,13 metru) diametra aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''12.24*''' || {{flaga|ASV}} [[Džons Flenegens]] <small> (ASV)</small> || || 1904. gada jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="5"|''nebija'' |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.46''' || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Etienne Desmarteau-2.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:James Mitchel 1906.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Etjēns Demarto]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 10.46 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.16 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.13 || |- | 4 || align=left|[[Čārlzs Hennemens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.18 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 8.53 || ''aptuvens rezultāts'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Svaru mešanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56151 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — svaru mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svaru mešana]] snicvyodlm79h8dso93ucucjrlvcr15 4531138 4531112 2026-10-02T17:21:08Z Kleivas 2704 4531138 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 56 mārciņu svaru mešana |games = 1904. gada Vasaras |image = John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic metienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Etjēns Demarto]] |goldNOC = CAN |silver= [[Džons Flenegens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džeimss Mičels]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|1920 Antverpene]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''56 mārciņu svaru mešana''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56151 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=56-pound Weight Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija pirmā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur visas olimpiskās medaļas neizcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja [[Kanāda]]s sportists [[Etjēns Demarto]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Džons Flenegens]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Džeimss Mičels]]. <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 56-pound Weight Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Etjēna Demarto rezultāts, 10.46 m, kļuva par šīs disciplīnas pirmo olimpisko rekordu. Nākamā reize, kad šī disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā bija [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes olimpiskās spēles]]. == Sacensību formāts == Precīzs sacensību formāts nav zināms. Mešanas laukums bija septiņu pēdu (2,13 metru) diametra aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''12.24*''' || {{flaga|ASV}} [[Džons Flenegens]] <small> (ASV)</small> || || 1904. gada jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="5"|''nebija'' |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.46''' || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Etienne Desmarteau-2.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:James Mitchel 1906.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Etjēns Demarto]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 10.46 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.16 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.13 || |- | 4 || align=left|[[Čārlzs Hennemens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.18 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 8.53 || ''aptuvens rezultāts'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Svaru mešanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56151 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — svaru mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svaru mešana]] 6ptokm2o53qxf51xxbzfg399ipmyqqe 4531142 4531138 2026-10-02T17:32:42Z Kleivas 2704 4531142 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic metienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Etjēns Demarto]] |goldNOC = CAN |silver= [[Džons Flenegens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džeimss Mičels]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|1920 Antverpene]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''56 mārciņu svaru mešana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56151 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=56-pound Weight Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija pirmā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur visas olimpiskās medaļas neizcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja [[Kanāda]]s sportists [[Etjēns Demarto]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Džons Flenegens]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Džeimss Mičels]]. <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 56-pound Weight Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Etjēna Demarto rezultāts, 10.46 m, kļuva par šīs disciplīnas pirmo olimpisko rekordu. Nākamā reize, kad šī disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā bija [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes olimpiskās spēles]]. == Sacensību formāts == Precīzs sacensību formāts nav zināms. Mešanas laukums bija septiņu pēdu (2,13 metru) diametra aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''12.24*''' || {{flaga|ASV}} [[Džons Flenegens]] <small> (ASV)</small> || || 1904. gada jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="5"|''nebija'' |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.46''' || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Etienne Desmarteau-2.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:James Mitchel 1906.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Etjēns Demarto]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 10.46 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.16 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.13 || |- | 4 || align=left|[[Čārlzs Hennemens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.18 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 8.53 || ''aptuvens rezultāts'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Svaru mešanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56151 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — svaru mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svaru mešana]] 39fkf567gdtn40ctbeu3r4nvxy3tko3 4531153 4531142 2026-10-02T17:39:57Z Kleivas 2704 4531153 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Džons Flenegens]] veic metienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Etjēns Demarto]] |goldNOC = CAN |silver= [[Džons Flenegens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džeimss Mičels]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|1920 Antverpene]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''56 mārciņu svaru mešana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56151 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=56-pound Weight Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija pirmā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur visas olimpiskās medaļas neizcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja [[Kanāda]]s sportists [[Etjēns Demarto]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Džons Flenegens]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Džeimss Mičels]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 56-pound Weight Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Etjēna Demarto rezultāts, 10.46 m, kļuva par šīs disciplīnas pirmo olimpisko rekordu. Nākamā reize, kad šī disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā bija [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes olimpiskās spēles]]. == Sacensību formāts == Precīzs sacensību formāts nav zināms. Mešanas laukums bija septiņu pēdu (2,13 metru) diametra aplis. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Ceturtdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''12.24*''' || {{flaga|ASV}} [[Džons Flenegens]] <small> (ASV)</small> || || 1904. gada jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="5"|''nebija'' |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- |'''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.46''' || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Etienne Desmarteau-2.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:John Flannigan of the Greater New York Irish Athletic Association performing the 56 pound hammer throw at the 1904 Olympics.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:James Mitchel 1906.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Etjēns Demarto]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 10.46 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.16 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.13 || |- | 4 || align=left|[[Čārlzs Hennemens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.18 || |- | 5 || align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 8.53 || ''aptuvens rezultāts'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Svaru mešanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56151 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — svaru mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svaru mešana]] 7nzq4p0c3ybgctrok8tfj4x9kwcgt1f 10 640888 4531083 2026-10-02T16:04:44Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — svaru mešana vīriešiem | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — svaru mešana vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{colbegin|colwidth=35em}} * Vieglatlētika 1904. gada vasaras olim... 4531083 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — svaru mešana vīriešiem | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — svaru mešana vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{colbegin|colwidth=35em}} * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Pets Makdonalds]]|USA|1920. gada vasaras}} {{colend}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> pe19oxja2l6gp3zey6yo492gmwjfn9e 0 640889 4531091 2026-10-02T16:34:58Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Kvingmenoda rekonstrukcija. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontifo... 4531091 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Kvingmenoda rekonstrukcija. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Selenodus | ģints_lv = Selenodi | binomial = Selenodus <small>Mondéjar-Fernández, 2020</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Selenodi''' (''Selenodus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģinti 2020. gadā izveidoja spāņu paleontologs Horhe Mondehars-Fernandess, aprakstot jauno sugu ''Selenodus aquesbiae'' no Akkas ielejas vidusdevona nogulumiem (ahrerušas svīta, [[eifela stāvs]]) Tindufas baseinā [[Maroka]]s dienvidos. Nosaukums veidots no [[grieķu valoda]]s vārdiem "''selene''" - Mēness (pamatojoties uz zvīņu un kaulu ornamentējumu pusmēness formas pauguriņu veidā) un "''odus''" - zobs. Ģinti pārstāv vienīgā ''Selenodus aquesbiae'' suga, kas nosaukta marokāņu paleontoloģes Nažatas Akvesbi vārdā no [[Mohameda V Universitāte]]s [[Rabāta|Rabātā]]. Selenodi ir vienīgā zināmā onihodontīdu ģints Āfrikā. == Apraksts == Selenodi ir liela izmēra [[zivis]] (apmēram 1 m garas, spriežot pēc [[galva]]s izmēriem). Augšžokļa kaulam (''maxilla'') ir ieapaļa aizmugurējā kontūra. Kaula aizmugurējā daļā ir taisna ventrālā mala, kas klāta ar daudzskaitlīgiem zobiem, nesasniedzot pašu aizmugurējo galu. Šo zobu izmērs virzienā uz aizmuguri samazinās. Augšžoklim un apakšžoklim ir viena lielu, uz aizmuguri vērstu un uz iekšu noliektu zobu rinda. Dobie zobi ir ar plānu emaljas un dentīna slāni, pamatnē nedaudz krokotu. Zobus klāj švīkāta emalja ar vāji izteiktu "skujiņas" zīmējumu vai bez tā. Rostrāles sānu daļa robežojas ar acs dobumu caur šauru posterodorsālu izaugumu. Virs acs dobuma ir viens supraorbitālais kauls. Purna, vaigu un galvas vairoga virsma ir klāta ar daudzskaitlīgām porām. Dermālie kauli un zvīņas ir ornamentēti ar sīkiem, nosmailinātiem dentīna pauguriņiem, klātiem ar emalju.<ref>Mondéjar-Fernández, J. (2020). ''A new onychodont (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Middle Devonian of Morocco and its bearing on early osteichthyan evolution''. Journal of Systematic Palaeontology, 18(7), 573–606, 4-5. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] plrk4ks7i6ghqsbjx0byi881qsrx5ex 4531093 4531091 2026-10-02T16:39:36Z Jānis U. 198 4531093 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Kvingmenoda rekonstrukcija. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Selenodus | ģints_lv = Selenodi | binomial = Selenodus <small>Mondéjar-Fernández, 2020</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Selenodi''' (''Selenodus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģinti 2020. gadā izveidoja spāņu paleontologs Horhe Mondehars-Fernandess, aprakstot jauno sugu ''Selenodus aquesbiae'' no Akkas ielejas vidusdevona nogulumiem (ahrerušas svīta, [[eifela stāvs]]) Tindufas baseinā [[Maroka]]s dienvidos. Nosaukums veidots no [[grieķu valoda]]s vārdiem "''selene''" - [[Mēness]] (pamatojoties uz zvīņu un kaulu ornamentējumu pusmēness formas pauguriņu veidā) un "''odus''" - zobs. Ģinti pārstāv vienīgā ''Selenodus aquesbiae'' suga, kas nosaukta marokāņu paleontoloģes Nažatas Akvesbi vārdā no [[Mohameda V Universitāte]]s [[Rabāta|Rabātā]]. Selenodi ir vienīgā zināmā onihodontīdu ģints [[Āfrika|Āfrikā]]. == Apraksts == Selenodi ir liela izmēra [[zivis]] (apmēram 1 m garas, spriežot pēc [[galva]]s izmēriem). [[Augšžokļa kauls|Augšžokļa kaulam]] (''maxilla'') ir ieapaļa aizmugurējā kontūra. Kaula aizmugurējā daļā ir taisna ventrālā mala, kas klāta ar daudzskaitlīgiem [[zobi]]em, nesasniedzot pašu aizmugurējo galu. Šo zobu izmērs virzienā uz aizmuguri samazinās. Augšžoklim un [[Apakšžoklis|apakšžoklim]] ir viena lielu, uz aizmuguri vērstu un uz iekšu noliektu zobu rinda. Dobie zobi ir ar plānu [[Zobu emalja|emaljas]] un [[Dentīns|dentīna]] slāni, pamatnē nedaudz krokotu. Zobus klāj švīkāta emalja ar vāji izteiktu "skujiņas" zīmējumu vai bez tā. [[Rostrāle]]s sānu daļa robežojas ar [[Acs dobums|acs dobumu]] caur šauru posterodorsālu izaugumu. Virs acs dobuma ir viens [[Supraorbitālais kauls|supraorbitālais kauls]]. Purna, vaigu un [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] virsma ir klāta ar daudzskaitlīgām porām. Dermālie kauli un [[zvīņas]] ir ornamentēti ar sīkiem, nosmailinātiem dentīna pauguriņiem, klātiem ar emalju.<ref>Mondéjar-Fernández, J. (2020). ''A new onychodont (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Middle Devonian of Morocco and its bearing on early osteichthyan evolution''. Journal of Systematic Palaeontology, 18(7), 573–606, 4-5. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] n13wkxzg8tawvoow74dbvec78uliklp 4531097 4531093 2026-10-02T16:43:37Z Jānis U. 198 4531097 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 290px | attēls = Selenodus aquesbiae.jpg | att_nosaukums = ''Selenodus aquesbiae'' galvas rekonstrukcija. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Selenodus | ģints_lv = Selenodi | binomial = Selenodus <small>Mondéjar-Fernández, 2020</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Selenodi''' (''Selenodus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģinti 2020. gadā izveidoja spāņu paleontologs Horhe Mondehars-Fernandess, aprakstot jauno sugu ''Selenodus aquesbiae'' no Akkas ielejas vidusdevona nogulumiem (ahrerušas svīta, [[eifela stāvs]]) Tindufas baseinā [[Maroka]]s dienvidos. Nosaukums veidots no [[grieķu valoda]]s vārdiem "''selene''" - [[Mēness]] (pamatojoties uz zvīņu un kaulu ornamentējumu pusmēness formas pauguriņu veidā) un "''odus''" - zobs. Ģinti pārstāv vienīgā ''Selenodus aquesbiae'' suga, kas nosaukta marokāņu paleontoloģes Nažatas Akvesbi vārdā no [[Mohameda V Universitāte]]s [[Rabāta|Rabātā]]. Selenodi ir vienīgā zināmā onihodontīdu ģints [[Āfrika|Āfrikā]]. == Apraksts == Selenodi ir liela izmēra [[zivis]] (apmēram 1 m garas, spriežot pēc [[galva]]s izmēriem). [[Augšžokļa kauls|Augšžokļa kaulam]] (''maxilla'') ir ieapaļa aizmugurējā kontūra. Kaula aizmugurējā daļā ir taisna ventrālā mala, kas klāta ar daudzskaitlīgiem [[zobi]]em, nesasniedzot pašu aizmugurējo galu. Šo zobu izmērs virzienā uz aizmuguri samazinās. Augšžoklim un [[Apakšžoklis|apakšžoklim]] ir viena lielu, uz aizmuguri vērstu un uz iekšu noliektu zobu rinda. Dobie zobi ir ar plānu [[Zobu emalja|emaljas]] un [[Dentīns|dentīna]] slāni, pamatnē nedaudz krokotu. Zobus klāj švīkāta emalja ar vāji izteiktu "skujiņas" zīmējumu vai bez tā. [[Rostrāle]]s sānu daļa robežojas ar [[Acs dobums|acs dobumu]] caur šauru posterodorsālu izaugumu. Virs acs dobuma ir viens [[Supraorbitālais kauls|supraorbitālais kauls]]. Purna, vaigu un [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] virsma ir klāta ar daudzskaitlīgām porām. Dermālie kauli un [[zvīņas]] ir ornamentēti ar sīkiem, nosmailinātiem dentīna pauguriņiem, klātiem ar emalju.<ref>Mondéjar-Fernández, J. (2020). ''A new onychodont (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Middle Devonian of Morocco and its bearing on early osteichthyan evolution''. Journal of Systematic Palaeontology, 18(7), 573–606, 4-5. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] rux0otsd1gavw8id6fabtrbso4tkdig 4531098 4531097 2026-10-02T16:43:47Z Jānis U. 198 4531098 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 290px | attēls = Selenodus aquesbiae.jpg | att_nosaukums = ''Selenodus aquesbiae'' galvas rekonstrukcija. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Selenodus | ģints_lv = Selenodi | binomial = Selenodus <small>Mondéjar-Fernández, 2020</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Selenodi''' (''Selenodus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģinti 2020. gadā izveidoja spāņu paleontologs Horhe Mondehars-Fernandess, aprakstot jauno sugu ''Selenodus aquesbiae'' no Akkas ielejas vidusdevona nogulumiem (ahrerušas svīta, [[eifela stāvs]]) Tindufas baseinā [[Maroka]]s dienvidos. Nosaukums veidots no [[grieķu valoda]]s vārdiem "''selene''" - [[Mēness]] (pamatojoties uz zvīņu un kaulu ornamentējumu pusmēness formas pauguriņu veidā) un "''odus''" - zobs. Ģinti pārstāv vienīgā ''Selenodus aquesbiae'' suga, kas nosaukta marokāņu paleontoloģes Nažatas Akvesbi vārdā no [[Mohameda V Universitāte]]s [[Rabāta|Rabātā]]. Selenodi ir vienīgā zināmā onihodontīdu ģints [[Āfrika|Āfrikā]]. == Apraksts == Selenodi ir liela izmēra [[zivis]] (apmēram 1 m garas, spriežot pēc [[galva]]s izmēriem). [[Augšžokļa kauls|Augšžokļa kaulam]] (''maxilla'') ir ieapaļa aizmugurējā kontūra. Kaula aizmugurējā daļā ir taisna ventrālā mala, kas klāta ar daudzskaitlīgiem [[zobi]]em, nesasniedzot pašu aizmugurējo galu. Šo zobu izmērs virzienā uz aizmuguri samazinās. Augšžoklim un [[Apakšžoklis|apakšžoklim]] ir viena lielu, uz aizmuguri vērstu un uz iekšu noliektu zobu rinda. Dobie zobi ir ar plānu [[Zobu emalja|emaljas]] un [[Dentīns|dentīna]] slāni, pamatnē nedaudz krokotu. Zobus klāj švīkāta emalja ar vāji izteiktu "skujiņas" zīmējumu vai bez tā. [[Rostrāle]]s sānu daļa robežojas ar [[Acs dobums|acs dobumu]] caur šauru posterodorsālu izaugumu. Virs acs dobuma ir viens [[Supraorbitālais kauls|supraorbitālais kauls]]. Purna, vaigu un [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] virsma ir klāta ar daudzskaitlīgām porām. Dermālie kauli un [[zvīņas]] ir ornamentēti ar sīkiem, nosmailinātiem dentīna pauguriņiem, klātiem ar emalju.<ref>Mondéjar-Fernández, J. (2020). ''A new onychodont (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Middle Devonian of Morocco and its bearing on early osteichthyan evolution''. Journal of Systematic Palaeontology, 18(7), 573–606, 4-5. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] nuednf7mltrf1p3jqnd72u4pkhbq41g 4531099 4531098 2026-10-02T16:45:32Z Jānis U. 198 4531099 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 290px | attēls = Selenodus aquesbiae.jpg | att_nosaukums = ''Selenodus aquesbiae'' galvas rekonstrukcija. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Selenodus | ģints_lv = Selenodi | binomial = Selenodus <small>Mondéjar-Fernández, 2020</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Selenodi''' (''Selenodus'') ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģinti 2020. gadā izveidoja spāņu paleontologs Horhe Mondehars-Fernandess, aprakstot jauno sugu ''Selenodus aquesbiae'' no Akkas ielejas vidusdevona nogulumiem (ahrerušas svīta, [[eifela stāvs]]) Tindufas baseinā [[Maroka]]s dienvidos. Nosaukums veidots no [[grieķu valoda]]s vārdiem "''selene''" - [[Mēness]] (pamatojoties uz zvīņu un kaulu ornamentējumu pusmēness formas pauguriņu veidā) un "''odus''" - zobs. Ģinti pārstāv vienīgā ''Selenodus aquesbiae'' suga, kas nosaukta marokāņu paleontoloģes Nažatas Akvesbi vārdā no [[Mohameda V Universitāte]]s [[Rabāta|Rabātā]]. Selenodi ir vienīgā zināmā onihodontīdu ģints [[Āfrika|Āfrikā]]. == Apraksts == Selenodi ir liela izmēra [[zivis]] (apmēram 1 m garas, spriežot pēc [[galva]]s izmēriem). [[Augšžokļa kauls|Augšžokļa kaulam]] (''maxilla'') ir ieapaļa aizmugurējā kontūra. Kaula aizmugurējā daļā ir taisna ventrālā mala, kas klāta ar daudzskaitlīgiem [[zobi]]em, nesasniedzot pašu aizmugurējo galu. Šo zobu izmērs virzienā uz aizmuguri samazinās. Augšžoklim un [[Apakšžoklis|apakšžoklim]] ir viena lielu, uz aizmuguri vērstu un uz iekšu noliektu zobu rinda. Dobie zobi ir ar plānu [[Zobu emalja|emaljas]] un [[Dentīns|dentīna]] slāni, pamatnē nedaudz krokotu. Zobus klāj švīkāta emalja ar vāji izteiktu "skujiņas" zīmējumu vai bez tā. [[Rostrāle]]s sānu daļa robežojas ar [[Acs dobums|acs dobumu]] caur šauru posterodorsālu izaugumu. Virs acs dobuma ir viens [[Supraorbitālais kauls|supraorbitālais kauls]]. Purna, vaigu un [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] virsma ir klāta ar daudzskaitlīgām porām. Dermālie kauli un [[zvīņas]] ir ornamentēti ar sīkiem, nosmailinātiem dentīna pauguriņiem, klātiem ar emalju.<ref>Mondéjar-Fernández, J. (2020). ''A new onychodont (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Middle Devonian of Morocco and its bearing on early osteichthyan evolution''. Journal of Systematic Palaeontology, 18(7), 573–606, 4-5. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] 0zmbiu9zpw8roh9439sg073s5sb6z7u 0 640890 4531092 2026-10-02T16:35:17Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Selenodi]] 4531092 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Selenodi]] 32mfau5gullw5t4a81u8puhlt767pqn 6 640891 4531095 2026-10-02T16:41:41Z Jānis U. 198 Selenodus aquesbiae galvas rekonstrukcija sānskatā. Ņemts no "Mondéjar-Fernández, J. (2020). A new onychodont (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Middle Devonian of Morocco and its bearing on early osteichthyan evolution. Journal of Systematic Palaeontology, 18(7), 573–606, 19. lpp." 4531095 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Selenodus aquesbiae galvas rekonstrukcija sānskatā. Ņemts no "Mondéjar-Fernández, J. (2020). A new onychodont (Osteichthyes; Sarcopterygii) from the Middle Devonian of Morocco and its bearing on early osteichthyan evolution. Journal of Systematic Palaeontology, 18(7), 573–606, 19. lpp." == Licence == {{PD-zinātne}} pr7thnpunn6xiwi7uciqxephfzphb3x 3 640892 4531101 2026-10-02T16:48:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4531101 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Mentylol}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.48 (EEST) acms6irt25fwzgdvm0kdtjnevtfkr3k 0 640897 4531144 2026-10-02T17:34:25Z Olgerts V 41522 Olgerts V pārvietoja lapu [[Tēriņu iela (Rīga)]] uz [[Tēriņu iela]]: vienīgā 4531144 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tēriņu iela]] 0fc6g91xley257e8q6mzpvyg6aetawu 0 640898 4531160 2026-10-02T17:49:54Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Vecsaules iela''' var būt: * [[Vecsaules iela (Rīga)|Vecsaules iela]] — iela Rīgā; * [[Vecsaules iela (Likverteni)|Vecsaules iela]] — iela Vecsaules pagasta [[Likverteni|Likvertenos]]; * [[Vecsaules iela (Ziemeļblāzma)|Vecsaules iela]] — iela Skultes pagasta [[Ziemeļblāzma (Skultes pagasts)|Ziemeļblāzmā]]. == Skatīt arī == * [[Vecsaule]] * [[Jaunsaules iela]] {{Ielu nosaukums}} 4531160 wikitext text/x-wiki '''Vecsaules iela''' var būt: * [[Vecsaules iela (Rīga)|Vecsaules iela]] — iela Rīgā; * [[Vecsaules iela (Likverteni)|Vecsaules iela]] — iela Vecsaules pagasta [[Likverteni|Likvertenos]]; * [[Vecsaules iela (Ziemeļblāzma)|Vecsaules iela]] — iela Skultes pagasta [[Ziemeļblāzma (Skultes pagasts)|Ziemeļblāzmā]]. == Skatīt arī == * [[Vecsaule]] * [[Jaunsaules iela]] {{Ielu nosaukums}} 1kv80rmf5pi9kbk31b6qlr1s7akljyv 0 640899 4531179 2026-10-02T18:20:12Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Francs Reindls | attēls = 2022-04-29 Deutschland gegen Slowakei (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–128.jpg | amats = 15. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] prezidents | term_sākums = {{dat|2026|10|2|N}} | term_beigas = | prezidents = | priekštecis = [[Liks Tardifs]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|11|24}} | dzim_vieta = {{vieta|Rietumvācija|Garmiša-Pa... 4531179 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Francs Reindls | attēls = 2022-04-29 Deutschland gegen Slowakei (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–128.jpg | amats = 15. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] prezidents | term_sākums = {{dat|2026|10|2|N}} | term_beigas = | prezidents = | priekštecis = [[Liks Tardifs]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|11|24}} | dzim_vieta = {{vieta|Rietumvācija|Garmiša-Partenkirhene}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = Franz Reindl }} {{Hokejista infokaste | vārds = | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | garums = 178 [[centimetrs|cm]] | svars = 78 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Malējais uzbrucējs]] | tvēriens = | kar_sāk = 1972 | kar_beig = 1988 | izglītība = <!------ Drafts ------> | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1972—1984 | klubs 1 = SC Riessersee | kl_sez 2 = 1984—1988 | klubs 2 = Star Bulls Rosenheim | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = | taut_sez 2 = | taut 2 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2026|10|2}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|VFR}}}} {{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze2|[[Hokejs 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Insbruka 1976]]}} }} '''Francs Reindls''' ({{val|de|Franz Reindl}}; dzimis {{dat|1954|11|24}}) ir bijušais vācu profesionālais hokejists un pašreizējais sporta funkcionārs; no 2014. līdz 2022. gadam viņš vadīja Vācijas Hokeja federāciju. Viņš ir dzimis [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišā-Partenkirhenē]], Rietumvācijā. Kopš 2026. gada 2. oktobra viņš ir [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) prezidents, ievēlēts amatā uz termiņu līdz 2030. gadam.<ref>{{Cite web|title=Franz Reindl elected IIHF president|last=Podnieks|first=Andrew|author-link=Andrew Podnieks|date=2 October 2026|url=https://www.iihf.com/en/news/76127/franz_reindl_elected_iihf_president|website=[[International Ice Hockey Federation]]|access-date=2 October 2026}}</ref> Viņš pārņēma IIHF vadību no Lika Tardifa.<ref>{{cite news|title=Reindl takes over as IIHF president; Canada left without council seat|agency=[[The Canadian Press]]|date=2 October 2026|work=[[The Sports Network]]|location=Toronto, Ontario|url=https://www.tsn.ca/nhl/article/reindl-takes-over-as-international-ice-hockey-federation-president-in-close-vote/|access-date=2 October 2026}}</ref> Reindls 12 sezonas pārstāvēja klubu "SC Riessersee". Viņa rezultatīvākā sezona uzbrukumā bija 1981./1982. gada sezona, kad viņš 43 spēlēs guva 102 punktus. Karjeru viņš noslēdza, četras sezonas aizvadot "Star Bulls Rosenheim" rindās. Pārstāvot [[Vācijas hokeja izlase|Rietumvāciju]], Reindls izcīnīja bronzas medaļu [[Hokejs 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Viņš piedalījās arī 1984. gada Kanādas kausa izcīņā. Viņš bija Vācijas izlases galvenais treneris 2004. gada Pasaules kausā hokejā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.rodi-db.de/player.php?id=19414/ rodi-db.de] * [https://www.olympedia.org/athletes/96777/ olympedia.org profils] * [https://www.olympics.com/en/athletes/franz-reindl/ olympics.com profils] * [https://www.eliteprospects.com/player/66175/franz-reindl/ eliteprospects.com profils] {{Vācija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Starptautiskā Hokeja federācija|IIHF]] prezidents | periods = {{dat|2026|10|2|N}} — pašlaik | pirms = [[Liks Tardifs]] | pēc = nav }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Reindls, Francs}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[kategorija:Vācijas hokejisti]] [[Kategorija:Hokejisti 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1976. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Rietumvācijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki hokejā]] 7bx5jmenzbp3ka51xi1eaz65yfbfr2j 0 640900 4531181 2026-10-02T18:40:32Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Daudzcīņa vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 4. jūlijs |competitors = 7 |nations = 2 |gold= [[Toms Kīlijs]] |goldNOC = GBR |silver= [[Adams Ganns]] |silverNOC = USA |bronze = [[Trakstans Heirs]] |bronzeNOC = USA |win_value=... 4531181 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Daudzcīņa vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 4. jūlijs |competitors = 7 |nations = 2 |gold= [[Toms Kīlijs]] |goldNOC = GBR |silver= [[Adams Ganns]] |silverNOC = USA |bronze = [[Trakstans Heirs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Daudzcīņa vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 4. jūlijā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56152 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=All-Around Championship, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Šajā disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija vienīgā reize, kad [[daudzcīņa]], kas bija vēlākā [[desmitcīņa]]s priekštece, tika aizvadīta olimpiskajās spēlēs. Jautājums par to, vai šīs sacensības bija daļa no oficiālās olimpiskās programmas, ir bijis strīdīgs, taču [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik to atzīst par oficiālu olimpisko notikumu. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur 1904. gada spēļu ietvaros [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] neizcīnīja zelta medaļu. Zelta medaļu ieguva [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Toms Kīlijs]], sudraba medaļu ieguva amerikāņu sportists [[Adams Ganns]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Trakstans Heirs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's All-Around Championship |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Daudzcīņas ietvaros sportisti startēja desmit disciplīnās, kuras visas tika aizvadītas vienā dienā: 100 jardu skrējiens, [[lodes grūšana]], [[augstlēkšana]], 880 jardu soļošana, [[vesera mešana]], [[kārtslēkšana]], 120 jardu [[barjerskrējiens]], 56 mārciņu svaru mešana, [[tāllēkšana]] un 1 jūdzes skrejiens. Punktu skaitīšana notika pēc īpašām tabulām, taču, tā kā sprintā laiks tika fiksēts tikai uzvarētājam, pārējiem dalībniekiem punktus 100 jardu un barjerskrējiena distancēs aprēķināja, novērtējot attālumu, par kādu tie atpalika no uzvarētāja. Par katru pēdu (foot), par ko dalībnieks atpalika no uzvarētāja, 100 jardu distancē no uzvarētāja punktiem atskaitīja septiņus punktus, bet barjerskrējienā — piecus punktus. Šīs sacensības notika jūlijā vingrošanas čempionāta ietvaros, nevis kopā ar pārējām vieglatlētikas disciplīnām. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 4. jūlijs |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Tom Kiely.JPG|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Truxton Hare.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === 100 jardu skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.8 || 790 |- | 2 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 769 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 || 748 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 5 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 6 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 713 |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.21 || 668 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.09 || 648 |- | 3 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.82 || 448 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.54 || 404 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.26 || 360 |- | 6 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.01 || 320 |} === Augstlēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Augstums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.68 || 672 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.65 || 640 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | rowspan="2"|5/6 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |- | align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |} === 880 jardu soļošana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:11 || 657 |- | 4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:13 || 647 |- | 5 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:20 || 612 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:49 || 467 |} === Vesera mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 36.76 || 706 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.28 || 687 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31.40 || 495 |- | 4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29.11 || 405 |- | 5 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 27.51 || 342 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.97 || 616 |- | 2 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.89 || 568 |- | 3 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.74 || 472 |- | 4 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.44 || 280 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === 120 jardu barjerskrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 17.8 || 670 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 655 |- | 3 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 600 |- | 4 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 590 |} === 56 mārciņu svara mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 8.91 || 684 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.59 || 475 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.22 || 418 |- | 4 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.98 || 222 |} === Tāllēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.07 || 652 |- | 2 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.94 || 612 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |- | align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |} === 1 jūdzes skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:45.0 || 564 |- | 4 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:51.0 || 534 |} == Rezultātu kopvērtējums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="10"|Punkti pa disciplīnām || rowspan="2"|Fināla <br/> punkti |- ! {{vert header|stp=1|100 jardu <br/> skrējiens}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|Augstlēkšana}} || {{vert header|stp=1|880 jardu <br/> soļošana}} || {{vert header|stp=1|Vesera <br/> mešana}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|120 jardu <br/> barjerskrējiens}} || {{vert header|stp=1|56 mārciņu <br/> svara mešana}} || {{vert header|stp=1|Tāllēkšana}} || {{vert header|stp=1|1 jūdzes <br/> skrējiens}} |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 713 || 448 || 480 || 717 || 706 || 472 || 670 || 684 || 612 || 534 || '''6036''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 668 || 640 || 647 || 495 || 616 || 655 || 418 || 484 || 564 || '''5907''' |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 790 || 648 || 480 || 612 || 687 || 280 || 600 || 475 || 652 || 589 || '''5813''' |- | 4 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 769 || 320 || 672 || 717 || 342 || 568 || 590 || 222 || 484 || 589 || '''5273''' |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 748 || 360 || 608 || 657 || 405 || 0 || — || — || — || — || '''2778''' |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 404 || 608 || 467 || 0 || — || — || — || — || — || '''2199''' |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''0''' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Daudzcīņā startēja 7 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|GBR|1904. gada vasaras|2}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171712/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-56-pound-weight-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56151 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētajās disciplīnās vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daudzcīņa]] kiu55z5vfvowijw7l2xzid902uuuow1 4531189 4531181 2026-10-02T18:53:57Z Kleivas 2704 4531189 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Daudzcīņa vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 4. jūlijs |competitors = 7 |nations = 2 |gold= [[Toms Kīlijs]] |goldNOC = GBR |silver= [[Adams Ganns]] |silverNOC = USA |bronze = [[Trakstans Heirs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Daudzcīņa vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 4. jūlijā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56152 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=All-Around Championship, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Šajā disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija vienīgā reize, kad [[daudzcīņa]], kas bija vēlākā [[desmitcīņa]]s priekštece, tika aizvadīta olimpiskajās spēlēs. Jautājums par to, vai šīs sacensības bija daļa no oficiālās olimpiskās programmas, ir bijis strīdīgs, taču [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik to atzīst par oficiālu olimpisko notikumu. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur 1904. gada spēļu ietvaros [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] neizcīnīja zelta medaļu. Zelta medaļu ieguva [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Toms Kīlijs]], sudraba medaļu ieguva amerikāņu sportists [[Adams Ganns]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Trakstans Heirs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's All-Around Championship |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Daudzcīņas ietvaros sportisti startēja desmit disciplīnās, kuras visas tika aizvadītas vienā dienā: 100 jardu skrējiens, [[lodes grūšana]], [[augstlēkšana]], 880 jardu soļošana, [[vesera mešana]], [[kārtslēkšana]], 120 jardu [[barjerskrējiens]], 56 mārciņu svaru mešana, [[tāllēkšana]] un 1 jūdzes skrejiens. Punktu skaitīšana notika pēc īpašām tabulām, taču, tā kā sprintā laiks tika fiksēts tikai uzvarētājam, pārējiem dalībniekiem punktus 100 jardu un barjerskrējiena distancēs aprēķināja, novērtējot attālumu, par kādu tie atpalika no uzvarētāja. Par katru pēdu (foot), par ko dalībnieks atpalika no uzvarētāja, 100 jardu distancē no uzvarētāja punktiem atskaitīja septiņus punktus, bet barjerskrējienā — piecus punktus. Šīs sacensības notika jūlijā vingrošanas čempionāta ietvaros, nevis kopā ar pārējām vieglatlētikas disciplīnām. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 4. jūlijs |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Tom Kiely.JPG|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Truxton Hare.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === 100 jardu skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.8 || 790 |- | 2 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 769 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 || 748 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 5 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 6 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 713 |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.21 || 668 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.09 || 648 |- | 3 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.82 || 448 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.54 || 404 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.26 || 360 |- | 6 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.01 || 320 |} === Augstlēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Augstums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.68 || 672 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.65 || 640 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | rowspan="2"|5/6 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |- | align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |} === 880 jardu soļošana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:11 || 657 |- | 4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:13 || 647 |- | 5 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:20 || 612 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:49 || 467 |} === Vesera mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 36.76 || 706 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.28 || 687 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31.40 || 495 |- | 4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29.11 || 405 |- | 5 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 27.51 || 342 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.97 || 616 |- | 2 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.89 || 568 |- | 3 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.74 || 472 |- | 4 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.44 || 280 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === 120 jardu barjerskrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 17.8 || 670 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 655 |- | 3 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 600 |- | 4 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 590 |} === 56 mārciņu svara mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 8.91 || 684 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.59 || 475 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.22 || 418 |- | 4 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.98 || 222 |} === Tāllēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.07 || 652 |- | 2 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.94 || 612 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |- | align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |} === 1 jūdzes skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:45.0 || 564 |- | 4 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:51.0 || 534 |} == Rezultātu kopvērtējums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="10"|Punkti pa disciplīnām || rowspan="2"|Fināla <br/> punkti |- ! {{vert header|stp=1|100 jardu <br/> skrējiens}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|Augstlēkšana}} || {{vert header|stp=1|880 jardu <br/> soļošana}} || {{vert header|stp=1|Vesera <br/> mešana}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|120 jardu <br/> barjerskrējiens}} || {{vert header|stp=1|56 mārciņu <br/> svara mešana}} || {{vert header|stp=1|Tāllēkšana}} || {{vert header|stp=1|1 jūdzes <br/> skrējiens}} |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 713 || 448 || 480 || 717 || 706 || 472 || 670 || 684 || 612 || 534 || '''6036''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 668 || 640 || 647 || 495 || 616 || 655 || 418 || 484 || 564 || '''5907''' |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 790 || 648 || 480 || 612 || 687 || 280 || 600 || 475 || 652 || 589 || '''5813''' |- | 4 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 769 || 320 || 672 || 717 || 342 || 568 || 590 || 222 || 484 || 589 || '''5273''' |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 748 || 360 || 608 || 657 || 405 || 0 || — || — || — || — || '''2778''' |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 404 || 608 || 467 || 0 || — || — || — || — || — || '''2199''' |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''0''' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Daudzcīņā startēja 7 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|GBR|1904. gada vasaras|2}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56152 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētajās disciplīnās vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daudzcīņa]] 4xpldsmrckwe9t68n19g2pqfxh98awi 4531190 4531189 2026-10-02T18:55:40Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4531190 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Daudzcīņa vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 4. jūlijs |competitors = 7 |nations = 2 |gold= [[Toms Kīlijs]] |goldNOC = GBR |silver= [[Adams Ganns]] |silverNOC = USA |bronze = [[Trakstans Heirs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Daudzcīņa vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 4. jūlijā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56152 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=All-Around Championship, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Šajā disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija vienīgā reize, kad [[daudzcīņa]], kas bija vēlākā [[desmitcīņa]]s priekštece, tika aizvadīta olimpiskajās spēlēs. Jautājums par to, vai šīs sacensības bija daļa no oficiālās olimpiskās programmas, ir bijis strīdīgs, taču [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik to atzīst par oficiālu olimpisko notikumu. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur 1904. gada spēļu ietvaros [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] neizcīnīja zelta medaļu. Zelta medaļu ieguva [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Toms Kīlijs]], sudraba medaļu ieguva amerikāņu sportists [[Adams Ganns]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Trakstans Heirs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's All-Around Championship |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Daudzcīņas ietvaros sportisti startēja desmit disciplīnās, kuras visas tika aizvadītas vienā dienā: 100 jardu skrējiens, [[lodes grūšana]], [[augstlēkšana]], 880 jardu soļošana, [[vesera mešana]], [[kārtslēkšana]], 120 jardu [[barjerskrējiens]], 56 mārciņu svaru mešana, [[tāllēkšana]] un 1 jūdzes skrejiens. Punktu skaitīšana notika pēc īpašām tabulām, taču, tā kā sprintā laiks tika fiksēts tikai uzvarētājam, pārējiem dalībniekiem punktus 100 jardu un barjerskrējiena distancēs aprēķināja, novērtējot attālumu, par kādu tie atpalika no uzvarētāja. Par katru pēdu (foot), par ko dalībnieks atpalika no uzvarētāja, 100 jardu distancē no uzvarētāja punktiem atskaitīja septiņus punktus, bet barjerskrējienā — piecus punktus. Šīs sacensības notika jūlijā vingrošanas čempionāta ietvaros, nevis kopā ar pārējām vieglatlētikas disciplīnām. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 4. jūlijs |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Tom Kiely.JPG|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Truxton Hare.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === 100 jardu skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.8 || 790 |- | 2 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 769 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 || 748 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 5 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 6 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 713 |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.21 || 668 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.09 || 648 |- | 3 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.82 || 448 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.54 || 404 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.26 || 360 |- | 6 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.01 || 320 |} === Augstlēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Augstums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.68 || 672 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.65 || 640 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | rowspan="2"|5/6 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |- | align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |} === 880 jardu soļošana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:11 || 657 |- | 4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:13 || 647 |- | 5 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:20 || 612 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:49 || 467 |} === Vesera mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 36.76 || 706 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.28 || 687 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31.40 || 495 |- | 4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29.11 || 405 |- | 5 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 27.51 || 342 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.97 || 616 |- | 2 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.89 || 568 |- | 3 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.74 || 472 |- | 4 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.44 || 280 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === 120 jardu barjerskrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 17.8 || 670 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 655 |- | 3 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 600 |- | 4 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 590 |} === 56 mārciņu svara mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 8.91 || 684 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.59 || 475 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.22 || 418 |- | 4 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.98 || 222 |} === Tāllēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.07 || 652 |- | 2 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.94 || 612 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |- | align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |} === 1 jūdzes skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:45.0 || 564 |- | 4 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:51.0 || 534 |} == Rezultātu kopvērtējums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="10"|Punkti pa disciplīnām || rowspan="2"|Fināla <br/> punkti |- ! {{vert header|stp=1|100 jardu <br/> skrējiens}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|Augstlēkšana}} || {{vert header|stp=1|880 jardu <br/> soļošana}} || {{vert header|stp=1|Vesera <br/> mešana}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|120 jardu <br/> barjerskrējiens}} || {{vert header|stp=1|56 mārciņu <br/> svara mešana}} || {{vert header|stp=1|Tāllēkšana}} || {{vert header|stp=1|1 jūdzes <br/> skrējiens}} |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 713 || 448 || 480 || 717 || 706 || 472 || 670 || 684 || 612 || 534 || '''6036''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 668 || 640 || 647 || 495 || 616 || 655 || 418 || 484 || 564 || '''5907''' |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 790 || 648 || 480 || 612 || 687 || 280 || 600 || 475 || 652 || 589 || '''5813''' |- | 4 || align=left|[[Džons Hollovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 769 || 320 || 672 || 717 || 342 || 568 || 590 || 222 || 484 || 589 || '''5273''' |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 748 || 360 || 608 || 657 || 405 || 0 || — || — || — || — || '''2778''' |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 404 || 608 || 467 || 0 || — || — || — || — || — || '''2199''' |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''0''' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Daudzcīņā startēja 7 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|GBR|1904. gada vasaras|2}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56152 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daudzcīņa]] 0nz799mxmyx0d2mflyrwd0ztwzuz0i6 10 640901 4531184 2026-10-02T18:51:06Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Navbox | name = Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | image = | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Desmitcīņa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle... 4531184 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | image = | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Desmitcīņa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2024]] }} | group2 = Septiņcīņa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Sievietes | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1980}} * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — septiņcīņa sievietēm|2024]] }} | group3 = Pieccīņa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1908}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1924]] * {{Color|#AAA|1928 — ''pašlaik''}} | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1960}} * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa sievietēm|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa sievietēm|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa sievietēm|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa sievietēm|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa sievietēm|1980]] * {{Color|#AAA|1984 — ''pašlaik''}} }} | group4 = Daudzcīņa | list4 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896 — 1900}} * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|1904]] * {{Color|#AAA|1908 — ''pašlaik''}} }} }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]] </noinclude> i8l73acknm7mqbqbe6zj1pjgk588ltk 10 640902 4531194 2026-10-02T19:13:21Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |group1 = Desmitcīņa |list1 = {{colbegin|colwidth=25em}} * V... 4531194 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |group1 = Desmitcīņa |list1 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Džims Torps]]|USA|1912. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Helge Lēvlands]]|NOR|1920. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Herolds Osborns]]|USA|1924. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Pāvo Irjela]]|FIN|1928. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Džeimss Baušs]]|USA|1932. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Glenns Moriss]]|USA|1936. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Bobs Matiass]]|USA|1948. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Bobs Matiass]]|USA|1952. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Mits Kempbels]]|USA|1956. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Rafers Džonsons]]|USA|1960. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Villijs Holdorfs]]|EUA|1960. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Bills Tumijs]]|USA|1968. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Mikola Avilovs]]|URS|1972. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Brūss Dženners]]|USA|1976. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Deilijs Tompsons]]|GBR|1980. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Deilijs Tompsons]]|GBR|1984. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Kristiāns Šenks]]|GDR|1984. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Zmēlīks]]|TCH|1992. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Dens O'Braiens]]|USA|1996. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Erki Nols]]|EST|2000. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Romans Šebrle]]|CZE|2004. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Braiens Klejs]]|USA|2008. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Eštons Ītons]]|USA|2012. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Eštons Ītons]]|USA|2016. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Demjēns Vorners]]|CAN|2020. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Markuss Rūts]]|NOR|2024. gada vasaras}} {{colend}} |group2 = Pieccīņa |list2 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Džims Torps]]|USA|1912. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Ēro Lehtonens]]|FIN|1920. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Ēro Lehtonens]]|FIN|1924. gada vasaras}} {{colend}} |group3 = Daudzcīņa |list3 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} {{colend}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> td7xg2utbl1fsspf16ggawo8na0pinh 4531206 4531194 2026-10-02T19:16:08Z Kleivas 2704 4531206 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |group1 = Desmitcīņa |list1 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Džims Torps]]|USA|1912. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Helge Lēvlands]]|NOR|1920. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Herolds Osborns]]|USA|1924. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Pāvo Irjela]]|FIN|1928. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Džeimss Baušs]]|USA|1932. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Glenns Moriss]]|USA|1936. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Bobs Matiass]]|USA|1948. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Bobs Matiass]]|USA|1952. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Mits Kempbels]]|USA|1956. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Rafers Džonsons]]|USA|1960. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Villijs Holdorfs]]|EUA|1960. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Bills Tumijs]]|USA|1968. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Mikola Avilovs]]|URS|1972. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Brūss Dženners]]|USA|1976. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Deilijs Tompsons]]|GBR|1980. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Deilijs Tompsons]]|GBR|1984. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Kristiāns Šenks]]|GDR|1984. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Zmēlīks]]|TCH|1992. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Dens O'Braiens]]|USA|1996. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Erki Nols]]|EST|2000. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Romans Šebrle]]|CZE|2004. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Braiens Klejs]]|USA|2008. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Eštons Ītons]]|USA|2012. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Eštons Ītons]]|USA|2016. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Demjēns Vorners]]|CAN|2020. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Markuss Rūts]]|NOR|2024. gada vasaras}} {{colend}} |group2 = Pieccīņa |list2 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Džims Torps]]|USA|1912. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Ēro Lehtonens]]|FIN|1920. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Ēro Lehtonens]]|FIN|1924. gada vasaras}} {{colend}} |group3 = Daudzcīņa |list3 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} {{colend}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> 3ql2ali87v2x7w0ch0ck7rkvqsq54cx 0 640903 4531212 2026-10-02T19:50:33Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Karina Palkova]] 4531212 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karina Palkova]] td9ytewk1a3pdqv8xtttp8oqxn2dv1g 0 640904 4531213 2026-10-02T19:50:55Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Karina Palkova]] 4531213 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karina Palkova]] td9ytewk1a3pdqv8xtttp8oqxn2dv1g 0 640905 4531214 2026-10-02T19:51:46Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Karina Palkova]] 4531214 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karina Palkova]] td9ytewk1a3pdqv8xtttp8oqxn2dv1g 0 640906 4531236 2026-10-02T21:23:39Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''SpaceX Crew-13'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''Crew-12'' tuvojas stacijai | Programma = ''[[Crew Dragon]]'' | KA_veids = [[kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Crew Dragon]]'' | KA sērijas Nr = ''C213'' (''Grace'') | Operators = ''[[SpaceX]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = '... 4531236 wikitext text/x-wiki {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''SpaceX Crew-13'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''Crew-12'' tuvojas stacijai | Programma = ''[[Crew Dragon]]'' | KA_veids = [[kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Crew Dragon]]'' | KA sērijas Nr = ''C213'' (''Grace'') | Operators = ''[[SpaceX]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = ''SpaceX'' | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|10|1|SK}} 15:10:06 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'' | Starta_vieta = [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija|Kanaverala rags]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Apkalpe = [[Džesika Votkinsa]]{{br}}[[Luks Deleinijs]]{{br}}[[Džošua Kutriks]]{{br}}[[Sergejs Teterjatņikovs]] | apkalpes attēls = The four members of NASA’s SpaceX Crew-13 mission to the International Space Station (amf-jsc2026e401203).jpg | apkalpes attēla apraksts = No kreisās: Teterjatņikovs, Deleinijs, Votkinsa, Kutriks | saslēgšanās-atvienošanās = | Nolaišanās = | Nolaišanās vieta = <!--[[Klusais okeāns]]--> | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = ~ 12 000 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51,66° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[SpaceX Crew-12]]'' | KA_nāk = ''[[SpaceX Crew-14]]'' | Pilot. misijas = [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]], [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]] }} '''''SpaceX Crew-13''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Crew Dragon]]'' lidojums. To orbītā palaida 2026. gada 1. oktobrī ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' uzdevumā ''[[Commercial Crew Development]]'' programmā, lai [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] nogādātu apkalpi. ''Crew-13'' tika izmantots kosmosa kuģa [[nolaižamais aparāts]] ''Grace'' (''C213''), kas kosmosā bija lidojis vienu reizi. Nesējraķetei izmantota pirmā pakāpe (sērijas numurs ''В1101''), kas bija izmantota divas reizes. == Apkalpe == ''Crew-13'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" |Kosmonauts | {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} |Pozīcija |Lidojums pēc skaita |Valsts, organizācija |- | [[Džesika Votkinsa]] | ↑↓ | Komandieris | 2. | {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |- | [[Luks Deleinijs]] | ↑↓ | Pilots | 1. | {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |- | [[Džošua Kutriks]] | ↑↓ | Misijas speciālists | 1. | {{CAN}}, ''[[Kanādas Kosmosa aģentūra|CSA]]'' |- | [[Sergejs Teterjatņikovs]] | ↑↓ | Misijas speciālists | 1. | {{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |} == Lidojuma gaita == === Starts un stacijas sasniegšana === Sākotnēji ''Grace'' bija paredzēts palaist 2026. gada 12. septembrī, bet startu atcēla kosmosa kuģī atklātās oksidētāja sūces dēļ. ''SpaceX Crew-13'' tika palaists {{dat|2026|10|1||bez}} 15:10:06 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40'''.<ref name="spaceflightnow 2025-08-01" /> Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nolaidās ''LZ-40'' laukumā Kanaverala zemesragā. 1. oktobrī 23:05:16 ''UTC'' ''Grace'' automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' modulim priekšpusē pievienotā adaptera ''[[Pressurized Mating Adapter|PMA-2]]'' saslēgšanās mezgla ''[[International Docking Adapter|IDA-2]]''. <!-- 14. janvārī 22:20 ''UTC'' kosmosa kuģis atvienojās no stacijas. 15. janvārī 07:51 ''UTC'' ''Crew Dragon'' veica dzinēju iedarbināšanu 13 minūtes, lai samazinātu orbītas augstumu. 08:05 ''UTC'' tika atdalīts servisa modulis. Nolaižamais aparāts iegāja atmosfēras blīvajos slāņos, un 08:41:36 ''UTC'' tas nolaidās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Sandjego]] tuvumā. Lidojuma ilgums bija 166 dienas 16 stundas 57 minūtes. --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spaceflightnow 2025-08-01">[https://spaceflightnow.com/2026/10/01/fresh-crew-takes-off-for-six-month-stay-aboard-space-station/ Fresh crew takes off for six-month stay aboard space station] William Harwood, spaceflightnow.com, 2026-10-01</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/mission/nasas-spacex-crew-13/ NASA’s SpaceX Crew-13] NASA * [https://www.spacex.com/launches/crew13 Crew-13 Mission] ''SpaceX'' * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/dragon-v2.htm Crew Dragon] Gunter Dirk Krebs {{SKS konfigurācija}} {{Dragon kosmosa kuģi}} {{Pilotējamie kuģi uz SKS}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Dragon kosmosa kuģis]] auimenvmxik2vl1o1gcwbqdndt2u21u 0 640907 4531237 2026-10-02T21:24:31Z Dainis 876 Pāradresē uz [[SpaceX Crew-13]] 4531237 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[SpaceX Crew-13]] 2ahu263suf61pqtut46bgxta5uqn4dv 0 640908 4531268 2026-10-03T05:02:28Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Red Bull Racing]] 4531268 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Red Bull Racing]] 1u50dnxuf8hagv0v1pdzhuklgd7j1pk 0 640909 4531291 2026-10-03T06:07:51Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vjačeslavs Stepaņenko | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.jpg | apraksts = Vjačeslavs Stepaņenko 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = 2002 | term_beigas = 2008 | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = |... 4531291 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vjačeslavs Stepaņenko | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.jpg | apraksts = Vjačeslavs Stepaņenko 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = 2002 | term_beigas = 2008 | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|08}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krievi|krievs]] | partija = * [[PCTVL]] <small>(līdz 2003)</small> * [[Tautas Saskaņas partija]] <small>(2003—2004)</small> * [[LPP/LC]] <small>(2004—2011)</small> * [[Gods kalpot Rīgai!]] <small>(2012—2020)</small> * [[Suverēnā vara]] <small>(kopš 2020)</small> | dzīvesb = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vjačeslavs Stepaņenko''' (dzimis {{dat|1977|08|08}}, [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[jurists]] un [[politika|politiķis]], partijas "[[Suverēnā vara]]" biedrs. Bijis [[8. Saeima]]s, [[9. Saeima]]s un vairāku Rīgas domes sasaukumu deputāts, šobrīd — [[Rīgas dome]]s deputāts. == Biogrāfija == V. Stepaņenko dzimis Daugavpilī, vecāki Nikolajs un Ivonna Stepaņenko. 2001. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]]. Strādājis par juristu. Precējies ar politiķi un juristi, partijas biedri [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]]. Ģimenē aug četri bērni. Arī vecākais dēls Daniels Stepaņeko darbojas politikā. == Politiskā darbība == 2002. gadā V. Stepaņenko tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] no [[PCTVL]] saraksta, Kad 2003. gadā PCTVL Saeimas frakcija sadalījās, viņš darbojāss [[Tautas saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijā]], taču 2004. gadā kopā ar grupu Tautas Saskaņas partijas deputātu pārgāja uz [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmo partiju]] (LPP) un tās Saeimas frakciju. Šajā pašā gadā V. Stepaņenko kļuva par par [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2006. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no LPP un "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]" apvienības, taču drīz kļuva par Saeimas deputātu [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vietā, kura devās bērna kopšanas atvaļinājumā. 2008. gadā V. Stepaņenko kļuva par [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas]] lietās parlamentāro sekretāru. Tai pašā gadā zaudēja Saeimas deputāta mandātu, I. Šleserei atgriežoties darbā. [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko ievēlēja Rīgas domē no [[LPP/LC]] saraksta. 2012. gadā viņš bija partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" dibinātāju skaitā, un [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada vēlēšanās]] tika ievēlēts Rīgas domē no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienības. No šī paša saraksta ievēlēts arī [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]], bet 2020. gadā izstājies no partijas "Gods kalpot Rīgai!". 2022. gadā V. Stepaņenko iestājās partijā "Suverēnā vara" un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju [[Ernests Jurkāns|Ernesta Jurkāna]] vietā, bet drīz vien nodeva partijas vadītājas amatu savai dzīvesbiedrei [[Jūlija Stepaņenko|Jūlijai Stepaņenko]]. No "Suverēnās varas" saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], bet saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Tāpat nesekmīgi kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko tika ievēlēts pašvaldībā no partiju "Suverēnā vara" un "Apvienība Jaunlatvieši" kopējā saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2009}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Vjačeslavs}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] qzlub5fmw0zijds776uqbj6ocriohex 4531292 4531291 2026-10-03T06:10:25Z Biafra 13794 4531292 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vjačeslavs Stepaņenko | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.jpg | apraksts = Vjačeslavs Stepaņenko 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = 2002 | term_beigas = 2008 | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|8}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krievi|krievs]] | partija = * [[PCTVL]] <small>(līdz 2003)</small> * [[Tautas Saskaņas partija]] <small>(2003—2004)</small> * [[LPP/LC]] <small>(2004—2011)</small> * [[Gods kalpot Rīgai!]] <small>(2012—2020)</small> * [[Suverēnā vara]] <small>(kopš 2020)</small> | dzīvesb = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vjačeslavs Stepaņenko''' (dzimis {{dat|1977|08|08}}, [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[jurists]] un [[politika|politiķis]], partijas "[[Suverēnā vara]]" biedrs. Bijis [[8. Saeima]]s, [[9. Saeima]]s un vairāku Rīgas domes sasaukumu deputāts, šobrīd — [[Rīgas dome]]s deputāts. == Biogrāfija == V. Stepaņenko dzimis Daugavpilī, vecāki Nikolajs un Ivonna Stepaņenko. 2001. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]]. Strādājis par juristu. Precējies ar politiķi un juristi, partijas biedri [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]]. Ģimenē aug četri bērni. Arī vecākais dēls Daniels Stepaņeko darbojas politikā. == Politiskā darbība == 2002. gadā V. Stepaņenko tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] no [[PCTVL]] saraksta, Kad 2003. gadā PCTVL Saeimas frakcija sadalījās, viņš darbojāss [[Tautas saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijā]], taču 2004. gadā kopā ar grupu Tautas Saskaņas partijas deputātu pārgāja uz [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmo partiju]] (LPP) un tās Saeimas frakciju. Šajā pašā gadā V. Stepaņenko kļuva par par [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2006. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no LPP un "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]" apvienības, taču drīz kļuva par Saeimas deputātu [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vietā, kura devās bērna kopšanas atvaļinājumā. 2008. gadā V. Stepaņenko kļuva par [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas]] lietās parlamentāro sekretāru. Tai pašā gadā zaudēja Saeimas deputāta mandātu, I. Šleserei atgriežoties darbā. [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko ievēlēja Rīgas domē no [[LPP/LC]] saraksta. 2012. gadā viņš bija partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" dibinātāju skaitā, un [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada vēlēšanās]] tika ievēlēts Rīgas domē no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienības. No šī paša saraksta ievēlēts arī [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]], bet 2020. gadā izstājies no partijas "Gods kalpot Rīgai!". 2022. gadā V. Stepaņenko iestājās partijā "Suverēnā vara" un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju [[Ernests Jurkāns|Ernesta Jurkāna]] vietā, bet drīz vien nodeva partijas vadītājas amatu savai dzīvesbiedrei [[Jūlija Stepaņenko|Jūlijai Stepaņenko]]. No "Suverēnās varas" saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], bet saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Tāpat nesekmīgi kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko tika ievēlēts pašvaldībā no partiju "Suverēnā vara" un "Apvienība Jaunlatvieši" kopējā saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2009}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Vjačeslavs}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] p0cjfd1opb1yys4q3qy58f0g8bcg3u5 4531294 4531292 2026-10-03T06:12:10Z Biafra 13794 4531294 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vjačeslavs Stepaņenko | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.jpg | apraksts = Vjačeslavs Stepaņenko 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = 2002 | term_beigas = 2008 | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|8}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krievi|krievs]] | partija = * [[PCTVL]] <small>(līdz 2003)</small> * [[Tautas Saskaņas partija]] <small>(2003—2004)</small> * [[LPP/LC]] <small>(2004—2011)</small> * [[Gods kalpot Rīgai!]] <small>(2012—2020)</small> * [[Suverēnā vara]] <small>(kopš 2020)</small> | dzīvesb = [[Jūlija Stepaņenko]] | bērni = 4 bērni | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vjačeslavs Stepaņenko''' (dzimis {{dat|1977|08|08}}, [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[jurists]] un [[politika|politiķis]], partijas "[[Suverēnā vara]]" biedrs. Bijis [[8. Saeima]]s, [[9. Saeima]]s un vairāku Rīgas domes sasaukumu deputāts, šobrīd — [[Rīgas dome]]s deputāts. == Biogrāfija == V. Stepaņenko dzimis Daugavpilī, vecāki Nikolajs un Ivonna Stepaņenko. 2001. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]]. Strādājis par juristu. Precējies ar politiķi un juristi, partijas biedri [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]]. Ģimenē aug četri bērni. Arī vecākais dēls Daniels Stepaņeko darbojas politikā. == Politiskā darbība == 2002. gadā V. Stepaņenko tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] no [[PCTVL]] saraksta, Kad 2003. gadā PCTVL Saeimas frakcija sadalījās, viņš darbojāss [[Tautas saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijā]], taču 2004. gadā kopā ar grupu Tautas Saskaņas partijas deputātu pārgāja uz [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmo partiju]] (LPP) un tās Saeimas frakciju. Šajā pašā gadā V. Stepaņenko kļuva par par [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2006. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no LPP un "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]" apvienības, taču drīz kļuva par Saeimas deputātu [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vietā, kura devās bērna kopšanas atvaļinājumā. 2008. gadā V. Stepaņenko kļuva par [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas]] lietās parlamentāro sekretāru. Tai pašā gadā zaudēja Saeimas deputāta mandātu, I. Šleserei atgriežoties darbā. [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko ievēlēja Rīgas domē no [[LPP/LC]] saraksta. 2012. gadā viņš bija partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" dibinātāju skaitā, un [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada vēlēšanās]] tika ievēlēts Rīgas domē no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienības. No šī paša saraksta ievēlēts arī [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]], bet 2020. gadā izstājies no partijas "Gods kalpot Rīgai!". 2022. gadā V. Stepaņenko iestājās partijā "Suverēnā vara" un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju [[Ernests Jurkāns|Ernesta Jurkāna]] vietā, bet drīz vien nodeva partijas vadītājas amatu savai dzīvesbiedrei [[Jūlija Stepaņenko|Jūlijai Stepaņenko]]. No "Suverēnās varas" saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], bet saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Tāpat nesekmīgi kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko tika ievēlēts pašvaldībā no partiju "Suverēnā vara" un "Apvienība Jaunlatvieši" kopējā saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2009}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Vjačeslavs}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] eeqqlhzt4pujkxv7remixb3xt3jmzyw 4531295 4531294 2026-10-03T06:13:47Z Biafra 13794 /* Biogrāfija */ 4531295 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vjačeslavs Stepaņenko | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.jpg | apraksts = Vjačeslavs Stepaņenko 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = 2002 | term_beigas = 2008 | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|8}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krievi|krievs]] | partija = * [[PCTVL]] <small>(līdz 2003)</small> * [[Tautas Saskaņas partija]] <small>(2003—2004)</small> * [[LPP/LC]] <small>(2004—2011)</small> * [[Gods kalpot Rīgai!]] <small>(2012—2020)</small> * [[Suverēnā vara]] <small>(kopš 2020)</small> | dzīvesb = [[Jūlija Stepaņenko]] | bērni = 4 bērni | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vjačeslavs Stepaņenko''' (dzimis {{dat|1977|08|08}}, [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[jurists]] un [[politika|politiķis]], partijas "[[Suverēnā vara]]" biedrs. Bijis [[8. Saeima]]s, [[9. Saeima]]s un vairāku Rīgas domes sasaukumu deputāts, šobrīd — [[Rīgas dome]]s deputāts. == Biogrāfija == V. Stepaņenko dzimis Daugavpilī, vecāki Nikolajs un Ivonna Stepaņenko. 2001. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]]. Strādājis par juristu. Precējies ar kursa biedreni, juristi un politiķi, kā arī partijas biedri [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]].<ref>{{Atsauce|title=Deputāts tuvplānā. Jūlija Stepaņenko (15.12.2015.)|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|date=2015-12-16|accessdate=2026-10-03|last=ReTV}}</ref> Ģimenē aug četri bērni. Arī vecākais dēls Daniels Stepaņeko darbojas politikā. == Politiskā darbība == 2002. gadā V. Stepaņenko tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] no [[PCTVL]] saraksta, Kad 2003. gadā PCTVL Saeimas frakcija sadalījās, viņš darbojāss [[Tautas saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijā]], taču 2004. gadā kopā ar grupu Tautas Saskaņas partijas deputātu pārgāja uz [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmo partiju]] (LPP) un tās Saeimas frakciju. Šajā pašā gadā V. Stepaņenko kļuva par par [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2006. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no LPP un "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]" apvienības, taču drīz kļuva par Saeimas deputātu [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vietā, kura devās bērna kopšanas atvaļinājumā. 2008. gadā V. Stepaņenko kļuva par [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas]] lietās parlamentāro sekretāru. Tai pašā gadā zaudēja Saeimas deputāta mandātu, I. Šleserei atgriežoties darbā. [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko ievēlēja Rīgas domē no [[LPP/LC]] saraksta. 2012. gadā viņš bija partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" dibinātāju skaitā, un [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada vēlēšanās]] tika ievēlēts Rīgas domē no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienības. No šī paša saraksta ievēlēts arī [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]], bet 2020. gadā izstājies no partijas "Gods kalpot Rīgai!". 2022. gadā V. Stepaņenko iestājās partijā "Suverēnā vara" un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju [[Ernests Jurkāns|Ernesta Jurkāna]] vietā, bet drīz vien nodeva partijas vadītājas amatu savai dzīvesbiedrei [[Jūlija Stepaņenko|Jūlijai Stepaņenko]]. No "Suverēnās varas" saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], bet saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Tāpat nesekmīgi kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko tika ievēlēts pašvaldībā no partiju "Suverēnā vara" un "Apvienība Jaunlatvieši" kopējā saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2009}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Vjačeslavs}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 1yjcwozsvzizggntr6bei1uedqc7rkr 4531296 4531295 2026-10-03T06:16:39Z Biafra 13794 4531296 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vjačeslavs Stepaņenko | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.jpg | apraksts = Vjačeslavs Stepaņenko 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = 2002 | term_beigas = 2008 | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|8}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krievi|krievs]] | partija = * [[PCTVL]] <small>(2002—2003)</small> * [[Tautas Saskaņas partija]] <small>(2003—2004)</small> * [[LPP]] <small>(2004—2007)</small> * [[LPP/LC]] <small>(2007—2011)</small> * [[Gods kalpot Rīgai!]] <small>(2012—2020)</small> * [[Suverēnā vara]] <small>(kopš 2020)</small> | dzīvesb = [[Jūlija Stepaņenko]] | bērni = 4 bērni | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vjačeslavs Stepaņenko''' (dzimis {{dat|1977|08|08}}, [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[jurists]] un [[politika|politiķis]], partijas "[[Suverēnā vara]]" biedrs. Bijis [[8. Saeima]]s, [[9. Saeima]]s un vairāku Rīgas domes sasaukumu deputāts, šobrīd — [[Rīgas dome]]s deputāts. == Biogrāfija == V. Stepaņenko dzimis Daugavpilī, vecāki Nikolajs un Ivonna Stepaņenko. 2001. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]]. Strādājis par juristu. Precējies ar kursa biedreni, juristi un politiķi, kā arī partijas biedri [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]].<ref>{{Atsauce|title=Deputāts tuvplānā. Jūlija Stepaņenko (15.12.2015.)|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|date=2015-12-16|accessdate=2026-10-03|last=ReTV}}</ref> Ģimenē aug četri bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2026-10-03|language=lv}}</ref> Arī vecākais dēls Daniels Stepaņeko darbojas politikā. == Politiskā darbība == 2002. gadā V. Stepaņenko tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] no [[PCTVL]] saraksta, Kad 2003. gadā PCTVL Saeimas frakcija sadalījās, viņš darbojāss [[Tautas saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijā]], taču 2004. gadā kopā ar grupu Tautas Saskaņas partijas deputātu pārgāja uz [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmo partiju]] (LPP) un tās Saeimas frakciju. Šajā pašā gadā V. Stepaņenko kļuva par par [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2006. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no LPP un "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]" apvienības, taču drīz kļuva par Saeimas deputātu [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vietā, kura devās bērna kopšanas atvaļinājumā. 2008. gadā V. Stepaņenko kļuva par [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas]] lietās parlamentāro sekretāru. Tai pašā gadā zaudēja Saeimas deputāta mandātu, I. Šleserei atgriežoties darbā. [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko ievēlēja Rīgas domē no [[LPP/LC]] saraksta. 2012. gadā viņš bija partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" dibinātāju skaitā, un [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada vēlēšanās]] tika ievēlēts Rīgas domē no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienības. No šī paša saraksta ievēlēts arī [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]], bet 2020. gadā izstājies no partijas "Gods kalpot Rīgai!". 2022. gadā V. Stepaņenko iestājās partijā "Suverēnā vara" un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju [[Ernests Jurkāns|Ernesta Jurkāna]] vietā, bet drīz vien nodeva partijas vadītājas amatu savai dzīvesbiedrei [[Jūlija Stepaņenko|Jūlijai Stepaņenko]]. No "Suverēnās varas" saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], bet saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Tāpat nesekmīgi kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko tika ievēlēts pašvaldībā no partiju "Suverēnā vara" un "Apvienība Jaunlatvieši" kopējā saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2009}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Vjačeslavs}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] ijc7ze4to6dxffziszmgs2rfajpcc8j 4531298 4531296 2026-10-03T06:17:37Z Biafra 13794 4531298 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vjačeslavs Stepaņenko | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.jpg | apraksts = Vjačeslavs Stepaņenko 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = 2002 | term_beigas = 2008 | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|8}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krievi|krievs]] | partija = * [[PCTVL]] <small>(2002—2003)</small> * [[Tautas Saskaņas partija]] <small>(2003—2004)</small> * [[Latvijas Pirmā partija|LPP]] <small>(2004—2007)</small> * [[LPP/LC]] <small>(2007—2011)</small> * [[Gods kalpot Rīgai!]] <small>(2012—2020)</small> * [[Suverēnā vara]] <small>(kopš 2020)</small> | dzīvesb = [[Jūlija Stepaņenko]] | bērni = 4 bērni | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vjačeslavs Stepaņenko''' (dzimis {{dat|1977|08|08}}, [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[jurists]] un [[politika|politiķis]], partijas "[[Suverēnā vara]]" biedrs. Bijis [[8. Saeima]]s, [[9. Saeima]]s un vairāku Rīgas domes sasaukumu deputāts, šobrīd — [[Rīgas dome]]s deputāts. == Biogrāfija == V. Stepaņenko dzimis Daugavpilī, vecāki Nikolajs un Ivonna Stepaņenko. 2001. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]]. Strādājis par juristu. Precējies ar kursa biedreni, juristi un politiķi, kā arī partijas biedri [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]].<ref>{{Atsauce|title=Deputāts tuvplānā. Jūlija Stepaņenko (15.12.2015.)|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|date=2015-12-16|accessdate=2026-10-03|last=ReTV}}</ref> Ģimenē aug četri bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2026-10-03|language=lv}}</ref> Arī vecākais dēls Daniels Stepaņeko darbojas politikā. == Politiskā darbība == 2002. gadā V. Stepaņenko tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] no [[PCTVL]] saraksta, Kad 2003. gadā PCTVL Saeimas frakcija sadalījās, viņš darbojāss [[Tautas saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijā]], taču 2004. gadā kopā ar grupu Tautas Saskaņas partijas deputātu pārgāja uz [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmo partiju]] (LPP) un tās Saeimas frakciju. Šajā pašā gadā V. Stepaņenko kļuva par par [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2006. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no LPP un "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]" apvienības, taču drīz kļuva par Saeimas deputātu [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vietā, kura devās bērna kopšanas atvaļinājumā. 2008. gadā V. Stepaņenko kļuva par [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas]] lietās parlamentāro sekretāru. Tai pašā gadā zaudēja Saeimas deputāta mandātu, I. Šleserei atgriežoties darbā. [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko ievēlēja Rīgas domē no [[LPP/LC]] saraksta. 2012. gadā viņš bija partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" dibinātāju skaitā, un [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada vēlēšanās]] tika ievēlēts Rīgas domē no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienības. No šī paša saraksta ievēlēts arī [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]], bet 2020. gadā izstājies no partijas "Gods kalpot Rīgai!". 2022. gadā V. Stepaņenko iestājās partijā "Suverēnā vara" un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju [[Ernests Jurkāns|Ernesta Jurkāna]] vietā, bet drīz vien nodeva partijas vadītājas amatu savai dzīvesbiedrei [[Jūlija Stepaņenko|Jūlijai Stepaņenko]]. No "Suverēnās varas" saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], bet saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Tāpat nesekmīgi kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] V. Stepaņenko tika ievēlēts pašvaldībā no partiju "Suverēnā vara" un "Apvienība Jaunlatvieši" kopējā saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2009}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Vjačeslavs}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 23z97j8g4b0xcyo17hedhsnn9xeybna 0 640910 4531301 2026-10-03T06:34:14Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ford Comète]] 4531301 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ford Comète]] 1lhakrxx9th7cciorznul3nwpdmghwy 0 640911 4531302 2026-10-03T06:34:30Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ford Comète]] 4531302 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ford Comète]] 1lhakrxx9th7cciorznul3nwpdmghwy 0 640912 4531305 2026-10-03T06:52:43Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ford Focus]] 4531305 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ford Focus]] aed6vw8f71zhqqxq40ly12lwud7jt6z 0 640913 4531316 2026-10-03T07:18:30Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Ford Escort]] uz [[Ford Escort (Eiropa)]]: precīzāk..... 4531316 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ford Escort (Eiropa)]] 7fuczcl4mtar3y7xq3obnkoupb6lgx0 0 640914 4531328 2026-10-03T08:05:24Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Lojālais Luzitānijas leģions<br>''Loyal Lusitanian Legion''<br>''Leal Legião Lusitana'' | attēls = Museu Militar do Bucaco (27).JPG | attēla izmērs = | virsraksts = LLL karavīra manekens Busaku militārajā muzejā | valsts = [[Attēls:Flag of Portugal (1830–1910).svg|23px]] [[Portugāles Karaliste]] | pastāvēšana = 1808–1811 |... 4531328 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Lojālais Luzitānijas leģions<br>''Loyal Lusitanian Legion''<br>''Leal Legião Lusitana'' | attēls = Museu Militar do Bucaco (27).JPG | attēla izmērs = | virsraksts = LLL karavīra manekens Busaku militārajā muzejā | valsts = [[Attēls:Flag of Portugal (1830–1910).svg|23px]] [[Portugāles Karaliste]] | pastāvēšana = 1808–1811 | pakļautība = | daļa no = [[Portugāles armija]] | karaspēka veids = [[artilērija]], [[līnijas kājnieki]], [[vieglie kājnieki]] | krāsas = | karavīru skaits = ~3000 | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Pireneju karš]]<br>[[Alkantaras kauja (1809)]]<br>[[Talaveras kauja]]<br>[[Busaku kauja]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = Roberts Vilsons }} '''Lojālais Luzitānijas leģions''' ({{val|en|Loyal Lusitanian Legion}}; {{val|pt|Leal Legião Lusitana}}; LLL) jeb "Lojālais luzitāņu leģions" bija [[Portugāles armija]]s [[vieglie kājnieki|vieglo kājnieku]] vienība, kas sastāvēja no Anglijā esošiem portugāļu emigrantiem un piedalījās [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. To izveidoja pēc Žozē Marijas de Mouras un Karluša Frederiku Lekora — divu Portugāles armijas [[pulkvedis|pulkvežu]], kuri pēc [[Iebrukums Portugālē (1807)|Portugāles franču un spāņu okupācijas 1807. gadā]] bija devušies trimdā uz Angliju, — un Portugāles vēstnieka Lielbritānijā Domingosa Antoniu de Souzas iniciatīvas. Šo trīs vīru iecere guva pozitīvu atsaucību no Apvienotās Karalistes valdības puses. [[File:CoA Loyal Lusitanian Legion 1808.jpg|thumb|Leģiona ģērbonis]] Leģions ieguva nosaukumu "Loyal" (Lojālais), lai atšķirtos no "[[Portugāles leģions (Lielā armija)|Portugāles leģiona]]" — [[Francijas impērija]]s armijas vienības, kas tika izveidota no bijušajiem Portugāles armijas karavīriem pēc tam, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] 1807. gadā bija izformējis sākotnējo armiju. LLL sastāvā bija ne tikai portugāļu karavīri, bet arī [[briti]] (tostarp vienības komandieris pulkvedis [[Roberts Vilsons (Britu armijas virsnieks)|Roberts Vilsons]]) un [[vācieši]]. Leģions tika saformēts [[Plimuta|Plimutā]] 1808. gada jūlijā, bet septembrī izsēdās Portugāles pilsētā [[Portu]]. Laikposmā no 1808. līdz 1811. gadam LLL kā daļa no angļu un portugāļu apvienotās armijas cīnījās pret franču vadītajiem spēkiem Pireneju karā. Vienība piedalījās Busaku un Talaveras kaujās, kā arī veica reidus un citas neregulārā kara operācijas franču aizmugurē kopā ar portugāļu un spāņu spēkiem. LLL tika izformēts 1811. gada 4. maijā pēc tam, kad tas tika iekļauts Portugāles armijas sastāvā, un tā vienības tika pārveidotas par 7., 8. un 9. [[kasadori|kasadoru]] ({{val|pt|caçadores}}) (vieglās kājnieku vienības) bataljonu. == Literatūra == *{{Cite book |author1=[[John Scott Lillie|Lillie, John Scott]] |author2= Mayne, William|title= The [[Loyal Lusitanian Legion]] during the Peninsular War: The Campaign of Wellington's Portuguese Troops, 1809–11|date=2014| publisher = Leonaur Ltd.|isbn=978-1782823674}} == Ārējās saites == * [https://www.arqnet.pt/exercito/7bc.html/ arqnet.pt] {{pt ikona}} {{Portugāle-aizmetnis}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Portugāles militārie formējumi]] [[Kategorija:Militārisms Portugālē]] 0vj6v336e1j0z0l3staadbdxbvkdssj 4531330 4531328 2026-10-03T08:09:14Z ZANDMANIS 91184 4531330 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Lojālais Luzitānijas leģions<br>''Loyal Lusitanian Legion''<br>''Leal Legião Lusitana'' | attēls = Museu Militar do Bucaco (27).JPG | attēla izmērs = | virsraksts = LLL karavīra manekens Busaku militārajā muzejā | valsts = [[Attēls:Flag of Portugal (1830–1910).svg|23px]] [[Portugāles Karaliste]] | pastāvēšana = 1808–1811 | pakļautība = | daļa no = [[Portugāles armija]] | karaspēka veids = [[artilērija]], [[līnijas kājnieki]], [[vieglie kājnieki]] | krāsas = | karavīru skaits = ~3000 | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Pireneju karš]]<br>[[Alkantaras kauja (1809)]]<br>[[Talaveras kauja]]<br>[[Busaku kauja]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = Roberts Vilsons }} '''Lojālais Luzitānijas leģions''' ({{val|en|Loyal Lusitanian Legion}}; {{val|pt|Leal Legião Lusitana}}; LLL) jeb "Lojālais luzitāņu leģions" bija [[Portugāles armija]]s [[vieglie kājnieki|vieglo kājnieku]] vienība, kas sastāvēja no Anglijā esošiem portugāļu emigrantiem un piedalījās [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. To izveidoja pēc Žozē Marijas de Mouras un Karluša Frederiku Lekora — divu Portugāles armijas [[pulkvedis|pulkvežu]], kuri pēc [[Iebrukums Portugālē (1807)|Portugāles franču un spāņu okupācijas 1807. gadā]] bija devušies trimdā uz Angliju, — un Portugāles vēstnieka Lielbritānijā Domingosa Antoniu de Souzas iniciatīvas. Šo trīs vīru iecere guva pozitīvu atsaucību no Apvienotās Karalistes valdības puses. [[File:CoA Loyal Lusitanian Legion 1808.jpg|thumb|Leģiona ģērbonis]] Leģions ieguva nosaukumu "Loyal" (Lojālais), lai atšķirtos no "[[Portugāles leģions (Lielā armija)|Portugāles leģiona]]" — [[Francijas impērija]]s armijas vienības, kas tika izveidota no bijušajiem Portugāles armijas karavīriem pēc tam, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] 1807. gadā bija izformējis sākotnējo armiju. LLL sastāvā bija ne tikai portugāļu karavīri, bet arī [[briti]] (tostarp vienības komandieris pulkvedis [[Roberts Vilsons (Britu armijas virsnieks)|Roberts Vilsons]]) un [[vācieši]]. Leģions tika saformēts [[Plimuta|Plimutā]] 1808. gada jūlijā, bet septembrī izsēdās Portugāles pilsētā [[Portu]]. Laikposmā no 1808. līdz 1811. gadam LLL kā daļa no angļu un portugāļu apvienotās armijas cīnījās pret franču vadītajiem spēkiem Pireneju karā. Vienība piedalījās Busaku un Talaveras kaujās, kā arī veica reidus un citas neregulārā kara operācijas franču aizmugurē kopā ar portugāļu un spāņu spēkiem. LLL tika izformēts 1811. gada 4. maijā pēc tam, kad tas tika iekļauts Portugāles armijas sastāvā, un tā vienības tika pārveidotas par 7., 8. un 9. [[kasadori|kasadoru]] ({{val|pt|caçadores}}) (vieglās kājnieku vienības) bataljonu. == Literatūra == *{{Cite book |author1=[[John Scott Lillie|Lillie, John Scott]] |author2= Mayne, William|title= The [[Loyal Lusitanian Legion]] during the Peninsular War: The Campaign of Wellington's Portuguese Troops, 1809–11|date=2014| publisher = Leonaur Ltd.|isbn=978-1782823674}} == Ārējās saites == * [https://www.arqnet.pt/exercito/7bc.html/ arqnet.pt] {{pt ikona}} {{Portugāle-aizmetnis}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Portugāļu militārie formējumi]] [[Kategorija:Militārisms Portugālē]] 0amxxmo6iljfl2rpah5lzlebb1omywe 4531332 4531330 2026-10-03T08:11:46Z Egilus 27634 4531332 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Lojālais Luzitānijas leģions<br>''Loyal Lusitanian Legion''<br>''Leal Legião Lusitana'' | attēls = Museu Militar do Bucaco (27).JPG | attēla izmērs = | virsraksts = LLL karavīra manekens Busaku militārajā muzejā | valsts = [[Attēls:Flag of Portugal (1830–1910).svg|23px]] [[Portugāles Karaliste]] | pastāvēšana = 1808–1811 | pakļautība = | daļa no = [[Portugāles armija]] | karaspēka veids = [[artilērija]], [[līnijas kājnieki]], [[vieglie kājnieki]] | krāsas = | karavīru skaits = ~3000 | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Pireneju karš]]<br>[[Alkantaras kauja (1809)]]<br>[[Talaveras kauja]]<br>[[Busaku kauja]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = Roberts Vilsons }} '''Lojālais Luzitānijas leģions''' ({{val|en|Loyal Lusitanian Legion}}; {{val|pt|Leal Legião Lusitana}}; LLL) jeb "Lojālais luzitāņu leģions" bija [[Portugāles armija]]s [[vieglie kājnieki|vieglo kājnieku]] vienība, kas sastāvēja no Anglijā esošiem portugāļu emigrantiem un piedalījās [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. To izveidoja pēc Žozē Marijas de Mouras un Karluša Frederiku Lekora — divu Portugāles armijas [[pulkvedis|pulkvežu]], kuri pēc [[Iebrukums Portugālē (1807)|Portugāles franču un spāņu okupācijas 1807. gadā]] bija devušies trimdā uz Angliju, — un Portugāles vēstnieka Lielbritānijā Domingosa Antoniu de Souzas iniciatīvas. Šo trīs vīru iecere guva pozitīvu atsaucību no Apvienotās Karalistes valdības puses. [[Attēls:CoA Loyal Lusitanian Legion 1808.jpg|thumb|Leģiona ģerbonis]] Leģions ieguva nosaukumu "Loyal" (Lojālais), lai atšķirtos no "[[Portugāles leģions (Lielā armija)|Portugāles leģiona]]" — [[Francijas impērija]]s armijas vienības, kas tika izveidota no bijušajiem Portugāles armijas karavīriem pēc tam, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] 1807. gadā bija izformējis sākotnējo armiju. LLL sastāvā bija ne tikai portugāļu karavīri, bet arī [[briti]] (tostarp vienības komandieris pulkvedis [[Roberts Vilsons (Britu armijas virsnieks)|Roberts Vilsons]]) un [[vācieši]]. Leģions tika saformēts [[Plimuta|Plimutā]] 1808. gada jūlijā, bet septembrī izsēdās Portugāles pilsētā [[Portu]]. Laikposmā no 1808. līdz 1811. gadam LLL kā daļa no angļu un portugāļu apvienotās armijas cīnījās pret franču vadītajiem spēkiem Pireneju karā. Vienība piedalījās Busaku un Talaveras kaujās, kā arī veica reidus un citas neregulārā kara operācijas franču aizmugurē kopā ar portugāļu un spāņu spēkiem. LLL tika izformēts 1811. gada 4. maijā pēc tam, kad tas tika iekļauts Portugāles armijas sastāvā, un tā vienības tika pārveidotas par 7., 8. un 9. [[kasadori|kasadoru]] ({{val|pt|caçadores}}) (vieglās kājnieku vienības) bataljonu. == Literatūra == * {{Cite book |author1=[[John Scott Lillie|Lillie, John Scott]] |author2= Mayne, William|title= The [[Loyal Lusitanian Legion]] during the Peninsular War: The Campaign of Wellington's Portuguese Troops, 1809–11|date=2014| publisher = Leonaur Ltd.|isbn=978-1782823674}} == Ārējās saites == * [https://www.arqnet.pt/exercito/7bc.html/ arqnet.pt] {{pt ikona}} {{Portugāle-aizmetnis}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Portugāļu militārie formējumi]] [[Kategorija:Militārisms Portugālē]] 3wb1lei5ycibxmvlwwtr5gisof7z1zb 4531334 4531332 2026-10-03T08:19:40Z Meistars Joda 781 4531334 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Lojālais Luzitānijas leģions<br>''Loyal Lusitanian Legion''<br>''Leal Legião Lusitana'' | attēls = Museu Militar do Bucaco (27).JPG | attēla izmērs = | virsraksts = LLL karavīra manekens Busaku militārajā muzejā | valsts = [[Attēls:Flag of Portugal (1830–1910).svg|23px]] [[Portugāles Karaliste]] | pastāvēšana = 1808–1811 | pakļautība = | daļa no = [[Portugāles armija]] | karaspēka veids = [[artilērija]], [[līnijas kājnieki]], [[vieglie kājnieki]] | krāsas = | karavīru skaits = ~3000 | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Pireneju karš]]<br>[[Alkantaras kauja (1809)]]<br>[[Talaveras kauja]]<br>[[Busaku kauja]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = Roberts Vilsons }} '''Lojālais Luzitānijas leģions''' ({{val|en|Loyal Lusitanian Legion}}; {{val|pt|Leal Legião Lusitana}}; LLL) jeb "Lojālais luzitāņu leģions" bija [[Portugāles armija]]s [[vieglie kājnieki|vieglo kājnieku]] vienība, kas sastāvēja no Anglijā esošiem portugāļu emigrantiem un piedalījās [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. To izveidoja pēc Žozē Marijas de Mouras un Karluša Frederiku Lekora&nbsp;— divu Portugāles armijas [[pulkvedis|pulkvežu]], kuri pēc [[Iebrukums Portugālē (1807)|Portugāles franču un spāņu okupācijas 1807. gadā]] bija devušies trimdā uz Angliju,&nbsp;— un Portugāles vēstnieka Lielbritānijā Domingosa Antoniu de Souzas iniciatīvas. Šo trīs vīru iecere guva pozitīvu atsaucību no Apvienotās Karalistes valdības puses. [[Attēls:CoA Loyal Lusitanian Legion 1808.jpg|thumb|Leģiona ģerbonis]] Leģions ieguva nosaukumu "Loyal" (Lojālais), lai atšķirtos no "[[Portugāles leģions (Lielā armija)|Portugāles leģiona]]"&nbsp;— [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijas]] armijas vienības, kas tika izveidota no bijušajiem Portugāles armijas karavīriem pēc tam, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] 1807. gadā bija izformējis sākotnējo armiju. LLL sastāvā bija ne tikai portugāļu karavīri, bet arī [[briti]] (tostarp vienības komandieris pulkvedis [[Roberts Vilsons (Britu armijas virsnieks)|Roberts Vilsons]]) un [[vācieši]]. Leģions tika saformēts [[Plimuta|Plimutā]] 1808. gada jūlijā, bet septembrī izsēdās Portugāles pilsētā [[Portu]]. Laikposmā no 1808. līdz 1811. gadam LLL kā daļa no angļu un portugāļu apvienotās armijas cīnījās pret franču vadītajiem spēkiem Pireneju karā. Vienība piedalījās Busaku un Talaveras kaujās, kā arī veica reidus un citas neregulārā kara operācijas franču aizmugurē kopā ar portugāļu un spāņu spēkiem. LLL tika izformēts 1811. gada 4. maijā pēc tam, kad tas tika iekļauts Portugāles armijas sastāvā, un tā vienības tika pārveidotas par 7., 8. un 9. [[kasadori|kasadoru]] ({{val|pt|caçadores}}) (vieglās kājnieku vienības) bataljonu. == Literatūra == * {{Cite book |author1=[[John Scott Lillie|Lillie, John Scott]] |author2= Mayne, William|title= The [[Loyal Lusitanian Legion]] during the Peninsular War: The Campaign of Wellington's Portuguese Troops, 1809–11|date=2014| publisher = Leonaur Ltd.|isbn=978-1782823674}} == Ārējās saites == * [https://www.arqnet.pt/exercito/7bc.html/ arqnet.pt] {{pt ikona}} {{Portugāle-aizmetnis}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Portugāļu militārie formējumi]] [[Kategorija:Militārisms Portugālē]] c7ntk29fl3qe8jool2q2k7vzacy2dw7 14 640915 4531329 2026-10-03T08:07:56Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Commonscat|Military of Portugal|Militārisms Portugālē}} [[Kategorija:Portugāle]] [[Kategorija:Militārisms pēc valsts|Portugāle]] 4531329 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Military of Portugal|Militārisms Portugālē}} [[Kategorija:Portugāle]] [[Kategorija:Militārisms pēc valsts|Portugāle]] megytpin7iucalkicya4vxv8phqr507 14 640916 4531331 2026-10-03T08:09:43Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: [[Kategorija:Militārisms Portugālē]] [[Kategorija:Portugāļi|Mil]] 4531331 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Militārisms Portugālē]] [[Kategorija:Portugāļi|Mil]] 2vdqdzhff9xndtcpcg58sqyep6g8spj 14 640917 4531341 2026-10-03T09:02:54Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Materiāli]] [[Kategorija:Dabas resursi]] 4531341 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Materiāli]] [[Kategorija:Dabas resursi]] 2azvl84uziwu9y0cfv9afurd80wbc71 0 640918 4531370 2026-10-03T10:05:39Z Pirags 3757 jauna lpp 4531370 wikitext text/x-wiki '''Aleksejs Rokasovskis''' ({{val-pl|Aleksy Rokassowski}}, {{val-ru|Алексей Иванович Рокасовский}}, 1798–1850) bija poļu un vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s kara inženieris un ierēdnis, kurš veica apsekojumu [[Nemuna]]s — [[Baltijas jūra]]s upju ceļa izveidei, pēc viņa projekta būvēja [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanālu]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1798. ɡadā muižnieka Ivana Rokasovska (1762–1826) un viņa sievas Šarlotes, dzimušas Albedilas, ģimenē. Dienēja transporta inženieru korpusā, pēc 1822. gada viņš apsekoja ɡan [[Venta]]s un [[Dubīsa]]s upju baseinus, ɡan arī [[Nevēža]]s, [[Lēvene (upe)|Lavenas]], [[Mūsa]]s un [[Lielupe]]s upju baseinus, secinot, ka izdevīɡākais ir Ventas un Dubīsas savienojums. 1825. gadā apstiprināja Rokasovska Ventas kanāla projektu, 1828. gada 28. jūlijā Rokasovski iecēla par iekšējo sakaru ceļu VII. apɡabala un Ventas ūdensceļa darbu pārvaldnieku, bet 1836. gadā viņu iecēla par V. apɡabala pārvaldnieku Rīgā. Pēc Ventas kanāla darbu pārtraukšanas Rokasovski 1839. gada 8. decembrī iecēla par Sakaru un sabiedrisko ēku Galvenās direkcijas 1. departamenta direktoru, bet 1842. gadā par īpašās komisijas locekli Pēterburgas-Maskavas dzelzceļa būvniecībai. 1848. gada 20. oktobrī A. Rokasovski iecēla par Svētā Īzaka katedrāles celtniecības komisijas locekli. Miris 1850. gada 1. (13.) maijā Sanktpēterburgā. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Ivan Paskevich|Ivans Paskevičs}} * {{britannica|new=biography/Ivan-Fyodorovich-Paskevich-Graf-Yerevansky-Knyaz-Varshchavsky}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rokasovskis, Aleksejs}} [[Kategorija:Krievijas impērijas cilvēki]] 1vhjbzzo3p3519wbyqbikzh74smqktn 4531374 4531370 2026-10-03T10:23:24Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4531374 wikitext text/x-wiki '''Aleksejs Rokasovskis''' ({{val-pl|Aleksy Rokassowski}}, {{val-ru|Алексей Иванович Рокасовский}}, 1798–1850) bija poļu un vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s kara inženieris un ierēdnis, kurš veica apsekojumu [[Nemuna]]s — [[Baltijas jūra]]s upju ceļa izveidei, pēc viņa projekta būvēja [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanālu]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1798. ɡadā muižnieka Ivana Rokasovska (1762–1826) un viņa sievas Šarlotes, dzimušas Albedilas, ģimenē. Dienēja transporta inženieru korpusā, pēc 1822. gada viņš apsekoja ɡan [[Venta]]s un [[Dubīsa]]s upju baseinus, ɡan arī [[Nevēža]]s, [[Lēvene (upe)|Lavenas]], [[Mūsa]]s un [[Lielupe]]s upju baseinus, secinot, ka izdevīɡākais ir Ventas un Dubīsas savienojums. 1825. gadā apstiprināja Rokasovska Ventas kanāla projektu, 1828. gada 28. jūlijā Rokasovski iecēla par iekšējo sakaru ceļu VII. apɡabala un Ventas ūdensceļa darbu pārvaldnieku, bet 1836. gadā viņu iecēla par V. apɡabala pārvaldnieku Rīgā. Pēc Ventas kanāla darbu pārtraukšanas Rokasovski 1839. gada 8. decembrī iecēla par Sakaru un sabiedrisko ēku Galvenās direkcijas 1. departamenta direktoru, bet 1842. gadā par īpašās komisijas locekli Pēterburgas-Maskavas dzelzceļa būvniecībai. 1848. gada 20. oktobrī A. Rokasovski iecēla par Svētā Īzaka katedrāles celtniecības komisijas locekli. Miris 1850. gada 1. (13.) maijā Sanktpēterburgā. == Ārējās saites == {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rokasovskis, Aleksejs}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] 0p1dbyxbzrwr0ie9lz8c4rw062w77ua 6 640919 4531384 2026-10-03T11:10:04Z Pirags 3757 no https://www.ebay.com/itm/158199257556 {{NA-70}} 4531384 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ebay.com/itm/158199257556 {{NA-70}} 9b0v0b59mjfsjhpq67bjsf1l4wpqv3f 6 640920 4531390 2026-10-03T11:36:47Z Pirags 3757 papildināts no [[Attēls:Vācu uzbrukums 1915 aprīlis.JPG|thumb|left|100px]] {{NA-70}} 4531390 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == papildināts no [[Attēls:Vācu uzbrukums 1915 aprīlis.JPG|thumb|left|100px]] {{NA-70}} 7fswfgp688ltrlcyjzcat9k90razv0d